Legislator Giurisprudenza & Legislazione
A420443513 / SKA-0935-18 ECLI:LV:AT:2018:0319.A420443513.4.S Generato dall'IA

Court dismisses tender bid rejection due to failure to separately state maintenance spare parts costs.

Numero d'incarto A420443513 / SKA-0935-18
Autorità giudiziaria
Giurisdizione Lettonia (LV)
Data della decisione
Esito del giudizio Respinto (Dismissed)

Sintesi Legislator

Generato dall'IA

The Supreme Court dismissed the tenderer's appeal against the rejection of its bid for a university construction project. The tenderer argued that maintenance spare parts included in equipment prices should not be counted as separate construction costs. The court found the tenderer failed to explicitly state that these parts were free bonuses, instead claiming they were bundled with equipment costs. Consequently, the court held the first-instance court correctly inferred that the tenderer had not excluded maintenance costs from its bid.

Regesto Legislator

Generato dall'IA

Administrative Procurement Law; Tender Evaluation: Where a bidder includes maintenance spare parts in equipment prices without explicitly stating they are free bonuses, the procuring entity may objectively presume these costs are not excluded from the construction cost calculation.

Parole chiave

Generato dall'IA
administrative procurement law tender evaluation criteria bid rejection grounds maintenance spare parts cost separation requirement

Disposizioni normative citate

Generato dall'IA
Administrative Procurement Law, Article 348(1) point 1
Administrative Procurement Law, Article 351

Giurisprudenza citata

Generato dall'IA

Ti chiedi come si applica questa sentenza alla tua fattispecie?

Analizza questa decisione insieme alla legislazione federale e cantonale, ai commentari e alla giurisprudenza successiva in Legislator AI.

Apri in Legislator →

Testo completo

ECLI:LV:AT:2018:0319.A420443513.4.S

Lieta Nr. A420443513

SKA?935/2018

Administratīvo lietu departaments

Latvijas Republikas Augstākā tiesa

SPRIEDUMS

Rīgā 2018.gada 19.martā

Augstākā tiesa šādā sastāvā:

tiesnese Ieva Višķere,

tiesnese Līvija Slica,

tiesnese Rudīte Vīduša

rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz SIA „Abora” pieteikumu par Iepirkumu uzraudzības biroja

2013.gada 29.jūlija lēmuma Nr. 4?1.2/13-255/2 un 2013.gada 3.septembra lēmuma Nr. 4-1.2/13-301 atzīšanu par prettiesisku daļā, sakarā ar

SIA „Abora” kasācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2017.gada 5.decembra spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] Latvijas Universitāte (turpmāk – pasūtītāja) izsludināja atklātu konkursu „Latvijas Universitātes Akadēmiskā centra Torņakalnā, Rīgā, 1.kārtas

tehniskā projekta izstrāde, būvniecība un autoruzraudzība”. Pasūtītāja par saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu atzina pieteicējas SIA „Abora”

piedāvājumu, taču Iepirkumu uzraudzības birojs (turpmāk – birojs), izskatījis citu pretendentu sūdzības, ar 2013.gada 29.jūlija lēmumu Nr. 4?1.2/13-

255/2 aizliedza slēgt iepirkuma līgumu un uzdeva atkārtoti izvērtēt piedāvājumus, citstarp norādot uz pieteicējas finanšu piedāvājuma neatbilstību

nolikuma prasībām.

Pasūtītāja, atkārtoti izvērtējot piedāvājumus, par uzvarētāju atzina pilnsabiedrību „LNK Industries Group”. Savukārt pieteicējas piedāvājums tika

izslēgts no turpmākas vērtēšanas kā neatbilstošs nolikuma prasībām. Birojs ar 2013.gada 3.septembra lēmumu Nr. 4-1.2/13-301 atļāva pasūtītājai slēgt

līgumu ar noteikto uzvarētāju un atzina par pamatotu pasūtītājas secinājumu, ka pieteicējas finanšu piedāvājums neatbilst nolikuma prasībām, jo pieteicēja

būvniecības izmaksās iekļāvusi ar iekārtu un inženiersistēmu apkopi (materiāliem un rezerves detaļām) saistītās izmaksas, lai arī tās bija jānorāda atsevišķi

no būvniecības izmaksām.

[2] Pieteicēja iesniedza tiesā pieteikumu, lūdzot minētos biroja lēmumus atzīt par prettiesiskiem. Pieteicēja norādīja, ka iekārtu apkopei

nepieciešamās rezerves detaļas, kas iekļautas ražotāju piedāvātajā iekārtu komplektācijā, proti, tiek nopirktas komplektā ar iekārtām, neveidos tādas

papildu izmaksas, kas būtu nodalāmas no pašu iekārtu izmaksām un norādāmas atsevišķi kā apkopes izmaksas.

