Legislator Giurisprudenza & Legislazione
A420173718 / A42-01737-18 ECLI:LV:ADRJVTN:2018:1003.A420173718.2.S Generato dall'IA

Court dismissed appeal rejecting farmer's request to recalculate EU subsidy points based on 2017 social security contributions.

Numero d'incarto A420173718 / A42-01737-18
Autorità giudiziaria
Giurisdizione Lettonia (LV)
Data della decisione
Esito del giudizio Respinto (Dismissed)

Sintesi Legislator

Generato dall'IA

The Administrative Court of the Valmiera District rejected the applicant's request to recalculate project scoring points based on 2017 social security contributions. The applicant argued that the agency incorrectly used 2016 contributions instead of 2017, claiming a discrepancy in the scoring formula. The court ruled that the statutory regulation explicitly defines the criterion as contributions made in the last closed year, thereby validating the agency's interpretation and denying the applicant's claim for a more favorable administrative act.

Regesto Legislator

Generato dall'IA

Administratīvā procesa likums; Latvijas Republikas likums par valsts sociālo apdrošināšanu: The court established that administrative bodies must strictly interpret statutory criteria regarding social security contributions as defined by the specific year referenced in the regulation, rejecting arguments that allow for retrospective adjustments based on later contributions.

Parole chiave

Generato dall'IA
administrative appeal social security contributions EU subsidy criteria scoring points recalculation last closed year equal treatment principle administrative act calcolo delle indennità giornaliere

Disposizioni normative citate

Generato dall'IA
Administratīvā procesa likums 246. – 251.pants
Administratīvā procesa likums 289. – 291.pants
Likums par valsts sociālo apdrošināšanu 21.pants

Giurisprudenza citata

Generato dall'IA
Generato dall'IA

Ti chiedi come si applica questa sentenza alla tua fattispecie?

Analizza questa decisione insieme alla legislazione federale e cantonale, ai commentari e alla giurisprudenza successiva in Legislator AI.

Apri in Legislator →

Testo completo

Lietas arhīva Nr. A42-01737-18

ECLI:LV:ADRJVTN:2018:1003.A420173718.2.S

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Valmierā 2018.gada 3.oktobrī

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesnesis G.Ploriņš,

piedaloties pieteicējam /pers. A/,

atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Lauku atbalsta dienesta pārstāvei /pers. B/,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc /pers. A/ pieteikuma par labvēlīga administratīvā akta, ar kuru Lauku atbalsta

dienests pārrēķinātu projekta „Graudkopības nozares attīstība saimniecībā” kritēriju punktus, ņemot vērā viņa 2017.gada 12.janvārī veiktās sociālās

apdrošināšanas iemaksas, izdošanu.

Aprakstošā daļa

[1] Pieteicējs /pers.A/ 2017.gada 21.novembrī Lauku atbalsta dienesta (turpmāk – dienests) elektroniskajā pieteikšanās sistēmā iesniedza

projekta iesniegumu /numurs/ „Graudkopības nozares attīstības saimniecībā” (turpmāk – projekts) Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai

Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.-2020.gadam pasākuma „Ieguldījumi materiālajos aktīvos” apakšpasākuma „Atbalsts ieguldījumiem lauku

saimniecībās” (turpmāk – pasākums) ietvaros. Ar dienesta Ziemeļvidzemes reģionālās lauksaimniecības pārvaldes 2018.gada 22.janvāra lēmumu

„Lēmums par projekta iesnieguma noraidīšanu finansējuma trūkuma dēļ” (turpmāk – sākotnējais lēmums) projekta iesniegums noraidīts publiskā

finansējuma trūkuma dēļ, pēc projektu sarindošanas atbilstoši projektu atlases kritērijiem.

Nepiekrītot sākotnējam lēmumam, pieteicējs to apstrīdēja dienestā, kura direktore ar 2018.gada 20.februāra lēmumu Nr.10.6.5.1-15/18/75-

M/103 (turpmāk – lēmums) atstāja sākotnējo lēmumu spēkā.

