Labor court partially allows unpaid wages and vacation pay while dismissing severance pay claim.

Lietas arhīva Nr. C-3187-19/1

ECLI:LV:RPPT:2019:0619.C68318719.4.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2019. gada 19.jūnijā

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa

šādā sastāvā: tiesnese Ž.Gaigale-Prudņikova

ar tiesas sēžu sekretāru A.Jeršovu

izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu /pers. A/ prasībā pret SIA “/pers. B/” par darba devēja uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu, darba tiesisko

attiecību izbeigšanu ar tiesas spriedumu, darba algas, atvaļinājuma kompensācijas un atlaišanas pabalsta piedziņu.

Aprakstošā daļa

2019.gada 28.februārī ar precizējumiem 2019.gada 26.martā Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā saņemts /pers. A/ prasības pieteikums

pret SIA “/pers. B/” par darba devēja uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu, darba tiesisko attiecību izbeigšanu ar tiesas spriedumu, darba algas,

atvaļinājuma kompensācijas un atlaišanas pabalsta piedziņu.

Saskaņā ar Darba likuma 30., 31., 101.-103.pantu, 112., 122., 124., 128.panta trešo daļu, lūdz ar tiesas spriedumu atzīt, ka darba devēja

uzteikums nav tiesiski pamatots un ir pārkāpta noteiktā darba līguma uzteikšanas kārtība; ar 2019.gada 1.februāri izbeigt darba tiesiskās attiecības starp

/pers. A/ un SIA “/pers. B/” saskaņā ar Darba likuma 101.panta pirmās daļas 9.punktu; piedzīt no SIA “/pers. B/” par labu prasītājam darba algu par

2019.gada janvāra mēnesi 669,60 euro apmērā; kompensāciju par neizmantoto ikgadējo atvaļinājumu 957,04 euro apmērā; atlaišanas pabalstu 711,98

euro apmērā, kopā 2338,62 euro; piedzīt no atbildētāja visus ar lietas vešanu saistītos izdevumus.

Prasības pieteikumā norādīts, ka prasītājs darba tiesiskās attiecības ar atbildētāju uzsācis 2015.gada 23.decembrī, noslēdzot rakstveida darba

līgumu Nr. 3, kuru parakstījušas abas slēdzējpuses. 2019.gada 30.janvārī prasītājam pēc darba maiņas beigām kļuva zināms, ka darba līgums viņam ir

uzteikts. Atbildētāja paziņojusi, ka ar prasītāju darba tiesiskās attiecības izbeigtas 2018.gada 31.decembrī. Kāds ir pamats darba tiesisko attiecību

izbeigšanai atbildētāja nav paskaidrojusi. Personiski vēršoties Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā, prasītājam kļuva zināms, ka darba tiesiskās

attiecības starp prasītāju un atbildētāju tika izbeigtas 2018.gada 31.decembrī, kā atbrīvošanas pamatojumu norādot- citi gadījumi. Prasītājs norāda, ka

līdz 2019.gada 30.janvārim veica savus tiešos darba pienākumus saskaņā ar darba līguma nosacījumiem sarga amatā. 2019.gada 26.janvārī atbildētāja,

valdes locekles /pers. C/ civilvīra /pers. D/ personā, paziņoja prasītājam, ka prasītājs ir atlaists. Neskatoties uz to, prasītājs 2019.gada 29.janvārī uzsāka

veikt savus tiešos darba pienākumus un veica tos līdz 2019.gada 30.janvārim. Pēc kā atbildētāja atkārtoti precizējusi, ka darba tiesiskās attiecības ar

prasītāju izbeigtas 2018.gada 31.decembrī. Pārrunu ceļā tika panākta mutiska vienošanās, ka atbildētājs veiks darba algas par 2019.gada janvāra mēnesi

un kompensācijas par neizmantoto atvaļinājumu samaksu 1128,40 euro apmērā un šī samaksa tiks veiktas divās daļās. Pirmā samaksas diena tika

noteikta 2019.gada 14.vai 15.februārī. Līdz prasības celšanai tiesā atbildētāja nav veikusi naudas summu izmaksas prasītājam. Prasītājs vērsās ar

iesniegumu Valsts darba inspekcijā. 2019.gada 21.februārī prasītājs saņēma atbildi no minētās iestādes, no kuras izriet, ka ir konstatēta virkne Darba

likuma normu pārkāpumu un ir pieņemts lēmums par administratīvā soda uzlikšanu SIA.

