Court dismissed taxi company appeal, upholding fine for driver's parking violation due to lack of proof of actual driving.
Sintesi Legislator
Generato dall'IAThe court dismissed the taxi company's appeal against a parking fine issued to its driver. While the company provided a work contract, it failed to prove the specific driver was operating the vehicle at the time of the violation. Consequently, the court upheld the original police decision, ruling that the company is liable for the fine because the driver's identity as the operator was not substantiated by evidence.
Regesto Legislator
Generato dall'IALatvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 287. panta pirmās daļas 1. punkts; 288. panta; 289.6. panta otrās daļas 1. punkts; 289.12. panta otrās daļas 1. punkts; 289.13. panta: An administrative body's decision remains valid if the appellant fails to provide sufficient evidence proving the specific individual responsible for the violation was not the actual operator of the vehicle at the time.
Parole chiave
Generato dall'IADisposizioni normative citate
Generato dall'IAGiurisprudenza citata
Generato dall'IADecisioni correlate
Generato dall'IATesto completo
ECLI:LV:KURT:2019:0402.1A69004019.4.S
Lieta Nr. 1A69004019/30
E
D
PR
U
SIM
S
Ventspilī 2019. gada 2. aprīlī
Kurzemes rajona tiesa: tiesnese Olga Macpane
rakstveida procesā izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu, kas ierosināta pēc SIA “PRO Taxi”, reģistrācijas numurs 40103698783, sūdzības par
Rīgas pašvaldības policijas priekšnieka J.Lūkasa 2018. gada 21. decembra lēmumu Nr. D57/01/512829122/1.
A p r a k s t o š ā d a ļ a
2018. gada 22. oktobrī Rīgas pašvaldības policijas Centra pārvaldes inspektors Artūrs Pavlovs sastādījis administratīvā pārkāpuma
protokolu-lēmumu Nr. /numurs/ (turpmāk arī - Sākotnējais lēmums) par to, ka 2018. gada 22. oktobrī plkst. 8.59 transportlīdzeklis – automašīna
Renault ar reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/ bija novietots stāvēšanai pretī namam Meistaru ielā 10, Meistaru un Zirgu ielas krustojumā, Rīgā,
neievērojot Ceļu satiksmes noteikumu 121.6. punktā noteiktās prasības, un tādā veidā transportlīdzekļa vadītājs izdarījis administratīvo pārkāpumu, kas
paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – Latvijas APK) 149. 10 panta piektās daļas 8. punktā (lietas 12. lapa). Saskaņā ar
Ceļu satiksmes likuma 43.2 pantu, Latvijas APK 149. 10 panta piektās daļas 8. punktu transportlīdzekļa turētājam nolemts uzlikt naudas sodu 40 euro
apmērā.
Pārsūdzot Sākotnējo lēmumu, automašīnas Renault Megane Scenic turētāja - SIA “PRO Taxi” (turpmāk arī – Sūdzības iesniedzējs) valdes loceklis
/pers. A/ lūdza noteikto sodu piemērot autovadītājam /pers. B/, kurš 2018. gada 22. oktobrī strādāja - vadīja minēto automašīnu un izdarīja
administratīvo pārkāpumu (lietas 21. lapa).
Ar Rīgas pašvaldības policijas priekšnieka J.Lūkasa (turpmāk arī – Iestāde) 2018. gada 21. decembra lēmumu Nr. D57/01/512829122/1
(turpmāk arī - Lēmums) Sākotnējais lēmums atstāts negrozīts, pamatojoties Latvijas APK 287. panta pirmās daļas 1. punktu (lietas 7.-9. lapa).
Lēmumā norādīts, ka 2018. gada 22. oktobrī plkst. 8.59 Meistaru ielā, Rīgā, Rīgas pašvaldības policijas Centra pārvaldes inspektors A.Pavlovs
konstatējis, ka transportlīdzeklis Renault Megane Scenic ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/ (turpmāk arī – Transportlīdzeklis) novietots
stāvēšanai pretī Meistaru ielas 10. namam, Rīgā, Meistaru ielas un Zirgu ielas krustojumā.
