Court dismissed tenant's appeal and ordered eviction for unpaid rent and services in Latvia.
Sintesi Legislator
Generato dall'IAThe court dismissed the tenant's appeal and fully supported the landlord's claim for rent arrears, eviction, and contract termination. The tenant failed to pay monthly rents and associated service fees within the agreed terms, triggering contractual penalties. Consequently, the court ordered the immediate termination of the lease, eviction of the tenant and family members, and payment of the outstanding debt plus court costs.
Regesto Legislator
Generato dall'IACivilprocesa likuma 8., 41., 97., 190., 195., 204.1, 208.1 panti: When a tenant fails to pay rent and services within the agreed period, the court may grant the landlord's request for contract termination, eviction, and enforcement of the debt.
Parole chiave
Generato dall'IADisposizioni normative citate
Generato dall'IAGiurisprudenza citata
Generato dall'IADecisioni correlate
Generato dall'IATesto completo
Lietas arhīva Nr. C-1795-18/4
ECLI:LV:RPPT:2018:0321.C68489117.4.S
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā, 2018.gada 21.martā
Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa
tiesnese V.Vjatere
ar tiesas sēdes sekretāri A.Muzikanti
piedaloties prasītāja pārstāvim /pers. A/
izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu SIA /Nosaukums A/ prasībā pret /pers. B/ par dzīvojamo telpu īres un sniegto pakalpojumu parāda piedziņu,
izlikšanu un īres līguma izbeigšanu.
Aprakstošā daļa
2017.gada 25.septembrī SIA /Nosaukums A/ (turpmāk – prasītājs) cēlis tiesā prasību pret /pers. B/ (turpmāk – atbildētājs) par dzīvojamo telpu
īres un sniegto pakalpojumu parāda piedziņu, izlikšanu un īres līguma izbeigšanu.
Ar Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas tiesneses 2017.gada 2.oktobra lēmumu prasības pieteikums pieņemts un ierosināta civillieta.
Prasības pieteikumā norādīts, ka 2012.gada 16.februārī, pamatojoties uz Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Dzīvokļu pārvaldes
2012.gada 10.janvārī izsniegto rekomendāciju Nr.040757, starp prasītāju un /pers. C/ tika noslēgts dzīvojamo telpu īres līgums Nr.3-1.8/RPB-12-90-lī
par neprivatizējama divistabu dzīvokļa /adrese A/, izīrēšanu, kurā kā ģimenes loceklis iekļauts īrnieces dēls /pers. B/.
Sakarā ar to, ka /pers. C/ mirusi /miršanas datums/, starp prasītāju un atbildētāju 2015.gada 2.jūnijā tika pārslēgts jauns dzīvojamo telpu /adrese/,
īres līgums Nr.1-1.9/RPB-15-249-lī (turpmāk – īres līgums) uz nenoteiktu laiku, pamatojoties uz Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Dzīvokļa
pārvaldes 2015.gada 1.jūnija izsniegto rekomendāciju Nr.043607.
Pamatojoties uz 2015.gada 2.jūnija pārslēgtā īres līguma 2.2.punktu īres maksa par vienu dzīvokļa par vienu kv.m mēnesī no īres līguma
noslēgšanas noteikta 0,64 euro, bet sākot no 2015.gada 1.novembra īres maksa par vienu kv.m mēnesī noteikta 0,6323 euro.
Saskaņā ar īres līguma 2.6.punktu, katru mēnesi prasītājs piegādājis atbildētājam rēķinu par ikmēneša īri un saņemtajiem pamatpakalpojumiem un
papildpakalpojumiem, kas jāapmaksā līdz mēneša pēdējam datumam, savukārt saskaņā ar īres līguma 4.1.2. punktu, atbildētāja apņēmās rēķinus
apmaksāt savlaicīgi un pilnā apmērā.
Maksājuma kavējuma gadījumos par katru nokavēto kalendāro dienu maksājams līgumsods 0,2% apmērā no termiņā nesamaksātās summas
saskaņā ar īres līguma 2.3.punktu. Prasītājs arī atsaucas uz Civillikuma 2141.pantu.
Tā kā atbildētāja neapmaksāja prasītāja izsniegtos ikmēneša rēķinus pilnā apmērā un noteiktā termiņā, izveidojās parāds par īres maksu un
saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem un līgumsods par maksājumu kavējumiem.
Prasītājs atsaucas uz „Par dzīvojamo telpu īri” 28.2pantu.
Prasītājs 2017.gada 19.jūnijā atbildētājam nosūtījis pimstiesas brīdinājums Nr.1-1.22/RPB-17-179-ap, ko apliecina 2017.gada 19.marta VAS
„Latvijas Pasts” vairumā nodoto reģistrēto sūtījumu saraksts.