Prasītājs norāda, ka nekad un nekādā veidā no darba devēja nav saņēmis darba līguma rakstveida uzteikumu un viņam nav zināms kādi apstākļi ir

bijuši par pamatu darba līguma uzteikumam. Jau šie apstākļi vien ir atsevišķs pamats atzīt, ka darba līguma uzteikums ir atzīstams par prettiesisku. Turklāt

norāda, ka atbildētāja nav likvidēta un likvidācijas process uz darba līguma uzteikuma brīdi nebija uzsākts. Arī tiesiskās aizsardzības vai maksātnespējas

process uzņēmumā nav uzsākts. Līdz ar to nav iespējams konstatēt, ka darba devējs būtu uzsācis kolektīvo atlaišanu. Arī šo apstākli var uzskatīt par

pamatu darba līguma uzteikuma atzīšanai par spēkā neesošu. Prasītāja rīcībā ir informācija, ka darba devējs turpina savu uzņēmējdarbību un prasītāja

vietā ir pieņemta darbā cita persona, kas liecina par to, ka uzteikuma pamatā nevarēja būt darbinieku skaita samazinājums. Ņemot vērā to, ka prasītājam

nav zināms darba līguma uzteikumam pamatojums, viņam nav iespējams konstatēt vai darba devējs nav pārkāpis arī citas Darba likuma normas, kas

regulē darba līguma uzteikuma procesu.

Prasītājs norāda, ka 2018.gada 31.decembrī darba devējs nekādas naudas summu izmaksas, kuras pienākas darbiniekam pie atlaišanas, nav

veicis.

Atbildētāja paskaidrojumus par prasību nav iesniegusi.

Tiesas sēdē prasītāja pilnvarotais pārstāvis zvērināts advokāts Haralds Narbuts prasību uzturēja uz prasībā minētajiem pamatiem. Paskaidroja, ka

prasītājs 2019.gada 29.janvārī bija vērsies VSAA, bet saņemot izziņu, konstatēja, ka darba tiesiskās attiecības ar atbildētāju nav izbeigtas. 2019.gada

29., 30.janvāri prasītājs bija nostrādājis un pēc tam darba devēja paziņoja, ka darba tiesiskās attiecības ir izbeigtas. Norādīja, ka tikai 2019.gada

31.janvāra VSAA izziņa atspoguļots datums, ar kuru izbeigtas pušu darba tiesiskās attiecības, savukārt 2019.gada 28.janvāra izziņā tas nebija

atspoguļots. Lūdza noteikt, kas tiesas spriedums izpildāms nekavējoties.

Atbildētāja pārstāvis uz tiesas sēdi nav ieradies, par tiesas sēdi paziņots likumā noteiktajā kārtībā.

Tiesa saskaņā ar Civilprocesa likuma 156.panta pirmo daļu nolēma uzsākt lietas izskatīšanu bez atbildētāja pārstāvja klātbūtnes un atbilstoši

Civilprocesa likuma 208.1 panta pirmajai daļai ir pamats taisīt aizmugurisku spriedumu.

Motīvu daļa

Tiesa, uzklausot prasītāja pilnvarotā pārstāvja paskaidrojumus tiesas sēdē, pārbaudot rakstveida pierādījumus, atzīst, ka prasība ir pamatota un

apmierināma daļēji.

