Court convicts defendant for refusing police orders while intoxicated and imposes a fine.
Sintesi Legislator
Generato dall'IAThe court convicted the defendant for refusing lawful police orders while under the influence of alcohol and imposed a monetary fine. The defendant admitted guilt during the hearing, and the prosecution's case was supported by the police protocol and the defendant's own statements. The court determined that the aggravating circumstance of intoxication justified the application of a fine rather than a lighter penalty.
Regesto Legislator
Generato dall'IALatvijas APK 175. panta; Latvijas APK 213. panta; Latvijas APK 270. panta; Latvijas APK 289. panta: The court may convict a person for an administrative offense under Article 175 of the Administrative Offences Code and impose a fine when the defendant fails to comply with police orders while intoxicated, as the aggravating circumstance precludes partial exemption from monetary punishment.
Parole chiave
Generato dall'IADisposizioni normative citate
Generato dall'IAGiurisprudenza citata
Generato dall'IADecisioni correlate
Generato dall'IATesto completo
Lieta Nr.173084819
ECLI:LV:ZRT:2019:1008.173084819.1.S
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Jelgavā, 2019.gada 8.oktobrī
Zemgales rajona tiesas tiesnese L.Gulbe
ar tiesas sēdes sekretāri D.Šulci-Eiduku
tulci I.Līberi
piedaloties
pie administratīvās atbildības saucamai personai /pers. A/,
atklātā tiesas sēdē izskatījusi administratīvā pārkāpuma lietas materiālus par /pers. A/, personas kods /personas kods/, deklarētā un faktiskā
dzīvesvieta /adrese A/, saukšanu pie administratīvās atbildības pēc Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk- Latvijas APK) 175.panta,
k o n s t a t ē j a:
2019.gada 16.septembrī Zemgales rajona tiesā saņemts Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes (turpmāk – VP ZRP) Jelgavas iecirkņa
Kārtības policijas nodaļas jaunākā inspektora K.Bebra 2019.gada 12.septembrī sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols Nr./protokola numurs/
(turpmāk – Protokols) un tam pievienotie administratīvā pārkāpuma lietas materiāli par to, ka 2019.gada 19.augustā plkst.00:42 Jelgavā, Kalnciema
ceļā, aiz krustojuma ar Loka maģistrāli, virzienā no Rogu ceļa uz Robežas ielas pusi /pers. A/ (turpmāk arī – Persona) ļaunprātīgi nepakļāvās Valsts
policijas Zemgales reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja PPNSVR jaunāko inspektoru R.Pruļa un R.Zakrepska likumīgajām prasībām izkāpt no
automašīnas, ignorēja tās un mēģināja pārsēsties no vadītāja vietas uz blakussēdētāja vietu.
Personas darbības kvalificētas kā Latvijas APK 175.pantā minētais administratīvais pārkāpums.
Personai 2019.gada 29.augustā nosūtīts uzaicinājums (lietas lapa 14) 2019.gada 9.septembrī plkst.10:00 ierasties uz administratīvā pārkāpuma
lietas izskatīšanu un protokola sastādīšanu.
No Protokola redzams, kas tas sastādīts bez Personas klātbūtnes un nosūtīts Personai uz viņa norādīto dzīvesvietu 2019.gada 12.septembrī (lietas
lapa 15).
Saskaņā ar Latvijas APK 213.pantu lieta ir pakļauta izskatīšanai rajona (pilsētas) tiesā.
Valsts policijas pārstāvis uz tiesas sēdi neieradās, tiesā nav saņemta papildus informācija par neierašanās iemesliem, nav saņemti lūgumi par
administratīvās lietas izskatīšanas atlikšanu. Persona neiebilst, ka lietu izskata bez Valsts policijas pārstāvja klātbūtnes. Tādējādi tiesnese secina, ka lietu
iespējams izskatīt bez Valsts policijas pārstāvja klātbūtnes.
Persona tiesas sēdē norādīja, ka Protokolā un paskaidrojumā norādītos apstākļus apstiprina, vainu atzīst.
Tiesas sēdē pārbaudījusi un novērtējusi administratīvajā lietā iesniegtos pierādījumus, uzklausījusi Personas paskaidrojumus, tiesnese secina, ka
Persona ir izdarījusi Latvijas APK 175.pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu, proti, 2019.gada 19.augustā ļaunprātīgi nepakļāvās policijas
darbinieku likumīgajām prasībām.
Minētie secinājumi izdarīti pamatojoties uz sekojošiem konstatētajiem apstākļiem.
