Legislator Giurisprudenza & Legislazione
C30627219 / C-6598-22 ECLI:LV:RPT:2022:1028.C30627219.26.S Generato dall'IA

Court partially dismissed contract dispute, voiding company agreement and awarding partial damages.

Numero d'incarto C30627219 / C-6598-22
Autorità giudiziaria
Giurisdizione Lettonia (LV)
Data della decisione
Esito del giudizio Parzialmente accolto (Partially Allowed)

Sintesi Legislator

Generato dall'IA

The court partially dismissed the plaintiffs' request to void a company contract and award damages. While the court found the contract and arbitration clause void due to lack of authority and procedural issues, it rejected the claim for the full sum of 33,359.08 EUR. Consequently, the court ordered the defendant to pay the plaintiffs 6,210.99 EUR in damages, court fees, and legal costs totaling 7,267.27 EUR.

Regesto Legislator

Generato dall'IA

Civilprocesa likuma 8., 97., 189., 190., 204.1 panti: If a contract is void due to lack of authority or procedural defects, the court may award damages for reliance losses but must reject claims exceeding the actual proven loss.

Parole chiave

Generato dall'IA
contract voidability arbitration clause reliance damages lack of authority legal costs award partial dismissal procedural defects incitamento a violare o a rescindere un contratto

Disposizioni normative citate

Generato dall'IA
Civilprocesa likuma 8. pants
Civilprocesa likuma 97. pants
Civilprocesa likuma 189. pants
Civilprocesa likuma 190. pants
Civilprocesa likuma 204.1 pants
Civilprocesa likuma 41. pants
Civilprocesa likuma 44. pants
Civillikuma 1763. pants

Giurisprudenza citata

Generato dall'IA
Generato dall'IA

Ti chiedi come si applica questa sentenza alla tua fattispecie?

Analizza questa decisione insieme alla legislazione federale e cantonale, ai commentari e alla giurisprudenza successiva in Legislator AI.

Apri in Legislator →

Testo completo

Lieta Nr. C30627219

Lietvedības Nr. C-6598-22/1

ECLI:LV:RPT:2022:1028.C30627219.26.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

2022.gada 28.oktobrī

Rīgas pilsētas tiesa

šādā sastāvā: tiesnese A.Moļņika

ar sekretāri K.Barisu,

piedaloties zvērinātiem advokātiem O.Ceram, I.Endziņai, atklātā tiesas sēdē Rīgā, Abrenes ielā 8, izskatīja civillietu /Nosaukums A/ un /pers. B/

prasībā pret /pers. C/ par uzņēmuma līguma un tajā ietvertā šķīrējtiesas līguma atzīšanu par spēkā neesošu un zaudējumu piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] 2019.gada 10.jūnijā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā saņemts /Nosaukums A/ un /pers. B/ prasības pieteikums pret /pers. C/ par

dokumenta un tajā ietvertā šķīrējtiesas līguma atzīšanu par spēkā neesošu. 2019.gada 20.jūnijā prasības pieteikums pieņemts un ierosināta civillieta.

[1.1] Prasības pieteikumā un tā 2019.gada 19.jūnija precizējumos norādīts, ka 2019.gada 22.martā Latvijas Komercbanku šķīrējtiesā /pers. C/

cēla prasību par parāda piedziņu no /Nosaukums A/. Pieteikumam pievienots 2011.gada 31.augusta Uzņēmuma līgums Nr.21 (turpmāk arī Uzņēmuma

līgums) kopijas veidā. /Nosaukums A/ šo Uzņēmuma līgumu nav slēgusi, tādējādi uzskata iesniegto dokumentu par viltotu.

/pers. B/ nav parakstījis apstrīdamo dokumentu nedz kā sabiedrības amatpersona, nedz kā fiziska persona. Paraksts, kas izpildīts uz apstrīdētā

dokumenta, nav vizuāli līdzīgs parakstam, kas tajā pašā dienā tika veikts uz pilnvaras, uz kuras pamata atbildētājs tiešām pārstāvēja sabiedrību tiesas

procesā Cēsu rajona tiesā. Arī visi citi /pers. B/ paraksti pēdējo desmit gadu garumā atšķiras no parakstiem, kuri ir izpildīti uz apstrīdētā dokumenta

kopijas.

Sabiedrība nenoliedz faktu, ka sadarbojās ar atbildētāju, bet sadarbība tika noteikta citā veidā un citā apjomā, uz izsniegtās pilnvaras pamata katrā

konkrētajā jautājumā.

Pie šiem apstākļiem prasītāji uzskata, ka jāveic minētā dokumenta ekspertīze, lai noteiktu, vai parakstus uz apstrīdamā dokumenta veica /pers. B/.

Gadījumā, ja sabiedrība neapstrīdēs šo dokumentu, tas šķīrējtiesā tiks vērtēts kā pierādījums, kurš apliecina darījuma esamību un tiks uzskatīts par

saistību tiesību nodibināšanas pamatu, kas reāli nav notikusi, sabiedrība nav uzņēmusies pildīt līgumā noteiktās saistības.

Tāpat prasītāji uzskata, ka šķīrējtiesa pieņēma prasību par jautājumu, kas nav pakļauts izskatīšanai šķīrējtiesā. Kā arī no apstrīdamā dokumenta

(Uzņēmuma līguma Nr.21., 4.4.punkts) izriet, ka sabiedrība vispār nav apveltīta ar tiesībām vērsties šķīrējtiesā par jebkādu no apstrīdētā dokumenta

izrietošu strīdu.

Šķīrējtiesas klauzula, kas ietverta Uzņēmuma līgumā Nr.21 ir apstrīdama, jo tā būtiski aizskar sabiedrības intereses. Šī klauzula faktiski liedz

sabiedrībai izmantot savas tiesības pilnā apjomā. Klauzula iznīcina pilnvērtīgu sacīkstes principu iespēju, jo katrai pusei tiek paredzēts atsevišķs tiesāšanās

veids.

[1.2] Ņemot vērā minēto, prasītāji lūdz tiesu atzīt par nepatiesu, viltotu un spēkā neesošu 2011.gada 31.augusta Uzņēmuma līgumu Nr.21, kā arī

atzīt par spēkā neesošu šķīrējtiesas klauzulu, kas ietverta apstrīdētā Uzņēmuma līguma Nr.21 4.4.punktā.

[2] 2019.gada 15.augustā tiesā saņemti atbildētāja paskaidrojumi, kuros prasību neatzīst un uzskata par noraidāmu.

Atbildētājs uzskata, ka pretēji prasības pieteikumā norādītajam, prasītājiem bija tiesības iesniegt šķīrējtiesā pretprasību, lūgt nozīmēt ekspertīzi

atbilstoši Latvijas Komercbanku asociācijas šķīrējtiesas reglamentam. Taču neviens no prasītājiem šādas tiesības nav izmantojis.

Atbildētājs uzskata, ka nav nepieciešams atkārtoti veikt Uzņēmuma līguma Nr.21 ekspertīzi, jo Latvijas Komercbanku asociācijas šķīrējtiesas lietā

atbildētāja pieteikumā pret prasītājiem atrodas Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas Valsts policijas Kriminālistikās pārvaldes vecākās ekspertes /pers.

