Legislator Giurisprudenza & Legislazione
C30690615 / CA-2429-17 ECLI:LV:RAT:2017:1214.C30690615.1.S Generato dall'IA

Court dismissed tenant's appeal to void lease clause and claim investment reimbursement as assignee lacks standing.

Numero d'incarto C30690615 / CA-2429-17
Autorità giudiziaria
Giurisdizione Lettonia (LV)
Data della decisione
Esito del giudizio Respinto (Dismissed)

Sintesi Legislator

Generato dall'IA

The appellate court dismissed the tenant's appeal against a first-instance judgment that rejected a claim to void a lease clause and recover renovation costs. The tenant, acting as an assignee of the landlord's rights, argued that the original lease terms should be disregarded to allow reimbursement of investments made in 2006-2007. The court held that an assignee cannot challenge the underlying contract or its specific clauses, as such rights derive solely from the assignment agreement itself, not the original lease. Consequently, the tenant's request for reimbursement was inadmissible, and the tenant was ordered to pay the landlord's legal costs.

Regesto Legislator

Generato dall'IA

Civil Law Code Art. 1798; Civil Procedure Law Art. 430, 432: An assignee of contractual rights lacks standing to challenge the validity of the original contract or its specific clauses, as such rights are limited to the scope of the assignment agreement.

Parole chiave

Generato dall'IA
contractual assignment assignee standing lease clause validity investment reimbursement contractual privity assignment agreement legal costs lite in materia di tariffa

Disposizioni normative citate

Generato dall'IA
Civil Law Code Art. 1798
Civil Law Code Art. 1800
Civil Law Code Art. 1801
Civil Procedure Law Art. 430
Civil Procedure Law Art. 432
Civil Procedure Law Art. 44

Giurisprudenza citata

Generato dall'IA
Generato dall'IA

Ti chiedi come si applica questa sentenza alla tua fattispecie?

Analizza questa decisione insieme alla legislazione federale e cantonale, ai commentari e alla giurisprudenza successiva in Legislator AI.

Apri in Legislator →

Testo completo

ECLI:LV:RAT:2017:1214.C30690615.1.S

Lietas Nr. C30690615

Lietas arhīva Nr. CA-2429-17/10

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2017. gada 14. decembrī

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija šādā sastāvā:

tiesas sēdes priekšsēdētājs Arnis Dundurs

tiesneses Ineta Ozola, Svetlana Beļajeva

ar sekretāri Sabīni Melderi

piedaloties prasītāja /pers. C/ pilnvarotajai pārstāvei zvērinātai advokātei Santai Libertei un atbildētājas SIA “Lattelecom” pilnvarotajai pārstāvei

zvērinātai advokātei Dacei Teicei

atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu /pers. C/ prasībā pret SIA “Lattelecom” par līguma punkta atzīšanu par spēkā neesošu, ieguldījumu atzīšanu

par derīgiem izdevumiem un atlīdzības piedziņu sakarā ar /pers. C/ apelācijas sūdzību par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2017. gada

9. marta spriedumu.

Apra k s t o š ā da ļ a

[1] Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2017. gada 9. marta spriedumu noraidīta /pers. C/ prasība pret SIA “Lattelecom” par:

2006. gada 2. oktobra telpu nomas līguma Nr. 12-2/231, kas noslēgts starp SIA “Lattelecom” un SIA “Domines”, 6.14. punkta atzīšanu par spēkā

neesošu no līguma noslēgšanas dienas; telpās Lielajā ielā 6, Talsos, 2006.-2007. gadā veikto ieguldījumu atzīšanu par derīgiem izdevumiem un to

atlīdzības 72 638,43 euro apmērā piedziņu.

Spriedums pamatots ar šādiem apsvērumiem.

[1.1] Tiesa nodibinājusi, ka 2006. gada 2. oktobrī starp atbildētāju kā iznomātāju un SIA “Domines” kā nomnieku ticis noslēgts telpu nomas līgums

nr. 12-2/231 par nedzīvojamo telpu Lielajā ielā 6, Talsos, 1. stāvā, nomu līdz 2016. gada 11. jūnijam.

