Legislator Giurisprudenza & Legislazione
A420176219 / A42-00332-20 ECLI:LV:ADRJRIT:2020:0217.A420176219.10.S Generato dall'IA

Court dismisses neighbor's appeal against building permit due to lack of specific rights infringement.

Numero d'incarto A420176219 / A42-00332-20
Autorità giudiziaria
Giurisdizione Lettonia (LV)
Data della decisione
Esito del giudizio Respinto (Dismissed)

Sintesi Legislator

Generato dall'IA

The Administrative District Court of Riga dismissed the applicant's request to revoke a municipal decision rejecting their appeal against a building permit. The applicant argued that the permit infringed upon their rights, while the permit holder claimed compliance with all regulations and prior agreements. The court ruled that the applicant failed to demonstrate a concrete infringement of their subjective rights or legal interests, as the building process was still active and final verification awaited completion.

Regesto Legislator

Generato dall'IA

Administrative Procedure Law Art. 246-251; Art. 289-291: A party may challenge a building permit only if they can prove a concrete infringement of their subjective rights or legal interests, not merely general objections to procedural compliance.

Parole chiave

Generato dall'IA
building permit challenge neighbor rights infringement subjective rights requirement administrative procedure law concrete rights violation building process active legal interest protection disastro causato dall'uomo

Disposizioni normative citate

Generato dall'IA
Administrative Procedure Law Art. 246-251
Administrative Procedure Law Art. 289-291

Giurisprudenza citata

Generato dall'IA
Generato dall'IA

Ti chiedi come si applica questa sentenza alla tua fattispecie?

Analizza questa decisione insieme alla legislazione federale e cantonale, ai commentari e alla giurisprudenza successiva in Legislator AI.

Apri in Legislator →

Testo completo

Lietas arhīva Nr. A42-00332-20/16

ECLI:LV:ADRJRIT:2020:0127.A420176219.10.S

ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA

RĪGAS TIESU NAMS

S P R I E D U

LATVIJAS TAUTAS VĀRDĀ

Rīgā 2020.gada 17.februārī

Administratīvā rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnese Daiga Lubāne,

piedaloties pieteicējas /pers. A/ pilnvarotajam pārstāvim /pers. B/, atbildētājas Ķekavas novada pašvaldības pusē pieaicinātās iestādes Ķekavas

novada domes pārstāvim zvērinātam advokātam Imantam Muižniekam,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pamatojoties uz /pers. A/ pieteikumu par Ķekavas novada domes 2019.gada

28.februāra lēmuma Nr.12, protokols Nr.4, „/pers. A/ apstrīdēšanas iesnieguma noraidīšanu” atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] /pers. C/ (turpmāk – trešā persona) 2018.gada 9.augustā izsniegta būvatļauja Nr.BIS-BV-4.1-2018-4005 (turpmāk – Būvatļauja) dzīvojamās

mājas un saimniecības ēkas būvniecībai nekustamajā īpašumā /adrese/ (/kadastra numurs/) (turpmāk – trešās personas īpašums).

/pers. A/ (turpmāk – pieteicēja) 2018.gada 25.oktobrī Ķekavas novada domē iesniedza apstrīdēšanas iesniegumu, kurā lūdza apturēt vai atcelt

Būvatļauju daļā par saimniecības ēkas izbūvi tuvāk par 4 metriem no robežas ar pieteicējas īpašumu /adrese 2/ (turpmāk arī – pieteicējas īpašums).

Ar Ķekavas novada domes 2019.gada 28.februāra lēmumu Nr.12, protokols Nr.4, „/pers. A/ apstrīdēšanas iesnieguma noraidīšanu” (turpmāk –

Lēmums) nolemts pieteicējas apstrīdēšanas iesniegumu noraidīt pilnībā. Lēmums pamatots ar turpmāk minētajiem argumentiem.

