Legislator Giurisprudenza & Legislazione
A420286717 / AA43-0280-22 ECLI:LV:ADAT:2022:0323.A420286717.22.S Generato dall'IA

Court partially allowed appeal by revoking town council decision on fence while denying administrative permit.

Numero d'incarto A420286717 / AA43-0280-22
Autorità giudiziaria
Giurisdizione Lettonia (LV)
Data della decisione
Esito del giudizio Parzialmente accolto (Partially Allowed)

Sintesi Legislator

Generato dall'IA

The administrative district court partially dismissed the applicant's request to build a fence on shared land. While the court found the town council's decision to reject the fence illegal due to lack of statutory basis for engineering structures, it denied the request for a favorable administrative act. The court ruled that the council erred by treating the fence as unauthorized construction without proper documentation, yet noted that co-ownership consent must be obtained through private law channels rather than administrative approval.

Regesto Legislator

Generato dall'IA

Administratīvā procesa likuma 126. panta 1. daļa; Būvniecības likums; The court must distinguish between illegal administrative decisions and the substantive inability of administrative bodies to grant permits for structures requiring private law agreements.

Parole chiave

Generato dall'IA
administrative appeal shared ownership unauthorized construction engineering structures administrative act co-ownership consent legal standing violazione dell'obbligo di collaborare

Disposizioni normative citate

Generato dall'IA
Administratīvā procesa likuma 126. panta 1. daļa
Būvniecības likums
Ievērojot, ka Būvniecības likums un uz tā pamata izdotie Atsevišķu inženierbūvju
Atsevišķu inženierbūvju būvnoteikumi
Atsevišķu inženierbūvju būvnoteikumi reglamentē inženierbūvju būvniecības procesa kārtību, kā arī noteic

Giurisprudenza citata

Generato dall'IA
Generato dall'IA

Ti chiedi come si applica questa sentenza alla tua fattispecie?

Analizza questa decisione insieme alla legislazione federale e cantonale, ai commentari e alla giurisprudenza successiva in Legislator AI.

Apri in Legislator →

Testo completo

ADMINISTRATĪVĀ APGABALTIESA

Lieta Nr.A420286717

Lietas arhīva Nr. AA43-0280-22/7

ECLI:LV:ADAT:2022:0323.A420286717.22.S

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2022. gada 23. martā

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā:

tiesnese referente Valda Zommere,

tiesneši Ilze Amona un Kaspars Berķis

rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz /pers. A/ pieteikumu par Siguldas

novada pašvaldības domes 2017. gada 27. jūlija lēmuma Nr. 13, § 38 grozīšanu, sakarā ar /pers. A/ apelācijas sūdzību par

Administratīvās rajona tiesas 2018. gada 31. augusta spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] Ar Siguldas novada būvvaldes (turpmāk – būvvalde) 2017. gada 21. februāra lēmumu Nr. 8, § 11 (turpmāk –

sākotnējais lēmums) pieteicējai /pers. A/ uzdots līdz 2017. gada 1. maijam nojaukt patvaļīgi uzbūvēto žogu un atjaunot

zālāja segumu pie viņai piederošā dzīvokļa īpašuma – rindu mājas sekcijas /adrese/, Siguldas novadā

Ar Siguldas novada pašvaldības domes (turpmāk – dome) 2017. gada 27. jūlija lēmumu Nr. 13, § 38 (turpmāk –

pārsūdzētais lēmums) sākotnējais lēmums atstāts negrozīts. Pārsūdzētais lēmums pamatots ar turpmāk minētajiem

apsvērumiem.

[1.1] Saskaņā ar zemesgrāmatas datiem nekustamais īpašums, kuru veido zemesgabals un dzīvojamās ēkas /adrese

1/ un /adrese 2/, Siguldā, pieder septiņiem kopīpašniekiem. Pieteicējas īpašums sastāv no atsevišķā īpašuma – dzīvokļa

Nr. /numurs/ un 2575/18235 domājamām daļām no kopīpašuma (zemes un ēkas). Pieteicēja bez būvvaldē apstiprinātas

dokumentācijas – patvaļīgi – ir uzsākusi žoga būvniecību kopīpašumā esošajā zemesgabalā pie viņai piederošā dzīvokļa

Nr. 2.

[1.2] Būvvaldē nav iesniegts kopīpašnieku saskaņots paskaidrojuma raksts. Turklāt konkrētajā gadījumā ir skarts

kopīpašumā esošais zemesgabals, tāpēc žoga izbūvei nepieciešama kopīpašnieku piekrišana.

[1.3] Pieteicēja paskaidrojumos iestādei norādījusi, ka žogs izbūvēts viņai lietošanā nodotā zemesgabala robežās un

ka pieteicēja vēlas žogu izbūvēt saskaņā ar iesniegto projektu. Papildus pieteicēja uzskata, ka dzīvokļu īpašnieku kopība

zemi pieteicējai nodevusi atsevišķā lietošanā bez jebkādiem ierobežojumiem un tā uzskatāma kā pārējo kopīpašnieku

piekrišana sētas izbūvei. Šo piekrišanu pieteicējai esot devis iepriekšējais dzīvokļa īpašnieks, un tā esot saistoša esošajiem

dzīvokļu īpašniekiem.

Savukārt pārējie nekustamā īpašuma kopīpašnieki paskaidrojumos iestādei norādījuši, ka dzīvojamās ēkas

būvprojektā nav paredzēta žogu būvniecība, zemes lietošanas kārtības līgums šādas tiesības atsevišķiem dzīvokļu

īpašniekiem neparedz un kopīpašnieki kategoriski iebilst pret žoga būvniecību, jo tas disonē ar ēkas arhitektūru un samazina

nekustamā īpašuma tirgus vērtību.

Domē saņemta Ekonomikas ministrijas vēstule, kurā norādīts, ka konkrētajā gadījumā uzceltais žogs ir modificējis

kopīpašumā esošā zemesgabala kā nekustamā īpašuma sastāvdaļas sastāvu, kā arī atbilstoši zemes un būves vienotības

konceptam kļūst par visu zemesgabala kopīpašnieku īpašumu un tādējādi nodibina pārējiem kopīpašniekiem jaunas no

normatīvajiem aktiem izrietošas saistības. Tāpat Ekonomikas ministrija norādījusi, ka, pastāvot norādītajiem juridiskajiem

un faktiskajiem apstākļiem, žoga būvniecībai nepieciešama visu zemesgabala kopīpašnieku piekrišana, pamatojoties uz

Civillikuma 1068. panta otro daļu.

