Court partially allowed appeal by revoking town council decision on fence while denying administrative permit.
Sintesi Legislator
Generato dall'IAThe administrative district court partially dismissed the applicant's request to build a fence on shared land. While the court found the town council's decision to reject the fence illegal due to lack of statutory basis for engineering structures, it denied the request for a favorable administrative act. The court ruled that the council erred by treating the fence as unauthorized construction without proper documentation, yet noted that co-ownership consent must be obtained through private law channels rather than administrative approval.
Regesto Legislator
Generato dall'IAAdministratīvā procesa likuma 126. panta 1. daļa; Būvniecības likums; The court must distinguish between illegal administrative decisions and the substantive inability of administrative bodies to grant permits for structures requiring private law agreements.
Parole chiave
Generato dall'IADisposizioni normative citate
Generato dall'IAGiurisprudenza citata
Generato dall'IADecisioni correlate
Generato dall'IATesto completo
ADMINISTRATĪVĀ APGABALTIESA
Lieta Nr.A420286717
Lietas arhīva Nr. AA43-0280-22/7
ECLI:LV:ADAT:2022:0323.A420286717.22.S
SPRIEDUMS
Latvijas tautas vārdā
Rīgā 2022. gada 23. martā
Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā:
tiesnese referente Valda Zommere,
tiesneši Ilze Amona un Kaspars Berķis
rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz /pers. A/ pieteikumu par Siguldas
novada pašvaldības domes 2017. gada 27. jūlija lēmuma Nr. 13, § 38 grozīšanu, sakarā ar /pers. A/ apelācijas sūdzību par
Administratīvās rajona tiesas 2018. gada 31. augusta spriedumu.
Aprakstošā daļa
[1] Ar Siguldas novada būvvaldes (turpmāk – būvvalde) 2017. gada 21. februāra lēmumu Nr. 8, § 11 (turpmāk –
sākotnējais lēmums) pieteicējai /pers. A/ uzdots līdz 2017. gada 1. maijam nojaukt patvaļīgi uzbūvēto žogu un atjaunot
zālāja segumu pie viņai piederošā dzīvokļa īpašuma – rindu mājas sekcijas /adrese/, Siguldas novadā
Ar Siguldas novada pašvaldības domes (turpmāk – dome) 2017. gada 27. jūlija lēmumu Nr. 13, § 38 (turpmāk –
pārsūdzētais lēmums) sākotnējais lēmums atstāts negrozīts. Pārsūdzētais lēmums pamatots ar turpmāk minētajiem
apsvērumiem.
[1.1] Saskaņā ar zemesgrāmatas datiem nekustamais īpašums, kuru veido zemesgabals un dzīvojamās ēkas /adrese
1/ un /adrese 2/, Siguldā, pieder septiņiem kopīpašniekiem. Pieteicējas īpašums sastāv no atsevišķā īpašuma – dzīvokļa
Nr. /numurs/ un 2575/18235 domājamām daļām no kopīpašuma (zemes un ēkas). Pieteicēja bez būvvaldē apstiprinātas
dokumentācijas – patvaļīgi – ir uzsākusi žoga būvniecību kopīpašumā esošajā zemesgabalā pie viņai piederošā dzīvokļa
Nr. 2.
[1.2] Būvvaldē nav iesniegts kopīpašnieku saskaņots paskaidrojuma raksts. Turklāt konkrētajā gadījumā ir skarts
kopīpašumā esošais zemesgabals, tāpēc žoga izbūvei nepieciešama kopīpašnieku piekrišana.
[1.3] Pieteicēja paskaidrojumos iestādei norādījusi, ka žogs izbūvēts viņai lietošanā nodotā zemesgabala robežās un
ka pieteicēja vēlas žogu izbūvēt saskaņā ar iesniegto projektu. Papildus pieteicēja uzskata, ka dzīvokļu īpašnieku kopība
zemi pieteicējai nodevusi atsevišķā lietošanā bez jebkādiem ierobežojumiem un tā uzskatāma kā pārējo kopīpašnieku
piekrišana sētas izbūvei. Šo piekrišanu pieteicējai esot devis iepriekšējais dzīvokļa īpašnieks, un tā esot saistoša esošajiem
dzīvokļu īpašniekiem.
Savukārt pārējie nekustamā īpašuma kopīpašnieki paskaidrojumos iestādei norādījuši, ka dzīvojamās ēkas
būvprojektā nav paredzēta žogu būvniecība, zemes lietošanas kārtības līgums šādas tiesības atsevišķiem dzīvokļu
īpašniekiem neparedz un kopīpašnieki kategoriski iebilst pret žoga būvniecību, jo tas disonē ar ēkas arhitektūru un samazina
nekustamā īpašuma tirgus vērtību.
Domē saņemta Ekonomikas ministrijas vēstule, kurā norādīts, ka konkrētajā gadījumā uzceltais žogs ir modificējis
kopīpašumā esošā zemesgabala kā nekustamā īpašuma sastāvdaļas sastāvu, kā arī atbilstoši zemes un būves vienotības
konceptam kļūst par visu zemesgabala kopīpašnieku īpašumu un tādējādi nodibina pārējiem kopīpašniekiem jaunas no
normatīvajiem aktiem izrietošas saistības. Tāpat Ekonomikas ministrija norādījusi, ka, pastāvot norādītajiem juridiskajiem
un faktiskajiem apstākļiem, žoga būvniecībai nepieciešama visu zemesgabala kopīpašnieku piekrišana, pamatojoties uz
Civillikuma 1068. panta otro daļu.
[1.4] Zemes lietošanas kārtības līgums neparedz tiesības atsevišķam dzīvokļa īpašniekam bez citu kopīpašnieku
piekrišanas lietošanā nodotā gabala robežās veikt būvniecību. Tāpat žoga būvniecību neparedz dzīvojamās ēkas
būvprojekts. Zemesgabala kopīpašnieku piekrišana žoga būvniecībai nav saņemta, kopīpašnieki kategoriski iebilst pret žoga
būvniecību. Līdz ar to saskaņā ar Būvniecības likuma 18. panta piektās daļas 1. punktu pieņemams lēmums par patvaļīgās
būvniecības seku novēršanu un iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu.
[2] Pieteicēja iesniedza tiesā pieteikumu par pārsūdzētā lēmuma atcelšanu un labvēlīga administratīvā akta
izdošanu, ar kuru tiktu atļauts izbūvēt žogu. Pieteikums pamatots ar turpmāk minētajiem argumentiem.