Ministru kabineta 2015. gada 2. jūnija noteikumu Nr. 279 “Ceļu satiksmes noteikumi” (turpmāk - CSN) 121.6. apakšpunkts noteic, ka aizliegts
apstāties un stāvēt: [..] krustojumā un tuvāk par 5 metriem no tā, izņemot apstāšanos un stāvēšanu pretim sānceļam trīsvirzienu krustojumā, kur ir
nepārtraukta 920. vai 921. ceļa apzīmējuma līnija vai sadalošā josla. Šajā apakšpunktā minētās prasības neattiecas uz vietām, kur uz brauktuves izbrauc
no blakusteritorijas (pagalma, stāvvietas, degvielas uzpildes stacijas, uzņēmuma u.tml.).
Par CSN 121.6. apakšpunkta prasību neievērošanu administratīvā atbildība noteikta Latvijas APK 149.10 panta piektās daļas 8. punktā.
Ņemot vērā norādīto, ar Sākotnējo lēmumu transportlīdzekļa turētājam, pamatojoties uz Ceļu satiksmes likuma 43.2 pantu, Latvijas APK
214. pantu un Rīgas pašvaldības policijas 2016. gada 30. jūnija iekšējiem noteikumiem Nr. 5-nts “Par amatpersonu tiesībām izskatīt administratīvo
pārkāpumu lietas un pieņemt lēmumus par Latvijas APK 214.1 panta pirmajā daļā minētajiem pārkāpumiem”, uzlikts naudas sods 40 euro apmērā.
Izvērtējot Sūdzības iesniedzēja argumentus, ka 2018. gada 22. oktobrī Transportlīdzekļa vadītājs bija /pers. B/, līdz ar to sods ir piemērojams
viņam kā pārkāpuma izdarītājam, Lēmumā norādīts turpmākais.
Ceļu satiksmes likuma 19. panta pirmajā daļā noteikts, ka ceļu satiksmes dalībniekiem ir jāizpilda šā likuma, CSN un citu normatīvo aktu prasības,
kas nosaka ceļu satiksmes dalībnieku pienākumus; jāizpilda policijas darbinieku un to personu norādījumi, kuras pilnvarotas regulēt satiksmi, kā arī
jāievēro luksoforu signālu, ceļa zīmju un ceļa apzīmējumu prasības; 41. panta pirmajā daļā noteikts, ka ceļu satiksmi regulē un uzrauga policijas darbinieki
un citas likumos un citos normatīvajos aktos tam pilnvarotas personas.
Saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 43.2 panta pirmo daļu administratīvo sodu par apstāšanas vai stāvēšanas noteikumu pārkāpumu, ja tas
konstatēts bez transportlīdzekļa vadītāja klātbūtnes, piemēro transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā norādītajam turētājam vai, ja turētājs nav
norādīts vai transportlīdzeklis noņemts no uzskaites, - transportlīdzekļa īpašniekam (valdītājam).
Ceļu satiksmes likuma 43.2 panta devītā daļa noteic, ka, ja transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā norādītais transportlīdzekļa turētājs vai
īpašnieks (valdītājs) pārkāpuma izdarīšanas brīdī nav bijis transportlīdzekļa vadītājs, tas, pārsūdzot augstākā iestādē lēmumu par administratīvā soda
piemērošanu, sūdzībā norāda personu, kura pārkāpuma izdarīšanas brīdī bija transportlīdzekļa vadītājs. Šādā gadījumā sūdzībā norāda attiecīgo personu
identificējošos datus (vārdu, uzvārdu, personas kodu, bet attiecībā uz ārzemnieku papildus norāda arī dzīvesvietas adresi, vadītāja apliecības numuru,
izdošanas datumu un vietu, vadītāja apliecības izdevējvalsti) un sūdzībai pievieno pierādījumus, kas apliecina, ka šī persona pārkāpuma izdarīšanas brīdī
bija transportlīdzekļa vadītājs.