F/ sagatavota 04.09.2018. eksperta izziņa ar reģistrācijas Nr. /numurs/, kurā norādīts, ka iesniegto dokumentu (uzskaitīti eksperta izziņā) izpētes rezultātā

noskaidrots, ka parakstus Uzņēmuma līgumā Nr.21 /pers. B/ un /Nosaukums A/ vārdā ir izpildījis /pers. B/.

Tādējādi atbildētājs uzskata, ka prasītāju nolūks, iesniedzot prasību vispārējās jurisdikcijas tiesā par šķīrējtiesas līguma apstrīdēšanu, ir kavēt

saimnieciska strīda izskatīšanu un parāda samaksu.

[3] 2020.gada 28.augustā tiesā saņemti prasības pieteikuma grozījumi. Prasītāji nenoraida faktu, ka starp prasītājiem un atbildētāju pastāvēja

sadarbība, kuras ietvaros atbildētājs sniedza prasītājiem juridiska rakstura pakalpojumus. Par to liecina 2006.gada 13.martā pie zvērinātas notāres

Brigitas Rozenfeldes izsniegtā pilnvara atbildētājam. Faktiski, tieši uz iepriekš minētās pilnvaras pamata, nevis uz Uzņēmuma līguma pamata, /pers. B/

uzdeva atbildētājam dažādus juridiska rakstura uzdevumus. Par katru atsevišķu uzdevumu puses vienmēr vienojās mutiski, norunājot uzdevuma raksturu,

termiņus un atlīdzību. Par katru no uzdotajiem uzdevumiem prasītāji sen ir norēķinājušies ar atbildētāju, maksājumus veicot skaidrā naudā. Atbildētājs

pretēji solījumiem izsniegt apliecinājumu par samaksas saņemšanu, ir vērsies ar prasībām šķīrējtiesā par it kā nesaņemtas atlīdzības piedziņu no

prasītājiem, pamatojot prasību ar viltotu Uzņēmuma līgumu.

Par to, ka Prasītāji sen ir norēķinājušies ar atbildētāju, par atbildētāja sniegtajiem pakalpojumiem liecina fakts, ka atbildētājs līdz pat 14.02.2018.

(pirmstiesas brīdinājuma sastādīšanas datums) nav vērsies pie prasītājiem ar lūgumu samaksāt par Uzņēmuma līgumā norādīto darbu izpildi. Faktiski, no

atbildētāja apgalvojuma izriet, ka kopš 31.08.2011. viņš veica dažādus juridiska rakstura uzdevumus (parādu piedziņu no prasītāju parādniekiem),

izmantojot savu resursus, maksāja valsts nodevas tiesās, taču prasītāji visus šos gadus nebija norēķinājušies ar viņu. Minētais, prasītāju prāt, ir absurda

un absolūti neticama situācija, ka jurists, sniedzot juridiskos pakalpojumus septiņus gadus neprasīt atlīdzību no prasītājiem.

Attiecībā uz atbildētāja tiesā iesniegto 04.09.2018. IeM VP Kriminālistikas pārvaldes vecākās ekspertes /pers. F/ izziņu, prasītāji uzskata, ka

ekspertīze veikta, neievērojot virkni ekspertīzes veikšanu regulējošās normas, proti, /pers. B/ viņas klātbūtnē neizpildīja eksperimentālos paraksta

paraugus, kā arī tādi ekspertei vispār netika iesniegti, izziņā nav norādīta informācija, vai izpētāmais dokuments bija oriģināls. Līdz ar ko prasītāji uzskata,

ka ekspertīzes izziņa nevar būt par pierādījumu tam, ka Uzņēmuma līgumu ir parakstījis /pers. B/.

Apstrīdot Uzņēmuma līguma spēkā esamību, prasītāji vienlaicīgi apstrīd arī līgumā ietvertās šķīrējtiesas klauzulas spēkā esamību.

Konkrētajā gadījumā prasītāji apstrīd faktu, ka labprātīgi ir atteikušies no savām pamattiesībām izskatīt strīdus, kuri var rasties starp pusēm,

vispārējās jurisdikcijas tiesā. No kā secīgi izriet, ka tiek apstrīdēta arī Latvijas Komercbankas Asociācijas šķīrējtiesas kompetence skatīt pušu strīdu.

Uzņēmuma līgums ir datēts ar 31.08.2011. Kā norādīja atbildētājs savā pirmstiesas brīdinājumā, kurš datēts ar 14.02.2018., tad lielākoties jau

2012. un 2013.gadā prasītājiem bija pienākums samaksāt atbildētājam par izpildītiem darbiem, taču tas nav izdarīts.

Attiecībā par maksājumu, kurš prasītājiem bijis jāveic par darbībām /Nosaukums L/ maksātnespējas procesā, atbildētājs ir norādījis termiņu

11.08.2017., taču ņemot vērā Uzņēmuma līguma 1.5. un 2.1.1.punktā iekļauto formulējumu, prasīt samaksu par maksātnespējas procesā veiktajām

darbībām atbildētājs varēja jau 19.05.2011., proti, kad /Nosaukums A/ vārdā pieteica kreditora prasījumu /Nosaukums L/ maksātnespējas procesā un

administrators atzina šo prasījumu par pamatotu.

Kā redzams no 13.06.2011. mantas pārdošanas plāna, parādniekam nebija neieķīlātās mantas, savukārt ieķīlātās mantas vērtība nebija pietiekama,

lai segtu nodrošinātā kreditora prasījumu, līdz ar ko naudas līdzekļu atgūšana /Nosaukums L/ maksātnespējas procesā un nenodrošināto kreditoru

prasījumu segšana nebija sagaidāma. Tādējādi par ,,pozitīvu nolēmumu’’ Maksātnespējas likuma izpratnē konkrētajā gadījumā ir pamats uzskatīt nevis

tiesas spriedumu par maksātnespējas procesa izbeigšanu, bet administratora lēmumu par kreditora prasījuma atzīšanu.

Turklāt Uzņēmuma līguma noteikumi paredzēja atbildētājam tiesības saņemt atlīdzību par pārstāvēšanu maksātnespējas procesā, nevis par

kreditora prasījuma atgūšanu, kā arī nenoteica, ka atlīdzību atbildētājs ir tiesīgs prasīt tikai pēc maksātnespējas procesa izbeigšanas.

Tādējādi, secināms, ka faktiski jau kopš 19.05.2011. atbildētājam bija radušās tiesības prasīt samaksu no prasītājiem, ko viņš nav darījis vismaz

septiņus gadus.

Konkrētajā gadījumā /Nosaukums A/ ir komersants un par to nevar būt strīda, tādējādi no Uzņēmuma līguma izrietošās saistības kopumā ir

pakļautas Komerclikuma regulējumam.

Prasītāju prāt, arī atbildētāju ir pamats atzīt par komersantu, jo viņš Uzņēmuma līgumā ir norādīts, kā persona, kas par atlīdzību sniedz juridiska

rakstura pakalpojumus. Turklāt Uzņēmuma līgumam piešķirts numurs 21, kas liecina par to, ka šis nav vienīgais atbildētāja slēgtais šāda rakstu līgums.