[2.1] Pieteicēja būvvaldē ir iesniegusi žoga būvprojektu un paskaidrojuma rakstu, tomēr būvvalde nav tos
izskatījusi.
[2.2] Pieteicējas tiesības izbūvēt žogu viņai atsevišķā lietošanā nodotajā zemesgabala daļā paredz īpašumā noteiktā
lietošanas kārtība. Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 11. pantu līdz ar dalītas lietošanas kārtības noteikšanu pieteicējai
sniegta pārējo kopīpašnieku piekrišana žoga būvei.
[2.3] Žoga būvniecība nemaina kopīpašuma sastāvu un ir atzīstama par tādām pašām lietošanas tiesībām kā,
piemēram, dobju izbūve, dzīvžoga stādīšana un citas darbības, kuras kaimiņi veikuši bez pārējo kopīpašnieku piekrišanas.
Būvvalde un dome šīs darbības atzinušas par tiesiskām. Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 16. panta 2. punkta „e”
apakšpunktā norādīts, ka žogs nevar tikt noteikts par nekustamā īpašuma objektu. Tāpat saskaņā ar likuma ,,Par nekustamā
īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” 19. panta pirmās daļas 2. punktu žogs nav uzskatāms par patstāvīgu īpašuma
objektu.
[2.4] Būvvalde un dome pārkāpušas vienlīdzības principu, pieņemot atšķirīgus lēmumus situācijās, kurās pastāv
vienādi tiesiskie un faktiskie apstākļi. Pieteicējas kaimiņi, kas dzīvo /adrese 3/, bez saskaņošanas ar pārējiem
kopīpašniekiem pārbūvēja ārējās trepes. Trepes ir daļa no ēkas ārējās fasādes, kas pieguļ arī pieteicējas dzīvokļa
īpašumam. Tādējādi saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 4. panta pirmo daļu trepju pārbūve atzīstama par rīcību ar
kopīpašumu.
[2.5] Dome nav izvērtējusi pieteicējas argumentus par sākotnējā lēmuma nepareizību.
[2.6]Administratīvo aktu nav iespējams izpildīt, jo būvvaldes lēmuma izpildei noteiktais termiņš, tas ir, 2017. gada
1. maijs, bija pagājis jau pirms pārsūdzētā lēmuma pieņemšanas. Līdz ar to administratīvais akts atzīstams par spēkā
neesošu.
[3] Dome paskaidrojumā pieteikumu neatzīst, paskaidrojot turpmāko.
[3.1] Pieteicējas iesniegtais projekts un paskaidrojuma raksts būs izskatāms pēc tiesvedības beigām.
[3.2]Starp kopīpašniekiem noslēgtais līgums par dalītā īpašuma lietošanas kārtību neparedz kādam no zemesgabala
kopīpašniekiem apbūves tiesības bez pārējo kopīpašnieku piekrišanas. Turklāt pieteicēja nav iesniegusi pierādījumus
(izpildmērījumu), kas apliecinātu, ka uzbūvētais žogs atrodas pieteicējai lietošanā nodotā zemesgabala daļā. Līdz ar to
pieņemams, ka žogs uzbūvēts kopīgā lietošanā esošajā zemesgabala daļā.
[3.3] Pieteicēja nepamatoti atsaucas uz vienlīdzības principa pārkāpumu.
[3.4] Dome ir vispusīgi izskatījusi jautājumu un izvērtējusi pieteicējas argumentus.
[3.5] Pieteicējai bija iespēja izpildīt sākotnējo lēmumu līdz 2017. gada 1. maijam. Ņemot vērā, ka minētais termiņš ir
nokavēts, gadījumā, ja tiesa pārsūdzēto lēmumu atstās spēkā, pieteicējai uzliktais pienākums būs izpildāms nekavējoties pēc
galīgā tiesas lēmuma spēkā stāšanās vai tiesas nolēmumā noteiktā termiņā.
[4] Trešā persona /pers. F/ rakstveida paskaidrojumos norādījusi, ka pieteikums ir noraidāms turpmāk minēto
iemeslu dēļ.
[4.1] Saskaņā ar Vispārīgo būvnoteikumu 70. punktu žogs ir neklasificēta būve, kuras uzstādīšanai būvvaldē
jāiesniedz paskaidrojuma raksts vai apliecinājuma karte. Atbilstoši Atsevišķi neklasificētu inženierbūvju būvnoteikumu
14.3.1. apakšpunktam paskaidrojuma raksts bija jāsaskaņo ar zemes īpašnieku. Tādējādi žoga uzstādīšanai pieteicējai bija
nepieciešams kopīpašnieku saskaņojums un pašvaldības atļauja. Šie nosacījumi nav izpildīti.
[4.2] Pieteicēja ar patvaļīgo, neatbilstoši Civillikuma 1068. panta pirmās daļas nosacījumiem par visu kopīpašnieku
piekrišanas nepieciešamību, žoga izbūvi ir bojājusi kopīpašumā esošo zemesgabalu. Ievērojot visu kopīpašnieku
piekrišanas neesību, pieteicējai ir jānojauc patvaļīgi uzbūvētais žogs un jāatjauno zālājs.
[5] Trešās personas /pers. H/, /pers. I/, /pers. J/, /pers. K/ un /pers. L/ rakstveida paskaidrojumos norādījuši, ka
pieteikums ir noraidāms turpmāk minēto iemeslu dēļ.
[5.1] Izbūvējot žogu uz kopīpašumā esoša zemesgabala, pieteicējai bija nepieciešama visu kopīpašnieku piekrišana.
Nedz pirkuma līgumā, kurā noteikta zemes lietošanas kārtība, nedz zemes plānā nav konkretizēts lietošanas tiesību apjoms.
Tomēr, nosakot dalītu lietošanu, tiek dalīta lietas lietošana, nevis pati lieta. Tāpēc zemes katra daļa dalītas lietošanas
noteikšanas rezultātā nekļūst par patstāvīgu lietu. Turklāt kopīpašnieku piekrišana nav prezumējama no tā vien, ka ir
noslēgts nekustamā īpašuma dalītas lietošanas kārtības līgums. Atbilstoši Atsevišķi neklasificētu inženierbūvju
būvnoteikumu 12.1. un 14.3.1. apakšpunktam pieteicējai būvvaldē bija jāiesniedz paskaidrojuma raksta I daļa, saskaņojot to
ar zemesgabala īpašnieku, tas ir, pārējiem kopīpašniekiem.
