Legislator Giurisprudenza & Legislazione
A420167823 / A42-00296-24 ECLI:LV:ADRJRIT:2024:0617.A420167823.5.S Generato dall'IA

Court dismissed request for higher disability benefit, ruling medical evidence proved only minor injuries.

Numero d'incarto A420167823 / A42-00296-24
Autorità giudiziaria
Giurisdizione Lettonia (LV)
Data della decisione
Esito del giudizio Respinto (Dismissed)

Sintesi Legislator

Generato dall'IA

The Administrative District Court of Riga rejected a claimant's request for a 2,500 euro single payment for a medium-severity injury. The claimant argued that a 16-week disability period should classify the injury as medium severity, while the Ministry of Interior maintained that medical records confirmed only minor injuries without hospitalization. The court upheld the Ministry's decision because the statutory criteria for medium severity require both hospital treatment and a specific disability duration, neither of which was fully met in this case.

Regesto Legislator

Generato dall'IA

Administratīvā procesa likuma 246.–251. panti; 289.–291. panti: The court must evaluate administrative decisions based on statutory criteria for injury severity classification, rejecting requests for more favorable outcomes when the evidence does not satisfy the specific requirements for a higher injury grade.

Parole chiave

Generato dall'IA
administrative benefit injury severity classification disability duration criteria hospitalization requirement administrative review perizia medica insufficiente prestazioni per lesione al ginocchio incapacità lavorativa attestata

Disposizioni normative citate

Generato dall'IA
Administratīvā procesa likuma 246.–251. panti
Administratīvā procesa likuma 289.–291. panti
Ministru kabineta noteikumi Nr.565 2010.gada 21.jūnija

Giurisprudenza citata

Generato dall'IA
Generato dall'IA

Ti chiedi come si applica questa sentenza alla tua fattispecie?

Analizza questa decisione insieme alla legislazione federale e cantonale, ai commentari e alla giurisprudenza successiva in Legislator AI.

Apri in Legislator →

Testo completo

Lietas arhīva Nr. A42-00296-24/25

ECLI:LV:ADRJRIT:2024:0617.A420167823.5.S

Administratīvā rajona tiesa

Rīgas tiesu nams

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2024.gada 17.jūnijā

Tiesa šādā sastāvā: tiesnesis Māris Markovs,

piedaloties pieteicējai /pers. A/ un atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Iekšlietu ministrijas pārstāvei /pers. B/,

atklātā tiesas sēdē, izmantojot Microsoft Teams videokonferenču platformu, izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz /pers. A/

pieteikumu (reģ.Nr.4911) par labvēlīgāka administratīvā akta izdošanu, ar kuru pieteicējai tiktu izmaksāts vienreizējs pabalsts par gūto traumu (vidēji

smagu veselības bojājumu) 2 500 euro apmērā.

Aprakstošā daļa

[1] Sakarā ar 2022.gada 14.augustā negadījumā gūto veselības bojājumu pieteicēja vērsās Iekšlietu ministrijā (turpmāk – ministrija) ar lūgumu

piešķirt veselības bojājuma pabalstu. Pieteicēja ieņem /amats/.

Ar ministrijas Veselības un sporta centra (turpmāk – centrs) 2023.gada 21.februāra lēmumu Nr.28/1.1.1-85/52 “Par nelaimes gadījuma pabalsta

piešķiršanu” (turpmāk – sākotnējais lēmums) konstatēts, ka pieteicēja guvusi vieglus veselības bojājumus, savukārt negadījums notika laikā, kad

pieteicēja nepildīja ar dzīvības vai veselības apdraudējumu (risku) saistītus dienesta (amata) pienākumus. Attiecīgi ar sākotnējo lēmumu nolemts piešķirt

pieteicējai nelaimes gadījuma pabalstu 100 euro apmērā.

Nepiekrītot sākotnējā lēmumā norādītajam, pieteicēja vērsās ministrijā ar apstrīdēšanas iesniegumu. Ar ministrijas 2023.gada 25.aprīļa lēmumu

Nr.1-61/55 “Par apstrīdēto administratīvo aktu” (turpmāk – pārsūdzētais lēmums) sākotnējais lēmums atstāts negrozīts. Pārsūdzētais lēmums pamatots

ar turpmāk minētajiem argumentiem.

