Court allows landlord's claim to terminate lease, evict tenants, and collect rent arrears in Latvia.
Sintesi Legislator
Generato dall'IAThe court fully granted the landlord's request to terminate the residential lease, evict the tenants, and recover outstanding rent and utility debts. The landlord argued that the tenants failed to pay for services and repairs between 2014 and 2022, while the tenants did not contest the debt amounts. The court ruled in favor of the landlord based on the Civil Procedure Code and housing laws, ordering the tenants to pay the specified sums and vacate the property.
Regesto Legislator
Generato dall'IACivil Procedure Law Art. 93, 96, 97, 189-193, 195, 204.1; Civil Code Art. 863, 1587, 1651, 1652, 1662, 1759, 1765, 1779, 1828; Law on Residential Premises Tenancy Art. 6, 17, 19, 29, 30, 31; The court established that a landlord may terminate a lease and recover arrears when tenants fail to pay rent and service costs, provided the claim is substantiated and procedural requirements are met.
Parole chiave
Generato dall'IADisposizioni normative citate
Generato dall'IAGiurisprudenza citata
Generato dall'IADecisioni correlate
Generato dall'IATesto completo
Lietas arhīva Nr. C-6436-22/33
ECLI:LV:RPT:2022:1129.C32262616.6.S
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2022. gada 29. novembrī
Rīgas pilsētas tiesa
tiesnese I. Meldere
rakstveida procesā izskatīja civillietu SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” prasībā pret /pers. A/ un /pers. B/ par īres līguma izbeigšanu un izlikšanu, īres
maksas un komunālo maksājumu parāda piedziņu.
Aprakstošā daļa
[1] Tiesā 2016. gada 21. jūnijā saņemts prasītāja SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” prasības pieteikums pret atbildētājiem /pers. A/ un /pers. B/ par
īres līguma izbeigšanu un izlikšanu, īres maksas un komunālo maksājumu parāda piedziņu. 2022. gada 29. aprīlī tiesā saņemti prasības pēdējie grozījumi
ar prasības summas pieaugumu.
[1.1] Prasības grozījumos, pamatojoties uz likuma ”Par dzīvojamo telpu īri” 2., 10., 11., 11 3., 12., 28. un 282. pantu (spēkā līdz 30.04.2021.),
Dzīvojamo telpu īres likuma 6., 17., 19., 29., 30. un 31. pantu, likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50. panta septīto daļu,
Civillikuma 863., 1587. un 1651. pantu, 1652. panta trešo daļu, 1662., 1759., 1765., 1779. un 1828. pantu, Ministru kabineta 2006. gada 12.
decembra noteikumu Nr. 999 “Kārtība, kādā dzīvojamās telpas īrnieks un izīrētājs norēķinās ar pakalpojuma sniedzēju par pakalpojumiem, kas saistīti ar
dzīvojamās telpas lietošanu” 2. un 3. punktu, lūgts tiesu:
1) izbeigt 2009. gada 2. decembra dzīvojamās telpas īres līgumu ar /pers. A/ par dzīvojamo telpu Nr. /numurs/, /adrese/, un izlikt atbildētājus no
minētās dzīvojamās telpas ar visām viņiem piederošajām mantām un no viņiem atkarīgajām personām, bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas;
2) piedzīt solidāri no atbildētājiem par labu prasītājam īres maksas, īres/pārvaldīšanas maksu 807,15 EUR, uzkrājumus remontdarbiem 364,41
EUR, komunālo pakalpojumu parādu 1219,67 EUR par periodu no 2014. gada 1. jūnija līdz 2021. gada 30. aprīlim, kopā piedzīt 2391,23 EUR;
3) piedzīt no /pers. A/ par labu prasītājam īres maksas, īres/pārvaldīšanas maksu 223,73 EUR, uzkrājumu remontdarbiem 104,05 EUR un
komunālo pakalpojumu parādu 739,40 EUR par periodu no 2021. gada 1. maija līdz 2022. gada 28. aprīlim, kopā 1067,18 EUR;
4) Piedzīt solidāri no atbildētājiem par labu prasītājam samaksāto valsts nodevu 397,89 EUR un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 7,83 EUR,
kopā 405,72 EUR;
5) noteikt prasītājam tiesības saņemt līdz sprieduma izpildei 6% (sešus) likumiskos procentus gadā no pamatparāda summas.