Ņemot vērā apstākli, ka Uzņēmuma līgums ir pakļauts Komerclikumā normu regulējumam, no Uzņēmuma līguma izrietošie pušu prasījumi noilgst 3

gadu laikā kā to nosaka Komerclikumā 406.pants.

Tātad, atbildētāja prasījumiem pret prasītājiem par maksājumu veikšanu saskaņā ar Uzņēmuma līgumu atbilstoši Komerclikumā 406.panta

noteikumiem, jau iestājies noilgums.

Balstoties uz Patērētāju tiesību aizsardzības likuma normām, secināms, ka Uzņēmuma līgums attiecībās, kuras tiek nodibinātas starp prasītājiem un

atbildētāju, ir pakļauts Patērētāju tiesību aizsardzības likuma tiesiskajam regulējumam.

Prasītāji uzskata, ka Uzņēmuma līguma 4.4.punkts satur netaisnīgus noteikumus, jo šajā līguma punktā nav ievērots pušu vienlīdzības princips.

Minētais līguma punkts piešķir tiesības vērsties tiesā tikai atbildētājam, prasītājiem šādas tiesības nav paredzētas. Bez tam atbildētājs ir pielīdzis sev

vienpersoniskas tiesības vērsties ne vien vispārējās jurisdikcijas tiesā, bet arī šķīrējtiesā, savukārt prasītājiem šādu tiesību nav.

[3.1] Prasītāji lūdz tiesu atzīt 31.08.2011. Uzņēmuma līgumu un tajā ietverto šķīrējtiesas klauzulu par spēkā neesošu no tā noslēgšanas brīža; atzīt,

ka no 31.08.2011. Uzņēmuma līguma izrietošām maksājumu saistībām ir iestājies noilgums un atbrīvot prasītājus no pienākuma pildīt no 31.08.2011.

uzņēmuma līguma izrietošās maksājumu saistības; atzīt 31.08.2011. Uzņēmuma līguma 4.4.punktu par netaisnīgu līguma noteikumu un līdz ar ko

neatbilstošu Patērētāju tiesību aizsardzības likuma normām un spēkā neesošu.

[3.2] Prasības grozījumi pamatoti uz Civillikuma 1., 1770.-1773., 1779., 1895.pantu, Komerclikuma 1.panta otro un trešo daļu, 388., 389. un

406.pantu., Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 1.panta trešo daļu, 5. un 6.pantu.

[4] 2020.gada 14.septembrī tiesā saņemti prasības pieteikuma grozījumi.

Ar Latvijas Komercbanku Asociācijas šķīrējtiesas 24.05.2019. spriedumu lietā Nr.16/2019 ir apmierināta atbildētāja prasība par parāda 4655,37

EUR, tiesāšanās izdevumu un likumisko 6% piedziņu no /Nosaukums A/. Šķīrējtiesa noraidīja /Nosaukums A/ lūgumu par atkārtotas rokraksta

ekspertīzes veikšanu, neņemot vērā ne vienu prasītāju iebildumu un pamatojumu atkārtotas ekspertīzes nepieciešamībai. 24.06.2019. starp atbildētāju un

Lietuvas kompāniju UAB /Nosaukums B/ tika noslēgts cesijas līgums, saskaņā ar kuru atbildētājs cedēja savu prasījumu UAB /Nosaukums B/.

31.07.2019. abi vērsās Zemgales rajona tiesā ar pieteikumu par puses aizstāšanu Latvijas Komercbanku Asociācijas šķīrējtiesas 24.05.2019. spriedumā

Nr.16/2016, kā arī lietā par izpildu raksta izsniegšanu. Ar Zemgales rajona tiesas 24.09.2019. lēmumu Nr.3-12/03059-19/29 ir apmierināts atbildētāja

un UAB /Nosaukums B/ pieteikums par izpildu raksta izsniegšanu par Latvijas Komercbanku Asociācijas šķīrējtiesas 24.05.2019. sprieduma lietā

Nr.16/2019 piespiedu izpildi. Izpildu raksts ir nodots zvērinātai tiesu izpildītājai Valsts amatpersona, kas piedzina no /Nosaukums A/ par labu UAB

/Nosaukums B/ naudas līdzekļus 6210,99 EUR apmērā un jau izbeidza izpildu lietvedību.

A r Latvijas Komercbanku Asociācijas šķīrējtiesas 06.08.2019. spriedumu lietā Nr.39/2019 ir apmierināta atbildētāja prasība par parāda

29.569,98 EUR, tiesāšanās izdevumu un likumisko 6% piedziņu no /pers. B/. 13.09.2019. starp atbildētāju un Lietuvas kompāniju UAB /Nosaukums B/

tika noslēgts cesijas līgums, saskaņā ar kuru atbildētājs cedēja savu prasījumu UAB /Nosaukums B/. 26.09.2019. atbildētājs vērsās Zemgales rajona

tiesā ar pieteikumu par izpildu raksta izsniegšanu par Latvijas Komercbanku Asociācijas šķīrējtiesas 06.08.2019. sprieduma lietā Nr.39/2019 piespiedu

izpildi. Pēc vairākām procesuālām darbībām 09.03.2020. Zemgales rajona tiesa izsniedza UAB /Nosaukums B/ izpildu rakstu par parāda piedziņu no

/pers. B/. Pašlaik izpildu dokuments atrodas pie zvērinātas tiesu izpildītājas Valsts amatpersona. Līdz šim no /pers. B/ jau ir piedzīti naudas līdzekļi EUR

2905,55 apmērā. Uz doto brīdi nepiedzītā naudas summa sastāda EUR 30 453.53 (/pers. J/ 06.12.2019. paziņojumā par pienākumu izpildīt nolēmumu

norādītā piedzenamā naudas summa 33 359,08 EUR, no kuras ir atskaitīta naudas summa 2905,55 EUR apmērā, kura uz doto brīdi jau ir piedzīta no

/pers. B/).

Kā jau ir norādīts iepriekš, prasītāji uzskata, ka abas augstāk minētās tiesvedības, noslēgtie cesijas līgumi un arī piedziņas darbības, kuras norisinās

joprojām, ir balstītas uz viltotiem dokumentiem, līdz ar ko visas šīs darbības ir pretlikumīgas un to rezultātā prasītājiem ir radušies zaudējumi.

Konkrētajā gadījumā šīs tiesvedības ietvaros ar civilprocesuālām metodēm prasītāji vēlas pierādīt atbildētāja prettiesisko rīcību un vainu, kas

izpaužas Uzņēmuma līguma viltošanā, un turpmākā šā viltotā dokumenta izmantošanā mantkārīgos nolūkos, naudas līdzekļu izspiešanai no prasītājiem.

Prasītāji uzskata par nepamatotu atbildētāja argumentu, ka atbildētājs šajā lietā vairāk nevar būt atbildētājs, jo savu prasījumu viņš cedēja UAB

/Nosaukums B/.