[1.4] Zemes lietošanas kārtības līgums neparedz tiesības atsevišķam dzīvokļa īpašniekam bez citu kopīpašnieku

piekrišanas lietošanā nodotā gabala robežās veikt būvniecību. Tāpat žoga būvniecību neparedz dzīvojamās ēkas

būvprojekts. Zemesgabala kopīpašnieku piekrišana žoga būvniecībai nav saņemta, kopīpašnieki kategoriski iebilst pret žoga

būvniecību. Līdz ar to saskaņā ar Būvniecības likuma 18. panta piektās daļas 1. punktu pieņemams lēmums par patvaļīgās

būvniecības seku novēršanu un iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu.

[2] Pieteicēja iesniedza tiesā pieteikumu par pārsūdzētā lēmuma atcelšanu un labvēlīga administratīvā akta

izdošanu, ar kuru tiktu atļauts izbūvēt žogu. Pieteikums pamatots ar turpmāk minētajiem argumentiem.

[2.1] Pieteicēja būvvaldē ir iesniegusi žoga būvprojektu un paskaidrojuma rakstu, tomēr būvvalde nav tos

izskatījusi.

[2.2] Pieteicējas tiesības izbūvēt žogu viņai atsevišķā lietošanā nodotajā zemesgabala daļā paredz īpašumā noteiktā

lietošanas kārtība. Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 11. pantu līdz ar dalītas lietošanas kārtības noteikšanu pieteicējai

sniegta pārējo kopīpašnieku piekrišana žoga būvei.

[2.3] Žoga būvniecība nemaina kopīpašuma sastāvu un ir atzīstama par tādām pašām lietošanas tiesībām kā,

piemēram, dobju izbūve, dzīvžoga stādīšana un citas darbības, kuras kaimiņi veikuši bez pārējo kopīpašnieku piekrišanas.

Būvvalde un dome šīs darbības atzinušas par tiesiskām. Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 16. panta 2. punkta „e”

apakšpunktā norādīts, ka žogs nevar tikt noteikts par nekustamā īpašuma objektu. Tāpat saskaņā ar likuma ,,Par nekustamā

īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” 19. panta pirmās daļas 2. punktu žogs nav uzskatāms par patstāvīgu īpašuma

objektu.

[2.4] Būvvalde un dome pārkāpušas vienlīdzības principu, pieņemot atšķirīgus lēmumus situācijās, kurās pastāv

vienādi tiesiskie un faktiskie apstākļi. Pieteicējas kaimiņi, kas dzīvo /adrese 3/, bez saskaņošanas ar pārējiem

kopīpašniekiem pārbūvēja ārējās trepes. Trepes ir daļa no ēkas ārējās fasādes, kas pieguļ arī pieteicējas dzīvokļa

īpašumam. Tādējādi saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 4. panta pirmo daļu trepju pārbūve atzīstama par rīcību ar

kopīpašumu.

[2.5] Dome nav izvērtējusi pieteicējas argumentus par sākotnējā lēmuma nepareizību.

[2.6]Administratīvo aktu nav iespējams izpildīt, jo būvvaldes lēmuma izpildei noteiktais termiņš, tas ir, 2017. gada

1. maijs, bija pagājis jau pirms pārsūdzētā lēmuma pieņemšanas. Līdz ar to administratīvais akts atzīstams par spēkā

neesošu.

[3] Dome paskaidrojumā pieteikumu neatzīst, paskaidrojot turpmāko.

[3.1] Pieteicējas iesniegtais projekts un paskaidrojuma raksts būs izskatāms pēc tiesvedības beigām.

[3.2]Starp kopīpašniekiem noslēgtais līgums par dalītā īpašuma lietošanas kārtību neparedz kādam no zemesgabala

kopīpašniekiem apbūves tiesības bez pārējo kopīpašnieku piekrišanas. Turklāt pieteicēja nav iesniegusi pierādījumus

(izpildmērījumu), kas apliecinātu, ka uzbūvētais žogs atrodas pieteicējai lietošanā nodotā zemesgabala daļā. Līdz ar to

pieņemams, ka žogs uzbūvēts kopīgā lietošanā esošajā zemesgabala daļā.

[3.3] Pieteicēja nepamatoti atsaucas uz vienlīdzības principa pārkāpumu.

[3.4] Dome ir vispusīgi izskatījusi jautājumu un izvērtējusi pieteicējas argumentus.

[3.5] Pieteicējai bija iespēja izpildīt sākotnējo lēmumu līdz 2017. gada 1. maijam. Ņemot vērā, ka minētais termiņš ir

nokavēts, gadījumā, ja tiesa pārsūdzēto lēmumu atstās spēkā, pieteicējai uzliktais pienākums būs izpildāms nekavējoties pēc

galīgā tiesas lēmuma spēkā stāšanās vai tiesas nolēmumā noteiktā termiņā.

[4] Trešā persona /pers. F/ rakstveida paskaidrojumos norādījusi, ka pieteikums ir noraidāms turpmāk minēto

iemeslu dēļ.

[4.1] Saskaņā ar Vispārīgo būvnoteikumu 70. punktu žogs ir neklasificēta būve, kuras uzstādīšanai būvvaldē

jāiesniedz paskaidrojuma raksts vai apliecinājuma karte. Atbilstoši Atsevišķi neklasificētu inženierbūvju būvnoteikumu

14.3.1. apakšpunktam paskaidrojuma raksts bija jāsaskaņo ar zemes īpašnieku. Tādējādi žoga uzstādīšanai pieteicējai bija

nepieciešams kopīpašnieku saskaņojums un pašvaldības atļauja. Šie nosacījumi nav izpildīti.

[4.2] Pieteicēja ar patvaļīgo, neatbilstoši Civillikuma 1068. panta pirmās daļas nosacījumiem par visu kopīpašnieku

piekrišanas nepieciešamību, žoga izbūvi ir bojājusi kopīpašumā esošo zemesgabalu. Ievērojot visu kopīpašnieku

piekrišanas neesību, pieteicējai ir jānojauc patvaļīgi uzbūvētais žogs un jāatjauno zālājs.

[5] Trešās personas /pers. H/, /pers. I/, /pers. J/, /pers. K/ un /pers. L/ rakstveida paskaidrojumos norādījuši, ka

pieteikums ir noraidāms turpmāk minēto iemeslu dēļ.

[5.1] Izbūvējot žogu uz kopīpašumā esoša zemesgabala, pieteicējai bija nepieciešama visu kopīpašnieku piekrišana.

Nedz pirkuma līgumā, kurā noteikta zemes lietošanas kārtība, nedz zemes plānā nav konkretizēts lietošanas tiesību apjoms.

