Court convicts defendant of theft and orders arrest after she confessed and requested no evidence review.
Sintesi Legislator
Generato dall'IAThe court convicted the defendant of theft in a minor amount and ordered her arrest, replacing her prior bail. She fully confessed to the crime and requested that no evidence be examined, a request the prosecutor supported. The court granted this request because her confession was sufficient to prove guilt, and it noted that previous judgments regarding her sentence were not yet in force.
Regesto Legislator
Generato dall'IAKrimināllikuma 180. panta 1. daļa; Krimināllikuma 52. panta 5. daļa; Kriminālprocesa likums 499. pants; Kriminālprocesa likums 520. pants: When a defendant confesses to the charged offense and requests no evidence examination, the court may decide not to examine evidence if guilt is fully proven by the confession.
Parole chiave
Generato dall'IADisposizioni normative citate
Generato dall'IAGiurisprudenza citata
Generato dall'IADecisioni correlate
Generato dall'IATesto completo
Lietas arhīva Nr. K68-0672-19/23
ECLI:LV:RPPT:2019:1106.11096076319.2.S
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa,
tiesnese E.Leitāne,
piedaloties prokurorei I.Pumpurei,
iztiesāja atklātā tiesas sēdē krimināllietu, kurā /pers. A/, personas kods /personas kods/, apsūdzēta Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā
paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā.
Aprakstošā daļa
/pers. A/ izdarīja zādzību nelielā apmērā turpmāk norādītajos apstākļos.
2019.gada 29.maijā plkst.13.09 /pers. A/, mantkārīga motīva vadīta, zādzības izdarīšanas nolūkā, būdama narkotisko vielu ietekmē, zinot, ka
naudas, lai norēķināties, viņai nav, iegāja SIA “Sportland” veikalā “SportDirect.com” Āzenes ielā 5, Rīgā. Īstenojot savu noziedzīgo nodomu, /pers. A/
no veikala preču plaukta paņēma trīs bērnu apģērbus – vienu “Charaster Jog Set InGI-Frozen” komplektu 25 euro vērtībā, vienu “Charaster Playsuit
InG193-Minni Mouse” kleitiņu 12,50 euro vērtībā un vienu “Charaster Play Drs inG193-Frozen Elsa” kleitiņu 15 euro vērtībā.
Pēc tam /pers. A/ uzskatīdama, ka viņas darbības neviens nenovēro, minētās mantas ielika savā līdzpaņemtajā “Drogas” zīmola maisiņā, kurā bija
ievietots otrs ar folijas iepakojumu aptverts plastmasas maisiņš, devās uz veikala izeju un, par paņemtajām, maisiņos ieliktajām mantām, kasē
nesamaksājot, izgāja no veikala tirdzniecības zāles.
Tādējādi /pers. A/slepeni nolaupīja cietušajai SIA “Sportland” piederošo kustamu mantu 52,50 euro vērtībā, tas ir, nelielā apmērā.
Ar šādām darbībām /pers. A/ izdarīja Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu.
Motīvu daļa
Iztiesāšanas laikā apsūdzētā /pers. A/ savu vainu viņai izvirzītajā un tiesas sēdē uzturētajā apsūdzībā viena Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā
paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā atzina pilnībā un izdarīto nožēloja. Lūdza lietā neveikt pierādījumu pārbaudi, norādot, ka viņai pilnībā
saprotama pierādījumu pārbaudes neizdarīšanas procesuālā būtība un sekas.
Prokurore uzturēja apsūdzētās lūgumu – neizdarīt lietā pierādījumu pārbaudi.
Tiesa, izskaidrojot procesā iesaistītajām personām pierādījumu pārbaudes neizdarīšanas procesuālo būtību un sekas, atbilstoši Kriminālprocesa
likuma 499.pantam nolēma neveikt lietā pierādījumu pārbaudi, jo apsūdzētā atzīst savu vainu viņai izvirzītajā un uzturētajā apsūdzībā Krimināllikuma
180.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā; pieteica lūgumu par pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu un piekrita šādas pārbaudes
neizdarīšanai, turklāt tiesai pēc krimināllietas materiālu pārbaudes nav šaubu par apsūdzētās vainīgumu viņai izvirzītajā un uzturētajā apsūdzībā.
Tiesa atzīst, ka apsūdzētās darbības ir kvalificētas pareizi, un viņas vainīgums ir pierādīts pilnībā, līdz ar to /pers. A/ ir atzīstama par vainīgu un
sodāma Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā.
Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 527.panta trešās daļas nosacījumiem pierādījumu analīze un to uzskaitījums spriedumā nav nepieciešams.
