Court orders landlord to pay tenant for property management fees, damages, and court costs in simplified procedure.

Lietas arhīva Nr. C-0393-22/9

ECLI:LV:RPPT:2022:0209.C68341220.6.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2022.gada 9.februārī

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa

tiesnesis J.Stūrmanis

rakstveida procesā, Rīgā, Daugavgrīvas ielā 58, izskatīja civillietu SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” vienkāršotās procedūras prasībā par naudas

piedziņu pret /pers. A/.

Aprakstošā daļa

SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” (turpmāk arī prasītājs) 2020.gada 17.jūnijā ar prasības precizējumiem, kuri iesniegti tiesā 2021.gada

16.martā tiesā cēla prasību vienkāršotās procedūras lietā par naudas piedziņu pret /pers. A/ (turpmāk arī atbildētāja), pamatojoties uz likuma “Par

dzīvokļa īpašumu” 12.pantu, likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" 50.pantu, Civillikuma 3., 1402., 1587., 1651., 1716.,

1764.pantu, 2010.gada 28.septembra Ministru kabineta noteikumi Nr.907 “Noteikumi par dzīvojamās mājas apsekošanu, tehnisko apkopi, kārtējo

remontu un energoefektivitātes minimālajām prasībām”, 2017.gada 11.jūlija Ministru kabineta noteikumiem Nr.408 “Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un

apsaimniekošanas maksas aprēķināšanas noteikumi”, prasītājs lūdz piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu SIA “Rīgas namu

pārvaldnieks”, reģ. Nr. 40103362321, pamatparāda 1873,63 EUR par Dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, apsaimniekošanu un pakalpojumiem, kas saistīti

ar Dzīvokļa lietošanu, par periodu 01.12.2015.-28.02.2021., līgumsodu 88,17 EUR, kā arī samaksāto valsts nodevu un ar lietas izskatīšanu saistītos

izdevumus. Noteikt prasītājam SIA ,,Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr.40103362321, tiesības saņemt līdz sprieduma izpildei 6% (sešus)

likumiskos procentus gadā no pamatparāda summas.

Prasības pieteikumā norādīts, ka 05.08.2017. Dzīvojamās mājas apsekošanas laikā tika konstatēta avārijas situācija – aukstā ūdens

caurules plīsums (zem zemes). Avārijas situācijas novēršanas darbus veica SIA "Infra AB" un tie tika pieņemti 19.09.2017. Pakalpojuma sniedzējs -

SIA "Infra AB" – tika izvēlēts publiskā iepirkuma procedūras rezultātā, jo uz Prasītāja darbību attiecināmi Publisko iepirkumu likuma nosacījumi.

Minētais komersants tika atzīts arī kā ekonomiski izdevīgākais pretendents, kas darbus var veitk par iespējami zemāko cenu.

Saskaņā ar Ministru kabineta 21.07.2017. noteikumu Nr. 408 “Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksas

aprēķināšanas noteikumi” (turpmāk – Noteikumi Nr. 408) 21.1. punktu Prasītājs ir tiesīgs pieprasīt dzīvokļu īpašniekiem segt avārijas situācijas

novēršanai iztērētos līdzekļus (papildus noteiktajai pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksai).

Saskaņā ar likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50. panta ceturto daļu Prasītājai savā darbībā ir jāpiemēro

Noteikumi Nr. 408, jo Dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopība Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesības no Prasītāja nav pārņēmusi, kā arī nav

lēmusi par citu maksājumu kārtību par Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanu.

Dzīvojamās mājas avārijas situācijas novēršanas remonta darbu izmaksu kopējā summa bija 4808,51 euro ar pievienotās vērtības nodokli,

no kuras 42,78 euro tika segti no avārijas remonta darbu fonda un 308,80 euro tika segti no Dzīvojamās mājas uzkrātajiem finanšu līdzekļiem, bet

atlikusī summas 4456,93 euro tika sadalīta uz visiem Dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekiem, tas ir, 2,8289 euro/m² ar atmaksas periodu uz 6 mēnešiem

(no 01.11.2017. līdz 30.04.2018.), iekļaujot Dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku pārvaldīšanas un saņemto pakalpojumu rēķinos pozīcijā “Avārijas

remonta darbi”.

