Court dismisses claim to void apartment owners' assembly decision due to minor procedural flaws not affecting outcome.

ECLI:LV:VRT:2022:0509.C71349821.12.S

Lieta Nr. C71349821

Lietvedības Nr. C-0495-22/36

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Madonā 2022. gada 9. maijā

Vidzemes rajona tiesa, tiesnese S. Babre, rakstveida procesā izskatīja civillietu /pers. A/ prasībā pret /pers. B/, /pers. C/, /pers. D/, /pers. E/,

/pers. F/, /pers. G/, /pers. H/, /pers. I/, /pers. J/, /pers. K/, /pers. L/, /pers. M/, /pers. N/, /pers. O/, /pers. P/, /pers. R/, /pers. S/, /pers. T/, /pers. U/,

/pers. V/, /pers. Z/, /pers. A0/, /pers. AA/, /pers. AB/, /pers. AC/, /pers. AD/, /pers. AE/, /pers. AF/, /pers. AG/, /pers. AH/, SIA “/pers. AI/”, /pers.

AJ/, /pers. AK/, /pers. AL/, /pers. AM/, /pers. AN/, /pers. AO/, ar trešo personu dzīvokļu kooperatīvo sabiedrību “/Nosaukums/” par dzīvokļu

īpašnieku kopības 2021. gada aprīļa lēmuma atzīšanu par spēkā neesošu.

Aprakstošā daļa

[1] Vidzemes rajona tiesā 2021. gada 6. augustā saņemts prasītāja /pers. A/ prasības pieteikums par dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma atzīšanu

par spēkā neesošu, kas iesniegts pret atbildētājiem daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas /adrese/, dzīvokļu īpašniekiem, kas lēmuma pieņemšanas brīdī bija

dzīvojamās mājas /adrese/, dzīvokļu īpašnieku kopības sastāvā.

Ar Vidzemes rajona tiesas 2021. gada 23. augusta lēmumu pieteikums atstāts bez virzības, nosakot termiņu lēmumā norādīto trūkumu novēršanai.

Lēmumā norādītie trūkumi novērsti 2021. gada 22. septembrī.

Ar Vidzemes rajona tiesas 2021. gada 13. oktobra lēmumu civillieta pieņemta izskatīšanai un ierosināta civillieta.

[1.1] Prasītājs, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 1., 26. panta pirmo daļu, 27. panta pirmo daļu, 128., 129., 130. pantu, lūdz atzīt 2021. gada

daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas /adrese/ notikušās aptaujas (dzīvokļu īpašnieku kopības) lēmumu Par piekrišanu sākt mājas renovācijas projektēšanu,

izmantojot remontuzkrājumu līdzekļus, par spēkā neesošu no pieņemšanas brīža.

[1.2] Prasības pieteikumā norādīts, ka prasītājam pieder dzīvokļa īpašums Nr. 55, /adrese/, kadastra Nr. /numurs A/.

2021. gada 4. maijā no saņemtā e-pasta prasītāja pārstāvis /pers. AR/ uzzināja, ka ir notikusi dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pieņemšana

aptaujas veidā, nesasaucot dzīvokļu īpašnieku kopsapulci. E-pasta pielikumā atradās aptaujas balsošanas protokols Nr. 1/2021 par mājas renovācijas

projektēšanas sākšanu, izmantojot remontuzkrājumu līdzekļus. Protokolā norādīts, ka to apstiprināja dzīvokļu īpašnieku kopības valde – atbildētāji /pers.

I/, /pers. AN/, /pers. AB/, kas ir arī /adrese/ nama pārvaldnieks.

Norādīts, ka nav saņemta ticama informācija par rīkoto dzīvokļu īpašnieku aptauju, par pieņemtajiem lēmumiem, jo saņemtais protokols nebija

parakstīts.

Atbildot uz prasītāja pārstāvja 2021. gada 6. maijā dzīvokļu īpašnieku kooperatīvajai sabiedrībai “/Nosaukums/” nosūtīto pirmstiesas

brīdinājumu/pieprasījumu, kurā lūgts sniegt informāciju pilnvarotajam pārstāvim par notikušo aptauju, pārvaldnieks atteicās nosūtīt prasīto informāciju,

aizbildinoties ar fizisko personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi, bet no atbildes tika izsecināts, ka aptauja ir notikusi.

Aptauja ir veikta prettiesiski un aptaujas rezultātā pieņemtie lēmumi ir prettiesiski un atceļami.

Prasītājam līdz 2021. gada 9. jūnijam nebija ticamu ziņu par aptaujas veikšanu un par tās saņemtajiem lēmumiem, jo prasītājam netika nosūtīts

rakstveida lēmuma par izlemjamo jautājumu projekts un dokumenti, kas saistīti ar lēmuma pieņemšanu, līdz ar to prasītājs nevarēja realizēt savas dzīvokļa

īpašnieka tiesības piedalīties aptaujā.

Norāda, ka ir pamats uzskatīt, ka aptaujas rīkotājs nelikumīgi un patvarīgi izmantoja savu stāvokli un pārkāpa noteikto aptaujas organizēšanas

kārtību, to apliecina arī fakts, ka prasītājam bija liegts piedalīties apstrīdēto lēmumu pieņemšanā un netika atsūtīts parakstīts balsošanas protokols.

[2] 2022. gada 22. februārī saņemts prasītāja pārstāvja prasības pieteikuma grozījumi un papildinājumi, kuros prasītājs atsauc prasību daļā pret

SIA “/pers. AI/” un lūdz izbeigt civillietu pret minēto atbildētāju. Tā kā balsošanā piedalījās arī otrs kopīpašnieks /pers. AO/, prasība tiek celta arī pret

minēto personu. Norāda, ka atbildētājas /pers. I/ balsošanas anketas nav ņemamas vērā, jo viņa nav dzīvokļa īpašniece un apstrīdētā tiesiskā attiecība

nepieļauj tiesību pārņemšanu, tiesvedība lietā prasības daļā pret /pers. I/ ir izbeidzama.

Paskaidro, ka prasītāja pārstāvis /pers. AR/, kopš 2019. gada 15. jūlija uz pilnvaras un ordera pamata pārstāv prasītāju. Lietas materiālos nav

neviena pierādījuma, ka aptaujas anketas un balsošanas protokoli ir sūtīti viņam vai prasītājam.

Dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības "/Nosaukums/” valdes locekles /pers. E/ apstiprinātā protokola kopija, iespējams, satur viltojuma

pazīmes. Protokols ir ticis labots – skaitlis “4” pārlabots uz “14”, labojums datēts ar to pašu datumu, kāds ir protokolam – 2021. gada 30. aprīlis.

Prasītāja rīcībā esošajā protokola neparakstītajā kopijā šāda labojuma nav. Iepazīstoties ar Tiesu informācijas sistēmā pievienoto atbildētājas dzīvojamās

mājas /adrese/, 59. dzīvokļa īpašnieces /pers. S/ paskaidrojumu, redzams, ka ir pievienots arī šis pats aptaujas balsošanas protokols Nr.1/2021, bet tajā

nav šāda labojuma, kas pierāda, ka labojums protokolā veikts prettiesiski. Balsošanas protokols tika sagatavots, rupji pārkāpjot iepriekšminēto likuma

normu, jo to sagatavoja nevis aptaujas organizētājs dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrība "/Nosaukums/”, bet /pers. AC/ bez pilnvarojuma.

Aptaujas anketās balsotājiem, pretēji likumā noteiktajai kārtībai tiek piedāvāts veikt atzīmi “Piekrītu” vai “Nepiekrītu”. Arī Balsošanas protokolā

pretēji balsošanas anketās esošajam, norādīts, ka dzīvokļa īpašnieki balsoja “Par” un “Pret”, nevis “Piekrītu” vai “Nepiekrītu”.

Nav ņemami vērā arī dzīvokļu Nr. 40 un Nr. 66 balsojums, jo saskaņā ar zemesgrāmatas datiem /pers. I/ ar 2021. gada 3. septembra un

2021. gada 11. oktobra pirkuma līgumiem ir atsavinājusi abus dzīvokļus. No balsošanas protokola izriet, ka dzīvokļu īpašnieku kopībā ir 69 dzīvokļi,

taču balsošanas protokolā ir norādīts, ka divi dzīvokļu īpašnieki ir miruši un tiek ņemti vērā 67 dzīvokļi. Prasītāja pārstāvis nepiekrīt šim apgalvojumam,

tas apstāklis, ka dzīvokļu īpašnieki ir miruši, nenozīmē, ka nav mantinieku, kas uz mantojuma apliecības pamata ir tiesīgi rīkoties ar nekustamo īpašumu.

Prasītājs lūdz tiesu izbeigt šo civillietu pret /pers. I/, SIA “/pers. AI/”. Prasītājs ceļ prasību arī pret /pers. AO/. Pārejā daļā prasības pieteikums

paliek nemainīgs un lūdz to apmierināt pilnā apmērā.

[3] 2022. gada 16. martā tiesā saņemti prasības pieteikuma grozījumi un papildinājumi, kuros norādīts, ka prasītājs ir iepazinies ar zemesgrāmatas

aktuālajiem datiem un konstatējis, ka atbildētājs /pers. AD/ ar 2022. gada 9. februāra pirkuma līgumu ir atsavinājis dzīvokli Nr.2 3 , /adrese/.

Atbildētāja/pers. R/ ar 2022. gada 10. marta dāvinājuma līgumu ir atsavinājusi dzīvokli Nr.7, /adrese/. Tādējādi šīm personām nav nekādas saistības ar

doto dzīvokļu īpašnieku kopību.. No minētā izriet, ka arī /pers. R/ un /pers. AD/ balsošanas anketas nav ņemamas vērā un tām lietā vairs nevar būt

nekāda nozīme. Ievērojot norādīto, prasītājs lūdz tiesu izbeigt šo civillietu pret /pers. R/, un /pers. AD/. Pārejā daļā prasības pieteikums paliek nemainīgs

un lūdzu to apmierināt pilnā apmērs.