[1.1] Centrs lēmumu par piešķiramā pabalsta sakarā ar nelaimes gadījumu, kas nav saistīts ar dienesta pienākumu pildīšanu, apmēru pieņem, ņemot

vērā Centrālās medicīniskās ekspertīzes komisijas 2023.gada 14.februāra atzinumā Nr.N46 (turpmāk – atzinums Nr.N46) norādīto veselības bojājuma

pakāpi. Minētajā atzinumā norādīts, ka pieteicējas nelaimes gadījumā gūtie veselības bojājumi atzīstami par viegliem.

[1.2] VSIA “Iekšlietu ministrijas poliklīnika”, atbildot uz ministrijas pieprasījumu, norādīja, ka lēmuma pieņemšanai tika piesaistīts pieredzējis

sertificēts traumatologs ortopēds, kurš specializējies traumatoloģisku pacientu ķirurģiskā ārstēšanā Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcā. Minētais

ortopēds noteicis, ka pieteicējas veselības bojājumi atzīstami par viegliem atbilstoši Ministru kabineta 2010.gada 21.jūnija noteikumu Nr.565 “Noteikumi

par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku sociālajām garantijām” (turpmāk – noteikumi Nr.565) 2.pielikuma 3.11.apakšpunktam un

nav pamata atzinumu Nr.N46 pārskatīt.

[2] Pieteicēja nepiekrita pārsūdzētajam lēmumam un vērsās ar pieteikumu tiesā. Pieteikums pamatots ar turpmāk minēto.

[2.1] Faktiski nelaimes gadījumā gūts labās puses akromioklavikulārās saites pilns plīsums (Type 3 locītavas AC un CC saišu bojājums), kā arī

brūce pieres labajā pusē. Neskatoties uz minēto, pārsūdzētajā lēmuma konstatēts, ka veselības bojājums ir viegls, tomēr nav konkrēti norādīts, uz kādu

vieglu miesas bojājumu pamata šāds secinājums izdarīts.

[2.2] No slimnīcu un medicīniskās kartes izrakstiem izriet, ka pie apstākļa, ka traumas rezultātā plīsušas saites, piemērojams noteikumu Nr.565

2.pielikuma 2.7.punkts (lielo locītavu-gūžas, ceļa un pleca-izmežģījumi(izņemot ieraduma mežģījumu), kā arī pārējo locītavu-elkoņa, delnas un pēdas-

mežģījumi, ja ir locītavas somiņas vai saišu bojājumi) un 2.19.punkts (citi smagi veselības bojājumi ar ārstēšanos stacionārā un ilgstošu darbnespēju (ilgāk

par 16 nedēļām)). Pieteicēja atradās darbnespējā no 2022.gada 14.augusta līdz 2023.gada 8.janvārim. Šajā laikā tika veiktas divas operācijas.

[3] Ministrija rakstveida paskaidrojumos pieteikumu neatzīst, pamatojoties uz pārsūdzētajā lēmumā norādītās argumentācijas.

[4] Administratīvā rajona tiesa ar 2023.gada 5.oktobra lēmumu noteica lietā tiesu medicīnisko ekspertīzi, lai noteiktu pieteicējas veselības bojājuma

smaguma pakāpi. Tiesā saņemtajā Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centra 2024.gada 24.marta eksperta atzinumā Nr.7081-2023 (turpmāk – eksperta

atzinums Nr.7081-2023) secināts turpmāk minētais.

[4.1] Izvērtēt veselības bojājumu smaguma pakāpes atbilstoši noteikumu Nr.565 2.pielikumam nav tiesu medicīnas ekspertu kompetencē.

[4.2] Pieteicējai konstatēts labās lāpstiņas un atslēgas kaula locītavas mežģījums ar pleca paugura un atslēgas kaula saites plīsumu, un sista brūce

pieres labajā pusē, kas varēja rasties 2022.gada 14.augustā, norādītajos apstākļos.

[4.3] Anatomiski lāpstiņas un atslēgas kaula (akromioklavikulārā) locītava ir plakana un mazkustīga locītava. Plakana locītava ir sinoviāla locītava,

kas fizioloģiskos apstākļos pieļauj tikai slīdošu kustību. Plakana locītava nodrošina slīdošu kustību locītavas virsmu plaknē. Kaulu pretējās virsmas ir

plakanas vai gandrīz plakanas, un kustību ierobežo to ciešās locītavu kapsulas. Pamatojoties tikai uz to formu, plakana locītava var nodrošināt vairākas

kustības, tostarp rotāciju. Tādējādi plakanu locītavu funkcionāli var klasificēt kā daudzasu locītavu. Plakanas locītavas gandrīz vienmēr ir mazas,

piemēram, akromioklavikulārā locītava.