[1.1] Lai persona varētu apstrīdēt izdoto būvatļauju, jābūt aizskartām tās subjektīvajām tiesībām vai tiesiskajām interesēm. Tiesu praksē atzīts, ka

tiesību normas, kas piešķir tiesības pārsūdzēt būvniecības procesā izdotu administratīvo aktu, pieņemtas ar mērķi aizsargāt personu, kura vēlas veikt

būvniecību, kā arī personu, kuru tieši skar būvniecība, proti, tā dēvētās kaimiņu tiesības. Tomēr ar to vien, ka persona atzīstama par kaimiņu būvniecības

procesā, vēl nav pietiekami, lai tai rastos subjektīvās tiesības apstrīdēt citai personai izdotu būvatļauju. Personai ir tiesības apstrīdēt būvatļauju tikai tad, ja

tai ar būvniecību tiek nodarīts konkrēts tiesību vai tiesisko interešu aizskārums. Iebildumiem pret būvniecību jābūt saistītiem tieši ar sava īpašuma (arī

nomātā) lietošanu, nevis ar vispārējiem iebildumiem par jebkuru tiesību normu neievērošanu būvniecības procesā (sk. Augstākās tiesas 2016.gada

25.oktobra lēmumu lietā Nr.SKA-824/2016 (A420241114)).

[1.2] Sakarā ar apstrīdēšanas iesniegumu Ķekavas novada būvvaldes (turpmāk – būvvalde) būvinspektors 2019.gada 30.janvārī apsekoja trešās

personas īpašumu. Atzinums par būves pārbaudi sagatavots 2019.gada 12.februārī. Apsekošanas rezultātā, vizuāli novērtējot esošo situāciju un izvērtējot

būvvaldes arhīvā pieejamo būvniecības dokumentāciju, tika konstatēts, ka arhīvā atrodas 2018.gada 2.augustā akceptēts būvprojekts dzīvojamas mājas

un saimniecības ēkas būvniecībai un Būvatļauja ar būvdarbu veikšanas termiņu līdz 2026.gada 27.septembrim. Šobrīd trešās personas īpašumā saskaņā

ar akceptēto būvprojektu izbūvēti dzīvojamas mājas pamati, ūdensvada un elektrokabeļa pievadi, kā arī veikti zemes planēšanas darbi, kas atbilst

būvprojekta risinājumiem. Tāpat konstatēts, ka gar ielas pusi izveidotas grunts krautnes un pie pieteicējas īpašuma robežas izveidota būvmateriālu

pagaidu krautne, kas neatbilst būvprojekta DOP-1 risinājumiem. Sakarā ar norādīto būvinspektors devis norādījumu veikt būvmateriālu krautņu

pārvietošanu atbilstoši būvprojekta DOP-1 paredzētiem risinājumiem.

[1.3] Nav konstatējama būvdarbu neatbilstība akceptētajam būvprojektam, jo būvniecības rezultātā ir veikti zemes planēšanas darbi atbilstoši

būvprojektā paredzētajiem risinājumiem. Saistībā ar norādīto nav pamata secinājumam, ka pieteicējai ar būvniecību būtu nodarīts konkrēts tiesību vai

tiesisko interešu aizskārums.

[1.4] Jautājums par apstrīdēšanas iesniegumā minēto pieteicējas maldināšanu ir izskatāms civiltiesiskajā kārtībā, turklāt, saskaņojot būvprojekta

risinājumus, pieteicēja būvprojektā nav norādījusi nosacījumus, pie kuriem saskaņojums zaudē savu spēku, līdz ar ko pašvaldībai nav tiesiska pamata

apturēt vai atcelt Būvatļauju uz pieteicējas vienpusēja iesnieguma pamata.

[2] Nepiekrītot Lēmumam, pieteicēja vērsās Administratīvajā rajona tiesā ar pieteikumu par Lēmuma atcelšanu. Pieteikums pamatots ar turpmāk

minētajiem argumentiem.

[2.1] Kaimiņu īpašuma īpašniece 2018.gada jūnijā iedeva pieteicējai saskaņot ģenerālplānu sakarā ar saimniecības ēkas/garāžas izbūvi tuvāk par 3

metriem (būve būšot bez loga) no pieteicējas īpašuma robežas. Konkrēti 0,6 metru attālumā, sakot, ka zemes reljefa paaugstināšana netiks veikta.

