Court dismisses administrative offense case due to insufficient description of specific police demands in the violation protocol.
Sintesi Legislator
Generato dall'IAThe court dismissed the administrative offense case against a minor for allegedly refusing police orders, ruling the violation protocol legally insufficient. The defendant claimed he fled due to shock after a car accident, while the prosecutor argued he should have complied with lawful requests. The court held that the protocol failed to specify the exact police demands violated, making the offense composition unclear and the case procedurally untenable.
Regesto Legislator
Generato dall'IALatvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 248. panta; Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 239. panta 1. punkts; An administrative violation protocol must explicitly describe the specific demands violated to constitute a valid offense composition, otherwise the case must be terminated.
Parole chiave
Generato dall'IADisposizioni normative citate
Generato dall'IAGiurisprudenza citata
Generato dall'IADecisioni correlate
Generato dall'IATesto completo
ECLI:LV:RPPT:2018:0711.168034918.1.S
Lieta Nr. 168034918
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā, 2018. gada 11. jūlijā
Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa,
tiesnese I. Vanaga,
atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietas materiālus par /pers. A/, personas kods /personas kods/, saukšanu pie administratīvās
atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175. panta.
Aprakstošā daļa
no Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Kurzemes iecirkņa Bolderājas nodaļas kārtības policijas grupas inspektores A. Plataces sastādītā
administratīvā pārkāpuma protokola Nr. PC193105 izriet, ka 2018. gada 5. jūnijā plkst. 22.20, Rīgā, nepilngadīgais /pers. A/ nepakļāvās policijas
likumīgajām prasībām Valentīna Pikuļa un Parādes ielas krustojumā, par kuru paredzēta administratīvā atbildība Latvijas Administratīvo pārkāpumu
kodeksa 175. pantā.
Motīvu daļa
Saskaņā ar Latvijas Administratīvā pārkāpuma kodeksa 289. 1 6 panta pirmo daļu, attiecīgās kategorijas lietas izskata rajona (pilsētas) tiesa
mutvārdu procesā. Saskaņā ar Latvijas Administratīvā pārkāpuma kodeksa 268.1 panta pirmo daļu, personai, kuru sauc pie administratīvās atbildības
par administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas vietu un laiku paziņo tādā veidā, lai adresāts attiecīgo paziņojumu saņem vismaz piecas dienas pirms
administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas.
Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 260. panta otro daļu, personai, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir tiesības
piedalīties lietas izskatīšanā.
/pers. A/ tiesā paskaidroja, ka brīdī, kad nokļuvis avārijā, uz brīdi zaudējis samaņu. Cilvēks, kas atradies pie stūres, aizbēdzis. Pēc notikušā bijis
šoka stāvoklī, tāpēc uzsācis bēgšanu un nepakļāvies policijas darbiniekiem. Izdarīto nožēlo, turpmāk pie svešiem cilvēkiem automašīnā nesēdīsies un
ievēros policijas darbinieku prasības.
Pārstāve/pers. E/ tiesā paskaidroja, ka notikušo ar dēlu izrunājusi. Dēls bijis šoka stāvoklī, tāpēc uzsācis bēgšanu un nav pakļāvies policijas
darbinieku prasībām. Atzīst, ka dēlam, ir piemēroti audzinoša rakstura piespiedu līdzekļi un noteikta konsultācija pie psihologa.
Rīgas pašvaldības policijas Kurzemes pārvaldes sabiedriskās kārtības sargāšanas nodaļas inspektora J. Eglīša ziņojumā norādīts, ka pildot
kārtībnieka pienākumus 2018. gada 5. jūnijā saņēmis informāciju, ka Bolderājā Birzes ielas rajonā, iespējams persona reibumā vada baltas krāsas
transportlīdzekli. Plkst. 22.20 tika konstatēts, ka minētā automašīna, /TL marka/ar reģistrācijas numuru /TL numurs/avarēja, ietraucoties kokā Birzes
ielas un Valentīna Pikuļa alejas krustojumā. Piebraucot pie minētās automašīnas, tika ievērota 20 gadu veca persona (vēlāk noskaidrota personība /pers.
