Court orders debt collection for goods supplied, awarding damages and costs against the defendant company.
Sintesi Legislator
Generato dall'IAThe court ordered the defendant company to pay the plaintiff approximately 39,329 euros for goods supplied, including principal debt, late interest, and court costs. The plaintiff successfully proved the debt through invoices and the defendant's admission of the contract terms, while the defendant's counterclaim for debt collection was rejected. The judgment was based on the Civil Law provisions regarding debt collection and the Civil Procedure Law regarding costs allocation.
Regesto Legislator
Generato dall'IACivillikuma 1587. un 1590. panti; Civilprocesa likuma 8., 41., 44., 92.-94., 97., 189.-193., 195., 204.1 panti: The court must order payment of the principal debt, statutory interest, and litigation costs when the creditor proves the debt and the debtor fails to pay, rejecting any counterclaim for debt collection if unsupported by evidence.
Parole chiave
Generato dall'IADisposizioni normative citate
Generato dall'IAGiurisprudenza citata
Generato dall'IADecisioni correlate
Generato dall'IATesto completo
ECLI:LV:RPPT:2022:0530.C68452120.5.S
Lieta Nr. C68452120
Lietas arhīva Nr. C-0500-22/14
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2022. gada 30. maijā
Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa,
tiesnesis Viktors Makucevičs
ar tiesas sēžu sekretāri Agniju Katkeviču,
piedaloties prasītājas pilnvarotajam pārstāvim /pers. A/ un atbildētājas pilnvarotajam pārstāvim /pers. B/,
atklātā tiesas sēdē Daugavgrīvas ielā 58, Rīgā izskatīja civillietu Dan Cake Polonia Sp.z.o.o. prasībā pret SIA „DANCE CAKE” par parāda
piedziņu un SIA „DANCE CAKE” pretprasībā pret Dan Cake Polonia Sp.z.o.o. par parāda piedziņu.
Aprakstošā daļa
[1] 2020. gada 28. oktobrī Dan Cake Polonia Sp.z.o.o. (turpmāk arī – Dan Cake) cēla Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā prasību pret SIA
„DANCE CAKE” (pirms firmas maiņas – SIA „DC & KM BALTIC”), kurā, pamatojoties uz Civillikuma 1587. un 1590. pantu, lūdz tiesu piedzīt no
atbildētājas parādu 37122,73 euro apmērā, kas sastāv no pamatparāda 35240,798 euro un likumiskajiem procentiem 1881,95 euro, un tiesāšanās
izdevumus.
[1.1] Prasības pieteikumā norādīts, ka starp pusēm notikusi sadarbība, ar kuru prasītāja piegādāja un pārdeva atbildētājai preci. Preces piegādātas
noteiktajos termiņos un kvalitātē, par minētajiem apstākļiem pretenzijas nav celtas.
Par piegādāto preci prasītāja sagatavoja un izsniedza atbildētājai divus rēķinus: 2019. gada 15. novembra rēķins Nr. 540746 par summu
17633,42 euro ar apmaksas termiņu 2019. gada 29. maijā, un 2019. gada 19. decembra rēķins Nr. 544746 ar summu 17607,36 euro ar apmaksas
termiņu 2020. gada 1. februārī.
[1.2] 2020. gada 22. septembrī atbildētājai tika nosūtīta pretenzija par parāda samaksu, kurā lūgts veikt parāda samaksu, kā arī atbildētāja tika
informēta par nodomu vērsties tiesā parāda piedziņai gadījumā, ja parāds netiks pilnībā samaksāts. Atbilde netika saņemta.
[1.3] Prasītāja uzskata, ka veikusi visas nepieciešamās darbības, lai pienācīgā kārtā brīdinātu atbildētāju par parāda piedziņu un risinātu strīdu
pārrunu ceļā.
[1.4] Prasītāja savas saistības pret atbildētāju izpildījusi, bet atbildētāja nav veikusi samaksu par saņemto preci.
[1.5] Atsaucoties uz Civillikuma 1765. panta otro daļu, 1765. panta trešo daļu, prasītāja aprēķinājusi atbildētājai nokavējuma procentus: par
rēķinu Nr. 540746 par laika periodu no 2019. gada 30. decembra līdz 2020. gada 9. oktobrim (284 dienām) 1001,58 euro, bet par rēķinu Nr. 544746
par laika periodu no 2020. gada 2. februāra līdz 2020. gada 9. oktobrim (250 dienām) 880,37 euro.