[4] Ar Vidzemes rajona tiesas 2022. gada 11. janvāra lēmumu lietā kā trešā persona bez patstāvīgiem prasījumiem atbildētāju pusē pieaicināta

dzīvokļu īpašnieku kooperatīvā sabiedrība “/Nosaukums/”.

[5] Tiesā saņemti atsevišķu atbildētāju un trešās personas paskaidrojumi, kuros norādīts, ka prasību uzskata par nepamatotu.

[5.1] 2021. gada 3. novembra paskaidrojumā /pers. B/ norāda, ka, parakstoties aptaujas anketā, nav rīkojies nelikumīgi, jo remontlīdzekļu pozīcijā

uzkrātie līdzekļi ir katra dzīvokļa īpašnieka pienesums uzkrājuma veidošanā. Aptauju organizēja dzīvokļu īpašnieku kooperatīvā sabiedrība

“/Nosaukums/” valde, kas ir mājas pārvaldnieks. Atbildētājs paskaidro, ka ir noteikts, ka jebkāda informācija tiek izziņota ar e-pastu, vai dokuments tiek

iemests dzīvokļa pasta kastē, turklāt informācija tika izlikta kāpņu telpās pie ziņojuma dēļa. Mājas pārvaldniece un aptaujas organizētāja /pers. I/ ir

norādījusi, ka prasītāja pasta kastē lēmuma projekts un aptaujas balsojuma protokols tika iemesti.

[5.2] Atbildētāja/pers. H/ 2021. gada 4. novembra paskaidrojumā norāda, ka dzīvojamā māja ir sliktā stāvoklī un tā ir jāremontē. Paskaidro, ka

nesaskata neko pretlikumīgu un prettiesisku, jo remontlīdzekļu pozīcijā uzkrātie līdzekļi ir arī viņas pienesums uzkrājuma veidošanā. Uzskata, ka ar savu

rīcību piedalās dzīvojamās mājas pārvaldīšanā.

Dzīvokļu īpašnieku kooperatīvā sabiedrības “/Nosaukums/” valdes lēmumus un to atbilstību likumam nevar pārbaudīt, tāpat norāda uz to, vai

atbildētāji var atbildēt par dzīvokļu īpašnieku kooperatīvā sabiedrības “/Nosaukums/” pārvaldnieces un valdes puses izpaužas neprasme noformulēt

jēdzienus, noformēt dokumentus saskaņā ar tiesību aktiem.

[5.3] Vidzemes rajona tiesā 2021. gada 5. novembrī saņemts kopīgs atbildētāju /pers. AC/, /pers. F/, /pers. AF/, /pers. G/, /pers. N/, /pers. Z/,

/pers. M/, /pers. A0/, /pers. C/, /pers. AL/ paskaidrojums, 2021. gada 15. novembrī saņemts /pers. T/ un 2022. gada 16. novembrī saņemts atbildētājas

/pers. E/ paskaidrojums. Pārbaudot iesniegtos paskaidrojumus, secināms, ka tajos norādītie apstākļi un iebildumi satura ziņā ir identiski atbildētāja /pers.

B/ 2021. gada 3. novembra paskaidrojumā norādītajiem apstākļiem.

[5.4] /pers. S/ 2021. gada 13. novembra paskaidrojumā norāda, ka pārvaldnieka sagatavotu aptaujas anketu saņēma savā pasta kastē un, pildot

dzīvokļa īpašnieka pienākumu – apsaimniekot savu īpašumu, izteica savu viedokli, nobalsojot par lēmuma projektu.

2021. gada 30. aprīlī elektroniskajā pastā no mājas pārvaldnieka saņēma aptaujas balsošanas protokolu Nr. 1/2021, kuru parakstīja dzīvokļu

īpašnieku kooperatīvā sabiedrības valde.

Norāda uz to, ka dzīvokļu īpašnieki nav atbildīgi par protokola nepareizu noformēšanu pēc aptaujas, ja faktiski aptauju organizē un dokumentus

noformē mājas pārvaldnieks. Pauž neizpratni, kādēļ par dokumentu nepareizu noformēšanu ir atbildīgi tie, kas balsoja “par”, bet tie kuri piedalījās

aptaujā, bet balsoja “pret” nav atbildīgi. Lūdz izbeigt pret viņu minēto lietu.

[5.5] Vidzemes rajona tiesā 2021. gada 16. novembrī saņemts atbildētājas /pers. AA/ paskaidrojums, kurā, pamatojoties uz apstākļiem, kas jau

iepriekš ir norādīti atbildētāju tiesā iesniegtajos paskaidrojumus, norāda, ka prasītājs vairāku gadu garumā traucē īstenot normālu mājas sakārtošanas

procesu un nelietderīgi izmanto laiku tiesvedības procesiem.

[5.6] No /pers. J/ paskaidrojuma izriet, ka viņa prasību, kas vērsta pret viņu, neatzīst pilnībā. Minētajā aptaujā piedalījās, par to saņemot

informāciju viņas personīgajā e-pastā 2021. gada 6. aprīlī, kur bija pievienota informācija par vienkāršotās apliecinājuma kartes izstrādes un

saskaņošanas izmaksas pēc iepriekšējās cenu aptaujas, kā arī aptaujas anketa. Anketā nobalsoja “par”. Uzskata, ka viņai ir tiesības paust savu viedokli

jebkurā gadījumā viņas īpašuma uzturēšanā, tādēļ neatzīst prasības pieteikumu kā atbildētāja pret ierosināto prasību. Nevar atbildēt par aptaujas anketu

rezultātiem, jo par tiem atbild valde, nevis aptaujātais.

[5.7] 2022. gada 18. novembra paskaidrojumā atbildētājs /pers. AE/ norāda, ka par atbildētāju nevar būt, jo nav pārkāpis nevienu likuma pantu.

Parakstot aptauju ir izteicis savu viedokli.

[5.8] 2022. gada 22. janvārī tiesā saņemts atbildētājas /pers. L/ paskaidrojums, kurā norāda, ka neizprot par ko viņai būtu jāatbild tiesā, jo ir

parakstījusies par iespēju veikt mājas renovācijas darbus. Ir pārliecināta, ka neviens nav vēlējies ļaunprātīgi izmantot savas pilnvaras tiesības. Norāda, ka

uzskata, ka dokumenti netika viltoti, tie atspoguļo reāli savākto balsu skaitu.

[5.9] No trešās personas dzīvokļu īpašnieku kooperatīvā sabiedrība “/Nosaukums/” 2022. gada 31. janvārī saņemts paskaidrojums, kurā norāda,

ka dzīvokļu īpašnieku kooperatīvā sabiedrība kā dzīvojamās mājas /adrese/ pārvaldnieks ierosināja pieņemt lēmumu aptaujas veidā, nesasaucot mājas

dzīvokļu īpašnieku kopsapulci, līdz ar to 2021. gada 6. aprīlī katram dzīvokļa vai nedzīvojamās platības īpašniekam nosūtīja e-pastu vai dzīvokļa

īpašniekam pastkastē ievietoja lēmumprojektu par aptaujas veidā izlemjamo jautājumu, par kuru bija jābalso līdz 2021. gada 25. aprīlim. Aptaujā izvirzīts

jautājums – “Vai jūs piekrītat sākt mājas renovācijas projektēšanu izmantojot remontuzkrājumu līdzekļus?”. Nekādi jautājumi, kas saistīti ar naudas

līdzekļu izlietojumu aptaujā netika iekļauti.

Aptaujas anketas tika nosūtītas dzīvojamās mājas dzīvokļu un nedzīvojamo platību īpašniekiem uz e-pastiem, kas bija to darījuši zināmu dzīvokļu

īpašnieku kooperatīvā sabiedrības valdei, vai arī ievietos dzīvokļu īpašnieku pastkastēs, tai skaitā arī prasītājam likumā noteiktajā kārtībā. Dzīvojamā

mājā savstarpēji pieņemti saziņas veidi ir informācijas izvietošana kāpņu telpās un informācijas nosūtīšana uz e-pastiem, vai informācijas ievietošanas

pastkastēs.

Pārvaldnieka pienākums ir uzturēt dzīvojamo māju tehniski labā stāvoklī. Dzīvojamās mājas tehniskais stāvoklis ir slikts, to apliecina arī Rīgas

pilsētas būvvaldes Būvniecības kontroles pārvaldes Rīgas pilsētas būvinspekcijas saņemtais dokuments.

Pārvaldnieks ir tiesīgs rīkoties tikai pēc īpašnieku kopības lēmuma un noteikto epidemioloģisko ierobežojumu dēļ, cits veids kā noskaidrot dzīvokļu

īpašnieku kopības lēmumu nebija iespējams. Aptauja tika rīkota atbilstošo Dzīvokļu īpašnieku likuma 20. punktā minētajam.

Tā kā prasītājs saziņai ar pārvaldnieku nav norādījis nevienu citu kontaktinformāciju, tad atliek tikai saziņa ievietojot informāciju viņa pastkastē.

Dzīvokļu īpašnieku kooperatīvai sabiedrībai ir pamats apšaubīt, ka prasītājs nebūtu saņēmis prasībā norādīto informāciju, pamatojoties uz to ka viņa

pastkastē iemestie rēķini regulāri tiek apmaksāti, līdz ar to apliecina, ka prasītājs informāciju saņem.

[5.10] Tiesā 2022. gada 11. martā saņemts atbildētāju /pers. AC/ un /pers. AF/ paskaidrojums, kurā norāda, ka lieta neattiecas uz dzīvokļu

īpašniekiem, bet gan uz dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības “/Nosaukums/”. Jau iepriekš ir sniegušas paskaidrojumus, neko papildināt nevar.

[5.11] 2022. gada 17. martā tiesā saņemts atbildētājas /pers. AC/ paskaidrojums, kurā norāda, ka /pers. R/ un /pers. AD/ ir atsavinājušas savus

dzīvokļus 2022. gadā, bet aptauja, par kuru prasītājs tiesājas notika 2021. gada aprīlī un minētās divas personas aptaujas anketu parakstīja.