Pirmkārt, prasība ir celta pret atbildētāju par Uzņēmuma līguma viltošanu, otrkārt, ne jau visi no Uzņēmuma līguma izrietošie prasījumi cedēti UAB

/Nosaukums B/, bet gan tā daļa, kura pamatota ar tiesas nolēmumiem (faktiski tika cedēts prasījuma izpildījums).

Atbildētājas visādos iespējamos veidos izvairās no Uzņēmuma līguma atkārtotas ekspertīzes veikšanas, turklāt veic apzinātas darbības, lai

apgrūtinātu atkārtotās ekspertīzes veikšanu (piemēram, ir ielaminējis Uzņēmuma līgumu).

Neskatoties uz to, ka starp pusēm pastāv strīds par Uzņēmuma līgumu un tā spēkā esamību, šā gada 23.04.2020. un 24.04.2020. atbildētājs

vērsās Latvijas Komercbanku asociācijas šķīrējtiesā ar jaunām prasībām par no Uzņēmuma līguma izrietošo maksājumu piedziņu no prasītājiem,

pamatojot minētās prasības ar tiem pašiem apstākļiem, kādi bija norādīti iepriekšējās prasībās, kas ir apstrīdēti šajā tiesā.

Šādu atbildētāja rīcību prasītāji uzskata par pretlikumīgu, kā arī tādu, kas ir pretēja labticības principam.

Zvērināta tiesu izpildītāja Valsts amatpersona pašlaik veic aktīvas piedziņas darbības, kuru ietvaros ir apķīlāti /pers. B/ konti, no kuriem ik mēnesi

tiek ieturēti visi kontā ienākošie naudas līdzekļi, kā arī ir pieņemts lēmums vērst piedziņu uz /pers. B/ piederošām 100% /Nosaukums A/ kapitāla daļām,

nosakot to pārdošanu izsolē ar sākuma cenu 210.000,00 EUR (lēmums ir iesniegts tiesā).

[4.1] Ņemot vērā minēto, prasītāji lūdz piedzīt no atbildētāja par labu /Nosaukums A/ zaudējumus 6210,99 EUR apmērā, par labu /pers. B/

zaudējumus 33 359,08 EUR apmērā, kā arī noteikt prasītājiem tiesības saņemt no atbildētāja līdz zaudējumu summas pilnīgai piedziņai likumiskos

procentus.

[5] 2020.gada 6.novembrī tiesā saņemti trešās personas /Nosaukums B/ paskaidrojumi, kuros prasību uzskata par nepamatotu un noraidāmu.

Norāda, ka prasītāji savu sākotnējo prasības pieteikumu ir papildinājuši vairākas reizes. Gan Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa, gan

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija vairākkārtīgi savos lēmumos ir norādījušas, ka pārsūdzētajos lēmumos tiesa ir konstatējusi prasības

pieteikumā un prasības pieteikuma papildinājumos pretrunīgus apstākļus, jo sākotnēji prasītāji prasībā norāda, ka Uzņēmuma līgumu ar atbildētāju nav

slēguši un nav parakstījuši dokumentu ar šādu saturu, tāpēc uzskata to par viltotu un par spēkā neesošu. Savukārt pēc atbildētāja paskaidrojumu

iesniegšanas, kam pievienots Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldes vecākās ekspertes /pers. F/ 2018.gada

4.septembrī sagatavotais eksperta atzinums ar norādi, ka Uzņēmuma līgumā Nr.21 parakstus izpildījis /pers. B/, prasītāji iesniedza prasības

papildinājumus, norādot uz apstākļiem, ka prasītāji neuztur lūgumu par ekspertīzes veikšanu un uzskata, ka 2011.gada 31.augusta Uzņēmuma līgums

Nr.21 ir noslēgts, neievērojot Civillikuma 1415.panta noteiktos kritērijus.

Norāda, ka ir pierādījumi, ka prasītāji atzīst, ka atbildētājs ir veicis darbības /Nosaukums A/ un /pers. B/ uzdevumā parādu atgūšanai no viņu

parādniekiem pārstāvot prasītāju intereses tiesās, proti, 13.05.2020.gada /pers. B/ iesniegums, kurš tika nosūtīts atbildētājam.

Tātad, /Nosaukums A/ un /pers. B/ atzīst Uzņēmuma līgumu Nr.21, un tajā ietverto šķīrējtiesas klauzulu.

Ņemot vērā minēto, UAB /Nosaukums B/ uzskata, ka prasītāju nolūks, iesniedzot prasību vispārējās jurisdikcijas tiesā par 2011.gada 31.augusta

Uzņēmuma līguma Nr.21 un šķīrējtiesas klauzulas apstrīdēšanu, ir kavēt saimnieciska strīda izskatīšanu un parāda samaksu.

[6] Prasītāju pārstāvis zv.advokāts Olavs Cers tiesas sēdē prasību uzturēja 2020.gada 28.augusta prasības redakcijā un 2020.gada 14.septembra

prasības grozījumu redakcijā.

Atbildētāju pārstāve zv.advokāte Ināra Endziņa tiesas sēdē prasību neatzina.

Trešās personas UAB /Nosaukums B/ pārstāvis nav ieradies, 2022.gada 19.septembrī saņemt iesniegums lietu skatīt bez trešās personas

piedalīšanās.

Motīvu daļa

[7] Noklausoties prasītāju un atbildētāja pārstāvju paskaidrojumus un novērtējot tos saistībā ar lietā esošajiem rakstveida pierādījumiem, tiesa

atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma daļēji.

[7.1] Lietas materiāliem pievienots 2011.gada 31.augusta Uzņēmuma līgums Nr. 21, ar kuru /pers. B/ un /Nosaukums A/ noslēgusi darījumu ar

/pers. C/ par juridiska darba apjoma veikšanu (1.sējums 13.-16.lapa).

Pamatojoties uz 2011. gada 31. augusta Uzņēmuma līgumu Nr. 21, kas noslēgts starp /pers. B/ un /Nosaukums A/ kā pasūtītājiem un /pers. C/ kā

izpildītāju par juridisku pakalpojumu sniegšanu, /pers. C/Latvijas Komercbanku asociācijas šķīrējtiesā iesniedzis prasības pret /Nosaukums A/ un /pers.

B/ par parāda piedziņu.

Ar minētās šķīrējtiesas 2019. gada 24. maija spriedumu lietā Nr. 16/2016 (lietas 1. sējums, 53.-61. lapa) no /Nosaukums A/ piedzīts par labu

/pers. C/ parāds 4655,37 EUR un šķīrējtiesas procesa izdevumi.

Ar Zemgales rajona tiesas 2019. gada 24. septembra lēmumu lietā Nr. 3-12/03059-19/29 (lietas 1. sējums, 100.-104. lapa) minētā sprieduma

izpildei nolemts izdot izpildu rakstu, kā arī /pers. C/ aizstāt ar viņa tiesību pārņēmēju UAB /Nosaukums B/. Izpildu raksts nodots izpildei zvērinātai tiesu

izpildītājai Valsts amatpersona, kura ievedusi izpildu lietu Nr. 00671/106/2020 (lietas 1. sējums, 160. lapa). Minētais spriedums ir izpildīts un izpildu

lietvedība izbeigta (lietas 2. sējums, 17. lapa).