Prasības pieteikumā norādīts, ka lietas iztiesāšana tiesas sēdē nav nepieciešama.

2020.gada 6.jūlijā saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21 pantu atbildētājai uz deklarēto dzīvesvietu nosūtīts prasības pieteikums un paskaidrojumu

veidlapa rakstveida paskaidrojumu iesniegšanai līdz 2020.gada 5.augustam, izskaidrojot viņa tiesības. Atbildētāja rakstveida paskaidrojumus par

prasību tiesā iesniegusi, norādot, ka prasību neatzīst, jo parāds ir nepamatots un prettiesisks, jo ir izveidojies prasītāja prettiesiskas darbības rezultātā.

Nav šaubu, ka prasītājs ir dzīvojamās mājas /adrese/, apsaimniekotājs. Tāpat, nav šaubu, ka prasītājam ir saistošas Civillikuma un Dzīvojamo māju

pārvaldīšanas likuma normas.

Saskaņā ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 4.panta 2.punktu, Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas principi ir šādi: pēc iespējas optimālu

pārvaldīšanas darba metožu izvēle, tajā skaitā optimālu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumu veidošana, samērojot tos ar dzīvojamās mājas

īpašnieka maksātspēju. Faktiski, norma uzliek par pienākumu apsaimniekotājam (prasītājam) pieņemt ekonomiski izdevīgāko lēmumu savu klientu

(atbildētājas) labā.

Kā jau prasītājs savā prasībā ir norādījis, starp prasītāju un atbildētāju pastāv apsaimniekotāja un dzīvokļa īpašuma īpašnieces tiesiskās attiecības.

Šo tiesisko attiecību ietvaros atbildētāja pilnvaroja prasītāju veikt tās uzdevumā dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbus, tai skaitā – veikt nepieciešamos

remontdarbus un pasūtīt darbus no attiecīgajiem pakalpojumu sniedzējiem. Faktiski, apsaimniekošanas tiesisko attiecību ietvaros puses ir noslēgušas

pilnvarojuma līgumu, ar ko atbildētāja pilnvaroja prasītāju pieņemt konkrētos nepieciešamos lēmumus.

Saskaņā ar Civillikuma 2295.pantu, Pilnvarniekam jādarbojas, izpildot viņam doto uzdevumu, ar lielāko rūpību, un viņš atbild pilnvarotājam par

katru neuzmanību. Saskaņā ar Civillikuma 2301.pantu, Ja nav noteiktu norādījumu, pilnvarniekam, kaut tas arī būtu pat universālpilnvarnieks (2291.p.),

jārīkojas nevis vienīgi pēc savas iegribas, bet tā, kā attiecīgā gadījumā, domājams, rīkotos pats pilnvarotājs, lai lietu visizdevīgāki nobeigtu. Faktiski, arī

pilnvarojuma līguma tiesiskās attiecības uzliek par pienākumu prasītājam rīkoties un pieņemt ekonomiski izdevīgāko lēmumu atbildētājas labā.

Tomēr, rīkojoties pretēji iepriekš minētajām tiesību normām un pienākumam ievērot atbildētājas labākās ekonomiskās intereses, prasītājs ir

noslēdzis atbildētājai acīmredzami neizdevīgu darījumu, kas nodara atbildētājai zaudējumus.

Proti, 2017.gadā prasītājs veica/organizēja dzīvojamās mājas /adrese/, ūdens apgādes sistēmas cauruļvadu remontu, kas pēc prasītājas aprēķina

izmaksāja EUR 4808,51. Šādām remonta izmaksām atbildētāja nepiekrita, uzskatot tās par pārmērīgi augstām un neatbilstošām faktiskai un tirgus

situācijai. Atbildētāja ir pasūtījusi sertificētam tāmētājam izmaksu apmēra aprēķināšanu prasītājas veiktajiem darbiem, kas pēc tāmētāja aprēķiniem

sastāda EUR 1739,97, kas sastāda tikai 36% no prasītājas aprēķinātās tāmes un izmaksām. Ņemot vērā minēto, atbildētāja paziņoja prasītājam, ka

neatzīsts prasītāja veikto ūdens apgādes sistēmas cauruļvadu remontu izdevumu daļu – EUR 3068,54 apmērā.