[5.12] 2022. gada 18. martā tiesā saņemts atbildētājas /pers. AC/ paskaidrojums, kurā norāda, ka dzīvojamai mājai ir nodibinājums – dzīvokļu

īpašnieku kooperatīvā sabiedrība, un tās izpildinstitūcija – valde ar attiecīgu sertifikātu ieguvusi valdes priekšsēdētāja. Valdes pienākums ir saskaņā ar

normatīvajiem akriem veikt mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas darbus.

[5.13] 2022. gada 28. martā saņemts atbildētājas /pers. L/ paskaidrojums, kurā norāda, ka pārējie mājas iedzīvotāji vairs nespēj pieņemt nevienu

ar mājas apsaimniekošanu saistītu lēmumu.

Informē, ka bijusī dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības “/Nosaukums/” valdes priekšsēdētaja /pers. I/ kundze pārdeva savus dzīvokļus, jo

viņa jutās psiholoģiski sagrauta un vairs nevēlējās turpināt dzīvot mājā, kur daļa iedzīvotāju sāka viņai pārmest, ka notiek neskaitāmi tiesu darbi.

Nepamatots ir prasītāja arguments, ka ““par” neviens nebalsoja, balsoja “piekrītu” vai “nepiekrītu” un neviena dokumentā nav atrunāts vai,

piemēram, balsojums “piekrītu” ir uzskatāms par balsojumu “par””.

Visi mājas iedzīvotāji masīvi tika informēti par aptauju, kā arī aptaujas saturs visiem bija saprotams un to pārprast nevarēja.

[5.14] 2022. gada 28. martā Vidzemes rajona tiesā saņemts atbildētājas /pers. I/ paskaidrojums, kurā norāda, ka prasības pieteikuma grozījumus

lietā uzskatu par nepamatotiem un noraidāmiem. Aptaujas veikšanas brīdī atbildētājai piederēja divi dzīvokļu īpašumi /adrese/ un viņai bija tiesības balsot.

Aptaujas veikšanas brīdī bija gan likumīga dzīvokļu īpašniece, gan pašnodarbināta persona, kura uz pakalpojuma līguma pamata bija tiesīga veikt

dzīvojamās mājas /adrese/, pārvaldīšanas obligāto prasību veikšanu.

Paskaidro, ka viņa bija tiesīga gan organizēt dzīvokļu īpašnieku kopības aptauju, gan balsot par aptaujas jautājumu, un apliecina, ka dzīvokļu

īpašnieku balsošana tika veikta likumā noteiktajā kārtībā. Arī aptaujas rezultātu apliecinājums protokolā atbilst likumā noteiktajām normām

/pers. AO/ ir dzīvokļa kopīpašniece, tādēļ viņas balsojumu nav pamats apstrīdēt un /pers. B/ savu balsojumu ir parakstījis ar e-parakstu, tādēļ viņa

balsojumu nav pamats apstrīdēt, jo dzīvokļu īpašniekiem tika dota iespēja iesūtīt savu balsojumu, kas apstiprināts ar elektronisku parakstu.

Norāda, ka ne prasītājs, ne viņa pilnvarotais pārstāvis nav piedalījies minētajā aptaujā, ne prasītājs.

Prasību pilnībā neatzīst, uzskata to par nepamatotu un pilnībā noraidāmu.

Motīvu daļa

[6] Pārbaudījusi un novērtējusi lietas materiālus, tiesa secina, ka prasības daļā tiesvedība ir izbeidzama, bet pārējā daļā prasība ir noraidāma.

[7] Civilprocesa likuma 74. panta trešās daļas 1. punkts noteic, ka prasītājs ir tiesīgs pilnīgi vai daļēji atteikties no prasības.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 223. panta 4. punktu tiesa izbeidz tiesvedību lietā, ja prasītājs atteicies no prasības.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 225. pantu, ja tiesvedība izbeigta, atkārtota griešanās tiesā strīdā starp tām pašām pusēm, par to pašu priekšmetu

uz tā paša pamata nav pieļaujama.

[7.1] Prasītājs ir izmantojis savas Civilprocesa likumā noteiktās tiesības un ir atteicies no prasības daļā pret atbildētājiem /pers. R/, /pers. AD/,

/pers. I/, SIA “/pers. AI/”, līdz ar to tiesvedība pret šiem lietas dalībniekiem ir izbeidzama ar Civilprocesa likuma 225. pantā paredzētajām sekām, tas ir,

ja tiesvedība izbeigta, atkārtota griešanās tiesā strīdā starp tām pašām pusēm, par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata nav pieļaujama.

Norādāms, ka SIA “/pers. AI/” vispār nav piedalījušies lēmuma pieņemšanā, savukārt saskaņā ar judikatūrā paustajām atziņām, apstrīdot dzīvokļu

īpašnieku kopības lēmumus, prasība ceļama pret visiem dzīvokļu īpašniekiem, kuri lēmumu pieņēmuši (skatīt, piemēram, Augstākās tiesas Civillietu

departamenta 2017.gada 16.jūnija sprieduma lietā Nr.SKC 220/2017 (C30809612 7.4.punktu, Augstākās tiesas Civillietu departamenta

2015.gada 7.oktobra sprieduma lietā Nr.SKC-201/2015 (C40089512) 6.punktu; Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2014.gada 30.maija

sprieduma lietā Nr.SKC-1208/2014 (C33303411) 8.3.punktu; Tiesu prakses apkopojumu „Tiesu prakse civillietās, kas izriet no dzīvojamo

māju pārvaldīšanas tiesiskajām attiecībām” (2013.-2016.gada maijs), 2016, 15.lpp.; R.Krauze. Dzīvokļa īpašums, tā pārvaldīšana un

tiesiskais regulējums. Augstākās tiesas biļetens Nr.3/2011, 20.-21.lpp.).

[7.2] Kā nepamatoti vērtējami atbildētājas /pers. I/ iebildumi, norādot, ka prasītāja lūgums izbeigt tiesvedību pret konkrēto atbildētāju ir

noraidāms, tā kā tas iesniegts, lai liegtu tai procesuālās tiesības, tostarp, pārsūdzēts tiesas nolēmumu, sniegt paskaidrojumu.

Dispozitivitātes princips jeb prāvnieku personīgā autonomija ir personīgās iniciatīvas tiesības procesa ietvaros un tiesības brīvi rīkoties ar dažādiem

aizstāvēšanās līdzekļiem procesā, kuru izlietošanā tiesa neiejaucas, tāpēc šo līdzekļu izlietošana ir pilnīgi atkarīga no personas. Tikai pati puse var zināt,

vai viņas tiesības ir aizskartas un vai viņai šo tiesību atjaunošanai ir jāgriežas pie tiesas vai nē. Dispozitivitātes princips ir civilprocesa pamatā, jo

civilprocess nevar iesākties un turpināties bez puses gribas (skatīt Dr. jur. Vladimirs Bukovskis, Civīlprocesa mācības grāmata. Rīga: Autora

izdevums, 1933, atkārtoti izdots 2015.gadā, 233.-234.lpp.).

Līdz ar to tiesības celt un uzturēt prasību, tāpat kā atteikties no tās uzturēšanas, ir prasītāja ekskluzīvas tiesības

[8] Atbilstoši Civilprocesa likuma 192. panta noteikumiem tiesa taisa spriedumu par prasībā noteikto prasības priekšmetu un uz prasībā norādītā

pamata, nepārsniedzot prasījuma robežas.

Civilprocesa likuma 93. panta pirmā daļa noteic, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt šā likuma 97. panta pirmā daļa noteic, ka

tiesa novērtē pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz tiesas sēdē vispusīgi, pilnīgi un objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem, vadoties

no tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem, zinātnes atziņām un dzīvē gūtiem novērojumiem.

[8.1] Prasītājs lūdz tiesu atzīt 2021. gada aprīlī notikušās daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas /adrese/, notikušās aptaujas dzīvokļu īpašnieku kopības

lēmumu “par piekrišanu sākt mājas renovācija projektēšanu, izmantojot remontuzkrājumu līdzekļus” par spēkā neesošu no tā pieņemšanas brīža.

Prasītājs uzskata, ka apstrīdētais lēmums pieņemts, pārkāpjot Dzīvokļu īpašuma likuma noteikumus par dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu

pieņemšanu. Par dzīvokļu īpašnieku aptaujas organizēšanu nekādā veidā nav ticis informēts, par notikušo balsojumu un pieņemto lēmumu uzzinājis jau

pēc tam, kad notikusi balsošana.

[8.2] Atbildētāji, /pers. B/, /pers. AC/, /pers. F/, /pers. AF/, /pers. G/, /pers. N/, /pers. Z/, /pers. M/, /pers. A0/, /pers. C/, /pers. AL/,/pers. T/,

/pers. E/, /pers. AA/, /pers. S/, /pers. J/, /pers. L/, un trešā persona prasību neatzīst un uzskata par nepamatotu un noraidāmu, norādot, ka par aptauju

un tajā pieņemtajiem lēmumiem dzīvokļu īpašnieki informēti rakstveidā savlaicīgi. Pieņemtie lēmumi atbilst Dzīvokļu īpašuma likuma prasībām un sapulce

bijusi lemttiesīga, jo tajā piedalījušies vairāk kā puse no visiem dzīvokļu īpašniekiem.

[8.3] Trešā persona savos paskaidrojumos, norāda, ka aptaujas anketas nosūtītas dzīvojamās mājas /adrese/ dzīvokļu īpašniekiem un nedzīvojamo

platību īpašniekiem uz elektroniskā pasta adresēm, vai ievietojot pastkastēs, tostarp arī prasītājam /pers. A/. Prasītājs ignorē biedrības sūtījumus, taču

saņemtie rēķini tiek apmaksāti regulāri, kas liecina par to, ka prasītājs saņem viņam adresētos sūtījumus, kas iemesti pastkastē.