Pieņemot, ka tā ir patiesība, pieteicēja piekrita. Pieteicēja nedeva piekrišanu zemes augstuma izmaiņām tuvāk par 3 metriem no pieteicējas īpašuma

robežas.

Oktobra vidū, kad tika uzsākta būvniecība (izbūvēti dzīvojamās ēkas pamati), un būvvaldē tuvāk iepazīstoties ar būvprojektu Nr.BIS 61921-

1778, izrādījās, ka tiks veikta zemes uzbēršana 0,5 metru augstumā, tai skaitā arī tuvāk par 3 metriem no pieteicējas īpašuma robežas.

Ņemot vērā zemes reljefa paaugstināšanu un projekta risinājumu, kur paredzēta saimniecības ēkas izbūve 0,6 metru attālumā no pieteicējas

īpašuma robežas, kas būs novietota uz pāļiem un ieklāts bruģis, pastāv apdraudējums, ka pieteicējas īpašums ne tikai tiks appludināts, bet palu laikā

bruģis nelielā attāluma un 0,5 metru lielās nogāzes dēļ tiks skalots uz pieteicējas īpašumu. Pieteicēja norāda, ka šāds zemesgabala paaugstinājums ir

būtisks un tā ietekme ir nepārprotama. Saistībā ar šādu zemes pacelšanu tiek potenciāli apdraudēts pieteicējas īpašums un var tikt aizskartas pieteicējas

tiesības. Pieteicēja savā īpašumā zemes uzbēršanu veikt nevar, jo iegādājās īpašumu ar uzceltu māju un ja tiks veikta zemes līmeņa celšana, tiks aizbērtas

ieejas kāpnes.

[2.2] Lēmuma 2.punktā rakstīts, ka, lai persona varētu apstrīdēt izdoto būvatļauju, jābūt aizskartām tās subjektīvajām tiesībām vai tiesiskajām

interesēm. Savukārt 3.punktā tiek minēts, ka personai ir tiesības apstrīdēt būvatļauju tikai tad, ja tai ar būvniecību tiek nodarīts konkrēts tiesību vai

tiesisko interešu aizskārums. Pieteicēja tam nepiekrīt, jo Administratīvā procesa likuma 31.panta otrā daļa nosaka, ka pieteikumu var iesniegt gan tad, ja

privātpersonas tiesības vai tiesiskās intereses ir aizskartas, gan arī tad, ja tās var tikt aizskartas.

Pieteicēja apstrīdēšanas iesniegumā rakstīja, ka, veicot uzbērumu 0,5 metru augstumā gar visu pieteicējas īpašuma robežu, var tikt radīti apstākļi

pieteicējas īpašuma applūdei pavasarī un rudenī. Pieteicēja neapstrīdēja visu Būvatļauju, bet tikai to daļu, kas skar uzbērumu tuvāk par 3 metriem, tas ir,

tos darbus, kas vēl nav veikti un neprasa papildus izdevumus vai darbības.

[2.3] Pieteicēja nepiekrīt Lēmuma 5.punktam, jo jautājums ir par konkrētu periodu un no tā izrietošiem apstākļiem. Pieteicēja nepiekrīt Lēmuma

6.puntā minētajiem apgalvojumiem un uzskata, ka no lietderības viedokļa labāk atrisināt šo jautājumu tagad, nevis gaidīt nelabvēlīgu seku iestāšanos.

Labāk uzreiz likvidēt iespējamo cēloni, nevis pēc tam cīnīties ar sekām, nelietderīgi tērējot savu, kaimiņu, tiesu un Ķekavas novada domes laiku un

resursus.