[2] Uzskatot par nepamatotu arī lēmumu, pieteicējs vērsās Administratīvajā rajona tiesā, lūdzot izdot labvēlīgu administratīvo aktu par projekta

kritēriju punktu pārrēķināšanu.

[2.1] Pieteicējs norāda, ka, veicot projektu iesniegumu rindošanu, dienesta Ziemeļvidzemes reģionālā pārvalde piešķīrusi pieteicēja projektam 81,1

vērtēšanas kritēriju punktu, lai gan pēc pieteicēja un Latvijas lauku konsultācijas centra Limbažu nodaļas ekonomikas konsultanta /pers. F/ aprēķiniem

projekta pieteikumam vajadzētu saņemt 84,53 vērtēšanas kritēriju punktus.

Pārbaudot punktus, kas piešķirti par rindošanas kritērijiem, secināts, ka nesakritība vērtēšanas kritērijos ir radusies par valsts sociālās

apdrošināšanas obligātajām iemaksām (turpmāk – VSAOI) pēdējā noslēgtajā gadā. Ar lēmumu pieteicējam piešķirts 1,1 punkts par veiktajām sociālās

apdrošināšanas iemaksām 110,09 euro apmērā, lai gan pieteicējs par 2016.gadu veicis sociālās apdrošināšanas iemaksas 452,6 euro apmērā, par ko

piešķirami 4,53 punkti. Tādējādi dienests, veicot projektu iesniegumu rindošanu, prettiesiski ņēmis vērā VSAOI, kas veiktas pēdējā noslēgtajā gadā,

nevis iemaksas, kas aprēķinātas par pēdējo noslēgto gadu.

[2.2] Dienests pieteicēja veiktās iemaksas 452,6 euro apmērā nav ņēmis vērā, jo tās veiktas 2017.gada 12.janvārī, nevis 2016.gadā. Attiecīgi

redzams, ka dienests nekorekti un prettiesiski jauc kalendāro gadu ar komersanta noslēgto jeb finanšu un nodokļu taksācijas gadu. Turklāt likuma „Par

valsts sociālo apdrošināšanu” 21.pants nosaka, ka pašnodarbinātais veic obligātās iemaksas līdz ceturksnim sekojošā mēneša 15.datumam, tātad

pieteicējs nevar nomaksāt VSAOI par gada pēdējo ceturksni pirms tas nav noslēdzies. Savukārt dienests prettiesiski neņem vērā komersanta gada

pārskatā norādītos izdevumus par VSAOI, taču tajā pašā laikā uzskata gada pārskata datus par derīgiem, lai noteiktu komersanta gada apgrozījumu un

citas pozīcijas. Tādā veidā izveidojas absurda situācija, kurā dienests vienlaicīgi piekrīt un noraida pieteicēja veikto VSAOI apjomu 2016.gadā.

[2.3] Pieteicējs kā saimnieciskās darbības veicējs ir ievērojis visus Latvijas Republikā spēkā esošos normatīvos aktus un veicis visus maksājumus

atbilstoši noteiktiem periodiem un termiņiem, iesniedzis visus tekošos pārskatus un atskaites Valsts ieņēmumu dienestā, līdz ar to atbilstoši Latvijas

Republikā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, kā arī iesniegtajam individuālā komersanta gada pārskatam – pēdējā noslēgtajā jeb 2016.gadā, veicis

VSAOI 452,6 euro apmērā, kuras dienests prettiesiski neņem vērā, piešķirot projektam punktus par veiktajām VSAOI.

[3] Dienests savā rakstveida paskaidrojumā tiesai (lietas 27. un 28.lapa) norāda, ka pieteicēja pieteikumā minētos argumentus uzskata par

nepamatotiem un lūdz tos pilnībā noraidīt.