[2] 2021. gada 22. aprīlī Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā saņemti atbildētājas paskaidrojumi, kuros norādīts, ka prasību neatzīst.
[2.1] Atbildētāja norāda, ka strīds nav piekritīgs Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesai, jo starp pusēm 2011. gada 13. jūnijā tika noslēgts līgums Nr.
01/06/2011 (turpmāk arī – Līgums), no kura 9. punkta izriet, ka visus strīdus puses risina Rīgas Šķīrējtiesā saskaņā ar šīs šķīrējtiesas reglamentu viena
tiesneša sastāvā un saskaņā ar Latvijas Republikas tiesību normām.
[2.2] Ņemot vērā, ka preču piegāde notikusi atbilstoši līguma noteikumiem, par ko liecina rēķinos atspoguļotie darījuma noteikumi, tad strīds
izskatāms atbilstoši līgumiskajai pakļautībai, bet tiesvedība lietā izbeidzama.
[3] SIA „DANCE CAKE” (turpmāk arī – DANCE CAKE) 2021. gada 22. decembrī cēla Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā pretprasību pret Dan
Cake Polonia Sp.z.o.o. par parāda piedziņu, kurā norādīts, ka Līguma 11. punktā par preces pārdošanu un virzīšanu Latvijas, Lietuvas un Igaunijas
teritorijā atbildētājam pienākas bonuss 3% apmērā no preces vērtības, kas tika nopirkta no Dan Cake.
DANCE CAKE nepārtraukti veica preces iepirkumus no Dan Cake no 2011. gada 14. jūnija līdz 2019. gada 19. decembrim. Šajā laika periodā
DANCE CAKE saņēma preci par kopējo summu 2158892,87 euro un pilnībā apmaksāja preci par kopējo summu 2123652,09 euro. Tādējādi
DANCE CAKE pienākas kopējais bonuss 63709,56 euro apmērā, kas ir 3% no apmaksātās preces vērtības.
[3.1] Attiecībā par Līguma spēkā esamību DANCE CAKE norāda, ka visa sadarbība līdz ar prasībā norādītās preces piegādi notika uz Līguma
pamata.
Par minēto liecina tas, ka DANCE CAKE izrakstīja Dan Cake dažādus rēķinus (soda sankciju samaksai, tirdzniecības pakalpojumu apmaksai,
preces atgriešanai utt.), kuros bija norādīta atsauce uz Līgumu, ko apliecina pretprasībai nejaušības kārtā pievienotie rēķini par laika periodu no 2016.
gada līdz 2019. gadam. Rēķini pieņemti bez iebildumiem.
Norāda, ka DANCE CAKE izrakstīto rēķinu apmaksa notika ar ieskaitu pret Dan Cake rēķiniem. Minēto apstiprina AS „LPB” izziņa par
DANCE CAKE izejošiem maksājumiem, kurā cita starpā pie maksājumiem norādīts šāds maksājuma mērķis: „Rēķins Nr. 409156 datums 03.06.2016
mīnuss rēķins nr. DN-56 datums 03.06.2 016”. Tādējādi Dan Cake ne tikai nav cēlusi iebildumus pret DANCE CAKE rēķiniem un to saturu, bet arī
nav cēlusi iebildumus pret DANCE CAKE veikto ieskaitu.
[3.2] DANCE CAKE lūdz piedzīt no Dan Cake bonusu 63709,56 euro apmērā.
[4] Atsaucoties uz celto pretprasību, Dan Cake iesniedza Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā rakstveida paskaidrojumus, kuros norādīts, ka
pretprasība noraidāma.
[4.1] Līguma kopija, kuru iesniedza DANCE CAKE, izgatavota 2021. gadā, un tā atšķiras no Dan Cake iesniegtās Līguma kopijas. Dan Cake
norāda, ka kopš 2011. gada tā nav saņēmusi parakstītu līgumu no DANCE CAKE, kamēr 2018. gadā Līgums nebija atsūtīts e-pastā. Tādējādi pastāv
šaubas par DANCE CAKE iesniegtā Līguma autentiskumu, ņemot vērā, ka saturiski abas Līguma versijas atšķiras. Turklāt prasītāja nekad nebija slēgusi
ar DANCE CAKE tādu līgumu, kurā būtu paredzēti jebkādi bonusa maksājumi.