[1.2] Prasītājs pamatojas uz to, ka prasītāja SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” (pirms reorganizācijas – Rīgas pašvaldības SIA “Sarkandaugava”)
apsaimniekošanā saskaņā ar Rīgas domes lēmumu Nr. 3291 “Par dzīvojamo māju pārvaldīšanas līguma projektu apsaimniekošanu un atsevišķu Rīgas
domes lēmumu atzīšanu par spēku zaudējušiem”, 2011. gada 5. jūlija Dzīvojamo māju pārvaldīšanas līguma Nr. RD-11-910-lī, pirms tam 2002. gada
14. oktobra Nekustamo īpašumu apsaimniekošanas pilnvarojuma līgumu Nr. 597, atrodas māja /adrese/.
2009. gada 2. decembrī starp prasītāju un atbildētāju /pers. A/ noslēgts Dzīvojamās telpas īres līgums par /adrese/. Īres līgumā lietošanas tiesības
noteiktas arī līdzatbildētājam /pers. B/, kurš uzskatāms par īrnieka ģimenes locekli.
Prasītājs vienmēr un pilnā apmērā izpildīja savas saistības, bet atbildētāji nenorēķinājās par īres maksu, saņemtajiem apsaimniekošanas un
komunālajiem pakalpojumiem.
2018. gada 26. oktobrī noslēgta vienošanās par parāda atmaksa starp pusēm.
Atbildētāji 2018. gada 26. oktobrī noslēgto vienošanos par parāda atmaksu pa daļām nepildīja un arī neveica maksājumus ka rezultātā parāda
apmērs turpināja pieaugt.
Tā kā Dzīvojamo telpu īres likums, kas spēkā no 2021. gada 1. maija, vairs neparedz solidāru mantisku atbildību par dzīvojamās telpas īres līguma
saistībām, tad prasītājs veica piedzenamā parāda aprēķina sadalījumu periodos. Par periodu no 2014. gada 1. jūnija līdz 2021. gada 30. aprīlim parāds
aprēķināts solidāri, bet par periodu no 2021. gada 1. maija līdz 2022. gada 28. aprīlim parāds aprēķināts atbildētājai /pers. A/.
Dzīvojamās telpas /adrese/, /pilsēta/, uz precizējumu iesniegšanas dienu labprātīgi nav atbrīvotas.
[2] Prasības pieteikums nosūtīts atbildētājiem 2016. gada 28. jūnijā pēc deklarētās dzīvesvietas adreses un 2022. gada 31. maijā nosūtīti prasības
grozījumi. Tiesā uz prasību un tās grozījumiem nav saņemti atbildētāju rakstveida paskaidrojumi vai iebildumi.
[2.1] Tiesas sēdē 2016. gada 8. decembrī prasītājs lūdza tiesu apstiprināt 2016. gada 13. jūlijā ar atbildētājiem noslēgto izlīgumu un arī atbildētāja
paskaidroja, ka vēlas ar prasītāju apstiprināt izlīgumu, taču līdzatbildētājs nevar ierasties tiesas sēdē sava veselības stāvokļa dēļ sakarā ar garīga rakstura
traucējumiem.
Lietas iztiesāšana tika atlikta, nenosakot nākamās tiesas sēdes datumu.
[2.2] Tiesas sēdē 2018. gada 7. novembrī prasītājs lūdza tiesu apstiprināt 2018. gada 26. oktobrī noslēgto izlīgumu ar atbildētājiem, taču uz tiesas
sēdi neieradās līdzatbildētājs /pers. B/. Prasītājs tiesas sēdē lūdza atlikt lietas izskatīšanu sakarā ar ārpustiesas panākto izlīgumu.