[3] Lieta vairākkārt ir skatīta Administratīvajā rajona tiesā un Augstākajā tiesā.

Augstākā tiesa 2014.gada 16.novembra spriedumā šajā lietā atzina, ka apstāklis, ka apkopei nepieciešamās detaļas un materiāli iegādāti kopā ar

pašu iekārtu (kā komplekta sastāvdaļas) un pārdošanas cena tiek noteikta visam komplektam, pats par sevi nenozīmē, ka pieteicēja par to komplekta

daļu, ko veido detaļas, nemaksā neko. Citādāka secinājuma izdarīšana, tas ir, ka pretendentam par šīm detaļām nav jāmaksā, iespējama, vienīgi iegūstot

un izvērtējot attiecīgus pierādījumus.

Augstākās tiesas 2017.gada 10.marta spriedumā šajā lietā atkārtoti uzsvērts, ka tiesai, izskatot lietu pēc būtības, jāpārbauda, vai ir pamats uzskatīt,

ka pieteicēja informāciju par rezerves daļu izmaksām varēja nenorādīt atsevišķi, jo, iegādājoties rezerves detaļas komplektā ar pašu iekārtu, attiecīgās

rezerves daļas būtu saņēmusi bez maksas (kā bonusu).

[4] Administratīvā rajona tiesa, izskatījusi lietu no jauna, ar 2017.gada 5.decembra spriedumu pieteikumu noraidīja, norādot turpmāk minētos

apsvērumus.

[4.1] Pieteicēja nav iesniegusi pierādījumus, kas apliecinātu, ka iekārtu komplektā šo iekārtu apkopei nepieciešamās rezerves daļas un materiāli ir

iekļauti bez maksas (kā bonuss).

Iekārtu „WOLF” un „SDMO” ražotāju pārstāvju SIA „Sanistal” un SIA „Energolukss” 2017.gada 3.novembra un 6.novembra skaidrojumos

norādīts, ka iekārtu komplektā ietvertās rezerves daļas pircējiem bija bez maksas kā bonuss un ka nav paredzēts ražotāja komplektāciju sadalīt un

pārdot atsevišķi.

Izvērtējot minētos skaidrojumus un salīdzinot tos ar SIA „Sanistal” un SIA „Energolukss” 2013.gadā sniegtajiem skaidrojumiem, tiesa konstatē, ka

iepriekš skaidrojumos nebija norādīts, ka komplektā ietvertās rezerves daļas ir bez maksas. Ņemams vērā arī tas, ka SIA „Sanistal” 2017.gada

3.novembra skaidrojumu ir parakstījis inženieris un konsultants /pers. A/, taču inženiera un konsultanta kompetence jautājumā par bonusu piešķiršanu

iekārtu pircējam ir apšaubāma.

Līdz ar to secināms, ka SIA „Sanistal” un SIA „Energolukss” 2017.gada skaidrojumos informāciju par to, ka komplektācijā ietvertās rezerves

daļas pircējiem bija bez maksas, iekļāvušas pēc pieteicējas lūguma. Tiesa minēto informāciju vērtē kritiski, jo ražotāju pārstāvju 2013.gadā sniegtajos

skaidrojumos nebija nekādas norādes par rezerves daļām bez maksas.

[4.2] Pieteicējas 2013.gada 5.augusta vēstulē sniegtā informācija par komplektos iekļautajām rezerves daļām liecina, ka rezerves daļas nav bez

maksas un vēstulē norādītās rezerves daļu konkrētās cenas ir iekļautas būvniecības izmaksās.

Papildus jāņem vērā, ka pieteicēja ir norādījusi, ka būvniecības izmaksās ir ietvertas nokomplektētu iekārtu cenas un rezerves materiāli būs ietverti

piedāvāto iekārtu komplektācijā.

[4.3] Apkopojot minēto, secināms, ka, pieteicējai iegādājoties rezerves daļas komplektā ar pašu iekārtu, maksa par šīm rezerves daļām ir iekļauta

komplekta cenā (un tātad faktiski par šīm daļām izmaksas ir kā daļa no maksas par visu komplektu), un nav konkrētu pierādījumu, kas apliecina, ka

komplektā attiecīgās rezerves daļas ir iekļautas bez maksas (kā bonuss). Tiesas sēdē pieteicējas pārstāvji norādīja, ka visi pierādījumi lietā ir iesniegti un

nav nepieciešams pieprasīt papildu pierādījumus, kuri apstiprinātu, ka rezerves daļas bija bez maksas.