A/), kura uzsāka bēgšanu no notikuma vietas. Tā kā persona izkāpusi no automašīnas un uzsākusi bēgšanu, secinājis, ka /pers. A/ visticamāk ir reibumā
un vēlas izvairīties no administratīvās atbildības. Bēgšanas laikā, kārtībnieks A. Kačerovskis deva rīkojumu “stāt policija”, uz ko /pers. A/ nereaģēja un
turpināja bēgšanu. Kārtībnieks A. Kačerovskis saķēra /pers. A/ aiz drēbēm, bet /pers. A/ izrāvās un turpināja skriet (nepakļāvās policijas darbinieku
likumīgām prasībām). /Pers. A/ turpināja bēgšanu, kā arī aktīvi pretojās, izrāvās no kārtībnieka A. Kačerovska tvēriena, tāpēc tika pieņemts lēmums,
pielietot elektrošoka pistoli, pamatojoties uz likuma “Par policiju” 13. panta pirmās daļas 5. punktu, pirms tam personu par to brīdinot. Pēc elektrošoka
pistoles pielietošanas, /pers. A/ nokrita apstādījumos un viņam tika uzlikti rokas dzelži. Uz notikuma vietu tika izsaukta Neatliekamā medicīniskā palīdzība
un Valsts policijas Ceļu policijas darbinieki. Plkst. 22.33 /pers. A/ tika aizturēts. /pers. A/ netika hospitalizēts. Sarunas laikā /pers. A/ paskaidroja, ka
nav vadījis avarējušo automašīnu, to vadījis /vārds1/ vai /vārds2/. Automašīnā atradusies vēl trešā persona, sniedza tās aprakstu. Vēlāk noskaidrots, ka
automašīnu vadījis /pers. H/. Plkst. 23.45 ieradās /pers. A/ māte un dēlu paņēma. Izsaukumā tika izmantota video kamera “Axon Body2” Nr.
X81163028. (lietas 10. lapa).
No CSDD informatīvās sistēmas datu bāzes izriet, ka automašīna /TL marka/ ar reģistrācijas numuru /TL numurs/, kas reģistrēta uz /pers. J/ vārda,
nedrīkst piedalīties ceļu satiksmē. (lietas 14. lapa).
Lieciniece/pers. E/ 2018. gada 6. jūnijā policijā liecināja, ka dzīvo kopā ar dēlu /pers. A/. 2018. gada 5. jūnijā ap plkst. 21.00 dēls devās
pie viņas vīra uz /adrese/, lai paliktu pa nakti. Nav zinājusi, ka dēls tā vietā nolēma tikties ar paziņām vai draugiem, vai kaut kur brauca ar kāda
mašīnu. /pers. A/ bija jāpaliek vīra mājās līdz plkst. 23.00, kad vīrs pārnāktu no darba. Dēls šogad sekmīgi pabeidza 9. klasi. Šī ir pirmā reize, kad dēls
pēc plkst. 23.00 atrodas viens pats uz ielas. (lietas 15. lapa).
Rīgas pašvaldības policijas Kurzemes pārvaldes sabiedriskās kārtības sargāšanas nodaļas inspektora A. Kačerovska ziņojumā norādīti analoģiski
apstākļi inspektora J. Eglīša ziņojumā minētajiem faktiem. Papildus norādīts, ka konstatēta /pers. A/ nepilngadība, sastādīts administratīvā pārkāpuma
protokols. Notikuma vietā ieradusies /pers. A/ māte, no kuras pieņēmis liecību. /pers. A/ māte atteicās parakstīt sniegto liecību un aizturēšanas protokolu
par dēla nodošanu viņai. Arī /pers. A/ neparakstīja viņam sastādīto administratīvā pārkāpuma protokolu. (lietas 16. lapa).