[9] Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 16. panta ceturto daļu tiesa, pamatojoties uz dzīvokļa īpašnieka pieteikumu, var atzīt dzīvokļu īpašnieku

kopības lēmumu par spēkā neesošu, ja lēmums vai tā pieņemšanas procedūra ir pretrunā ar šā likuma noteikumiem. Prasību var celt triju mēnešu laikā no

dienas, kad attiecīgā persona uzzināja vai tai vajadzēja uzzināt par dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu, bet ne vēlāk par gadu no lēmuma pieņemšanas

dienas.

[9.1] Likumdevēja Dzīvokļa īpašuma likuma 16. panta ceturtajā daļā noteiktais termiņš dzīvokļu kopīpašnieku kopsapulces lēmuma apstrīdēšanai ir

uzskatāms par prekluzīvu termiņu un tā noilguma iestāšanās liedz to apstrīdēt tiesā likumā noteiktajā kārtībā. To nav iespējams atjaunot.

Tiesību juridiskajā literatūrā atzīts, ka dažām pušu procesuālām darbībām pašā likumā paredzēti noteikti negrozāmi un nepagarināmi termiņi, kurus

sauc par likumiskiem. Tie nav grozāmi, pat ja abas puses tam piekristu; arī tiesa tos nevar grozīt un viņai ex officio jāseko to ievērošanai; to

neievērošanas rezultāts ir tās procesuālās tiesības zaudēšana, kurai šis termiņš paredzēts. Izņēmuma gadījumos šos termiņus, kad tie nokavēti nevis

prāvnieka vainas dēļ, bet ai nepārvaramiem šķēršļiem (vis major) vai aiz amatpersonu vainas, var atjaunot (skatīt Bukovskis V. Civīlprocesa mācības

grāmata. Rīga: Autora izdevums, 1933, 278.-279. lpp.)

Dzīvokļa īpašuma likuma 16. panta ceturtajā daļā ietvertais termiņš nav procesuāls termiņš vai procesuāla rakstura priekšnoteikums, bet gan

materiāltiesisks prekluzīvs termiņš. Raksturojot prekluzīvā termiņa juridisko dabu, atzīts, ka tas ir subjektīvo tiesību izbeidzošs termiņš, kas aprobežo

attiecīgās tiesības pastāvēšanu laikā.

Saskaņā ar Civillikuma 1893. pantu saistību tiesības izbeidzas, ja tiesīgā persona tās pienācīgi neizlieto likuma noteiktā noilguma termiņā. Saskaņā

ar Civillikuma 1910. pantu ar noilguma termiņa notecējumu izbeidzas nevien prasības tiesība, bet arī pati saistību tiesība; tādēļ noilgušu prasījumu nevar

izlietot arī kā ierunu, piemēram, ieskaitam.

[9.2] Atbilstoši prasības pieteikuma precizējumos norādītajam, /pers. AR/, jau kopš 2019. gada 15. jūlija uz pilnvaras un ordera pamata pārstāv

prasītāju attiecībās ar kooperatīvo sabiedrību “/Nosaukums/”. Uz ordera un pilnvaras pamata iepazinies ar mājas lietu, sazinājies ar dzīvokļu īpašnieku

kooperatīvas sabiedrības “/Nosaukums/” amatpersonām no 2019. gada 15. jūlija.

[9.3] Prasības pieteikumā norādīts, ka prasītāja pārstāvis par dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu ir uzzinājis no kāda mājas iedzīvotāja saņemtā

elektroniskā pasta sūtījuma 2021. gada 4. maijā. Sūtījuma pielikumā atradās aptaujas balsošanas protokols Nr. 1/2021 Par mājas renovācijas

projektēšanas sākšanu, izmantojot remontuzkrājumu līdzekļus. Protokols bijis bez paraksta. Vienlaicīgi prasības pieteikumā norādīts, ka ne prasītājs, ne

prasītāja pārstāvis nebija saņēmis ticamu informāciju par rīkoto dzīvokļu īpašnieku aptauju, vai pieņemtajiem lēmumiem, tāpēc 2021. gada 6. maijā

vērsies pie dzīvokļu īpašnieku kooperatīvas sabiedrības “/Nosaukums/”, lai precizētu informāciju.

[9.4] Vērtējot prasības pieteikumā un tā papildinājumos norādītos apstākļus, konstatējams, ka prasītājs par rīkoto mājas iedzīvotāju aptauju un tajā

pieņemtajiem mājas iedzīvotāju lēmumiem uzzināja, vai viņam vajadzēja uzzināt jau 2021. gada 4. maijā. Līdz ar to secināms, ka minētais datums

atzīstams par termiņa tecējuma sākuma datumu prasības celšanai.

[9.5] Termiņš, kas skaitāms mēnešos, izbeidzas termiņa pēdējā mēneša attiecīgajā datumā. Savukārt, lai izskatāmajā lietā pareizi noskaidrotu

datumu, kad beidzas triju mēnešu termiņš, vērā ņemama vispārpieņemtā izpratne par mēneša ilgumu.

Mēnesis ir vienība (28-31 diena) laika skaitīšanas sistēmā un ir šāda ilguma laika posms, skaitot no jebkuras dienas (skatīt Latviešu valodas

vārdnīca, Rīga, „Avots”, 1987., 474.lpp.).

Ar „attiecīgo” datumu, kad beidzas mēneša termiņš likumdevējs ir domājis nākamā mēneša iepriekšējās dienas datumu, kas konkrētajā gadījumā ir

4. maijs.

[9.6] Prasītājs prasību par dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopības 2021. gada 30. aprīļa lēmumu atcelšanu ir iesniedzis tiesā 2021. gada 6.

augustā, kas ir pēc trim mēnešiem un divām dienām no dienas, kad prasītājs uzzināja par pieņemto lēmumu. Turklāt prasība pret /pers. AO/ tiesā celta

tikai, iesniedzot prasības pieteikuma grozījumus un precizējumus, 2022. gada 21. februārī, kas ir deviņus mēnešus un 17 dienas pēc tam, kad prasītājs

uzzināja, vai viņam vajadzēja uzzināt par dzīvokļu īpašnieku kopības pieņemto lēmumu.

[9.7] Ņemot vērā norādīto ir pamats secināt, ka prasītājs nav ievērojis Dzīvokļa īpašuma likuma 16. panta ceturtajā daļā noteikto termiņu un nav

cēlis tiesā prasību triju mēnešu laikā no dienas, kad attiecīgā persona uzzināja vai tai vajadzēja uzzināt par dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu.

[9.8] Kritiski vērtējams prasības pieteikumā norādītais, ka saņemts neparakstīts aptaujas balsošanas protokols, kas radījis nepieciešamību precizēt

saņemto informāciju, tāpēc ticamas ziņas par pieņemto lēmumu saņēmis tikai 2021. gada 9. maijā, pēc, uz lūgumu precizēt informāciju, trešās personas

sniegtās atbildes saņemšanas.

Attiecībā uz minēto norādāms, ka prasītājam vai viņa pārstāvim, saņemot aptaujas balsošanas protokolu, bija tiesības precizēt informāciju, vērsties

pie trešās personas, lai noskaidrotu nepieciešamos apstākļus, saņemtu vajadzīgo dokumentāciju, iespējams, sagatavotos attiecīgās prasības celšanai tiesā.

Vienlaicīgi, minēto darbību veikšana nav pamats Dzīvokļa īpašuma likuma 16. panta ceturtajā daļā paredzētā termiņa noteikšanai ņemt vērā trešās

personas atbildes saņemšanas datumu.

[10] Tiesa uzskata, ka prasība ir noraidāma arī izvērtējot prasību pēc būtības. Šāds viedoklis pausts pamatojoties uz Satversmes tiesas pausto

atziņu, ka ne jebkurš procesuāls pārkāpums ir pietiekams pamats lēmuma atcelšanai, jo pārkāpumam jābūt tādam, kas neļautu uzskatīt, ka gadījumā, ja

procedūra būtu ievērota, lēmums būtu citāds. Procesuāla rakstura kļūdas un to ietekme uz gala lēmuma tiesiskumu ir vērtējama saprātīgi (skatīt

Satversmes tiesas 1998. gada 13. jūlija spriedums lietā Nr.03-04).

[11] Dzīvojamās mājas dzīvokļa īpašuma statusu, dzīvokļa īpašnieka tiesības, pienākumus un atbildību, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības

kompetenci un lēmumu pieņemšanas kārtību nosaka Dzīvokļa īpašuma likums.

Dzīvokļu īpašuma likuma 15. panta pirmā un otrā daļa noteic, ka dzīvokļu īpašnieku kopība ir pārvaldes institūcija dzīvojamā mājā, kas sadalīta

dzīvokļu īpašumos. Dzīvokļu īpašnieku kopības sastāvā ir visi attiecīgās dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieki.

Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 16. panta ceturto daļu tiesa, pamatojoties uz dzīvokļa īpašnieka pieteikumu, var atzīt dzīvokļu īpašnieku

kopības lēmumu par spēkā neesošu, ja lēmums vai tā pieņemšanas procedūra ir pretrunā ar šā likuma noteikumiem.

Minētā tiesību norma nav imperatīva. Tas nozīmē, ka tiesai katrā konkrētā gadījumā ir jāvērtē procedūras pārkāpumu raksturs un sekas.

[12] Lietā nav strīda par to, ka prasītājs ir dzīvojamās mājas /adrese/ dzīvokļa īpašnieks, līdz ar to, prasītājs kā dzīvokļu īpašnieku kopības biedrs,

atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likuma noteikumiem, bija tiesīgs vērsties tiesā ar attiecīgo prasību.

Lietā nav strīda, ka nekustamā īpašuma Brīvības gatvē, Rīgā apsaimniekošanu veic Dzīvokļu īpašnieku kooperatīvā sabiedrība “/Nosaukums/”, to

prasības pieteikumā un tā papildinājumos norāda arī prasītājs un neapstrīd atbildētāji un trešā persona.

Lietā nav strīda par to, ka apstrīdētais dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums pieņemts, nesasaucot dzīvokļu īpašnieku kopības sapulci, aptaujas

veidā.

Prasītājs neapstrīd, ka, atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likuma 20. panta otrajai daļai, trešā persona bija tiesīga organizēt aptauju.