Saskaņā ar Krimināllikuma 46.panta otrās daļas prasībām, nosakot apsūdzētajai soda veidu, tiesa ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu
un radīto kaitējumu, kā arī vainīgās personību.
Saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta trešo daļu 2019.gada 29.maijā /pers. A/ izdarītais noziedzīgais nodarījums pēc Krimināllikuma 180.panta
pirmās daļas klasificējams kā tīšs mazāk smags noziegums.
No apsūdzības faktisko apstākļu izklāsta izriet, ka /pers. A/ ar tiešu nodomu un apzināti prettiesiskām darbībām ir vērsusies pret īpašumu,
apdraudot cietušās SIA “Sportland” mantiskās intereses, prettiesiski iegūstot savā īpašumā svešu mantu nelielā apmērā.
Tiesas sēdē, pārbaudot apsūdzētās /pers. A/ personību raksturojošos datus, noskaidrots, ka apsūdzētajai ir deklarētā dzīvesvieta (lietas 28.lapa),
pēc apsūdzētās vārdiem – neprecējusies, apgādībā esošu personu nav, nestrādājoša, 3.grupas invalīde, ir hroniskās saslimšanas ir narkotisko vielu
atkarība; ir konstatēti administratīvie pārkāpumi (lietas 36.-37.lapa), iepriekš ir sodīta, pēdējo reizi ar Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas 2018.gada
12.decembra spriedumu pēc Krimināllikuma 20.panta ceturtās daļas un 180.panta pirmās daļas ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 1 mēnesi. Saskaņā ar
Krimināllikuma 50.panta piekto daļu, piespriestajam sodam daļēji pieskaitot sodu, kas noteikts ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2018.gada
29.oktobra spriedumu, galīgais sods noteikts brīvības atņemšana uz 1 gadu 1 mēnesi un piespiedu darbs uz 127 stundām, spriedums stājies spēkā
2018.gada 28.decembrī, brīvības atņemšanas sods izciests 2019.gada 4.februārī. Ar Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas 2019.gada 13.augusta lēmumu
/pers. A/ aizstāts ar Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas 2018.gada 12.decembra spriedumu neizciestais sods – 127 stundas piespiedu darba – ar īslaicīgu
brīvības atņemšanu uz 31 dienu, lēmums stājies spēkā 2019.gada 24.augustā, piespiedu darba sods izciests 2019.gada 29.septembrī, sodāmība nav
dzēsta.
Turklāt uz lietas izskatīšanas brīdi apsūdzētajai ir vēl divi notiesājoši spriedumi, kuri nav stājušies spēkā, proti:
1) ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2019.gada 29.oktobra spriedumu /pers. A/ notiesāta pēc Krimināllikuma 175.panta pirmās daļas
ar brīvības atņemšanu uz 4 mēnešiem. Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta ceturto daļu /pers. A/ soda termiņā ieskaitīts aizturēšanas laiks 2019.gada
28.martā;
2) ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2019.gada 4.novembra spriedumu /pers. A/ notiesāta pēc Krimināllikuma 175.panta pirmās daļas
ar brīvības atņemšanu uz 6 mēnešiem. Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta piekto daļu /pers. A/ soda termiņā ieskaitīts aizturēšanas laiks no 2019.gada
23.maija līdz 2019.gada 24.maijam.
Iztiesāšanas laikā apsūdzētā /pers. A/, atzīstot savu vainīgumu viņai inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, nevarēja sniegt objektīvu
skaidrojumu savai prettiesiskai rīcībai.
Krimināllikuma 5.panta pirmā daļa paredz, ka nodarījuma (darbības vai bezdarbības) noziedzīgumu un sodāmību nosaka likums, kas bijis spēkā šā
nodarījuma izdarīšanas laikā.
Spēkā esošajā likuma redakcijā noteikts, ka par Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu, soda ar brīvības
atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.
Saskaņā ar Krimināllikuma 46.panta ceturtās daļas noteikumiem – brīvības atņemšanas sodu par kriminālpārkāpumu un mazāk smagu noziegumu
piemēro, ja soda mērķis nav sasniedzams, nosakot kādu no attiecīgā panta sankcijā paredzētajiem vieglāka soda veidiem.
