Court annuls land area determination for housing due to procedural flaws and insufficient reasoning under Administrative Procedure Law.
Sintesi Legislator
Generato dall'IAThe court granted the applicant's request to annul the municipal commission's decision regarding the land area required for a housing complex. The applicant argued that the decision violated procedural rights due to late notification and lacked a logical basis for reducing the required land area. Consequently, the court found that the failure to properly inform the parties and the absence of a reasoned explanation constituted fundamental procedural violations warranting the annulment of the administrative act.
Regesto Legislator
Generato dall'IAAdministratīvā procesa likuma 62. pants; 246.–251. pants, 253. pants 4. daļa, 289.–291. pants: A decision is annulable if the administrative body fails to fulfill its duty to hear interested parties or if the reasoning is so deficient that the decision's legal basis cannot be verified.
Parole chiave
Generato dall'IADisposizioni normative citate
Generato dall'IAGiurisprudenza citata
Generato dall'IADecisioni correlate
Generato dall'IATesto completo
Lietas arhīva Nr. A42-00441-25/46
ECLI:LV:ADRJVTN:2025:0317.A420191624.5.S
Administratīvā rajona tiesa
Valmieras tiesu nams
S P R I E D U
Latvijas tautas vārdā
Valmierā 2025. gada 17. martā
Administratīvā rajona tiesa
šādā sastāvā: tiesnese S. Pone,
piedaloties pieteicējas /pers. A/ pārstāvim /pers. B/,
atbildētājas Valmieras novada pašvaldības pusē pieaicinātās iestādes Valmieras novada pašvaldības domes pārstāvjiem /pers. C/ un /pers. D/,
trešajai personai un trešo personu /pers. E/, /pers. F/, /pers. G/, /pers. H/, /pers. I/, /pers. J/, /pers. K/, /pers. L/, /pers. M/, /pers. N/, /pers. O/,
/pers. P/, /pers. R/, /pers. S/, /pers. T/, /pers. U/, /pers. V/, /pers. Z/, /pers. A0/, /pers. AA/, /pers. AB/, /pers. AC/, /pers. AD/, /pers. AE/, /pers. AF/,
/pers. AG/, /pers. AH/, /pers. AI/, /pers. AJ/, /pers. AK/, /pers. AL/, /pers. AM/, /pers. AN/, /pers. AO/, /pers. AP/, /pers. AR/, /pers. AS/, /pers.
AT/, /pers. AU/, /pers. AV/, /pers. AZ/, /pers. B0/, /pers. BA/, /pers. BB/, /pers. BC/, /pers. BD/, /pers. BE/, /pers. BF/, /pers. BG/, /pers. BH/, /pers.
BI/, /pers. BJ/, /pers. BK/, /pers. BL/, /pers. BM/, /pers. BN/, /pers. BO/, /pers. BP/, /pers. BR/, /pers. BS/, /pers. BT/, /pers. BU/, /pers. BV/, /pers.
BZ/, /pers. C0/, /pers. CA/, /pers. CB/, /pers. CC/, /pers. CD/, /pers. CE/, /pers. CF/, /pers. CG/ un /pers. CH/ pārstāvei /pers. CI/,
atklātās tiesas sēdēs, izmantojot Microsoft Teams videokonferenču rīku, izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz /pers. A/
pieteikumu par Valmieras novada pašvaldības dzīvojamajai mājai funkcionālai nepieciešamā zemes gabala noteikšanas un pārskatīšanas komisijas
2024. gada 14. jūnija lēmuma Nr. 28 (protokols Nr. 9, 2. §) „Par dzīvojamajai mājai /adrese A/, funkcionāli nepieciešamā zemes gabala noteikšanu”
atcelšanu.
Aprakstošā daļa
[1] Daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas /adrese A/, kadastra apzīmējums /numurs A/(turpmāk – dzīvojamā māja), kas sastāv no 75 dzīvokļu
īpašumiem, dzīvokļu īpašnieku kopības interešu pārstāve biedrība /Nosaukums A/ 2023. gada 28. augustā vērsusies Valmieras novada pašvaldībā ar
iesniegumu, lūdzot uzsākt procesu par piespiedu dalītā īpašuma privatizētajā daudzdzīvokļu mājā /adrese A/, izbeigšanu.
Ar Valmieras novada pašvaldības dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā Zemes gabala noteikšanas un pārskatīšanas komisijas (turpmāk –
Komisija) 2024. gada 14. jūnija lēmumu Nr. 28 (protokols Nr. 9, 2§) (turpmāk – pārsūdzētais lēmums) nolemts noteikt dzīvojamās mājas funkcionāli
nepieciešamā zemes gabala platību 3890 m2, kas atrodas uz divām zemes vienībām: pieteicējai piederošās zemes vienības ar kadastra
apzīmējumu /numurs B/ daļas 1978 m2 un zemes vienības ar kadastra apzīmējumu /numurs C/ 1911 m2.
Ar pārsūdzēto lēmumu dzīvojamajai mājai funkcionāli nepieciešamā zemes gabala platība noteikta, pamatojoties uz Valmieras pilsētas pašvaldības
saistošo noteikumu Nr. 270 „Valmieras pilsētas teritorijas plānojuma (no 2017. gada) grafiskā daļa, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi”
(apstiprināti ar Valmieras pilsētas pašvaldības domes 2016. gada 8. decembra ārkārtas sēdes lēmumu Nr. 469 (ārkārtas sēdes protokols Nr. 13, 2. §))
(turpmāk – Teritorijas plānojums) sastāvā esošo „Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu” (turpmāk – Apbūves noteikumi)
7. pielikuma „Apbūves rādītāji” 3. punktu, papildus ievērojot šo noteikumu 1. pielikuma „Transporta infrastruktūra” 1. tabulā noteikto minimāli
nepieciešamo autostāvvietu skaitu daudzdzīvokļu ēkās. No pieteicējai piederošās zemes vienības ar kadastra apzīmējumu /numurs B/ atsevišķa zemes
vienība 864 m2 platība izdalīta saskaņā ar Ministru kabineta 2015. gada 8. septembra noteikumu Nr. 522 „Privatizējamai dzīvojamai mājai funkcionāli
nepieciešamā zemes gabala noteikšanas kārtība” (turpmāk – noteikumi Nr. 522) 3. punktu un atbilstoši Teritorijas plānojumam, samērojot pieteicējas
intereses, lai veidotos atsevišķa, pilnvērtīgi izmantojama, neapbūvēta zemes vienība.