[13] Dzīvokļa īpašuma likuma 20. pants noteic dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu pieņemšanas kārtību, kad netiek sasaukta kopsapulce.

Dzīvokļu īpašuma likuma 16. panta pirmā un otrā daļa noteic dzīvokļu īpašnieku kopības kompetenci lēmumu pieņemšanā attiecībā uz kopīpašumā

esošo daļu. Savukārt šā panta trešā daļa noteic, ka dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums ir saistošs ikvienam dzīvokļa īpašniekam, ja “par” balsojuši

dzīvokļu īpašnieki, kas pārstāv vairāk nekā pusi no dzīvojamā mājā esošajiem dzīvokļu īpašumiem, izņemot tos gadījumus, kuros šā likuma 17. pantā

paredzēts cits lēmuma pieņemšanai nepieciešamais balsu skaits vai lielāku nepieciešamo balsu skaitu noteikusi pati dzīvokļu īpašnieku kopība.

[13.1] No lietas materiāliem pievienotajās zemesgrāmatas izdrukām redzams, ka, dzīvojamai mājai /adrese/, ir atvērti 69 nodalījumi, tātad

nekustamā īpašuma /adrese/, dzīvokļu īpašnieku kopība sastāv no 69 dzīvokļu īpašniekiem.

[13.3] No 2021. gada 30. aprīļa dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības, bezpeļņas organizācijas “/Nosaukums/” aptaujas balsošanas

protokolu Nr. 1/2021 izriet, ka aptaujā izlemšanai nodots jautājums par piekrišanu sākt mājas renovācijas projektēšanu, izmantojot remontuzkrājumu

līdzekļus. Savukārt, pamatojoties uz aptaujas balsošanas rezultātiem, mājas dzīvokļu īpašnieku pieņemtais lēmums ir sākt mājas renovācijas projektēšanu,

izmantojot remontuzkrājumu līdzekļus.

[13.2] Lai atzītu, ka dzīvokļu īpašnieku biedrība bija tiesīga pieņemt Dzīvokļu īpašuma likuma 16. panta otrajā daļā norādītos lēmumus, kas nav

minēti šā likuma 17. pantā, jākonstatē, ka “par” balsojuši dzīvokļu īpašnieki, kas pārstāv vairāk nekā pusi no dzīvojamā mājā esošajiem dzīvokļu

īpašumiem, tas ir vismaz 35 dzīvokļu īpašnieki.

[13.3] Saskaņā ar 2021. gada 30. aprīļa aptaujas balsošanas protokolu Nr. 1/2021 37 no dzīvokļu īpašniekiem nobalsoja “par”, bet 6 – “pret”,

kā rezultātā dzīvokļu īpašnieku kopība pieņēma šāda satura lēmumu: sākt mājas renovācijas projektēšanu, izmantojot remontuzkrājumu līdzekļus.

Aptaujas lapas nav iesnieguši 24 mājas dzīvokļu īpašnieki.

[13.4] Formāli vērtējot dzīvokļu īpašnieku kopības balsošanas rezultātā pieņemto lēmumu, secināms, ka tas pieņemts ņemot vērā balsu vairākumu.

Tostarp, secināms, ka “par” nobalsojis vairākums dzīvokļu īpašnieku arī ņemot vērā Dzīvokļa īpašuma likuma 20. panta otrajā daļā noteikto, ja dzīvokļa

īpašnieks noteiktajā termiņā nav sniedzis rakstveida atbildi, uzskatāms, ka viņš balsojis pret lēmuma pieņemšanu.

[14] Izvērtējot 2021. gada aprīlī notikušās dzīvokļu īpašnieku aptaujas norises un tajā pieņemtā lēmuma atbilstību Dzīvokļu īpašuma likuma

prasībām, ir izvērtējamas lietā iesniegtās aptaujas veidlapas un 2021. gada 30. aprīļa Dzīvojamās mājas /adrese/ dzīvokļu īpašnieku aptaujas balsošanas

protokolā Nr. 1/2021 norādītā informācija.

No prasības pieteikuma izriet, ka prasītājs, cita starpā, kā pārkāpumus uzskaita dažādas protokola nepilnības, kā arī aptaujas organizēšanas gaitas

nepilnības un norāda uz citiem apstākļiem, kas viņa ieskatā būtu par pamatu prasības apmierināšanai.

[15] Prasītājs norāda, uz to, ka, organizējot aptauju, pārkāpta Dzīvokļa īpašuma likumā paredzētā lēmuma pieņemšanas aptaujas veidā kārtība, jo

nav nodrošināta aptaujas lapu un to pielikumu nosūtīšanu visiem dzīvokļu īpašniekiem, un aptaujas protokols nav nosūtīts likumā noteiktajā kārtībā un

termiņā. Prasītājs norāda, ka viņa kā dzīvokļa īpašnieka tiesības aptaujā ir pilnībā ignorētas, tādējādi ir pamats uzskatīt, ka aptauja ir veikta prettiesiski un

tās rezultātā pieņemtais lēmums ir prettiesiski un atceļami, tā kā prasītājam nebija ticamu ziņu par tādas aptaujas veikšanu, prasītājam nebija nosūtīts

rakstveida lēmuma projekts par veicamo aptauju un dokumenti, kas saistīti ar lēmuma pieņemšanu.

[15.1] Tiesu praksē atzīts, ka vienīgi būtisks procesuālo tiesību pārkāpums var būt pamats lēmuma spēkā neesībai. Tādējādi Augstākās tiesas

Civillietu departaments lietā Nr. SKC-586/2016 atzinis, ka par pamatu apstrīdēto lēmumu atzīšanai par spēkā neesošiem nevar būt tādi pārkāpumi, kuri,

ņemot vērā dzīvokļu īpašnieku pausto attieksmi un pieņemto lēmumu būtību, nevar ietekmēt gala rezultātu.

No minētā izriet, ka ne katrs Dzīvokļa īpašuma likuma pārkāpums uzskatāms par pietiekamu pamatu dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma atzīšanai

par spēkā neesošu.

Tiesai, izvērtējot prasītājas norādītos iespējamos pārkāpumus, aptaujas protokolā fiksēto lēmumu atzīšanai par spēkā neesošiem jākonstatē šādi

kritēriji: 1) Dzīvokļa īpašuma likuma tiesību normas pārkāpums; 2) šī pārkāpuma būtiskums.

[15.2] Atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likuma 20. panta otrajai daļai, ja lēmuma pieņemšana notiek aptaujas veidā, nesasaucot dzīvokļu īpašnieku

kopsapulci, katram dzīvokļa īpašniekam nosūta rakstveida lēmuma par izlemjamo jautājumu projektu un dokumentus, kas saistīti ar lēmuma pieņemšanu.

Savukārt Dzīvokļa īpašuma likuma 20. panta piektā daļa noteic, ka kārtību, kādā dzīvokļu īpašnieku kopība pieņem lēmumus, nesasaucot dzīvokļu

īpašnieku kopsapulci, – aptaujas veidā, nosaka dzīvokļu īpašnieku kopība.

Lietas dalībnieki nav apstrīdējuši, ka trešajai personai, bija tiesības organizēt dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pieņemšanu aptaujas veidā.

[15.3] Trešā persona paskaidrojumos norāda, ka saziņa ar prasītāju bijusi apgrūtināta, prasītājam adresētie ierakstītie sūtījumi saņemti atpakaļ, ar

pasta paziņojumu, ka tiem beidzies glabāšanas termiņš. Savukārt balsošanas protokols un aptaujas anketa ar lēmuma projektu un tam pievienoto

dokumentāciju iemesta prasītāja pasta kastē.

Apgalvojumu, ka aptaujas lapas ar pielikumiem ievietotas visu dzīvokļu īpašnieku pastkastītēs, vai nosūtītas elektroniski, savos paskaidrojumos

apstiprina atbildētāji, sniedzot paskaidrojumus. /pers. B/, norāda, ka informācija tiek izziņota pa e-pastu, ja tāds ir norādīts, vai iemesta pasta kastītē.

Tāpat informācija tiek izlikta dzīvojamās mājas kāpņu telpā. Analogus paskaidrojumus par aptaujas izziņošanas un lēmuma nosūtīšanas apstākļiem ir

snieguši arī atbildētāji /pers. AC/, /pers. F/, /pers. AF/, /pers. G/, /pers. N/, /pers. Z/, /pers. M/, /pers. A0/, /pers. C/, /pers. AL/, /pers. T/, /pers. E/,

/pers. AA/.

Atbildētāja/pers. S/ ir paskaidrojusi, ka aptaujas anketu par mājas renovāciju saņēmusi savā pastkastītē 2021. gada 30. aprīlī elektroniskajā pastā

saņēmusi arī mājas pārvaldnieka Aptaujas balsošanas protokolu Nr. 1/2021, kuru parakstījusi trešās personas valde.

/pers. J/ savā paskaidrojumā norāda, ka informāciju par aptauju un aptaujas anketu ir saņēmusi elektroniskajā pastā.

/pers. L/ savos paskaidrojumos norāda, ka visi mājas iedzīvotāji tika informēti par aptauju un aptaujas saturs visiem bija saprotams.

[15.4] Tiesā nav iesniegts neviens paskaidrojums, kurā būtu norādīts, ka kāds no mājas iedzīvotājiem par notiekošo aptauju nebūtu informēts,

šādus pierādījumus tiesā nav iesniedzis arī prasītājs, norādot, ka tieši viņš nav informēts par aptauju un pieņemto lēmumu.

Visas aptaujas anketas ir aizpildītas balsošanas periodā no 2021. gada 6. aprīļa, līdz 2021. gada 25. aprīlim.

[15.5] Prasītājs arī nav apstrīdējis pārējo atbildētāju paskaidrojumos norādīto, ka tie par aptauju un tās rezultātā pieņemto lēmumu ir informēti,

nosūtot informāciju ar elektroniskā pasta starpniecību, vai iemetot pasta kastē. Tāpat prasītājs nav apstrīdējis, ka informācija ir bijusi izvietota

daudzdzīvokļu nama kāpņu telpā. Un minētais, savukārt netieši norāda uz to, ka prasītājam, kā mājas iedzīvotājam, vismaz no mājas kāpņu telpā izliktās

informācijas vajadzēja zināt par aptaujas norisi un tajā pieņemto lēmumu.