[4.2] Līguma numura un datuma norāde rēķinā pierāda tikai konkrētu numuru un konkrētu datumu. Ciparu un burtu kopums, ar kuru apzīmē šādu
līgumu identificējošo informāciju, nevar izklāstīt neko par pašu Līgumu, proti, par Līguma pusēm, sadarbības nosacījumiem, samaksas kārtību, piegādes
nosacījumiem utt. Tāpēc būtu nepareizi pieņemt, ka līguma numurs un tā noslēgšanas datums varētu sniegt informāciju, kāda bijusi preces cena vai tās
apmaksas kārtība.
Līguma numura un/vai datuma iekļaušana rēķinā palīdz maksātajam identificēt uzņēmumu, kas izrakstīja rēķinu, pārliecināties par rēķina pareizību
vai apmaksas rekvizītiem. Tajā pašā laikā maksātājs var apmaksāt arī tādu rēķinu, kurā netiks iekļauta līguma identificējošā informācija, piemēram, ja
viņam ir zināms rēķinu izrakstījušais uzņēmums un nav nekādu šaubu par rēķina pareizību. Nav normatīvo aktu, kas noteiktu precīzu rēķinu saturu. Tāpat
arī nav neviena normatīvā akta, kas liegtu pieņemt apmaksai un apmaksāt rēķinus, kuros būtu iekļauta vēsturiska norāde uz līgumu (tas ir, uz tādu, kura
darbība jau beigusies, bet pēc kura izbeigšanas puses turpina sadarbību).
[4.3] DANCE CAKE izrakstītie rēķini nepārkāpa normatīvo aktu prasības, tāpēc tos nebija pamata nepieņemt. Tomēr tas nenozīmē, ka Dan
Cake uzskatīja par pareizu rēķinos esošo atsauci uz Līgumu. Rēķinos esošo atsauci uz Līgumu neprasīja labot, jo tas tikai apgrūtinātu sadarbību starp
pusēm.
[4.4] Attiecībā uz ieskaitu norāda, ka tas apliecina tikai un vienīgi prasījuma dzēšanu ar pretprasījumu. Puses nebija vienojušās par ieskaita
veikšanu, bet to DANCE CAKE veica vienpusēji, kam Dan Cake neiebilda.
[4.5] Papildus Dan Cake norāda, ka starpība starp apmaksāto un pasūtīto preci sastāda prasības summu. Prasības pamatā esošie neapmaksātie
rēķini norādīti preces apgrozījuma tabulā. Tas nozīmē, ka DANCE CAKE apstiprina preču saņemšanu un to, ka par minēto apstākli strīdu nav.
[5] Tiesas sēdē Dan Cake pārstāvis /pers. A/ prasību uzturēja, pretprasību neatzina. Paskaidroja, ka prasībā norādītās piegādes notikušas ārpus
Līguma noteikumiem, jo tam bija notecējis termiņš. Pušu iesniegtās līgumu kopijas atšķiras. Rēķinos iekļautā atsauce uz Līgumu bija, lai varētu identificēt
maksātāju, un tas nekādā gadījumā nenorāda uz to, ka Līgums būtu bijis spēkā esošs.
Tiesas sēdē DANCE CAKE pārstāvis /pers. B/ pretprasību uzturēja, prasību neatzina. Norādīja, ka neapstrīd, ka piegādes pēc prasībā
norādītajiem rēķiniem notikušas, tomēr šajā gadījumā ņemams vērā, ka DANCE CAKE pienākas bonuss, attiecībā uz kuru būtu izdarāms ieskaits.
Vērtējams arī tas, ka DANCE CAKE iesniedza notariāli apstiprinātu līguma kopiju, kura attiecībā pret prasītājas iesniegto Līgumu ir uzskatāma ar lielāku
juridisko spēku.
Motīvu daļa
[6] Noklausījusies lietas dalībnieku tiesas sēdē sniegtos paskaidrojumus, pārbaudījusi un novērtējusi lietas materiālos esošos rakstveida
pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir apmierināma, bet pretprasība ir noraidāma.
[9] Atbilstoši Civilprocesa likuma 93. panta pirmajai daļai katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.
Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.
Savukārt Civilprocesa likuma 96. panta piektā daļa noteic, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra
puse.