Atbilstoši Latvijas APK 272.pantam institūcijai (amatpersonai), izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, jānoskaidro vai ir izdarīts administratīvais
pārkāpums, vai attiecīgā persona ir vainīga tā izdarīšanā, vai šo personu var saukt pie administratīvās atbildības, vai ir atbildību mīkstinoši un pastiprinoši
apstākļi, vai ir nodarīts mantisks zaudējums, kā arī jānoskaidro citi apstākļi, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.
Latvijas APK 175.panta noteikumi nosaka, ka par ļaunprātīgu nepakļaušanos policijas darbinieka, robežsarga vai zemessarga likumīgam
rīkojumam vai prasībai, kad viņi izpilda sabiedriskās kārtības sargāšanas vai dienesta pienākumus ir paredzēta administratīvā atbildība – personai var tikt
piemērots naudas sods līdz divsimt astoņdesmit euro vai administratīvais arests uz laiku līdz piecpadsmit diennaktīm.
Lai atzītu, ka persona ir vainojama administratīvajā pārkāpumā pēc minētā panta, jākonstatē, vai policijas darbinieki pildīja dienesta pienākumus,
vai policijas darbinieku prasības konkrētajā gadījumā ir bijušas likumīgas un vai nepakļaušanās šim prasībām bijusi ļaunprātīga.
Atbilstoši Latvijas APK 243.panta noteikumiem, pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras Latvijas APK paredzētajā kārtībā iegūtas
un noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas savas kompetences
ietvaros izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.
Saskaņā ar Latvijas APK 243.1pantu par pierādīšanas līdzekļiem tiek atzīti: pie administratīvās atbildības sauktās personas paskaidrojumi, personu
liecības, eksperta atzinums, kompetentās institūcijas atzinums, dokuments, kas satur ziņas par faktiem, rakstveidā vai citā formā, elektroniskie
pierādījumi, procesuālajās darbībās rakstveidā vai citā veidā nostiprinātas ziņas par faktiem, lietiskie pierādījumi.
Savukārt Latvijas APK 244.pants nosaka, ka institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz
vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.
Administratīvā pārkāpuma lietā tiesnese konstatē šādus pierādījumus:
1. ar Protokolu (lietas lapa 3) konstatēts fakts, ka 2019.gada 19.augustā plkst.00:42 Jelgavā, Kalnciema ceļā, aiz krustojuma ar Loka
maģistrāli, virzienā no Rogu ceļa uz Robežas ielas pusi Persona ļaunprātīgi nepakļāvās Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Kārtības
policijas biroja PPNSVR jaunāko inspektoru R.Pruļa un R.Zakrepska likumīgajām prasībām izkāpt no automašīnas, ignorēja tās un mēģināja
pārsēsties no vadītāja vietas uz blakussēdētāja vietu;
2. no administratīvā pārkāpuma lietas materiāliem pievienotajiem VP ZRP Kārtības policijas biroja Patruļpolicijas nodaļas Satiksmes
uzraudzības rotas jaunākā inspektora R.Zakrepska un R.Pruļa ziņojumiem (lietas lapas 4-5) zināms, ka 2019.gada 19.augustā plkst.00:42 pildot
dienesta pienākumus, Jelgavā Kalnciema ceļa virzienā no Vītoliņiem uz Klijēnu ceļa pusi pamanīja braucošu automašīnu VW PASSAT,
reģistrācijas numurs HF4901, kurai, pārbaudot caur MOBAPP, izrādījās nav tās īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana.