Saskaņā ar 2009. gada 24. augusta telpu pieņemšanas – nodošanas aktu SIA “Domines” administrators nodevis atbildētājai pēc šī līguma

iznomātās telpas norādot, ka telpās atrodas SIA “Domines” pamatlīdzekļi pēc pievienotā saraksta. Akta parakstītāji vienojušies, ka noslēgtais telpu

nomas līgums tiek uzskatīts par izbeigtu, norādot, ka iznomātājs (atbildētāja) ir informēts par SIA “Domines” veikto ieguldījumu telpu remontā un

pārbūvē, kā arī apzinās, ka SIA “Domines” šo ieguldījumu vēlas atgūt no atbildētāja.

[1.2] Tiesa nodibinājusi, ka 2015. gada 9. novembrī starp maksātnespējīgo SIA “Domines” kā cedentu un prasītāju kā cesionāru noslēgts cesijas

līgums par SIA “Domines” prasījuma tiesībām pret atbildētāju, kas izriet no minētā 2006. gada 2. oktobra telpu nomas līguma.

Tiesa atzinusi, ka tas atzīstams par cesijas līgumu Civillikuma 1798.-1801. pantu izpratnē.

[1.3] Tiesa atzinusi, ka atbilstoši cesijas līgumam prasītājs ir ieguvis SIA “Domines” prasījuma tiesības pret atbildētāju par 2006.gada 2.oktobra

telpu nomas līguma izpildi. Taču prasītājs pats nav kļuvis par līguma dalībnieku, kuram ir tiesības apstrīdēt līdzēju vienošanos. Līdz ar to tiesa atzinusi, ka

prasītājam kā cesionāram nav prasījuma tiesību par 2006.gada 2.oktobra telpu nomas līguma nr.12-2/231 punkta atzīšanu par spēkā neesošu.

Tiesa ieskatā nav tiesiskas nozīmes tam, vai apstrīdētais līguma punkts ir pretējs likumam, jo tiesība apstrīdēt līgumu piemīt tikai līgumslēdzējam.

Tiesa konstatējusi, ka atbilstoši celtajai prasībai saistība attiecībā pret jauno kreditoru (cesionāru) nevar tikt izpildīta bez tās satura izmaiņām, proti,

jāmaina pašas saistības – nomas līguma būtība. Tiesa atzinusi, ka līdz ar to prasības priekšmetā ietilpst prasījums, kurš Civillikuma 1799. panta pirmajā

punktā noteikto ierobežojumu dēļ nav cedējams, jo ar cesiju netiek radīta jauna saistība un tādēļ tās saturs nevar tikt pilnīgi pārgrozīts.

Tiesa norādījusi, ka SIA “Domines” līdz tās likvidācijai un izslēgšanai no komercreģistra 2015. gada 17. decembrī, nav apstrīdējusi tās noslēgto

telpu nomas līgumu ar atbildētāju, un atzinusi, ka līdz ar to prasītājam nav prasības tiesību par telpu nomas līguma punkta atzīšanu par spēkā neesošu.

[1.4] Par nepamatotu tiesa atzinusi arī prasījumu par 2006.-2007. gadā veikto ieguldījumu SIA “Domines” iznomātajās telpās atzīšanu par derīgiem

izdevumiem un to piedziņu no atbildētājas. Tiesa norādījusi, ka arī šajā daļā prasītājam kā cesionāram nav prasījuma tiesību pret atbildētāju, jo cedētas ir

no līguma izrietošās prasījuma tiesības pret atbildētāju, nevis no likuma izrietošas nomnieka tiesības prasīt izdarīto derīgo izdevumu atlīdzināšanu.

[1.5] Turklāt tiesa norādījusi, ka attiecībā uz prasījumiem, kas izriet no 2006. gada 2. oktobra telpu nomas līguma, kas pusēm vienojoties ticis

uzskatīts par izbeigtu ar 2009. gada 24. augusta telpu pieņemšanas – nodošanas aktu, ir iestājies noilgums.