Ceļu satiksmes likuma 43.2 panta trešās daļas 2. punkts paredz, ka administratīvo sodu par apstāšanās vai stāvēšanas noteikumu pārkāpumu šā
panta pirmajā daļā minētajai personai nepiemēro, ja tā norāda personu, kura pārkāpuma izdarīšanas brīdī bija transportlīdzekļa vadītājs (norādot
attiecīgo personu identificējošos datus), kā arī iesniedz šo faktu apliecinošus pierādījumus.
Vērtējot administratīvā pārkāpuma lietu, Iestāde konstatējusi, ka Sūdzības iesniedzējs nav iesniedzis pietiekamus pierādījumus, ka pārkāpuma
izdarīšanas brīdī Transportlīdzekļa vadītājs bija sūdzībā norādītā persona. Ņemot vērā minēto, secināts, ka Sūdzības iesniedzējs nav izpildījis Ceļu
satiksmes likuma 43.2 panta devītās daļas prasības.
CSN 2.20. apakšpunkts noteic, ka krustojums ir vieta, kur krustojas, piekļaujas vai atzarojas ceļi vienā līmenī, kā arī vieta, kur ceļu satiksme
organizēta ar 409. ceļa zīmi. Krustojums ir norobežots ar iedomātām līnijām, kas savieno brauktuves pretējo malu noapaļojuma sākumu [..].
No lietā esošajiem materiāliem - fotoattēliem un Sākotnējā lēmuma, konstatēts, ka Transportlīdzeklis novietots stāvēšanai Rīgā Meistaru un Zirgu
ielas krustojumā, proti, uzreiz pie noapaļojuma sākuma. Krustojuma robežas iegūst ar iedomātu līniju savienojot brauktuves pretējo malu ar noapaļojuma
sākumu.
Tiesu praksē līdzīgos gadījumos ir atzīts, ka situācijā, kad vadītājs nolēmis novietot transportlīdzekli stāvēšanai konkrētā vietā, vadītājam
vispirms ir jāpārliecinās par ceļu satiksmes režīmu konkrētajā vietā. [..] jebkuram transportlīdzekļa vadītājam novietojot stāvēšanai savu transportlīdzekli,
neatkarīgi no savas rīcības motīviem, ir pienākums pārliecināties par transportlīdzekļu stāvēšanas režīmu konkrētajā ceļa posmā (Administratīvās
apgabaltiesas 2013. gada 12. septembra spriedums lietā Nr. 142183311 4.4.2. un 4.4.4. apakšpunkts. Pieejams:
https://manas.tiesas.lv/eTiesasMvc/lv/nolemumi).
Lietas izskatīšanas gaitā nav konstatēti Latvijas APK 239. pantā noteiktie apstākļi, kas nepieļauj lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā.
Par Latvijas APK 149. 10 panta piektās daļas 8. punkta pārkāpumu ir paredzēts tikai viens soda veids un apmērs - naudas sods 40 euro
apmērā.
Lai sasniegtu Latvijas APK 22. pantā noteikto administratīvā soda mērķi, kas ir audzināt vainīgo personu likumu ievērošanas un sadzīves
noteikumu cienīšanas garā, kā arī lai tiklab tiesību pārkāpējs, kā citas personas neizdarītu jaunus pārkāpumus, secināts, ka Sākotnējais lēmums atstājams
negrozīts.
Par Iestādes Lēmumu 2019. gada 3. janvārī SIA “PRO Taxi” valdes loceklis /pers. A/ iesniedzis sūdzību (lietas 3. lapa), kurā norādījis, ka
SIA “PRO ?axi” saņemts administratīvā pārkāpuma protokols – lēmums Nr. /numurs/. Sakarā ar to, ka 2018. gada 22. oktobrī uz automašīnas Renault
ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/ strādāja autovadītājs /pers. B/, lūdz sodu piemērot minētajam autovadītājam, kurš izdarīja
administratīvo pārkāpumu.