Ar Latvijas Komercbanku asociācijas šķīrējtiesas 2019. gada 6. augusta spriedumu lietā Nr. 39/2019 (lietas 1. sējums, 64.-74. lapa) no /pers. B/

piedzīts par labu /pers. C/ parāds 29 569,98 EUR un šķīrējtiesas procesa izdevumi 660,30 EUR. Ar Zemgales rajona tiesas tiesneša 2019. gada 28.

novembra lēmumu lietā Nr. 3-12/04426 minētā sprieduma izpildei nolemts izdot izpildu rakstu, kā arī /pers. C/ aizstāt ar viņa tiesību pārņēmēju UAB

/Nosaukums B/ (lietas 1. sējums 77.-79. lapa). Izpildu raksts nodots izpildei zvērinātai tiesu izpildītājai Valsts amatpersona, kura ievedusi izpildu lietu Nr.

00839/106/2020 (lietas 1. sējums, 191. lapa). Izpildu lietas ietvaros piedziņa tiek vērsta uz /pers. B/ piederošajām /Nosaukums A/ 21 000 kapitāla

daļām un SIA /Nosaukums D/ 190 000 kapitāla daļām (lietas 3. sējums, 44.-45., 48., 52.-53. lapa).

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 2022.gada 13.oktobrī kā trešo personu pieaicinājusi UAB /Nosaukums B/.

[7.2] Ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2021.gada 16.jūnija lēmumu, atliktas izpildu darbības izpildu lietā Nr. 00839/106/2020, kas

atrodas Zemgales apgabaltiesas iecirkņa Nr. 106 zvērinātas tiesu izpildītājas Valsts amatpersona lietvedībā, kurā izpildu darbības uzsāktas saskaņā ar

Zemgales rajona tiesas 2019. gada 28. novembra lēmumu lietā Nr. 3-12/04426 par parāda piedziņu no /pers. B/, tai skaitā apturot /pers. B/ piederošās

mantas pārdošanu izsolē, kā arī aizliedzot zvērinātai tiesu izpildītājai Valsts amatpersona nodot piedzinējam no /pers. B/ piedzītos vai no viņam piederošās

mantas pārdošanas rezultātā saņemtos naudas līdzekļus (lietas 3.sējums 196.-212.lapa).

[7.3] Lietā prasītāji norāda, ka /pers. B/ nav parakstījis apstrīdamo dokumentu nedz kā sabiedrības amatpersona, nedz kā fiziska persona.

Nenoliedz faktu, ka sadarbojās ar atbildētāju, bet sadarbība tika noteikta citā veidā un citā apjomā, uz izsniegtās pilnvaras pamata katrā konkrētajā

jautājumā.

[7.4] Tiesa ņem vērā, ka Civillikuma 1404. pants noteic, ka katrā tiesiskā darījumā jāņem vērā dalībnieki, priekšmets, gribas izteikums, sastāvdaļas

un forma.

Lietā atrodas četri dokumenti par rokraksta ekspertīzes veikšanu un viens tiesas nozīmēts eksperta atzinums par /pers. B/ paraksta izpēti.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 121. panta pirmajai daļai ekspertīzi lietā tiesa nosaka pēc puses lūguma gadījumos, kad lietai nozīmīgu faktu

noskaidrošanai nepieciešamas speciālas zināšanas zinātnē, tehnikā, mākslā vai citā nozarē.

No minētās normas izriet, ka, lai atzinumu uzskatītu par eksperta atzinumu Civilprocesa likuma izpratnē, ekspertīze jānoteic tiesai. Tomēr tiesa

pievienojas judikatūrā izteiktajai tēzei, ka speciālista atzinums, lai arī nav uzskatāms par eksperta atzinumu, ir vērtējams kā rakstveida pierādījums (sal.

sk. Senāta 2011. gada 12. janvāra sprieduma lietā Nr. SKC-7/2011 10. punktu).

[7.4.1] Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldes eksperte /pers. F/ pēc /pers. C/ iesnieguma 2018. gada 4. septembrī sagatavojusi Eksperta izziņu

(lietas 2. sējums, 48. lapa), kurā secināts, ka parakstus /pers. B/ un /Nosaukums A/ vārdā 2011. gada 31. augusta uzņēmuma līgumā Nr. 21 ir izpildījis

/pers. B/.

Minētā izziņa atbilstoši Latvijas Komercbanku asociācijas šķīrējtiesas 2019. gada 6. augusta spriedumam lietā Nr. 39/2019 kā pierādījums

izmantota šķīrējtiesas procesā, apmierinot prasību.

[7.4.2] Prasītāji tiesai iesnieguši Lietuvas Republikā veiktās rokrakstu ekspertīzes 2020. gada 9. jūlija aktu Nr. 2020709/01 (lietas 2. sējums, 99.-

109. lapa). Aktā norādīts, ka noteikt, vai 2011. gada 31. augusta līgumā, kas noslēgts starp /pers. B/, kurš pārstāv /Nosaukums A/, un /pers. C/,

parakstījies /pers. B/, nav iespējams, jo būtiskas un speciālas pazīmes var secināt, iesniedzot pārbaudāmā dokumenta oriģinālu. Tajā pat laikā aktā

norādīts, ka salīdzināmo parakstu līdzība var nozīmēt, ka tika mēģināts parakstīties /pers. B/ vārdā, iespējams, atdarinot īstos /pers. B/ parakstus.

[7.4.3] Prasītāji iesnieguši Latvijas Neatkarīgo ekspertu asociācijas speciālistu komisijas 2021. gada 30. marta konsultatīvo atzinumu Nr.

06/03/21, kurā secināts, ka parakstus /pers. B/ vārdā, kuru attēls atrodas 2011. gada 31. augusta Uzņēmuma līgumā Nr. 21, ar vislielāko ticamības

pakāpi nav izpildījis /pers. B/, bet cita persona, ar nosacījumu, ka izpētāmā dokumenta kopija atbilst oriģinālam (lietas 3. sējums, 79.-94. lapa).

[7.4.4.] Ar Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldes 2021. gada 2. jūnija Ekspertu atzinumu, secinājumu daļā norādīts, ka parakstus /pers. B/

vārdā, kuru attēli ir ekspertīzei iesniegtajā uzņēmuma līguma Nr. 21, kas noslēgts starp /pers. B/, /Nosaukums A/ un /pers. C/, datēta ar 2011. gada 31.

augustu, kopijā, ailē “Pasūtītājs” zem /pers. B/ rekvizītiem un /Nosaukums A/ rekvizītiem, iespējams, nav izpildījis pats /pers. B/, bet kāda cita persona,

atdarinot viņa parakstu. Izlemt jautājumu kategoriskā formā nav iespējams atzinuma izpētes daļā norādīto iemeslu dēļ. Kā izriet no 8.4.1, 8.4.2 un 8.4.3

punktā norādītajiem atzinumiem, ekspertu rīcībā tika nodota 2011. gada 31. augusta Uzņēmuma līguma kopija.