[5.2] Nav pamatota pieteicējas atsaukšanās uz Dzīvokļa īpašuma likuma 11. pantu, jo minētais pants paredz tikai
dzīvokļa īpašuma sastāvā ietilpstošā atsevišķā īpašuma rekonstruēšanas, renovēšanas un restaurēšanas kārtību un nav
attiecināms uz dzīvokļa īpašuma sastāvā ietilpstošā kopīpašuma daļas apbūvi.
[5.3] Piekrišana zemesgabala daļu savstarpējai atdalīšanai ar žogu nav dota arī pirms dzīvokļu īpašumu
atsavināšanas to tagadējiem īpašniekiem. Šādu atdalīšanu neparedz akceptētais ēkas būvprojekts.
[5.4] Nav nozīmes pieteicējas norādītajam, ka žogs nav uzskatāms par patstāvīgu īpašuma objektu. Uz žogu, tāpat
kā inženiertīkliem, ielām un citiem objektiem, kas arī netiek ierakstīti zemesgrāmatā kā patstāvīgi īpašuma objekti, attiecas
būvniecību regulējošie normatīvie akti. Savukārt dobju izbūvei un dzīvžogu stādīšanai nav nepieciešama pārējo
kopīpašnieku piekrišana, jo minētās darbības būvniecību regulējošie normatīvie akti neregulē.
[5.5] Vienlīdzības principa pārkāpums konkrētajā situācijā nav saskatāms. Pat pieņemot, ka katras atsevišķās rindu
mājas kāpnes uzskatāmas par Dzīvokļa īpašuma likuma 4. panta pirmajā daļā noteiktajām ārējām norobežojošajām
konstrukcijām, no pirkuma līgumā norādītās attiecīgā dzīvokļa platības un Telpu grupas kadastrālās uzmērīšanas lietas
,,Kopējās platības sadalījums pa platību veidiem” 14. punkta izriet, ka tās ietilpst attiecīgā dzīvokļa platībā kā dzīvokļa
ārtelpu platība. Tāpēc tās atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likumam atzīstamas par atsevišķā īpašuma robežās esošo
dzīvojamās mājas kopīpašuma elementu, kura pārbūvei nav jāsaņem visu kopīpašnieku piekrišana. Turklāt nevar piekrist
apgalvojumam, ka dzīvokļa 7-1 īpašniece bez saskaņošanas ar pārējiem kopīpašniekiem veikusi ārējo trepju remontu. Pirms
pārbūves uzsākšanas minētā dzīvokļa īpašniece bija lūgusi pārējo kopīpašnieku atļauju kāpņu pārbūves veikšanai un atļauja
tika saņemta.
[5.6] Trešās personas uzsver, ka nepiekrīt pieteicējas veiktajai žoga izbūvei. Šādos apstākļos būvi nav iespējams
legalizēt un tā ir nojaucama.
[6] Ar Administratīvās rajona tiesas 2018. gada 31. augusta spriedumu pieteikums noraidīts. Spriedums pamatots
ar turpmāk minētajiem argumentiem.
[6.1]Atbilstoši Ministru kabineta 2017. gada 9. maija noteikumu Nr. 253 „Atsevišķu inženierbūvju noteikumi” (spēkā
no 2017. gada 6. jūnija, turpmāk – Atsevišķu inženierbūvju noteikumi) 6.3.4. apakšpunktam, 15.1.1. apakšpunktam,
Ministru kabineta 2014. gada 16. septembra noteikumu Nr. 551 „Ostu hidrotehnisko, siltumenerģijas, gāzes un citu,
atsevišķi neklasificētu, inženierbūvju būvnoteikumi” (spēkā līdz 2017. gada 5. jūnijam, turpmāk – Atsevišķi neklasificētu
inženierbūvju būvnoteikumi) 12.1. apakšpunktā, kā arī atbilstoši saistošo noteikumu Nr. 21 „Siguldas novada Teritorijas
plānojuma 2012.–2014. gadam Grafiskā daļa un Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi” (turpmāk – saistošie
noteikumi Nr. 21) 333.1. apakšpunktam attiecīgajā teritorijā nepieciešams būvvaldes saskaņojums jebkuriem žogiem, kas
nozīmē, ka arī attiecībā uz pieteicējas žoga būvniecību ir spēkā prasība iesniegt būvvaldē paskaidrojuma raksta I daļu un
citus attiecīgās būvniecības ieceres akceptam nepieciešamos dokumentus.
[6.2] Lietā nav strīda par faktu, ka pieteicēja žoga būvdarbus veikusi, pirms paskaidrojuma raksta I daļā izdarīta
atzīme par būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi. Tā kā būvvaldes saskaņojums bija nepieciešams, pieteicējas veiktie
žoga būvdarbi pirms attiecīgās atzīmes izdarīšanas paskaidrojuma rakstā ir patvaļīga būvniecība Būvniecības likuma
18. panta otrās daļas izpratnē.
[6.3] Dome konkrētajā gadījumā pieņēmusi Būvniecības likuma 18. panta piektās daļas 1. punktā minēto lēmumu,
savukārt pieteicēja uzskata, ka ir pamats pieņemt 18. panta piektās daļas 2. punktā minēto lēmumu.
Domes pozīcijas būtība ir, ka konkrētajā gadījumā nav iespējams izpildīt būvniecības akceptam nepieciešamo
prasību – saņemt kopīpašnieku piekrišanu. Savukārt pieteicēja argumentē, ka kopīpašnieku piekrišana nav nepieciešama.
Tādējādi, lai izšķirtu, vai dome ir izvēlējusies pareizo no abiem Būvniecības likuma 18. panta piektajā daļā
paredzētajiem lēmumu veidiem, tiesa noskaidroja, vai pieteicējas veiktajai žoga novietošanai ir nepieciešama kopīpašnieku
piekrišana; ja ir nepieciešama – vai tā ir saņemta (vai to saņemt ir iespējams).
[6.4] Atbilstoši Atsevišķu inženierbūvju noteikumu 30.3.1.1. apakšpunktam un 32. punktam, kā arī Atsevišķi
neklasificētu inženierbūvju būvnoteikumu 14.3.1. apakšpunktam un 15. punktam būvniecībai zemesgabalā, ja būvniecību
neveic tā īpašnieks, ir nepieciešams nepārprotams zemes īpašnieka saskaņojums, kas noformēts vai nu būvniecības ieceres
dokumentācijā, vai arī kā atsevišķa vienošanās.
