Court dismissed request for higher disability benefit, ruling medical evidence proved only minor injuries.
Sintesi Legislator
Generato dall'IAThe Administrative District Court of Riga rejected a claimant's request for a 2,500 euro single payment for a medium-severity injury. The claimant argued that a 16-week disability period should classify the injury as medium severity, while the Ministry of Interior maintained that medical records confirmed only minor injuries without hospitalization. The court upheld the Ministry's decision because the statutory criteria for medium severity require both hospital treatment and a specific disability duration, neither of which was fully met in this case.
Regesto Legislator
Generato dall'IAAdministratīvā procesa likuma 246.–251. panti; 289.–291. panti: The court must evaluate administrative decisions based on statutory criteria for injury severity classification, rejecting requests for more favorable outcomes when the evidence does not satisfy the specific requirements for a higher injury grade.
Parole chiave
Generato dall'IADisposizioni normative citate
Generato dall'IAGiurisprudenza citata
Generato dall'IADecisioni correlate
Generato dall'IATesto completo
Lietas arhīva Nr. A42-00296-24/25
ECLI:LV:ADRJRIT:2024:0617.A420167823.5.S
Administratīvā rajona tiesa
Rīgas tiesu nams
SPRIEDUMS
Latvijas tautas vārdā
Rīgā 2024.gada 17.jūnijā
Tiesa šādā sastāvā: tiesnesis Māris Markovs,
piedaloties pieteicējai /pers. A/ un atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Iekšlietu ministrijas pārstāvei /pers. B/,
atklātā tiesas sēdē, izmantojot Microsoft Teams videokonferenču platformu, izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz /pers. A/
pieteikumu (reģ.Nr.4911) par labvēlīgāka administratīvā akta izdošanu, ar kuru pieteicējai tiktu izmaksāts vienreizējs pabalsts par gūto traumu (vidēji
smagu veselības bojājumu) 2 500 euro apmērā.
Aprakstošā daļa
[1] Sakarā ar 2022.gada 14.augustā negadījumā gūto veselības bojājumu pieteicēja vērsās Iekšlietu ministrijā (turpmāk – ministrija) ar lūgumu
piešķirt veselības bojājuma pabalstu. Pieteicēja ieņem /amats/.
Ar ministrijas Veselības un sporta centra (turpmāk – centrs) 2023.gada 21.februāra lēmumu Nr.28/1.1.1-85/52 “Par nelaimes gadījuma pabalsta
piešķiršanu” (turpmāk – sākotnējais lēmums) konstatēts, ka pieteicēja guvusi vieglus veselības bojājumus, savukārt negadījums notika laikā, kad
pieteicēja nepildīja ar dzīvības vai veselības apdraudējumu (risku) saistītus dienesta (amata) pienākumus. Attiecīgi ar sākotnējo lēmumu nolemts piešķirt
pieteicējai nelaimes gadījuma pabalstu 100 euro apmērā.
Nepiekrītot sākotnējā lēmumā norādītajam, pieteicēja vērsās ministrijā ar apstrīdēšanas iesniegumu. Ar ministrijas 2023.gada 25.aprīļa lēmumu
Nr.1-61/55 “Par apstrīdēto administratīvo aktu” (turpmāk – pārsūdzētais lēmums) sākotnējais lēmums atstāts negrozīts. Pārsūdzētais lēmums pamatots
ar turpmāk minētajiem argumentiem.
[1.1] Centrs lēmumu par piešķiramā pabalsta sakarā ar nelaimes gadījumu, kas nav saistīts ar dienesta pienākumu pildīšanu, apmēru pieņem, ņemot
vērā Centrālās medicīniskās ekspertīzes komisijas 2023.gada 14.februāra atzinumā Nr.N46 (turpmāk – atzinums Nr.N46) norādīto veselības bojājuma
pakāpi. Minētajā atzinumā norādīts, ka pieteicējas nelaimes gadījumā gūtie veselības bojājumi atzīstami par viegliem.