[5] Tiesas sēdē pieteicēja uzturēja iesniegto pieteikumu, pamatojoties uz tajā norādītajiem argumentiem. Papildus paskaidroja, ja darbnespēja ir

ilgāka par 16 nedēļām, tas nozīmē ka ir gūti smagi miesa bojājumi. Ja kaitējums būtu maznozīmīgs, darbnespējas termiņš netiktu pagarināts un netiktu

veiktas divas operācijas.

Ministrijas pārstāve tiesas sēdē pieteikumu neatzina, pamatojoties uz pārsūdzētajā lēmumā un paskaidrojumā tiesai norādītiem motīviem. Papildus

paskaidroja, ka tas, ka veselības bojājums atzīstams par vieglu, secināts arī eksperta atzinumā Nr.7081-2023, norādot, ka traumētā locītava ir maza

locītava. Darbnespējas perioda garumam nav nozīmes, jo vērā ņemams traumas smagums.

Motīvu daļa

[6] Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma (turpmāk – Atlīdzības likums) 19.panta 2. 3 daļā ir paredzēts

vienreizējs pabalsts amatpersonām (darbiniekiem), ja pildot ar dzīvības vai veselības apdraudējumu (risku) saistītus amata (dienesta, darba) pienākumus,

vai militārie darbinieki, pildot amata pienākumus militāro mācību laikā, ir cietuši nelaimes gadījumā un guvuši ievainojumu vai sakropļojumu vai šo

amatpersonu (darbinieku) veselībai nodarīts citāds kaitējums (izņemot arodslimību), bet tām nav noteikta invaliditāte. Vienreizējā pabalsta apmērs smaga

veselības bojājumu gadījumā ir 10 000 euro, vidēji smaga veselības bojājuma gadījumā – 5000 euro, viegla veselības bojājuma gadījumā – 200 euro.

Savukārt Atlīdzības likuma 19.panta 2. 4 daļas 2.punktā ir paredzēts vienreizējs pabalsts ministrijas sistēmas iestādes un Ieslodzījuma vietu

pārvaldes amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi, valsts drošības iestādes un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonai 50 procentu

apmērā no šā panta 2.3daļā noteiktā pabalsta, ja tā cietusi nelaimes gadījumā, bet nav pildījusi ar dzīvības vai veselības apdraudējumu (risku) saistītus

dienesta (amata) pienākumus un guvusi smagu, vidēju vai vieglu veselības bojājumu un ne vēlāk kā piecu dienu laikā pēc nelaimes gadījuma iestājusies ar

to saistīta pārejoša darba (dienesta) nespēja, kura ilgst vairāk par sešām dienām.

Šā pabalsta piešķiršanas un izmaksas kārtība, pamatojoties uz Atlīdzības likuma 19.panta trešo daļu, noteikta noteikumos Nr.565.

[7] Pabalsta saņemšanai saskaņā ar noteikumu Nr.565 22.3 un 22.4punktu amatpersonai mēneša laikā pēc darbnespējas beigšanās jāiesniedz

institūcijā, kurā amatpersona veic dienesta pienākumus, iesniegumu par pabalsta piešķiršanu, norādot vārdu, uzvārdu, personas kodu, deklarētās

dzīvesvietas adresi un kontu kredītiestādē, kā arī jāiesniedz paskaidrojumu par notikušā nelaimes gadījuma apstākļiem, apliecinājumu, ka nepastāv

Atlīdzības likumā noteiktie pabalstu izmaksas ierobežojumi, kā arī ārstniecības personas izsniegtu izziņu par nelaimes gadījumā gūtajiem veselības

bojājumiem.