Līdz ar to pieteicējas piedāvājums neatbilst nolikuma prasībām, jo šīs izmaksas nav norādītas pie apkopes izmaksām, bet ir iekļautas būvdarbu

cenā, ko veido iebūvējamās iekārtas.

[5] Pieteicēja par tiesas spriedumu iesniedza kasācijas sūdzību, norādot, ka tiesa nav novērtējusi pierādījumus atbilstoši Administratīvā procesa

likuma 154.panta prasībām, kā arī nav ievērojusi objektīvās izmeklēšanas principu, par ko, pieteicējas ieskatā, liecina turpmāk minētie apstākļi.

[5.1] Tiesa nav piešķīrusi nozīmi lietā iesniegtajam Latvijas Būvinženieru savienības eksperta /pers. B/ viedoklim. Pirmkārt, /pers. B/ nebija

iepirkuma komisijā, kā norāda tiesa. Otrkārt, /pers. B/ kā attiecīgās nozares eksperts ir sniedzis lietpratēja atzinumu, kurš tiesai bija jānovērtē kā

rakstveida pierādījums. Ne pasūtītāja, ne tiesa nav pieprasījusi cita nozares eksperta viedokli, kas pamatotu tiesas spriedumu.

[5.2] Tiesas norādītais apstāklis, ka pārdošanas cena tiek noteikta visam komplektam, pats par sevi nenozīmē, ka pārdevējs kādu komplekta daļu

nav piešķīris bez maksas, ievērojot /pers. B/ atzinumā minēto un piegādātāju sniegtos skaidrojumus.

[5.3] Tiesa nepamatoti secināja, ka pieteicēja nav iesniegusi pierādījumus, ka komplektā iekļautās iekārtu rezerves daļas ir bez maksas (bonuss).

Tiesā ir iesniegti piegādātāju SIA „Energolukss” un SIA „Sanistal” 2017.gada 3.novembra un 6.novembra skaidrojumi, kuros norādīts, ka konkursam

piedāvāto iekārtu komplektos ietvertās rezerves daļas bija bez maksas. Novērtējot šos paskaidrojumus kopsakarā ar SIA „Sanistal” un

SIA „Energolukss” 2013.gadā sniegtajiem skaidrojumiem, jāņem vērā, ka 2013.gadā pasūtītāja pieteicējai nejautāja, vai iekārtu komplektos ietvertās

rezerves daļas bija bez maksas. Tiesa nepamatoti apšaubījusi arī inženiera un konsultanta /pers. A/ kompetenci jautājumā par bonusu piešķiršanu. Minētā

persona ir SIA „Sanistal” darbinieks un atbilstoši Komerclikuma 42.pantam ir pilnvarots tādai preču pārdošanai un citu ar to saistīto tiesisko darbību

veikšanai, kādas parasti tiek veiktas vietā, kur nodarbināts attiecīgais darbinieks. Tāpat tiesa bez pamata norādījusi, ka pieteicēja piegādātājiem lūdza

atbildē norādīt, ka rezerves daļas iekārtu komplektā iekļautas bez maksas.

[5.4] Tikai un vienīgi SIA „Energolukss” un SIA „Sanistal” (iekārtu ražotāju pārstāvji) var sniegt informāciju par to, kā noformēti iekārtu komplekti

un kas tajos bija bez maksas. Ja tiesai radās šaubas par piegādātāju skaidrojumu patiesumu, ja tie nesniedza skaidru atbildi uz strīdus jautājumu vai ja

tiesa apšaubīja skaidrojumus parakstījušās personas kompetenci, tad tiesai, ievērojot objektīvās izmeklēšanas principu, bija pašai jāiegūst pierādījumi,

kas sniedz pilnīgu informāciju un kliedē šaubas par skaidrojumiem.

[5.5] Nav pamatots tiesas secinājums, ka pieteicējas 2013.gada 5.augusta vēstulē norādītā informācija par komplektos iekļautajām rezerves daļām

liecina, ka rezerves daļas nav bez maksas. Pieteicēja ir vairākkārt paskaidrojusi, ka divu iekārtu komplektācijā ietverto materiālu izmantošana apkopē

nerada izmaksas un būtu nesaimnieciski šādus materiālus apkopē neizmantot.

[6] Pasūtītāja paskaidrojumos kasācijas sūdzību neatzīst un norāda turpmāk minētos apsvērumus.

[6.1] Kasācijas sūdzību iesniegusi persona, kurai nav Administratīvā procesa likuma 147.panta otrajai daļai atbilstoša īpaša pilnvarojuma, kā arī

kasācijas sūdzība neatbilst Administratīvā procesa likuma 328.panta pirmās daļas 6.punktam. Kasācijas sūdzībā pausti tie paši argumenti, kas izteikti un

izvērtēti jau pirmās instances tiesā.