[2.4] Par to, ka, saskaņojot būvprojekta risinājumus, pieteicēja nav būvprojektā norādījusi nosacījumus, pie kuriem saskaņojums zaudē savu

spēku, pieteicēja norāda, ka no kaimiņa puses tika maldināta, ka saskaņojums nepieciešams tikai par būvi, kas atradīsies tuvāk par 4 metriem no

pieteicējas īpašuma robežas, bet nekas netika minēts par 0,5 metru grunts uzbērumu. Parakstot Būvatļauju bez nosacījumiem, pieteicēja tika maldināta

par patiesajiem lietas apstākļiem, līdz ar to iestājas Civillikuma 1440. un 1445.pantā minētie nosacījumi.

[2.5] Lai atrisinātu iespējamo problēmu, nepieciešams būvprojektā veikt izmaiņas, proti, aizliegt jebkādu grunts uzbērumu tuvāk par 3 metriem no

pieteicējas īpašuma robežas, uzlikt trešajai personai pienākumu ierīkot šajā 3 metru joslā ūdens piespiedu novadīšanu (ar zemesgabalu robežojas

meliorācijas grāvis).

[3] Administratīvajā rajona tiesā saņemtajā Ķekavas novada domes rakstveida paskaidrojumā atbildētāja norāda, ka pieteikums ir nepamatots un

pilnībā noraidāms, pamatojoties uz Lēmumā norādīto argumentāciju. Administratīvajā rajona tiesā tika saņemti atbildētājas paskaidrojumi par trešās

personas lūgumu par Būvatļaujas darbības atjaunošanu. Paskaidrojumi pamatoti ar turpmāk minētajiem argumentiem.

[3.1] Konkrētajā gadījumā zemes līmeņa paaugstināšana saskaņā ar būvprojekta vertikālo plānojumu nepārsniedz 0,39 metrus, tādēļ blakus esošās

zemes vienības īpašnieka saskaņojums nav nepieciešams. Tāpat nav konstatējama būvdarbu neatbilstība akceptētajam būvprojektam, jo būvniecības

rezultātā ir veikti zemes planēšanas darbi atbilstoši būvprojektā paredzētajiem risinājumiem, un nav konstatējams pieteicējas tiesību vai tiesisko interešu

aizskārums, tādēļ Lēmums atzīstams par tiesisku, un tā atcelšanai pamats nepastāv.

[3.2] Vienīgie pieteicējas iebildumi ir saistīti ar saimniecības ēkas izbūvi tuvāk par 4 metriem no pieteicējas īpašuma robežas. Pieteicēja savu lūgumu

pamato ar to, ka ir saskaņojusi apbūvi 0,6 metru attālumā no īpašuma robežas ar nosacījumu, ka netiks izmainīts zemes reljefs, bet šobrīd kaimiņa

īpašumā veikts zemes uzbērums tuvāk par 4 metriem no īpašuma robežas. Tādēļ 2019.gada 30.janvārī būvobjekts tika apsekots, nekonstatējot

būvdarbu neatbilstību akceptētajam būvprojektam.

[4] Administratīvajā rajona tiesā saņemtajā trešās personas rakstveida paskaidrojumā trešā persona pieteikumu neatzīst un lūdz to noraidīt.

Paskaidrojums pamatots ar turpmāk minētajiem argumentiem.

[4.1] Trešā persona nepiekrīt pieteicējas apgalvojumiem par saskaņojuma saņemšanu, balstoties uz maldināšanas faktu. Lūdzot saskaņojumu par

saimniecības ēkas būvniecību tuvāk kaimiņu zemes gabala robežai, trešā persona ir sniegusi visu pieprasīto informāciju, kā arī regulāri norādīja, ka

jebkura informācija par būvniecības plāniem trešās personas zemesgabalā viņu lēmuma pieņemšanai netiks liegta.

[4.2] Atbilstoši Ministru kabineta 2013.gada 30.aprīļa noteikumu Nr.240 „Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi”

195.punktam blakus esošās zemes vienības īpašnieka saskaņojums vispār nav bijis nepieciešams, tā kā būvvalde uz vietas ir konstatējusi, ka zemes

līmeņa paaugstināšana nepārsniedz 0,39 metrus.

[5] Tiesas sēdē pieteicējas pārstāvis prasījumu uzturēja, paskaidrojumos norādot uz pieteikumā ietvertajiem argumentiem.