Saskaņā ar Darba likuma 28.panta pirmo daļu darba devējs un darbinieks savstarpējās darba tiesiskās attiecības nodibina ar darba līgumu.

Saskaņā ar Darba likuma 28.panta otro daļu ar darba līgumu darbinieks uzņemas veikt noteiktu darbu, pakļaujoties noteiktai darba

kārtībai un darba devēja rīkojumiem, bet darba devējs - maksāt nolīgto darba samaksu un nodrošināt taisnīgus, drošus un veselībai nekaitīgus darba

apstākļus.

Saskaņā ar Darba likuma 39.pantu darba līgums uzskatāms par noslēgtu ar brīdi, kad darbinieks un darba devējs ir vienojušies par veicamo

darbu un darba samaksu, kā arī darbinieka turpmāku pakļaušanos noteiktai darba kārtībai un darba devēja rīkojumiem.

Darba likuma 40.panta pirmās daļas noteikumi paredz, ka darba līgums slēdzams rakstveidā pirms darba uzsākšanas.

Darba likuma 28.panta trešajā daļā noteikts, ka darba līgumam piemērojami Civillikuma noteikumi, ciktāl šajā likumā un citos normatīvajos aktos,

kas regulē darba tiesiskās attiecības, nav noteikts citādi.

Saskaņā ar Civillikuma 1431.pantu akta parakstīšana, vienalga, vai tas attiecas uz pašu parakstītāju vai trešo personu, uzskatāma par piekrišanu

šim aktam, ja tā saturs parakstītājam bijis zināms un ja viņam tajā tiesiskā darījumā, uz kuru akts attiecas, ir personīga interese un ierunas tiesība.

Prasītājs lūdz ar tiesas spriedumu atzīt, ka darba devēja uzteikums nav tiesiski pamatots un ir pārkāpta noteiktā darba līguma uzteikšanas kārtība.

Darba likuma 101.panta pirmā daļa noteic, ka darba devējam ir tiesības rakstveidā uzteikt darba līgumu, vienīgi pamatojoties uz apstākļiem, kas

saistīti ar darbinieka uzvedību, viņa spējām vai ar saimniecisku, organizatorisku, tehnoloģisku vai līdzīga rakstura pasākumu veikšanu uzņēmumā {..}.

Darba likuma 102.pants noteic, ka, uzteicot darba līgumu, darba devējam ir pienākums rakstveidā paziņot darbiniekam par tiem apstākļiem, kas ir

darba līguma uzteikuma pamatā.

Darba likuma 112. 1 panta pirmā daļa noteic, ka uzteikumu otrai pusei var izsniegt uz vietas personīgi vai piegādājot ar ziņneša, tai skaitā zvērināta

tiesu izpildītāja, starpniecību, kā arī izmantojot pasta komersanta pakalpojumus. Uzteikumu otrai pusei var nosūtīt arī pa elektronisko pastu, izmantojot

drošu elektronisko parakstu, ja tas noteikts darba līgumā vai darba koplīgumā.

Darba likuma 124.panta pirmā daļa noteic, ka, ja darba devēja uzteikums nav tiesiski pamatots vai ir pārkāpta noteiktā darba līguma uzteikšanas

kārtība, tas saskaņā ar tiesas spriedumu atzīstams par spēkā neesošu.

Darba likuma 125.pants noteic, ka darba devējam ir pienākums pierādīt, ka darba līguma uzteikums ir tiesiski pamatots un atbilst noteiktajai darba

līguma uzteikšanas kārtībai. {..}.

Ņemot vērā to, ka darba devēja nav pierādījusi, ka darba līguma uzteikums ir tiesiski pamatots un atbilst noteiktajai darba līguma uzteikšanas

kārtībai, lietas izskatīšanas gaitā nav konstatēti darba līguma uzteikuma pamati, tas nav izsniegts vai nosūtīts prasītājam, darba devēja rakstveidā nav

paziņojusi darbiniekam par tiem apstākļiem, kas ir darba līguma uzteikuma pamatā, atzīstams, ka darba devēja ir pārkāpusi darba līguma uzteikšanas

kārtību un uzteikums nav tiesiski pamatots, līdz ar ko 2015.gada 23.decembra darba līguma Nr. 3 uzteikums atzīstams par spēkā neesošu.

