Appeal court dismisses appeal against administrative violation case where investigation was terminated due to statute of limitations.
Sintesi Legislator
Generato dall'IAThe appeal court dismissed the appellant's request to overturn the first-instance judgment that upheld the termination of an administrative violation investigation. The appellant argued that the employer failed to pay for overtime hours and that the investigation should have proceeded substantively. The court ruled that the investigation was lawfully terminated because more than nine months had passed since its initiation without a penalty decision, rendering further proceedings inadmissible under the Administrative Offences Code.
Regesto Legislator
Generato dall'IAAdministratīvās atbildības likums 275. p., 37. p.; If an administrative violation investigation has been initiated but no penalty decision is made within the statutory period, the proceedings must be terminated and the investigation cannot be reopened.
Parole chiave
Generato dall'IADisposizioni normative citate
Generato dall'IAGiurisprudenza citata
Generato dall'IADecisioni correlate
Generato dall'IATesto completo
ECLI:LV:RAT:2022:1201.1A33021321.5.S
Lietas Nr.1A33021321
Lietvedības Nr.104AA-0026-22/8
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2022.gada 1.decembrī
Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija šādā sastāvā:
tiesnese referente Ieva Kulagina,
tiesnese Daiga Kalniņa,
tiesnese Daina Treija
rakstveida procesā izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu saistībā ar /pers. A/ iesniegto apelācijas sūdzību par Rīgas rajona tiesas
2022.gada 19.maija spriedumu.
Aprakstošā daļa
[1] Ar Rīgas reģionālās Valsts darba inspekcijas amatpersonas (turpmāk arī – iestāde) 2020.gada 27.augusta lēmumu numur 11-
VDI-121-2020-838 izbeigta lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā.
Lēmumā norādīts, ka, pamatojoties uz /pers. A/ iesniegumu, Rīgas reģionālās Valsts darba inspekcijas amatpersona pret Rīgas
pašvaldības SIA “/Nosaukums/” uzsāka administratīvā pārkāpuma lietvedību par iespējamu Darba likuma 7.panta, 68.panta pirmās daļas,
69.panta ceturtās daļas, 71.panta, 74.panta sestās daļas un 149.panta piektās daļas pārkāpumu.
Ievērojot pārbaudes laikā konstatēto un saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 275.panta pirmās daļas 2.punktu,
215.3pantu nolemts izbeigt lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā.
[2] Nepiekrītot iestādes 2020.gada 27.augusta lēmumam, /pers. A/ to 2020.gada 12.novembrī pārsūdzēja iestādes direktorei.
[3] Ar Valsts darba inspekcijas amatpersonas 2020.gada 14.decembra lēmumu atstāts negrozīts Rīgas reģionālās Valsts darba
inspekcijas amatpersonas 2020.gada 27.augusta lēmums numur 11-VDI-121-2020-838 un /pers. A/ sūdzība noraidīta.
[4] Par šo lēmumu /pers. A/ iesniedza sūdzību Rīgas rajona tiesā.
[5] Ar Rīgas rajona tiesas 2022.gada 19.maija spriedumu Valsts darba inspekcijas amatpersonas 2020.gada 14.decembra lēmums
numur 11-VDI-121-2020-838 atstāts negrozīts, bet /pers. A/ sūdzība noraidīta.
[6 ] Par pirmās instances tiesas spriedumu /pers. A/ iesniedza apelācijas sūdzību, lūdzot atcelt Rīgas rajona tiesas 2022.gada
19.maija spriedumu un izskatīt jautājumu pēc būtības, atzīstot Rīgas pašvaldības SIA “/Nosaukums/” izdarītos administratīvos
pārkāpumus.
[6.1] Sūdzības iesniedzējs norāda, ka Rīgas reģionālās Valsts darba inspekcijas amatpersonas 2020.gada 27.augusta lēmumā par
lietvedības izbeigšanu administratīvā pārkāpuma lietā konstatēts, ka Rīgas pašvaldības SIA “/Nosaukums/”, aprēķinot virsstundas /pers.
A/ III kvartālā nav ņēmusi vērā trīs atpūtas dienas, tādējādi pārkāpjot Darba likuma 68.panta pirmo daļu, 136.pantu un 137.panta pirmo
daļu. Sūdzības iesniedzēja ieskatā, neuzliekot SIA sodu par šo pārkāpumu, SIA nerodas pienākums novērst šo pārkāpumu, līdz ar to
/pers. A/ joprojām nav saņēmis samaksu par 24 virsstundām.