Tiesas sēdē Ķekavas novada domes pārstāvis prasījumu neatzina, paskaidrojumos norādot uz Lēmumā un rakstveida paskaidrojumā tiesai

norādīto pamatojumu.

Trešā persona uz tiesas sēdi neieradās.

Motīvu daļa

[6] Lietā pastāv strīds, vai būvprojekts paredz būtiski paaugstināt zemes līmeni zemesgabalā, kurā notiek būvdarbi, un vai šāda zemes līmeņa

paaugstināšana ir jāsaskaņo ar kaimiņu nekustamo īpašumu īpašniekiem. Proti, pieteicēja neapstrīdēja visu Būvatļauju, bet tikai to daļu, kas skar

uzbērumu tuvāk par 3 metriem no pieteicējas īpašuma robežas.

[7] No lietas materiāliem tiesa konstatē, ka 2018.gada 9.augustā tika izsniegta būvatļauja Nr.BIS-BV-4.1-2018-4005 dzīvojamās mājas un

saimniecības ēkas būvniecībai nekustamajā īpašumā /adrese/ (/kadastra numurs/) (lietas 39.-44.lapa). Būvvalde secināja, ka būvniecības iecere pilnībā

atbilst vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam un izstrādāta, ievērojot būvniecību regulējošu normatīvo aktu prasības.

Pieteikumā pieteicēja norāda, ka 2018.gada jūnijā saskaņoja ģenerālplānu sakarā ar saimniecības ēkas/garāžas izbūvi tuvāk par 3 metriem (būve

būšot bez loga) no pieteicējas īpašuma robežas. Pieteicēja apgalvo, ka nedeva piekrišanu zemes augstuma izmaiņām tuvāk par 3 metriem no pieteicējas

īpašuma robežas.

No minētā izriet, ka vienīgie pieteicējas iebildumi ir saistīti ar saimniecības ēkas izbūvi tuvāk par 4 metriem no robežas ar pieteicējas īpašumu.

Pieteicēja norāda, ka ir saskaņojusi apbūvi 0,6 metru attālumā no īpašuma robežas ar nosacījumu, ka netiks izmainīts zemes reljefs, bet šobrīd kaimiņa

īpašumā veikts zemes uzbērums tuvāk par 4 metriem no īpašuma robežas.

No lietas materiāliem tiesa konstatē, ka pieteicēja ir saskaņojusi būvniecības ieceri, to apstiprinot ar savu parakstu uz būvprojekta ģenerālplāna

(lietas 51.lapa). Saskaņojuma tekstā, zem kura ir pieteicējas paraksts, norādīts: „Projekta risinājumam piekrītu, piekrītu saimniecības ēkas izvietojumam

0,6 metrus attālumā no zemesgabala robežas ar ēkas augstumu -4,2 metri”. Tulkojot gramatiski saskaņojuma tekstu, tiesa konstatē, ka tas ir sadalīts

divās daļās, proti, pirmā daļa attiecas uz projekta risinājumiem kopumā, un otrā daļa attiecas tieši uz piekrišanu būves izvietošanai tuvāk par 4 metriem.

Līdz ar to tiesa secina, ka pieteicēja ir saskaņojusi ne tikai būves atrašanos tuvāk par 4 metriem no pieteicējas īpašuma robežas, bet arī būvprojekta

risinājumus kopumā.

Tiesu praksē atzīts, ka jautājums par īpašnieka piekrišanu apbūvēt viņa īpašumu ir civiltiesiskas dabas, kur administratīvajā procesā iestādei un

tiesai jāpārbauda vienīgi šāda fakta pastāvēšana (sal. Augstākās tiesas 2017.gada 25.maija sprieduma lietā Nr.SKA-108/2017 (A420463813)

8.punkts). Vienlaikus tiesa ņem vērā Augstākās tiesas norādīto, ka gadījumā, ja projekta dokumentācija nesniedz patiesu priekšstatu vai sniedz maldīgu

priekšstatu par to, kur tieši ēka atradīsies, tas ir ņemams vērā, vērtējot, vai persona, kura parakstījusies kā projekta saskaņotāja, apzinājusies, ko tieši tā

saskaņo. Tas savukārt var būt par pamatu secinājumam, ka būvprojekts (konkrētās tajā paredzētās atkāpes no vispārīgajiem noteikumiem) faktiski nav

saskaņots ar kaimiņu zemesgabala īpašnieku (sk. Augstākās tiesas 2014.gada 29.augusta sprieduma lietā Nr.SKA-300/2014 (A42720608)

12.punktu).