Minētās normas nosaka tiesai pienākumu pārbaudīt un novērtēt visus pierādījumus, kurus tā pieņēmusi, kā arī izvirza tiesai vairākas prasības, kas
jāievēro, lai pareizi novērtētu lietā esošos pierādījumus. Pirmkārt, pierādījumi jāvērtē to kopumā, nevis izolēti, turklāt vērtējums dodams par visiem
pierādījumiem. Otrkārt, vienlaikus jāvērtē pierādījumu saturs un forma. Treškārt, jānosaka pierādījumu nozīmība saistībā ar lietā konstatētajiem
apstākļiem un faktiem. Ceturtkārt, jāiedziļinās katra pierādījuma būtībā, salīdzinot to ar citiem (sk. Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta
2015. gada 26. oktobra sprieduma lietā Nr. SKC-0156/2015 12.1. punktu).
[10] Lietā nav strīda par to, ka Dan Cake veica divas piegādes DANCE CAKE, par kurām izrakstīti rēķini Nr. 540746 un Nr. 544746.
Tāpat lietā nav strīda, ka 2011. gada 13. jūnijā starp pusēm tika noslēgts līgums Nr. 01/06/2011.
Lietā pastāv strīds par to, vai Līgums ir spēkā esošs, un tādējādi izvērtējams, vai DANCE CAKE pienākas tās iesniegtajā Līguma kopijā
paredzētais bonuss un vai vispār šajā gadījumā strīda izskatīšana ir pakļauta vispārīgās jurisdikcijas tiesai.
[11] Kā atzīts tiesību doktrīnā, civiltiesiskajā strīdā pusēm ir pretējas intereses un viedokļi un katra puse cenšas pārliecināt tiesu par noteiktu
tiesisko attiecību un juridiski nozīmīgu faktu esamību vai neesamību. To var panākt ar pierādījumiem un pierādīšanu (sk. A.Līcis. Prasības tiesvedība un
pierādījumu. Prof. K.Torgāna zinātniskajā redakcijā. – Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2003, 80.-83. lpp.).
Atbilstoši Civilprocesa likuma 92. pantam pierādījumi ir ziņas, uz kuru pamata tiesa nosaka tādu faktu esamību vai neesamību, kuriem ir nozīme
lietas izspriešanā. Savukārt Civilprocesa likuma 93. panta pirmā daļa noteic, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai
iebildumus.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 97. pantu tiesa novērtē pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz tiesas sēdē vispusīgi, pilnīgi
un objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem, vadoties no tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem, zinātnes atziņām un dzīvē gūtiem novērojumiem.
Pierādījumu novērtēšana ir izziņas process ar noteiktu saturu. Novērtējot pierādījumus, tiesai jānosaka pierādījumu objektivitāte, patiesīgums, tie
jāvērtē to kopumā, nevis izolēti (sk. Aivars Līcis. Prasības tiesvedība un pierādījumi. Tiesu namu aģentūra, 2003., 79.-83. lpp.).
Tiesa pati pierādījumus neievāc, bet pamato savu spriedumu ar lietas dalībnieku iesniegtajiem pierādījumiem. Tādējādi, ievērojot Civilprocesa
likuma 97. panta noteikumus, tiesa atzīst, ka lietā dodams novērtējums tam, kādā tvērumā starp pusēm pastāvēja civiltiesiskas attiecības, tas ir, vai šajā
gadījumā būtu piemērojami Līguma noteikumi un kuras puses iesniegtajā redakcijā.
[11.1] Civilprocesa likuma 178. panta pirmā daļa noteic, ka lietas dalībnieki var apstrīdēt rakstveida pierādījumu patiesīgumu.
Dan Cake pārstāvis, sniedzot paskaidrojumus uz pretprasības pieteikumu, kā arī tiesas sēdē norādīja, ka Dan Cake nekad nav slēgusi ar DANCE
CAKE līgumu, kas būtu paredzējis jebkāda veida bonusus. Tātad tiesa secināja, ka faktiski lietā Līgums tiek apstrīdēts.
Lietas izskatīšanas gaitā tiesa konstatēja, ka pušu iesniegtās Līguma versijas atšķiras, un tieši atšķiras abu iesniegto Līguma versiju 9., 10. un 11.
punkts, kas paredz šķīrējtiesas klauzulu, līguma darbības laiku un citus noteikumus, tajā skaitā arī pretprasības celšanas pamatu attiecībā uz bonusa
piedziņu.