[6.2] Nav pamatoti pieteicējas argumenti par objektīvās izmeklēšanas principa pārkāpumu. Pirms lietas izskatīšanas pabeigšanas tiesa jautāja

pieteicējas pārstāvjiem, vai viņiem ir lūgumi par papildu pierādījumu iegūšanu, uz ko tika atbildēts, ka visi pierādījumi ir iesniegti un nav nepieciešams

pieprasīt papildu pierādījumus, kuri apliecinātu, ka piegādājamo iekārtu komplektācijā ietvertās rezerves daļas bija bez maksas.

[7] Birojs paskaidrojumos kasācijas sūdzību neatzīst un norāda, ka tiesa ir objektīvi novērtējusi lietā būtiskos apstākļus un nav saskatāms, ka šis

izvērtējums būtu paviršs, acīmredzami kļūdains vai neloģisks. Paskaidrojumos norādīts, ka pieteicēja nav iesniegusi pierādījumus, kas apstiprinātu, ka

iekārtu komplektos iekļautās rezerves daļas būtu bez maksas. Biroja ieskatā, pieteicēja nepamatoti iebilst pret to, ka lietā nav pieprasīts cita eksperta

viedoklis; šāds viedoklis nav nepieciešams, lai konstatētu apstākļus, kas attiecas uz apkopes izmaksu norādīšanu pieteicējas piedāvājumā.

Motīvu daļa

[8] Pasūtītāja paskaidrojumos vērsusi uzmanību uz apstākli, kas saistīts ar kasācijas sūdzības pieļaujamību, tādēļ vispirms atbildams uz šo

argumentu.

Pasūtītāja uzskata, ka kasācijas sūdzību pieteicējas vārdā iesniegusi persona, kurai nav Administratīvā procesa likuma 147.panta otrajai daļai

atbilstoša pilnvarojuma.

Kasācijas sūdzību pieteicējas vārdā iesniegusi /pers. C/. Šī pārstāve pieteicēju konkrētajā lietā pārstāvējusi jau kopš pieteikuma iesniegšanas tiesā

(pieteicējas vārdā iesniegusi pieteikumu). Jaunākā no lietā esošajām pilnvarām /pers. C/ izsniegta 2017.gada 1.novembrī (lietas 4.sējuma 16.lapa).

Pilnvarā norādīts, ka pilnvarniekam ir tiesības pilnvaras devēja vārdā veikt visus uzdevumus, kas saistīti ar pilnvaras devēja interešu aizsardzību

konkrētajā tiesvedībā, tostarp parakstīt un iesniegt pilnvaras devēja vārdā dokumentus (sūdzības, pieteikumu, blakus sūdzību, lūgumus, pieprasījumus,

noraidījumus u.tml.).

Administratīvā procesa likuma 147.panta pirmā daļa noteic, ka pārstāvim izdotā pilnvarā īpaši norādāmas tiesības iesniegt pieteikumu, pilnībā vai

daļā atteikties no pieteikumā ietvertā prasījuma, grozīt pieteikuma priekšmetu, atzīt prasījumu pilnībā vai kādā daļā, pārsūdzēt tiesas nolēmumu apelācijas

vai kasācijas kārtībā, iesniegt izpildei izpilddokumentu, saņemt piespriesto mantu vai naudu un izbeigt izpildu lietvedību.

Minētā tiesību norma kā jebkura procesuāla norma nav pašmērķīga, bet gan ir vērsta uz leģitīma mērķa sasniegšanu un nodrošināšanu. Tāpēc tā

interpretējama un piemērojama nevis formāli, bet ņemot vērā konkrēto sasniedzamo mērķi.

Likumā izvirzīto prasību pārstāvja pilnvarojuma noformēšanai uzdevums ir nodrošināt iespēju gūt pienācīgu pārliecību par procesa dalībnieka gribu,

pilnvarojot savā vārdā rīkoties konkrētu pārstāvi. Augstākā tiesa iepriekš atzinusi, ka Administratīvā procesa likuma 147.panta otrā daļas mērķis ir

administratīvā procesa tiesiskās stabilitātes sasniegšana, pasargājot no sekām, ko radītu neskaidri administratīvā procesa dalībnieku gribas izteikumi

būtiskos ar lietas virzību tiesā saistītos jautājumos, piemēram, par pieteikuma iesniegšanu tiesā, atteikšanos no pieteikuma vai tiesas nolēmuma

pārsūdzēšanu. Vispārīgi izteikts (no likuma 38.panta teksta izrietošs vai pilnvarā iekļauts) administratīvā procesa dalībnieka gribas izteikums šajos

gadījumos var radīt šaubas par to, vai dalībnieka ārēji izteiktā griba sakrīt ar viņa patieso iekšējo gribu (sal. Augstākās tiesas 2009.gada 24.jūlija

lēmuma lietā Nr. SKA?590/2009 (A7017009/17) 9.punkts).