R.Zakrepskis, vadot dienesta automašīnu ŠKODA OCTAVIA, reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/, uzsāka sekošanu minētajai automašīnai, tā
palielināja braukšanas ātrumu. Automašīnu panāca pie krustojuma ar Loka maģistrāli. Apturot automašīnu, redzēja, ka pie stūres vadītāja vietā
sēž, kā vēlāk noskaidrots, /pers. A/, un tiklīdz aptur automašīnu, cenšas pamest vadītāja vietu, pārkāpjot uz pasažieru vietu, kur jau sēdēja
pasažieris, kā vēlāk noskaidrots, /pers. B/, personas kods /personas kods/, tāpēc vadītājam samainīšanās ar vietām līdz galam neizdevās. Brīdī,
kad automašīna tika apturēta, R.Prulis, nekavējoties devās pie automašīnas šofera un uzrunāja vadītāju, lūdzot izkāpt no mašīnas, bet vadītājs
turpināja censties iekāpt pasažiera krēslā, tāpēc pret vadītāju tika pielietots fizisks spēks, lai vadītāju izvilktu no mašīnas, pēc kā Persona centās
izrauties no tvēriena, tāpēc pret vadītāju tika pielietoti roku dzelži plkst.00:44 un plkst.00:53 tie tika noņemti, jo Persona nomierinājās. Tika
noskaidrots, ka Personai nav vadīšanas tiesības, kā arī viņš atradās alkohola reibumā. No Personas tika pieņemts paskaidrojums, par
pārkāpumiem sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols un Persona administratīvi aizturēta un nogādāta VP ZRP Jelgavas iecirknī;
3. no administratīvā pārkāpuma lietas materiāliem pievienotā 2019.gada 19.augusta nepilngadīgā liecinieka nopratināšanas protokola (lietas
lapa 6), kas pierakstīts no /pers. B/ vārdiem, zināms, ka 2019.gada 19.augustā ap plkst.00:10 kopā ar Personu braukāja ar Personai piederošu
automašīnu VW PASSAT, reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, pa Jelgavu. Pirms sēdās automašīnā, zināja, ka Personai nav vadītāja
apliecības, bet nezināja, ka Persona pirms tam bija lietojis alkoholu. Visu ceļu līdz Jelgavai pie stūres sēdēja Persona, kad iebrauca Jelgavā, viņus
apturēja Ceļu policija un Persona piedāvāja viņam, lai pārlec pie automašīnas stūres, bet viņš nepiekrita un tad pienāca policijas darbinieks, kuram
Persona pateica, ka ir lietojis alkoholu un nav vadītāja apliecības, pēc kā abus nogādāja Jelgavas iecirknī policijā;
4. no 2019.gada 20.augusta aizdomās turētā nopratināšanas protokola (lietas lapa 7), kas pierakstīts no Personas vārdiem, zināms, ka
Persona atzīta par aizdomās turēto noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 262.panta pirmajā daļā, un liecināja, ka
alkoholu lietoja 2019.gada 18.augustā no plkst.17:00 kopā ar saviem draugiem Olainē. Draugs /pers. B/ palūdza, lai pamāca viņu braukt ar
automašīnu, lai uzlabotu savas braukšanas prasmes. Gribēja caur mežu izbraukt uz Jelgavu un tad atpakaļ uz Olaini. Sanāca, ka izbrauca uz
šosejas, Persona gribēja apgriezties, bet policija apturēja. Pie stūres sēdēja Persona, bet /pers. B/ blakus. Zināja, ka automašīnai nav civiltiesiskās
atbildības obligātā apdrošināšana, jo nebija vairs domājis braukt ar automašīnu. Pirms Personu apturēja policija, bija piesprādzējies. Policija
ieslēdza bākuguni, Persona parādīja pagriezienu un apstājās. Vainu uz draugu gribēja novelt, jo jau iepriekš bija pieķerts braucot alkohola reibumā
bez tiesībām. Pēc tam, kad policija Personu apturēja, gribēja samainīties ar /pers. B/ vietām, jo pirms piekrita viņam pamācīt braukt, viņš Personai
teica, ja kaut kas notiksies, viņš visu vainu uzņemsies. Samainīties vietām nesanāca, jo kamēr mēģināja pārkāpt, pie Personas jau bija pienākuši
policijas darbinieki, kas izrāva Personu no automašīnas, nolika uz ceļiem, tad uzlika roku dzelžus. Nepretojās policijai, roku dzelžus Personai
noņēma tiklīdz ielika automašīnā, bija mierīgs. Pēc tam Personu atveda uz Jelgavas iecirkni. Ļoti nožēlo izdarīto. Šogad jau divas reizes policija
apturēja, kad brauca alkohola reibumā bez tiesībām. Visas reizes brauca ar savu automašīnu VW PASSAT, reģistrācijas numurs /reģistrācijas
numurs/, kuru nopirka pirms apmēram 9 mēnešiem. Gribēja nokārtot tiesības, bet nesanāca. Nopirka, lai brauktu uz darbu Olainē. Brauca caur
mežu, tāpēc bail, ka varētu apturēt policija, nebija. No darba aizgāja, jo vēlējās mācīties latviešu valodu, lai atrastu labāk atalgotu darbu;
5. ar 2019.gada 21.augusta lēmumu kriminālprocesā Nr.11221086619 par materiālu nosūtīšanu administratīvās lietvedības uzsākšanai (lietas
lapa 10) nolemts kriminālprocesa materiālu kopijas nosūtīt jautājuma lemšanai par Personas saukšanu pie administratīvās atbildības;
6. no 2019.gada 22.augusta VP ZRP Jelgavas iecirkņa Kārtības policijas nodaļas inspektora K.Bebra lēmuma par lietvedības uzsākšanu
administratīvā pārkāpuma lietā (lietas lapa 11) zināms, ka, izskatot materiālu ENŽ:025851, Personas darbībās saskatāmas Latvijas APK
175.panta pazīmes un nolemts uzsākt lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā;
7. no IeM Informācijas centra izdrukas (lietas lapa 13) redzams, ka Persona ir administratīvi sodīta.