[7.4.5] Atbilstoši Civilprocesa likuma 121.pantam tiesas nozīmētās ekspertīzes ietvaros Valsts tiesu ekspertīžu biroja Dokumentu ekspertīžu

departamenta eksperti 2022.gada 28.februāra atzinumā (4.sējums, 85.-90.lapa) ir secinājuši, ka: „2.-3. Noteikt, vai parakstus /pers. B/ vārdā sadaļā

„Pasūtītājs” un rindā „valdes loc. ” 31.08.2011. uzņēmuma līgumā Nr.21, kas noslēgts starp [..], ir izpildījis /pers. B/, kā arī noteikt, vai paraksti ir

izpildīti, atdarinot /pers. B/ parakstu, nebija iespējams. Iemeslu skatīt „Pētījuma” daļas 2.-3.punktā.”, t.i., ka precīzāku secinājumu nav bijis iespējams

izdarīt parakstu vienkāršības un grafiskā materiāla mazinformatīvā rakstura dēļ.

[7.5] Atbilstoši Civillikuma 1493.pantam, lai akts būtu spēkā, kā tā būtisks piederums vajadzīgs vienpusējiem darījumiem saistītā vai viņa vietnieka

paraksts, bet pārējiem - visu darījuma dalībnieku vai arī viņu vietnieku paraksts.[..]”

Izskatot lietu, tiesa ņem vērā lietā noskaidrotos apstākļus, ka Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldes eksperte /pers. F/ 2018. gada 4. septembrī

sagatavojusi Eksperta izziņu, proti, ekspertam uzdots jautājums par paraksta īstumu, pirms atbildētājs 2018.gada 7.jūnijā vērsies Latvijas Komercbanku

asociācijas šķīrējtiesā ar prasības pieteikumu (lietas 1.sējums 64.lapa).

Lietā nepastāv strīds par apstākļiem, ka strīdus līguma oriģināls šobrīd ir ielaminēts.

Kā tiesa jau norādīja, minētais arī ir bijis par pamatu, kategoriska ekspertu atzinuma sniegšanai, proti, ka būtiskas un speciālas pazīmes var

secināt, iesniedzot pārbaudāmā dokumenta oriģinālu norādīts Lietuvas Republikā veiktās rokrakstu ekspertīzes 2020. gada 9. jūlija aktā Nr.

2020709/01, kā arī to, ka ar vislielāko ticamības pakāpi parakstu nav izpildījis /pers. B/, bet cita persona, ar nosacījumu, ka izpētāmā dokumenta kopija

atbilst oriģinālam, norādīts arī Latvijas Neatkarīgo ekspertu asociācijas speciālistu komisijas 2021. gada 30. marta konsultatīvā atzinumā Nr. 06/03/21,

kā arī Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldes 2021. gada 2. jūnija Ekspertu atzinumā norādīts, ka kategorisku atzinumu nav iespējams dot, jo

ekspertu rīcībā ir bijusi tikai līguma kopija. Ņemot vērā iepriekšminēto, tiesa atzīst, ka atbildētāja darbības, veicot līguma ielaminēšanu, ir bijis arī viens no

iemesliem precīza un konkrēta atzinuma sniegšanai.

[7.6] Izvērtējot lietā iesniegtos pierādījumus, tiesa uzskata, ka pierādījumi lietā, to kopsakarā, apstiprina, ka /pers. B/ nav parakstījis 2011.gada

31.augusta Uzņēmuma līgums Nr. 21.

Kā pierādījumus tiesa novērtē Latvijas Neatkarīgo ekspertu asociācijas speciālistu komisijas 2021. gada 30. marta konsultatīvo atzinumu Nr.

06/03/21, Lietuvas Republikā veiktās rokrakstu ekspertīzes 2020. gada 9. jūlija aktu Nr. 2020709/0, Latvijas Neatkarīgo ekspertu asociācijas

speciālistu komisijas 2021. gada 30. marta konsultatīvo atzinumu Nr. 06/03/21, Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldes 2021. gada 2. jūnija Ekspertu

atzinumu un Valsts tiesu ekspertīžu biroja 2022.gada 28.februāra atzinumā secināto.

Novērtējot lietā esošos ekspertu atzinumus savstarpējā sakarā, tiesa konstatē, ka tikai viens no ekspertu atzinumiem devis kategorisku slēdzienu,

ka Uzņēmuma līgumu parakstījis /pers. B/.

Izvērtējot minēto pierādījumu, proti, Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldes ekspertes 2018. gada 4. septembrī sagatavoto Eksperta izziņu, tiesa

ņem vērā lietā noskaidroto, ka prasītājs /pers. B/ šai ekspertei nekad nav iesniedzis savus brīvos paraksta paraugus un viņas klātbūtnē nav izpildījis

eksperimentālos paraksta paraugus, bet eksperts izmantojis tikai ekspertīzes iesniedzēja iesniegtos materiālus (lietas 3.sējums 159.lapa).

Līdz ar to ir pamats uzskatīt, ka ekspertei nebija iespējas pārliecināties, ka viņai iesniegtos dokumentus ir parakstījis tieši /pers. B/.

Tiesa atzīst, ka šie dažādus atzinumus saturošie rakstveida pierādījumi rada šaubas un nesniedz viennozīmīgu atbildi par /pers. B/ paraksta īstumu

Uzņēmuma līgumā, neskatoties uz 2018.gada 4.septembra izziņā norādīto.

[7.7] Tiesību doktrīnā ir norādīts, ka pierādījumi nav pietiekami, ja tie ir pretrunīgi, jo tie nevar radīt pareizu, objektīvai realitātei atbilstošu

priekšstatu par strīda faktiem, līdz ar to tie nevar būt pārliecinoši. [..] Ja iesniegtie pierādījumi ir pretrunīgi, nepieciešama to analīze un novērtēšana

salīdzinājumā ar citiem, ticamiem pierādījumiem, noskaidrotiem faktiem (sk. A. Līcis. Prasības tiesvedība un pierādījumi. Prof. K. Torgāna zinātniskajā

redakcijā. Mācību līdzeklis tiesību zinātņu studentiem. – Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2003, 82. lpp.).

Lietā atrodas četri ekspertu atzinumi, no kuriem viens ir tiesas nozīmētās ekspertīzes gala slēdziens un viena izziņa, no kuriem tikai vienā

dokumentā, kas sastādīts pēc atbildētāja iesnieguma ir atzīts prasītāja paraksta īstums,

Latvijas Neatkarīgo ekspertu asociācijas speciālistu komisijas 2021. gada 30. marta konsultatīvā atzinumā Nr. 06/03/21 un Valsts policijas

Kriminālistikas pārvaldes 2021. gada 2. jūnija Ekspertu atzinumā norādīts, ka ar vislielāko ticamību, ka prasītājs /pers. B/ nav parakstījis šo apstrīdēto

līgumu. Kā arī Lietuvas Republikā veiktās rokrakstu ekspertīzes 2020. gada 9. jūlija aktā Nr. 2020709/01 norādīts, ka varētu būt mēģināts atdarināt

/pers. B/ parakstu.