Tiesa konstatē, ka Dan Cake pārstāvis iesniedzis izdruku no e-pasta, kuras izdrukāšanu apliecina zvērinātas notāres sagatavotais 2021. gada 15.
jūlija notikuma norises protokols Nr. 3701 (lietas 1. sējuma 142.-166. lapa), savukārt DANCE CAKE iesniegusi līguma kopiju, kuru izgatavoja un
atvasinājuma izgatavošanu no uzrādītā dokumenta apliecināja zvērināta notāre Ilze Freidenfelde (lietas 1. sējums 93.-96. lapa).
[11.1.1] Vērtējot DANCE CAKE iesniegto līguma atvasinājumu, tiesa konstatē turpmāko.
Kā izriet no zvērinātas notāres sniegtā apliecinājuma, tad noraksts izdarīts no dokumenta, kuru uzrādīja /pers. O/, kas ir DANCE CAKE pārstāvis.
Tāpat veikta atzīme, ka atbilstoši Notariāta likuma 119. pantam zvērināts notārs nepārbauda iesniegto dokumentu izdošanas likumību, bet pārbauda tikai
to atbilstību uzrādītajam dokumenta oriģinālam.
Notariāta likuma 119. pants noteic, ka, apliecinot dokumentu atvasinājumus (norakstus, izrakstus un kopijas) un tulkojumus, zvērināts notārs tos
salīdzina ar iesniegtajiem dokumentiem. Apliecinājumos norādāmi dokumentu iesniedzēji. Zvērināts notārs nepārbauda iesniegto dokumentu izdošanas
likumību, bet pārbauda tikai to atbilstību uzrādītajiem dokumentiem un to atzīmē apliecinājumā.
Tātad, pretēji DANCE CAKE pārstāvja minētajam, tiesa atzīst, ka šajā gadījumā tās iesniegtais dokuments nevar tikt atzīts par iesniegtu
atsavinājumu Civilprocesa likuma 111. panta otrās daļas izpratnē, jo atsavinājums izgatavots Notariāta likuma 119. panta kārtībā un zvērināts notārs
neapliecina veiktā dokumenta atsavinājuma izdošanas likumību, bet tikai norādījis, ka atvasinājums uztaisīts no uzrādītā dokumenta.
[11.1.2] Savukārt Dan Cake iesniedza izdruku no e-pasta, kurā glabājās skanēta Līguma kopija (atvasinājums), kur uz Līguma katras lappuses
saskatāmi līdzēju paraksti (nepilnīgi).
[11.2] Ņemot vērā, ka pušu iesniegtie Līguma atvasinājumi daļā atšķīrās, tiesa, ievērojot Civilprocesa likuma 111. panta ceturtās daļas noteikumus,
kas paredz, ja tiesai iesniegts rakstveida pierādījums atvasinājuma veidā, tiesa pēc lietas dalībnieku motivēta lūguma vai pēc savas iniciatīvas ir tiesīga
pieprasīt iesniegt vai uzrādīt oriģinālu, ja tas nepieciešams lietas apstākļu noskaidrošanai, abām pusēm uzlika par pienākumu iesniegt Līguma oriģinālu.
Puses tiesas uzlikto pienākumu nebija izpildījušas un Līguma oriģinālu nebija iesniegušas, Dan Cake norādot, ka tās lietvedībā Līguma oriģināls
netika atrasts, bet DANCE CAKE norādīja, ka Līguma oriģināls gājis bojā ugunsgrēka rezultātā. Pierādījumi par minētajiem apstākļiem no pusēm netika
iesniegti.
[11.3] Ievērojot Civilprocesa likuma 178. panta pirmajā daļā noteikto, likumdevējs noteicis kārtību, kas tiesai jāievēro rakstveida pierādījumu
patiesīguma apstrīdēšanas gadījumā, proti, pierādījuma iesniedzējam jādod tajā pašā tiesas sēdē paskaidrojumi par to, vai viņš vēlas izmantot šo
rakstveida pierādījumu vai arī lūdz to izslēgt no pierādījumiem (Civilprocesa likuma 178. panta ceturtā daļa). Atbilstoši minētā panta piektajai daļai, ja
lietas dalībnieks vēlas izmantot apstrīdēto pierādījumu, tiesa, salīdzinājusi šo pierādījumu ar citiem lietā esošajiem pierādījumiem, lemj par tā izmantošanas
pieļaujamību.