/pers. A/tika administratīvi aizturēts 2018. gada 6. jūnijā plkst. 22.33, ko apliecina personas aizturēšanas protokols. (lietas 17. lapa).
No IeM informācijas centra Soda reģistra izdrukas izriet, ka /pers. A/2018. gada 10. janvārī Rīgas pilsētas Domes bērnu lietu apakškomisija
noteikusi audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus – noteikti uzvedības ierobežojumi. (lietas 18. lapa).
/pers. E/ 2018. gada 14. jūnijā sniedza paskaidrojumu, norādot, ka ir informēta par notikušo 2018. gada 5. jūnijā. Plkst. 22.30 saņēmusi zvanu no
ātrās palīdzības par to, ka viņas dēlam sniegta pirmā medicīniskā palīdzība Rīgā, V. Pikuļa un Parādes ielas krustojumā. Ierodoties notikuma vietā,
policija viņai paskaidroja, ka viņas dēls atradies automašīnā, kura avarējusi. Paskaidroja, ka dēls nav pildījis policijas likumiskās prasības, kā arī bēga no
notikuma vietas, sakarā ar ko tika pielietoti speciālie līdzekļi. Uzskata, ka dēla rīcība izskaidrojama ar to, ka viņš bija šoka stāvoklī un bija nobijies.
Vēlāk dēlu paņēmusi uz mājām. (lietas 22. lapa).
/pers. A/ 2018. gada 14. jūnijā paskaidrojis, ka 2018. gada 5. jūnijā plkst. 22.20 atradies automašīnā /TL marka/ar reģistrācijas numuru /TL
numurs/, kura avarēja V. Pikuļa un Parādes ielā. Pie stūres sēdējis nepazīstams vīrietis, kurš viņu piedāvājis aizvest uz dārzu. Vīrietis bija alkohola
reibumā, stādījies priekšā kā /vārds/. Kad automašīna ietriecās kokā, zaudējis uz brīdi samaņu. Kad to atguvis bijis šokā, nobijies, kad ieraudzījis
policiju, tādēļ sācis bēgt. Kad bēdzis, dzirdējis policista prasību apstāties, bet nobijies, turpināja skriet. Nožēlo, ka nav apstājies pēc policijas
pieprasījuma. (lietas 24. lapa).
/pers. A/ ir nepilngadīgs, dzimis /datums/, dzīvo ar māti, deklarētā dzīves vietā /adrese/. (lietas 26., 27. lapa).
Tiesa, pārbaudījusi lietas materiālus, izvērtējusi /pers. A/ un pārstāves /pers. E/ sniegtos paskaidrojumus atzīst, ka lieta izbeidzama.
Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.6pantu tiesa, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, izlemj šādus jautājumus - vai ir
noticis administratīvais pārkāpums, vai persona, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir vainīga šā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, vai persona ir
sodāma par šo administratīvo pārkāpumu.
Administratīvo pārkāpumu protokolā norādīts, ka /pers. A/ nepakļāvās policijas likumīgajām prasībām Valentīna Pikuļa un Parādes ielas
krustojumā. (lietas 6. lapa).
Tiesa konstatē, ka administratīvā pārkāpuma protokolā nav norādīts kādām policijas darbinieku prasībām Persona nepakļāvās, vai nepakļaušanās
notikusi ļaunprātīgi un ar par kādām tieši darbībām Persona tiek saukta pie administratīvās atbildības par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa
175. panta paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu.
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 239. panta pirmās daļas 1. punkts noteic, ka lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā nevar iesākt,
bet iesāktā lietvedība jāizbeidz, ja nav bijis notikuma vai tajā nav administratīvā pārkāpuma sastāva.
Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 237.pantu lietvedībai administratīvo pārkāpumu lietās jānotiek stingrā saskaņā ar likumu.