[6.5] No Civillikuma 1068. panta, Dzīvokļa īpašuma likuma 4. panta otrās daļas, 17. panta piektās daļas un
7.1 daļas izriet, ka trīs ceturtdaļas dzīvokļu īpašnieku var vienoties par kopīpašumā esošās daļas lietošanas kārtības
noteikšanu dzīvokļu īpašnieku starpā, neparedzot kopīpašumā esošās daļas pārgrozīšanu, bet gadījumā, ja tiek ietekmēts
kopīpašumā esošās daļas apmērs, ir nepieciešama visu kopīpašnieku piekrišana atbilstoši Civillikuma 1068. panta pirmās
daļas nosacījumiem.
[6.6] Nekustamais īpašums ar zemesgrāmatu nodaļas tiesneša 2013. gada 16. jūnija lēmumu ir sadalīts dzīvokļa
īpašumos. Nekustamā īpašuma vienīgā īpašniece sadalīšanas dzīvokļu īpašumos brīdī bija SIA ,,Ektornet Residential
Latvia”, kura attiecīgi sākotnēji kļuva par visu izveidoto dzīvokļu īpašumu īpašnieku.
Pieteicēja ar 2014. gada 25. aprīļa nekustamā īpašuma pirkuma līgumu Nr. 2.2.1.14/126 nopirka dzīvokli Nr. 2 no
SIA ,,Ektornet Residential Latvia”. Pirkuma līguma 7.4. apakšpunktā pieteicēja apliecinājusi, ka ir informēta, ka saskaņā ar
Dzīvokļa īpašuma likuma 16. panta otrās daļas 2. punktu (noteic, ka dzīvokļu īpašnieku kopība ir tiesīga pieņemt lēmumu
par kopīpašumā esošās daļas lietošanas kārtības noteikšanu dzīvokļu īpašnieku starpā) un 21. panta otro daļu (noteic, ka
gadījumā, ja dzīvojamā mājā esošie dzīvokļi pieder vienai personai, tās lēmums uzskatāms par dzīvokļu īpašnieku kopības
lēmumu) SIA ,,Ektornet Residential Latvia” ir noteikusi kopīpašumā esošā zemesgabala lietošanas kārtību. Saskaņā ar to
katra dzīvokļa īpašuma īpašniekam ir noteiktas lietošanas tiesības uz noteiktu zemesgabala daļu, kuras novietojums
norādīts līgumam pievienotajā zemes plānā.
[6.7] Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 4. panta pirmās daļas 3. punktu zemesgabals, uz kura atrodas dzīvokļa
īpašumos sadalītā dzīvojamā māja, ietilpst kopīpašumā esošajā daļā. Dzīvokļa īpašuma 9. panta 7. punkts noteic, ka
dzīvokļa īpašniekam ir tiesības lietot kopīpašumā esošo daļu, ciktāl lietošanas ierobežojumus nenosaka šajā likumā
noteiktajā kārtībā pieņemtie dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumi. Tas nozīmē, ka visiem dzīvokļu īpašniekiem ir vienādas
tiesības lietot (visu) kopīpašumā esošo daļu, ja vien dzīvokļu īpašnieku kopība likumā noteiktajā kārtībā nav noteikusi šādu
lietošanas tiesību ierobežojumus.
Sākotnējās visu dzīvokļu īpašnieces SIA ,,Ektornet Residential Latvia” lēmums sadalīt starp dzīvokļu īpašniekiem
lietošanas tiesības uz kopīpašumā esošo zemesgabalu ir šāds lietošanas tiesību ierobežojums, no kura izriet, ka atsevišķa
dzīvokļa īpašniekam ir izņēmuma tiesības lietot viņa dzīvoklim noteikto zemesgabala daļu, bet nav tiesību lietot citiem
dzīvokļiem noteikto zemesgabala daļu. Šo lēmumu pieņēmusi tolaik vienīgā visu dzīvokļu īpašniece, tāpēc tajā drīkstēja
ietvert jebkādus nosacījumus, tostarp pat tādus, kas ietver iepriekšēju piekrišanu vēlākām kopīpašumā esošās daļas
izmaiņām (tātad arī būvniecībai).
Tomēr dalītas zemesgabala lietošanas kārtības noteikšana pati par sevi vēl automātiski nenozīmē arī dzīvokļu
īpašnieku kopības piekrišanu individuālas būvniecības veikšanai atsevišķa dzīvokļa īpašnieka lietošanā nodotajā
kopīpašuma daļā. Būvniecība modificē nekustamā īpašuma objektu, tāpēc tā pārsniedz parasto lietošanas tiesību saturu.
Pieteicēja šajā sakarā nepamatoti atsaucas, ka saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 11. pantu līdz ar dalītas
lietošanas kārtības noteikšanu pieteicējai sniegta piekrišana žoga izbūvei. Minētais pants regulē atsevišķā īpašuma pārbūvi,
nevis kopīpašumā esošās daļas izmantošanu, par ko ir runa konkrētajā gadījumā. Turklāt panta trešā daļa tieši noteic, ka
gadījumā, ja atsevišķā īpašuma pārbūve skar kopīpašumā esošo daļu, dzīvokļa īpašniekam nepieciešams saņemt dzīvokļu
īpašnieku kopības piekrišanu šajā likumā noteiktajā kārtībā. Pants nesatur noteikumus, no kuriem varētu secināt, ka
kopīpašumā esošās daļas dalītas lietošanas kārtības noteikšana ir vienādojama ar kopības piekrišanu būvniecībai
kopīpašumā esošajā daļā.
Līdz ar to, lai secinātu, ka ar sākotnējās visu dzīvokļu īpašnieces kā dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu par
kopīpašumā esošā zemesgabala lietošanas kārtības noteikšanu ir atļauts atsevišķam kopīpašniekam veikt būvniecību
attiecīgajam dzīvoklim piesaistītajā zemesgabala daļā, šādam noteikumam būtu jābūt norādītam šajā dzīvokļu kopības
lēmumā. Tas nav konstatējams.
Tāpat nav konstatējams, ka citu dzīvokļu īpašnieki vēlāk ar atsevišķu vienošanos vai atzīmi uz konkrētas
būvniecības ieceres dokumentācijas atbilstoši Atsevišķu inženierbūvju būvnoteikumu 32. punkta (Atsevišķi neklasificētu
inženierbūvju būvnoteikumu 15. punkta) prasībām būtu snieguši nepārprotamu piekrišanu pieteicējas iecerētajai žoga
novietošanai kopīpašumā esošajā zemesgabalā.