Tiesa telpu nomas līgumu atzinusi par komercdarījumu Komerclikuma 388. panta izpratnē, no kā izrietošie prasījumi atbilstoši Komerclikuma

406. pantam noilgst triju gadu laikā.

Saistībā ar to tiesa norādījusi, ka atbilstoši Civillikuma 1806. panta nosacījumiem cesionārs neiegūst ar cesiju vairāk un lielākas tiesības, kā bijušas

cedentam, prasītājs cesijas ceļā iegūtās tiesības var izlietot tikai tādā apjomā, kādā tās piederēja cedentam, bet ar cesijas līguma noslēgšanu noilgums

netiek pārtraukts.

[2] Par minēto tiesas 2017. gada 9. marta spriedumu prasītāja pilnvarotā pārstāve zvērināta advokāte Santa Liberte iesniegusi apelācijas sūdzību,

pārsūdzot spriedumu pilnā apmērā un lūdzot prasību apmierināt. Sūdzībā pēc būtības norādīti šādi argumenti.

[2.1] Pirmās instances tiesa absolutizējusi cesijas nozīmi, šauri interpretējot cesijas priekšmetu.

Civillikuma 1798. pants noteic, ka par cesijas priekšmetu var būt visādi prasījumi, vienalga, vai tie izriet no līguma, vai no neatļautas darbības, starp

tiem arī tādi, kuriem vēl nav iestājies termiņš, kā arī nosacīti un pat nākami un nedroši.

Izskatāmajā lietā nav pamats atzīt, ka prasījumu par nomas līguma 6.14. punkta atzīšanu par spēkā neesošu nav iespējams cedēt un prasītajam šajā

lietā nav prasījuma tiesības, jo nomas līguma punkts ir pretējs likumam un prasījums nav cieši saistīts ar kreditora personu (piemēram, vecāku tiesības

prasīt no saviem bērniem uzturu, bērnu un vecāku savstarpējās alimentārās prasības).

[2.2] Tiesa nav vērtējusi, ka apstrīdētais 2006. gada 2. oktobra telpu nomas līguma 6.14. punkts ir pretējs likumam un šajā gadījumā pušu

vienošanās nav saistoša cesionāram.

Prasītāja ieskatā saskaņā ar Civillikuma 1556. panta otro daļu nomas līguma 6.14. punkts ir atzīstams par spēkā neesošu, un prasījums par

ieguldījumu atlīdzināšanu un to apmēru vērtējams saskaņā ar tiesību normām, nevis saskaņā ar līgumu.

Nomniekam, šajā gadījumā prasītājam kā cesionāram, nav liegtas tiesības prasīt iznomātājam (atbildētājam) ne tikai saistības, bet arī atlīdzināt

ieguldītos līdzekļus.

Sūdzībā norādīts uz pierādījumiem, kas apliecina SIA “Domines” reāli ieguldīts līdzekļus nomātajās telpas, būtiski paaugstinot īpašuma vērtību.

[2.3] Komerclikuma D daļā noteiktais noilguma termiņš skaitāms no 2010. gada 1. janvāra, kad stājās spēkā attiecīgās Komerclikuma normas. No

tā secināms, ka noilguma termiņš tādiem prasījumiem no komercdarījumiem, kuri slēgti līdz 2010. gadam, var iestāties 2013. gada 1. janvārī.

Jau 2010. gada 26. maijā SIA “Domines” cēla tiesā prasību pret SIA “Lattelecom” par zaudējumu piedziņu, prasību pamatojot ar 2006. gada

2. oktobrī starp pusēm noslēgto nomas līgumu un norādot uz saistību neizpildi pēc šī nomas līguma.

Saskaņā ar Civillikuma 1904. pantu prasības celšana pārtrauc visas saistību tiesības noilgumu, kaut arī tā būtu papriekš celta tikai par šās tiesības

noteiktu daļu.

Līdz ar to, lai arī prasītāja celtai prasībai ir cits prasības pamats, atbilstoši Civillikuma 1904. pantam prasības noilgums strīdā par saistībām un citiem

prasījumiem, kas izriet no 2006. gada 2. oktobra nomas līguma, pārtraukts jau 2010. gada 26. maijā.

