Court dismisses appeal against appeal court ruling on easement and road restoration claims.
Sintesi Legislator
Generato dall'IAThe Supreme Court of Latvia refused to initiate cassation proceedings against the appeal court's decision denying a claim for easement rights and road restoration. The appellant argued for a new evaluation of evidence, but the court held that appellate courts must strictly adhere to the scope of claims and cannot re-evaluate facts or evidence. Consequently, the court found no error in the lower court's comprehensive assessment of the case facts.
Regesto Legislator
Generato dall'IACivilprocesa likuma 464.1 panta 2. punkts; Civilprocesa likuma 464.3 panta 3. punkts: Cassation proceedings shall not be initiated if the appeal lacks a clear basis to consider the appellate court's decision erroneous, particularly when the lower court properly evaluated evidence within the established claim scope.
Parole chiave
Generato dall'IADisposizioni normative citate
Generato dall'IAGiurisprudenza citata
Generato dall'IATesto completo
ECLI:LV:AT:2024:1212.C73391221.18.L
Lieta Nr. C73391221, SKC-835/2024
Civillietu departaments
Latvijas Republikas Senāts
RĪCĪBAS SĒDES LĒMUMS
Rīgā 2024. gada 12. decembrī
Senatoru kolēģija šādā sastāvā: senatore referente Kristīne Zīle, senatori Inese Grauda un Valerijs Maksimovs
rīcības sēdē izskatīja civillietu sakarā ar /pers. D/ kasācijas sūdzībām par Zemgales apgabaltiesas 2024. gada 10. maija spriedumu un 2024. gada
14. jūnija papildspriedumu /pers. D/ prasībā pret SIA „SEMEŠ” par servitūta tiesības un atņemtā valdījuma uz braucamo ceļu atjaunošanu.
[1] Senatoru kolēģija konstatēja, ka, lai gan kasācijas sūdzības formāli atbilst Civilprocesa likuma 450. – 454. panta prasībām, tomēr ir
Civilprocesa likuma 464.1 panta otrās daļas 2. punktā norādītais pamats atteikumam ierosināt kasācijas tiesvedību. Izvērtējot kasācijas sūdzībās minētos
argumentus, senatoru kolēģijai nav acīmredzama pamata uzskatīt, ka pārsūdzētajā spriedumā un papildspriedumā ietvertais lietas iznākums ir nepareizs.
Izskatāmajai lietai nav būtiskas nozīmes vienotas tiesu prakses nodrošināšanā vai tiesību tālākveidošanā.
[2] Vienlaikus senatoru kolēģija vērš uzmanību, ka atbilstoši Civilprocesa likuma 192. pantam tiesa taisa spriedumu par prasībā noteikto prasības
priekšmetu un uz prasībā norādītā pamata, nepārsniedzot prasījuma robežas. Cita starpā uz šīs normas pārkāpumu, izskatot lietu apelācijas instancē, ir
norādīts arī šajā lietā taisītajā Senāta 2023. gada 5. jūlija spriedumā, ar kuru tika atcelts iepriekšējais apelācijas instances tiesas spriedums. Savukārt
Civilprocesa likuma 426. panta otrā daļa noteic, ka apelācijas instances tiesa izskata tikai tos prasījumus, kas izskatīti pirmās instances tiesā (..).
No minētajām tiesību normām nepārprotami izriet tiesas pienākums ievērot konkrētajā lietā celtās prasības priekšmetu un pamatu, individuāli
vērtējot katrā lietā esošo pierādījumu kopumu. Tas apstāklis, ka ir taisīts spriedums līdzīgā lietā, neatbrīvo tiesu no šī pienākuma un neuzliek par
pienākumu automātiski taisīt analogu spriedumu izskatāmajā lietā.
Konkrētajā gadījumā apelācijas instances tiesa, ievērojot Senāta 2023. gada 5. jūlija spriedumā dotos norādījumus, citastarp arī par tiesas
pienākumu ievērot Civilprocesa likuma 192. panta prasības, ir veikusi lietas faktisko apstākļu un lietā esošo pierādījumu pilnīgu un vispusīgu pārbaudi,
ievērojot celtās prasības priekšmetu un pamatu, prasītājas apelācijas sūdzībā un atbildētājas sniegtajos paskaidrojumos minēto argumentu kontekstā,
nonākot pie secinājuma, ka celtā prasība ir noraidāma. Savukārt kasācijas sūdzībās norādītie argumenti vērsti uz pierādījumu izvērtēšanu no jauna, taču
lietas apstākļu konstatācija un pierādījumu izvērtēšana no jauna saskaņā ar Civilprocesa likuma 450. panta trešo daļu nav kasācijas instances uzdevums.
Līdz ar to nevar būt pamats kasācijas tiesvedības ierosināšanai prasītājas argumenti, kuros faktiski apstrīdēts apelācijas instances tiesas veiktais
pierādījumu novērtējums. Kasācijas sūdzību iesniedzējas subjektīvs redzējums par lietā nodibinātajiem faktiem un to nozīmību strīda pareizā izšķiršanā,
kas atšķiras no spriedumā dotā šo pašu apstākļu novērtējuma, nerada pamatu tiesas secinājumu apšaubīšanai.
[3] Ievērojot to, ka ar apstrīdēto apelācijas instances tiesas spriedumu, kurā tiesa veikusi lietas faktisko apstākļu un lietā iesniegto pierādījumu
pilnīgu, un vispusīgu pārbaudi un vērtēšanu, tostarp prasītājas apelācijas sūdzībā minēto argumentu kontekstā, /pers. D/ celtā prasība noraidīta pilnīgi, nav
saskatāms Civilprocesa likuma 44. panta otrās daļas pārkāpums, un šajā sakarā kasācijas sūdzībās izteiktie iebildumi nepelna ievērību.
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 464. panta trešo daļu, 464.1 panta otrās daļas 2. punktu, senatoru kolēģija
nolēma
atteikt ierosināt kasācijas tiesvedību sakarā ar /pers. D/ kasācijas sūdzībām par Zemgales apgabaltiesas 2024. gada 10. maija spriedumu un
2024. gada 14. jūnija papildspriedumu.
Lēmums nav pārsūdzams.
Senatore K. Zīle Senatore I. Grauda Senators V. Maksimovs