Tā kā sūtījums ar VAS „Latvijas Pasts” paziņojumu atgriezts prasītājam kā nepiegādāts, un tam beidzies glabāšanas laiks.
2017.gada 3.augustā brīdinājums publicēts Latvijas Republikas oficiālajā laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”.
Kopējais parāds par laiku no 2016.gada 1.marta līdz 2017.gada 15.septembrim izveidojies 1900,28 euro.
Pamatojoties uz likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 1., 12., 28.2pantu un Civillikuma 2141.pantu prasībā lūgts izbeigt 2015.gada 2.jūnija prasītāja un
atbildētāja noslēgto Dzīvojamo telpu /adrese//adrese/, īres līgumu Nr.1-1.9/RPB-15-249-lī; izlikt no dzīvojamām telpām /adrese//adrese/ atbildētāju
/pers. B/, citas ar viņu dzīvojošās personas, kā arī viņiem piederošās mantas; piedzīt no atbildētāja īres un komunālo maksājumu parādu un līgumsodu
1900,28 euro; piedzīt visus tiesāšanos izdevumus.
2017.gada 1.decembrī prasītājs iesniedza tiesā prasības grozījumus, norādot, ka saskaņā ar Rīgas pilsētas būvvaldes lēmumu „Par zemes vienību
un ēku adrešu maiņu piešķiršanu Ziepniekkalna apkaimē” adrese no /adrese//adrese/ mainījusies uz /adrese/.
Parāds par laiku līdz 2017.gada 23.novembrim pieaudzis līdz 2155,91 euro, ko veido pamatparāds par īri un komunālajiem maksājumiem 1984,
12 euro un līgumsods 171,19 euro.
Prasības grozījumos lūgts izbeigt 2015.gada 2.jūnija prasītāja un atbildētāja noslēgto Dzīvojamo telpu /adrese/, īres līgumu Nr.1-1.9/RPB-15-249-
lī; izlikt no dzīvojamām telpām /adrese/, atbildētāju /pers. B/, citas ar viņu dzīvojošās personas, kā arī viņiem piederošās mantas; piedzīt no atbildētāja
īres un komunālo maksājumu parādu un līgumsodu 2155,91 euro; piedzīt visus tiesāšanos izdevumus.
Atbildētājs rakstveida paskaidrojumus par prasību tiesā nav iesniedzis.
Prasītāja pārstāvis tiesas sēdē uzturēja prasību uz prasības pieteikumā un prasības grozījumos norādītajiem apstākļiem, prasības precizējumos
norādītajā apmērā.
Atbildētājs uz tiesas sēdi nav ieradies. Tiesas sēdes vieta un laiks atbildētājam paziņots likumā noteiktā kārtībā, nosūtot tiesas pavēsti uz atbildētāja
deklarētās dzīvesvietas adresi. Tādējādi, saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.1 panta pirmās daļas 3.punktu un otro daļu, ir pamats uzskatīt, ka
atbildētājam tiesas sēdes vieta un laiks paziņots savlaicīgi, likumā noteiktā kārtībā. Atbildētājs neierašanās iemeslus tiesai nav paziņojis, atlikt lietas
izskatīšanu nav lūdzis.
Pie šādiem apstākļiem tiesa atzīst, ka lietu var izskatīt bez atbildētāja klātbūtnes, pieņemot aizmugurisku spriedumu lietā, pamatojoties uz lietā
esošajiem rakstveida pierādījumiem, jo saskaņā ar Civilprocesa likuma 208.1 panta noteikumiem – aizmugurisks spriedums ir spriedums, ko pirmās
instances tiesa taisa lietā, kurā atbildētājs nav sniedzis paskaidrojumus par prasību un nav ieradies pēc tiesas aicinājuma, nepaziņojot neierašanās
iemeslus.
Civilprocesa likuma 194.panta pirmās daļas 2.punkts noteic, ka saīsināto spriedumu tiesa sastāda aizmuguriska sprieduma gadījumā, ja tiesa
prasību apmierina pilnībā. Saskaņā ar šā panta otro daļu saīsināto spriedumu sastāda saskaņā ar šā likuma 193.panta prasībām, izņemot aprakstošo daļu,
kurā norāda tikai prasības priekšmetu, normatīvos aktus, pēc kuriem vadījies lietas dalībnieks, kā arī prasījumu, un motīvu daļu, kurā norāda tikai
normatīvos aktus, pēc kuriem vadījusies tiesa.
Motīvu daļa
Noklausījusies prasītāja pārstāvja paskaidrojumus, pārbaudījusi un novērtējusi lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir
apmierināma pilnīgi, pamatojoties uz Civillikuma 1402. un 1587.pantu, 1652.panta pirmās daļas 3.punktu, 1716., 1828. un 1838.pantu, likuma „Par
dzīvojamo telpu īri” 11.1 panta pirmo daļu, 28.2 panta pirmās daļas 1., 2.punktu.