[1.2] VSIA “Iekšlietu ministrijas poliklīnika”, atbildot uz ministrijas pieprasījumu, norādīja, ka lēmuma pieņemšanai tika piesaistīts pieredzējis
sertificēts traumatologs ortopēds, kurš specializējies traumatoloģisku pacientu ķirurģiskā ārstēšanā Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcā. Minētais
ortopēds noteicis, ka pieteicējas veselības bojājumi atzīstami par viegliem atbilstoši Ministru kabineta 2010.gada 21.jūnija noteikumu Nr.565 “Noteikumi
par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku sociālajām garantijām” (turpmāk – noteikumi Nr.565) 2.pielikuma 3.11.apakšpunktam un
nav pamata atzinumu Nr.N46 pārskatīt.
[2] Pieteicēja nepiekrita pārsūdzētajam lēmumam un vērsās ar pieteikumu tiesā. Pieteikums pamatots ar turpmāk minēto.
[2.1] Faktiski nelaimes gadījumā gūts labās puses akromioklavikulārās saites pilns plīsums (Type 3 locītavas AC un CC saišu bojājums), kā arī
brūce pieres labajā pusē. Neskatoties uz minēto, pārsūdzētajā lēmuma konstatēts, ka veselības bojājums ir viegls, tomēr nav konkrēti norādīts, uz kādu
vieglu miesas bojājumu pamata šāds secinājums izdarīts.
[2.2] No slimnīcu un medicīniskās kartes izrakstiem izriet, ka pie apstākļa, ka traumas rezultātā plīsušas saites, piemērojams noteikumu Nr.565
2.pielikuma 2.7.punkts (lielo locītavu-gūžas, ceļa un pleca-izmežģījumi(izņemot ieraduma mežģījumu), kā arī pārējo locītavu-elkoņa, delnas un pēdas-
mežģījumi, ja ir locītavas somiņas vai saišu bojājumi) un 2.19.punkts (citi smagi veselības bojājumi ar ārstēšanos stacionārā un ilgstošu darbnespēju (ilgāk
par 16 nedēļām)). Pieteicēja atradās darbnespējā no 2022.gada 14.augusta līdz 2023.gada 8.janvārim. Šajā laikā tika veiktas divas operācijas.
[3] Ministrija rakstveida paskaidrojumos pieteikumu neatzīst, pamatojoties uz pārsūdzētajā lēmumā norādītās argumentācijas.
[4] Administratīvā rajona tiesa ar 2023.gada 5.oktobra lēmumu noteica lietā tiesu medicīnisko ekspertīzi, lai noteiktu pieteicējas veselības bojājuma
smaguma pakāpi. Tiesā saņemtajā Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centra 2024.gada 24.marta eksperta atzinumā Nr.7081-2023 (turpmāk – eksperta
atzinums Nr.7081-2023) secināts turpmāk minētais.
[4.1] Izvērtēt veselības bojājumu smaguma pakāpes atbilstoši noteikumu Nr.565 2.pielikumam nav tiesu medicīnas ekspertu kompetencē.
[4.2] Pieteicējai konstatēts labās lāpstiņas un atslēgas kaula locītavas mežģījums ar pleca paugura un atslēgas kaula saites plīsumu, un sista brūce
pieres labajā pusē, kas varēja rasties 2022.gada 14.augustā, norādītajos apstākļos.
[4.3] Anatomiski lāpstiņas un atslēgas kaula (akromioklavikulārā) locītava ir plakana un mazkustīga locītava. Plakana locītava ir sinoviāla locītava,
kas fizioloģiskos apstākļos pieļauj tikai slīdošu kustību. Plakana locītava nodrošina slīdošu kustību locītavas virsmu plaknē. Kaulu pretējās virsmas ir
plakanas vai gandrīz plakanas, un kustību ierobežo to ciešās locītavu kapsulas. Pamatojoties tikai uz to formu, plakana locītava var nodrošināt vairākas
kustības, tostarp rotāciju. Tādējādi plakanu locītavu funkcionāli var klasificēt kā daudzasu locītavu. Plakanas locītavas gandrīz vienmēr ir mazas,
piemēram, akromioklavikulārā locītava.
[5] Tiesas sēdē pieteicēja uzturēja iesniegto pieteikumu, pamatojoties uz tajā norādītajiem argumentiem. Papildus paskaidroja, ja darbnespēja ir
ilgāka par 16 nedēļām, tas nozīmē ka ir gūti smagi miesa bojājumi. Ja kaitējums būtu maznozīmīgs, darbnespējas termiņš netiktu pagarināts un netiktu
veiktas divas operācijas.