2018. gada 21. decembrī saņemts Iestādes Lēmums Sākotnējo lēmumu atstāt negrozītu, kas pamatots ar to, ka nav gūti pierādījumi, ka minētā
persona ir bijusi transportlīdzekļa vadītājs pārkāpuma izdarīšanas brīdi. Zvanot uz Sākotnējā lēmumā norādīto telefona numuru un noskaidrojot, kas ir
nepieciešams, lai varētu noteikto sodu piemērot transportlīdzekļa vadītājam, netika prasīts pievienot darba līgumu, kas varētu tikt uzskatīts par
pierādījumu, jo Rīgas pašvaldības policijas amatpersonas pašas iegūs visus nepieciešamos dokumentus, tajā skaitā arī darba attiecību pierādījumus no
VID datu bāzes.
Ar Kurzemes rajona tiesas 2019. gada 21. janvāra lēmumu (lietas 25.-26. lapa) SIA “PRO Taxi” sūdzība atstāta bez virzības lēmumā norādīto
trūkumu novēršanai.
2019. gada 6. februārī Sūdzības iesniedzējs novērsis lēmumā norādītos trūkumus, iesniegumā (lietas 30. lapa) norādot, ka Iestādes Lēmumu
pārsūdzot pilnā apjomā, jo pārkāpumu izdarījis autovadītājs /pers. B/, kurš minētajā datumā (domāts - 2018. gada 22. oktobrī) strādāja SIA “PRO ?
axi” par taksometra vadītāju saskaņā ar darba līgumu.
Pamatojoties uz minēto, lūgts Sākotnējā lēmumā noteikto sodu 40 euro uzlikt /pers. B/, kurš šajā dienā strādāja uz vieglā taksometra Renault
Megane ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/ un izdarīja administratīvo pārkāpumu, nevis SIA “PRO ?axi”, kurš ir darba devējs.
M o t ī v u d a ļ a
Saskaņā ar Latvijas APK 289. 6 panta pirmo un ceturto daļu lietas dalībniekiem 2019. gada 11. februārī nosūtīts paziņojums par lietas izskatīšanu
rakstveida procesā, vienlaikus izskaidrojot tiesības iesniegt paskaidrojumus, pieteikt noraidījumu, lūgt izskatīt lietu tiesas sēdē, kā arī iesniegt citus ar lietas
izskatīšanu saistītus pieteikumus vai lūgumus līdz 2019. gada 15. martam (lietas 32. lapa). Līdz noteiktajam termiņam noraidījums tiesnesei netika
pieteikts, pieteikumi vai lūgumi tiesā netika saņemti.
2019. gada 13. martā tiesā saņemts Iestādes paskaidrojums (lietas 36. lapa), kurā norādīts, ka Iestāde jau Lēmumā ir norādījusi plašu un
detalizētu pamatojumu, kāpēc SIA “PRO Taxi” sūdzība ir noraidāma un Lēmums atstājams spēkā. Iestāde Lēmumā
atsaukusies uz spēkā esošajām tiesību normām un tiesu praksi par konkrēto administratīvo pārkāpumu un Sūdzības
iesniedzēja izvirzītajiem argumentiem.
Papildus Lēmumā minētajam lietas apstākļu izvērtējumam attiecībā par sūdzībā norādīto, ka administratīvais sods 40 euro piemērojams
autovadītājam /pers. B/ nevis Sūdzības iesniedzējam, Iestāde vērsusi uzmanību uz apstākli, ka sūdzībai pievienotais 2018. gada 18. oktobra darba līguma
fotoattēls apliecina vien darba tiesisko attiecību nodibināšanu starp Sūdzības iesniedzēju un darba ņēmēju /pers. B/, bet neapliecina faktu, ka /pers. B/
pārkāpuma izdarīšanas brīdī bija transportlīdzekļa vadītājs.
Iestādes ieskatā, minētie pierādījumi nav pietiekami, lai viennozīmīgi konstatētu citas personas vainu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, jo pastāv
saprātīgas šaubas par to, vai tieši sūdzībā minētā persona /pers. B/ novietoja Transportlīdzekli stāvēšanai Lēmumā norādītajā laikā un vietā. Par
pietiekamu pierādījumu, Iestādes ieskatā, būtu uzskatāma, piemēram, /pers. B/ liecība.
Līdz ar to Iestāde lūgusi tiesu noraidīt SIA “PRO Taxi” sūdzību par Lēmumu.