Tomēr, nosakot dalītu lietošanu, tiek dalīta lietas lietošana, nevis pati lieta. Tāpēc zemes katra daļa dalītas lietošanas

noteikšanas rezultātā nekļūst par patstāvīgu lietu. Turklāt kopīpašnieku piekrišana nav prezumējama no tā vien, ka ir

noslēgts nekustamā īpašuma dalītas lietošanas kārtības līgums. Atbilstoši Atsevišķi neklasificētu inženierbūvju

būvnoteikumu 12.1. un 14.3.1. apakšpunktam pieteicējai būvvaldē bija jāiesniedz paskaidrojuma raksta I daļa, saskaņojot to

ar zemesgabala īpašnieku, tas ir, pārējiem kopīpašniekiem.

[5.2] Nav pamatota pieteicējas atsaukšanās uz Dzīvokļa īpašuma likuma 11. pantu, jo minētais pants paredz tikai

dzīvokļa īpašuma sastāvā ietilpstošā atsevišķā īpašuma rekonstruēšanas, renovēšanas un restaurēšanas kārtību un nav

attiecināms uz dzīvokļa īpašuma sastāvā ietilpstošā kopīpašuma daļas apbūvi.

[5.3] Piekrišana zemesgabala daļu savstarpējai atdalīšanai ar žogu nav dota arī pirms dzīvokļu īpašumu

atsavināšanas to tagadējiem īpašniekiem. Šādu atdalīšanu neparedz akceptētais ēkas būvprojekts.

[5.4] Nav nozīmes pieteicējas norādītajam, ka žogs nav uzskatāms par patstāvīgu īpašuma objektu. Uz žogu, tāpat

kā inženiertīkliem, ielām un citiem objektiem, kas arī netiek ierakstīti zemesgrāmatā kā patstāvīgi īpašuma objekti, attiecas

būvniecību regulējošie normatīvie akti. Savukārt dobju izbūvei un dzīvžogu stādīšanai nav nepieciešama pārējo

kopīpašnieku piekrišana, jo minētās darbības būvniecību regulējošie normatīvie akti neregulē.

[5.5] Vienlīdzības principa pārkāpums konkrētajā situācijā nav saskatāms. Pat pieņemot, ka katras atsevišķās rindu

mājas kāpnes uzskatāmas par Dzīvokļa īpašuma likuma 4. panta pirmajā daļā noteiktajām ārējām norobežojošajām

konstrukcijām, no pirkuma līgumā norādītās attiecīgā dzīvokļa platības un Telpu grupas kadastrālās uzmērīšanas lietas

,,Kopējās platības sadalījums pa platību veidiem” 14. punkta izriet, ka tās ietilpst attiecīgā dzīvokļa platībā kā dzīvokļa

ārtelpu platība. Tāpēc tās atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likumam atzīstamas par atsevišķā īpašuma robežās esošo

dzīvojamās mājas kopīpašuma elementu, kura pārbūvei nav jāsaņem visu kopīpašnieku piekrišana. Turklāt nevar piekrist

apgalvojumam, ka dzīvokļa 7-1 īpašniece bez saskaņošanas ar pārējiem kopīpašniekiem veikusi ārējo trepju remontu. Pirms

pārbūves uzsākšanas minētā dzīvokļa īpašniece bija lūgusi pārējo kopīpašnieku atļauju kāpņu pārbūves veikšanai un atļauja

tika saņemta.

[5.6] Trešās personas uzsver, ka nepiekrīt pieteicējas veiktajai žoga izbūvei. Šādos apstākļos būvi nav iespējams

legalizēt un tā ir nojaucama.

[6] Ar Administratīvās rajona tiesas 2018. gada 31. augusta spriedumu pieteikums noraidīts. Spriedums pamatots

ar turpmāk minētajiem argumentiem.

[6.1]Atbilstoši Ministru kabineta 2017. gada 9. maija noteikumu Nr. 253 „Atsevišķu inženierbūvju noteikumi” (spēkā

no 2017. gada 6. jūnija, turpmāk – Atsevišķu inženierbūvju noteikumi) 6.3.4. apakšpunktam, 15.1.1. apakšpunktam,

Ministru kabineta 2014. gada 16. septembra noteikumu Nr. 551 „Ostu hidrotehnisko, siltumenerģijas, gāzes un citu,

atsevišķi neklasificētu, inženierbūvju būvnoteikumi” (spēkā līdz 2017. gada 5. jūnijam, turpmāk – Atsevišķi neklasificētu

inženierbūvju būvnoteikumi) 12.1. apakšpunktā, kā arī atbilstoši saistošo noteikumu Nr. 21 „Siguldas novada Teritorijas

plānojuma 2012.–2014. gadam Grafiskā daļa un Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi” (turpmāk – saistošie

noteikumi Nr. 21) 333.1. apakšpunktam attiecīgajā teritorijā nepieciešams būvvaldes saskaņojums jebkuriem žogiem, kas

nozīmē, ka arī attiecībā uz pieteicējas žoga būvniecību ir spēkā prasība iesniegt būvvaldē paskaidrojuma raksta I daļu un

citus attiecīgās būvniecības ieceres akceptam nepieciešamos dokumentus.

[6.2] Lietā nav strīda par faktu, ka pieteicēja žoga būvdarbus veikusi, pirms paskaidrojuma raksta I daļā izdarīta

atzīme par būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi. Tā kā būvvaldes saskaņojums bija nepieciešams, pieteicējas veiktie

žoga būvdarbi pirms attiecīgās atzīmes izdarīšanas paskaidrojuma rakstā ir patvaļīga būvniecība Būvniecības likuma

18. panta otrās daļas izpratnē.

[6.3] Dome konkrētajā gadījumā pieņēmusi Būvniecības likuma 18. panta piektās daļas 1. punktā minēto lēmumu,

savukārt pieteicēja uzskata, ka ir pamats pieņemt 18. panta piektās daļas 2. punktā minēto lēmumu.

Domes pozīcijas būtība ir, ka konkrētajā gadījumā nav iespējams izpildīt būvniecības akceptam nepieciešamo

prasību – saņemt kopīpašnieku piekrišanu. Savukārt pieteicēja argumentē, ka kopīpašnieku piekrišana nav nepieciešama.

Tādējādi, lai izšķirtu, vai dome ir izvēlējusies pareizo no abiem Būvniecības likuma 18. panta piektajā daļā

paredzētajiem lēmumu veidiem, tiesa noskaidroja, vai pieteicējas veiktajai žoga novietošanai ir nepieciešama kopīpašnieku

piekrišana; ja ir nepieciešama – vai tā ir saņemta (vai to saņemt ir iespējams).