No Dan Cake pārstāvja sniegtajiem paskaidrojumiem izriet, ka faktiski šādā izskatā iesniegtie Līguma atvasinājumi, kuru atbilstību oriģinālam nebija
iespējams pārbaudīt, nebūtu pieļaujami kā pierādījumi lietā, jo lietā pēc tiesas pieprasījuma netika iesniegts Līguma oriģināls, savukārt DANCE CAKE
pārstāvis uzstāja, ka viņa iesniegtais Līguma atvasinājums ir uzskatāms par iesniegtu Civilprocesa likuma 111. panta otrās daļas tvērumā un ir
izmantojams (pieļaujams).
[11.4] Ņemot vērā, ka pusēm ir diametrāli pretēji viedokļi par DANCE CAKE iesniegtā Līguma kā pierādījuma izmantošanu, ņemot vērā abu
pušu iesniegto Līguma dažādās versijas, kā arī to, ka tiesa izmantojusi likumā noteiktās tiesības pieprasīt no pusēm Līguma oriģinālu, kas nesasniedza
paredzamo rezultātu (Līguma oriģināls netika iesniegts), tiesa atzīst, ka šajā gadījumā abu pušu iesniegtās Līguma versijas nav izmantojamas (pieļaujamas)
kā pierādījums lietā, jo tiesas rīcībā nebija nodots Līguma oriģināls vispusīgai lietas apstākļu pārbaudei un izvērtēšanai.
[11.5] Līdz ar minēto tiesa atzīst, ka DANCE CAKE, iesniedzot Līguma oriģinālu, kurā būtu paredzētas tās tiesības prasīt no Dan Cake bonusu
par preču pārdošanu un virzīšanu Lietuvas, Latvijas un Igaunijas teritorijā, nav pamatojusi savu pret Dan Cake izvirzīto prasījumu par bonusa piedziņu.
Cita starpā tiesa atzīst par nepieciešamu atzīmēt, ka par labu minētajam tiesas izdarītajam secinājumam netieši norāda pušu sarakste, no kuras
izriet, ka, sniedzot atbildi uz 2020. gada 20. marta pieprasījumu par līguma izbeigšanu un zaudējumu atlīdzināšanu, Dan Cake vērsa uzmanību uz to, ka
Līguma darbības laiks bija līdz 2012. gada 31. decembrim (lietas 2. sējums 9.-22. lapa).
Tāpat par labu minētajam tiesas izdarītajam secinājumam netieši norāda elektroniskās vēstules kopija, no kuras izriet, ka /pers. O/ sūtīja /pers. S/
līguma eksemplāru, kurā 9., 10. un 11. punkta noteikumi atbilst Dan Cake pārstāvja iesniegtajai Līguma versijai (lietas 1. sējums 129.-139. lapa).
[11.6] Apstākļos, kad tiesa nevar pārliecināties par iesniegto Līguma atvasinājumu atbilstību oriģinālam, tiesa atzīst, ka nav pamatots DANCE
CAKE pieteiktais lūgums par tiesvedības izbeigšanu lietā saskaņā ar Civilprocesa likuma 223. panta 1. punktu, jo lietas izskatīšana nav pakļauta tiesai, jo
tiesa konstatēja, ka lietā nav pierādījumi tam, ka puses būtu vienojušās par strīda izskatīšanu šķīrējtiesā.
[11.7] Ņemot vērā, ka tiesa nekonstatēja, ka pušu starpā pastāvētu vienošanās par bonusa samaksas pienākumu DANCE CAKE norādītajos
apstākļos, tiesa atzīst, ka DANCE CAKE nav pierādījusi izvirzītā prasījuma pret Dan Cake pamatotību un pretprasība kā nepamatota ir noraidāma.
[12] Dan Cake ir cēlusi prasību par to, ka DANCE CAKE nav apmaksājusi Dan Cake izrakstītos rēķinus par preču piegādi, par kuru piegādi
strīds nepastāv:
- 2019. gada 15. novembra rēķinu Nr. 540746 par summu 17633,42 euro ar apmaksas termiņu 2019. gada 29. maijā (lietas 1. sējuma 15.-16,
18.-19. lapa);
- 2019. gada 19. decembra rēķinu Nr. 544746 ar summu 17607,36 euro ar apmaksas termiņu 2020. gada 1. februārī (lietas 1. sējuma 21., 23.
lapa).
Piegādes pamatu apliecina lietai pievienotās CMR pavadzīmes, ka prece ir piegādāta un saņemta (lietas 1. sējuma 17., 20., 22. un 24. lapa).