Pārbaudījusi lietas materiālus un izvērtējusi pārsūdzēto Lēmumu un tā pamatotību kopsakarā ar sūdzībā ietvertajiem motīviem, tiesa atzīst, ka
Lēmums ir atstājams negrozīts, bet SIA “PRO Taxi” sūdzība noraidāma turpmāk izklāstīto apsvērumu dēļ.
Ar Sākotnējo lēmumu Sūdzības iesniedzējam kā transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā norādītajam transportlīdzekļa Renault ar valsts
reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/ turētājam piemērots naudas sods 40 euro apmērā par administratīvo pārkāpumu, atbildība par kuru paredzēta
Latvijas APK 149. 10 panta piektās daļas 8. punktā. Minētā tiesību norma paredz, ka par stāvēšanu krustojumā un tuvāk par pieciem metriem no tā,
uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam četrdesmit euro apmērā. Savukārt Ceļu satiksmes likuma 43.2 panta pirmajā daļā noteikts, ka
administratīvo sodu par apstāšanās vai stāvēšanas noteikumu pārkāpumu, ja tas konstatēts bez transportlīdzekļa vadītāja klātbūtnes, piemēro
transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā norādītajam turētājam vai, ja turētājs nav norādīts vai transportlīdzeklis noņemts no uzskaites, -
transportlīdzekļa īpašniekam (valdītājam).
Saskaņā ar Latvijas APK 289.6 panta septīto daļu tiesa, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, izlemj vai ir noticis administratīvais pārkāpums, vai
persona, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir vainīga šā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, vai persona ir sodāma par šo administratīvo
pārkāpumu, vai ir apstākļi, kas pastiprina vai mīkstina atbildību, kāds administratīvais sods piemērojams personai.
Tiesa konkrētajā gadījumā nekonstatē Latvijas APK 289.12 panta pirmajā daļā norādītos pamatus, lai pēc savas iniciatīvas lemtu par Lēmuma
atcelšanu un lietas nosūtīšanu jaunai izskatīšanai.
Izvērtējusi SIA “PRO Taxi” iesniegto sūdzību, tiesa secina, ka tajā pēc būtības norādīti tie paši argumenti, kas norādīti sūdzībā par Sākotnējo
lēmumu un nav norādīti jauni administratīvā pārkāpuma apstākļi, ko Iestāde nebūtu vērtējusi, pieņemot Lēmumu. Tiesa atzīst, ka lietā ir pietiekoši
pierādījumi tam, ka automašīnas Renault Megane Scenic, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, kuras transportlīdzekļu un to vadītāju valsts
reģistrā norādītais turētājs ir SIA “PRO Taxi” (lietas 13. lapa), vadītājs 2018. gada 22. oktobrī novietojis Transportlīdzekli pretī namam Meistaru ielā 10,
Meistaru un Zirgu ielas krustojumā Rīgā (lietas 14.-16., 17. lapa), tādējādi izdarot administratīvo pārkāpumu, kas paredzēts Latvijas APK 149. 10 panta
piektās daļas 8. punktā.
Latvijas APK 289. 13 panta trešā daļa noteic, - ja tiesnesis, izskatot sūdzību, atzīst, ka iestādes lēmumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā
pietiekams, viņš par sūdzību pieņemtā nolēmuma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas iestādes nolēmuma motivācijai. Šādā gadījumā izvērstāks
argumentu izklāsts nav nepieciešams. Pārbaudījusi lietas materiālus un izvērtējusi Lēmuma pamatojumu kopsakarā ar SIA “PRO Taxi” sūdzībā
izklāstītajiem argumentiem, tiesa atzīst, ka Iestādes konstatētie faktiskie un tiesiskie apstākļi, uz tiem balstītie secinājumi ir pareizi, un ka sūdzībā norādītie
apstākļi un argumenti jau ir ņemti vērā un izvērtēti Lēmumā. Iestāde, izvērtējusi lietas materiālus, pierādījumus lietā, tostarp, sūdzībā norādīto, pamatoti un
likumīgi secinājusi, ka pārkāpēja vaina administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, kas paredzēts Latvijas APK 149. 10 panta piektās daļas 8. punktā, ir
pierādīta.