Ministrijas pārstāve tiesas sēdē pieteikumu neatzina, pamatojoties uz pārsūdzētajā lēmumā un paskaidrojumā tiesai norādītiem motīviem. Papildus
paskaidroja, ka tas, ka veselības bojājums atzīstams par vieglu, secināts arī eksperta atzinumā Nr.7081-2023, norādot, ka traumētā locītava ir maza
locītava. Darbnespējas perioda garumam nav nozīmes, jo vērā ņemams traumas smagums.
Motīvu daļa
[6] Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma (turpmāk – Atlīdzības likums) 19.panta 2. 3 daļā ir paredzēts
vienreizējs pabalsts amatpersonām (darbiniekiem), ja pildot ar dzīvības vai veselības apdraudējumu (risku) saistītus amata (dienesta, darba) pienākumus,
vai militārie darbinieki, pildot amata pienākumus militāro mācību laikā, ir cietuši nelaimes gadījumā un guvuši ievainojumu vai sakropļojumu vai šo
amatpersonu (darbinieku) veselībai nodarīts citāds kaitējums (izņemot arodslimību), bet tām nav noteikta invaliditāte. Vienreizējā pabalsta apmērs smaga
veselības bojājumu gadījumā ir 10 000 euro, vidēji smaga veselības bojājuma gadījumā – 5000 euro, viegla veselības bojājuma gadījumā – 200 euro.
Savukārt Atlīdzības likuma 19.panta 2. 4 daļas 2.punktā ir paredzēts vienreizējs pabalsts ministrijas sistēmas iestādes un Ieslodzījuma vietu
pārvaldes amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi, valsts drošības iestādes un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonai 50 procentu
apmērā no šā panta 2.3daļā noteiktā pabalsta, ja tā cietusi nelaimes gadījumā, bet nav pildījusi ar dzīvības vai veselības apdraudējumu (risku) saistītus
dienesta (amata) pienākumus un guvusi smagu, vidēju vai vieglu veselības bojājumu un ne vēlāk kā piecu dienu laikā pēc nelaimes gadījuma iestājusies ar
to saistīta pārejoša darba (dienesta) nespēja, kura ilgst vairāk par sešām dienām.
Šā pabalsta piešķiršanas un izmaksas kārtība, pamatojoties uz Atlīdzības likuma 19.panta trešo daļu, noteikta noteikumos Nr.565.
[7] Pabalsta saņemšanai saskaņā ar noteikumu Nr.565 22.3 un 22.4punktu amatpersonai mēneša laikā pēc darbnespējas beigšanās jāiesniedz
institūcijā, kurā amatpersona veic dienesta pienākumus, iesniegumu par pabalsta piešķiršanu, norādot vārdu, uzvārdu, personas kodu, deklarētās
dzīvesvietas adresi un kontu kredītiestādē, kā arī jāiesniedz paskaidrojumu par notikušā nelaimes gadījuma apstākļiem, apliecinājumu, ka nepastāv
Atlīdzības likumā noteiktie pabalstu izmaksas ierobežojumi, kā arī ārstniecības personas izsniegtu izziņu par nelaimes gadījumā gūtajiem veselības
bojājumiem.
Saskaņā ar noteikumu Nr.565 22.5punktu institūcija, kurā amatpersona veic dienesta pienākumus, mēneša laikā pēc iepriekš minēto dokumentu
saņemšanas noskaidro nelaimes gadījuma apstākļus un sagatavo atzinumu, kuru veselības bojājuma smaguma pakāpes noteikšanai nosūta ministrijas
Centrālās medicīniskās ekspertīzes komisijai un institūcijai, kas izmaksā pabalstu. Atbilstoši noteikumu Nr.565 22.6punktam ministrijas Centrālās
medicīniskās ekspertīzes komisija, pamatojoties uz institūcijas nosūtījumu un atzinuma kopiju, kā arī amatpersonas iesniegtajiem ārstniecības iestāžu
medicīniskās dokumentācijas izrakstiem par nelaimes gadījumā gūtā veselības bojājuma ārstēšanu, mēneša laikā pēc attiecīgo dokumentu saņemšanas
nosaka nelaimes gadījumā gūtā veselības bojājuma smaguma pakāpi saskaņā ar noteikumu Nr.565 2.pielikumu. Saskaņā ar noteikumu Nr.565
22.8punktu mēneša laikā no ministrijas Centrālās medicīniskās ekspertīzes komisijas atzinuma saņemšanas dienas centrs pieņem lēmumu par pabalsta
piešķiršanu (ja amatpersona guvusi šo noteikumu 1.pielikumā minēto veselības bojājumu) vai par atteikumu piešķirt pabalstu.