Civillikuma 2302.panta pirmā daļa nosaka, ka, Ja pilnvarnieks ir pārkāpis sava pilnvarojuma robežas, tad viņa izdarītā darbība ir spēkā tikai tiktāl,

ciktāl tā izpildīta saskaņā ar uzdevumu. Saskaņā ar panta otro daļu, Tādā gadījumā pilnvarnieks var prasīt atlīdzību arī tikai tiktāl, ciktāl viņš palicis sava

pilnvarojuma robežās, ja vien vispār ir iespējams nodalīt šim pilnvarojumam atbilstošo pilnvarnieka darbību.

Ņemot vērā, ka ar savu prettiesisku rīcību, nepamatoti pasūtot 3 (trīs) reizes dārgāku pakalpojumu, prasītājs ir pārkāpis sava pilnvarojuma

robežas, tad ir secināms, ka atbildētājai ir pienākums norēķināties par pakalpojumu tikai tajā daļā, kurā prasītājs pilnvarojumu nav pārkāpis. Atbildētāja

norāda, ka tāmes atzītajā daļā atbildētāja ir norēķinājusies ar prasītāju.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu, ja tiesa neizskata vienkāršotās procedūras lietu tiesas sēdē saskaņā ar šā likuma 250.26

pantu, lietu izskata rakstveida procesā, laikus paziņojot pusēm par datumu, kad tiešsaistes sistēmā būs pieejams saīsinātais spriedums, kā arī informē par

tiesas sastāvu, kas izskatīs lietu, un izskaidro tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim. Datums, kad saīsinātais spriedums ir pieejams tiešsaistes sistēmā,

uzskatāms par sprieduma sastādīšanas datumu..

Pamatojoties uz Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 10.pantu, tiesa atzina, ka civillietu iespējams izskatīt rakstveida procesā, par ko

lietas dalībniekiem paziņots likumā noteiktajā kārtībā.

Puses nav pieteikušas noraidījumu tiesnesim.

Motīvu daļa

Tiesa, pārbaudījusi un novērtējusi lietā esošos rakstveida pierādījumus, atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai

iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt Civilprocesa likuma 96.panta

piektajā daļā ir noteikts, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Lietā nav strīda, ka atbildētājai pieder dzīvokļa īpašums /adrese/ un daudzdzīvokļu nama apsaimniekošanu veic prasītājs.

16.11.2006. atbildētāja ar prasītāju noslēdza Dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgumu (turpmāk - Līgums).

Civillikuma 1402.pants nosaka, saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Ar Līguma 1.punktu prasītājs apņēmās uzturēt un apsaimniekot Dzīvojamo māju, kā arī ar Dzīvojamo māju funkcionāli saistītās ēkas un

būves, un mājai piesaistīto zemes gabalu, savukārt atbildētāja apņēmās apmaksāt prasītājam visus izdevumus, kas saistīti ar minētā pilnvarojuma izpildi,

proporcionāli viņa īpašumā esošā dzīvokļa kopējai platībai, kā arī veikt samaksu par pakalpojumiem, ko atbildētāja saņem. Līguma 4.1.2.apakšpunktā

noteikts, ka atbildētāja maksājumus apņemas veikt savlaicīgi.

Saskaņā ar Civillikuma 1402.pantu saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma. Proti,

atbildētājas pienākums norēķināties ar prasītāju izriet arī no šādiem normatīvajiem tiesību aktiem:

- likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" 50.panta astotā daļa nosaka prasītāja kā pašvaldības pilnvarnieka tiesības saņemt

maksu par atbildētājai sniegtajiem pakalpojumiem viņa privātīpašuma pārvaldīšanā un apsaimniekošanā;

- Dzīvokļa īpašuma likuma 10.pants nosaka atbildētājas pienākumu piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā, segt dzīvojamās mājas

pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā, norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu

(piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana), maksāt uz dzīvokļa īpašumu attiecinātos nodokļus, maksāt nomas maksu

par zemes lietošanu, ja dzīvojamā māja atrodas uz citai personai piederošas zemes.

Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 4.panta pirmās daļas 1.punktu, kopīpašumā esošajā daļā cita starpā ietilpst atsevišķo dzīvojamo māju

apkalpojošās inženierkomunikāciju sistēmas, iekārtas un citi ar atsevišķās dzīvojamās mājas ekspluatāciju saistīti funkcionāli nedalāmi elementi, kas

nepieder pie atsevišķā īpašuma.

No minētā izriet, ka inženierkomunikāciju piederību atsevišķam īpašumam vai kopīpašumam noteic apstāklis, vai konkrētais elements ir

funkcionāli nedalāmi saistīts ar dzīvojamās mājas ekspluatāciju.

28.09.2010. Ministru kabineta noteikumi Nr.907 "Noteikumi par dzīvojamās mājas apsekošanu, tehnisko apkopi, kārtējo remontu un

energoefektivitātes minimālajām prasībām" (turpmāk — Noteikumi Nr. 907) 17.punkts nosaka, kādos gadījumos mājas pārvaldniekam ir jāveic

ārpuskārtas remonts.

Lietā nav strīda, ka 05.08.2017. Dzīvojamās mājas apsekošanas laikā tika konstatēta avārijas situācija – aukstā ūdens caurules plīsums

(zem zemes).

Tiesa atzīst, ka reaģējot uz radušos avārijas situāciju, prasītājs tiesīgi ir uzsācis ārpuskārtas remonta darbus, kā to paredz Noteikumi Nr.907.

Tiesa atzīst, ka šāds remonts ir jāveic steidzami, un tas nav jāsaskaņo ar dzīvokļu īpašniekiem un pārvaldniekam ir jāatrod līdzekļi, lai likvidētu

apdraudējumu.

Saskaņā ar likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" 50. panta ceturto daļu, prasītājam savā darbībā ir jāpiemēro

11.07.2017. Ministru kabineta noteikumi Nr. 408 "Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksas aprēķināšanas noteikumi" (turpmāk —

Noteikumi Nr. 408), kas nosaka kārtību, kādā tiek aprēķināta maksa par pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, jo Dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku

kopība pārvaldīšanas tiesības no prasītāja nebija pārņēmusi, kā arī nebija lēmusi par citu maksājumu kārtību par Dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un

apsaimniekošanu. Noteikumu Nr. 408 21.punkta 21.1. apakšpunkts nosaka, ka pārvaldniekam ir tiesības papildu noteiktajiem pārvaldīšanas

maksājumiem pieprasīt un dzīvokļa īpašniekiem ir pienākums segt ārpuskārtas remontā iztērētos līdzekļus.

Ārpuskārtas veikto remonta darbu izpildi un izmaksas apliecina veikto darbu izpild dokumentācija, darbu nodošanas — pieņemšanas akts,

tāme.

Lietā nav strīda, ka avārijas situācijas novēršanas kopējās darbu izmaksas bija 4808,51 EUR, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli. Daļēji

darbu izmaksas tika segtas no Dzīvojamās mājas uzkrājuma 308,80 EUR, 42,78 EUR no avārijas remonta darbu fonda, bet atlikusī summa 4456,93

EUR tika sadalīta starp dzīvokļu īpašniekiem, ar atmaksas periodu uz 6 mēnešiem (izmaksas uz 1m2 2,8289 EUR). Prasītājs lūdz piedzīt no atbildētājas

tās parāda daļu 1873,63 EUR.

Lietā nav strīda, ka avārijas situācijas novēršanas darbus veica SIA "Infra AB" un tie tika pieņemti 19.09.2017. Pakalpojuma sniedzējs -

SIA "Infra AB" – tika izvēlēts publiskā iepirkuma procedūras rezultātā, jo uz prasītāja darbību attiecināmi Publisko iepirkumu likuma nosacījumi. Minētais

komersants ticis atzīts arī kā ekonomiski izdevīgākais pretendents, kas darbus var veikt par iespējami zemāko cenu.