Pieteicējas atsauces uz plānošanas un arhitektūras uzdevuma (turpmāk – PAU) 2.7.2. apakšpunktu un 4. punktu,
kā arī ēkas ģenerālplānu kā pamatojumu žoga būvniecībai nav pamatotas. Šie dokumenti nav vērtējami kā dzīvokļu
īpašnieku kopības piekrišana kādām darbībām. Arī pēc satura tie neparedz žogus zemesgabala iekšienē. PAU 2. punkts
paredz dzīvojamās rindu mājas projektēšanas nosacījumus. PAU 2.7.2. apakšpunktā attiecībā uz nožogošanu norādīts
,,Vēlams izmantot dzīvžogu”. Savukārt PAU 4. punktā starp prasībām būvprojekta izstrādei norādīts, ka teritorijas
nožogojumam vēlams izmantot dzīvžogu, taču pieļaujams ir arī žogs, ne augstāks par pusotru metru un saskanīgs ar blakus
gruntsgabalu žoga arhitektūru. Šie nosacījumi acīmredzami izvirzīti teritorijas ārējai nožogošanai, nevis iekšējai sadalīšanai
ar žogiem. Tāpat dzīvojamās rindu mājas ģenplānā žogs ir attēlots vienīgi gar īpašuma robežu, bet starp rindu mājas
sekcijām ir iezīmēts dzīvžogs.
Secināms, ka pieteicējas veiktajai žoga būvniecībai nav saņemts nepieciešamais kopīpašnieku (dzīvokļu īpašnieku
kopības) saskaņojums.
[6.8] Nekustamajā īpašumā ir izveidoti septiņi dzīvokļa īpašumi. Visu pārējo sešu dzīvokļu īpašumu īpašnieki ir
informējuši domi, ka nepiekrīt saskaņot pieteicējas uzbūvēto žogu. Arī tiesvedības laikā kopīpašnieki, izņemot /pers. P/,
kurš paskaidrojumu tiesai nav sniedzis, apliecinājuši, ka pieteicējas veiktajai žoga izbūvei nepiekrīt. Secināms, ka nav
iespējams izpildīt būvniecības ieceres saskaņošanai nepieciešamo nosacījumu par kopīpašnieku piekrišanu.
Ja nepieciešamā personas piekrišana nav saņemta un ir zināms, ka persona to nesniegs, ir pamats uzskatīt, ka būve
attiecīgajā vietā nav pieļaujama saskaņā ar normatīvajiem aktiem. Minētais ir pamats iestādei pieņemt lēmumu par iepriekšējā
stāvokļa atjaunošanu atbilstoši Būvniecības likuma 18. panta piektās daļas 1. punktam.
Tiesa secināja, ka ar pārsūdzēto lēmumu pieteicējai pamatoti uzlikts Būvniecības likuma 18. panta piektās daļas
1. punktā paredzētais pienākums nojaukt patvaļīgo būvi un atjaunot teritorijas iepriekšējo stāvokli. Cita satura lēmums
konkrētajos faktiskajos apstākļos nav tiesiski iespējams
[6.9] Pieteicēja nepamatoti uzskata, ka pārsūdzētais lēmums nav spēkā, jo ir pagājis tajā noteiktais pienākuma
izpildes termiņš. Apstāklis, ka pieteicēja nav izpildījusi uzlikto pienākumu tam noteiktajā termiņā, nozīmē tikai to, ka iestādei
ir pamats apsvērt administratīvā akta izpildi piespiedu kārtā.
Uz pieteicējas argumentu, ka pieteicēja ir iesniegusi būvvaldē žoga projektu un paskaidrojuma rakstu, bet tie vēl
līdz šim nav izskatīti, šajā lietā vērtējamo jautājumu kontekstā tiesa atbildēja, ka būvniecības iecere nevar tikt akceptēta, ja
nav izpildīti normatīvajos aktos paredzētie nosacījumi, tostarp par personu piekrišanu.
Pieteicējas arguments par vienlīdzības principu nevar ietekmēt lietas iznākumu, jo ar vienlīdzības principu nevar
pamatot prettiesiskas situācijas saglabāšanu.
[7] Par Administratīvās rajona tiesas 2018. gada 31. augusta spriedumu pieteicēja iesniedza apelācijas sūdzību, kas
pamatota ar šādiem argumentiem.
[7.1] Tiesa nepamatoti atsaukusies uz Ministru kabineta 2014. gada 19. augusta noteikumu Nr. 500 „Vispārīgie
būvnoteikumi” (turpmāk – Vispārīgie būvnoteikumi) 1. pielikuma 4. punktu, nevis piemērojusi 1. pielikuma 1. punktu un
minētā pielikuma 5. piezīmi.
Strīdus norobežotā zemes strēle ir nodota pieteicējas atsevišķā lietošanā, tā nav atzīstama par publisko ārtelpu, un
nožogojuma izbūvei nav nepieciešama atkārtota kopīpašnieku piekrišana.
[7.2] Tieši tāda pati sēta bez jebkādiem dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumiem ir izbūvēta starp abu rindu māju
blokiem un to sānu malās. Būvvalde, apsekojot objektu, atzina tos par pareizi izbūvētiem.
[7.3] Nav saprotams uz kādiem dokumentiem pamatojusies dome un tiesa, lai noteiktu, vai ir notikusi neatļauta
būvniecība. Neatļautu būvniecību var konstatēt salīdzinot projekta dokumentāciju ar faktisko stāvokli dabā. Tas netika
darīts. No tā var secināt, ka pieteicējas izbūvētais nožogojums atbilst būvvaldes arhīvā esošajam un lietā iesniegtajam
projektam.
[7.4] Dome piever acis uz citu kopīpašnieku veikto patvaļīgo būvniecību. Atbilstoši domes 2017. gada 4. augusta
vēstulei Nr. 5.1.-16/2304 bruģa pārbūve, terases pārbūve, mākslīgās bākas izbūve viena metra augstumā un dzīvžogs
saskaņā ar saistošo noteikumu Nr. 21 234. punktu kā labiekārtojuma elementi iežogotās privātmājas teritorijās nav
jāsaskaņo. Tādējādi arī pieteicējas nožogojuma izbūve privātā teritorijā nebija jāsaskaņo.
[8] Dome paskaidrojumā par pieteicēja apelācijas sūdzību norāda, ka tā ir nepamatota un noraidāma, paskaidrojot
turpmāko.
[8.1] Vispārīgo būvnoteikumu 1. pielikuma 1. punktu un minētā pielikuma 5. piezīmi par labiekārtojuma elementu,
kura ierīkošanai nav nepieciešama būvniecības ieceres dokumentācija, pieļaujams attiecināt uz gadījumiem, kad nepastāv
iespēja, varbūtība citu (trešo) personu tiesību, likumisko interešu aizskārumam, kas nav attiecināms uz lietā esošo
gadījumu. Pieteicējai īpašumā ir dzīvoklis Nr. 2, bet tam piegulošā zeme ir lietošanā nodota kopīpašuma domājamā daļa.