[3.1] Iesniedzot projektu, pieteicēja pienākums bija iepazīties ar saistošajiem normatīvajiem aktiem. Ministru kabineta 2014.gada 30.septembra

noteikumu Nr.600 (turpmāk – noteikumi Nr.600) 2.pielikuma 5.punktā norādīta formula, ko izmanto, aprēķinot piešķiramos punktus par atbalsta

pretendentu veiktajām nodokļu iemaksām. Papildus tam līdz ar kritērija aprēķina formulu noteikts, ka kritērija aprēķinā tiek izmantoti Valsts ieņēmumu

dienesta datubāzes dati.

Kritērijā „veiktās nodokļu iemaksas” tiek izmantota Valsts ieņēmumu dienesta datu noliktavas sistēmā norādītā informācija par VSAOI, kas ir

veiktas pēdējā noslēgtajā gadā pirms projekta iesniegšanas, nevis aprēķinātās iemaksas par pēdējo noslēgto gadu, kas ir veiktas 2017.gadā, kā to savā

pieteikumā norāda pieteicējs. Šajā gadījumā, interpretējot konkrētās tiesību normas, tiek pielietota gramatiskā interpretācijas metode, tas ir, noskaidro

tiesību normas jēgu no valodnieciskā viedokļa, lai, veicot projektu iesniegumu rindošanu, visiem projektu iesniedzējiem būtu vienāda pieeja – visiem tiktu

ņemti vērā vienāda perioda dati. Bez tam šāda interpretācija ir arī loģiska, jo, ja tiktu ņemti vērā dati, ko norāda pieteicējs, kas ir samaksāti vēlāk, katrs

tos varētu mākslīgi uzlabot, un arī vērtēšana būtu nevienlīdzīga. Dienests uzsver, ka ikviena tiesību norma ir iztulkojama tādā veidā, kas pēc iespējas

nodrošina tās atbilstību tiesību sistēmai nevis pretēji tai.

[3.2] Pieteicējs kļūdaini uzskata, ka lēmumā izdarītā atsauce uz Valsts ieņēmumu dienesta datu noliktavas sistēmas informāciju izriet no iekšējā

normatīvā akta, līdz ar to pieteicējam nav saistoša. Kā dienests iepriekš jau paskaidroja, regulējums, ka kritērija aprēķinā tiek izmantoti Valsts ieņēmumu

dienesta datubāzes dati, ir noteikts ārējā normatīvajā aktā, proti, noteikumu Nr.600 2.pielikuma 5.punkta piezīmju sadaļā. Ņemot vērā to, ka lietā nav

strīda par Valsts ieņēmumu dienesta sniegtās informācijas pamatotību, aprēķins ir pamatots un pareizs.

[4] Tiesas sēdē pieteicējs uzturēja pieteikumā ietverto prasījumu, pamatojoties uz tajā norādītajiem apstākļiem.

Dienesta pārstāve tiesas sēdē pieteikumu neatzina, pamatojoties uz lēmumā un rakstveida paskaidrojumā norādītajiem apsvērumiem.

Motīvu daļa

[5] Tiesa, noklausoties procesa dalībnieku paskaidrojumus, izvērtējot lietas apstākļus un lietā esošos pierādījumus, secina, ka pieteikums ir

noraidāms.

[6] Ministru kabineta 2014.gada 30.septembra noteikumi Nr.598 „Noteikumi par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu, administrēšanu

un uzraudzību lauku un zivsaimniecības attīstībai 2014.–2020.gada plānošanas periodā” (turpmāk – noteikumi Nr.598) 13.1.apakšpunkts noteic, ka

dienests pēc projektu iesniegumu pieņemšanas uzsāk to vērtēšanu saskaņā ar šiem noteikumiem un normatīvajiem aktiem par valsts un Eiropas