Atbildētāja apstrīd veikto avārijas remonta darbu izmaksas, uzskatot, ka remonta darbi sastāda 1739,97 EUR, ko pierādot SIA “AKANA”

tāme.

Izvērtējot iesniegto tāmi, tiesa secina, ka tā neatbilst Latvijas būvnormatīvam Nr. 501-17 "Būvizmaksu noteikšanas kārtība", nav norādīta

objekta adrese, nav norādīts kad šī tāme sastādīta. Tiesa atzīst, ka sertificēta speciālista veikto darbu aprēķinu un tajā norādītās aprēķinātās izmaksas

nevar uzskatīt par izmaksām, kas piemērojamas avārijas situācijā (avārijas darbu izmaksas). Lietā nav strīda, ka veikti steidzami avārijas remonta darbi,

un tiesa uzskata, ka šādi darbi vienmēr izmaksā vairāk, nekā ieplānoti darbi.

Atbildētāja tiesai izteica lūgumu nozīmēt ekspertīzi uzdodot sertificētam tāmētājam/vērtētājam sniegt viedokli par lietā esošajām tāmēm.

Civilprocesa likuma 121.panta pirmā un otrā daļa nosaka, ka ekspertīzi lietā tiesa nosaka pēc puses lūguma gadījumos, kad lietai nozīmīgu

faktu noskaidrošanai nepieciešamas speciālas zināšanas zinātnē, tehnikā, mākslā vai citā nozarē. Ja nepieciešams, tiesa nosaka vairākas ekspertīzes.

Ekspertīzi izdara Tiesu ekspertu likumā noteiktās personas. Ekspertu izrauga puses pēc savstarpējas vienošanās, bet, ja tāda nav panākta

tiesas noteiktajā termiņā, ekspertu izraugās tiesa. Ja nepieciešams, var izraudzīties vairākus ekspertus.

Tiesa atzīst, ka šajā gadījumā nav pamata nozīmēt ekspertīzi iesniegto tāmju izvērtēšanai, kā arī tiesai nav zināms neviens eksperts, kurš

izvērtē tāmes, arī atbildētāja nebija norādījusi par kādu tai zināmu ekspertu, kurš veic šādas ekspertīzes.

Tiesa atzīst, ka šajā gadījumā ir tiesas pienākums izvērtēt iesniegtās darbu tāmes un kādu no tām atzīt par atbilstošāku veikto darbu

apjomam.

Tiesa izvērtēja iesniegtās veikto darbu tāmes un atzīst, ka prasītāja iesniegtā tāme ir atbilstošāka veikto avārijas darbu izmaksām. Tiesa no

atbildētājas iesniegtās tāmes secina pašu acīmredzamāko, ka tajā norādīts- darbus veiks 4 cilvēki 24 darba stundā, kas ir trīs darba dienas un par šo

darbu visiem četriem būs jāsamaksā 184,56 EUR, kas pēc matemātiska aprēķina nozīmē, ka viens strādnieks par 8.darba stundu dienu saņems

15,38 EUR.

Tiesa no dzīvē gūtiem novērojumiem, atzīst, ka šāda darba samaksa nav adekvāta veicamajam darbu apjomam, tā ir nesamērīgi zema.

Izvērtējot šo pozīciju ir saprotams, ka atbildētājas tāme nav samērīga veiktajiem avārijas darbiem, arī visi pārējie tāmē norādītie izdevumi par darba

tehniku un materiāliem tiesas ieskatā ir nesamērīgi zemi, un kā jau tiesa spriedumā ir norādījusi, atbildētājas iesniegtajā tāmē nav norādīts, kur un kādus

darbus paredzēts veikt, kā arī kad.

Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 10.panta trešā daļa nosaka, ka tieši dzīvojamās mājas īpašniekiem ir arī pienākums nodrošināt

pārvaldīšanas uzdevuma izpildei nepieciešamo finansējumu.

No minētā izriet, ka bojātais ūdensvads atradās pakalpojumu lietotāju piederības robežās un dzīvokļu īpašniekiem ir pienākums samaksāt

ūdensvada remonta darbos prasītāja iztērētos līdzekļus.