No minētajām tiesību normām izriet, ka lēmumu par pabalsta piešķiršanu centrs pieņem, pamatojoties uz ministrijas Centrālās medicīniskās
ekspertīzes komisijas atzinumu par nelaimes gadījumā gūtā veselības bojājuma smaguma pakāpi.
[8] Atzinumā Nr.N46 secināts, ka pieteicējas 2022.gada 14.augustā notikušajā nelaimes gadījumā gūtie bojājumi atzīti par viegliem.
Pēc sākotnējā lēmuma apstrīdēšanas, ministrija 2023.gada 31.martā ir lūgusi VSIA “Iekšlietu ministrijas poliklīnika” sniegt papildu skaidrojumu,
norādot pieteicējai noteiktās veselības bojājumu smaguma pakāpes pamatojumu – konkrētu noteikumu Nr.565 2.pielikuma apakšpunktu.
Atbildot uz minēto informācijas pieprasījumu, VSIA “Iekšlietu ministrijas poliklīnika” 2023.gada 12.aprīļa vēstulē paskaidrojusi, ka pieteicējas
gūtais locītavas savainojums atzīstams par vieglu, jo traumētā locītava ir neliela un ar ierobežotām kustībām. Pieteicējas trauma klasificēta atbilstoši
noteikumu Nr.565 2.pielikuma 3.11.apakšpunktam kā viegla.
[9] Noteikumu Nr.565 2.pielikumā “Veselības bojājumu smaguma pakāpes” atbilstoši veselības bojājuma veidam ir noteiktas veselības bojājumu
smaguma pakāpes.
Noteikumu Nr.565 2.pielikuma 3.punktā ir uzskaitīti vieglie veselības bojājumi. Noteikumu Nr.565 3.11.apakšpunktā, kas kā pamatojums
norādīts pārsūdzētajā lēmumā, kā viegls veselības bojājums noteikti citi nelaimes gadījumā gūti veselības bojājumi, kuri radījuši pārejošu darbnespēju.
Savukārt pieteicēja uzskata, ka gūtā trauma kvalificējama kā vidēji smags veselības bojājums. Pieteicējas ieskatā, lietā esošie pieteicējas medicīnas
dokumenti liecina par to, ka pieteicēja 2022.gada 14.augusta traumas rezultātā ir guvusi noteikumu Nr.565 2.pielikuma 2.7. un 2.19.apakšpunktā
noteikto veselības bojājumu.
Noteikumu Nr.565 2.pielikuma 2.7.apakšpunkts noteic, ka par vidēji smagu veselības bojājumu atzīstami lielo locītavu – gūžas, ceļa un pleca –
izmežģījumi (izņemot ieraduma mežģījumu), kā arī pārējo locītavu – elkoņa, delnas un pēdas – mežģījumi, ja ir locītavas somiņas vai saišu bojājumi.
Savukārt minētā pielikuma 2.19.apakšpunktus noteic, ka par vidēji smagu veselības bojājumu atzīstami arī citi smagi veselības bojājumi ar
ārstēšanos stacionārā un ilgstošu darbnespēju (ilgāk par 16 nedēļām).
[10] Eksperta atzinumā Nr.7081-2023 atzīts, ka pieteicējai konstatēts labās lāpstiņas un atslēgas kaula locītavas mežģījums ar pleca paugura un
atslēgas kaula saites plīsumu, un sista brūce pieres labajā pusē.
Pārbaudot ekspertīzē konstatētos apstākļus, tiesa secina turpmāk minēto.