Lietas iztiesāšana tika atlikta, nenosakot nākamās tiesas sēdes datumu.
[2.3] Tiesā 2022. gada 11. aprīlī saņemti prasītāja paskaidrojumi par to, ka atbildētāji neveica un neveic parāda samaksu un strīdus dzīvokli
neatbrīvoja, turpmāk izlīgums nav iespējams.
[3] Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 149. panta septīto daļu, Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 10. panta pirmo daļu, civillietu
nolemts izskatīt rakstveida procesā par ko paziņots lietas dalībniekiem, 2022. gada 31. oktobrī nosūtot tiesas paziņojumu, kurā, tostarp noteikts termiņš
līdz 2022. gada 17. novembrim lietas dalībniekiem iesniegt papildu paskaidrojumus vai citus procesuālos lūgumus.
Motīvu daļa
[4] Tiesa, pārbaudījusi prasības pieteikumu ar tā precizējumiem, lietas materiālos esošos pierādījumus, atzīst, ka celtā prasība ir pamatota un
apmierināma.
[5] Civilprocesa likuma 93. panta pirmā daļa noteic, ka pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam
jāpierāda savu prasījumu pamatotība, atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt saskaņā ar Civilprocesa likuma 96. panta piekto daļu
pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.
[6] Civillikuma 1402. pants noteic, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.
[6.1] Atbilstoši Civillikuma 3. pantam katra civiltiesiska attiecība apspriežama pēc likumiem, kas bijuši spēkā tad, kad šī attiecība radusies,
pārgrozījusies vai izbeigusies. Neskartas paliek jau iegūtās tiesības.
Prasība par īres līguma izbeigšanu un izlikšanu īres maksas un komunālo maksājumu parāda piedziņu celta par laika periodu no 2014. gada 1. jūnija
līdz 2022. gada 28. aprīlim.
2021. gada 1. maijā spēkā stājās Dzīvojamo telpu īres likums, ar kura spēkā stāšanos spēku zaudēja līdz tam piemērojamais likums “Par
dzīvojamo telpu īri”.
Ņemot vērā, ka prasības periods aptver laika posmu, kurā manījās dzīvojamo telpu īres tiesiskais regulējums, tad lietas izskatīšanā piemērojamas
gan likuma “Par dzīvojamo telpu īri”, gan arī Dzīvojamo telpu īres likuma normas, ņemot vērā, ka neskartas paliek jau iegūtās tiesības.
[6.2] Saskaņā ar līdz 2021. gada 1. maijam spēkā esošā likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 2. panta pirmo daļu dzīvojamās telpas īre ir dzīvojamās
telpas lietošanas tiesību nodošana citai personai par maksu, un saskaņā ar otro daļu - dzīvojamās telpas lietošanas vienīgais pamats īrniekam vai
apakšīrniekam ir dzīvojamās telpas īres vai apakšīres līgums.
Saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 12. pantu, dzīvojamās telpas īres maksa maksājama dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktajos
termiņos, savukārt maksa par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, maksājama normatīvajos aktos vai dzīvojamās telpas īres līgumā
noteiktajos termiņos un kārtībā.
Saskaņā ar Dzīvojamo telpu īres likuma 17. panta pirmās daļas 1. un 3. punktu īrnieka pienākumos ietilpst ievērot dzīvojamās telpas īres līguma
noteikumus un maksāt īres maksu dzīvojamās telpas līgumā noteiktajā apmērā un kārtībā.
Lietā nav strīda, ka komercsabiedrību reorganizācijas rezultātā izveidota SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, kas atzīstama par Rīgas pašvaldības SIA
“Sarkandaugava” tiesību un saistību pārņēmēju. Lietā nav strīda, ka prasītāja pārvaldīšanā nodota dzīvojamā māja /adrese/.
Saskaņā ar Civillikuma 1587. pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek par pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk
radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.