Civillikuma 1587.pants paredz, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne

arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Prasītājs saskaņā ar savu pilnvarojumu un atbilstoši normatīvajiem aktiem veica dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, apsaimniekošanu,

norēķinājās ar pakalpojumu sniedzējiem par atbildētājai sniegtajiem pakalpojumiem, bet atbildētāja pilnā apmērā nenorēķinājās ar prasītāju.

Saskaņā ar Civillikuma 1651.pantu parādnieka nokavējums ir saistības izpildīšanas prettiesīgs novilcinājums. Prasītājs atbildētājai rēķinus par

Dzīvokli izsniedza katru mēnesi, katrā rēķinā norādot arī uzkrātā parāda summu un lūdzot to samaksāt.

Civillikuma 1652.panta 3.punkts nosaka, parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis, kad viņš palaidis garām termiņu,

kas nolikts izpildīšanai vai nu ar likumu, vai ar līgumu, vai arī pēc parašas.

Tiesa atzīst, ka ir pamats piedzīt no atbildētājas par labu SIA "Rīgas namu pārvaldnieks", reģ.Nr.40103362321, dzīvojamās mājas

pārvaldīšanas izdevumus un saņemto pakalpojumu izdevumus, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma /adrese/, lietošanu laika periodā no 2015.gada 1.decembra

līdz 2021.gada 28.februārim 1873,63 EUR apmērā, jo atbildētāja nav veikusi samaksu, ir pieļāvusi samaksas nokavējumu.

Saskaņā ar 2006.gada 16.novembra Līguma 3.7.apakšpunktu maksas par Dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu, kā arī par

pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa lietošanu, kavējuma gadījumā par katru nokavēto dienu atbildētāja maksā līgumsodu 0,2% apmērā no kopējās

parāda summas.

Civillikuma 1716.pants nosaka, līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību neizpildi vispār, nepienācīgu

izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā).

Tiesa atzīst, ka atbildētāja savas saistības īstajā laikā nav izpildījusi, par to lietā strīda nav, tāpēc atzīst, ka no atbildētājas ir tiesīgs pamats

piedzīt prasītāja lūgto līgumsodu 88,17 EUR apmērā.

Saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo.

Atbildētāja pierādījumus par maksājumu veikšanu prasītājam nav iesniegusi, tāpēc prasītāja prasība ir apmierināma pilnā apmērā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus, tādējādi no atbildētājas prasītāja labā piedzenami tiesas izdevumi 299,74 EUR (valsts nodeva 294,27 EUR, ar lietas izskatīšanu saistītie

izdevumi 5,47 EUR).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.panta noteikumiem, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, norādāmas prasītāja tiesības par

laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt likumiskos 6 % gadā no pamatparāda summas.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu, atbildētājam nosakāms 10 dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 41., 93., 97., 193., 195., 204.1, 250.25 pantu un 250.27 pantu, tiesa

nosprieda:

piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu SIA "Rīgas namu pārvaldnieks", reģ.Nr.40103362321, pamatparādu 1873,63 EUR

par Dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, apsaimniekošanu un pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma /adrese/ lietošanu, par periodu no

01.12.2015.līdz 28.02.2021., līgumsodu 88,17 EUR, un tiesas izdevumus 299,74 EUR, kopā 2261,54 EUR (divi tūkstoši divi simti sešdesmit viens

euro, 54 centi) pārskaitot līdzekļus uz SIA ,,Rīgas namu pārvaldnieks” norēķinu kontu LV63RIKO0002013197596 – AS „Luminor Bank”.

Noteikt SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr.40103362321, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no /pers. A/,

personas kods /personas kods/, likumiskos 6 (sešus) procentus gadā no neatmaksātās parāda summas.

Noteikt /pers. A/, personas kods /personas kods/, termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās

dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 20 (divdesmit) dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā Daugavgrīvas ielā 58, Rīgā.

Pilns spriedums sastādīts un pieejams tiešsaistes sistēmā 2022.gada 9.martā.

Tiesnesis J.Stūrmanis