No VSIA “Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca” stacionāra pacienta medicīniskās kartes Nr.20220068858 redzams, ka pieteicēja
2022.gada 14.augustā vērsusies Neatliekamās medicīnas centrā. Pieteicējai konstatēta galvas brūce, kurai uzliktas četras šuves, kā arī veikti izmeklējumi
labajai pleca locītavai. Izmeklējumos konstatēts, ka kaulu traumatiska rakstura pārmaiņas pārliecinoši neredz. Tajā pašā dienā pieteicēja izrakstīta no
stacionāra, norādot diagnozi neskaidras ģenēzes kolapss 14.08. Sista brūce pieres labajā pusē. Labā pleca trauma. PAH medikamentozi koriģēts.
No SIA “Rīgas 1.slimnīca” iesniegtā mukuloskeletālās ultrosonogrāfijas apraksta izdrukas izriet, ka pieteicējai 2022.gada 31.augustā veikta
izmeklēšana un diagnosticēts labās puses akromioklavikulārās (pleca paugura un atslēgas kaula) saites pilns plīsums (Type III AC (lāpstiņas un
atslēgas kaula) locītavas bojājums).
No SIA “Orto klīnika” ambulatorā pacienta medicīniskās kartes redzams, ka pieteicēja 2022.gada 5.septembrī vērsusies pie traumatologa-
ortopēda, kurš noteicis diagnozi labā pleca AC un CC saišu bojājums, atslēgas kaula kraniāla migrācija (III tipa). Pieteicējai indicēta ķirurģiska
ārstēšana – atslēgas kaula repozīcija, stabilizācija. No SIA “Orto klīnika” stacionāra un dienas stacionāra medicīniskajām kartēm redzams, ka pieteicējai
SIA “Orto klīnika” 2022.gada 8.septembrī veikta operācija – labā atslēgas kaula repozīcija, stabilizācija ar Hook plāksni, AC locītavas saišu
šuve. Pieteicējai 2022.gada 8.decembrī SIA “Orto klīnika” veikta operācija – metāla konstrukciju izņemšana no labā atslēgas kaula.
Pārbaudot eksperta atzinumā Nr.7081-2023 un medicīniskajā dokumentācijā konstatēto, tiesai nerodas objektīvas šaubas par ekspertu
secinājumu atbilstību un pamatotību. Eksperta atzinumā Nr.7081-2023 attiecībā uz diagnozi secinājumi izdarīti jautājumos, kas ietilpst ekspertu
profesionālo (speciālo) zināšanu robežās. Secinājumi izdarīti, analizējot pieteicējai veiktos izmeklējumus un medicīnisko dokumentāciju. Atzinuma saturs
sakrīt ar medicīniskajā dokumentācijā fiksētajiem faktiem. Ekspertu izdarītie secinājumi ir balstīti ārstniecības procesā veikto izmeklējumu un diagnožu
analīzē. Arī pieteicēja nav izteikusi iebildumus, ka eksperta atzinumā Nr.7081-2023 konstatētā diagnoze būtu nepareiza.
[11] Novērtējot pieteicējai piemērojamo veselības bojājumu smaguma pakāpi, tiesa secina, ka pieteicējas trauma atbilstoši noteikumu Nr.565
2.pielikumam atzīstama par vieglu veselības bojājumu saskaņā ar noteikumu Nr.565 2.pielikuma 3.11.apakšpunktu, jo pieteicēja guva traumu, kura
radīja pārejošu darbnespēju.
Lai pieteicējas gūto traumu klasificētu saskaņā ar noteikumu Nr.565 2.pielikuma 2.7.apakšpunktu, jākonstatē lielo locītavu – gūžas, ceļa un pleca –
izmežģījumi (izņemot ieraduma mežģījumu) vai pārējo locītavu – elkoņa, delnas un pēdas – mežģījumi, ja ir locītavas somiņas vai saišu bojājumi.
Izskatāmajā gadījumā pieteicēja guvusi labās lāpstiņas un atslēgas kaula locītavas mežģījumu. Minētā locītava nav atzīstama par lielo locītavu. Uz to
norāda VSIA “Iekšlietu ministrijas poliklīnika” 2023.gada 12.aprīļa vēstulē, kā arī tas secināts eksperta atzinumā Nr.7081-2023. Eksperta atzinumā arī
iekļauta atsauce uz medicīnas literatūru un aprakstīta pieteicējas traumētās locītas darbība. Tāpēc tiesai nerodas šaubas par ekspertīzē izdarīto secinājumu
pamatotību.