[15.6] Iespējams, ka trešā persona, lēmuma pieņemšanai organizējot aptauju, nav pilnīgi izpildījusi savu pienākumu paziņot par aptaujas norisi

visiem mājas iedzīvotājiem pieņemamā veidā. Tomēr, izvērtējot šī pārkāpuma tiesiskās sekas, secināms, ka tās nav atzīstamas par būtiskām. Turklāt

dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums pieņemts ar pārliecinošu vairākumu, tādējādi nav pamata uzskatīt, ka prasītāja balsojums, šajā gadījumā ietekmētu

aptaujas rezultātu.

[15.7] Papildus norādāms, ka Dzīvokļa īpašuma likuma 20. panta otrā daļa paredz, ja dzīvokļa īpašnieks noteiktajā termiņā nav sniedzis rakstveida

atbildi, uzskatāms, ka viņš balsojis pret lēmuma pieņemšanu. No minētā izriet, ka normatīvajā regulējumā netieši iekļauts aizsargmehānisms gadījumos,

kad kāds no dzīvokļu īpašniekiem nav atbilstošā kārtībā informēts, proti, uzskatāms, ka viņa balss ir “pret”. Tāpat persona, konstatējot, ka iztrūkst visi

nepieciešamie dokumenti, kurus tā uzskata par pietiekamiem lēmuma pieņemšanai, tiesīga balstot “pret” vai ignorēt izteikto iniciatīvu.

Aptaujas organizatori ir tieši ieinteresēti informēt pēc iespējas plašāku dzīvokļu īpašnieku loku par aptaujas norisi un tā rezultātā pieņemto lēmumu

saturu, tādējādi nodrošinot lielāku iespējamību, ka tiks pieņemts pozitīvs lēmums.

[15.8] Ņemot vērā lietā saņemtos atbildētāju paskaidrojumus, nav pamata uzskatīt, ka kāds no lietas dalībniekiem būtu vēlējies aptaujā paust

pretēju gribas izteikumu, nekā tas fiksēts aptaujas protokolā.

[16] Dzīvokļa īpašuma likuma 20. panta trešā daļa paredz, ka par balsošanas rezultātiem aptaujas organizators sagatavo balsošanas protokolu un

piecu darbdienu laikā nosūta to visiem dzīvokļu īpašniekiem. Balsošanas protokolā norāda:

1) lēmuma projekta nosūtīšanas dienu un dzīvokļu īpašnieku balsošanai noteikto termiņu;

2) pieņemto lēmumu un ar to saistītās balsošanas rezultātus;

3) pēc dzīvokļu īpašnieku pieprasījuma — atšķirīgo viedokļu saturu;

4) citas būtiskas ziņas par balsojumu.

[16.1] Prasītājs ir cēlis iebildumus, ka aptaujas protokols no aptaujas rīkotāja nav saņemts vispār, bet citiem mājas iedzīvotājiem nosūtīts vai nu

neparakstīts vai citādas formas aptaujas protokols.

[16.2] Šis prasītāja norādītais apstāklis nav būtisks lietas izskatīšanā, jo galvenais Dzīvokļa īpašuma likuma 20. panta trešās daļas mērķis ir informēt

visas iesaistītās personas par aptaujas protokolā iekļautā lēmuma saturu. Savukārt, gadījumā, ja, iepazīstoties ar dokumenta saturu, personai rodas

šaubas par tā atbilstību faktiskajiem apstākļiem, tad saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 20. panta ceturto daļu, viņam ir uzrādāmi pārējo dzīvokļu

īpašnieku balsojuma rezultāti, turklāt dzīvokļa īpašniekam ir tiesības iepazīties mājas lietu.

No prasītājam adresētas 2021. gada 7. jūnija atbildes uz prasītāja pirmstiesas brīdinājumu/ pieprasījumu izriet, ka prasītāja pārstāvis ir informēts

par tiesībām iepazīties ar mājas lietu, tostarp, 2021. gadā notikušajām mājas aptauju anketām.

[17] Prasītājs norāda, ka dzīvokļu īpašnieku kooperatīvas sabiedrības “/Nosaukums/” 2022. gada 27. janvāra paskaidrojumam nav juridiska

spēka, tas nevar tikt ņemts vērā taisot spriedumu, jo pieņemts pārkāpjot Kooperatīvo sabiedrību likuma 54. un 55. panta prasības un dzīvokļu īpašnieku

kooperatīvas sabiedrības “/Nosaukums/” statūtu 8.1 punktu.

[17.1] Lietā saņemts dzīvokļu īpašnieku kooperatīvas sabiedrības “/Nosaukums/” 2022. gada 27. janvāra paskaidrojums, kuru parakstījuši /pers.

I/, /pers. AB/, /pers. AN/, /pers. E/.

[17.2] Atbilstoši Kooperatīvo sabiedrību likuma 53. panta pirmajai daļai visiem valdes locekļiem ir pārstāvības tiesības. Valdes locekļi pārstāv

sabiedrību kopīgi, ja statūtos nav noteikts citādi.

Saskaņā ar Kooperatīvo sabiedrību likuma 54. panta pirmo daļu valdes locekli ievēlē amatā uz pieciem gadiem, ja statūti neparedz īsāku termiņu.

Kooperatīvo sabiedrību likuma 10. panta pirmajā un otrajā daļā noteikts, ka sabiedrības dibināšanas dokumenti ir dibināšanas līgums un statūti.

Pēc grozījumu izdarīšanas sabiedrības dibināšanas dokumentos Uzņēmumu reģistram iesniedz grozījumu tekstu, kā arī pilnu šo dokumentu tekstu jaunajā

redakcijā. Saskaņā ar minētās tiesību normas 12. panta pirmās daļas 4. punktu sabiedrības statūtos norāda valdes locekļu skaitlisko sastāvu, nosakot

valdes locekļu tiesības pārstāvēt sabiedrību atsevišķi vai kopīgi.

[17.3] Atbilstoši Uzņēmumu reģistra informācijai /pers. I/ ir dzīvokļu īpašnieku kooperatīvas sabiedrības “/Nosaukums/” valdes priekšsēdētāja ar

tiesībām pārstāvēt sabiedrību atsevišķi, savukārt /pers. AB/ valdes loceklis ar tiesībām pārstāvēt sabiedrību atsevišķi no 2016. gada 30. decembra.

/pers. E/ un /pers. AN/ no 2018. gada 23. jūlija ir valdes locekļi ar tiesībām pārstāvēt sabiedrību atsevišķi.

Ievērojot, ka Uzņēmumu reģistra dati par sabiedrības valdes sastāvu tiek norādīti pamatojoties uz iesniegtajiem sabiedrības statūtiem un attiecīgiem

grozījumiem, nav pamata izdarīt secinājumu, ka dzīvokļu īpašnieku kooperatīvas sabiedrības “/Nosaukums/” būtu noteikta savādāka sabiedrības

pārstāvības kārtība. Prasītājs nav iesniedzis pierādījumus, kas apstiprinātu pretējo.

Ņemot vērā, norādīto, trešās personas sniegtajiem paskaidrojumiem ir juridisks spēks, tā kā atbilstoši Uzņēmumu reģistrā iekļautajiem datiem,

visiem šo paskaidrojumu parakstījušajiem dzīvokļu īpašnieku kooperatīvas sabiedrības “/Nosaukums/” valdes locekļiem bija tiesības parakstīt atsevišķi

lietā iesniegtos paskaidrojumus. Bez tam, /pers. E/ un /pers. AN/ ir valdes locekles no 2018. gada, kas nepārsniedz Kooperatīvo sabiedrību likumā

noteikto termiņu.

[17.4] Pretēji prasītāja norādītajam, lietā sniegtais paskaidrojums nav vērtējams kā valdes lēmums Kooperatīvo sabiedrību likuma 55. panta

izpratnē, tā kā valdes locekļi, pārstāvot sabiedrību ir snieguši paskaidrojumu lietā.

[18] Prasītājs norāda, ka 2021. gada 30. aprīļa aptaujas balsošanas protokols Nr. 1/2021 ir prettiesisks. Dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās

sabiedrības “/Nosaukums/” valdes locekles /pers. E/ apstiprinātā protokola kopija, iespējams, satur viltojuma pazīmes- protokols ticis labots- proti,

cipars 4 pārlabots uz 14, labojums datēts ar to pašu datumu, kāds 2021. gada 30. aprīļa protokolam. Protokolā norādīts, ka tas sagatavots vienā

eksemplārā. Prasītāja rīcībā esošajā protokola kopijā šāda labojuma nav. Arī /pers. S/ iesniegtajam paskaidrojumam pievienotajā protokolā nav šāda

labojuma. Dzīvokļa Nr. 14 balsojums nav ņemams vērā, jo sākotnējā balsošanas protokolā šāds dzīvoklis nav norādīts un /pers. E/ nebija tiesīga veikt

labojumus, jo nav persona, kas sastādīja šo dokumentu, turklāt kopš 2020. gada septembra valdes locekļa pienākumus nepilda.

Civilprocesa likuma 104. panta pirmā daļa noteic, ka pušu paskaidrojumi, kuri ietver ziņas par faktiem, uz kuriem pamatoti viņu prasījumu,

atzīstami par pierādītiem, ja tos apstiprina citi tiesas sēdē pārbaudīti un novērtēti pierādījumi.

No minētā netieši izriet, ka gadījumā, ja puses sniegtie paskaidrojumi ir pretrunā ar rakstveida vai citiem lietā esošajiem pierādījumiem, tad izšķirošā

nozīme ir tieši citiem pierādījumiem. Tādējādi, šajā gadījumā prasītāja paskaidrojumi iegūtu pierādījumu raksturu un būtu nozīmīgi izskatāmajā lietā vienīgi

gadījumā, ja tos apliecinātu attiecīgi pierādījumi.