[6.2] Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka SIA pārkāpa Darba likuma 69.panta ceturtās daļas nosacījumus, jo noteikto darba samaksu
par atvaļinājuma periodu no 2019.gada 1.oktobra līdz 2019.gada 28.oktobrim saņēma tikai 2019.gada 10.oktobrī.
[6.3] Sūdzības iesniedzēja ieskatā Valsts darba inspekcijas amatpersona prettiesiski atstāja negrozītu Rīgas reģionālās Valsts darba
inspekcijas amatpersonas 2020.gada 27.augusta lēmumu un nepareizi novērtēja apstākli, ka /pers. A/ jau sākotnējo iesniegumu par
lēmuma pārsūdzēšanu ir iesniedzis pēc noilguma iestāšanās administratīvā pārkāpuma lietā.
[6.4] Sūdzības iesniedzējs norāda, ka viņa tiesības ir aizskartas ar to, ka Valsts darba inspekcijas amatpersona nav izpildījusi savu
apņemšanos veikt SIA administratīvā pārkāpuma lietā pieņemtā lēmuma tiesiskuma un likumības pārbaudi, vienlaicīgi pārliecinoties, vai
Rīgas reģionālā Valsts darba inspekcija ir veikusi visas nepieciešamās darbības /pers. A/ tiesību un tiesisko interešu aizsardzībai.
[6.5] Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka amatpersona, apzinoties, ka dokumentā ietvertā informācija nav patiesa, tātad ir viltota, jo
iepriekš tajā pašā dokumentā ir norādīts, ka konstatēti vismaz divi pārkāpumi, pieņemot sākotnējo lēmumu, atbrīvoja SIA no pienākuma
izbeigt administratīvo pārkāpumu un izmaksāt neaprēķināto darba samaksu, kā rezultātā amatpersona liedza /pers. A/ tiesības saņemt
godīgi nopelnīto darba samaksu, tai skaitā, piemaksu par virsstundu darbu un saņemt morālu gandarījumu.
[7] Rīgas apgabaltiesā saņemti Rīgas pašvaldības SIA “/Nosaukums/” paskaidrojumi par apelācijas sūdzību, kuros norādīts, ka
/pers. A/ iesniegto apelācijas sūdzību uzskata par nepamatotu un noraidāmu.
[8] Tiesā saņemti Valsts darba inspekcijas paskaidrojumi par apelācijas sūdzību, kuros norādīts, ka /pers. A/ iesniegto apelācijas
sūdzību uzskata par nepamatotu un noraidāmu.
Paskaidrojumos norādīts, ka /pers. A/ bija informēts par administratīvā pārkāpuma lietvedības uzsākšanu par SIA iespējamajiem
darba tiesiskās attiecības regulējošo normatīvo aktu pārkāpumiem, kā arī sākotnējā iesnieguma un iesniegumu izskatīšanas gaitu jau
Rīgas reģionālās Valsts darba inspekcijas 2019.gada 8.novembra starpatbildē numur 2019-11-07/8972, taču līdz sākotnējā lēmuma
pieņemšanai viņš nebija vērsies Rīgas reģionālajā Valsts darba inspekcijā ar lūgumu piešķirt viņam cietušā statusu. Cietušā statuss /pers.
A/ piešķirts ar Valsts darba inspekcijas 2020.gada 29.oktobra lēmumu numur 2020-05-05/2020.
Valsts darba inspekcijas 2020.gada 29.oktobra lēmumā numur 2020-05-05/2020 netika vērtēts sākotnējais lēmums un netika
veiktas citas darbības administratīvā pārkāpuma lietvedībā /pers. A/ 2020.gada 15.oktobra sūdzībā konstatēto trūkumu dēļ. Tādējādi šā
lēmuma pieņemšanas brīdī netika konstatēts, ka ir iestājies administratīvā pārkāpuma lietvedību nepieļaujošs apstāklis – kopš
administratīvā pārkāpuma lietvedības uzsākšanas ir pagājuši vairāk kā deviņi mēneši un nav pieņemts lēmums par soda piemērošanu.
Motīvu daļa
[9 ] Pārbaudījusi lietas materiālus, izvērtējusi pārsūdzētā sprieduma pamatojumu un apelācijas sūdzībā izteiktos argumentus,
ievērojot Rīgas pašvaldības SIA “/Nosaukums/” un Valsts darba inspekcijas rakstveida paskaidrojumus, Rīgas apgabaltiesas
Krimināllietu tiesas kolēģija uzskata, ka /pers. A/ apelācijas sūdzība ir noraidāma, bet Rīgas rajona tiesas 2022.gada 19.maija spriedums
ir likumīgs, pamatots un atstājams negrozīts.