No lietas materiālos esošā vertikālā plānojuma (lietas 50.lapa) tiesa konstatē, ka pie saimniecības ēkas zemesgabala daļā, kas robežojas ar

pieteicējas nekustamo īpašumu, plānots paaugstināt zemes līmeni ne vairāk par 0,39 metriem. Proti, vertikālā plānojumā norādītas trīs faktiskās augstuma

atzīmes uz pieteicējas zemesgabala (attiecīgi 12,58, 12,51 un 12,52 metri) un projektētās augstuma atzīmes pie pašas saimniecības ēkas (attiecīgi 12,83

un 12,90 metri), kuras atrašanās vieta plānota 0,6 metru attālumā no pieteicējas nekustamā īpašuma robežas.

Izvērtējot vertikālā plānojumā norādīto informāciju, tiesa konstatē, ka, kā tas norādīts arī būvprojekta skaidrojošajā aprakstā (lietas 10.lapa),

vertikālais zemes līmenis projektā netiek būtiski mainīts. Turklāt, izvērtējot būvniecības ieceri kopumā, tiesa konstatē, ka ir plānots ne tikai atsevišķās

vietās paaugstināt zemes līmeni, bet ir projektēti arī vairāki šķērskritumi, tādējādi paredzot dažādus notekūdeņu novadīšanas risinājumus.

Apstāklim, ka pieteicēja pirms saskaņojuma došanas nebija redzējusi būvprojekta sastāvā esošo vertikālo plānojumu, konkrētajā gadījumā nav

izšķirošas nozīmes, jo ģenerālplānā ir attēlota saimniecības ēkas atrašanās vieta, kā arī norādīta saimniecības ēkas grīdas augstuma atzīme. Turklāt ir

norādītas projektējamās augstuma atzīmes pie dzīvojamās mājas stūriem. Tādējādi pieteicējai tika sniegta informācija par saimniecības ēkas atrašanās

vietu un plānoto ēkas tīrās grīdas atzīmi, kā arī to, ka atsevišķās vietās zemesgabalā tiks paaugstināts zemes līmenis līdz 13 metriem. Līdz ar to pieteicēja

varēja iegūt priekšstatu par plānotajām izmaiņām kaimiņu īpašumā.

Tāpat tiesa ņem vērā trešās personas iesniegto elektroniskā pasta vēstules izdruku, no kuras izriet, ka pieteicējai būvprojekta ģenerālplāns tika

nosūtīts 2018.gada 23.aprīlī (lietas 62.lapa). Savukārt saskaņojumu pieteicēja deva 2018.gada 25.jūnijā (lietas 51.lapa). No minētā izriet, ka pirms

būvprojekta saskaņošanas pieteicējas rīcībā bija pietiekami daudz laika, lai izvērtētu ģenerālplānā attēloto būvniecības ieceri, iegūtu papildu informāciju

vai nepieciešamības gadījumā konsultētos ar speciālistiem.

Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka projekta dokumentācija nesniedz maldīgu priekšstatu par būves atrašanās vietu un zemes reljefa projektētajām

izmaiņām. Līdz ar to tiesa atzīst, ka būvprojekta risinājumi kopumā ir saskaņoti ar pieteicēju kā kaimiņu zemesgabala īpašnieci.