[2] Pieteicēja, nepiekrītot pārsūdzētajam lēmumam, iesniedza pieteikumu Administratīvajā rajona tiesā. Pieteicēja pieteikumā norāda turpmāk
minētos argumentus.
[2.1] Pieteicējai Valmieras novada pašvaldības 2024. gada 7. jūnija uzaicinājums uz Komisijas sēdi nosūtīts, neievērojot Paziņošanas likuma
8.panta otrajā daļā noteikto vienkārša pasta sūtījuma paziņošanas prezumpciju, jo pieteicēja to saņēmusi tikai 2024. gada 17. jūnijā, proti, pēc tam, kad
Komisijas sēde jau bija notikusi. Līdz ar to ir pieļauts Administratīvā procesa likuma 62. panta pirmās daļas noteikumu pārkāpums, savlaicīgi
neinformējot pieteicēju par Komisijas sēdi un tādejādi liedzot pieteicējai realizēt savas tiesības kā zemes gabala īpašniecei.
[2.2] Komisija pieļāvusi tādu piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanas risinājumu, ka radīts nošķelts mazs zemes gabals – pārpalikums, kas atstāts
zemes īpašniekam. Noteiktie nekustamā īpašuma lietošanas mērķi zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu /numurs B/ 946 m2 platībā pēc pieteicējas
rīcībā esošajiem datiem par pazemes komunikāciju saskaņošanu tikai daļēji atbilst noteiktajam un nevar tikt realizējami.
[2.3] Pieteicējai nav pieejamas ziņas, vai dzīvojamai mājai saskaņā ar likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” prasībām līdz
2016. gadam pašvaldība bija noteikusi funkcionāli nepieciešamo zemes gabalu. Tādējādi nav iespējams pārliecināties, vai Komisija, pieņemot pārsūdzēto
lēmumu, ir pamatoti piemērojusi noteikumu Nr. 522 2., 3., 4., 5., 10., 11., 12., 14., 18., 19. un 21. punktu vai nepamatoti nav piemērojusi Valmieras
novada pašvaldības domes 2024. gada 20. februāra saistošos noteikumus Nr. 119 „Dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemes gabala
pārskatīšanas kārtība” (turpmāk – saistošie noteikumi Nr. 119).
[2.4] Funkcionāli nepieciešamā zemes gabala platībā nepamatoti iekļauta zemes vienības daļa, kas atrodas aiz dzīvojamās mājas, lai tur izveidotu
autostāvvietu. Dzīvojamās mājas priekšā jau sen ir izveidotas automašīnu stāvvietas, ar ko dzīvojamās mājas īpašniekiem ir pieticis, savukārt aiz
dzīvojamās mājas nav ne noasfaltēts laukums, ne citas būves, lai izveidotu autostāvvietu. Vienlaikus blakus zemes īpašniekam, uz kura zemes atrodas
māja /adrese A/, funkcionāli nepieciešamā zemes gabala platība procentuāli nav noteikta tik liela kā dzīvojamai mājai. Ņemot vērā minēto, konkrētajā
gadījumā nav ievērots samērīguma princips, paņemot no pieteicējas zemes papildu platību un neņemot vērā līdzīgus apstākļus.
[2.5] Pārsūdzētā lēmuma 2. punktā funkcionāli nepieciešamā zemes gabala platība norādīta 1978 m2, 5. punktā – 1979 m2, 9. punktā – 3890 m2,
savukārt lēmuma rezolutīvās daļas 2. punktā – 3889 m2, kas rada neskaidrību.
[2.6] Piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanas procesam jābūt caurskatāmam un korektam. Konkrētajā gadījumā nav skaidrs dzīvojamās mājas
dzīvokļu īpašnieku izteiktais pilnvarojums /pers. CI/ attiecībā uz piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanas procesu.
[2.7] Likumdevējs Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likumā (turpmāk – Izbeigšanas likums) piešķīris
nesamērīgi plašas tiesības dzīvokļu īpašniekiem attiecībā pret zemes gabala īpašnieka tiesībām.
[3] Valmieras novada pašvaldība rakstveida paskaidrojumā lūdz pieteikumu noraidīt, pamatojoties uz pārsūdzētajā lēmumā ietverto argumentāciju,
papildus norādot turpmāk minētos apsvērumus.
[3.1] Valmieras novada pašvaldība atzīst, ka uzaicinājums uz Komisijas sēdi ir nosūtīts, neievērojot Paziņošanas likuma 8. panta otrajā daļā
noteikto prezumpciju (dokuments, kas paziņots kā vienkāršs pasta sūtījums, uzskatāms par paziņotu astotajā dienā no dienas, kad tas iestādē reģistrēts
kā nosūtāmais dokuments). Valmieras novada pašvaldības 2024. gada 7. jūnija vēstule Nr. 4.1.8.3/24/3790 reģistrēta lietvedībā kā nosūtāmais
dokuments 2024. gada 7. jūnijā, izsūtīta 2024. gada 10. jūnijā.
Tomēr, lai arī pieteicēja nepiedalījās Komisijas sēdē, nav atzīstams, ka pieteicējas viedoklis lietā vispār nav noskaidrots. Pieteikumā norādīts, ka
pilnvarnieka (SIA /Nosaukums B/, ar ko pieteicēja noslēgusi pilnvarojuma līgumu) pārstāvis 2024. gada 28. martā bija ieradies uz tikšanos Valmieras
novada pašvaldībā, lai pārrunātu funkcionāli nepieciešamā zemes gabala risinājumu, kas būtu pieņemams pieteicējai un tiktu ievērotas pieteicējas kā
zemes gabala īpašnieces tiesības un intereses. Pēc tikšanās 2024. gada 23. aprīlī tika saņemta pilnvarnieka atsauksme, kurā sniegts viedoklis rakstveidā,
norādot, ka jau agrāk ir izteikts piedāvājums iegādāties zemes vienību /adrese A/, kadastra apzīmējums /numurs B/ (turpmāk – zemes vienība) un
norādīta vēlamā cena. Līdz ar to nav jāveic papildu atdalīšana un ar īpašuma sadalīšanu nepieciešamais laika un finanšu resursa izlietojums. Ievērojot
minēto, secināms, ka pieteicēja ir gatava pārdot visu īpašumu, protams, gūstot no tās maksimāli iespējamo ekonomisko labumu.