Papildus Lēmumā norādītajam tiesa secina turpmāk minēto.
Izvērtējot visus lietas materiālus, tiesai nav šaubu, ka Transportlīdzekļa vadītājs Sākotnējā lēmumā norādītajā vietā un laikā izdarījis norādīto
administratīvo pārkāpumu, kas paredzēts Latvijas APK 149. 10 panta piektās daļas 8. punktā, turklāt arī Sūdzības iesniedzējs minēto faktu nav
apstrīdējis.
Sūdzībā norādīts, ka Transportlīdzekļa vadītājs administratīvā pārkāpuma izdarīšanas brīdī bija /pers. B/, kurš strādā par autovadītāju SIA “PRO
Taxi”. Sūdzības iesniedzējs sūdzībai pievienojis 2018. gada 18. oktobra darba līguma, kas noslēgts starp SIA “PRO Taxi” kā darba devēju un /pers. B/
kā darbinieku, fotokopiju (lietas 4.-5. lapa), no kuras izriet, ka /pers. B/ strādā pie darba devēja par taksometra vadītāju Rīgas un pārējā Latvijas
teritorijā saskaņā ar licenci atbilstoši šī līguma noteikumiem, amata aprakstam. Tiesa secina, ka neraugoties uz to, ka Sūdzības iesniedzējs ir norādījis uz
personu, kas pārkāpuma izdarīšanas brīdī ir bijusi transportlīdzekļa faktiskais vadītājs, tomēr nav iesniedzis pierādījumus šim apgalvojumam, kā tas
noteikts Ceļu satiksmes likuma 43.2 panta devītajā daļā. Jo, tiesas ieskatā, lietā iesniegtais darba līgums vien apliecina darba tiesisko attiecību
pastāvēšanas faktu starp sūdzības iesniedzēju un /pers. B/ pārkāpuma konstatēšanas brīdī, taču nekādā gadījumā nepierāda to, ka konkrētais
transportlīdzeklis būtu nodots lietošanā tieši /pers. B/ un ka tieši šī persona Sākotnējā lēmumā norādītajā laikā vadīja minēto automašīnu un izdarīja
administratīvo pārkāpumu.
Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka ir noticis administratīvais pārkāpums, Sūdzības iesniedzējs ir vainīgs tā izdarīšanā, jo nav pierādījis, ka
Sākotnējā lēmumā norādītajā laikā tieši /pers. B/ vadīja Transportlīdzekli, un pamatoti saukts pie administratīvās atbildības. Konstatējot, ka ir izdarīts
administratīvais pārkāpums, tiesa secina, ka arī par to SIA “PRO Taxi” piemērotais naudas sods ir pamatots un likumīgs, jo par Latvijas APK
149.10 panta piektās daļas 8. punktā paredzēto pārkāpumu likumdevējs ir paredzējis tikai vienu konkrētu soda veidu un mēru, proti, naudas sodu
40 euro. Turklāt saskaņā ar Latvijas APK 22. pantu soda mērķis ir panākt lai personu, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, audzinātu likumu
ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā, kā arī lai tiklab tiesību pārkāpējs, kā citas personas neizdarītu jaunus pārkāpumus, kas šajā gadījumā
ir panākt, lai ceļu satiksmes dalībnieki ievērotu apstāšanās un stāvēšanas noteikumus.
R e z o l u t ī v ā d a ļ a
Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar Latvijas APK 288., 289.6 , 289.12 panta otrās daļas 1. punktu un 289.13 pantu, tiesa
n o s p r i e d a
atstāt negrozītu Rīgas pašvaldības policijas priekšnieka J.Lūkasa 2018. gada 21. decembra lēmumu Nr. D57/01/512829122/1, bet SIA
“PRO Taxi” sūdzību noraidīt.
Spriedumu 10 (desmit) darba dienu laikā no tā pieejamības dienas var pārsūdzēt Kurzemes apgabaltiesai, sūdzību iesniedzot Kurzemes
rajona tiesā.
Spriedums pieejams tiesas kancelejā 2019. gada 2. aprīlī.
Tiesnese O.Macpane