No lietas materiāliem redzams 2009. gada 2. decembrī starp Rīgas pašvaldības SIA “Sarkandaugava” kā izīrētāju un atbildētāju /pers. A/ kā īrnieci
noslēgts beztermiņa Dzīvojamās telpas īres līgums Nr. /numurs/ par dzīvojamās telpas Nr. /numurs/, /adrese/, īri, ar kuru īrnieces un viņas dēla /pers. B/
lietošanā nodota minētā dzīvojamā telpa ar kopējo platību 27,20 m2, ko apstiprina lietā esošais īres līgumus, tā pielikums “Par dzīvojamo telpu lietošanas
tiesībām” un dzīvojamo telpu 2009. gada 2. decembra nodošanas - pieņemšanas akts.
Dzīvojamās telpas īres līguma 2.1. punktā puses vienojās, ka īres maksa maksājuma par kārtējo mēnesi, atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem,
līdz nākamā mēneša 1. datumam. 2.2. un 2.2.1. punktā puses vienojās, ka maksa par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamo telpu lietošanu,
maksājama vienlaikus ar īres maksu.
Lietā nav ziņu un pierādījumu, kas liecinātu, ka atbildētājiem nebūtu bijusi nodrošināta iespēja lietot dzīvojamo telpu un saņemt pakalpojumus
saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu un normatīvajiem aktiem.
[6.3] Prasītājs lūdz tiesu piedzīt solidāri no atbildētājiem par labu prasītājam īres maksas/pārvaldīšanas maksas, uzkrājumu remontdarbiem un
maksas par saņemtiem komunāliem pakalpojumiem 1219,67 EUR parādu par laika periodu no 2014. gada 1. jūnija līdz 2021. gada 30. aprīlim, kopā
2391,23 EUR.
Prasītājs norādīja, ka parāds par īri, apsaimniekošanas un komunālajiem pakalpojumiem veidojās no 2014. gada 1. jūnija.
Īres maksas, apsaimniekošanas un komunālo pakalpojumu parāds aprēķināts saskaņā ar sniegtajiem pakalpojumiem un aprēķiniem un
ieņēmumiem.
Saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 10. panta otro daļu īrnieka ģimenes locekļiem ir tādas pašas tiesības un pienākumi kā īrniekam.
Pilngadīgajiem ģimenes locekļiem kopā ar īrnieku ir solidāra mantiskā atbildība par dzīvojamās telpas īres līguma saistībām.
Dzīvojamās telpas īres līguma norādīts, ka dzīvojamās telpas lietošanas tiesības piešķirta īrniecei un viņas dēlam, t.i., abiem atbildētājiem
izskatāmajā lietā.
Tādējādi minētajām personām ir solidāra mantiskā atbildība par dzīvojamās telpas īres līguma saistībām, līdz brīdim, kad spēkā stājās Dzīvojamo
telpu īres likums (spēkā 2021. gada 1. maijā).
No lietas materiāliem redzams, ka 2016. gada 13. jūlijā starp prasītāju un atbildētājiem ārpustiesas kārtībā noslēgts izlīgums Nr. 7.3-4/2094 par
īres maksas, komunālo maksājumu parāda, likumisko procentu, līgumsoda un tiesāšanās izdevumu samaksu, ko atbildētāji neizpildīja.
2018. gada 26. oktobrī atkārtoti starp prasītāju un atbildētājiem ārpustiesas kārtībā noslēgts izlīgums, ko atbildētāji neizpildīja.
Pamatojoties uz 2021. gada 15. aprīļa rēķinu Nr. ZM232209/21041 un saskaņā ar piedzenamās summas aprēķinu, atbildētāju parāds par īres
maksu, apsaimniekošanu un komunālajiem pakalpojumiem par periodu no 2014. gada 1. jūnija līdz 2021. gada 30. aprīlim aprēķināts 2391,23 EUR,
kas sastāv no pārvaldīšanas maksas (īres) 807,15 EUR apmērā, uzkrājumiem remontdarbiem 364,41 EUR un komunālajiem pakalpojumiem 1219,67
EUR apmērā (aprēķinā vadoties pēc 26.10.2018. noslēgtās vienošanās par parāda samaksu pa daļām).