Savienības atbalsta piešķiršanu lauku un zivsaimniecības attīstībai konkrētam pasākumam. Savukārt šo noteikumu 14.punktā ir noteikta secība, kādu

dienests ievēro projektu iesniegumu izskatīšanā: 1) izvērtē projekta iesniedzēja atbilstību šo noteikumu 9.1. un 9.2. apakšpunktam un atbalsta

pretendenta definīcijai, kas noteikta normatīvajos aktos par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu lauku un zivsaimniecības attīstībai

konkrētam pasākumam (14.1.apakšpunkts); 2) atbilstošos projektu iesniegumus sarindo dilstošā secībā, ņemot vērā punktu skaitu saskaņā ar projektu

atlases kritērijiem. Priekšroka publiskā finansējuma saņemšanai ir projekta iesniegumam ar lielāku punktu skaitu (14.2.apakšpunkts); 3) pēc projektu

iesniegumu sarindošanas turpina vērtēt tos projektu iesniegumus, kuri ir saņēmuši vismaz minimālo punktu skaitu, kas noteikts normatīvajos aktos par

valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu lauku un zivsaimniecības attīstībai konkrētam pasākumam, un kuru īstenošanai attiecīgajā kārtā

publiskais finansējums ir pietiekams vismaz 50 procentu apmērā. Tos projektu iesniegumus, kam piešķirtais punktu skaits publiskā finansējuma iegūšanai

attiecīgajā kārtā nav pietiekams, noraida, ja nav pieņemts lēmums par papildu finansējuma piešķiršanu vai finanšu pārdali konkrētā atbalsta pasākuma

kārtā piešķirtā publiskā finansējuma robežās (14.3.apakšpunkts).

Lietā nav strīda par to, ka pieteicējs 2017.gada 21.novembrī pasākuma ietvaros elektroniskajā pieteikšanās sistēmā iesniedzis projektu, kas atbilst

gan noteikumu Nr.598 9.1. un 9.2.apakšpunktam, gan atbalsta pretendenta definīcijai, gan arī noteikumu Nr.600 2.pielikumā noteiktajam minimālajam

punktu skaitam (35 punkti). Lietā nav strīda par to, ka pasākuma kārtā iesniegto projektu publiskais finansējums pārsniedz tai piešķirto publisko

finansējumu 2 235 805 euro saimniecībām ar kopējo apgrozījumu līdz 70 000 euro, tādēļ atbalstīti projekti, kuru atlases kritēriju punktu skaits ir lielāks

par 83,37 un koeficients (-5,43). Lietā nav strīda arī par to, ka viens no atlases kritērijiem ir „Veiktās nodokļu iemaksas” (noteikumu Nr.600

2.pielikuma 5.punkts), kā arī par to, ka pieteicējs 2016.gadā VSAOI veicis 110,09 euro apmērā, bet 2017.gada 12.janvārī VSAOI veicis 452,6 euro

apmērā par 2016.gada septembri – decembri (lietas 24. un 46.lapa).

Lietā strīds ir par to, vai dienests pamatoti kritērijā „Veiktās nodokļu iemaksas” ņēmis vērā VSAOI, kuras pieteicējs veicis 2016.gadā, nevis

VSAOI, kas veiktas par 2016.gadu. Tātad pēc būtības lietā strīds ir par noteikumu Nr.600 2.pielikuma 5.punktā noteiktā kritērija „Veiktās nodokļu

iemaksas” interpretāciju.

[7] Noteikumu Nr.600 2.pielikuma 5.punktā skaidrots kritērijs „Veiktās (no 2018.gada 15.septembra – iemaksātās) nodokļu iemaksas”, proti,

atbalsta pretendenta pēdējā noslēgtajā gadā veiktās valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas vidēji uz vienu pēdējā noslēgtajā gadā nodarbināto (t. sk.

pašnodarbinātu personu), dalītas ar 100. Kritēriju aprēķina, izmantojot formulu: A = B : C : 100, kur A – punktu skaits, kas aprēķināts, ņemot vērā

pretendenta pēdējā noslēgtajā gadā veiktās valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas (attiecībā uz zemnieku saimniecību – arī zemnieku saimniecības

īpašnieka par sevi veiktās iemaksas) vidēji uz vienu pēdējā noslēgtajā gadā nodarbināto (t. sk. pašnodarbināto); B – pretendenta pēdējā noslēgtajā gadā

veiktās valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas; C – vidējais pēdējā noslēgtajā gadā nodarbināto skaits (t. sk. pašnodarbinātie). Kritērija aprēķinā

izmanto Valsts ieņēmuma dienesta datubāzes datus (4.piezīme).