[18.1] No lietā iesniegtās zemesgrāmatu informācijas redzams, ka dzīvokļa Nr. /adrese/, īpašnieks, aptaujas organizēšanas periodā bija /pers. AN/,

savukārt dzīvokļa Nr. 4, /adrese/, īpašnieks, /pers. A0/.

[18.2] Lietā iesniegta aptaujas anketa, kuru kā dzīvokļa Nr. 14 īpašniece 2021. gada 24. aprīlī ir parakstījusi /pers. AN/, atzīmējot atbildi

“piekrītu” kā arī aptaujas anketa, kuru kā dzīvokļa Nr. 4 īpašnieks, atzīmējot atbildi “piekrītu” 2021. gada 9. aprīlī ir parakstījis /pers. A0/.

Sniedzot paskaidrojumu par iesniegto prasību, /pers. A0/ ir norādījis, ka ir saņēmis aptaujas anketu un to aizpildījis.

Aptaujas balsošanas protokola Nr. 1/2021 atvasinājumā, kuru tiesā iesniedza trešā persona, sadaļā par dzīvokļu īpašnieku balsojuma rezultātiem,

2021. gada 30. aprīlī ir veikts labojums, norādot dzīvokļa numuru – skaitlis “4” izlabots uz “14”.

[18.3] Minētais liecina, ka aptaujas balsošanas protokolā ir ieviesusies pārrakstīšanās kļūda, norādot dzīvokļa Nr. 14 numuru nevis “14”, bet “4”

taču, šis apstāklis nevar būt par pamatu uzskatam, ka balsošanas aptaujas protokols būtu viltots, tā kā balsojuma rezultātu apstiprina arī lietā iesniegtās

mājas dzīvokļu īpašnieku aptaujas anketas, un lēmumā norādot dzīvokļa īpašumu numurus vienu reizi jau ir norādīts dzīvoklis Nr. “4”.

Tā kā pārējiem mājas dzīvokļu īpašniekiem netika nosūtīts lēmuma oriģināls, kurā izdarīts labojums, bet gan tā atvasinājumi, ir izskaidrojams tas,

kāpēc tajos nav veikts attiecīgais kļūdas labojums. Arī lietā iesniegtajam atbildētājas /pers. S/ paskaidrojumam pievienotajā aptaujas balsošanas

protokola eksemplārā ir kļūda, norādot dzīvokļa Nr. 14 numuru.

[18.4] Konkrētajā gadījumā primāri vērtējams lietā esošie rakstveida pierādījumi, /pers. AN/ un /pers. A0/ aizpildītās aptaujas lapas, no kuru

satura tieši izriet viņu piekrišana un par kuru viltojumu neviens no lietas dalībniekiem atsevišķu pieteikumu nav iesniedzis.

Ņemot vēra minēto, nav pamata apšaubīt, ka /pers. AN/ kā dzīvokļa Nr. 14 īpašniece un /pers. A0/ kā dzīvokļa Nr. 4 īpašnieks ir izteikuši savu

piekrišanu lēmuma projektam. Līdz ar to minētajam rakstveida pierādījumam – atbildētāju aizpildītajai aptaujas lapām ir prioritāte pār vēlāk prasītāja

izteiktajiem iebildumiem.

Balsošanas protokola lēmumā ieviesusies pārrakstīšanās kļūda, norādot dzīvokļa numuru, nevar ietekmēt dokumenta juridisko spēku, jo tā nemaina

konkrētās darbības faktisko un patieso nodomu. Lietas izskatīšanā nav pamats uzskatīt, ka pārrakstīšanās kļūdas esība dzīvokļu īpašniekos radījusi

maldīgu priekšstatu par izlemjamā jautājuma objektu.

[18.4] Civilprocesa likuma 179. pants paredz kārtību, kādā lietas dalībnieki piesaka lūgumu par rakstveida pierādījumu viltojumu. Attiecīgi tiesas

kompetencē ir rakstveida pierādījumu viltojumu turpmāka izvērtēšana vienīgi gadījumos, kad lietas dalībnieki piesaka attiecīgu lūgumu, jo vienīgi tas

atbilstoši Civilprocesa likuma 179. panta trešajai daļai ir pamats tiesai noteikt ekspertīzi vai izprasīt citus pierādījumus, kas varētu minēto apstākli

apliecināt. Lietā šāds lūgums nav saņemts.

[19] Prasītājs norāda, ka balsošanas protokolu ir sagatavojusi /pers. AC/ bez attiecīga pilnvarojuma. /pers. AC/ nav Dzīvokļu īpašnieku

kooperatīvās sabiedrības “/Nosaukums/” amatpersona un viņai nav tiesību rīkoties ar pārējo mājas iedzīvotāju datiem.

[19.1] No aptaujas balsošanas protokola redzams, ka to sastādījusi /pers. AC/, savukārt to ar saviem parakstiem ir apstiprinājuši valdes locekļi

/pers. I/, /pers. AN/ un /pers. AB/.

[19.2] Jau iepriekš spriedumā ir norādītas sastāvdaļas, kuras, atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likuma 20. panta trešajai daļai iekļaujamas balsošanas

protokolā, ja lēmums pieņemts nesasaucot dzīvokļu īpašnieku kopsapulci –lēmuma projekta nosūtīšanas diena un dzīvokļu īpašnieku balsošanai noteiktais

termiņš, pieņemtais lēmums un ar to saistītās balsošanas rezultāti, pēc dzīvokļu īpašnieku pieprasījuma — atšķirīgo viedokļu saturs, citas būtiskas ziņas

par balsojumu.

Šajā gadījumā prasītāja celtie iebildumi pret /pers. AC/ kā aptaujas balsošanas protokola sagatavotājas pilnvarām nav vērtējami kā pamatoti, tā kā,

pārbaudot lietā iesniegot aptaujas balsošanas protokolu, secināms, ka tajā iekļauta visa obligāti balsošanas protokolā norādāmā informācija, ievērojot

Dzīvokļa īpašuma likuma 20. panta trešo daļu.

Turklāt tiek ņemts vērā tiesu praksē atzītais, ka par pamatu apstrīdēto lēmumu atzīšanai par spēkā neesošiem nevar būt pieļautie pārkāpumi –

kopsapulces sasaukšanas kārtība (izziņošanas neievērošana), sapulces vadītāja un protokolista neievēlēšana, protokolos atspoguļotās informācijas

nepilnīgums, ja tie, ņemot vērā dzīvokļu īpašnieku pausto attieksmi un pieņemto lēmumu būtību, nevar ietekmēt gala rezultātu (Kurzemes apgabaltiesas

Civillietu tiesas kolēģijas 2014. gada 13. oktobra spriedums lietā Nr. C20416212). Minētajā civillietā Senāta Civillietu departaments atteicies

ierosināt kasācijas tiesvedību.

[19.3] Saprātīgi izvērtējot noskaidroto un tā ietekmi uz lēmuma tiesiskumu, secināms, ka šajā gadījumā, tas, ka balsošanas protokolu ir sastādījusi

/pers. AC/, vai kāda cita persona, arī tad, ja par šīs personas ievēlēšana nav notikusi noteiktajā kārtībā, neietekmē aptaujas rezultātu un pieņemto

lēmumu.

[20] Prasītājs norāda, ka aptaujas anketās pretēji Dzīvokļu īpašuma likuma 20. panta otrajai daļai tiek piedāvāts atzīmēt “Piekrītu” vai

“Nepiekrītu”, nevis “Par” vai “Pret” attiecīgā lēmuma pieņemšanu.

[20.1] Pārbaudot tiesā iesniegtās aptaujas anketas redzams, ka tās sagatavotas ietverot divus atbilžu variantus “piekrītu un “nepiekrītu”, atbildot uz

jautājumu “Vai Jūs piekrītat sākt mājas renovācijas projektēšanu, izmantojot remont uzkrājumu līdzekļus (nevajadzīgo nosvītrot)”. Savukārt balsošanas

protokolā apkopoti dati cik dzīvokļu īpašnieki ir balsojuši “Par” un cik “Pret”.

[20.2] Atbilstoši Dzīvokļu īpašuma likuma 20. panta otrajai daļai ja lēmums tiek pieņemts, nesasaucot dzīvokļu īpašnieku kopsapulci, — aptaujas

veidā, pārvaldnieks vai cita dzīvokļu īpašnieku kopības noteikta persona katram dzīvokļa īpašniekam nosūta rakstveida lēmuma par izlemjamo jautājumu

projektu un dokumentus, kas saistīti ar lēmuma pieņemšanu, kā arī norāda termiņu, kādā dzīvokļa īpašnieks var rakstveidā balsot “par” vai “pret”

attiecīgā lēmuma pieņemšanu. [..].

[20.3] Dzīvokļa īpašuma likums tieši nenosaka konkrētu aptaujas anketu formu, vai to, ar kādiem terminiem dzīvokļa īpašnieki pauž savu

piekrišanu lēmuma pieņemšanai. Būtiski, lai balsojuma anketās iekļautie atbilžu varianti būtu aptaujas dalībniekiem skaidri, nodrošinot iespēju

nepārprotami paust savu attieksmi pret pieņemamo lēmumu.

[20.4] Šajā gadījumā, izvērtējot aptaujas anketu saturu un tajā piedāvātos atbilžu variantus, nav pamata uzskatīt, ka tās neatbilst Dzīvokļa īpašuma

vai kāda cita normatīva akta prasībām, tā kā dzīvokļa īpašniekiem bija dota iespēja izteikt savu viedokli piekrītot vai nepiekrīto lēmuma projektā izteiktā

priekšlikuma īstenošanu. Saprātīgi izvērtējot dzīvokļu īpašnieku aizpildītās anketas un aptaujas balsošanas protokolā fiksēto aptaujas rezultātu, nav

pamata secināt, ka dzīvokļu īpašnieki tiktu maldināti par pieņemamo lēmumu, vai sniegto atbilžu atbilstību viņu gribai.