[3.2] Līdz piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanai atbilstoši Izbeigšanas likumā noteiktajam regulējumam dzīvojamās mājas un zemes gabala
īpašniekiem ir tiesības savas tiesiskās attiecībās atrisināt civiltiesiskā kārtā, iegādājoties zemi no tās īpašnieka, par cenu savstarpēji vienojoties. Tomēr
Izbeigšanas likums neparedz tiesības zemes gabala īpašniekam iebilst par zemes atsavināšanu piespiedu kārtā, līdz ar to šis pieteicējas arguments nav vērā
ņemams.
[3.3] Ņemot vērā, ka Administratīvā procesa likuma 62. panta otrā daļa pieļauj gadījumus, kad adresāta viedokļa noskaidrošana nav
nepieciešama, pieteicējas viedoklis lietā vispārīgi ir noskaidrots, savukārt fakts, ka pieteicēju neapmierina pārsūdzētā lēmuma saturs, nenozīmē, ka
lēmums tādēļ ir atceļams. Lai arī var saprast pieteicējas interesi pārdot visu zemes vienību dzīvojamās mājas īpašniekiem par pieteicējas izvēlēto cenu,
situācija, kad Komisija, nosakot funkcionāli nepieciešamā zemes gabala, nenosaka to visas zemes vienības robežās, nav atzīstama par prettiesisku. Šāds
lēmums balstīts samērīguma principā, samērojot gan dzīvojamās mājas īpašnieku, gan zemes vienības īpašnieces intereses.
[3.4] Nekustamā īpašuma lietošanas mērķi tiek noteikti saskaņā ar Ministru kabineta 2006. gada 20. jūnija noteikumiem Nr. 496 „Nekustamā
īpašuma lietošanas mērķu klasifikācija un nekustamā īpašuma lietošanas mērķu noteikšanas un maiņas kārtība” (turpmāk – noteikumi Nr. 496) un tie
neparedz lietošanas mērķu noteikšanā ņemt vērā inženiertīklu esību vai neesību konkrētajā zemes vienībā. Saskaņā ar Aizsargjoslu likumu inženiertīkli
rada aizsargjoslas ap tiem, kas saskaņā ar Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas likuma 1. panta 1. punktu rada apgrūtinātu teritoriju, kurai atbilstoši
likumam ir noteikti lietošanas tiesību aprobežojumi. Savukārt minētie lietošanas tiesību aprobežojumi (apgrūtinājumi) samazinoši ietekmē zemes
kadastrālo vērtību un attiecīgi arī nekustamā īpašuma nodokli.
[3.5] Ar Valmieras pilsētas domes Zemes komisijas 1997. gada 3. aprīļa lēmumu Nr. 26/7-2 „Par Valmieras pilsētas pašvaldībai piekrītošo ēku un
būvju /adrese A/ uzturēšanai un ekspluatācijai nepieciešamā zemes gabala robežplāna apstiprināšanu un platības noteikšanu” (turpmāk – Zemes komisijas
lēmums) nolemts, ka ēku un būvju /adrese A/, uzturēšanai un ekspluatācijai nepieciešamajā platībā ietilpst visa zemes vienība /adrese A/, ar kadastra
apzīmējumu /numurs C/ un visa zemes vienība ar kadastra apzīmējumu /numurs B/.
Ņemot vērā, ka Zemes komisijas lēmums pieņemts pirms noteikumu Nr. 522 spēkā stāšanās dienas, attiecībā uz noteikto zemes platību nav
attiecināmas likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 54. panta pirmās daļas prasības. Dzīvojamā māja ir privatizēta likuma „Par
valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” noteiktajā kārtībā. Zemes komisijas lēmums, nosakot dzīvojamai mājai piesaistītā zemes gabala
platību, tika pieņemts, sagatavojot dzīvojamo māju privatizācijai, ar to apstiprinot ēku un būvju /adrese A/, uzturēšanai un ekspluatācijai nepieciešamā
zemes gabala robežplānu, kurā ietilpst pieteicējai piederošā zemes vienība.
[3.6] Pieņemot pārsūdzēto lēmumu, Komisija ir ņēmusi vērā noteikumu Nr. 522 prasības, atsaucoties uz konkrētiem noteikumu Nr. 522 punktiem,
savukārt saistošie noteikumi Nr. 119 nav piemēroti, jo tie attiecas uz gadījumiem, kad Komisija jau ir noteikusi funkcionāli nepieciešamā zemes gabala
platību atbilstoši noteikumu Nr. 522 prasībām, un tiek ierosināta funkcionāli nepieciešamā zemes gabala platības pārskatīšana. Funkcionāli nepieciešamā
zemes gabala platības pārskatīšana citastarp ir process, par ko pašvaldībai ir tiesības prasīt samaksu, savukārt, ievērojot labas pārvaldības principu un
piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanas institūtu, kas balstīts uz to, ka procesuālās darbības piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanā valsts veic bez maksas,
Komisija funkcionāli nepieciešamā zemes gabala platības noteikšanas procesu veic bez maksas.
[3.7] Saskaņā ar noteikumu Nr. 522 3. punktu funkcionāli nepieciešamajā zemes gabalā iekļauj zemi, uz kuras pilnībā vai daļēji atrodas tai
piesaistītā dzīvojamā māja, kā arī tās uzturēšanai, apsaimniekošanai un funkcionēšanai nepieciešamie infrastruktūras, labiekārtojuma un komunikāciju
elementi.
Pieteicējas minētajā platībā „aiz mājas” atrodas labiekārtojuma elementi – veļas žāvēšanas nojumes pamatne, ēkas apmale, soliņi, betona plāksnīšu
celiņš, bērnu rotaļu iekārtas, kā arī kopti apstādījumi. Saskaņā ar Apbūves noteikumu 4.3.1.4. apakšpunktu („Apbūves parametri”) Daudzdzīvokļu māju
teritorijās minimālā brīvā zaļā teritorija ir 20 %. Pieņemot pārsūdzēto lēmumu, ņemti vērā dzīvojamās mājas raksturlielumi:
[4] Pieteicējas pārstāvis tiesas sēdēs pieteikumu uzturēja, minot pieteikumā norādītos argumentus.
Tiesas sēdēs atbildētājas Valmieras novada pašvaldības pusē pieaicinātās iestādes Valmieras novada pašvaldības domes pārstāvis un trešā persona
pieteicējas pieteikumu neatzina, minot pārsūdzētajā lēmumā un rakstveida paskaidrojumos ietvertos argumentus.
Motīvu daļa
[5] Lietā ir strīds par dzīvojamajai mājai funkcionāli nepieciešamā zemesgabala platības un izvietojuma pamatotību.