Pirmās instances tiesa nepamatoti piemērojusi Komerclikuma 406. pantu, jo cesijas līgums noslēgts 2015. gada 9. novembrī.

[3] 2017. gada 2. jūnija rakstveida paskaidrojumos par iesniegto apelācijas sūdzību atbildētājas pilnvarotā pārstāve zvērināta advokāte Dace Teice

norādījusi, ka prasība un apelācijas sūdzība ir pilnībā noraidāmas.

[4] Tiesas sēdē prasītāja /pers. C/ pilnvarotā pārstāve zvērināta advokāte Santa Liberte apelācijas sūdzību un prasību uzturēja. Atbildētājas

SIA “Lattelecom” pilnvarotā pārstāve zvērināta advokāte Dace Teice apelācijas sūdzību un prasību neatzina.

M o t īv u da ļa

[5] Civillietu tiesas kolēģija, uzklausījusi lietas dalībniekus, pārbaudījusi un novērtējusi lietā iegūtos pierādījumus, atzīst, ka apelācijas sūdzība nav

pamatota un prasība ir noraidāma šādu apsvērumu dēļ.

[5.1] Kolēģija atzīst par pamatotu pirmās instances tiesas secinājumu, ka ar cesijas līgumu prasītājs ir ieguvis SIA “Domines” prasījuma tiesības,

kas izriet no 2006. gada 2. oktobra telpu nomas līguma, proti, tiesības prasīt līguma izpildi, taču ar cesiju prasītājs nav pats kļuvis par līguma dalībnieku,

kuram būtu tiesības apstrīdēt līdzēju – nomnieka un iznomātāja vienošanos.

Paša cesijas līguma priekšmeta pamatojošā darījuma apstrīdēšanas nepieļaujamība ir patstāvīgs prasības noraidīšanas pamats, nemaz nevērtējot

starp SIA “Domines” un SIA “Lattelecom” noslēgtā 2006. gada 2 .oktobra līguma 6.14. punkta spēkā esamību Civillikuma 1556. panta otrās daļas

kontekstā.

Turklāt atzīmējams, ka no faktiskajiem apstākļiem izriet, ka uzlabojumu veikšanai paredzētā izdevumu tāme ir sākotnēji saskaņojama ar iznomātāju

un tas jānofiksē vienošanās formā. SIA “Domines” ir nevis ievērojusi līgumā noteikto kārtību, bet, pretendējot uz ieguldījumu atlīdzību, nostādījusi

iznomātāju jau notikuša fakta priekšā.

Kolēģijas ieskatā šie līguma 6.14. punkta noteikumi neizvirza pusēm tādas nesamērīgas prasības, kas būtu par pamatu šos nosacījumus atzīt par

neatbilstošiem Civillikumam.

Tā kā pārējo prasījumu – par derīgo izdevumu atzīšanu un atlīdzināšanu – apmierināšana konkrētajā gadījumā ir tieši atkarīga no apstrīdētā līguma

punkta atzīšanas par spēkā neesošu, tad Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka prasības pilnīga noraidīšana bijusi pamatota.

Vienlaikus kolēģija par patstāvīgu pamatu prasības noraidīšanai atzīst arī pirmās instances tiesas konstatēto noilguma iestāšanos prasījumam par

strīdus līguma punkta atzīšanu par spēkā neesošu.

Līdz ar to Civillietu tiesas kolēģija, atzīstot pārsūdzētajā spriedumā ietverto pamatojumu prasības noraidīšanai par pareizu un pilnībā pietiekamu,

saskaņā ar Civilprocesa likuma 432. panta piekto daļu pievienojas pirmās instances tiesas argumentācijai un apsvērumus atkāroti nenorāda.

[5.2] Apelācijas sūdzībā ietvertie argumenti nedod pamatu pretēju secinājumu izdarīšanai.