[8] Atbildot uz pieteicējas iebildumu, ka viņa no kaimiņa puses tika maldināta, tiesa norāda, kā tas pamatoti norādīts Lēmumā, jautājums par

pieteicējas maldināšanu ir izskatāms civiltiesiskajā kārtībā. Izskatāmajā lietā tiesai jāpārbauda vienīgi saskaņojuma pastāvēšana. Administratīvā procesa

likuma kārtībā nav pārbaudāmi apstākļi, kādos privātpersona ir devusi citai privātpersonai piekrišanu apbūvei.

Pieteicējas un trešās personas starpā pastāv privāttiesiska rakstura strīds par to, kāda informācija pieteicējai mutiski tika sniegta brīdī, kad viņa

saskaņoja būvprojektu. Tiesa uzsver, ka saskaņojuma teksts tieši norāda, ka pieteicēja būvprojekta risinājumiem piekrīt. Līdz ar to, iepazīstoties ar

ģenerālplānu, kurā attēlota visa būvniecības iecere, un saskaņojuma tekstu, pieteicējai nebija pamata uzskatīt, ka saskaņojums ir dots tikai par

saimniecības ēkas izvietojumu. Tāpat tiesa no lietas materiāliem nekonstatē, ka pieteicējai tika sniegta maldīga informācija par būvniecības ieceri.

[9] Pieteicēja norāda, ka, veicot uzbērumu 0,5 metru augstumā gar visu pieteicējas īpašuma robežu, var tikt radīti apstākļi pieteicējas īpašuma

applūdei pavasarī un rudenī. Pieteicējas ieskatā, lai atrisinātu iespējamo problēmu, nepieciešams būvprojektā veikt izmaiņas, proti, aizliegt jebkādu grunts

uzbērumu tuvāk par 3 metriem no pieteicējas īpašuma robežas, uzlikt trešajai personai pienākumu ierīkot šajā 3 metru joslā ūdens piespiedu novadīšanu.

Atbildot uz minēto iebildumu, tiesa norāda, ka pieteicēja nav pamatojusi savu prasību ar tiesību normām vai racionāliem apsvērumiem tieši par šādu

attālumu. Vispārīgi normatīvie akti neaizliedz paaugstināt zemes līmeni, tomēr atsevišķos gadījumos tiek izvirzītas papildu prasības minēto darbu veikšanai.

Turklāt tiesa nekonstatē, ka būvprojekts paredzētu veikt uzbērumu 0,5 metru augstumā gar visu pieteicējas īpašuma robežu.

Saskaņā ar Ķekavas pagasta teritorijas plānojuma 2009.-2021.gadam teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu 69.3.apakšpunktu zemes

līmeņa pazemināšana vai paaugstināšana vairāk par 0,2 metriem ir jāsaskaņo ar Lielrīgas reģionālo vides pārvaldi un Ķekavas pagasta pašvaldību,

izstrādājot vertikālā plānojuma sadaļu būvprojektā.

Savukārt Ministru kabineta 2013.gada 30.aprīļa noteikumu Nr.240 „Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi”

195.punkts noteic, ka, veicot zemes līmeņa pazemināšanu vai paaugstināšanu vairāk nekā par 0,5 metriem, kā būvprojekta vai teritorijas labiekārtošanas

projekta daļu izstrādā teritorijas vertikālo plānojumu. Nogāzes slīpuma sākums nevar atrasties tuvāk par 1 metru no blakus esošās zemes vienības

robežas, izņemot gadījumu, ja ir saņemts blakus esošās zemes vienības īpašnieka saskaņojums.

No citētajām tiesību normām izriet, ka zemes līmeņa paaugstināšanai par vairāk nekā 0,2 metriem ir nepieciešams izstrādāt vertikālo plānojumu un

norādītā prasība konkrētajā gadījumā ir izpildīta.

Savukārt blakus esošās zemes vienības īpašnieka saskaņojums nepieciešams zemes līmeņa paaugstināšanai par vairāk nekā 0,5 metriem un ja

nogāzes slīpuma sākums atrodas tuvāk par 1 metru no blakus esošās zemes vienības robežas. Konkrētajā gadījumā saskaņā ar būvprojektā norādīto

informāciju zemes līmeņa paaugstināšana nepārsniedz 0,39 metrus. Turklāt kā jau tiesa atzina, trešā persona ir saskaņojusi ar pieteicēju būvprojekta

risinājumus.