Tā kā kriminālsodu politika pamatota ar taisnīguma atjaunošanas un prevencijas principiem, kas prezumē tādu krimināltiesisko sodu un līdzekļu
piemērošanu, kas atbilst tieši konkrētam gadījumam, tad tiesa, nosakot apsūdzētajai soda veidu, ievērojot Krimināllikuma 46.panta otrajā daļā norādītos
soda veidu ietekmējošos apstākļus, atzīst, ka Krimināllikuma 35.panta definētos preventīvos soda mērķus ir iespējams panākt, /pers. A/ par izdarīto
noziedzīgo nodarījumu nosakot inkriminētā panta sankcijā paredzēto soda veidu – īslaicīgu brīvības atņemšanu.
Tiesas ieskatā, izvērtējot /pers. A/ fizisko un psihisko stāvokli, kā arī sociālo un tiesisko statusu, ir secināms, ka apsūdzētā, būdama ekonomiski
aktīvā darbspējīgā vecumā esošs cilvēks, tomēr ir persona ar izteikti zemu subjektīvās uzvedības kontroles līmeni, tā kā konstatējams, ka /pers. A/ ir
iepriekš vairākkārt sodīta par mantiska rakstura noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, kā arī par noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, kas saistīti ar narkotisko
un psihotropo vielu nelikumīgu aprīti, šajā lietā inkriminēto jaunu noziegumu izdarīja nedzēstas sodāmības laikā, turklāt nepilnu četru mēneša laikā pēc
atbrīvošanās no brīvības atņemšanas soda izciešanas un neizciestā soda – piespiedu darbs – laikā, kas noteikti ar Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas
2018.gada 12.decembra spriedumu. Turklāt ar Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas 2019.gada 13.augusta lēmumu /pers. A/ ar Rīgas pilsētas Pārdaugavas
tiesas 2018.gada 12.decembra spriedumu neizciestais piespiedu darba sods ir aizstāts īslaicīgu brīvības atņemšanu. Minētais norāda uz to, ka iepriekš
piespriestie kriminālsodi nav bijuši pietiekami efektīvi un personībai atbilstoši, tā kā nav sasnieguši Krimināllikuma 35.pantā definētos ģenerālās un
speciālās prevencijas uzdevumus, ko pamato soda efektivitātes kritērijs – recidīvs.
Ievērojot minēto, tiesa secina, ka turpmāka recidīva novēršanā un sabiedrības drošības nolūkos, apsūdzētajai par izdarīto noziegumu ir tiesiski
nosakāms tikai un vienīgi īslaicīgas brīvības atņemšanas sods, atbilstoši personībai, noziedzīgā nodarījuma raksturam un radītam kaitējumam.
Saskaņā ar Krimināllikuma 46.panta trešās daļas prasībām, nosakot apsūdzētajai soda mēru, tiesa ņem vērā atbildību mīkstinošos un pastiprinošos
apstākļus.
Saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu tiesa par apsūdzētās /pers. A/ atbildību mīkstinošu apstākli atzīst savas vainas vaļsirdīgu atzīšanu un
izdarītā nožēlošanu, savukārt saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 1.punktu un 12.punktu tiesa par apsūdzētās atbildību pastiprinošiem
apstākļiem atzīst to, ka noziedzīgais nodarījums veido noziedzīgu nodarījumu recidīvu, kā arī noziedzīgais nodarījums izdarīts narkotisko vielu ietekmē.
Tāpat tiesa ņem vērā to, ka apsūdzētā ir izmantojusi Kriminālprocesa likuma 21.pantā paredzētās tiesības uz sadarbību ar kriminālprocesa
veikšanai pilnvaroto personu, kas izpaudusies vienkāršāka procesa veida izvēlē, tādā veidā nodrošinot efektīvāku krimināltiesisko attiecību taisnīgu
noregulējumu, taču tas nav atzīstams par patstāvīgu atbildību mīkstinošu apstākli Krimināllikuma 47.panta izpratnē, bet tiek ņemts vērā pie soda
noteikšanas, jo atbilstoši Kriminālprocesa likuma 499.pantam – viens no kritērijiem, lai krimināllietu varētu izskatīt bez pierādījumu pārbaudes, ir
apsūdzētā vainas atzīšana un izdarītā nožēlošana.
Tā kā apsūdzētajai ir atzīts viens atbildību mīkstinošs un divi atbildību pastiprinoši apstākļi, tiesa, ņemot vērā soda noteikšanas vispārīgos principus
un Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta un Krimināllietu tiesu palātas tiesnešu kopsapulces 2008.gada 1.jūlija lēmuma 15.punktā norādīto
rekomendāciju, kas noteic, ka atbildību pastiprinošu apstākļu esamība ir pamats bargāka soda piemērošanai salīdzinājumā ar sodu, kāds būtu
piespriežams, šādus apstākļus nekonstatējot, secina, ka apsūdzētajai par izdarīto noziegumu ir nosakāms inkriminētā panta sankcijā paredzētais īslaicīgas
brīvības atņemšanas sods, kas pietuvināts vidējam apmēram, ar mērķi – veicināt apsūdzētās atbildību resocializācijas pasākumu īstenošanā un soda
efektivitātes kritēriju sasniegšanā.