Saskaņā ar Civillikuma 1838. pantu, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo.
Atbildētāji neiesniedza ziņas un pierādījumus, ka parāda aprēķinā norādītais parāds būtu pilnīgi vai daļēji apmaksāts, kā arī nesniedza iebildumus
pret parāda aprēķinu.
Atbildētāja iepriekš tiesas sēdē paskaidroja par gatavību pakāpeniski samaksāt parādu pēc noslēgtās vienošanās ar prasītāju, kā arī atsaucās uz
līdzatbildētāja garīgas veselības problēmām.
No lietā esošajām VSIA “Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centrs” ziņām uz 2018. gada 3. maiju redzams, ka līdzatbildētājam /pers. B/ invaliditāte
psihiskas saslimšanas dēļ nav noteikta, ir strādājošs, datu par rīcībspējas ierobežojumu nav.
Lai arī atbildētāja iepriekš tiesas sēdē paskaidroja par gatavību pakāpeniski samaksāt parādu pēc noslēgtās vienošanās ar prasītāju, taču laikā no
2016. gada 13. jūlija (pirmais pušu izlīgums) līdz 2022. gada 29. aprīlim (prasības pieaugums) parāds nav samaksāts un prasītājs noliedz turpmāka
izlīguma iespēju.
Līdz ar to, tiesa atzīt, ka no atbildētājiem par labu prasītājam solidāri piedzenams īres maksas/pārvaldīšanas maksas 807,15 EUR, uzkrājumu
remontdarbiem 364,41 EUR un maksas par saņemtiem komunāliem pakalpojumiem 1219,67 EUR parāds, kas aprēķināts par laika periodu no
2014. gada 1. jūnija līdz 2021. gada 30. aprīlim, kopā 2391,23 EUR.
[6.4] Savukārt par periodu no 2021. gada 1. maija līdz 2022. gada 28. aprīlim prasītājs lūdza piedzīt vien parādu no īrnieces, jo Dzīvojamo telpu
īres līkums, kas ir spēkā no 2021. gada 1. maija, vairs neparedz solidāru mantisku atbildību par dzīvojamās telpas īres līguma saistībām.
Pamatojoties uz 2022. gada 8. marta rēķinu Nr. ZM413296/22031 un saskaņā ar piedzenamās summas aprēķinu atbildētājas /pers. A/ parāds par
īres maksu, apsaimniekošanu un komunālajiem pakalpojumiem no 2021. gada 1. maija līdz Dzīvojamo telpu īres likuma, kas spēkā no 2021. gada 1.
maija, vairs neparedz solidāru mantisku atbildību par dzīvojamās telpas īres līguma saistībām aprēķināts 1067,18 EUR, un sastāv no pārvaldīšanas
maksas (īres) 223,73 EUR apmērā, uzkrājumiem remontdarbiem 104,05 EUR apmērā un komunālo pakalpojumu 739,40 EUR apmērā parāda.
Atbildētāja neiesniedza ziņas un pierādījumus, ka parāda aprēķinā norādītais parāds būtu pilnīgi vai daļēji apmaksāts.
Līdz ar to, tiesa atzīt, ka no /pers. A/ par labu prasītājam piedzenams īres maksas /pārvaldīšanas 223,73 EUR parāds, uzkrājumu remontdarbiem
104,05 EUR parāds un komunālo pakalpojumu 739,40 EUR parāds, kopā 1067,18 EUR, kas aprēķināts par periodu no 2021. gada 1. maija līdz
2022. gada 28. aprīlim.
[6.5] Prasītājs lūdza tiesu izbeigt 2009. gada 2. decembra dzīvojamās telpas īres līgumu un izlikt atbildētājus no dzīvojamās telpas ar visām viņiem
piederošajām mantām un no viņiem atkarīgajām personām, bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.
Saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 28.2 panta pirmo daļu izīrētājs var izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, izliekot īrnieku kopā ar viņa
ģimenes locekļiem un citām personām bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, šādos gadījumos: 1) ja īrnieks vairāk nekā trīs mēnešus nemaksā
dzīvojamās telpas īres maksu, lai gan viņam bija nodrošināta iespēja lietot dzīvojamo telpu saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu un normatīvajiem
aktiem; 2) ja īrnieks vairāk nekātrīs mēnešus nemaksā par pamatpakalpojumiem, lai gan viņam bija nodrošināta iespēja izmantot pamatpakalpojumus
saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu un normatīvajiem aktiem. Saskaņā ar šā panta otro daļu izīrētājs pirms prasības celšanas tiesā vismaz mēnesi
iepriekš rakstveidā brīdina īrnieku par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu. Gadījumos, kad izīrētājam nav zināma īrnieka atrašanās vieta, prasību
tiesā var celt, ja mēnesi iepriekš laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” ir publicēts brīdinājums.
Attiecībā uz likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 28.2 panta pirmās daļas 1. un 2. punkta konstatēšanu, tiesa norāda, ka nosakot maksājumu parāda
apmēru, likumā noteiktais formulējums “vairāk kā 3 mēnešus” tulkojams tādējādi, ka būtiska nozīme ir parāda kopsummai, nevis apstāklim, ka katru
mēnesi kaut kāds maksājums ir izdarīts, kā rezultātā parāda kopsumma gan pārsniedz trīs mēnešu maksājumu kopsummu, bet nav tādi trīs mēneši pēc
kārtas, kad kāda maksājuma daļa nebūtu izdarīta (sk. ”Par dzīvojamo telpu īri”, Likums ar komentāriem, 3. papildinātais izdevums, 2006.g. TNA, lietas
lapa 125).
Lietas izskatīšanas gaitā apstiprinājās, ka atbildētāji vairāk nekā trīs mēnešus nemaksāja dzīvojamās telpas īres maksu un maksu par
pakalpojumiem.
No lietas materiāliem redzams, ka 2015. gada 13. oktobrī atbildētājiem nosūtīts pirmstiesas brīdinājums par īres un komunālo pakalpojumu parāda
samaksas pienākumu, vienlaikus brīdinot par sekām, proti, prasības celšanu tiesā par parāda piedziņu, īres līguma izbeigšanu un izlikšanu bez citas
dzīvojamās telpas ierādīšanas.
Lietā esošie pasta paziņojumi apstiprina, ka atbildētāji brīdinājumu saņēma, pēc kā atkāroti noslēgti izlīgumi, kurus atbildētāji nepildīja.
Kā noskaidrots lietas izskatīšanas laikā, parāds ne tikai nav samaksāts, bet arī pieaudzis.
Līdz ar minēto tiesa atzīst, ka prasītājs, ceļot prasību tiesā, likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 28.2 otrajā daļā noteikto brīdinājuma termiņu ievēroja
un pastāv 28.2 panta pirmās daļas 1. un 2. punktā noteiktais pamats izīrētājam izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, izliekot atbildētājus bez citas
dzīvojamās telpas ierādīšanas.
[7] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195. pantu un atbilstoši Civillikuma 1765. pantam, prasītājam nosakāmas tiesības par laiku līdz sprieduma
izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt no atbildētājiem solidāri likumiskos procentus 6% gadā, ievērojot Civillikuma 1763. panta nosacījumus, ka
procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.
[8] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41. panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos
tiesas izdevumus.
Prasītājs, ceļot prasību tiesā, kopumā samaksāja valsts nodevu 560,02 EUR (295,80 EUR + 28,46 EUR + 235,76 EUR), no kā ar tiesas 2022.
gada 6. jūnija lēmumu atmaksāta pārmaksātā daļa 133,67 EUR, līdz ar ko samaksātā valsts nodeva ir 426,35 EUR un ar lietas izskatīšanu saistītie
izdevumi 7,83 EUR, kopā 434,18 EUR.