Izskatāmajā gadījumā iesniegtā pilnvara nesatur tikai vispārīgu pilnvarojumu pārstāvēt pieteicēju tiesā, – pilnvarā ir norādītas arī pārstāves tiesības

pieteicējas vārdā parakstīt un iesniegt sūdzības un blakus sūdzības. Ņemot vērā tiesvedības stadiju, kurā minētā pilnvara izsniegta, vienīgā procesuāli

iespējamā „sūdzība” konkrētās lietas ietvaros varēja būt kasācijas sūdzība vai blakus sūdzība. Šādos apstākļos Augstākā tiesa uzskata, ka konkrētā

pilnvara ļauj tiesai pārliecināties par to, ka pieteicēja ir vēlējusies pārstāvi pilnvarot arī attiecībā uz kasācijas sūdzības iesniegšanu, proti, ka kasācijas

sūdzības iesniegšana atbilst pieteicējas gribai.

Ievērojot minēto, Augstākā tiesa nesaskata procesuālus šķēršļus kasācijas sūdzības pieļaujamībai.

[9] Pieteicēja kasācijas sūdzībā iebilst pret to, kā pirmās instances tiesa novērtējusi pierādījumus, kas attiecas uz jautājumu, vai par iekārtu apkopei

nepieciešamajiem materiāliem un rezerves daļām, pērkot tos kopā ar iekārtām, pieteicējai faktiski būtu vai nebūtu radušās izmaksas.

Šajā sakarā Augstākā tiesa vispirms vērš pieteicējas uzmanību uz to, ka pierādījumu novērtēšana, tostarp pierādījumu ticamības novērtēšana, ir tās

tiesas kompetencē, kas izskata lietu pēc būtības. Augstākā tiesa kasācijas kārtībā nevar sniegt vērtējumu lietā esošajiem pierādījumiem un izdarīt

secinājumu, vai pieteicējai patiešām saistībā ar iekārtu apkopi faktiski rastos izmaksas, kuras pieteicējai bija jānorāda finanšu piedāvājumā atsevišķi no

būvniecības izmaksām.

Kasācijas instances tiesas kompetencē ir pārbaudīt, vai zemākas instances tiesas novērtējums atbilst procesuālajiem priekšrakstiem.

Administratīvā procesa likuma 154.panta pirmā daļa noteic, ka tiesa novērtē pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatojas uz

vispusīgi, pilnīgi un objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem, kā arī vadoties no tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem, zinātnes atziņām un

taisnības principiem. Raugoties uz pirmās instances tiesas spriedumā sniegto pierādījumu novērtējumu no šāda aspekta, var saskatīt atsevišķas nepilnības.

Jāpiekrīt pieteicējai, ka nav korekti salīdzināt iepirkuma procedūras laikā un vēlāk sniegtus ražotāju pārstāvju skaidrojumus, jo tajos atbildēts uz

dažādiem jautājumiem. Tāpat var piekrist, ka, ja tiesai radās šaubas par SIA „Sanistal” darbinieka kompetenci sniegt skaidrojumu par cenu veidošanos

SIA „Sanistal” vārdā, bija iespējams par šo jautājumu iegūt papildu pierādījumus.

Tomēr turpmāk norādīto apsvērumu dēļ Augstākā tiesa uzskata, ka konkrētajā gadījumā minētās kļūdas nav pamats sprieduma atcelšanai, jo nav

novedušas pie nepareiza lietas iznākuma.

[10] Izskatāmajā lietā pieteicēja vērsās tiesā ar pieteikumu tādēļ, ka pasūtītāja izslēdza pieteicējas piedāvājumu no turpmākas vērtēšanas sakarā ar

piedāvājuma neatbilstību nolikumam. No pārsūdzētajiem lēmumiem izriet, ka birojs un pasūtītāja, izvērtējot pieteicējas finanšu piedāvājumu, secinājuši, ka

pieteicēja nav finanšu piedāvājumā atsevišķi norādījusi visas apkopes izmaksas, kā tas prasīts nolikumā, bet gan daļu no šīm izmaksām ir ietvērusi

būvniecības izmaksās, uzskatot, ka apkopei nepieciešamās detaļas atsevišķas izmaksas nerada, jo ir iegādātas komplektā ar pašu iekārtu.

Līdz ar to lietā izšķirams strīds, vai pasūtītāja un birojs pamatoti secināja, ka pieteicējas finanšu piedāvājums neatbilst nolikuma prasībai

piedāvājumā atsevišķi uzrādīt tehniskajā projektā piedāvāto iekārtu apkalpošanas izmaksas (tostarp rezerves detaļu izmaksas).