Pārējie kopīpašnieki iebilst pret žoga būvniecību.
[8.2] Vispārīgo būvnoteikumu 1. pielikuma 8. punkta 4. apakšpunkts kā pirmās grupas būvi noteic žogus un mūri.
Arī Ministru kabineta 2018. gada 12. jūnija noteikumu Nr. 326 „Būvju klasifikācijas noteikumi” pielikuma „Būvju
klasifikācija” 294. un 296. punkts žogus klasificē kā inženierbūves.
[8.3] Pretrunīgi vērtējams fakts, ka pieteicēja apelācijas sūdzībā vienlaikus norāda, ka žogu uzskata par
labiekārtojuma elementu, kas neatrodas publiskajā ārtelpā un tāpēc žoga izbūvei pārējo kopīpašnieku saskaņojums nav
nepieciešams, gan arī apelācijas sūdzībā lūdzot tiesu uzdot domei izdot administratīvo aktu par atļauju pieteicējai izbūvēt
žogu..
[8.4] PAU paredz žoga izbūvi apkārt visām dzīvojamām rindu mājām, bet neparedz žoga izbūvi kā risinājumu
kopīpašumā esošas zemes sadalījumam, tas atspoguļojas arī vēsturiskajā ģenplānā.
[9] Izskatījusi lietu sakarā ar pieteicēja apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas spriedumu,
Administratīvā apgabaltiesa ar 2019. gada 4. decembra spriedumu noraidīja pieteicējas pieteikumu. Par šo spriedumu
pieteicēja iesniedza kasācijas sūdzību.
Ar Senāta Administratīvo lietu departamenta 2021. gada 24. septembra spriedumu atcelts Administratīvās
apgabaltiesas 2019. gada 4. decembra spriedums un lieta nosūtīta Administratīvajai apgabaltiesai jaunai izskatīšanai.
Motīvu daļa
[10] Pārbaudījusi lietas materiālus un izvērtējusi lietā esošos pierādījumus to kopsakarā, Administratīvā
apgabaltiesa atzīst, ka pieteicējas apelācijas sūdzība ir daļēji pamatota, bet pieteikums ir daļēji apmierināms.
[11] Siguldas novada būvvaldes būvinspektors 2016. gada 21. septembra atzinumā Nr. 179/16 (lietas 1. sējuma
58.–60. lapa) konstatējis, ka pieteicēja nekustamā īpašuma kopīpašuma daļā, kas atrodas pie pieteicējas dzīvokļa, ir
patvaļīgi uzbūvējusi žogu. Ar pārsūdzēto lēmumu atstāts negrozīts sākotnējais lēmums, ar kuru pieteicējai uzdots novērst
patvaļīgās būvniecības radītās sekas, atjaunot iepriekšējo stāvokli, proti, nojaucot žogu un atjaunojot zālāja segumu.
Pieteikumā pieteicēja lūgusi atcelt pārsūdzēto lēmumu un izdod labvēlīgu administratīvo aktu, ar kuru pieteicējai
atļautu izbūvēt žogu.
Ar Administratīvās rajona tiesas tiesneša 2017. gada 18. septembra administratīvā lieta ierosināta par pārsūdzētā
lēmuma grozīšanu.
Apgabaltiesas ieskatā pirmās instances tiesa nepamatoti precizējusi pieteikuma priekšmetu. Administratīvā lieta ir
izskatāma kā par pārsūdzētā lēmuma atcelšanu un labvēlīga administratīvā akta izdošanu.
[12] Lietā pastāv strīds, vai žoga, kuru pieteicēja izbūvējusi, norobežojot viņai lietošanā nodotā kopīpašumā esošā
zemesgabala daļu, būvniecība atzīstama par tiesisku un vai dome pamatoti uzlikusi pieteicējai pienākumu novērst šīs
būvniecības sekas. Tāpat strīds pastāv, vai pieteicējai ir tiesības uz labvēlīga administratīvā akta, ar kuru pieteicējai atļautu
izbūvēt žogu, izdošanu.
Administratīvā apgabaltiesa ar 2019. gada 4. decembra spriedumu noraidīja pieteicējas pieteikumu. Ar Senāta
2021. gada 24. septembra spriedumu atcelts Administratīvās apgabaltiesas 2019. gada 4. decembra spriedums un lieta
nodota jaunai izskatīšanai Administratīvajai apgabaltiesai.
Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 350. panta pirmo daļu tiesību normu interpretācija (tulkojums), kas
izteikta kasācijas instances tiesas spriedumā, ir obligāta tiesai, kura šo lietu izskata no jauna.
[13] Saskaņā ar Būvniecības likuma 18. panta otro daļu (šeit un turpmāk – tiesību normas redakcijā, kas bija spēkā
pārsūdzētā lēmuma pieņemšanas brīdī, ja vien nav norādīts citādi) patvaļīga būvniecība ir būvdarbi, kas uzsākti vai tiek
veikti bez būvatļaujas vai pirms tam, kad būvatļaujā, apliecinājuma kartē vai paskaidrojuma rakstā izdarīta atzīme par
attiecīgo nosacījumu izpildi, gadījumos, kad attiecīgie lēmumi saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir nepieciešami. Tātad
patvaļīga būvniecība konstatējama situācijā, kad būvdarbi tiek veikti bez minētajā tiesību normā norādītajiem būvniecības
procesam nepieciešamajiem dokumentiem (turpmāk – būvniecības ieceres dokumentācija), ja tādi saskaņā ar normatīvajiem
aktiem ir nepieciešami.
Ievērojot minēto, Senāts jau iepriekš atzinis, ka lietās, kurās ir strīds par patvaļīgu būvniecību, iestādei un tiesai
vispirms ir jāpārbauda, vai konkrētajos apstākļos tiešām konstatējama patvaļīga būvniecība. Proti, vispirms jāpārbauda, vai
konkrētie būvdarbi vispār pakļaujas būvniecības tiesiskajam regulējumam – vai tiem ir nepieciešama būvniecības
ieceres dokumentācija (Senāta 2019. gada 29. maija sprieduma lietā Nr. SKA-214/2019 (A420244615) 10. punkts,
2020. gada 31. marta sprieduma lietā Nr. SKA-81/2020 (A420523512) 6. punkts).