Tiesa atzīst, ka ar administratīvā pārkāpuma protokolu personai tiek inkriminēts konkrēts pārkāpums, par ko ir paredzēta administratīvā atbildība.
Vērtējot administratīvā pārkāpuma protokola juridisko dabu, Augstākā tiesa ir norādījusi, ka administratīvā pārkāpuma protokols ir dokuments,
kurā kompetenta amatpersona rakstveidā fiksē kādas personas prettiesiskas darbības. Faktiski šī amatpersona atzīst, ka ar protokolā konstatētajām
darbībām persona ir izdarījusi pārkāpumu, par kuru paredzēta administratīvā atbildība. Šis dokuments kā sākotnēja apsūdzība ir pamats turpmākai
lietvedībai administratīvā pārkāpuma lietā. Tātad, no vienas puses, iestāde, tiesa, kuras kompetencē ir pieņemt lēmumu šajā lietā, izvērtē protokolā
izteiktā atzinuma pamatotību, proti, vai persona par protokolā fiksētajām darbībām ir saucama pie administratīvās atbildības. Savukārt, no otras puses,
personai, par kuras darbībām protokols sastādīts, ir iespēja pienācīgi īstenot procesuālās garantijas savai aizstāvībai sakarā ar protokolā norādīto
pārkāpumu, piemēram, sagatavot savus argumentus, iesniegt pierādījumus (sk. Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2007. gada 25. aprīļa
spriedums lietā SKA- 157/2007).
Tiesa atzīst, ka no Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 248. pantā ietvertās likuma jēgas izriet, ka administratīvā pārkāpuma aprakstam
jābūt tādam, kas pilnībā ļauj izprast tā būtību, nemeklējot papildu izskaidrojumus lietas materiālos, citiem vārdiem sakot, protokolam jābūt tādam, lai
persona, kuru sauc pie administratīvās atbildības varētu zināt ne tikai par kāda pārkāpuma izdarīšanu tā tiek saukta pie atbildības, bet arī kādas konkrēti
un kādos apstākļos izdarītas darbības tai tiek inkriminētas. Protokolu, kurā šis apraksts nav sniegts nevar atzīt par atbilstošu Latvijas Administratīvo
pārkāpumu kodeksa 248. panta prasībām.
Ņemot vērā, ka administratīvā pārkāpuma protokolā nav norādīts kādām policijas darbinieku prasībām /pers. A/ ļaunprātīgi nepakļāvās un ar par
kādām tieši darbībām /pers. A/ tiek saukts pie administratīvās atbildības par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175. panta paredzētā
administratīvā pārkāpuma izdarīšanu, nav konstatējams administratīvās atbildības pamats – administratīvā pārkāpuma sastāvs, kas ir pamats
administratīvās lietvedības izbeigšanai un atbilst stabilai tiesu praksei (sk. Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas 2016. gada 22. janvāra
spriedumu lietā Nr.104AA-0007-16/5, 2016. gada 16. maija spriedumu lietā Nr.104AA-0109-16/20, 2016. gada 15. novembra spriedums lietā
Nr. 104AA-0903-16/29. ).
Tiesa atzīst, ka iepriekš norādītie apstākļi uzskatāmi par tādiem, kas nepieļauj tiesvedību administratīvā pārkāpuma lietā un, pamatojoties uz
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 239. panta 1. punktu, 289.12 panta otrās daļas 2. punktu, lieta izbeidzama.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 239. panta 1. punktu, 289.6, 289.1 2 pantu, tiesa nolēma izbeigt administratīvā
pārkāpuma lietvedību lietā Nr.168034918 par /pers. A/, personas kods /personas kods/, saukšanu pie administratīvās atbildības pēc Latvijas
Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175. panta.
Spriedumu var pārsūdzēt desmit darba dienu laikā no pilna sprieduma pieejamības dienas Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģijā,
apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā.
Tiesnese (paraksts) I. Vanaga