Vērtējot Personas vainu Latvijas APK 175.pantā paredzēta administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, tiesnese atzīst, ka lietā nepastāv strīds par to, ka
policijas darbinieki 2019.gada 19.augustā pildīja dienesta pienākumus. No lietā iegūtajiem pierādījumiem izriet, ka policijas darbinieki, veicot dienesta
pienākumus, konstatēja, ka Persona ļaunprātīgi nepakļāvās policijas darbinieku likumīgajām prasībām.
Tiesnese atzīst, ka policijas darbinieku izvirzītās prasības Personai bija likumīgas, jo atbilstoši likuma „Par policiju” 12.panta pirmās daļas 1. un 4.
punktam, policijas darbiniekam, pildot viņam uzliktos pienākumus, atbilstoši dienesta kompetencei, ir tiesības prasīt, lai persona pārtrauc
likumpārkāpumus un citu rīcību, kas traucē policijas pilnvaru izpildi, kā arī sastādīt protokolus par administratīvajiem pārkāpumiem un administratīvi
aizturēt likumpārkāpējus.
Tiesnese secina, ka lietā ir iegūti pietiekoši pierādījumi, ka policijas darbinieki vairākkārtēji izteica likumīgas prasības Personai izkāpt no
automašīnas, ignorēja tās, mēģināja pārsēsties no vadītāja vietas uz blakussēdētāja vietas.
Lietā nav iegūti pierādījumi, ka policijas darbinieki Personu būtu izprovocējuši uz pretlikumīgu rīcību un Personas pienākums bija izpildīt policijas
darbinieku prasības, jo likuma „Par policiju” 22.panta pirmā un trešā daļa nosaka, ka policijas darbinieks ir valsts varas pārstāvis un likumīgās prasības
un rīkojumi, ko viņš izvirzījis vai devis, pildot dienesta pienākumus, visām personām ir obligāti jāizpilda. Nepakļaušanās policijas darbinieka likumīgajām
prasībām ir sodāma. Policijas darbinieka prasības ir obligātas, un rīcība saistoša jebkurai personai, kamēr amatpersona, kas pilnvarota kontrolēt vai
uzraudzīt viņa darbību, nebūs tās apturējusi vai atcēlusi. Tātad, jebkurš policijas darbinieka rīkojums, ko viņš izdevis, pildot dienesta pienākumus,
atzīstams par visiem saistošu un sākotnēji ir jāizpilda, ja vien tas nav acīmredzami pretlikumīgs. Savukārt, rīkojuma pretlikumīguma acīmredzamībai
jāpamatojas uz tādu objektīvu apstākli, kas nosakāms uzreiz, proti, kurš būtu pretlikumīgs jebkuros apstākļos, nevis uz personas subjektīvo attieksmi
pret policijas rīkojumu. Tiesnese lietā nav konstatējusi apstākļus, kas norādītu uz acīmredzamām pretlikumībām policijas darbinieku rīcībā.
Savukārt, lai personas rīcību varētu uzskatīt par ļaunprātīgu, kā tas noteikts Latvijas APK 175.panta dispozīcijā, pietiek ar to, ka tiek pierādīta
personas vaina attiecīgā pārkāpuma izdarīšanā un īpašs jēdziena „ļaunprātīgums” iztulkojums un novērtējums, lai varētu atzīt personu par vainīgu
nodarījumā, kas paredzēts Latvijas APK 175.pantā, nav nepieciešams. (skat. arī Administratīvās apgabaltiesas 2005.gada 10.marta sprieduma
lietā AA 609-05/8 15).
Tiesnese atzīst, ka administratīvo pārkāpumu lietās privātpersonai ir tiesības uz līdzvērtīgām procesuālajām garantijām lietas izskatīšanā kā
kriminālprocesā un viena no šādām garantijām ir nevainīguma prezumpcijas ievērošana, kas nostiprināta arī Satversmes 92.pantā. No nevainīguma
prezumpcijas izriet, ka visas pamatotās šaubas skaidrojamas par labu personai. Tas ir, tiesai ir jāinterpretē šaubas par labu privātpersonai tikai tad, ja,
novērtējot visus lietā esošos pierādījumus, tiesa nevar nonākt pie pārliecības par personas vainu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā. Apstāklis, ka lietā
esošos pierādījumus lietas dalībnieks ir vērtējis citādāk nekā tiesa, nevar būt par pamatu apgalvojumam, ka lietā pastāv šaubas un jebkuras šaubas
tulkojamas par labu pie administratīvās atbildības saucamajai personai un uz šī pamata lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā izbeidzama.