[10] Saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma, kas stājās spēkā 2020.gada 1.jūlijā, 4.panta ceturto daļu administratīvā
pārkāpuma procesa kārtību nosaka tā procesuālo tiesību norma, kura ir spēkā procesuālās darbības izdarīšanas brīdī. Savukārt šā likuma
pārejas noteikumu 2.punkts noteic, ka procesuālās darbības, kas līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai uzsāktas saskaņā ar Latvijas
Administratīvo pārkāpumu kodeksu, tiek arī pabeigtas kodeksā noteiktajā kārtībā. Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa normas
piemērojamas līdz attiecīgās administratīvā pārkāpuma lietvedības stadijas pabeigšanai (lietvedība iestādē, tiesā vai izpilde).
Ievērojot minēto un ņemot vērā, ka lietvedība pirmās instances tiesā tika ierosināta pēc Administratīvās atbildības likuma spēkā
stāšanās dienas (2020.gada 1.jūlijā), tiesa šīs lietas izskatīšanā apelācijas instances tiesā vadās no Administratīvās atbildības likuma
normām, pārbaudot Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksa normu ievērošanu.
[11] Krimināllietu tiesas kolēģija, pārbaudījusi pirmās instances tiesas spriedumā ietvertos argumentus kopsakarā ar /pers. A/
apelācijas sūdzībā norādīto, atzīst, ka pirmās instances tiesas spriedums ir tiesisks un pamatots, kā arī pietiekami motivēts, tajā ir
sniegts izvērtējums lietā piemērojamajām tiesību normām, sprieduma motivācijā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā
pietiekams, pamatoti konstatējot, ka iestādes amatpersonas 2020.gada 14.decembra lēmums atstājams negrozīts.
Apelācijas instances tiesa atbilstoši Administratīvās atbildības likuma 246.panta ceturtajai daļai pievienojas pirmās instances
tiesas spriedumā norādītajai motivācijai un to neatkārto.
[12] Pārbaudot administratīvā pārkāpuma lietas materiālus, Krimināllietu tiesas kolēģija secina, ka 2020.gada 27.augustā Rīgas
reģionālās Valsts darba inspekcijas amatpersona pieņēma lēmumu par lietvedības izbeigšanu administratīvā pārkāpuma lietā.
Lēmumā norādīts, ka, pamatojoties uz /pers. A/ iesniegumā norādīto informāciju, tika uzsākta administratīvā pārkāpuma lietvedība
pret Rīgas pašvaldības SIA “/Nosaukums/” par iespējamu Darba likuma 7.panta, 68.panta pirmās daļas, 69.panta ceturtās daļas, 71.panta,
74.panta sestās daļas un 149.panta piektās daļas pārkāpumu. Dokumentu pārbaudes laikā konstatēts, ka SIA, aprēķinot darba samaksu,
sabiedriskā transporta vadītājiem piemēro vienādus noteikumus, tādējādi nav pamata uzskatīt, ka tieši pret /pers. A/ vērsta nevienlīdzīga
attieksme. Tāpat pārbaudes laikā netika konstatēts, ka SIA piemērotā aprēķina metode, 2019.gadā izmaksājot /pers. A/ darba samaksu,
apmaksājot darbu svētku un nakts stundās, būtu nelabvēlīga. Pārbaudes rezultātā konstatēts, ka atbilstoši Latvijas Administratīvo
pārkāpumu kodeksa 275.panta pirmās daļas 2.punktam un 215.3pantam ir pamats izbeigt lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā.
Ar Valsts darba inspekcijas amatpersonas 2020.gada 14.decembra lēmumu atstāts negrozīts Rīgas reģionālās Valsts darba
inspekcijas amatpersonas 2020.gada 27.augusta lēmums par lietvedības izbeigšanu administratīvā pārkāpuma lietā. Lēmums citstarp
pamatots ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 37.panta ceturto daļu.
[13] Rīgas apgabaltiesas ieskatā nav pamatots /pers. A/ apelācijas sūdzībā norādītais arguments, ka Valsts darba inspekcija
prettiesiski atstāja negrozītu sākotnējo lēmumu, jo nepareizi novērtēja apstākli, ka /pers. A/ jau sākotnējo iesniegumu par lēmuma
pārsūdzēšanu ir iesniedzis pēc noilguma iestāšanās administratīvā pārkāpuma lietā.
Atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 37.panta ceturtajai daļai lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā izbeidz,
ja deviņu mēnešu laikā no administratīvā pārkāpuma lietas uzsākšanas dienas nav pieņemts lēmums par soda piemērošanu. Savukārt
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 239.panta 7.punkts noteic, ka lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā nevar iesākt, bet
iesāktā lietvedība jāizbeidz, ja ir pagājuši šā kodeksa 37.pantā paredzētie termiņi.
No lietas materiāliem redzams, ka ar 2020.gada 10.janvāra Rīgas reģionālās Valsts darba inspekcijas amatpersonas sastādīto aktu
par konstatētajiem faktiem uzsākta lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā, pamatojoties uz /pers. A/ sniegto informāciju (lietas
1.sējuma 108.lapa).
Savukārt Valsts darba inspekcijas amatpersonas 2020.gada 14.decembra lēmumā konstatēts administratīvā pārkāpuma lietvedību
nepieļaujošs apstāklis, jo kopš administratīvā pārkāpuma lietvedības uzsākšanas ir pagājuši vairāk kā deviņi mēneši un nav pieņemts
lēmums par soda piemērošanu. Lēmumā norādīts, ka, ievērojot to, ka lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā uzsākta 2020.gada
10.janvārī, lēmumu par soda piemērošanu Rīgas pašvaldības SIA “/Nosaukums/” varēja pieņemt līdz 2020.gada 10.oktobrim.
No lietas materiāliem redzams, ka /pers. A/ Rīgas reģionālās Valsts darba inspekcijas amatpersonas 2020.gada 27.augusta lēmumu
pārsūdzēja 2020.gada 12.novembrī (lietas 2.sējuma 138. – 139.lapa).
Krimināllietu tiesas kolēģija pievienojas pirmās instances tiesas spriedumā norādītajam, ka Valsts darba inspekcijas amatpersonas
2020.gada 14.decembra lēmums ir tiesisks un pamatots, lēmumā ir pareizi piemērotas materiālās un procesuālās tiesību normas, ir
pareizi konstatēti lietas faktiskie un tiesiskie apstākļi. Tiesa pamatoti atstāja negrozītu Valsts darba inspekcijas amatpersonas 2020.gada
14.decembra lēmumu, bet /pers. A/ sūdzību noraidīja.
[14] Saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma 90.panta pirmo daļu pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir ziņas par
faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma procesā iesaistītās personas atbilstoši kompetencei izmanto, lai pierādītu administratīvā
pārkāpuma esību vai neesību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme administratīvā pārkāpuma lietas pareizā izlemšanā.
Rīgas apgabaltiesa, izvērtējot lietā esošos pierādījumus, secina, ka pirmās instances tiesa, pretēji sūdzībā norādītajam, pareizi un
pamatoti novērtēja lietā esošos pierādījumus un konkrētos lietas apstākļus, tie ir pietiekami un pierāda Rīgas pašvaldības
SIA “/Nosaukums/” izdarītā pārkāpuma neesību, kam pirmās instances tiesa sniegusi motivētu juridisko novērtējumu. Pārējie sūdzībā
norādītie apstākļi nav attiecināmi uz pareiza nolēmuma pieņemšanu izskatāmajā lietā. Turklāt apelācijas instances tiesa norāda, ka
apstāklis, ka sūdzības iesniedzēja subjektīvais viedoklis atšķiras no pirmās instances tiesas sniegtā vērtējuma, konkrētajā gadījumā nevar
būt par pamatu Rīgas rajona tiesas 2022.gada 19.maija sprieduma atcelšanai.
[15] Rīgas apgabaltiesa uzskata, ka pirmās instances tiesas spriedums atzīstams par likumīgu un atstājams negrozīts, bet apelācijas
sūdzība noraidāma kā nepamatota.
Rezolutīvā daļa
Saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma 227.panta pirmās daļas 1.punktu, 247.pantu Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas
kolēģija
nosprieda
atstāt negrozītu Rīgas rajona tiesas 2022.gada 19.maija spriedumu, bet /pers. A/ apelācijas sūdzību noraidīt.
Spriedums nav pārsūdzams un stājas spēkā tā sastādīšanas dienā.
Tiesnese referente Ieva Kulagina
Tiesnese Daiga Kalniņa
Tiesnese Daina Treija