Savukārt Valsts tiesu ekspertīžu biroja 2022.gada 28.februāra atzinumā norādīts, ka nav iespējams noteikt parakstu īstumu vienkāršotā

mazinformatīvā grafiskā materiāla dēļ.

Tiesa ņem vērā, ka salīdzinošai izpētei visos gadījumos ekspertiem tika nodoti prasītāja paraksta un rokraksta paraugi un tas pats pētāmais

dokuments (Uzņēmuma līgums), izņemot sastādot eksperta izziņu.

Prof.Dr.jur. Vladimirs Bukovskis Civīlprocesa mācību grāmata (Rīga, 1933.g. autoraizdevums atkārtoti izdots 2015.gadā 390.lpp.) norādīts,

ka “tiesa nav saistīta ar lietpratēju atzinumu un var to vērtēt pēc sava ieskata. Uz lietpratēju slēdzienu tiesai jāraugās kritiski, ņemot vērā visus lietas

apstākļus. Tiesa, ja viņa nākusi pie slēdziena, ka lietpratēju atzinums runā pretim lietas ticamiem apstākļiem, var šo atzinumu nepieņemt, bet šādos

gadījumos tiesai jānorāda kamdēļ tā nav varējusi pievienoties lietpratēju atzinumam”.

Līdz ar to ņemot vērā iepriekšminēto, tikai Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldes ekspertes 2018. gada 4. septembrī sagatavotajā Eksperta

izziņā tika konstatēts prasītāja parauga īstums, kur kā tiesa jau konstatēja prasītājs brīvos rokraksta un paraksta paraugus nebija sniedzis, turpretī

pārējos četros ekspertu atzinumos šādas sakritības nesaskata, sniedzot pretēju atzinumu, ka paraksts visticamāk nav prasītāja izpildīts vai secinājumu, ka

paraksta īstumu nav iespējams noteikt.

Tiesas ieskatā minētais pierādījumu kopums liek uzskatīt, ka notikusi /pers. B/ paraksta viltošana un parakstu uz Uzņēmuma līguma nav izpildījis

pats /pers. B/.

[7.8] Atbilstoši Civillikuma 2213.pantam uzņēmējam jāizpilda pasūtījums saskaņā ar līgumu un jānodod pasūtītājam. Kā norādīts minētās normas

komentāros - uzņēmēja pienākumam veikt darbu ir pakārtota nozīme attiecībā pret būtisko - nodot pasūtītājam darba rezultātu. Vēl jo vairāk -

komentējot uzņēmuma līgumu un tā atšķirības no darba līguma, prof. K.Torgāns ir norādījis: „[..] uzņēmuma līguma priekšmets ir nevis darbs vispār, bet

darba galarezultāta došana. ”

Lietā prasītāji snieguši iebildes, ka Uzņēmuma līgumā nav ietverts uzņēmuma līgumam kā līguma veidam raksturīgā būtiskā sastāvdaļa kā darba

galarezultāta nodošana pasūtītājam.

Tiesa konstatē, ka Uzņēmuma līgums nesatur nevienu punktu, kas noteiktu kārtību, kādā atbildētājs nodod izpildīto darbu prasītājiem.

Tiesai ir pamats atzīt, ka Uzņēmuma līguma saturs izslēdz jebkādas saprātīgas šaubas par to, ka /pers. B/ varētu būt bijis ieinteresēts tā

parakstīšanā.

Lietā konstatēts, ka faktiski jau 2011.gada atbildētājam bija radušās tiesības prasīt samaksu no prasītājiem, bet prasītājs savas tiesības ilgstoši nav

izmantojis, bet pirms vēršanās šķīrējtiesā vienpusēji pieprasījis Uzņēmuma līguma rokraksta ekspertīzi, pēc tam veicot līguma ielaminēšanu, kas tādā

veidā liek tiesai apšaubīt saistību patieso gribu.

[7.9] Bez tam tiesa ņem vērā prasītāja iebildes, ka paredzētā Uzņēmuma līgumā atlīdzība vairākkārt pārsniedz vidējo atlīdzību par juridiskajiem

pakalpojumiem Latvijā.

Minēto apstiprina uzņēmuma līguma 1.3. punkts, ka izpildītājs ir uzņēmies veikt parādu piedziņu no pasūtītāju parādniekiem. Savukārt atbilstoši

Uzņēmuma līguma 1.4. un 1.5.punktam darbs ir uzskatāms par izpildītu brīdī, kad spēkā stājas „notiesājošs spriedums vai lēmums pret parādnieku” vai

arī parādnieks samaksā parādu, savukārt Uzņēmuma līguma 2.1.2. punktā nosaka atlīdzību par piespriestajām summām: „Par 1.punktā norādītā Darba

kvalitatīvu izpildi Pasūtītājs samaksā Izpildītājam finansiālu atlīdzību 10 % apmērā no Pasūtītāja labā piespriestās pamatsummas un 30 % apmērā no

jebkuras summas, kura būs piespriesta par labu Pasūtītājam virs pamatsummas, šī līguma pozitīvas izpildes rezultātā. ”

Tādējādi no prasītājiem tiek pieprasīta nesamērīgi liela un tirgus cenām neatbilstoša Uzņēmuma līgumā noteiktā atlīdzība, kas liecina par Uzņēmuma

līguma fiktīvo raksturu un apstiprina, ka prasītāji nebūtu ieinteresēti šāda līguma noslēgšanā.

[7.10] Bez tam tiesa izvērtē papildus prasītāja iesniegtos pierādījumus, proti, Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes 3.biroja 2.nodaļā

sakarā ar prasītāju iesniegumu tika ierosināts kriminālprocess Nr.11517006620 un 2022.gada 6.maijā pieņemts lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu,

kurš ar Rīgas tiesas apgabala prokuratūras prokurora 2022.gada 22.jūlija lēmumu atcelts.

Tiesa konstatē, ka atbildētājs Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes 3.nodaļas lietvedībā esošā kriminālprocesā

ietvaros ir sniedzis acīmredzami pretrunīgas un savstarpēji izslēdzošās liecības par Uzņēmuma līguma parakstīšanas apstākļiem (lietas 4.sējums 114.-

118.1apa), liecinot, ka /pers. B/ parakstījis Uzņēmuma līgumu viņa klātbūtnē ar labo roku, gan liecinājis, ka /pers. B/ viņam nodevis jau parakstītus

Uzņēmuma līguma eksemplārus.

Minētās liecību atšķirības par darījuma parakstīšanas apstākļiem, pierāda apstākļus, ka /pers. B/ nav parakstījis Uzņēmuma līgumu.

Bez tam bez ievērības tiesa nevar atstāt prasītāja norādītos iebildumus par viena datuma uzņēmuma līguma un pilnvaras parakstīšanas apstākļiem

(lietas 2.sējums, 47.1apa), kas apstiprina, ka pilnvaras parakstīšanas vieta ir „Rīga”, bet Uzņēmuma līgumā kā dokumenta parakstīšanas vieta ir norādīta

„Dobele”. Uz pilnvaras ir ticis izmantots /Nosaukums A/ zīmogs, bet uz Uzņēmuma līguma - nav. Tāpat arī uz pilnvaras /pers. B/ ir parakstījies ar zilas

krāsas tinti, bet uz Uzņēmuma līguma - ar melnas krāsas tinti.