Savukārt, lai pieteicējas veselības bojājumu klasificētu saskaņā ar noteikumu Nr.565 2.pielikuma 2.19.apakšpunktu, jākonstatē, ka pieteicējai
nodarīti citi smagi veselības bojājumi ar ārstēšanos stacionārā un ilgstošu darbnespēju (ilgāk par 16 nedēļām). Pieteicējai darbnespēja ir bijusi noteikta no
2022.gada 14.augusta līdz 2023.gada 9.janvārim, tātad pārsniedzot 16 nedēļu periodu. Tai pat laikā nav konstatējams, ka pieteicējas trauma ārstēta
stacionārā. Proti, no VSIA “Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca” stacionāra pacienta medicīniskās kartes Nr.20220068858 redzams, ka
pieteicēja 2022.gada 14.augustā vērsusies Neatliekamās medicīnas centrā un tajā pašā dienā arī izrakstīta pēc palīdzības saņemšanas un izmeklējumu
veikšanas. Tāpat arī no SIA “Orto klīnika” pacienta medicīniskajām kartēm redzams, ka pieteicējai 2022.gada 8.septembrī un 2022.gada 8.decembrī
veikta operācija, bet tas nav bijis saistīts ar pieteicējas ilgstošu ārstēšanos stacionārā.
[12] Pieteicēja norāda, ka darbnespējas periods nebūtu tik garš, ja veselībai nodarītais kaitējums būtu viegls.
Noteikumu Nr.565 2.pielikumā kā kritēriji vidēji smaga veselības bojājumu konstatēšanai noteikšanai ir noteiktas gūtās traumas un to smagums,
nevis darbnespējas ilgums. Arī 2.19.apakšpunkts paredz ārstēšanos stacionārā kā vienu no kritērijiem veselības bojājuma atzīšanai par vidēji smagu. Līdz
ar to darbnespējas periods pats par sevi nevar būt pamats noteikt smagāku veselības bojājuma pakāpi.
[13] Tāpat jānošķir krimināltiesībās piemērojamās miesas bojājumu pakāpes, kas noteiktas likuma “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un
piemērošanas kārtību” 3.pielikumā, no noteikumos Nr.565 noteiktajām veselības bojājumu pakāpēm. Tam, ka, iespējams, pieteicējas veselības bojājums
būtu atzīstams par vidēja smaguma miesas bojājumiem saskaņā ar likuma “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” 3.pielikumu, lietā
nav būtiskas nozīmes, jo likumdevējs ir izšķīries noteikt atšķirīgus kritērijus. Atlīdzības likuma 19.panta 2.3daļā paredzēto vienreizējo pabalstu piešķir
noteikumu Nr.565 paredzētajā kārtībā, tai skaitā, nosakot veselības bojājumu pakāpi saskaņā ar šo noteikumu 2.pielikumu. Konkrētajā gadījumā tas arī
izdarīts, atzīstot, ka pieteicēja nelaimes gadījumā ir guvusi vieglus veselības bojājumus.
[14] Apkopojot minēto un izvērtējot pārsūdzēto lēmumu kopumā un kopsakarā ar lietā esošajiem pierādījumiem, tiesa secina, ka pārsūdzētais
lēmums ir atzīstams par tiesisku un pamatotu, bet pieteicējas pieteikums ir noraidāms. Vienlaicīgi tiesa atzīst, ka lietā nav konstatējami priekšnoteikumi
pieteicējai labvēlīgāka administratīvā akta izdošanai.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246. – 251. pantu un 289. – 291.pantu, tiesa
nosprieda
noraidīt /pers. A/ pieteikumu (reģ.Nr.4911) par labvēlīgāka administratīvā akta izdošanu, ar kuru pieteicējai tiktu izmaksāts vienreizējs pabalsts
par gūto traumu (vidēji smagu veselības bojājumu) 2 500 euro apmērā.
Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību
Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.
Māris Markovs
Tiesnesis