[6] Izbeigšanas likumā ir noregulēta kārtība, kādā izbeidzams piespiedu dalītais īpašums, kurā atrodas daudzdzīvokļu dzīvojamā māja un
zemesgabals, dzīvokļu īpašniekiem atsavinot zemi, tādējādi izveidojot vienotu nekustamo īpašumu Civillikuma 968. panta izpratnē.
Piespiedu dalītais īpašums saskaņā ar Izbeigšanas likuma 2. panta otro daļu izbeidzams, dzīvokļa īpašniekiem likuma noteiktajā kārtībā izmantojot
atsavināšanas tiesību – tiesības izpirkt atsavināmo zemi par likumā noteikto atsavināšanas cenu Izbeigšanas likumā noteiktajā kārtībā (Izbeigšanas likuma
1. panta 1. punkts).
Atsavināmā zeme saskaņā ar Izbeigšanas likuma 1. panta 2. punktu ir atbilstoši dzīvojamo māju privatizāciju regulējošiem normatīvajiem aktiem
noteikts dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamais zemesgabals daļā, kas sakrīt ar piespiedu dalītā īpašuma zemesgabalu (Izbeigšanas likuma 1. panta
2. punkts).
[7] Atsavināmā zeme piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanas procesā tiek noteikta atsavināšanas tiesības izmantošanas procesa uzsākšanas posmā.
Proti, dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums par atsavināšanas tiesību izmantošanas procesa uzsākšanu ir pamats pašvaldībai, īstenojot Pašvaldību likuma
4. panta pirmās daļas 15. punktā noteiktās funkcijas, lemt par daudzdzīvokļu dzīvojamajai mājai nepieciešamo zemesgabalu – noteikt dzīvojamajai mājai
funkcionāli nepieciešamo zemesgabalu, kas atbilstoši Izbeigšanas likuma 1. panta 2. punktam ir nosakāms saskaņā ar dzīvojamo māju privatizāciju
regulējošiem normatīvajiem aktiem.
Bet, gadījumā, ja pašvaldība, pārbaudot dzīvojamajai mājai noteikto funkcionāli nepieciešamā zemesgabala konfigurāciju un platību, konstatē, ka to
nepieciešams pārskatīt (piemēram, funkcionāli nepieciešamas zemesgabals ir noteikts nesamērīgi liels, bet piespiedu dalītā īpašuma subjekti līdz šim nav
ierosinājuši funkcionāli nepieciešamā zemesgabala pārskatīšanu), pašvaldība ir tiesīga to pārskatīt saskaņā ar Izbeigšanas likuma 5. panta sesto daļu.
Minētajā tiesību normā noteikts, ka gadījumā, ja pašvaldība konstatē, ka daudzdzīvokļu dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamo zemesgabalu
nepieciešams pārskatīt, pārskatīšanu veic likumā „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” noteiktajā kārtībā. Atsavināšanas tiesības
izmantošanas procesu turpina pēc tam, kad pieņemts lēmums par funkcionāli nepieciešamā zemesgabala pārskatīšanu.
[8] No lietas materiāliem konstatējams, ka daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas /adrese A/, privatizācijas procesā atbilstoši tā brīža tiesiskajam
regulējumam tika noteikts funkcionāli nepieciešamais zemesgabals.
Ar Zemes komisijas lēmumu ēku un būvju /adrese A/ uzturēšanai un ekspluatācijai nepieciešamā zemes gabala platība noteikta 4752 m2 un
apstiprināts ēku un būvju /adrese A/ uzturēšanai un ekspluatācijai nepieciešamā zemesgabala robežu plāns, kura izkopējums kā pielikums pievienots
minētajam lēmumam (lietas 93.–94. lapa).
No minētā izriet, ka ar Zemes komisijas lēmumu ēkai /adrese A/, ir noteikts funkcionāli nepieciešamais zemesgabals, kas atbilstoši minētā lēmuma
2. punktā ietvertajam zemes gabala izvietojuma aprakstam un pievienotajam zemesgabala plānam aptver visu zemes vienību ar kadastra
apzīmējumu /numurs C/ un visu zemes vienību ar kadastra apzīmējumu /numurs B/.
Pamatojoties uz minēto lēmumu, 1997. gada 9. aprīlī Valsts zemes dienesta Valmieras rajona nodaļas Mērniecības birojs ir izstrādājis /adrese A/
pilsēta, zemes ar kadastra Nr. /numurs D/ Zemes robežu plānu (lietas 95.–96. lapa).
1997. gada 11. aprīlī Valsts zemes dienesta Valmieras rajona nodaļas amatpersona sastādījusi zemes gabala /adrese A/, Robežu noteikšanas aktu,
ar kuru dabā noteiktas /adrese A/ ēku un būvju uzturēšanai piešķirtās zemes robežas (lietas 97.–98. lapa).
No minētā secināms, ka 1997. gadā, sagatavojot dzīvojamo māju /adrese A/, privatizācijai, atbilstoši likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo
māju privatizāciju” 1. panta 16. punkta un 28. panta tā brīža redakcijā prasībām likuma „Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to
nostiprināšanu zemesgrāmatās” noteiktajā kārtībā tika noteikta dzīvojamās mājas ekspluatācijai nepieciešamā zemes gabala platība un robežas. Proti,
minētā lēmuma pieņemšanas laikā bija spēkā uz likuma „Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās” pamata
izdotie Ministru kabineta 1995. gada 29. augusta noteikumi Nr. 264 „Noteikumi par zemes reformas īstenošanu pilsētās”, kas cita starpā saturēja
tiesisko regulējumu par dzīvojamās mājas ekspluatācijai nepieciešamā zemes gabala noteikšanu.
[9] Dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemes gabala noteikšana kā privatizācijas procesa sastāvdaļa ir izpildīta līdz ar dzīvojamās mājas
privatizācijas procesa pabeigšanu (sk. Augstākās tiesas 2009. gada 21. janvāra spriedumu lietā Nr. SKC-3/2009 (C39084206)), un šādi noteiktā
funkcionāli nepieciešamā zemes gabala robežas un platība kļūst saistoša gan personām, kas iegūst īpašumā dzīvokļa īpašumu, gan zemes īpašniekam (sk.
Augstākās tiesas 2010. gada 19. marta spriedumu lietā Nr. SKA-79/2010 (A42434106), 2013. gada 28. maija lēmumu lietā Nr. SKA-516/2013
(6-7003113/25), 2013. gada 9. jūlija spriedumu lietā Nr. SKA-159/2013 (A42675708)).