Prasītājs lūdz ar 2019.gada 1.februāri izbeigt darba tiesiskās attiecības starp /pers. A/ un SIA “/pers. B/” saskaņā ar Darba likuma 101.panta

pirmās daļas 9.punktu.

Darba likuma 126.panta pirmā daļa noteic, ka darbiniekam, kas prettiesiski atlaists no darba un atjaunots iepriekšējā darbā, saskaņā ar tiesas

spriedumu izmaksājama vidējā izpeļņa par visu darba piespiedu kavējuma laiku. Atlīdzība par visu darba piespiedu kavējuma laiku izmaksājama arī

gadījumā, ja tiesa, kaut arī pastāv pamats darbinieku atjaunot iepriekšējā darbā, pēc viņa lūguma izbeidz darba tiesiskās attiecības ar tiesas spriedumu.

Darba likuma 101.panta pirmās daļas 9.punkts noteic, ka darba devējam ir tiesības rakstveidā uzteikt darba līgumu, vienīgi pamatojoties uz

apstākļiem, kas saistīti ar darbinieka uzvedību, viņa spējām vai ar saimniecisku, organizatorisku, tehnoloģisku vai līdzīga rakstura pasākumu veikšanu

uzņēmumā tiek samazināts darbinieku skaits.

N o Valsts darba inspekcijas 2019.gada 21.februāra vēstules (lietas 12.-14.lapa) izriet, ka atbildētājas valdes locekle bija sniegusi

paskaidrojumus, ka SIA bija atbrīvojusi no darba visus darbiniekus un pēc tam darba tiesiskās attiecības bija nodibinātas no jauna, turklāt izriet, ka

atbildētāja kā darba devēja nav spējīga maksāt darba samaksu vairāk kā 4 darbiniekiem.

No minētā izriet, ka atbildētāja vēlējusies samazināt štata vietas, pārejot no mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja statusu uz uzņēmuma

ienākuma nodokļa maksātāja statusu.

Lietā nodibināts, ka darba tiesiskās attiecības starp pusēm tika izbeigtas prettiesiski tiesai nezināmu iemelsu dēļ, līdz ar to pēc prasītāja lūguma

darba tiesiskās attiecības starp pusēm ir izbeidzamas ar 2019.gada 1.februāri, saskaņā ar Darba likuma 101.panta pirmās daļas 9.punktu, jo ar lietas

materiālos esošajiem pierādījumiem apstiprinās apstāklis, ka prasītājs 2019.gada janvārī vēl pildījis savus darba pienākumus.

Saskaņā ar Darba likuma 59.pantu darba samaksa ir darbiniekam regulāri izmaksājamā atlīdzība par darbu, kura ietver darba algu un normatīvajos

aktos, darba koplīgumā vai darba līgumā noteiktās piemaksas, kā arī prēmijas un jebkuru cita veida atlīdzību saistībā ar darbu.

Darba likuma 69.panta pirmā daļa noteic, ka darba devējam ir pienākums izmaksāt darba samaksu ne retāk kā divas reizes mēnesī, ja darbinieks

un darba devējs nav vienojušies par darba samaksas izmaksu reizi mēnesī.

Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī

vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma.

Saskaņā ar Civillikuma 1590.pantu katrai pusei ir pret otru prasības tiesības par līguma izpildīšanu.

Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa noteic, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Prasītājs lūdz piedzīt no atbildētāja darba algu par 2019.gada janvāra mēnesi 669,60 euro apmērā.