[6.4] Atbilstoši Atsevišķu inženierbūvju noteikumu 30.3.1.1. apakšpunktam un 32. punktam, kā arī Atsevišķi

neklasificētu inženierbūvju būvnoteikumu 14.3.1. apakšpunktam un 15. punktam būvniecībai zemesgabalā, ja būvniecību

neveic tā īpašnieks, ir nepieciešams nepārprotams zemes īpašnieka saskaņojums, kas noformēts vai nu būvniecības ieceres

dokumentācijā, vai arī kā atsevišķa vienošanās.

[6.5] No Civillikuma 1068. panta, Dzīvokļa īpašuma likuma 4. panta otrās daļas, 17. panta piektās daļas un

7.1 daļas izriet, ka trīs ceturtdaļas dzīvokļu īpašnieku var vienoties par kopīpašumā esošās daļas lietošanas kārtības

noteikšanu dzīvokļu īpašnieku starpā, neparedzot kopīpašumā esošās daļas pārgrozīšanu, bet gadījumā, ja tiek ietekmēts

kopīpašumā esošās daļas apmērs, ir nepieciešama visu kopīpašnieku piekrišana atbilstoši Civillikuma 1068. panta pirmās

daļas nosacījumiem.

[6.6] Nekustamais īpašums ar zemesgrāmatu nodaļas tiesneša 2013. gada 16. jūnija lēmumu ir sadalīts dzīvokļa

īpašumos. Nekustamā īpašuma vienīgā īpašniece sadalīšanas dzīvokļu īpašumos brīdī bija SIA ,,Ektornet Residential

Latvia”, kura attiecīgi sākotnēji kļuva par visu izveidoto dzīvokļu īpašumu īpašnieku.

Pieteicēja ar 2014. gada 25. aprīļa nekustamā īpašuma pirkuma līgumu Nr. 2.2.1.14/126 nopirka dzīvokli Nr. 2 no

SIA ,,Ektornet Residential Latvia”. Pirkuma līguma 7.4. apakšpunktā pieteicēja apliecinājusi, ka ir informēta, ka saskaņā ar

Dzīvokļa īpašuma likuma 16. panta otrās daļas 2. punktu (noteic, ka dzīvokļu īpašnieku kopība ir tiesīga pieņemt lēmumu

par kopīpašumā esošās daļas lietošanas kārtības noteikšanu dzīvokļu īpašnieku starpā) un 21. panta otro daļu (noteic, ka

gadījumā, ja dzīvojamā mājā esošie dzīvokļi pieder vienai personai, tās lēmums uzskatāms par dzīvokļu īpašnieku kopības

lēmumu) SIA ,,Ektornet Residential Latvia” ir noteikusi kopīpašumā esošā zemesgabala lietošanas kārtību. Saskaņā ar to

katra dzīvokļa īpašuma īpašniekam ir noteiktas lietošanas tiesības uz noteiktu zemesgabala daļu, kuras novietojums

norādīts līgumam pievienotajā zemes plānā.

[6.7] Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 4. panta pirmās daļas 3. punktu zemesgabals, uz kura atrodas dzīvokļa

īpašumos sadalītā dzīvojamā māja, ietilpst kopīpašumā esošajā daļā. Dzīvokļa īpašuma 9. panta 7. punkts noteic, ka

dzīvokļa īpašniekam ir tiesības lietot kopīpašumā esošo daļu, ciktāl lietošanas ierobežojumus nenosaka šajā likumā

noteiktajā kārtībā pieņemtie dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumi. Tas nozīmē, ka visiem dzīvokļu īpašniekiem ir vienādas

tiesības lietot (visu) kopīpašumā esošo daļu, ja vien dzīvokļu īpašnieku kopība likumā noteiktajā kārtībā nav noteikusi šādu

lietošanas tiesību ierobežojumus.

Sākotnējās visu dzīvokļu īpašnieces SIA ,,Ektornet Residential Latvia” lēmums sadalīt starp dzīvokļu īpašniekiem

lietošanas tiesības uz kopīpašumā esošo zemesgabalu ir šāds lietošanas tiesību ierobežojums, no kura izriet, ka atsevišķa

dzīvokļa īpašniekam ir izņēmuma tiesības lietot viņa dzīvoklim noteikto zemesgabala daļu, bet nav tiesību lietot citiem

dzīvokļiem noteikto zemesgabala daļu. Šo lēmumu pieņēmusi tolaik vienīgā visu dzīvokļu īpašniece, tāpēc tajā drīkstēja

ietvert jebkādus nosacījumus, tostarp pat tādus, kas ietver iepriekšēju piekrišanu vēlākām kopīpašumā esošās daļas

izmaiņām (tātad arī būvniecībai).

Tomēr dalītas zemesgabala lietošanas kārtības noteikšana pati par sevi vēl automātiski nenozīmē arī dzīvokļu

īpašnieku kopības piekrišanu individuālas būvniecības veikšanai atsevišķa dzīvokļa īpašnieka lietošanā nodotajā

kopīpašuma daļā. Būvniecība modificē nekustamā īpašuma objektu, tāpēc tā pārsniedz parasto lietošanas tiesību saturu.

Pieteicēja šajā sakarā nepamatoti atsaucas, ka saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 11. pantu līdz ar dalītas

lietošanas kārtības noteikšanu pieteicējai sniegta piekrišana žoga izbūvei. Minētais pants regulē atsevišķā īpašuma pārbūvi,

nevis kopīpašumā esošās daļas izmantošanu, par ko ir runa konkrētajā gadījumā. Turklāt panta trešā daļa tieši noteic, ka

gadījumā, ja atsevišķā īpašuma pārbūve skar kopīpašumā esošo daļu, dzīvokļa īpašniekam nepieciešams saņemt dzīvokļu

īpašnieku kopības piekrišanu šajā likumā noteiktajā kārtībā. Pants nesatur noteikumus, no kuriem varētu secināt, ka

kopīpašumā esošās daļas dalītas lietošanas kārtības noteikšana ir vienādojama ar kopības piekrišanu būvniecībai

kopīpašumā esošajā daļā.

Līdz ar to, lai secinātu, ka ar sākotnējās visu dzīvokļu īpašnieces kā dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu par

kopīpašumā esošā zemesgabala lietošanas kārtības noteikšanu ir atļauts atsevišķam kopīpašniekam veikt būvniecību

attiecīgajam dzīvoklim piesaistītajā zemesgabala daļā, šādam noteikumam būtu jābūt norādītam šajā dzīvokļu kopības

lēmumā. Tas nav konstatējams.

Tāpat nav konstatējams, ka citu dzīvokļu īpašnieki vēlāk ar atsevišķu vienošanos vai atzīmi uz konkrētas

būvniecības ieceres dokumentācijas atbilstoši Atsevišķu inženierbūvju būvnoteikumu 32. punkta (Atsevišķi neklasificētu

inženierbūvju būvnoteikumu 15. punkta) prasībām būtu snieguši nepārprotamu piekrišanu pieteicējas iecerētajai žoga

novietošanai kopīpašumā esošajā zemesgabalā.