[11] Izskatāmajā lietā nav strīda, ko nolikuma prasības paredzēja, ka finanšu piedāvājumā inženiersistēmu un iekārtu regulārās apkopes izmaksas

bija jānorāda atsevišķi.

Augstākā tiesa jau iepriekš šajā lietā norādīja, ka tas, ka kāds pretendents nepieciešamās detaļas vai materiālus iegādājies kopā ar pašu iekārtu

tādā komplektācijā, kā to piedāvājis konkrētais ražotājs, nenozīmē, ka šo detaļu vai materiālu cena komplekta ietvaros nav jāuzrāda pie apkalpošanas

izmaksām. Pretējā gadījumā pretendents, kurš piedāvāto iekārtu un tās apkalpošanai nepieciešamās detaļas iegādājies atsevišķi, nepamatoti tiktu

nostādīts atšķirīgā stāvoklī, salīdzinot ar pretendentu, kurš izvēlējies tāda ražotāja iekārtu, kura tiek pārdota komplektā ar nepieciešamajām detaļām un

materiāliem. Turklāt jāņem vērā, ka apstāklis, ka detaļas un materiāli iegādāti kopā ar pašu iekārtu (kā komplekta sastāvdaļas), pats par sevi nevar būt

par pamatu secinājumam, ka pieteicējai faktiski nerastos izmaksas saistībā ar nepieciešamo materiālu un detaļu iegādi. Ja pretendents tādā vai citādākā

veidā ir paredzējis iegādāties iekārtu apkalpošanai nepieciešamās detaļas un materiālus, tam rastos noteikti izdevumi. Tas, ka pārdošanas cena tiek

noteikta visam iekārtas komplektam kopumā, pats par sevi automātiski nenozīmē, ka pircējs par kādu komplekta daļu, piemēram, par detaļām, nemaksā

neko. Citādāka secinājuma izdarīšana, tas ir, ka pretendents patiešām par šīm detaļām neko nav samaksājis (nav paredzējis maksāt), iespējama, vienīgi

izvērtējot lietā gūtos pierādījumus (Augstākās tiesas 2014.gada 6.novembra sprieduma šajā lietā (arhīva Nr. SKA-681/2014) 9. un 10.punkts).

[12] Minētie apsvērumi atspoguļo loģikā un saimnieciskajā realitātē balstītu uzskatu, ka tad, ja vispār kādai lietai ir vērtība, nevar prezumēt, ka tā

pretendentam vai pasūtītājam ir bez maksas. No šāda aspekta acīmredzami lietas apstākļus konkrētajā gadījumā vērtējusi arī pirmās instances tiesa.

Augstākā tiesa arī citās lietās ir atzinusi, ka tieši izmaksu rašanās iespējamība liedz pieņemt par pašsaprotamu, ka izmaksas ir 0,00 euro jeb ka to

nav. Arī atlaides piedāvāšana nav pašsaprotama, jo tā pēc jēgas ir pamatcenas samazinājums un līdz ar to – izņēmums no vispārīgā (Augstākās tiesas

2017.gada 23.oktobra sprieduma lietā Nr. SKA?678/2017 (A420190516) 6.punkts).

Tātad, ja vispār attiecīgā veida izmaksas var rasties, pasūtītājam nav pamata uzskatīt, ka konkrētajā gadījumā tās neradīsies, ja vien tas skaidri un

objektīvi nav secināms no piedāvājuma, tā skaidrojuma un citiem pierādījumiem.

[13] Ņemot vērā minēto, atzīstams, ka arī konkrētajā gadījumā gan pasūtītājai, gan birojam vispārīgi bija pamats pieņemt, ka pieteicējai, kaut arī tā

norādījusi, ka attiecīgās rezerves daļas iegādājusies komplektā ar iekārtām, šīs rezerves daļas kaut ko ir maksājušas. Savukārt pieteicējai, ja konkrētajā

gadījumā pastāvēja izņēmuma gadījums, kad ražotāja piedāvājuma dēļ konkrētas rezerves daļas varētu saņemt par velti kā bonusu, tas bija nepārprotami

jānorāda finanšu piedāvājumā vai vismaz skaidrojumos, kas sniegti par finanšu piedāvājumu.