[12.1] Tiesas rīcībā nav ziņu par to, ka puses būtu vienojušās par piemērojām tiesību normām attiecībā uz veiktajām piegādēm. Turklāt par minēto
apstākli neviena no pusēm nebija izvirzījusi nekādus iebildumus.
Civillikuma 19. panta otrā daļa noteic, ja vienošanās nav bijusi, tad jāpieņem, ka līdzēji pakļāvuši savu saistību, pēc tās satura un sekām, tās valsts
likumam, kur saistība jāizpilda. Ņemot vērā, ka piegāde notikusi Latvijā, tiesa atzīst, ka šajā gadījumā attiecībā uz veiktajām piegādēm var tikt piemēroti
Latvijas Republikas normatīvie akti.
[12.3] Civillikuma 1587. pants noteic, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne
arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.
Ņemot vērā, ka DANCE CAKE pārstāvis bija norādījis, ka piegādes tiešām ir bijušas un par tām netika veikta samaksa, tiesa atzīst, ka Dan Cake
prasība pret DANCE CAKE par parāda piedziņu ir pamatota un apmierināma.
[13] Civillikuma 1756. pants noteic, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu. Atbilstoši Civillikuma
1757. pantam, nolīgstot procentus, jānoteic to apmērs. Ja tas nav darīts, tad atzīstams, ka klusējot pieņemti likumiskie procenti (1765.p.). Savukārt
Civillikuma 1765. panta otrā daļa noteic, ka Likumisko procentu apmērs par tāda naudas parāda samaksas nokavējumu, kas kā atlīdzība nolīgta līgumā
par preces piegādi, par pirkumu vai pakalpojuma sniegšanu, ir astoņi procentpunkti virs procentu pamatlikmes (1765.p.3.d.) gadā, bet līguma attiecībās,
kurās piedalās patērētājs, — seši procenti no simta gadā.
[13.1] Dan Cake lūdz piedzīt no DANCE CAKE likumiskos procentus sakarā ar pieļauto kavējumu uz prasības celšanas brīdi, un tieši: prasītāja
aprēķinājusi atbildētājai nokavējuma procentus: par rēķinu Nr. 540746 par laika periodu no 2019. gada 30. decembra līdz 2020. gada 9. oktobrim (284
dienām) 1001,58 euro, bet par rēķinu Nr. 544746 par laika periodu no 2020. gada 2. februāra līdz 2020. gada 9. oktobrim (250 dienām) 880,37 euro.
[13.2] DANCE CAKE nav apstrīdējusi aprēķināto procentu apmēru un pamatu. Tādējādi tiesa atzīst par pamatotu Dan Cake izvirzīto prasījumu
par likumisko procentu piedziņu no DANCE CAKE, un no DANCE CAKE par labu Dan Cake piedzenami likumiskie procenti Dan Cake norādītajā
apmērā, jo šāds aprēķins atbilst lietas pamatā esošajiem faktiskajiem apstākļiem.
[14] Ievērojot visu iepriekš minēto, tiesa atzīst, ka prasība apmierināma, bet pretprasība noraidāma kā nepamatota.
[15] Civilprocesa likuma 41. panta pirmā daļa noteic, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos
tiesas izdevumus.
Ceļot prasību, Dan Cake samaksāja valsts nodevu 1338,65 euro un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 5,37 euro.
Līdz ar minēto tiesa atzīst, ka no DANCE CAKE par labu Dan Cake piedzenami tiesas izdevumi 1344,02 euro.
[16] Civilprocesa likuma 44. panta pirmās daļas 3. punkts noteic, ka ar lietas vešanu saistītie izdevumi ir atlīdzināmi sakarā ar pierādījumu iegūšanu
– izdevumu faktiskajā apmērā.
Dan Cake lūdz no DANCE CAKE piedzīt ar lietas vešanu saistītos izdevumus par rakstveida pierādījumu iegūšanu (dokumentu tulkošanu un
norises protokola sastādīšanu ar zvērināta notāra starpniecību).