No lietas materiālos esošā 2015.gada 23.decembra darba līguma Nr. 3, kas noslēgts starp SIA “/pers. B/” kā darba devēju no vienas

puses un /pers. A/ kā darbinieki no otras puses, redzams, ka darba devējs pieņēmis darbā darbinieku sarga amatā. Darba līguma 1.2.apakšpunkts

noteic, ka darbinieks apņemas veikt noteikto darbu, pakļaujoties darba devēja noteiktajai darba kārtībai un rīkojumiem, savukārt darba devējs apņemas

maksāt nolīgto darba samaksu un nodrošināt taisnīgus, drošus un veselībai nekaitīgus darba apstākļus. 2.1.apakšpunkts noteic, ka darba tiesiskās

attiecības tika uzsāktas ar 2015.gada 28.decembri. 2.2.apakšpunkts noteic, ka darba tiesiskās attiecības tiek nodibinātas uz nenoteiktu laiku. Darba

līguma 3.3. apakšpunkts noteic, ka darbiniekam tiek noteikts nepilns summētais darba laiks. Darba līguma 5.1.apakšpunkts noteic, ka darba devējs ik

mēnesi maksās darbiniekam darba algu 2,70 euro stundā. Minētā darba alga ir neto alga. Darba līguma 5.2.apakšpunkts noteic, ka darba samaksa tiks

samaksāta vienu reizi mēnesī ne vēlāk kā līdz mēneša 15.datumam par iepriekšējo nostrādāto mēnesi{..}.

Darba likuma 140.panta pirmā daļa noteic, ka, ja darba rakstura dēļ nav iespējams ievērot attiecīgajam darbiniekam noteikto normālo dienas

vai nedēļas darba laika ilgumu, darba devējs pēc konsultēšanās ar darbinieku pārstāvjiem var noteikt summēto darba laiku, lai darba laiks pārskata

periodā nepārsniegtu attiecīgajam darbiniekam noteikto normālo darba laiku. Ja darbiniekam ir noteikts summētais darba laiks, darba devējam ir

pienākums par to rakstveidā informēt darbinieku, norādot pārskata perioda ilgumu, kā arī laikus iepazīstināt darbinieku ar darba grafiku. 140.panta trešā

daļa noteic, ka darba koplīgumā vai darba līgumā nav noteikts garāks pārskata periods, summētā darba laika pārskata periods ir viens mēnesis.

Prasītājs prasības pieteikumā norāda, ka 2019.gada janvārī viņš ir nostrādājis 8 maiņas (vienas maiņas ilgums 24 stundas), kas arī apstiprinās ar

lietas materiālos esošo Valsts darba inspekcijas vēstuli (lietas 12.-14.lapa). Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka ir pamats piedzīt no atbildētājas par labu

prasītājam darba samaksu par 2019.gada janvāri 518,40 euro.

Darba likuma 68.panta pirmā daļa noteic, ka darbinieks, kas veic virsstundu darbu vai darbu svētku dienā, saņem piemaksu ne mazāk kā 100

procentu apmērā no viņam noteiktās stundas vai dienas algas likmes, bet, ja nolīgta akorda alga, — ne mazāk kā 100 procentu apmērā no akorddarba

izcenojuma par paveiktā darba daudzumu.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka ir pamatots prasītāja aprēķins un ir pamatots piedzīt no atbildētājas par labu prasītājai piemaksu par

nostrādātajām virsstundām 43,20 euro.

Darba likuma 138.panta pirmā daļa noteic, ka nakts darbs ir ikviens darbs, ko veic nakts laikā vairāk nekā divas stundas. Ar nakts laiku

saprotams laikposms no pulksten 22 līdz 6. Attiecībā uz bērniem nakts laiks šā likuma izpratnē ir laikposms no pulksten 20 līdz 6.

Darba likuma 67.panta pirmā daļa noteic, ka darbinieks, kas veic nakts darbu, saņem piemaksu ne mazāk kā 50 procentu apmērā no viņam

noteiktās stundas vai dienas algas likmes, bet, ja nolīgta akorda alga, — piemaksu ne mazāk kā 50 procentu apmērā no akorddarba izcenojuma par

paveiktā darba daudzumu.