Ievērojot minēto, pārbaudāms, vai pieteicējas veiktie žoga būvdarbi ir klasificējami kā patvaļīga būvniecība un vai
to veikšanai bija nepieciešams izstrādāt būvniecības ieceres dokumentāciju.
[14] Apgabaltiesas ieskatā lietā vairs nepastāv strīds, ka pieteicējas izbūvētais žogs saskaņā ar Vispārīgo
būvnoteikumu 1. pielikuma „Būvju iedalījums grupās atbilstoši būvniecības procesam” 2. tabulas „Inženierbūvju iedalījums
grupās” 8. sadaļas 4. punktu (redakcijā būvdarbu veikšanas brīdī) ir uzskatāms par I grupas atsevišķi neklasificētu
inženierbūvi. Saskaņā ar šobrīd spēkā esošo Vispārīgo būvnoteikumu 1. pielikuma „Būvju iedalījums grupās atkarībā no
būvniecības sarežģītības pakāpes un iespējamās ietekmes uz cilvēku dzīvību, veselību un vidi” 3. sadaļas 3.1.36. punktu
žogs uzskatāms par I grupas inženierbūvi.
Tas nozīmē, ka tālāk ir pārbaudāms, vai konkrētā žoga izbūves darbi ir tādi, kuru veikšanai saskaņā ar
normatīvajiem aktiem ir nepieciešama būvniecības ieceres dokumentācija. Turklāt Senāts uzsvēris, ka šajā ziņā izšķiroša
nozīme jāpiešķir regulējumam, kas bija spēkā pārsūdzētā lēmuma pieņemšanas dienā, nevis pirms tam. Minētais pamatojams
ar to, ka iestādei nav pamata konstatēt patvaļīgu būvniecību, ja iestādes lēmuma pieņemšanas brīdī konkrēta objekta
būvdarbiem būvniecības ieceres dokumentācija vairs nav nepieciešama, pat ja saskaņā ar iepriekš spēkā bijušo regulējumu
tāda būtu bijusi nepieciešama.
[15] Kā jau iepriekš minēts, patvaļīga būvniecība ir būvniecība, kas veikta bez būvniecības ieceres dokumentācijas,
savukārt saskaņā ar Būvniecības likumu to, kuriem būvdarbiem ir nepieciešama būvniecības ieceres dokumentācija un līdz
ar to – kuri būvdarbi pakļaujas būvniecības tiesiskajam regulējumam, noteic Ministru kabinets.
Atsevišķu inženierbūvju būvnoteikumi reglamentē inženierbūvju būvniecības procesa kārtību, kā arī noteic
inženierbūvju būvniecības procesam nepieciešamos dokumentus un to saturu (noteikumu 1.1. un 1.1. apakšpunkts).
Atsevišķu inženierbūvju būvnoteikumu 6.3.4. apakšpunkts paredz, ka paskaidrojuma raksts, apliecinājuma karte,
būvniecības iesniegums vai cita būvniecības ieceres dokumentācija nav nepieciešama, saskaņojot ar zemesgabala īpašnieku,
būves īpašnieku vai, ja tāda nav, tad ar zemes gabala, būves tiesisko valdītāju un trešajām personām, kuru tiesības tiek
skartas, ja normatīvajos aktos par saskaņojuma nepieciešamību nav noteikts citādi, un ievērojot citos normatīvajos aktos
noteiktās prasības: atsevišķu labiekārtojuma elementu (soliņi, celiņi, vaļēja terase (kas nav saistīta ar ēku), bērnu rotaļu
ierīces, sporta aprīkojums, atsevišķas laternas un apgaismes ķermeņi, karogu masti ar augstumu līdz 12 m (ieskaitot), dārza
kamīni, ielu norādes stabi, ceļa zīmes, brīvi stāvošas atkritumu tvertnes, velosipēdu statīvi u.tml.), žoga un pirmās grupas
sporta laukuma (bez inženiertīkliem) būvdarbiem ārpus publiskās ārtelpas, kā arī kapavietas aprīkojumu (kapavietā
uzstādīta piemiņas zīme, piemineklis, soliņš, apmales, sēta u.tml.) būvdarbiem.
Senāts jau iepriekš, interpretējot minēto tiesību normu, ir atzinis, ka saskaņā ar šo regulējumu personai ir pienākums
iesniegt un būvniecības iestādei ir kompetence izskatīt būvniecības ieceres dokumentāciju normā norādīto objektu, tostarp
žogu, izveidošanai (būvniecībai) tikai tādā gadījumā, ja šī būvniecība tiek veikta publiskajā ārtelpā (Senāta 2020. gada
4. novembra sprieduma lietā Nr. SKA-412/2020 (A420211517) 7. punkts, 2021. gada 2. jūlija sprieduma lietā Nr. SKA-
362/2021 (A420171418) 12. punkts). Proti, kā izriet no minētās normas, Ministru kabinets, ievērojot normā uzskaitīto
objektu raksturu (tas ir, to, ka normā uzskaitītie objekti ir tādi, kuri parasti salīdzinoši maz ietekmē cilvēku drošību un
apkārtējo vidi), ir izšķīries attiecīgo objektu izveidošanu (būvniecību), ciktāl tā tiek veikta privātpersonu īpašumu robežās
un neskar publisko ārtelpu, nepakļaut publiskās varas īstenotāju – būvniecības procesu kontrolējošo iestāžu – uzraudzībai
(sal. Senāta 2021. gada 2. jūlija sprieduma lietā Nr. SKA-362/2021 (A420171418) 12. punkts).
Minēto apstiprina arī Atsevišķu inženierbūvju būvnoteikumu anotācija, no kuras izriet, ka atšķirībā no iepriekšējā
regulējuma Atsevišķu inženierbūvju būvnoteikumu 6. punkta apakšpunktos ir paredzēts atsevišķus objektus, kuru
būvniecība no drošības viedokļa to pieļauj, ārpus publiskās ārtelpas būvēt bez
būvieceres dokumentācijas (pieejama:http://tap.mk.gov.lv/doc/2017_05/EMAnot_110117_PBN_groz_pec_FM.1327).
Tātad no iepriekš minētā izriet, ka tāda žoga, kas izbūvēts ārpus publiskās ārtelpas, izbūvei nav nepieciešams
izstrādāt būvniecības ieceres dokumentāciju.