Ņemot vērā iepriekš minēto, tiesnese secina, ka Personas izdarītais administratīvais pārkāpums ir kvalificēts pareizi un ar iepriekš konstatētajiem
faktiem, kas nostiprināti lietā esošajos materiālos ir pierādīts, ka Persona ir izdarījusi Latvijas APK 175.pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu, proti,
ka Protokolā norādītajā laikā un vietā, Persona, būdama alkohola reibuma stāvoklī, ļaunprātīgi nepakļāvās policijas darbinieku likumīgajām prasībām.
Personas vaina Latvijas APK 175.pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā ir pierādīta ar Protokolu, Personas paskaidrojumiem,
policijas inspektoru dienesta ziņojumiem un citiem lietas materiāliem kopumā.
Lai nostiprinātu likumību, novērstu tiesību pārkāpumus un lai personu audzinātu likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā, Persona
saucama pie administratīvās atbildības, uzliekot viņam administratīvo sodu Latvijas APK 175.pantā paredzētās soda sankcijas ietvaros.
Nosakot sodu, tiesnese ņem vērā pārkāpumu raksturu, to izdarīšanas apstākļus, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi un mantisko stāvokli,
proti, Persona ir bezdarbnieks, saņem bezdarbnieka pabalstu 100 EUR mēnesī, apgādībā personu nav, administratīvi sodīts. Tiesnese nekonstatē
atbildību mīkstinošos apstākļus.
Tiesnese konstatē Personas atrašanos alkohola reibuma stāvoklī administratīvā pārkāpuma izdarīšanas brīdī, ko apstiprina pati Persona savā
paskaidrojumā un lietā esošie pierādījumi. Līdz ar to tiesnese atzīst, ka lietā konstatēts atbildību pastiprinošs apstāklis – pārkāpums izdarīts alkoholisko
dzērienu iespaidā.
Tiesnese konstatē, ka par Personas izdarīto administratīvo pārkāpumu paredzēta administratīvā aresta piemērošana, konstatēts atbildību
pastiprinošs apstāklis, līdz ar to nav konstatējami Latvijas APK 276.1 pantā minētie priekšnosacījumi Personas daļējai atbrīvošanai no naudas soda.
Ņemot vērā iepriekš minēto un izvērtējot visus lietā konstatētos apstākļus to savstarpējā sakarībā, tiesnese atzīst, ka administratīvā soda mērķa
sasniegšanai pārkāpējam piemērojams naudas sods tādā apmērā, kas ir samērīgs ar izdarīto pārkāpumu raksturu un smagumu.
Pamatojoties uz augstāk minēto un vadoties no Latvijas APK 175., 213., 244., 268.1., 270., 272., 289.6, 289.12 – 289.13 un 289.16 un 289.17 -
289. pantiem, likuma „Par policiju” 12., 22.pantu, tiesnese
no s pri e da :
atzīt par vainīgu /pers. A/, personas kods /personas kods/, un sodīt par Latvijas APK 175.pantā paredzēta administratīvā pārkāpuma izdarīšanu
ar naudas sodu EUR 40 (četrdesmit euro) apmērā.
Pilns spriedums sastādīts un pieejams tiesas kancelejā 2019.gada 10.oktobrī.
Spriedumu 10 (desmit) darba dienu laikā no pilna sprieduma pieejamības dienas tiesas kancelejā var pārsūdzēt Zemgales apgabaltiesā, apelācijas
sūdzību iesniedzot Zemgales rajona tiesā.
Naudas soda samaksa jāveic sekojošā kontā: kods 0551 naudas sodi, Valsts kase, NMR 90000050138, konts LV34TREL1060191011100,
BIC kods TRELLV22.
Maksājuma mērķis: naudas sods, ko uzlikusi tiesu iestāde.
Maksājuma dokumentos uzrādāmas ziņas par pārkāpēju, lietas numurs (173084819) un administratīvā pārkāpuma protokola numurs
(/protokola numurs/).
Kvīts par naudas soda samaksu jāiesniedz Zemgales rajona tiesas kancelejā.
Tiesnese L.Gulbe