Sūdzībā pamatoti norādīts, ka ar noslēgto cesijas līgumu prasītājs ieguvis tiesības prasīt no atbildētājas ieguldīto līdzekļu atlīdzināšanu. Tomēr

kolēģija norāda, ka šādas prasījuma tiesības var izrietēt tikai no konkrētā telpu nomas līguma un tātad var tikt izlietotas tikai atbilstoši tajā ietvertajiem

noteikumiem.

Kolēģija neatzīst par pamatotu apelācijas sūdzības motīvu, ka no līgumiskām attiecībām izrietošais prasījums par ieguldījumu atzīšanu un

atlīdzināšanu būtu vērtējams saskaņā ar tiesību normām, nevis līgumu, kurā tā līgumslēdzējpuses vienojušās par konkrētu kārtību un nosacījumiem šādu

ieguldījumu atzīšanai un atlīdzināšanai.

Apelācijas sūdzības iesniedzējs arī nepamatoti uzskatījis, ka prasījums par līguma punkta atzīšanu par spēkā neesošu būtu atzīstams par tādu

nākotnē paredzamu prasījumu, kas Civillikuma 1798. panta izpratnē varētu būt par cesijas priekšmetu. Kolēģijas ieskatā ir nepamatoti pieņemt, ka ar

“nākamiem prasījumiem” likumdevējs būtu paredzējis cesionāram tiesības apstrīdēt iegūto prasījumu pamatojošo darījumu.

Tāpat kolēģija uzskata par noraidāmiem apelācijas sūdzības argumentus attiecībā uz noilguma iestāšanos. Noilgums ir konstatējams attiecībā uz

konkrētu prasījumu – par līguma punkta atzīšanu par spēkā neesošu. Noilgumu nevar pārtraukt apstāklis, ka ir norisinājusies tiesvedība tā paša darījuma

sakarā. Tā paša darījuma sakarā prasītājs netika lūdzis atzīt par spēkā neesošu kādu no līguma punktiem.

Noraidot prasību uz iepriekš minētajiem pamatiem, lietā nav nozīmes apelācijas sūdzībā norādītajam pamatojumam un pierādījumiem par reāli

ieguldīto līdzekļu faktisko apmēru. Ieguldīto līdzekļu apmērs nepiešķir prasītājam tiesību apstrīdēt darījuma noteikumus, kas nav cesijas līguma

priekšmets.

[6] Lietā iesniegts dokuments, kas apliecina atbildētājai radušos ar lietas vešanu saistītos izdevumus 580 euro apmērā advokāta palīdzības

samaksai. Kolēģija uzskata, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 44. panta trešo daļu ir pamats šo izdevumu piedziņai no prasītāja.

R e zo l ut ī v ā da ļ a

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 430. un 432. pantu, Civillietu tiesas kolēģija

no s pri e da

noraidīt /pers. C/ prasību pret SIA “Lattelecom” par: 2006. gada 2. oktobra telpu nomas līguma Nr. 12-2/231, kas noslēgts starp

SIA “Lattelecom” un SIA “Domines”, 6.14. punkta atzīšanu par spēkā neesošu no līguma noslēgšanas dienas; telpās Lielajā ielā 6, Talsos, 2006.-

2007. gadā veikto ieguldījumu atzīšanu par derīgiem izdevumiem un to atlīdzības 72 638,43 euro apmērā piedziņu.

Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu SIA “Lattelecom”, reģistrācijas Nr. 40003052786, ar lietas vešanu saistītos

izdevumus advokāta palīdzības samaksai 580 euro (piecsimt astoņdesmit euro).

Noteikt /pers. C/ sprieduma par naudas summu piedziņu labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienu termiņu no sprieduma spēkā stāšanās dienas,

nosakot, ka sprieduma labprātīgas izpildes gadījumā samaksu apliecinoši dokumenti iesniedzami Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas kancelejā.

Spriedumu var pārsūdzēt 30 (trīsdesmit) dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas Augstākās tiesas Civillietu departamentā, iesniedzot

kasācijas sūdzību Rīgas apgabaltiesā.

Pilns tiesas spriedums sastādīts 2017. gada 28. decembrī.

Tiesas sēdes priekšsēdētājs A.Dundurs

Tiesnese I.Ozola

Tiesnese S.Beļajeva