[14] Augstākā tiesa iepriekš šajā lietā ir uzvērusi faktisko izmaksu esības vai neesības nozīmīgumu. Taču, ievērojot šā sprieduma iepriekšējos

punktos norādīto, vienlaikus jānorāda, ka minēto aspektu nevar vērtēt atrauti no tā, ko pieteicēja attiecībā uz konkrēto rezerves daļu izmaksām norādījusi

pasūtītājai iepirkuma procedūras laikā. Proti, izvērtējot, vai iestādes pamatoti pieteicējas finanšu piedāvājumu atzina par neatbilstošu nolikuma prasībām,

būtiska nozīme ir tai informācijai, ko par izmaksu faktisko esību vai neesību pieteicēja bija norādījusi pasūtītājai iepirkuma procedūras laikā, un secīgi

tam, vai pasūtītājs šo informāciju pareizi novērtējis un rīkojies atbilstoši secinājumiem, ko no šīs informācijas objektīvi varēja izdarīt.

[15] Pirmās instances tiesa spriedumā ir atsaukusies uz pieteicējas finanšu piedāvājumu, 2013.gada 28.maija un 5.augusta pasūtītājai sniegtajiem

skaidrojumiem, kā arī pieteikumu, no kā izriet pieteicējas norāde, ka atsevišķas rezerves detaļas tiktu iegādātas komplektā ar iekārtām un nokomplektēto

iekārtu cenas tika norādītas būvniecības izmaksās.

No lietas materiāliem redzams, ka 2013.gada 28.maija skaidrojumā par apkopes izmaksām attiecībā uz daļu no apkopei nepieciešamajiem

materiāliem pieteicēja bija ietvērusi piezīmi, norādot, ka attiecīgie materiāli tiks piegādāti kopā ar iekārtām un ietilpst iekārtu cenā. Pieteicējas

2013.gada 5.augusta vēstulē, skaidrojot minēto piezīmi, norādīts, ka atsevišķi materiāli, kas būs ietverti pretendenta piedāvāto ražotāja iekārtu

komplektācijā, tiks izmantoti iekārtu regulārajā apkopē, neveidojot papildu izmaksas; ja ražotājs iekārtas komplektācijā ir pievienojis materiālus,

nosakot vienu cenu par komplektu, no šīs cenas nav iespējams izdalīt materiālus kā atsevišķas izmaksas; apkopē līdz ar to tiks izmantoti arī tie materiāli,

kas ietverti ražotāja komplektētajā iekārtā par iekārtas cenu.

Pieteicēja 2013.gada 5.augusta vēstulē ir norādījusi arī konkrētas izmaksas skaitļos tādiem materiāliem, kuri pieteicējai būtu jāiegādājas papildus

tiem, kurus paredzēts iegādāties komplektā ar pašām iekārtām. Šo materiālu izmaksas veido to summu, kuru pieteicēja finanšu piedāvājumā ir norādījusi

kā apkopes izmaksas. Līdz ar to jāpiekrīt pieteicējai, ka kļūdains un neatbilstošs lietas materiāliem ir pirmās instances tiesas secinājums, ka vēstulē

norādītās konkrētās skaitliskās izteiksmēs atspoguļotās izmaksas (piemēram, materiāli 1314 latu vērtībā) ir iekļautas būvniecības izmaksās; šīs izmaksas

tieši ir atspoguļotas pie apkopes izmaksām. Tomēr vienlaikus secināms, ka pieteicējas pasūtītājai iesniegtie aprēķini acīmredzami norāda uz to, ka,

iegādājoties iekārtu apkopei nepieciešamās detaļas un materiālus atsevišķi no pašām iekārtām, rodas noteiktas izmaksas – ražotāji detaļām un

materiāliem nosaka konkrētu cenu. Tas neļauj uzskatīt par pašsaprotamu, ka ražotājs par šīm detaļām un materiāliem, pārdodot tos komplektā ar iekārtu,

katrā ziņā nevēlas saņemt samaksu un neiekļauj šo detaļu un materiālu vērtību komplekta kopējā cenā. Tāpēc ir būtiski, lai pieteicēja savā piedāvājumā

un tā skaidrojumā būtu nepārprotami norādījusi pasūtītājai, ka iekārtu komplektācijā iekļautās rezerves detaļas tiktu saņemtas bez maksas kā bonuss.