Atšķirības pie minēto dokumentu noslēgšanas, rada šaubas par Uzņēmuma līguma un pilnvaras noslēgšanu vienā datumā un apstiprina prasītāja

iebildes par Uzņēmuma līguma fiktīvo dabu.

Kā arī lietā nepastāv strīds par apstākļiem, ka 2006.gada 13.martā /pers. B/ pie zvērinātas notāres Brigitas Rozenfeldes notariāla akta formā

pilnvaroja /pers. C/ pārstāvēt viņa intereses visās tiesās, valsts un pašvaldību institūcijas, kā arī ar fiziskās un juridiskajām personām (lietas 4.sējums

142.-145.lapa), līdz ar to prasītāji apstiprina, ka atbildētājs pārstāvēja prasītājus uz pilnvarojuma pamata un slēgt uzņēmuma līguma nebija nekāda

vajadzība.

[8] Tiesai ir pamats atzīt, ka iepriekš minētie Uzņēmuma līguma parakstīšanas fakti apstiprina /pers. B/ paraksta ir viltojumu.

[8] Tiesai atzīstot, ka 2011.gada 31.augusta Uzņēmuma līgumu nav parakstījis prasītājs /pers. B/, atzīstams, ka 2011.gada 31.augusta līgums nav

spēkā esošs no tā noslēgšanas brīža, kā arī līgumā ietvertā šķīrējtiesas klauzula nav spēkā esoša. Atzīstot Uzņēmuma līgumu par spēkā neesošu no

noslēgšanas brīža, tiesai nav pamata vērtēt maksājuma saistību noilgumu un Uzņēmuma līguma noteikumu atbilstību Patērētāju tiesību aizsardzības likuma

normām.

[9] Prasītāji saskaņā ar prasības papildinājumos norādītajiem prasījumiem, lūguši piedzīt par labu prasītājam /Nosaukums A/ zaudējumus 6210,99

EUR un par labu prasītājam /pers. B/ zaudējumus 33 359,08 EUR apmērā.

Atbilstoši zvērinātas tiesu izpildītājas Valsts amatpersona 2020.gada 11.marta paziņojumam (lietas 1.sējums 160.lapa) parāda un sprieduma

izpildes izdevumu kopsumma norādīta ne mazāka kā 6210,99 EUR.

Saskaņā ar zvērinātas tiesu izpildītājas Valsts amatpersona 2020.gada 16.marta aprēķinam Nr. 01211/106/2020-APR zvērināta tiesu izpildītāja

depozīta kontā iemaksāti naudas līdzekļi 6257,94 EUR (lietas 2.sējums 21.lapa).

Ņemot vērā tiesas secināto par Uzņēmuma līguma atzīšanu par spēkā neesošu no noslēgšanas brīža, tiesai ir pamats atzīt, ka prasītāja /Nosaukums

A/ iemaksātie naudas līdzekļi atbilstoši Civillikuma 1770.pantam sakarā ar pienākumu atlīdzināt zaudējumus ir piedzenami no atbildētāja prasītāja

/Nosaukums A/ labā prasības grozījumos uzturētās summas 6210,99 EUR apmērā.

Savukārt prasība par priekšā stāvošos zaudējumu piedziņu par labu /pers. B/ 33 359,08 EUR apmērā ir noraidāma, jo atzīstot Uzņēmuma līgumu

par spēkā neesošu, zūd prasītāju pienākums uz līguma saistību izpildi un piedziņa no prasītājiem nav iespējama, līdz ar to nevar veidot priekšā stāvošo

zaudējumu pamatu un nav tiesiskas nozīmes apstāklim, ka atbildētājs savas saistības cedējis citai personai.

[10] Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 195.pantu prasītājam /Nosaukums A/ ir nosakāmas tiesības saņemt likumiskos sešus procentus gadā no

piedzenamās summas 6210,99 EUR par laika periodu līdz sprieduma izpildei, ņemot vērā Civillikuma 1763.pantā noteikto par to, ka procentu

pieaugums apstājas, sasniedzot pamatkapitāla lielumu.

[11] Bez tam saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmās daļas noteikumiem no atbildētāja prasītāja /Nosaukums A/ labā ir piedzenami tās

nomaksātie tiesas izdevumi proporcionāli prasības apmierinātajai daļai, piedzenot valsts nodevu par līguma un šķīrējtiesas klauzulas apstrīdēšanu 570

EUR apmērā un par prasījumu par zaudējumu piedziņu valsts nodevu 483,08 EUR apmērā, kā arī piedzenami ar prasības pieteikuma noraksta un tiesas

pavēstu piegādāšanu un izsniegšanu saistītie izdevumi 3,20 EUR apmērā.

[12] Prasītāji iesnieguši rēķinu Nr. 8888 par zvērināta advokāta juridisko pakalpojumu sniegšanu lietā un saskaņā ar Civilprocesa likuma 44.panta

pirmās daļas 1.punkta a) un d) apakšpunktu, ņemot vērā ar minētās normas ceturtās daļas nosacījumus, ar lietas vešanu saistītie izdevumi no atbildētāja

piedzenami 2356,65 EUR apmērā.

[13] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 panta otro daļu nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei – 10 dienu laikā pēc sprieduma

stāšanās likumīgā spēkā.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 97., 189., 190., 204.1 pantu, tiesa

nosprieda:

apmierināt daļēji /Nosaukums A/ un /pers. B/ prasību pret /pers. C/ par uzņēmuma līguma un tajā ietvertā šķīrējtiesas līguma atzīšanu par spēkā

neesošu un zaudējumu piedziņu.

Atzīt 2011.gada 31.augusta Uzņēmuma līgumu, kas noslēgts starp /Nosaukums A/, /pers. B/ un /pers. C/, un tajā ietverto šķīrējtiesas klauzulu, par

spēkā neesošu.

Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu /Nosaukums A/, reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/, zaudējumus 6210,99 EUR,

valsts nodevu 1053,08 EUR, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,20 EUR, pavisam kopā 7267,27 EUR (septiņi tūkstoši divi simti sešdesmit septiņi

euro un 27 centi), nosakot prasītāja tiesības saņemt 6 % no piedzenamās summas par laiku līdz sprieduma izpildes dienai.

Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu /Nosaukums A/, reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/, /pers. B/, personas kods

/personas kods/, ar lietas vešanu saistītos izdevumus par zvērināta advokāta sniegto juridisko palīdzību 2356,65 EUR (divi tūkstoši trīs simti piecdesmit

seši euro un 65 centi).

Noraidīt prasību daļā par zaudējumu 33 359,08 EUR piedziņu.

Noteikt termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no sprieduma pieejamības tiešsaistes sistēmā 2022.gada 31.oktobrī Rīgas apgabaltiesā, iesniedzot

apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas tiesā.

Tiesnese: A.Moļņika

DOKUMENTS PARAKSTĪTS AR DROŠU ELEKTRONISKO PARAKSTU UN SATUR LAIKA ZĪMOGU