[16] Pieteicēja strīdus žoga būvniecības darbus veikusi, norobežojot viņai lietošanā nodotā kopīpašumā esošā
zemesgabala daļu, t.i., ārpus publiskās ārtelpas. Ievērojot, ka Atsevišķu inženierbūvju būvnoteikumu 6.3.4. apakšpunkts jau
bija spēkā uz pārsūdzētā lēmuma izdošanas brīdi, apgabaltiesa atzīst, ka pašvaldība nepamatoti pieteicējai norādījusi, ka
žoga izbūves darbiem bija nepieciešams izstrādāt būvniecības ieceres dokumentāciju un saskaņot to ar būvvaldi. Ņemot
vērā, ka strīdus žoga izbūves darbiem nav nepieciešams izstrādāt būvniecības ieceres dokumentāciju, nav pamata minētos
būvdarbus kvalificēt kā patvaļīgu būvniecību Būvniecības likuma izpratnē.
[17] Lai arī Atsevišķu inženierbūvju būvnoteikumu 6.3.4. apakšpunkts neparedz būvniecības dokumentācijas
izstrādi žoga izbūvei, vienlaikus minētā tiesību norma norāda uz saskaņojuma nepieciešamību ar zemesgabala īpašnieku,
būves īpašnieku vai, ja tāda nav, tad ar zemes gabala, būves tiesisko valdītāju un trešajām personām, kuru tiesības tiek
skartas, ja normatīvajos aktos par saskaņojuma nepieciešamību nav noteikts citādi.
Vērtējot, vai pieteicējai žoga būvdarbu veikšanai bija nepieciešams saņemt pārējo kopīpašnieku saskaņojumu,
Senāts norādījis, tas, ka kāda objekta būvniecībai nav nepieciešama būvniecības ieceres dokumentācija, nenozīmē, ka
personai, kura veic attiecīgo būvniecību, nav jāievēro no privātajām tiesībām izrietošie ierobežojumi (piemēram, prasība
ievērot kopīpašnieku tiesības). Tomēr strīdi, kas kopīpašnieku starpā radušies par īpašuma izmantošanu un apbūvēšanu ar
tādiem objektiem, kuru būvniecībai nav nepieciešama būvniecības ieceres dokumentācija, kopīpašniekiem jārisina
privāttiesiskā ceļā (sal. Senāta 2021. gada 2. jūlija sprieduma lietā Nr. SKA-362/2021 (A420171418) 12. punkts).
Ievērojot minēto, jautājums par pārējo kopīpašnieku saskaņojuma nepieciešamību ir risināms savstarpēji vienojoties
vai arī iespējamais strīds jārisina tiesā civilprocesuālā kārtībā. No Atsevišķu inženierbūvju būvnoteikumiem neizriet
pašvaldības (būvvaldes) tiesības kontrolēt saskaņojuma esību un iejaukties privātpersonu savstarpējās attiecībās. Būvvaldei
nav jārisina privātpersonu savstarpējie strīdi.
[18] Izskatāmajā gadījumā pašvaldība strīdus žoga pieļaujamību nepamatoti aplūkojusi kā patvaļīgu būvniecību
Būvniecības likuma izpratnē. Ievērojot, ka Būvniecības likums un uz tā pamata izdotie Atsevišķu inženierbūvju
būvnoteikumi neparedz žoga kā I grupas inženierbūves izbūvei izstrādāt būvniecības dokumentāciju, pārsūdzētais lēmums
atzīstams par prettiesisku un ir atceļams.
[19] Pieteicēja pieteikumā lūgusi izdot labvēlīgu administratīvo aktu, ar kuru pieteicējai tiktu atļauts veikt žoga
izbūvi.
Lai uzdotu iestādei izdot labvēlīgu administratīvo aktu, tiesai jāpārbauda, vai tiesību normas piešķir personai
tiesības prasīt to labumu, kuru persona ietvērusi savā prasījumā par labvēlīga administratīvā akta izdošanu. Ja piemērojamā
tiesību norma nosaka noteiktus tiesiskus un faktiskus apstākļus attiecīgā labuma saņemšanai, tiesai jāpārbauda, vai
konkrētajā gadījumā attiecīgie apstākļi ir iestājušies. Konstatējot, ka kāds labvēlīga administratīvā akta izdošanas
priekšnoteikums nav konstatējams, tiesai nav pamata apmierināt prasījumu (sal. sk. Senāta 2007. gada 12. aprīļa sprieduma
lietā Nr. SKA-118/2007 10. punktu).
Ņemot vērā, ka tiesību normas neparedz žoga būvniecībai izstrādāt būvniecības ieceres dokumentāciju un saskaņot
to ar būvvaldi, kā arī jautājums par pārējo kopīpašnieku piekrišanu ir risināms privāttiesiskā ceļā, nav pamata izdot
pieteicējas prasīto labvēlīgo administratīvo aktu, ar kuru tiktu atļauta žoga būvniecība.
[20] Administratīvā procesa likuma 126. panta pirmā daļa noteic, ja pieteikums pilnībā vai daļā apmierināts tiesa
piespriež no atbildētāja par labu pieteicējam viņa samaksāto valsts nodevu. Pieteicēja samaksājusi valsts nodevu 30 euro par
pieteikumu (lietas 1. sējuma 8. lapa) un 60 euro par apelācijas sūdzību (lietas 1. sējuma 137. lapa). Līdz ar to no Siguldas
novada pašvaldības par labu pieteicējai piespriežama valsts nodeva 90 euro.
[21] Apgabaltiesas ieskatā pirmās instances tiesa kļūdaini interpretēja piemērojamās tiesību normas, tāpēc tās
spriedums nav pareizs.
R e z o l u t ī v ā d a ļ a
Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 126. panta pirmo daļu, 307., 309. pantu un 329. panta pirmo daļu,
Administratīvā apgabaltiesa
n o s p r i e d a :
daļēji apmierināt /pers. A/ pieteikumu.
Atcelt ar tā pieņemšanas dienu Siguldas novada pašvaldības domes 2017. gada 27. jūlija lēmumu Nr. 13, § 38.
Noraidīt pieteikumu daļā par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, ar kuru /pers. A/ tiktu atļauta žoga būvniecība
viņai piederošā dzīvokļa īpašuma – rindu mājas sekcijas /adrese/, Siguldas novadā.
Piespriest no Siguldas novada pašvaldības par labu /pers. A/ (personas kods /personas kods/) valsts nodevu 90 euro.
Spriedumu var pārsūdzēt Senāta Administratīvo lietu departamentā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas
dienas, kasācijas sūdzību iesniedzot Administratīvajā apgabaltiesā.
Tiesnese referente V.Zommere
Tiesneši I.Amona
K.Berķis
Dokuments parakstīts ar drošu elektronisko parakstu un satur laika zīmogu.