Kā redzams no iepriekš atreferētajiem pieteicējas 2013.gada 28.maija un 5.augusta vēstulēs ietvertajiem skaidrojumiem, pieteicēja iepirkuma

procedūras laikā (un pēc tam arī pieteikumā tiesai) bija uzvērusi tieši materiālu un rezerves daļu iegādes apstākļus, proti, ka tās paredzēts iegādāties

komplektā ar iekārtām, un tieši ar šo apstākli centusies pamatot attiecīgo materiālu un daļu izmaksu neiekļaušanu finanšu piedāvājuma sadaļā, kas attiecas

uz apkopes izmaksām. Tomēr, kā norādīts jau iepriekš, iekārtu un daļu iegādes veids (komplektā ar iekārtu) pats par sevi neļauj uzskatīt, ka materiāli un

daļas neko nemaksā, jo parasti, piemēram, iegādājoties tos atsevišķi, tiem ir kādas izmaksas. Savukārt uz to, ka konkrētajā gadījumā pastāv izņēmuma

situācija un pieteicējai par šiem materiāliem un daļām tomēr nebūs jāmaksā, pieteicēja pasūtītājai tieši nenorādīja. Proti, ne iepirkuma procedūras

ietvaros, ne pieteikumā tiesai pieteicēja nebija norādījusi, ka attiecīgās daļas iekārtu komplektā tiek iekļautas par velti kā bonuss; gluži pretēji, pieteicēja

vairākkārt uzsvērusi, ka attiecīgās rezerves daļas tiek iegādātas kopā ar iekārtu, tiek iekļautas iekārtu cenā un, tā kā cena tiek noteikta par visu iekārtu

komplektāciju, nav iespējams atsevišķi izdalīt izmaksas par komplektā iekļautajā daļām. Šādi izteikumi nesatur skaidru norādi par to, ka komplektā

iekļautās rezerves daļas nav ierēķinātas komplekta cenā. To, ka attiecīgās rezerves daļas tiktu saņemtas vispār par velti, pieteicēja sāka norādīt tikai

tiesas procesa laikā.

Šādā situācijā pirmās instances tiesa pamatoti secināja, ka pasūtītāja varēja uzskatīt, ka pieteicēja apkopes izmaksās nav iekļāvusi visas izmaksas,

kas tā vai citādi izceļas no iekārtu apkopes, bet gan rezerves daļu izmaksu ir iekļāvusi būvniecības izmaksās. Proti, ņemot vērā to, ka iekārtu apkopei

nepieciešamās rezerves daļas un materiāli parasti kaut ko maksā (par to acīmredzami liecina pieteicējas pasūtītājam sniegtā informācija iepirkuma

procedūrā) un to, kā pieteicēja pasūtītājai iepirkuma procedūrā skaidrojusi izmaksu atspoguļošanu finanšu piedāvājumā, pasūtītājai objektīvi nebija

pamata prezumēt, ka pieteicējai neradīsies nekādas izmaksas par materiāliem un rezerves daļām, kuras tā paredzējusi iegādāties kopā ar pašām

iekārtām.

[16] Pieteicējas arguments, ka tiesa nepamatoti nav piešķīrusi nozīmi lietā esošajam Latvijas Būvinženieru savienības eksperta /pers. B/ atzinumam,

ir noraidāms.

Minētajā atzinumā norādīts, ka praksē būvniecībā tiek piedāvātas dažādu ražotāju iekārtas, kuru komplektācijas var atšķirties, ka rezerves daļas

var būt neatņemama iekārtu sastāvdaļa un ka piegādātājs nevar patvaļīgi mainīt iekārtu komplektāciju. Tāpat norādīts, ka ražotājs nosaka

nokomplektētas iekārtas cenu un apkopes noteikumus, un ir pilnīgi saprotams, ka ražotāju komplektētās iekārtas, kuru komplektos ir papildu materiāli,

nevar atsevišķi izcenot un izdalīt šo materiālu cenu, lai to ietvertu apkopes izmaksās.

Tādējādi atzinums nesniedz atbildi uz lietā izšķiramo jautājumu, vai pieteicējai nerastos izmaksas par tām iekārtu apkopei izmantojamajām rezerves

daļām un materiāliem, ko pieteicēja paredzējusi iegādātiem kopā (komplektā) ar pašu iekārtu un vai pasūtītājai tas objektīvi bija jāsaprot jau

piedāvājumu novērtēšanas laikā. Tādēļ apstāklis, ka tiesa spriedumā minēto atzinumu nav analizējusi, neliecina par procesuālu pārkāpumu.

[17] Apkopojot minēto, pirmās instances tiesas secinājums, ka pieteicējas piedāvājums no turpmākas vērtēšanas izslēgts pamatoti, ir pareizs. Tādēļ

pirmās instances tiesas spriedums ir atstājams negrozīts, bet pieteicējas kasācijas sūdzība noraidāma.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 348.panta pirmās daļas 1.punktu un 351.pantu, Augstākā tiesa

nosprieda

atstāt negrozītu Administratīvās rajona tiesas 2017.gada 5.decembra spriedumu un SIA „Abora” kasācijas sūdzību noraidīt.

Spriedums nav pārsūdzams.

Tiesnese (personiskais paraksts) I. Višķere

Tiesnese (personiskais paraksts) L. Slica

Tiesnese (personiskais paraksts) R. Vīduša