Pieteicējas atsauces uz plānošanas un arhitektūras uzdevuma (turpmāk – PAU) 2.7.2. apakšpunktu un 4. punktu,

kā arī ēkas ģenerālplānu kā pamatojumu žoga būvniecībai nav pamatotas. Šie dokumenti nav vērtējami kā dzīvokļu

īpašnieku kopības piekrišana kādām darbībām. Arī pēc satura tie neparedz žogus zemesgabala iekšienē. PAU 2. punkts

paredz dzīvojamās rindu mājas projektēšanas nosacījumus. PAU 2.7.2. apakšpunktā attiecībā uz nožogošanu norādīts

,,Vēlams izmantot dzīvžogu”. Savukārt PAU 4. punktā starp prasībām būvprojekta izstrādei norādīts, ka teritorijas

nožogojumam vēlams izmantot dzīvžogu, taču pieļaujams ir arī žogs, ne augstāks par pusotru metru un saskanīgs ar blakus

gruntsgabalu žoga arhitektūru. Šie nosacījumi acīmredzami izvirzīti teritorijas ārējai nožogošanai, nevis iekšējai sadalīšanai

ar žogiem. Tāpat dzīvojamās rindu mājas ģenplānā žogs ir attēlots vienīgi gar īpašuma robežu, bet starp rindu mājas

sekcijām ir iezīmēts dzīvžogs.

Secināms, ka pieteicējas veiktajai žoga būvniecībai nav saņemts nepieciešamais kopīpašnieku (dzīvokļu īpašnieku

kopības) saskaņojums.

[6.8] Nekustamajā īpašumā ir izveidoti septiņi dzīvokļa īpašumi. Visu pārējo sešu dzīvokļu īpašumu īpašnieki ir

informējuši domi, ka nepiekrīt saskaņot pieteicējas uzbūvēto žogu. Arī tiesvedības laikā kopīpašnieki, izņemot /pers. P/,

kurš paskaidrojumu tiesai nav sniedzis, apliecinājuši, ka pieteicējas veiktajai žoga izbūvei nepiekrīt. Secināms, ka nav

iespējams izpildīt būvniecības ieceres saskaņošanai nepieciešamo nosacījumu par kopīpašnieku piekrišanu.

Ja nepieciešamā personas piekrišana nav saņemta un ir zināms, ka persona to nesniegs, ir pamats uzskatīt, ka būve

attiecīgajā vietā nav pieļaujama saskaņā ar normatīvajiem aktiem. Minētais ir pamats iestādei pieņemt lēmumu par iepriekšējā

stāvokļa atjaunošanu atbilstoši Būvniecības likuma 18. panta piektās daļas 1. punktam.

Tiesa secināja, ka ar pārsūdzēto lēmumu pieteicējai pamatoti uzlikts Būvniecības likuma 18. panta piektās daļas

1. punktā paredzētais pienākums nojaukt patvaļīgo būvi un atjaunot teritorijas iepriekšējo stāvokli. Cita satura lēmums

konkrētajos faktiskajos apstākļos nav tiesiski iespējams

[6.9] Pieteicēja nepamatoti uzskata, ka pārsūdzētais lēmums nav spēkā, jo ir pagājis tajā noteiktais pienākuma

izpildes termiņš. Apstāklis, ka pieteicēja nav izpildījusi uzlikto pienākumu tam noteiktajā termiņā, nozīmē tikai to, ka iestādei

ir pamats apsvērt administratīvā akta izpildi piespiedu kārtā.

Uz pieteicējas argumentu, ka pieteicēja ir iesniegusi būvvaldē žoga projektu un paskaidrojuma rakstu, bet tie vēl

līdz šim nav izskatīti, šajā lietā vērtējamo jautājumu kontekstā tiesa atbildēja, ka būvniecības iecere nevar tikt akceptēta, ja

nav izpildīti normatīvajos aktos paredzētie nosacījumi, tostarp par personu piekrišanu.

Pieteicējas arguments par vienlīdzības principu nevar ietekmēt lietas iznākumu, jo ar vienlīdzības principu nevar

pamatot prettiesiskas situācijas saglabāšanu.

[7] Par Administratīvās rajona tiesas 2018. gada 31. augusta spriedumu pieteicēja iesniedza apelācijas sūdzību, kas

pamatota ar šādiem argumentiem.

[7.1] Tiesa nepamatoti atsaukusies uz Ministru kabineta 2014. gada 19. augusta noteikumu Nr. 500 „Vispārīgie

būvnoteikumi” (turpmāk – Vispārīgie būvnoteikumi) 1. pielikuma 4. punktu, nevis piemērojusi 1. pielikuma 1. punktu un

minētā pielikuma 5. piezīmi.

Strīdus norobežotā zemes strēle ir nodota pieteicējas atsevišķā lietošanā, tā nav atzīstama par publisko ārtelpu, un

nožogojuma izbūvei nav nepieciešama atkārtota kopīpašnieku piekrišana.

[7.2] Tieši tāda pati sēta bez jebkādiem dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumiem ir izbūvēta starp abu rindu māju

blokiem un to sānu malās. Būvvalde, apsekojot objektu, atzina tos par pareizi izbūvētiem.

[7.3] Nav saprotams uz kādiem dokumentiem pamatojusies dome un tiesa, lai noteiktu, vai ir notikusi neatļauta

būvniecība. Neatļautu būvniecību var konstatēt salīdzinot projekta dokumentāciju ar faktisko stāvokli dabā. Tas netika

darīts. No tā var secināt, ka pieteicējas izbūvētais nožogojums atbilst būvvaldes arhīvā esošajam un lietā iesniegtajam

projektam.

[7.4] Dome piever acis uz citu kopīpašnieku veikto patvaļīgo būvniecību. Atbilstoši domes 2017. gada 4. augusta

vēstulei Nr. 5.1.-16/2304 bruģa pārbūve, terases pārbūve, mākslīgās bākas izbūve viena metra augstumā un dzīvžogs

saskaņā ar saistošo noteikumu Nr. 21 234. punktu kā labiekārtojuma elementi iežogotās privātmājas teritorijās nav

jāsaskaņo. Tādējādi arī pieteicējas nožogojuma izbūve privātā teritorijā nebija jāsaskaņo.

[8] Dome paskaidrojumā par pieteicēja apelācijas sūdzību norāda, ka tā ir nepamatota un noraidāma, paskaidrojot

turpmāko.