Kamēr nav izdarīti grozījumi, par funkcionāli nepieciešamo zemi uzskatāma tā, kas par tādu noteikta privatizācijas procesa ietvaros (sk. Augstākās
tiesas 2010. gada 19. marta spriedumu lietā Nr. SKA-79/2010 (A42434106), 2013. gada 9. jūlija spriedumu lietā Nr. SKA-159/2013
(A42675708)).
Turklāt norādāms, ka līdz 2015. gada 30. jūnijam tiesību normās nebija paredzēta iespēja grozīt privatizācijas procesā dzīvojamajai mājai noteikto
funkcionāli nepieciešamo zemesgabalu. Strīdus jautājumi saistībā ar dzīvojamās mājas ekspluatācijai nepieciešamā zemes gabala nomu, tostarp arī par
funkcionāli nepieciešamā zemesgabala platību bija risināmi vispārējās jurisdikcijas tiesā.
[10] Ar 2014. gada 19. jūnija likumu „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju””, kas tika pieņemti, lai risinātu
nomas maksas jautājumu piespiedu dalītā īpašuma gadījumā, vienlaicīgi tika pārskatīta privatizējamai dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemes
gabala platības noteikšanas kārtība. Proti, likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 28. pants tika izteikts jaunā redakcijā, iekļaujot
šajā likuma pantā privatizējamai dzīvojamajai mājai funkcionāli nepieciešamā zemes gabala noteikšanas kārtību, kā arī papildinot likumu ar 85. un
86. pantu, kuros noteikta dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemes gabala pārskatīšanas kārtība.
Ar minētajiem grozījumiem likums „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” tika papildināts ar pārejas noteikumu 52. punktu, kurā
cita starpā tika noteikts grozījumu likuma 28. pantā par privatizējamai dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemes gabala noteikšanu, kā arī 85. un
86. panta spēkā stāšanās laiks – 2015. gada 1. jūlijā. No minētā redzama nepārprotama likumdevēja griba nepiešķirt likuma „Par valsts un pašvaldību
dzīvojamo māju privatizāciju” 28. panta tiesību normām jaunajā redakcijā un 85. un 86. panta normām atpakaļejošu spēku (sal. sk. Senāta 2017. gada
5. oktobra sprieduma lieta Nr. SKC-250/2017 (C24186312) 16. punktu).
Tādējādi no 2015. gada 1. jūlija, privatizējot dzīvojamo māju, funkcionāli nepieciešamais zemesgabals bija nosakāms, piemērojot jauno kārtību.
Savukārt tām dzīvojamajām mājām, kurām privatizācijas procesā šā likuma iepriekš noteiktajā kārtībā jau bija noteikts funkcionāli nepieciešamais
zemesgabals, no 2015. gada 1. jūlija privatizētā objekta īpašnieks vai arī dzīvojamajai mājai funkcionāli nepieciešamā zemesgabala īpašnieks varēja
ierosināt to pārskatīt atbilstoši likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 85. un 86. pantam.
[11] Apkopojot šā sprieduma 7.–10. punktā minētos apsvērumus, secināms, ka pašvaldībai, īstenojot savas autonomās funkcijas piespiedu dalītā
īpašuma izbeigšanas procesā, pārbaudot dzīvojamajai mājai funkcionāli nepieciešamo zemesgabalu, ir tiesības to pārskatīt. Šādā gadījumā dzīvojamajai
mājai privatizācijas procesā noteiktā funkcionāli nepieciešamā zemesgabala pārskatīšana atbilstoši Izbeigšanas likuma 5. panta sestajai daļai veicama
likumā „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” noteiktajā kārtībā.
[12] Likumā „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” dzīvojamajai mājai funkcionāli nepieciešamā zemesgabala pārskatīšanas
kārtība ir noteikta 85. pantā, bet 86. pantā ir noteikta kārtībā, kādā sedzami izdevumi, kas saistīti ar zemesgabala pārskatīšanu.
Saskaņā ar likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 85. panta ceturto un piekto daļu dzīvojamai mājai funkcionāli
nepieciešamā zemesgabala pārskatīšanu uzsāk, pieņemot attiecīgu lēmumu par šāda pārskatīšanas procesa uzsākšanu, bet pārskatīšanas process
pabeidzams ne vēlāk kā pēc diviem gadiem un sešiem mēnešiem, kad kļuvis neapstrīdams lēmums par pārskatīšanas uzsākšanu.
Likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 85. panta trešajā daļā pašvaldībai deleģētas tiesības ar saistošajiem noteikumiem
noteikt kārtību:
1) kādā tiek ierosināta dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemes gabala pārskatīšana;
2) kādā tā informē zemes īpašniekus un privatizēto objektu īpašniekus (dzīvokļu īpašniekus), noskaidro viņu viedokļus un pieņem šā panta ceturtajā
daļā minēto lēmumu attiecībā uz funkcionāli nepieciešamo zemes gabalu pārskatīšanas uzsākšanu;
3) kādā tā izvērtē iesaistīto personu viedokļus, pārskata dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemes gabala platību un robežas, ņemot vērā arī
situāciju attiecīgajā kvartālā, un pieņem šā panta sestajā daļā minēto lēmumu attiecībā uz dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemes gabala
pārskatīšanu.
Tātad, detalizētu kārtību, kādā pārskatāms funkcionāli nepieciešamais zemesgabals, ir pilnvarota noteikt pašvaldība, izdodot attiecīgus saistošos
noteikumus.
Turklāt saskaņā ar noteikumu Nr. 522 22. punktu, pārskatot funkcionāli nepieciešamā zemes gabala platības, ievērojamas arī noteikumu Nr. 522
prasības.
[13] Valmieras novada pašvaldības dome uz minētā deleģējuma pamata 2024. gada 20. februārī izdevusi saistošos noteikumus Nr. 119.
Saistošo noteikumu Nr. 119 12. punktā noteikts, ka Valmieras novada Attīstības pārvaldes struktūrvienība „Teritorijas un pilsētplānošanas nodaļa”
pēc tam, kad lēmums par funkcionāli nepieciešamā zemesgabala pārskatīšanas uzsākšanu ir kļuvis neapstrīdams, veic normatīvajos aktos noteiktās
darbības dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemes gabala pārskatīšanai un nodrošina dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemes gabala
pārskatīšanas projekta izstrādi – dzīvojamām mājām pilsētu un ciemu teritorijās izgatavo dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemes gabala
kartogrāfisko pamatni – augstas detalizācijas topogrāfisko informāciju, pārējā teritorijā – zemes robežu plāna pamatni.