Novērtējot šo tiesisko regulējumu, tiesa secina, ka jau paša strīdus kritērija nosaukums ir veiktās nodokļu iemaksas. Arī tā skaidrojumā

nepārprotami norādīts uz atbalsta pretendenta pēdējā noslēgtajā gadā veiktajām VSAOI, nevis uz VSAOI, kas samaksātas par pēdējo noslēgto gadu.

Tātad noteikumu izdevējs konsekventi šajā kritērijā lietojis vārdu „veiktās”, nedodot iemeslu šo kritēriju tulkot savādāk. Turklāt, tiesas ieskatā, tieši

pēdējā noslēgtajā gadā veiktās nodokļu iemaksas objektīvi liecina par pretendenta attieksmi pret nodokļu maksāšanas pienākumu un novērš iespējamo

priekšrocību iegūšanu, kad atbalsta pretendents, paredzot savu dalību pasākumā, veic nodokļu iemaksu par iepriekšējo noslēgto gadu, tādā veidā

mākslīgi palielinot par šo kritēriju iegūto punktu apmēru. Līdz ar to tieši pieteicēja piedāvātā strīdus kritērija interpretācija neatbilst tiesību sistēmai, jo

nenodrošina ne vienlīdzīgu, ne arī taisnīgu attieksmi pret visiem pretendentiem.

Tādējādi tiesa atzīst par pamatotu dienesta veikto kritērija „Veiktās nodokļu iemaksas” interpretāciju, proti, ka tiek ņemtas vērā atbalsta

pretendenta pēdējā noslēgtajā gadā veiktās VSAOI, nevis pieteicēja piedāvāto šī kritērija interpretāciju. Savukārt pieteicēja minētais likuma „Par valsts

sociālo apdrošināšanu” 21.pants nosaka VSAOI veikšanas kārtību un termiņus (nodokļu joma), nevis pasākuma ietvaros iesniegto projektu atlases

kritērijus un to aprēķināšanas kārtību (Eiropas Savienības atbalsta joma).

[8] Dienests saskaņā ar noteikumu Nr.600 2.pielikuma 5.punkta 4.piezīmē noteikto pieprasījis no Valsts ieņēmuma dienesta datubāzes informāciju

par pieteicēja veiktajām VSAOI 2016.gadā (110,09 euro) (lietas 46.lapa). Tāpat dienests arī pamatoti veicis kritērija „Veiktās nodokļu iemaksas”

aprēķinu atbilstoši jau iepriekš minētajā 4.piezīmē noteiktajai formulai, kā arī pamatoti par šo kritēriju pieteicējam aprēķinājis 1,1 punktu.

Tādējādi izskatāmajā lietā nepastāv priekšnoteikumi pieteicējam labvēlīgāka administratīvā akta, ar kuru dienests pārrēķinātu projekta kritēriju

punktus, ņemot vērā viņa 2017.gada 12.janvārī veiktās VSAOI, izdošanai, savukārt pieteicēja pieteikums ir pilnībā noraidāms.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246. – 251.pantu, 289. – 291.pantu, Administratīvā rajona tiesa

nosprieda

noraidīt /pers. A/ pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta, ar kuru Lauku atbalsta dienests pārrēķinātu projekta „Graudkopības nozares

attīstība saimniecībā” kritēriju punktus, ņemot vērā pieteicēja 2017.gada 12.janvārī veiktās sociālās apdrošināšanas iemaksas, izdošanu.

Tiesas spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no tā sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību

Administratīvās rajona tiesas Valmieras tiesu namā.

Spriedums sastādīts 2018.gada 3.oktobrī.

Tiesnesis G.Ploriņš