[8.1] Vispārīgo būvnoteikumu 1. pielikuma 1. punktu un minētā pielikuma 5. piezīmi par labiekārtojuma elementu,

kura ierīkošanai nav nepieciešama būvniecības ieceres dokumentācija, pieļaujams attiecināt uz gadījumiem, kad nepastāv

iespēja, varbūtība citu (trešo) personu tiesību, likumisko interešu aizskārumam, kas nav attiecināms uz lietā esošo

gadījumu. Pieteicējai īpašumā ir dzīvoklis Nr. 2, bet tam piegulošā zeme ir lietošanā nodota kopīpašuma domājamā daļa.

Pārējie kopīpašnieki iebilst pret žoga būvniecību.

[8.2] Vispārīgo būvnoteikumu 1. pielikuma 8. punkta 4. apakšpunkts kā pirmās grupas būvi noteic žogus un mūri.

Arī Ministru kabineta 2018. gada 12. jūnija noteikumu Nr. 326 „Būvju klasifikācijas noteikumi” pielikuma „Būvju

klasifikācija” 294. un 296. punkts žogus klasificē kā inženierbūves.

[8.3] Pretrunīgi vērtējams fakts, ka pieteicēja apelācijas sūdzībā vienlaikus norāda, ka žogu uzskata par

labiekārtojuma elementu, kas neatrodas publiskajā ārtelpā un tāpēc žoga izbūvei pārējo kopīpašnieku saskaņojums nav

nepieciešams, gan arī apelācijas sūdzībā lūdzot tiesu uzdot domei izdot administratīvo aktu par atļauju pieteicējai izbūvēt

žogu..

[8.4] PAU paredz žoga izbūvi apkārt visām dzīvojamām rindu mājām, bet neparedz žoga izbūvi kā risinājumu

kopīpašumā esošas zemes sadalījumam, tas atspoguļojas arī vēsturiskajā ģenplānā.

[9] Izskatījusi lietu sakarā ar pieteicēja apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas spriedumu,

Administratīvā apgabaltiesa ar 2019. gada 4. decembra spriedumu noraidīja pieteicējas pieteikumu. Par šo spriedumu

pieteicēja iesniedza kasācijas sūdzību.

Ar Senāta Administratīvo lietu departamenta 2021. gada 24. septembra spriedumu atcelts Administratīvās

apgabaltiesas 2019. gada 4. decembra spriedums un lieta nosūtīta Administratīvajai apgabaltiesai jaunai izskatīšanai.

Motīvu daļa

[10] Pārbaudījusi lietas materiālus un izvērtējusi lietā esošos pierādījumus to kopsakarā, Administratīvā

apgabaltiesa atzīst, ka pieteicējas apelācijas sūdzība ir daļēji pamatota, bet pieteikums ir daļēji apmierināms.

[11] Siguldas novada būvvaldes būvinspektors 2016. gada 21. septembra atzinumā Nr. 179/16 (lietas 1. sējuma

58.–60. lapa) konstatējis, ka pieteicēja nekustamā īpašuma kopīpašuma daļā, kas atrodas pie pieteicējas dzīvokļa, ir

patvaļīgi uzbūvējusi žogu. Ar pārsūdzēto lēmumu atstāts negrozīts sākotnējais lēmums, ar kuru pieteicējai uzdots novērst

patvaļīgās būvniecības radītās sekas, atjaunot iepriekšējo stāvokli, proti, nojaucot žogu un atjaunojot zālāja segumu.

Pieteikumā pieteicēja lūgusi atcelt pārsūdzēto lēmumu un izdod labvēlīgu administratīvo aktu, ar kuru pieteicējai

atļautu izbūvēt žogu.

Ar Administratīvās rajona tiesas tiesneša 2017. gada 18. septembra administratīvā lieta ierosināta par pārsūdzētā

lēmuma grozīšanu.

Apgabaltiesas ieskatā pirmās instances tiesa nepamatoti precizējusi pieteikuma priekšmetu. Administratīvā lieta ir

izskatāma kā par pārsūdzētā lēmuma atcelšanu un labvēlīga administratīvā akta izdošanu.

[12] Lietā pastāv strīds, vai žoga, kuru pieteicēja izbūvējusi, norobežojot viņai lietošanā nodotā kopīpašumā esošā

zemesgabala daļu, būvniecība atzīstama par tiesisku un vai dome pamatoti uzlikusi pieteicējai pienākumu novērst šīs

būvniecības sekas. Tāpat strīds pastāv, vai pieteicējai ir tiesības uz labvēlīga administratīvā akta, ar kuru pieteicējai atļautu

izbūvēt žogu, izdošanu.

Administratīvā apgabaltiesa ar 2019. gada 4. decembra spriedumu noraidīja pieteicējas pieteikumu. Ar Senāta

2021. gada 24. septembra spriedumu atcelts Administratīvās apgabaltiesas 2019. gada 4. decembra spriedums un lieta

nodota jaunai izskatīšanai Administratīvajai apgabaltiesai.

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 350. panta pirmo daļu tiesību normu interpretācija (tulkojums), kas

izteikta kasācijas instances tiesas spriedumā, ir obligāta tiesai, kura šo lietu izskata no jauna.

[13] Saskaņā ar Būvniecības likuma 18. panta otro daļu (šeit un turpmāk – tiesību normas redakcijā, kas bija spēkā

pārsūdzētā lēmuma pieņemšanas brīdī, ja vien nav norādīts citādi) patvaļīga būvniecība ir būvdarbi, kas uzsākti vai tiek

veikti bez būvatļaujas vai pirms tam, kad būvatļaujā, apliecinājuma kartē vai paskaidrojuma rakstā izdarīta atzīme par

attiecīgo nosacījumu izpildi, gadījumos, kad attiecīgie lēmumi saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir nepieciešami. Tātad

patvaļīga būvniecība konstatējama situācijā, kad būvdarbi tiek veikti bez minētajā tiesību normā norādītajiem būvniecības

procesam nepieciešamajiem dokumentiem (turpmāk – būvniecības ieceres dokumentācija), ja tādi saskaņā ar normatīvajiem

aktiem ir nepieciešami.

Ievērojot minēto, Senāts jau iepriekš atzinis, ka lietās, kurās ir strīds par patvaļīgu būvniecību, iestādei un tiesai

vispirms ir jāpārbauda, vai konkrētajos apstākļos tiešām konstatējama patvaļīga būvniecība. Proti, vispirms jāpārbauda, vai

konkrētie būvdarbi vispār pakļaujas būvniecības tiesiskajam regulējumam – vai tiem ir nepieciešama būvniecības

ieceres dokumentācija (Senāta 2019. gada 29. maija sprieduma lietā Nr. SKA-214/2019 (A420244615) 10. punkts,

2020. gada 31. marta sprieduma lietā Nr. SKA-81/2020 (A420523512) 6. punkts).