Ņemot vērā minēto, tiesa secina, ka trešā persona ir ievērojusi norādīto normatīvo aktu prasības zemes līmeņa paaugstināšanai, proti, ir izstrādāta

vertikālā plānojuma sadaļa būvprojektā un saņemts pieteicējas kā kaimiņu zemes vienības īpašnieces saskaņojums būvprojekta risinājumiem.

[10] Papildus spriedumā norādītajam, tiesa ņem vērā pieteicējas un pieteicējas pārstāvja tiesas sēdē norādīto, ka trešā persona ir izpildījusi

pieteicējas lūgumu un ir pazeminājusi zemes līmeni, bet pieteicēja pauda bažas, ka minētās izmaiņas nav fiksētas nevienā būvniecības dokumentā.

Savukārt trešā persona, atbildot uz tiesas pieprasījumu, norādīja, ka būvdarbi un teritorijas labiekārtošanas darbi ir veikti saskaņā ar būvvaldes

akceptēto būvprojektu. Zemes reljefa izmaiņas, pamatojoties uz teritorijas labiekārtošanas darbu veicēju apstiprinājuma, ir veiktas, ievērojot būvprojektā

noteikto. Tāpat būvvaldes 2019.gada 16.jūlija atzinumā norādīts, ka, vizuāli novērtējot labiekārtošanas darbus, nav konstatētas neatbilstības no

būvprojekta risinājumiem. Kopš minētās pārbaudes zemes reljefa izmaiņas nav veiktas, un šobrīd dabā esošā zemes reljefa mērījumi tiks iesniegti

būvvaldē, nododot ēku ekspluatācijā.

No minētā izriet, ka faktiski būvdarbi, kas saistīti ar zemes līmeņa izmaiņām ir pabeigti un pēc trešās personas sniegtās informācijas ir veikti saskaņā

ar būvprojektu. Līdz ar to pieteicējas secinājums, ka zemes līmeņa pazemināšana neatbilst būvprojektam, ir pāragrs, jo būve vēl nav nodota

ekspluatācijā.

Tiesa norāda, ka izskatāmajā lietā nevērtēs pieteicējas pārstāvja iebildumus par faktiski paveiktajiem darbiem un faktisko situāciju strīdus

zemesgabala daļā uz lietas izskatīšanas brīdi. Šobrīd būvniecības process ir aktīvs. Līdz ar to arī šajā stadijā izpildīto būvdarbu izvērtēšanai nav nozīmes,

jo tie objektīvi neatspoguļos situāciju, kāda pastāvēs pēc visu būvdarbu pabeigšanas, teritorijas labiekārtošanas un ēku nodošanas ekspluatācijā.

Turklāt likumdevējs ir paredzējis būvniecības ierosinātājam veikt izpilduzmērījumus pie objekta nodošanas ekspluatācijā. Tikai pieņemot būvi

ekspluatācijā, būvvalde varēs pārbaudīt, vai izpildītie darbi atbilst būvprojektam. Ja izpilduzmērījuma (topogrāfiskos) plānos uzbērtās augstuma atzīmes

neatbildīs būvprojektā projektētajām augstuma atzīmēm vai tiks konstatētas atkāpes no būvprojekta, būvvaldei būs pamats nepieņemt būvi ekspluatācijā un

pieņemt lēmumu par neatbilstību konstatēšanu.

[11] Apkopojot spriedumā konstatēto, tiesa atzīst, ka pieteicējas iebildumi nav pamatoti un trešajai personai izsniegtā Būvatļauja ir tiesiska.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu un 289.-291.pantu, Administratīvā rajona tiesa

nosprieda

noraidīt /pers. A/ pieteikumu par Ķekavas novada domes 2019.gada 28.februāra lēmuma Nr.12, protokols Nr.4, „/pers. A/ apstrīdēšanas

iesnieguma noraidīšanu” atcelšanu.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību

Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnese D. Lubāne