No lietas materiāliem pievienotā Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2019.gada 29.oktobra sprieduma redzams, ka /pers. A/ notiesāta pēc
Krimināllikuma 175.panta pirmās daļas ar brīvības atņemšanu uz 4 mēnešiem. Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta ceturto daļu /pers. A/ soda termiņā
ieskaitīts aizturēšanas laiks 2019.gada 28.martā, spriedums nav stājies spēkā. Savukārt no Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2019.gada
4.novembra sprieduma redzams /pers. A/ notiesāta pēc Krimināllikuma 175.panta pirmās daļas ar brīvības atņemšanu uz 6 mēnešiem. Saskaņā ar
Krimināllikuma 52.panta piekto daļu /pers. A/ soda termiņā ieskaitīts aizturēšanas laiks no 2019.gada 23.maija līdz 2019.gada 24.maijam, spriedums nav
stājies spēkā. Tā kā minētie spriedumi uz lietas iztiesāšanas dienu nav stājušies spēkā, tiesa atzīst, ka lemt par galīgā soda noteikšanu pēc Rīgas pilsētas
Latgales priekšpilsētas tiesas 2019.gada 29.oktobra sprieduma un Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2019.gada 4.novembra sprieduma nav
pamata.
No krimināllietas materiāliem redzams, ka /pers. A/ šajā kriminālprocesā bija aizturēta 2019.gada 29.maijā (lietas 20.lapa).
Ar Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Kurzemes Kriminālpolicijas nodaļas inspektores D.Stalšāne 2019.gada 29.maija lēmumu
kriminālprocesā Nr.11096076319 apsūdzētajam piemērots drošības līdzeklis – nodošana policijas uzraudzībā – un papildus drošības līdzeklis –
aizliegums izbraukt no valsts (lietas 27.lapa).
Tā kā /pers. A/ par izdarīto noziedzīgo noziegumu ir nosakāms brīvības atņemšanas sods, tad sprieduma izpildes nolūkā līdz sprieduma spēkā
stāšanās brīdim, apsūdzētajai piemērotais drošības līdzeklis – nodošana policijas uzraudzībā – un papildus drošības līdzeklis – aizliegums izbraukt no
valsts – ir grozāms uz drošības līdzekli – apcietinājumu.
Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta piekto daļu /pers. A/ soda termiņā ieskaitāms aizturēšanas laiks šajā kriminālprocesā 2019.gada 29.maijā
(viena diena).
Kriminālprocesā par cietušo atzīts SIA “Sportland”, kura pilnvarotā pārstāve /pers. B/ kaitējuma kompensāciju nav pieteikusi (lietas 9.lapa).
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 240.pantu, izlemjot jautājumu par lietiskajiem pierādījumiem, tiesa atzīst, ka lietiskais pierādījums – CD disks
ar videonovērošanas ierakstu, kas glabājas pie krimināllietas materiāliem,- ir atstājams glabāšanā pie krimināllietas materiāliem kā elektroniskais
dokuments.
Lietā nav uzlikts arests mantai, nav radušies procesuālie izdevumi, par kuriem būtu pieņemams attiecīgs lēmums.
Rezolutīvā daļa
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 520.pantu, tiesa
nosprieda
/pers. A/ atzīt par vainīgu Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un noteikt sodu – īslaicīgu brīvības
atņemšanu uz 2 (diviem) mēnešiem.
Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta piekto daļu /pers. A/soda termiņā ieskaitīt aizturēšanas laiku šajā kriminālprocesā 2019.gada 29.maijā (viena
diena).
/pers. A/ piemēroto drošības līdzekli – nodošanu policijas uzraudzībā – grozīt uz drošības līdzekli – apcietinājumu.
Lietisko pierādījumu – CD disku ar videonovērošanas kameru ierakstiem, kas glabājas pie krimināllietas materiāliem,- atstāt glabāšanā pie
krimināllietas materiāliem kā elektronisku dokumentu.
Spriedumu var pārsūdzēt desmit dienu laikā no pilna sprieduma pieejamības dienas apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu
kolēģijā, sūdzību vai protestu iesniedzot Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā.
Pilns spriedums pieejams no 2019.gada 29.novembra.
Tiesnese /personiskais paraksts/ E.Leitāne