Saskaņā ar noteikumu Nr.565 22.5punktu institūcija, kurā amatpersona veic dienesta pienākumus, mēneša laikā pēc iepriekš minēto dokumentu

saņemšanas noskaidro nelaimes gadījuma apstākļus un sagatavo atzinumu, kuru veselības bojājuma smaguma pakāpes noteikšanai nosūta ministrijas

Centrālās medicīniskās ekspertīzes komisijai un institūcijai, kas izmaksā pabalstu. Atbilstoši noteikumu Nr.565 22.6punktam ministrijas Centrālās

medicīniskās ekspertīzes komisija, pamatojoties uz institūcijas nosūtījumu un atzinuma kopiju, kā arī amatpersonas iesniegtajiem ārstniecības iestāžu

medicīniskās dokumentācijas izrakstiem par nelaimes gadījumā gūtā veselības bojājuma ārstēšanu, mēneša laikā pēc attiecīgo dokumentu saņemšanas

nosaka nelaimes gadījumā gūtā veselības bojājuma smaguma pakāpi saskaņā ar noteikumu Nr.565 2.pielikumu. Saskaņā ar noteikumu Nr.565

22.8punktu mēneša laikā no ministrijas Centrālās medicīniskās ekspertīzes komisijas atzinuma saņemšanas dienas centrs pieņem lēmumu par pabalsta

piešķiršanu (ja amatpersona guvusi šo noteikumu 1.pielikumā minēto veselības bojājumu) vai par atteikumu piešķirt pabalstu.

No minētajām tiesību normām izriet, ka lēmumu par pabalsta piešķiršanu centrs pieņem, pamatojoties uz ministrijas Centrālās medicīniskās

ekspertīzes komisijas atzinumu par nelaimes gadījumā gūtā veselības bojājuma smaguma pakāpi.

[8] Atzinumā Nr.N46 secināts, ka pieteicējas 2022.gada 14.augustā notikušajā nelaimes gadījumā gūtie bojājumi atzīti par viegliem.

Pēc sākotnējā lēmuma apstrīdēšanas, ministrija 2023.gada 31.martā ir lūgusi VSIA “Iekšlietu ministrijas poliklīnika” sniegt papildu skaidrojumu,

norādot pieteicējai noteiktās veselības bojājumu smaguma pakāpes pamatojumu – konkrētu noteikumu Nr.565 2.pielikuma apakšpunktu.

Atbildot uz minēto informācijas pieprasījumu, VSIA “Iekšlietu ministrijas poliklīnika” 2023.gada 12.aprīļa vēstulē paskaidrojusi, ka pieteicējas

gūtais locītavas savainojums atzīstams par vieglu, jo traumētā locītava ir neliela un ar ierobežotām kustībām. Pieteicējas trauma klasificēta atbilstoši

noteikumu Nr.565 2.pielikuma 3.11.apakšpunktam kā viegla.

[9] Noteikumu Nr.565 2.pielikumā “Veselības bojājumu smaguma pakāpes” atbilstoši veselības bojājuma veidam ir noteiktas veselības bojājumu

smaguma pakāpes.

Noteikumu Nr.565 2.pielikuma 3.punktā ir uzskaitīti vieglie veselības bojājumi. Noteikumu Nr.565 3.11.apakšpunktā, kas kā pamatojums

norādīts pārsūdzētajā lēmumā, kā viegls veselības bojājums noteikti citi nelaimes gadījumā gūti veselības bojājumi, kuri radījuši pārejošu darbnespēju.

Savukārt pieteicēja uzskata, ka gūtā trauma kvalificējama kā vidēji smags veselības bojājums. Pieteicējas ieskatā, lietā esošie pieteicējas medicīnas

dokumenti liecina par to, ka pieteicēja 2022.gada 14.augusta traumas rezultātā ir guvusi noteikumu Nr.565 2.pielikuma 2.7. un 2.19.apakšpunktā

noteikto veselības bojājumu.

Noteikumu Nr.565 2.pielikuma 2.7.apakšpunkts noteic, ka par vidēji smagu veselības bojājumu atzīstami lielo locītavu – gūžas, ceļa un pleca –

izmežģījumi (izņemot ieraduma mežģījumu), kā arī pārējo locītavu – elkoņa, delnas un pēdas – mežģījumi, ja ir locītavas somiņas vai saišu bojājumi.

Savukārt minētā pielikuma 2.19.apakšpunktus noteic, ka par vidēji smagu veselības bojājumu atzīstami arī citi smagi veselības bojājumi ar

ārstēšanos stacionārā un ilgstošu darbnespēju (ilgāk par 16 nedēļām).