[16.1] Lūgumā par ar lietas vešanu saistīto izdevumu piedziņu Dan Cake norādīja, ka apmēru pierāda šādi pierādījumi:
- 2020. gada 20. augusta rēķins Nr. P20-35069 par dokumentu, kas tika pievienoti prasības pieteikumam, tulkošanu, ar rēķina summu 439,02
euro un 2020. gada 27. augusta maksājuma uzdevums par rēķina P20-35069 apmaksu;
- 2021. gada 30. jūlija rēķins Nr. P21-41647 par dokumentu, kas tika iesniegti tiesai ar 2021. gada 23. augusta lūgumu (notikuma norises
protokols) tulkošanu, ar rēķina summu 180,68 euro un 2021. gada 9. augusta maksājuma uzdevums par rēķina P21-41647 apmaksu;
- 2022. gada 24. marta rēķins Nr. P22-47238 par dokumentu, kas tika pievienoti 2022. gada 2. aprīļa lūgumam, ar rēķina summu 134,62 euro,
un 2022. gada 24. marta maksājuma uzdevums par rēķina P22-47238 apmaksu.
Lietas materiāliem pievienotas divas SIA „POLYGLOT tulkojumi” izziņas, kurās apstiprināts, ka tā veikusi lietas materiāliem pievienoto
pierādījumu tulkojumu (lietas 2. sējuma 39.-40. lapa).
[16.2] Tāpat no lietas materiāliem pievienotā 2021. gada 15. jūlija zvērināta notāra sagatavotā notikuma norises protokola Nr. 3701 (lietas 1.
sējuma 142.-143. lapa) izriet, ka tā sagatavošanas izmaksas sastāda 108,14 euro.
[16.3] Ievērojot minēto, ka iegūtie pierādījumi bija nepieciešama prasītāja pozīcijas apstiprināšanai, tiesa atzīst, ka no DANCE CAKE par labu
Dan Cake piedzenami ar lietas vešanu saistītie izdevumi 862,46 euro apmērā.
[17] Civilprocesa likuma 42. panta otrā daļa noteic, ja prasību noraida, atstāj bez izskatīšanas vai ja prasītājs atsakās no prasības, tiesas izdevumi,
kas nav samaksāti iepriekš, piespriežami no prasītāja valsts ienākumos. [..]
Saskaņā ar izziņām par ar lietas izskatīšanu saistītajiem izdevumiem kopējā ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu summa šajā lietā ir 5,78 euro.
Ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu summa, kuru nav sedzis prasītājas maksājums, ir 0,41 euro (5,78-5,37), kas piedzenama no atbildētājas par
labu valstij.
[18] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu atbildētājai nosakāms 10 dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.
Rezolutīvā daļa
Ievērojot iepriekš minēto un pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 41., 44., 92.-94., 97., 189.-193., 195., 204.1 pantu, tiesa
nosprieda
prasību apmierināt.
Piedzīt no SIA „DANCE CAKE”, reģistrācijas numurs 40103293566, par labu Polijas Republikā reģistrētajai Dan Cake Polonia Sp.z.o.o.,
reģistrācijas numurs 271730978, parādu 35240,78 euro, likumiskos procentus par rēķina Nr. 540746 samaksas kavējumu par laika periodu no 2019.
gada 30. decembra līdz 2020. gada 9. oktobrim 1001,58 euro, likumiskos procentus par rēķina Nr. 544746 samaksas kavējumu par laika periodu no
2020. gada 2. februāra līdz 2020. gada 9. oktobrim 880,37 euro un tiesas izdevumus 2206,48 euro, kopā 39329,21 euro (trīsdesmit deviņi tūkstoši trīs
simti divdesmit deviņi euro un 21 cents), kas iemaksājams ING Bank Slaski S.A. kontā Nr. PL8910501445100000903192675 (kods INGBPLPW).
SIA „DANCE CAKE” pretprasību pret Dan Cake Polonia Sp.z.o.o. par parāda piedziņu noraidīt.
Piedzīt no SIA „DANCE CAKE”, reģistrācijas numurs 40103293566, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 0,41 euro (41
cents).
Par labu valstij piedzīto ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu samaksa veicama Tiesu administrācijai, NMR 90001672316 ar PVN apliekamās
personas reģistrācijas Nr. LV90001672316, saņēmēja iestāde: Valsts kase, BIC kods: TRELLV22, konta Nr. LV51TREL2190458019000,
klasifikācijas kods 21499, iemaksas mērķis: 21499, norādot datus personas un lietas identificēšanai.
Noteikt SIA „DANCE CAKE” sprieduma labprātīgas izpildes termiņu 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Pārdaugavas
tiesā.
Spriedums sagatavots un pieejams lietas dalībniekiem 2022. gada 17. jūnijā.
Tiesnesis Viktors Makucevičs