[21] Tāpat nav pamatots prasītāja norādītais, ka /pers. BL/, /pers. V/ un /pers. AC/ aptaujas anketā nav norādīts izlemjamā jautājuma projekts un

atbildētāji ir tikai parakstījuši aptaujas veidlapu, neizpaužot savu attieksmi.

[21.1] Lietā iesniegtajās aptaujas anketās, kuras aizpildījusi /pers. V/, /pers. AC/ un /pers. BL/, norādīts “Lēmuma pieņemšanai par Dzīvojamās

mājas /adrese/ renovācijas projekta izstrādi (izmantojot remontuzkrājuma līdzekļus)” un piedāvāti divi atbilžu varianti “piekrītu”, zem kura, norādot

parakstīšanas datumu, ir parakstījušies abi atbildētāji, un “nepiekrītu”, zem kura dzīvokļu īpašnieki nav izdarījuši parakstu.

[21.2] Ņemot vērā norādīto, nav pamata secināt, ka minētajās aptaujas anketās nav iekļauts lēmuma projekts, vai uzskatīt, ka atbildētāji nebija

informēti par pieņemamā lēmuma saturu.

[22] Prasītājs norāda, ka /pers. B/ balsošanas anketu nav parakstījis vispār. /pers. F/ aptauja parakstīta 2020.gada 25. aprīlī, kas ir gadu pirms

aptaujas veikšanas.

[22.1] Kā to savos rakstveida paskaidrojumos ir norādījis pats atbildētājs /pers. B/, paužot piekrišanu pieņemtajam lēmumam, un savos

paskaidrojumos apstiprināja arī atbildētāja /pers. I/, /pers. B/ aptaujas anketu saņēma un aizpildīja elektroniski. Aptaujas anketā ir izdarīta atzīme

“piekrītu” (lēmuma projektam). Tādējādi nav pamata uzskatīt, ka /pers. B/ anketu nav aizpildījis vispār, vai ir izteicis piekrišanu citādam balsojumam.

[22.2] Pārbaudot /pers.F/ aizpildīto aptaujas anketu, secināms, ka atbildētājs kā tās parakstīšanas datumu ir norādījis 2020. gada 25. aprīli. Taču

atbildētāja sniegtie paskaidrojumi, aptaujas balsošanas protokolā fiksētā informācija apstiprina, ka atbildētājs aptaujas anketu ir aizpildījis, balsojot par

pieņemto lēmumu, pieļaujot kļūdu, norādot gada skaitli. Tādējādi secināms, ka atbildētājs /pers. F/ ir balsojis tieši par apstrīdēto lēmumu. Šāda atziņa

tiek pausta arī vadoties no tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem un dzīvē gūtiem novērojumiem

[23] Prasītājs norāda, ka nav ņemami vērā dzīvokļu 40 un 66 īpašnieces /pers. I/ balsojumi, jo to īpašniece abus dzīvokļus ir atsavinājusi 2021.

gada 3. septembrī un 2021. gada 11. oktobrī. Nav ņemami vērā arī /pers. R/ un /pers. AD/ veiktie balsojumi, tā kā abi atbildētāji ir atsavinājuši sev

piederošos dzīvokļus.

[23.1] Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 8. panta pirmo daļu dzīvokļa īpašnieks ir persona, kas ieguvusi dzīvokļa īpašumu un īpašuma tiesības

nostiprinājusi zemesgrāmatā.

Dzīvokļa īpašuma likuma 15. panta pirmā un otrā daļa noteic, ka dzīvokļu īpašnieku kopība ir pārvaldes institūcija dzīvojamā mājā, kas sadalīta

dzīvokļu īpašumos, dzīvokļu īpašnieku kopības sastāvā ir visi attiecīgās dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieki.

[23.2] Tiesa atzīst par nepamatotu prasītāja argumentu par to, ka /pers. I/ nav īpašuma tiesības uz dzīvokļiem Nr. 40 un 66, /adrese/, savukārt

/pers. R/ uz dzīvokli Nr. 7, /adrese/, /pers. AD/ uz dzīvokli Nr. 23, /adrese/, tādēļ minēto personu balsojums nav ņemams vērā.

[23.3] Atbilstoši lietā iesniegtajā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatas nodalījuma Nr. /numurs B/izdrukā iekļautajām ziņām,

/pers. I/ dzīvokļa īpašumu Nr. 66 atsavinājusi 2021. gada 11. oktobrī, dzīvokļa īpašumu Nr. 40 2021. gada 2021. gada 3. septembrī. /pers. R/ īpašuma

tiesības uz dzīvokļa īpašumu Nr. 7, /adrese/, ir izbeigušās 2022. gada 10. martā pamatojoties uz dāvinājuma līgumu, savukārt /pers. AD/ uz dzīvokli Nr.

23, /adrese/, īpašuma tiesības izbeigušās 2022. gada 9. februārī uz pirkuma līguma pamata.

[23.4] Atbildētāji dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pieņemšanā ir piedalījušies kā attiecīgo dzīvokļu īpašnieki, būdami dzīvokļu īpašnieku

kopības sastāvā, tā kā aptaujas norises un lēmuma pieņemšanas brīdī ir bijuši dzīvokļu īpašnieki atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likuma 8. panta

nosacījumiem.

Tādējādi secināms, ka minētie atbildētāji ir piedalījušies lēmuma pieņemšanā un, pretēji prasītāja norādītajam, atbildētāju veiktais balsojums ir

ņemams vērā, tā kā dzīvokļa atsavināšana pēc tam, kad notikusi dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pieņemšana, automātiski nepadara nederīgu

balsojumu, kuru persona izdarījusi, esot dzīvokļu īpašnieku kopības biedrs.

[23.5] Turklāt prasītāja norādītā kārtība, ja dzīvokļa īpašniekam, atsavinot nekustamo īpašumu, iepriekš atrodoties dzīvokļu īpašnieku kopībā,

veiktais balsojums tiktu anulēts, tādā gadījumā padarītu neiespējamu jebkādu dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu pieņemšanu vispār, ņemot vērā, ka

dzīvokļa īpašniekiem ir tiesības pēc saviem ieskatiem rīkoties ar nekustamo īpašumu, to atsavinot.

[24] Pamatojoties uz lietā noskaidroto, secināms, ka aptaujas rīkotāji aptaujas balsošanas organizēšanas gaitā nav pilnībā ievērojuši Dzīvokļa

īpašuma likumā paredzēto procesuālo kārtību, tomēr pieļautie pārkāpumi nav atzīstami par tik būtiskiem, lai tie varētu ietekmēt aptaujas veidā pieņemtā

lēmuma saturu. Izskatot lietu, nav gūta pietiekama pārliecība, ka kāda no personām, kas balsojusi “par”, nav izteikusi savu gribu likumā paredzētā kārtībā

vai tikusi maldināta par patieso aptaujas mērķi, jo to rīcībā esošā informācija bija pietiekama, lai izšķirtos par savām interesēm atbilstošāko risinājumu.

Izvērtējot faktiskos apstākļus un to juridisko novērtējumu, konkrētajā situācijā nav konstatējami būtiski tiesību pārkāpumi, tādēļ prasība arī

izvērtējot lietu pēc būtības ir uzskatāma par nepamatotu un ir noraidāma.

[25] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 42. panta otro daļu, ja prasību noraida (..), tiesas izdevumi, kas nav samaksāti iepriekš, piespriežami no

prasītāja valsts ienākumos.

Pamatojoties uz minēto, no prasītājas valsts ienākumos piedzenami nesamaksātie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 262,92 EUR, jo kopējais

minēto izdevumu apmērs lietā ir 383,49 EUR, prasītājs, ceļot prasību tiesā, ir samaksājis ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumus 120,57 EUR.

[26] Ievērojot Civilprocesa likuma 204.1 panta pirmās daļas nosacījumus, sprieduma daļā par tiesas izdevumu piedziņu labprātīgai izpildei

nosakāms 10 dienu termiņš no sprieduma likumīgā spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 5. panta pirmo daļu, 8. panta pirmo daļu, 92.–97. pantu, 187. panta otro daļu, 189.–

193. pantu, tiesa

nosprieda

noraidīt /pers. A/ prasību pret atbildētājiem /pers. B/, /pers. C/, /pers. D/, /pers. E/, /pers. F/, /pers. G/, /pers. H/, /pers. J/, /pers. K/, /pers. L/,

/pers. M/, /pers. N/, /pers. O/, /pers. P/, /pers. S/, /pers. T/, /pers. U/, /pers. V/, /pers. Z/, /pers. A0/, /pers. AA/, /pers. AB/, /pers. AC/, /pers. AE/,

/pers. AF/, /pers. AG/, /pers. AH/, /pers. AJ/, /pers. AK/, /pers. AL/, /pers. AM/, /pers. AN/, /pers. AO/, ar trešo personu dzīvokļu kooperatīvo

sabiedrību “/Nosaukums/” par dzīvokļu īpašnieku kopības 2021. gada aprīļa lēmuma atzīšanu par spēkā neesošu.

Izbeigt tiesvedību prasības daļā pret /pers. I/, /pers. AD/, /pers. R/, SIA “/pers. AI/”,

Piedzīt no /pers. A/ par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 262,92 EUR (divi simti sešdesmit divi euro un 92 centi).

Noteikt /pers. A/ termiņu labprātīgai sprieduma izpildei daļā par tiesāšanās izdevumu piedziņu, 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi iemaksājami Tiesu administrācija, reģistrācijas Nr.90001672316, konta Nr.LV51TREL2190458019000,

BIC kods TRELLV22, klasifikācijas kods 21499. Maksājuma mērķis ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi civillietā C71349821.

Sprieduma labprātīgai izpildei noteiktajā termiņā Vidzemes rajona tiesā iesniedzami dokumenti, kas apliecina ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu

samaksu.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Vidzemes apgabaltiesā 20 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas 2022. gada 9. maija,

iesniedzot sūdzību Vidzemes rajona tiesā.

Sprieduma pieejamības tiešsaistes sistēmā datums – 2022. gada 9. maijs.

Tiesnese S. Babre