[10] Eksperta atzinumā Nr.7081-2023 atzīts, ka pieteicējai konstatēts labās lāpstiņas un atslēgas kaula locītavas mežģījums ar pleca paugura un

atslēgas kaula saites plīsumu, un sista brūce pieres labajā pusē.

Pārbaudot ekspertīzē konstatētos apstākļus, tiesa secina turpmāk minēto.

No VSIA “Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca” stacionāra pacienta medicīniskās kartes Nr.20220068858 redzams, ka pieteicēja

2022.gada 14.augustā vērsusies Neatliekamās medicīnas centrā. Pieteicējai konstatēta galvas brūce, kurai uzliktas četras šuves, kā arī veikti izmeklējumi

labajai pleca locītavai. Izmeklējumos konstatēts, ka kaulu traumatiska rakstura pārmaiņas pārliecinoši neredz. Tajā pašā dienā pieteicēja izrakstīta no

stacionāra, norādot diagnozi neskaidras ģenēzes kolapss 14.08. Sista brūce pieres labajā pusē. Labā pleca trauma. PAH medikamentozi koriģēts.

No SIA “Rīgas 1.slimnīca” iesniegtā mukuloskeletālās ultrosonogrāfijas apraksta izdrukas izriet, ka pieteicējai 2022.gada 31.augustā veikta

izmeklēšana un diagnosticēts labās puses akromioklavikulārās (pleca paugura un atslēgas kaula) saites pilns plīsums (Type III AC (lāpstiņas un

atslēgas kaula) locītavas bojājums).

No SIA “Orto klīnika” ambulatorā pacienta medicīniskās kartes redzams, ka pieteicēja 2022.gada 5.septembrī vērsusies pie traumatologa-

ortopēda, kurš noteicis diagnozi labā pleca AC un CC saišu bojājums, atslēgas kaula kraniāla migrācija (III tipa). Pieteicējai indicēta ķirurģiska

ārstēšana – atslēgas kaula repozīcija, stabilizācija. No SIA “Orto klīnika” stacionāra un dienas stacionāra medicīniskajām kartēm redzams, ka pieteicējai

SIA “Orto klīnika” 2022.gada 8.septembrī veikta operācija – labā atslēgas kaula repozīcija, stabilizācija ar Hook plāksni, AC locītavas saišu

šuve. Pieteicējai 2022.gada 8.decembrī SIA “Orto klīnika” veikta operācija – metāla konstrukciju izņemšana no labā atslēgas kaula.

Pārbaudot eksperta atzinumā Nr.7081-2023 un medicīniskajā dokumentācijā konstatēto, tiesai nerodas objektīvas šaubas par ekspertu

secinājumu atbilstību un pamatotību. Eksperta atzinumā Nr.7081-2023 attiecībā uz diagnozi secinājumi izdarīti jautājumos, kas ietilpst ekspertu

profesionālo (speciālo) zināšanu robežās. Secinājumi izdarīti, analizējot pieteicējai veiktos izmeklējumus un medicīnisko dokumentāciju. Atzinuma saturs

sakrīt ar medicīniskajā dokumentācijā fiksētajiem faktiem. Ekspertu izdarītie secinājumi ir balstīti ārstniecības procesā veikto izmeklējumu un diagnožu

analīzē. Arī pieteicēja nav izteikusi iebildumus, ka eksperta atzinumā Nr.7081-2023 konstatētā diagnoze būtu nepareiza.

[11] Novērtējot pieteicējai piemērojamo veselības bojājumu smaguma pakāpi, tiesa secina, ka pieteicējas trauma atbilstoši noteikumu Nr.565

2.pielikumam atzīstama par vieglu veselības bojājumu saskaņā ar noteikumu Nr.565 2.pielikuma 3.11.apakšpunktu, jo pieteicēja guva traumu, kura

radīja pārejošu darbnespēju.

Lai pieteicējas gūto traumu klasificētu saskaņā ar noteikumu Nr.565 2.pielikuma 2.7.apakšpunktu, jākonstatē lielo locītavu – gūžas, ceļa un pleca –

izmežģījumi (izņemot ieraduma mežģījumu) vai pārējo locītavu – elkoņa, delnas un pēdas – mežģījumi, ja ir locītavas somiņas vai saišu bojājumi.