Par pamatotu tiesa atzīst prasītāja aprēķinu arī prasības daļā par darba samaksas piedziņu par nakts darbu 86,40 euro apmērā.

Par pamatotu tiesa atzīst prasītāja aprēķinu arī prasības daļā par darba samaksas piedziņu par darbu svētku dienā par nostrādātajām 8

stundām 21,60 euro apmērā.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka no atbildētājas par labu prasītājam ir piedzenama darba samaksa par 2019.gada janvāri 669,60 euro.

Prasītājs lūdz piedzīt no atbildētāja kompensāciju par neizmantoto ikgadējo atvaļinājumu 957,04 euro.

Darba līguma 6.1.apakšpunkts noteic, ka darbiniekam tiek piešķirts ikgadējais apmaksātais atvaļinājums 4 kalendāra nedēļas.

Neizmantotā atvaļinājuma dienu skaits-28 dienas.

Darba likuma 149.panta piektā daļa noteic, ka ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma atlīdzināšana naudā nav pieļaujama, izņemot gadījumus, kad

darba tiesiskās attiecības tiek izbeigtas un darbinieks ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu nav izmantojis. Darba devējam ir pienākums izmaksāt atlīdzību

par visu periodu, par kuru darbinieks nav izmantojis ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu.

Pēc prasītāja aprēķina 34,18 euro ir dienas vidējā izpeļņa, kuru reizinot ar 28 dienām iznāk 957,04 euro.

Darba likuma 75.panta piektā daļa noteic, ka stundas vidējo izpeļņu aprēķina, pēdējo sešu kalendāra mēnešu darba samaksas kopsummu dalot

ar šajā periodā nostrādāto stundu skaitu. 75.panta ceturtā daļa noteic, ka dienas vidējo izpeļņu aprēķina, pēdējo sešu kalendāra mēnešu darba samaksas

kopsummu dalot ar šajā periodā nostrādāto dienu skaitu. Ja darbiniekam ir noteikts summētais darba laiks, dienas vidējo izpeļņu aprēķina, stundas vidējo

izpeļņu reizinot ar vidējo nostrādāto stundu skaitu darba dienā, kuru aprēķina, pēdējo sešu mēnešu laikā nostrādāto stundu skaitu dalot ar kalendāra

darba dienu skaitu (izņemot attaisnotu prombūtni) pēdējo sešu mēnešu laikā.

Prasītāja veiktais dienas vidējās izpeļņas 34,18 euro dienā aprēķins neatbilst Darba likuma 75.panta noteikumiem, lietā nav ziņu par prasītāja

nostrādāto stundu skaitu pēdējo sešu kalendāra mēnešu laikā, turklāt Darba likuma 149.panta piektā daļa neuzliek par pienākumu aprēķināt vidējo

izpeļņu, aprēķinot neizmantotā ikgadējā atvaļinājuma apmēru, līdz ar to, ņemot vērā lietas materiālos (lietas 31.lapa) esošo Valsts ieņēmumu dienesta

2019.gada 1.marta izziņu Nr. 8.62.3-6/92228, prasītāja ienākumi 2018.gadā 7315,97 euro par 12 mēnešiem, līdz ar to par 1 mēnesi 609,66 euro,

dienā 20,32 euro un par 28 dienām 568,96 euro pirms nodokļu nomaksas.

Līdz ar to prasība daļā par kompensācijas piedziņu par neizmantoto ikgadējo atvaļinājumu apmierināma daļēji 568,96 euro apmērā, pārējā

daļā noraidāma kā nepamatota.

Prasītājs lūdz piedzīt no atbildētājas atlaišanas pabalstu 711,98 euro apmērā.