Saistošo noteikumu Nr. 119 12. punktā noteikts, ka dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemes gabala pārskatīšanas projektu Valmieras
novada Attīstības pārvaldes struktūrvienība „Teritorijas un pilsētplānošanas nodaļa” ievieto pašvaldības tīmekļa vietnē www.valmierasnovads.lv un
nosūta izvērtēšanai un viedokļa sniegšanai iesaistītajām pusēm: dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopības pārstāvim un zemes īpašniekam.
Saistošo noteikumu Nr. 119 13. punktā noteikts, ka divu mēnešu laikā no šo noteikumu 13. punktā minētā projekta nosūtīšanas
iesaistītajām pusēm ir tiesības sniegt savu viedokli un argumentus par pašvaldības piedāvāto dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemes gabala
pārskatīšanas projektu. Pēc šī termiņa beigām pašvaldības zemes ierīcības speciālists apkopo saņemtos viedokļus un mēneša laikā lemj par: dzīvojamai
mājai funkcionāli nepieciešamā zemes gabala pārskatīšanas projekta virzīšanu apstiprināšanai Komisijā (14.1. apakšpunkts); korekciju veikšanu
izstrādātajā dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemes gabala pārskatīšanas projektā un koriģētā projekta virzīšanu apstiprināšanai Komisijā
(14.2. apakšpunkts).
Komisija ar lēmumu par dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemes gabala pārskatīšanu apstiprina pārskatīto dzīvojamai mājai funkcionāli
nepieciešamo zemes gabalu (saistošo noteikumu Nr. 119 15. punkts).
Tātad saskaņā ar pašas Valmieras novada domes noteikto kārtību, dzīvojamai mājai noteiktā funkcionāli nepieciešamā zemes gabala pārskatīšanas
procesa ietvaros pašvaldībai ir jāveic virkni darbību: jāpieņem lēmums par šāda procesa uzsākšanu; jānodrošina dzīvojamai mājai funkcionāli
nepieciešamā zemes gabala pārskatīšanas projekta izstrāde, ar kuru jāiepazīstina ieinteresētās puses (konkrētā piespiedu dalītā īpašuma subjekti), dodot
tām divu mēnešu laiku projekta izvērtēšanai un viedokļa sniegšanai par projektu; jāapkopo saņemtie viedokļi, jāveic nepieciešamās projekta korekcijas;
projektu jāapstiprina Komisijai.
[14] No lietas materiāliem konstatējams, ka vairāk kā mēnesi pēc biedrības /Nosaukums A/ iesnieguma saņemšanas (reģistrēts pašvaldībā
2023. gada 28. augustā, lietas 48. lapa) Valmieras novada pašvaldība 2023. gada 6. oktobrī pieņēmusi lēmumu Nr. 4.1.8.3/23/7824, ar kuru
pagarināts termiņš administratīvā akta izdošanai līdz 2023. gada 27. decembrim (lietas 52. lapa). Kā administratīvā akta izdošanas termiņa pagarinājuma
iemesls minēta noteikumu Nr. 522 prasību izpildes nepieciešamība izvērtēta lēmuma pieņemšanai (situācijas apzināšana, zemes īpašnieku viedokļa
noskaidrošana, vēsturisko un aktuālo plānu materiāla iegūšana, funkcionāli nepieciešamā zemesgabala projektēšana un lēmuma projekta sagatavošana),
vienlaicīgi lūdzot biedrības /Nosaukums A/ pārstāvei iesniegt zemes nomas līgumu kopijas un zemes īpašnieku kontaktinformāciju.
Ar Valmieras novada pašvaldības domes priekšsēdētāja 2023. gada 28. decembra lēmumu Nr. 4.1.8.3./23/10375 atkārtoti pagarināts termiņš
administratīvā akta izdošanai līdz 2024. gada 29. martam (lietas 55. lapa). Kā administratīvā akta izdošanas termiņa pagarināšanas iemesls norādīta
nepieciešamība objektīva lēmuma pieņemšanai iegūt papildu informāciju, tostarp zemes īpašnieka viedokli.
Ar 2024. gada 7. marta vēstuli Nr. 4.1.8.3/24/1543 Valmieras novada pašvaldība aicinājusi pieteicēju līdz 2024. gada 28. martam ierasties
pašvaldībā, lai pārrunātu dzīvojamajai mājai /adrese A/ funkcionāli nepieciešamā zemes gabala risinājumu vai arī līdz minētajam datumam rakstveidā
izteikt viedokli saistībā ar funkcionāli nepieciešamā zemesgabala noteikšanu (lietas 16. lapa). Minētā vēstule nesatur norādes par pievienotu dzīvojamajai
mājai funkcionāli nepieciešamā zemesgabala projektu, līdz ar to nav saprotams, par ko tieši pieteicēja ir aicināta sniegt viedokli rakstveidā (ja zemes
īpašniece nav iepazīstināta ar iespējamo dzīvojamās mājas funkcionāli nepieciešamā zemesgabala risinājumu (risinājumiem), iespējamo projektu). Lietā arī
nav iesniegti pierādījumi, kas liecinātu par zemes īpašnieku, tostarp pieteicējas, informēšanu par dzīvojamajai mājai /adrese A/, noteiktā funkcionāli
nepieciešamā zemes gabala pārskatīšanas procesa uzsākšanu pirms šīs vēstules nosūtīšanas, kā arī lietā nav iesniegts lēmums par šāda procesa
uzsākšanu.
Ar Valmieras novada pašvaldības domes priekšsēdētāja 2024. gada 26. marta lēmumu Nr. 4.1.8.3./24/1911 pagarināts termiņš administratīvā
akta izdošanai līdz 2024. gada 20. maijam (lietas 57. lapa), jo pieteicēja lūgusi dot papildu laiku, lai par piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanu vienotos
civiltiesiskā kārtā.