Civilprocesa likuma 195.pants nosaka, ka taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasītāja tiesības par
laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus, norādot to apmēru. Atbilstoši Civillikuma 1765.panta noteikumiem likumiskie
procenti nosakāmi seši procenti no simta gadā un procenti aprēķināmi tikai no paša kapitāla. Tādējādi prasītājam nosakāmas tiesības līdz sprieduma
izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt sešus procentus no simta gadā no nesamaksātās parāda pamatsummas 1984,12 euro.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.pantu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas izdevumus,
līdz ar to no atbildētāja prasītāja labā piedzenami tiesas izdevumi – valsts nodeva atbilstoši Civilprocesa likuma 35.panta pirmās daļas 10.punkta,
34.panta pirmās daļas 1.punkta „a” apakšpunkta un 4.punkta prasībām 511,21 euro, ko prasītājs samaksājis ceļot prasību tiesā un valsts nodeva 35,94
euro, ko prasītājs samaksājis par prasības summas pieaugumu, kopā 547,15 euro un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi – ar prasības pieteikuma
noraksta un tiesas pavēstu piegādāšanu un izsniegšanu saistītie izdevumi 4,70 euro, ko prasītājs samaksājis, sniedzot prasību tiesā, kopā 551,85 euro.
Turklāt ievērojot to, ka lietas iztiesāšanas gaitā radušos tiesas izdevumu faktiskais apmērs ir 7,90 euro, atbilstoši Civilprocesa likuma 39., 42.
pantam, no atbildētāja valsts ienākumos piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 3,20 euro (7,90-4,70 euro=3,20 euro).
Civilprocesa likuma 204.1 pants nosaka, ka taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, [..] par personu un mantas izlikšanu no telpām un par
tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei. Sprieduma labprātīgas izpildes termiņš nedrīkst būt garāks par 10
dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas. Tādejādi, tiesa nosaka atbildētājam 10 dienu termiņu sprieduma labprātīgai izpildei.
Rezolutīvā daļa
Vadoties no Civilprocesa likuma 8., 41., 97., 190., 195., 204.1, 208.1 panta, tiesa
n o s p r i e d a:
apmierināt prasību.
Izbeigt 2015.gada 2.jūnijā starp SIA /Nosaukums A/ un /pers. B/, personas kods /personas kods/, noslēgto dzīvojamās telpas īres līgumu Nr.1-
1.9/RPB-15-249-lī un izlikt /pers. B/, personas kods /personas kods/, viņa ģimenes locekļus, kā arī citas ar viņu dzīvojošas personas un viņu mantas no
dzīvojamās telpas /adrese/, bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.
Piedzīt /pers. B/, personas kods /personas kods/, SIA /Nosaukums A/, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, labā īres maksas un saņemto
pakalpojumu parādu 1984,12 euro, līgumsodu 171,79 euro un tiesas izdevumus 551,85 euro, kopā – 2707,76 euro (divi tūkstoši septiņi simti septiņi
euro 76 centi).
Piedzītie naudas līdzekļi samaksājami SIA “Rīgas pilsētbūvnieks”, vienotais reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, Nordea Bank AB Latvijas filiāle
norēķinu kontā Nr.LV85NDEA0000082582494.
Noteikt SIA /Nosaukums A/ tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no /pers. B/ likumiskos 6 (sešus) procentus gadā no neapmaksātās
parāda pamatsummas 1984,12 euro, ievērojot, ka procentu pieaugums apstājas, kad sasniedzis pamatparāda lielumu.
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,20 euro (trīs euro 20 centi).
Valsts labā piedzenamo ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu samaksa veicama: Tiesu administrācijas, NMR:90001672316, kontā
Nr.LV51TREL2190458019000, Valsts kasē, kods TRELLV22, maksājumu mērķī norādot – ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi lietā
Nr.C68489117.
/pers. B/ sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienu termiņu no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Izskaidrot /pers. B/, ka pēc sprieduma labprātīgas izpildes termiņa notecējuma valsts labā maksājamu ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu
samaksu apstiprinošs dokuments jāiesniedz Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas kancelejā Daugavgrīvas ielā 58, Rīgā, 110.kabinetā, pretējā gadījumā
spriedums šajā daļā tiks nodots piespiedu izpildei.
Prasītājs spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijā 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas,
apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā.
Atbildētājs 20 (divdesmit) dienu laikā no aizmuguriska sprieduma nosūtīšanas dienas ir tiesīgs iesniegt Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā pieteikumu
par tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna.
Spriedums sastādīts un pieejams 2018.gada 21.martā Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā, tiesas kancelejā Rīgā, Daugavgrīvas ielā 58.
Tiesnese V.Vjatere