Darba likuma 112.panta pirmās daļas 1.punkts noteic, ka, ja darba koplīgumā vai darba līgumā nav noteikts lielāks atlaišanas pabalsts,

uzteicot darba līgumu šā likuma 101.panta pirmās daļas 6., 7., 8., 9., 10. vai 11.punktā noteiktajos gadījumos, darba devējam ir pienākums izmaksāt

darbiniekam atlaišanas pabalstu viena mēneša vidējās izpeļņas apmērā, ja darbinieks pie attiecīgā darba devēja bijis nodarbināts mazāk nekā piecus

gadus.

Ņemot vērā to, ka nav zināmi apstākļi, pamatojoties uz kuriem atbildētāja ir uzteikusi darba līgumu ar prasītāju, savukārt darba tiesiskās

attiecības tiek izbeigtas, pamatojoties uz tiesas spriedumu, nav pamata piemērot Darba likuma 112.panta pirmās daļas 1.punktu, jo tas attiecas uz

gadījumiem, ka darba devējs uzteic darba līgumu darbiniekiem saskaņā ar Darba likuma 101.panta pirmās daļas 6., 7., 8., 9., 10. vai 11.punktu,

savukārt izskatāmajā lietā nav zināmi iemesli un darba devējas pamatojums darba līguma uzteikumam. Minētais apstiprinās arī ar Valsts darba inspekcijas

2019.gada 21.februāra vēstuli (lietas 12.-14.lapa).

Līdz ar to ir noraidāma prasība daļā par atlaišanas pabalsta 711,98 euro apmērā piedziņu no atbildētājas par labu prasītājam.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta pirmo daļu tiesas izdevumi, ja prasītājs no to samaksāšanas bijis atbrīvots, piespriežami no

atbildētāja valsts ienākumos proporcionāli apmierinātajai prasījuma daļai.

Tiesa atzīst, ka no atbildētājas par labu valstij piedzenami tiesas izdevumi valsts nodeva 255, 78 euro (darba devēja uzteikuma atzīšana par

spēkā neesošu 70 euro un 185,78 euro no prasības summas (669,60 568,96)), kā arī ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 3,01 euro, kopā 258,79

euro.

Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas 1.punkta a), d) apakšpunkts noteic, ka ar lietas vešanu saistītie izdevumi advokāta palīdzības

samaksai prasībās, kurām ir mantisks raksturs un kurās prasības summa nepārsniedz 8500 euro, — atlīdzināmi to faktiskajā apmērā, tomēr ne vairāk

par 30 procentiem no prasījumu apmierinātās daļas un prasībās, kurām nav mantiska rakstura, — to faktiskajā apmērā, tomēr ne vairāk par 2850 euro.

Civilprocesa likuma 44.panta otrā daļa noteic, ka ar lietas vešanu saistītos izdevumus piespriež no atbildētāja par labu prasītājam, ja viņa

prasījums ir apmierināts pilnīgi vai daļēji, kā arī tad, ja prasītājs neuztur savus prasījumus sakarā ar to, ka atbildētājs tos pēc prasības iesniegšanas

labprātīgi apmierinājis. 44.panta ceturtā daļa noteic, ka, ja prasība ir izskatīta tikai pirmās instances tiesā, atlīdzināmie izdevumi advokāta palīdzības

samaksai nedrīkst pārsniegt 50 procentus no šā panta pirmajā daļā noteiktā maksimālā atlīdzības apmēra.

Ņemot vērā minēto, no atbildētājas par labu prasītājam piedzenami ar lietas vešanu saistītie izdevumi 1100 euro.

Civilprocesa likuma 195.pants noteic, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa norāda prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma

izpildei saņemt procentus, minot arī to apmēru.

Civillikuma 1765.panta otrā un trešā daļa noteic, ka likumisko procentu apmērs par tāda naudas parāda samaksas nokavējumu, kas kā

atlīdzība nolīgta līgumā par preces piegādi, par pirkumu vai pakalpojuma sniegšanu, ir astoņi procentpunkti virs procentu pamatlikmes (1765.p.3.d.)

gadā, bet līguma attiecībās, kurās piedalās patērētājs, — seši procenti no simta gadā.