Ar Valmieras novada pašvaldības domes priekšsēdētāja 2024. gada 22. maija lēmumu Nr. 4.1.8.3/24/3284 termiņš administratīvā akta izdošanai
pagarināts līdz 2024. gada 19. jūlijam (lietas 18.–19. lapa). Kā termiņa pagarinājuma iemesls norādīta pieteicējas pārstāves SIA /Nosaukums B/
2024. gada 23. aprīlī sniegtā informācija par izteikto piedāvājumu biedrībai /Nosaukums A/ iegādāties zemi atbilstoši tirgus vērtībai. 2024. gada
18. aprīļa vēstulē, kas pašvaldībā saņemta 2024. gada 23. aprīlī, pieteicēja informējusi, ka ir izteikusi piedāvājumu biedrībai /Nosaukums A/ vienoties par
piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanu civiltiesiskā kārtībā, piedāvājot pirkt zemi 2842 m2 platībā par summu 12 euro/m2. Vienlaicīgi vēstulē norādīts, ka
Valmieras novada pašvaldības pārstāvis 2024. gada marta sarunā nav pienācīgi ņēmis vērā pieteicējas argumentus, tostarp jautājumā par funkcionāli
nepieciešamā zemesgabala izdalīšanu (lietas 23.–24. lapa).
Ar 2024. gada 7. jūnija vēstuli Nr. 4.1.8.3/24/3790 pieteicēja aicināta 2024. gada 14. jūnijā plkst. 14.30 uz Komisijas sēdi (lietas 21. lapa).
Aicinājums nosūtīts pieteicējai neierakstītā pasta sūtījumā 2024. gada 10. jūnijā (lietas 22. lapa). Saskaņā ar Paziņošanas likuma 8. panta otro daļu
dokuments, kas paziņots kā vienkāršs pasta sūtījums, uzskatāms par paziņotu astotajā dienā no dienas, kad tas iestādē reģistrēts kā nosūtāmais
dokuments. Tādēļ, kā pamatoti norādījusi pieteicēja, uzaicinājums uz Komisijas 2024. gada 14. jūnijā sēdi uzskatāms par paziņotu jau pēc paredzētās
sēdes.
[15] Izvērtējot aplūkotos lietā iesniegtos Valmieras novada pašvaldības pēc dzīvojamās mājas „/adrese A/” pārstāves iesnieguma par piespiedu
dalītā īpašuma izbeigšanu saņemšanas, tas ir, pēc 2023. gada 28. augusta izdotos lēmumus un saraksti ar pieteicēju, konstatējams, ka Valmieras novada
pašvaldība nav rīkojusies atbilstoši likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 85. pantā un uz tā pamata pašas Valmieras novada
pašvaldības domes izdoto saistošo noteikumu Nr. 119 prasībām. Proti, no lietas materiāliem nav konstatējams, ka šajā administratīvajā procesā iestādē
Valmieras novada pašvaldība (attiecīgās tās institūcijas) būtu pieņēmusi saistošo noteikumu Nr. 119 9. punktā noteikto lēmumu par dzīvojamās mājas
/adrese A/, funkcionāli nepieciešamā zemesgabala pārskatīšanas uzsākšanu. Lietā nav iesniegti pierādījumi, ka šajā administratīvajā procesā pirms
pārsūdzētā lēmuma izdošanas ir bijis izstrādāts dzīvojamās mājas /adrese A/, funkcionāli nepieciešamā zemesgabala projekts, ar kuru saistošo noteikumu
Nr. 199 13. punkta kārtībā būtu bijuši iepazīstināti konkrētā piespiedu dalītā īpašnieka subjekti un viņiem būtu dots pietiekams laiks iepazīties un sniegt
viedokli par konkrētu dzīvojamajai mājai nepieciešamā funkcionāli nepieciešamā zemesgabala iespējamo risinājumu (risinājumiem). Turklāt par apstākli,
ka lietā ieinteresētie dalībnieki, tostarp pieteicēja, nav bijusi pienācīgā kārtā uzklausīta un ka dzīvojamajai mājai funkcionāli nepieciešamā zemesgabala
iespējamie risinājumi objektīvi netika apsvērti, liecina arī pārsūdzētā lēmuma saturs.
Proti, pārsūdzētajā lēmumā, pamatojoties uz Apbūves noteikumu 7. pielikuma „Apbūves rādītāji” 3. punkta un 1. pielikuma „Transporta
infrastruktūra” 1. tabulu attiecībā uz minimāli nepieciešamo autostāvvietu skaitu daudzdzīvokļu ēkās, funkcionāli nepieciešamā zemesgabala minimālā
platība noteikta 4236 m2, bet, ievērojot samērīgumu attiecībā uz pieteicējas interesēm, tas ir, lai veidotos atsevišķa, pieteicējai pilnvērtīgi izmantojama,
neapbūvēta zemes vienība, funkcionāli nepieciešamā zemesgabala platība noteikta 3890 m2, nodalot pieteicējai zemes vienības daļu 864 m2 platībā, kas
izvietota mājas ziemeļrietumu virzienā, /Nosaukums C/ ielas virzienā.
[16] No lietas materiāliem konstatējams, ka līdz pārsūdzētā lēmuma izdošanai dzīvojamās mājas /adrese A/ vajadzībām nomas līgums ar pieteicēju
(pieteicējas pārstāvi) bija noslēgts par visu dzīvojamās mājas privatizācijas procesā noteikto funkcionāli nepieciešamo zemesgabalu, kas sakrīt ar
pieteicējas īpašumā esošo zemesvienību. Proti, 2015. gada 23. maijā starp pieteicējas pārstāvi un biedrību /Nosaukums A/ noslēgts nomas līgums par
pieteicējai piederošas zemes vienības ar kadastra apzīmējumu /numurs B/ daļas 1938,75 m2 iznomāšanu biedrībai /Nosaukums A/ (lietas 26.–29. lapa).
No līgumam pievienotās zemesgabala izvietojuma shēmas konstatējams, ka iznomātā teritorija aptver pieteicējai piederošās zemes vienības daļu, kas
izvietota mājas dienvidrietumu pusē. Bet 2022. gada 27. maijā starp pieteicējas pārstāvi un biedrību /Nosaukums A/ noslēgts nomas līgums par
pieteicējai piederošas zemes vienības ar kadastra apzīmējumu /numurs B/ daļas 903,25 m2 iznomāšanu biedrībai /Nosaukums A/ (lietas 32.–35. lapa).
No līgumam pievienotās zemesgabala izvietojuma shēmas konstatējams, ka iznomātā teritorija aptver pieteicējai piederošās zemes vienības daļu, kas
izvietota mājas ziemeļaustrumu pusē /Nosaukums C/ ielas virzienā, piemājas teritorijas apsaimniekošanai un labiekārtošanai, autostāvlaukuma ierīkošanai.