Tiesa konstatē, ka prasītājs lūdza solidāru tiesas izdevumu piedziņu pretēji Civillikuma 1672. pantam, kurš noteic, ka solidāras saistības nodibina
ar līgumu, testamentu vai likumu. Civilprocesa likums, kurš paredz tiesāšanās izdevumu atlīdzināšanas kārtību, neparedz solidāru tiesāšanās izdevumu
piedziņu no lietā iesaistītiem vairākiem atbildētājiem un minētā izpildījuma priekšmets nav nedalāms (skat. Civillikuma 1674. pantu).
Nekonstatējot pamatu solidārai piedziņai, tiesa atzīst, ka no atbildētājiem par labu prasītājam piedzenami tiesāšanās izdevumi 434,18 EUR, no
katra piedzenot 217,09 EUR.
[9] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu atbildētājiem nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 93., 96., 97., 189.-193., 195. un 204.1 pantu, tiesa
nosprieda
Apmierināt SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” prasību pret /pers. A/ un /pers. B/ par īres līguma izbeigšanu un izlikšanu, īres maksas un komunālo
maksājumu parāda piedziņu.
Izbeigt 2009. gada 2. decembra dzīvojamās telpas īres līgumu ar /pers. A/, personas kods /personas kods/, par dzīvojamo telpu Nr.
/numurs/,/adrese/.
Izlikt /pers. A/, personas kods /personas kods/, un /pers. B/, personas kods /personas kods/, no dzīvojamās telpas Nr. /numurs/, /adrese/, ar
visām viņiem piederošajām mantām un no viņiem atkarīgajām personām, bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.
Piedzīt solidāri no /pers. A/, personas kods /personas kods/, un /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu SIA “Rīgas namu
pārvaldnieks” reģ. Nr. 40103362321, īres/pārvaldīšanas maksu 807,15 EUR (astoņi simti septiņi euro, 15 centi), uzkrājumus remontdarbiem 364,41
ER (trīs simti sešdesmit četri euro, 41 cents) un maksu par saņemtiem komunāliem pakalpojumiem 1219,67 EUR (viens tūkstotis divi simti deviņpadsmit
euro, 67 centi) par laika periodu no 2014. gada 1. jūnija līdz 2021. gada 30. aprīlim, kopā 2391,23 EUR (divi tūkstoši trīs simti deviņdesmit viens euro,
23 centi).
Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” reģ. Nr. 40103362321, īres/pārvaldīšanas maksu
223,73 EUR (divi simti divdesmit trīs euro, 73 centi), samaksu par uzkrājumu remontdarbiem 104,05 EUR (viens simts četri euro, 5 centi) un samaksu
par saņemtiem komunāliem pakalpojumiem 739,40 EUR (septiņi simti trīsdesmit deviņi euro, 40 centi) par laika periodu no 2021. gada 1. maija līdz
2022. gada 28. aprīlim, kopā 1067,18 EUR (viens tūkstotis sešdesmit septiņi euro, 18 centi).
Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” reģ. Nr. 40103362321, tiesāšanās izdevumus
217,09 EUR (divi simti septiņpadsmit euro, 09 centi).
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” reģ. Nr. 40103362321, tiesāšanās izdevumus
217,09 EUR (divi simti septiņpadsmit euro, 09 centi).
Noteikt SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” tiesības par laika periodu pēc sprieduma labprātīgās izpildes termiņa beigām līdz sprieduma izpildei (izsoles
noslēguma dienai) saņemt no /pers. A/ un /pers. B/ likumiskos procentus 6% (seši procenti) gadā no visas nesamaksātās summas, ievērojot Civillikuma
1763. panta nosacījumus.
Samaksa prasītāja SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr. 40103362321, labā veicama vienā no šādiem kontiem: AS „Citadele banka”,
LV83PARX0013044380019, vai ”Luminor Bank” AS Latvijas filiāle, LV63RIKO0002013197596.
Noteikt atbildētājiem termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesai 20 dienu laikā no pasludināšanas dienas, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas
pilsētas tiesā.
Tiesnese I.Meldere