Procentu pamatlikme ir galējā procentu likme, ko Eiropas Centrālā banka piemērojusi savās pirms attiecīgā pusgada pirmās kalendāra dienas

veiktajās pēdējās galvenajās refinansēšanas operācijās. Attiecīgā pusgada pirmajā kalendāra dienā spēkā esošo procentu pamatlikmi piemēro sešus

turpmākos mēnešus.

Ņemot vērā minēto prasītājam nosakāmas tiesības saņemt no atbildētājas likumiskos 8% gadā no nesamaksātās darba samaksas summas par laiku

no sprieduma spēkā stāšanās dienas līdz sprieduma izpildei.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 205. panta pirmās daļas 2.punktu pēc lietas dalībnieka lūguma tiesa spriedumā var noteikt, ka pilnīgi vai

noteiktā daļā nekavējoties izpildāmi spriedumi par darba samaksas piedziņu.

Tiesa atzīst, ka ir pamats noteikt, ka tiesas spriedums izpildāms nekavējoties daļā par darba samaksas piedziņu, ievērojot prasītāja veselības

stāvokli.

Rezolutīvā daļa

Ievērojot minēto un pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8. pantu, 42. panta pirmo daļu, 97. pantu, 189. pantu, 190. pantu, 193.pantu, 205.panta

pirmās daļas 2.punktu, tiesa

nosprieda:

/pers. A/ prasību apmierināt daļēji.

Atzīt 2015.gada 23.decembra darba līguma Nr. 3, kas noslēgts starp /pers. A/, personas kods /personas kods/, un SIA “/pers. B/”, reģistrācijas

numurs /reģistrācijas numurs/, uzteikumu par spēkā neesošu.

Izbeigt darba tiesiskās attiecības starp /pers. A/, personas kods /personas kods/, un SIA “/pers. B/”, reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/ ar

2019.gada 1.februāri, saskaņā ar Darba likuma 101.panta pirmās daļas 9.punktu.

Piedzīt no SIA “/pers. B/”, reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, par labu /pers. A/, personas kods /personas kods/, neizmaksāto darba algu

669,60 EUR par 2019.gada janvāri, kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu 568,96 euro, ar lietas vešanu saistītos izdevumus 1100 euro, kopā

2338,56 euro (divi tūkstoši trīs simti trīsdesmit astoņi euro un 56 centi). Nodokļu ir atskaitāmi no kompensācijas par neizmantoto atvaļinājumu 568,96

euro.

Noraidīt prasību daļā par atlaišanas pabalsta piedziņu un kompensācijas par neizmantoto atvaļinājumu 388,08 euro piedziņu.

Piedzīt no SIA “/pers. B/”, reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, par labu valstij valsts nodevu 255,78 euro un ar lietas izskatīšanu

saistītos izdevumus 3,01 euro, kopā 258,79 euro (divi simti piecdesmit astoņi euro un 79 centi).

Noteikt /pers.A/, personas kods /personas kods/, tiesības par laiku no sprieduma spēkā stāšanās dienas līdz sprieduma izpildei saņemt no SIA

“/pers. B/”, reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/ , likumiskos procentus 8,00% (astoņu procentu) apmērā gadā no nesamaksātās darba samaksas

summas.

Noteikt, ka spriedums daļa par darba samaksas piedziņu ir izpildāms nekavējoties.

/pers. A/ aizmugurisku spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā pēc sprieduma pieejamības dienas

tiesas kancelejā – 2019.gada 19.jūnija, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā.

SIA “/pers. B/” 20 dienu laikā no aizmuguriska sprieduma nosūtīšanas dienas ir tiesīga iesniegt Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesai pieteikumu par

tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna.

Tiesnese Ž.Gaigale- Prudņikova