Tādējādi pieteicēja biedrībai /Nosaukums A/ no 2022. gada 27. maija iznomājusi visu zemes vienību ar kadastra apzīmējumu /numurs B/.
Pārsūdzētajā lēmumā nav ietverti apsvērumi, kādēļ funkcionāli nepieciešamais zemesgabals bija pārskatāms, ja uz pārsūdzētā lēmuma izdošanas
brīdi līgums par zemes nomu bija noslēgts par visu zemes vienību, bet privatizācijas procesā dzīvojamajai mājai noteiktā funkcionāli nepieciešamā
zemesgabala platība par 517 m2 pārsniedza pārsūdzētajā lēmumā aprēķināto minimālo platību (pārsūdzētajā lēmumā nav atspoguļoti ieinteresēto procesa
dalībnieku izteiktie viedokļi par dzīvojamajai mājai nepieciešamajām izmaiņām mājai noteiktajā funkcionāli nepieciešamā zemesgabala platībā).
Tāpat pārsūdzētajā lēmumā nav vērtēts, kādēļ no šobrīd mājai noteiktā funkcionāli nepieciešamā zemesgabala nodalāms tieši zemes gabals
/Nosaukums C/ ielas pusē, jo, kā konstatēts iepriekš, nomas līgums par zemesgabala izmantošanu 2022. gadā noslēgts ar mērķi to izmantot cita starpā
arī autostāvvietu izveidošanai, bet tieši dzīvojamajai mājai aprēķinātā nepieciešamā autostāvietu platība veido pašvaldības aprēķinātā minimālā funkcionāli
nepieciešamā zemesgabala būtiskāko daļu. Tāpat pārsūdzētajā lēmumā nav vērtēta iespēja nodalīt pieteicējai piederošās zemes vienības daļu, kas
atrodas aiz mājas dienvidrietumu virzienā, jo, kā tika konstatēts tiesas sēdē, arī šīs zemes vienības daļas neapbūvētā platība atbilst Apbūves noteikumu
4.3.1.4. apakšpunktā noteiktajām minimālās jaunizveidojama zemes gabala platības daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorijā prasībām.
[17] Apkopojot minēto, secināms, ka, pirmkārt, izdodot pārsūdzēto lēmumu, nav ievērota šāda lēmuma izdošanai noteiktā procesuālā kārtība, ir
pieļauta virkne procesuālu pārkāpumu, kā rezultātā nav objektīvi noskaidrots un izvērtēts ieinteresēto procesa dalībnieku, tostarp pieteicējas, viedoklis un
argumenti. Ņemot vērā arī šā sprieduma 14. punktā konstatēto par pieteicējas novēlotu informēšanu par Komisijas sēdi, tiesa atzīst, ka izskatāmajā
gadījumā, izdodot pārsūdzēto lēmumu, nav izpildīts Administratīvā procesa likuma 62. pantā noteiktais uzklausīšanas pienākums, kas ir ietekmējis
pārsūdzēto lēmumu pēc būtības.
Otrkārt, ņemot vērā šā sprieduma 16. punktā konstatētos faktus un minētos apsvērumus, atzīstams, ka izskatāmajā gadījumā pārsūdzētā lēmuma
pamatojuma trūkums ir uzskatāms par būtisku procesuālu pārkāpumu, kas pats par sevi ir pamats pārsūdzētā lēmuma atcelšanai. Proti, no pārsūdzētā
lēmuma satura nav saprotams, kāpēc ir izdots tieši šāda satura administratīvais akts, proti, kādēļ dzīvojamajai mājai privatizācijas procesā noteiktais
funkcionāli nepieciešamais zemesgabals bija samazināms līdz 3890 m2, ja aprēķinātā minimālā nepieciešamā platība ir 4236 m2, kā arī no pārsūdzētā
lēmuma nav saprotams, kādēļ ir nodalīts tieši zemes vienības daļa, kas atrodas no mājas /Nosaukums C/ ielas virzienā, bet ne neapbūvētā zemes vienības
daļa, kas atrodas mājas otrā pusē.
Tādēļ izskatāmajā gadījumā lēmuma tiesiskuma pārbaude, balstoties tikai uz pārsūdzētajā lēmumā ietverto pamatojumu, nav iespējama. Līdz ar to
atzīstams, ka pamatojuma trūkums izskatāmajā gadījumā ir uzskatāms par tik būtisku procesuālu pārkāpumu, kura dēļ pārsūdzētais lēmums ir atceļams.
[18] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 124. panta pirmo daļu par pieteikumu par lietas ierosināšanu tiesā maksājama valsts nodeva
30 euro apmērā. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 126. panta pirmo daļu, ja pieteikums pilnībā apmierināts, tiesa piespriež no atbildētāja par
labu pieteicējam viņa samaksāto valsts nodevu.
No lietas materiāliem konstatējams, ka 2024. gada 22. jūlijā pieteicēja par pieteikumu tiesā šajā lietā samaksājusi 30 euro.
Tiesa ir lēmusi, ka pieteicējas pieteikums ir apmierināms, tādēļ valsts nodeva par pieteikumu par lietas ierosināšanu 30 euro apmērā piespriežama
no atbildētājas – Valmieras novada pašvaldības.
Rezolutīvā daļa
Ņemot vērā iepriekš konstatēto un pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 126. panta pirmo daļu, 246.–251. pantu, 253. panta ceturto
daļu, 289.–291. pantu, tiesa
nosprieda:
apmierināt /pers. A/ pieteikumu par Valmieras novada pašvaldības dzīvojamajai mājai funkcionālai nepieciešamā zemes gabala noteikšanas un
pārskatīšanas komisijas 2024. gada 14. jūnija lēmuma Nr. 28 (protokols Nr. 9, 2. §) „Par dzīvojamajai mājai /adrese A/, funkcionāli nepieciešamā
zemes gabala noteikšanu” atcelšanu;
atcelt Valmieras novada pašvaldības dzīvojamajai mājai funkcionālai nepieciešamā zemes gabala noteikšanas un pārskatīšanas komisijas
2024. gada 14. jūnija lēmumu Nr. 28 (protokols Nr. 9, 2. §) „Par dzīvojamajai mājai /adrese A/, funkcionāli nepieciešamā zemes gabala noteikšanu” ar
tā izdošnaas brīdi;
piespriest no atbildētājas Valmieras novada pašvaldības par labu /pers. A/ valsts nodevu 30 euro.
Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā, apelācijas sūdzību iesniedzot Administratīvās rajona tiesas Valmieras tiesu namā viena
mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas.
Tiesnese S. Pone