Izskatāmajā gadījumā pieteicēja guvusi labās lāpstiņas un atslēgas kaula locītavas mežģījumu. Minētā locītava nav atzīstama par lielo locītavu. Uz to

norāda VSIA “Iekšlietu ministrijas poliklīnika” 2023.gada 12.aprīļa vēstulē, kā arī tas secināts eksperta atzinumā Nr.7081-2023. Eksperta atzinumā arī

iekļauta atsauce uz medicīnas literatūru un aprakstīta pieteicējas traumētās locītas darbība. Tāpēc tiesai nerodas šaubas par ekspertīzē izdarīto secinājumu

pamatotību.

Savukārt, lai pieteicējas veselības bojājumu klasificētu saskaņā ar noteikumu Nr.565 2.pielikuma 2.19.apakšpunktu, jākonstatē, ka pieteicējai

nodarīti citi smagi veselības bojājumi ar ārstēšanos stacionārā un ilgstošu darbnespēju (ilgāk par 16 nedēļām). Pieteicējai darbnespēja ir bijusi noteikta no

2022.gada 14.augusta līdz 2023.gada 9.janvārim, tātad pārsniedzot 16 nedēļu periodu. Tai pat laikā nav konstatējams, ka pieteicējas trauma ārstēta

stacionārā. Proti, no VSIA “Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca” stacionāra pacienta medicīniskās kartes Nr.20220068858 redzams, ka

pieteicēja 2022.gada 14.augustā vērsusies Neatliekamās medicīnas centrā un tajā pašā dienā arī izrakstīta pēc palīdzības saņemšanas un izmeklējumu

veikšanas. Tāpat arī no SIA “Orto klīnika” pacienta medicīniskajām kartēm redzams, ka pieteicējai 2022.gada 8.septembrī un 2022.gada 8.decembrī

veikta operācija, bet tas nav bijis saistīts ar pieteicējas ilgstošu ārstēšanos stacionārā.

[12] Pieteicēja norāda, ka darbnespējas periods nebūtu tik garš, ja veselībai nodarītais kaitējums būtu viegls.

Noteikumu Nr.565 2.pielikumā kā kritēriji vidēji smaga veselības bojājumu konstatēšanai noteikšanai ir noteiktas gūtās traumas un to smagums,

nevis darbnespējas ilgums. Arī 2.19.apakšpunkts paredz ārstēšanos stacionārā kā vienu no kritērijiem veselības bojājuma atzīšanai par vidēji smagu. Līdz

ar to darbnespējas periods pats par sevi nevar būt pamats noteikt smagāku veselības bojājuma pakāpi.

[13] Tāpat jānošķir krimināltiesībās piemērojamās miesas bojājumu pakāpes, kas noteiktas likuma “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un

piemērošanas kārtību” 3.pielikumā, no noteikumos Nr.565 noteiktajām veselības bojājumu pakāpēm. Tam, ka, iespējams, pieteicējas veselības bojājums

būtu atzīstams par vidēja smaguma miesas bojājumiem saskaņā ar likuma “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” 3.pielikumu, lietā

nav būtiskas nozīmes, jo likumdevējs ir izšķīries noteikt atšķirīgus kritērijus. Atlīdzības likuma 19.panta 2.3daļā paredzēto vienreizējo pabalstu piešķir

noteikumu Nr.565 paredzētajā kārtībā, tai skaitā, nosakot veselības bojājumu pakāpi saskaņā ar šo noteikumu 2.pielikumu. Konkrētajā gadījumā tas arī

izdarīts, atzīstot, ka pieteicēja nelaimes gadījumā ir guvusi vieglus veselības bojājumus.

[14] Apkopojot minēto un izvērtējot pārsūdzēto lēmumu kopumā un kopsakarā ar lietā esošajiem pierādījumiem, tiesa secina, ka pārsūdzētais

lēmums ir atzīstams par tiesisku un pamatotu, bet pieteicējas pieteikums ir noraidāms. Vienlaicīgi tiesa atzīst, ka lietā nav konstatējami priekšnoteikumi

pieteicējai labvēlīgāka administratīvā akta izdošanai.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246. – 251. pantu un 289. – 291.pantu, tiesa

nosprieda

noraidīt /pers. A/ pieteikumu (reģ.Nr.4911) par labvēlīgāka administratīvā akta izdošanu, ar kuru pieteicējai tiktu izmaksāts vienreizējs pabalsts

par gūto traumu (vidēji smagu veselības bojājumu) 2 500 euro apmērā.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību

Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Māris Markovs

Tiesnesis