Ievērojot minēto, pārbaudāms, vai pieteicējas veiktie žoga būvdarbi ir klasificējami kā patvaļīga būvniecība un vai

to veikšanai bija nepieciešams izstrādāt būvniecības ieceres dokumentāciju.

[14] Apgabaltiesas ieskatā lietā vairs nepastāv strīds, ka pieteicējas izbūvētais žogs saskaņā ar Vispārīgo

būvnoteikumu 1. pielikuma „Būvju iedalījums grupās atbilstoši būvniecības procesam” 2. tabulas „Inženierbūvju iedalījums

grupās” 8. sadaļas 4. punktu (redakcijā būvdarbu veikšanas brīdī) ir uzskatāms par I grupas atsevišķi neklasificētu

inženierbūvi. Saskaņā ar šobrīd spēkā esošo Vispārīgo būvnoteikumu 1. pielikuma „Būvju iedalījums grupās atkarībā no

būvniecības sarežģītības pakāpes un iespējamās ietekmes uz cilvēku dzīvību, veselību un vidi” 3. sadaļas 3.1.36. punktu

žogs uzskatāms par I grupas inženierbūvi.

Tas nozīmē, ka tālāk ir pārbaudāms, vai konkrētā žoga izbūves darbi ir tādi, kuru veikšanai saskaņā ar

normatīvajiem aktiem ir nepieciešama būvniecības ieceres dokumentācija. Turklāt Senāts uzsvēris, ka šajā ziņā izšķiroša

nozīme jāpiešķir regulējumam, kas bija spēkā pārsūdzētā lēmuma pieņemšanas dienā, nevis pirms tam. Minētais pamatojams

ar to, ka iestādei nav pamata konstatēt patvaļīgu būvniecību, ja iestādes lēmuma pieņemšanas brīdī konkrēta objekta

būvdarbiem būvniecības ieceres dokumentācija vairs nav nepieciešama, pat ja saskaņā ar iepriekš spēkā bijušo regulējumu

tāda būtu bijusi nepieciešama.

[15] Kā jau iepriekš minēts, patvaļīga būvniecība ir būvniecība, kas veikta bez būvniecības ieceres dokumentācijas,

savukārt saskaņā ar Būvniecības likumu to, kuriem būvdarbiem ir nepieciešama būvniecības ieceres dokumentācija un līdz

ar to – kuri būvdarbi pakļaujas būvniecības tiesiskajam regulējumam, noteic Ministru kabinets.

Atsevišķu inženierbūvju būvnoteikumi reglamentē inženierbūvju būvniecības procesa kārtību, kā arī noteic

inženierbūvju būvniecības procesam nepieciešamos dokumentus un to saturu (noteikumu 1.1. un 1.1. apakšpunkts).

Atsevišķu inženierbūvju būvnoteikumu 6.3.4. apakšpunkts paredz, ka paskaidrojuma raksts, apliecinājuma karte,

būvniecības iesniegums vai cita būvniecības ieceres dokumentācija nav nepieciešama, saskaņojot ar zemesgabala īpašnieku,

būves īpašnieku vai, ja tāda nav, tad ar zemes gabala, būves tiesisko valdītāju un trešajām personām, kuru tiesības tiek

skartas, ja normatīvajos aktos par saskaņojuma nepieciešamību nav noteikts citādi, un ievērojot citos normatīvajos aktos

noteiktās prasības: atsevišķu labiekārtojuma elementu (soliņi, celiņi, vaļēja terase (kas nav saistīta ar ēku), bērnu rotaļu

ierīces, sporta aprīkojums, atsevišķas laternas un apgaismes ķermeņi, karogu masti ar augstumu līdz 12 m (ieskaitot), dārza

kamīni, ielu norādes stabi, ceļa zīmes, brīvi stāvošas atkritumu tvertnes, velosipēdu statīvi u.tml.), žoga un pirmās grupas

sporta laukuma (bez inženiertīkliem) būvdarbiem ārpus publiskās ārtelpas, kā arī kapavietas aprīkojumu (kapavietā

uzstādīta piemiņas zīme, piemineklis, soliņš, apmales, sēta u.tml.) būvdarbiem.

Senāts jau iepriekš, interpretējot minēto tiesību normu, ir atzinis, ka saskaņā ar šo regulējumu personai ir pienākums

iesniegt un būvniecības iestādei ir kompetence izskatīt būvniecības ieceres dokumentāciju normā norādīto objektu, tostarp

žogu, izveidošanai (būvniecībai) tikai tādā gadījumā, ja šī būvniecība tiek veikta publiskajā ārtelpā (Senāta 2020. gada

4. novembra sprieduma lietā Nr. SKA-412/2020 (A420211517) 7. punkts, 2021. gada 2. jūlija sprieduma lietā Nr. SKA-

362/2021 (A420171418) 12. punkts). Proti, kā izriet no minētās normas, Ministru kabinets, ievērojot normā uzskaitīto

objektu raksturu (tas ir, to, ka normā uzskaitītie objekti ir tādi, kuri parasti salīdzinoši maz ietekmē cilvēku drošību un

apkārtējo vidi), ir izšķīries attiecīgo objektu izveidošanu (būvniecību), ciktāl tā tiek veikta privātpersonu īpašumu robežās

un neskar publisko ārtelpu, nepakļaut publiskās varas īstenotāju – būvniecības procesu kontrolējošo iestāžu – uzraudzībai

(sal. Senāta 2021. gada 2. jūlija sprieduma lietā Nr. SKA-362/2021 (A420171418) 12. punkts).

Minēto apstiprina arī Atsevišķu inženierbūvju būvnoteikumu anotācija, no kuras izriet, ka atšķirībā no iepriekšējā

regulējuma Atsevišķu inženierbūvju būvnoteikumu 6. punkta apakšpunktos ir paredzēts atsevišķus objektus, kuru

būvniecība no drošības viedokļa to pieļauj, ārpus publiskās ārtelpas būvēt bez

būvieceres dokumentācijas (pieejama:http://tap.mk.gov.lv/doc/2017_05/EMAnot_110117_PBN_groz_pec_FM.1327).

Tātad no iepriekš minētā izriet, ka tāda žoga, kas izbūvēts ārpus publiskās ārtelpas, izbūvei nav nepieciešams

izstrādāt būvniecības ieceres dokumentāciju.

[16] Pieteicēja strīdus žoga būvniecības darbus veikusi, norobežojot viņai lietošanā nodotā kopīpašumā esošā

zemesgabala daļu, t.i., ārpus publiskās ārtelpas. Ievērojot, ka Atsevišķu inženierbūvju būvnoteikumu 6.3.4. apakšpunkts jau

bija spēkā uz pārsūdzētā lēmuma izdošanas brīdi, apgabaltiesa atzīst, ka pašvaldība nepamatoti pieteicējai norādījusi, ka

žoga izbūves darbiem bija nepieciešams izstrādāt būvniecības ieceres dokumentāciju un saskaņot to ar būvvaldi. Ņemot

vērā, ka strīdus žoga izbūves darbiem nav nepieciešams izstrādāt būvniecības ieceres dokumentāciju, nav pamata minētos

būvdarbus kvalificēt kā patvaļīgu būvniecību Būvniecības likuma izpratnē.

[17] Lai arī Atsevišķu inženierbūvju būvnoteikumu 6.3.4. apakšpunkts neparedz būvniecības dokumentācijas

izstrādi žoga izbūvei, vienlaikus minētā tiesību norma norāda uz saskaņojuma nepieciešamību ar zemesgabala īpašnieku,

būves īpašnieku vai, ja tāda nav, tad ar zemes gabala, būves tiesisko valdītāju un trešajām personām, kuru tiesības tiek

skartas, ja normatīvajos aktos par saskaņojuma nepieciešamību nav noteikts citādi.

Vērtējot, vai pieteicējai žoga būvdarbu veikšanai bija nepieciešams saņemt pārējo kopīpašnieku saskaņojumu,

Senāts norādījis, tas, ka kāda objekta būvniecībai nav nepieciešama būvniecības ieceres dokumentācija, nenozīmē, ka

personai, kura veic attiecīgo būvniecību, nav jāievēro no privātajām tiesībām izrietošie ierobežojumi (piemēram, prasība

ievērot kopīpašnieku tiesības). Tomēr strīdi, kas kopīpašnieku starpā radušies par īpašuma izmantošanu un apbūvēšanu ar

tādiem objektiem, kuru būvniecībai nav nepieciešama būvniecības ieceres dokumentācija, kopīpašniekiem jārisina

privāttiesiskā ceļā (sal. Senāta 2021. gada 2. jūlija sprieduma lietā Nr. SKA-362/2021 (A420171418) 12. punkts).

Ievērojot minēto, jautājums par pārējo kopīpašnieku saskaņojuma nepieciešamību ir risināms savstarpēji vienojoties

vai arī iespējamais strīds jārisina tiesā civilprocesuālā kārtībā. No Atsevišķu inženierbūvju būvnoteikumiem neizriet

pašvaldības (būvvaldes) tiesības kontrolēt saskaņojuma esību un iejaukties privātpersonu savstarpējās attiecībās. Būvvaldei

nav jārisina privātpersonu savstarpējie strīdi.

[18] Izskatāmajā gadījumā pašvaldība strīdus žoga pieļaujamību nepamatoti aplūkojusi kā patvaļīgu būvniecību

Būvniecības likuma izpratnē. Ievērojot, ka Būvniecības likums un uz tā pamata izdotie Atsevišķu inženierbūvju

būvnoteikumi neparedz žoga kā I grupas inženierbūves izbūvei izstrādāt būvniecības dokumentāciju, pārsūdzētais lēmums

atzīstams par prettiesisku un ir atceļams.

[19] Pieteicēja pieteikumā lūgusi izdot labvēlīgu administratīvo aktu, ar kuru pieteicējai tiktu atļauts veikt žoga

izbūvi.

Lai uzdotu iestādei izdot labvēlīgu administratīvo aktu, tiesai jāpārbauda, vai tiesību normas piešķir personai

tiesības prasīt to labumu, kuru persona ietvērusi savā prasījumā par labvēlīga administratīvā akta izdošanu. Ja piemērojamā

tiesību norma nosaka noteiktus tiesiskus un faktiskus apstākļus attiecīgā labuma saņemšanai, tiesai jāpārbauda, vai

konkrētajā gadījumā attiecīgie apstākļi ir iestājušies. Konstatējot, ka kāds labvēlīga administratīvā akta izdošanas

priekšnoteikums nav konstatējams, tiesai nav pamata apmierināt prasījumu (sal. sk. Senāta 2007. gada 12. aprīļa sprieduma

lietā Nr. SKA-118/2007 10. punktu).

Ņemot vērā, ka tiesību normas neparedz žoga būvniecībai izstrādāt būvniecības ieceres dokumentāciju un saskaņot

to ar būvvaldi, kā arī jautājums par pārējo kopīpašnieku piekrišanu ir risināms privāttiesiskā ceļā, nav pamata izdot

pieteicējas prasīto labvēlīgo administratīvo aktu, ar kuru tiktu atļauta žoga būvniecība.

[20] Administratīvā procesa likuma 126. panta pirmā daļa noteic, ja pieteikums pilnībā vai daļā apmierināts tiesa

piespriež no atbildētāja par labu pieteicējam viņa samaksāto valsts nodevu. Pieteicēja samaksājusi valsts nodevu 30 euro par

pieteikumu (lietas 1. sējuma 8. lapa) un 60 euro par apelācijas sūdzību (lietas 1. sējuma 137. lapa). Līdz ar to no Siguldas

novada pašvaldības par labu pieteicējai piespriežama valsts nodeva 90 euro.

[21] Apgabaltiesas ieskatā pirmās instances tiesa kļūdaini interpretēja piemērojamās tiesību normas, tāpēc tās

spriedums nav pareizs.

R e z o l u t ī v ā d a ļ a

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 126. panta pirmo daļu, 307., 309. pantu un 329. panta pirmo daļu,

Administratīvā apgabaltiesa

n o s p r i e d a :

daļēji apmierināt /pers. A/ pieteikumu.

Atcelt ar tā pieņemšanas dienu Siguldas novada pašvaldības domes 2017. gada 27. jūlija lēmumu Nr. 13, § 38.

Noraidīt pieteikumu daļā par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, ar kuru /pers. A/ tiktu atļauta žoga būvniecība

viņai piederošā dzīvokļa īpašuma – rindu mājas sekcijas /adrese/, Siguldas novadā.

Piespriest no Siguldas novada pašvaldības par labu /pers. A/ (personas kods /personas kods/) valsts nodevu 90 euro.

Spriedumu var pārsūdzēt Senāta Administratīvo lietu departamentā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas

dienas, kasācijas sūdzību iesniedzot Administratīvajā apgabaltiesā.

Tiesnese referente V.Zommere

Tiesneši I.Amona

K.Berķis

Dokuments parakstīts ar drošu elektronisko parakstu un satur laika zīmogu.