Legislator Giurisprudenza & Legislazione
A420256815 / SKA-0316-19 ECLI:LV:AT:2019:1031.A420256815.6.S Generato dall'IA

Supreme Court voids appeal court ruling for violating res judicata principle regarding prior final judgment.

Numero d'incarto A420256815 / SKA-0316-19
Autorità giudiziaria
Giurisdizione Lettonia (LV)
Data della decisione
Esito del giudizio Accolto (Allowed)

Sintesi Legislator

Generato dall'IA

The Supreme Court of Latvia voided the Administrative Regional Court's appeal decision and remanded the case for retrial. The appellant sought compensation for moral damages following a prior court finding that prison guards had unlawfully used handcuffs. The appeal court erred by re-evaluating facts already conclusively established in a final, binding judgment from 2014. The court ruled that this violated the principle of res judicata, which prohibits re-examining settled facts in subsequent proceedings.

Regesto Legislator

Generato dall'IA

Administrative Procedure Law Art. 191(1)3, Art. 282(3), Art. 153(3): A final judgment becomes res judicata and is binding; courts must not re-examine facts conclusively determined in such judgments, violating the principle of non-revisability.

Parole chiave

Generato dall'IA
res judicata principle final judgment binding force administrative procedure law moral damages compensation prison disciplinary measures non-revisability of judgments procedural economy

Disposizioni normative citate

Generato dall'IA
Administrative Procedure Law Art. 191(1)3
Administrative Procedure Law Art. 282(3)
Administrative Procedure Law Art. 153(3)
Administrative Procedure Law Art. 129.1(1)1
Administrative Procedure Law Art. 348(1)2
Administrative Procedure Law Art. 351

Giurisprudenza citata

Generato dall'IA

Ti chiedi come si applica questa sentenza alla tua fattispecie?

Analizza questa decisione insieme alla legislazione federale e cantonale, ai commentari e alla giurisprudenza successiva in Legislator AI.

Apri in Legislator →

Testo completo

ECLI:LV:AT:2019:1031.A420256815.6.S

Lieta Nr. A420256815, SKA-316/2019

Administratīvo lietu departaments

Latvijas Republikas Senāts

SPRIEDUMS

Rīgā 2019.gada 31.oktobrī

Tiesa šādā sastāvā: senatori Anita Kovaļevska, Andris Guļāns, Veronika Krūmiņa,

rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz /pers. A/ pieteikumu par labvēlīgāka administratīvā akta izdošanu,

ar kuru viņam tiktu atlīdzināts 13 000 euro nemantiskais (morālais) kaitējums, sakarā ar /pers. A/ kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas

2017.gada 3.jūlija spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] Pieteicējs /pers. A/ vērsās Ieslodzījuma vietu pārvaldē sakarā ar spēkā stājušos spriedumu administratīvajā lietā Nr. A420491313, ar kuru par

prettiesisku tika atzīta Jelgavas cietuma administrācijas faktiskā rīcība, laika periodā no 2012.gada 5.februāra līdz 2013.gada 5.februārim pielietojot roku

dzelžus pieteicējam, pārvietojot viņu pa Jelgavas cietuma teritoriju. Pieteicējs Ieslodzījuma vietu pārvaldei lūdza atlīdzināt Jelgavas cietuma administrācijas

prettiesiskās rīcības rezultātā radīto nemantisko (morālo) kaitējumu 7114 euro.

Pārvalde 2015.gada 19.jūnijā pieņēma lēmumu atteikt pieteicējam nemantiskā (morālā) kaitējuma atlīdzinājumu naudā, kā nemantiskā (morālā)

kaitējuma atlīdzinājumu nosakot rakstveida atvainošanos.

[2] Nepiekrītot Ieslodzījuma vietu pārvaldes lēmumam, pieteicējs vērsās tiesā par nemantiskā (morālā un personiskā) kaitējuma atlīdzinājuma

13 000 euro noteikšanu. Administratīvā rajona tiesa ar 2016.gada 27.janvāra spriedumu pieteikumu apmierināja daļā, uzliekot pienākumu Latvijas

Republikai atlīdzināt pieteicējam nodarīto nemantisko (morālo) kaitējumu 1000 euro. Pārējā daļā pieteikums noraidīts.

[3] Izskatot Ieslodzījuma vietu pārvaldes apelācijas sūdzību, Administratīvā apgabaltiesa ar 2017.gada 3.jūlija spriedumu noraidīja /pers. A/

pieteikumu daļā par nemantiskā (morālā) kaitējuma atlīdzinājumu 1000 euro. Spriedums pamatots ar turpmāk minētajiem argumentiem.

[3.1] Nemantiskais (morālais) kaitējums ne vienmēr ir atlīdzināms naudā. Nemantisko (morālo) kaitējumu nosaka atbilstoši aizskarto tiesību un ar

likumu aizsargāto interešu nozīmīgumam un konkrētā aizskāruma smagumam, ņemot vērā iestādes rīcības tiesisko un faktisko pamatojumu un motīvus,

cietušā rīcību un līdzatbildību, kā arī citus konkrētajā gadījumā būtiskus apstākļus.

[3.2] Jelgavas cietuma darbinieki konvojēja pieteicēju ārpus kameras roku dzelžos drošības apsvērumu dēļ, balstoties uz pieteicēja individuālo

riska novērtējumu, nevis tādēļ, lai pazemotu pieteicēju vai radītu viņam ciešanas.

[3.3] Lemjot par nemantiskā (morālā) kaitējuma atlīdzinājumu, ir jāņem vērā arī pieteicēja personību raksturojošo iezīmju kopums, jo tieši šīs

īpašības ir bijušas par pamatu aizdomām par iespējamu uzbrukumu, iespējamu nepakļaušanos vai pretošanos, mēģinājumu bēgt vai nodarīt kaitējumu sev

un citām personām. Iestādes rīcības pamatojums un motīvi, kā arī pieteicēja personības raksturojums ir pietiekami svarīgi iemesli, lai atlīdzinājums

pieteicējam netiktu noteikts naudā.

[3.4] Citi kumulatīvi apstākļi konkrētajā lietā nav konstatējami.

[3.5] Pēc Ieslodzījuma pārvaldes 2013.gada 6.februāra vēstules saņemšanas, konvojējot pieteicēju ārpus kameras, vairs netika pielietoti roku

dzelži, izpildot pārvaldes vēstulē norādīto, ka ir jāatceļ uz mūžu notiesāto personu individuālās riska izvērtēšanas komisijas lēmumi par roku dzelžu

piemērošanu. Iestāde bez vilcināšanās ir pārtraukusi prettiesisko rīcību.

[3.6] Roku dzelžu pielietošana kopumā nevar tikt vērtēta kā ilgstoša, jo, lai arī izskatāmais periods ir viens gads, katras lietošanas reizes ilgums ir

bijis no piecām līdz desmit minūtēm (kopumā apmēram divas reizes nedēļā maksimāli līdz 20 minūtēm).

[3.7] Nav rodams apstiprinājums pieteicēja apgalvojumiem par agresīvu, cinisku attieksmi pret viņu, iebiedēšanu, pazemošanu vai ņirgāšanos roku

dzelžu pielietošanas laikā.

[3.8] Pirmās instances tiesa ar spriedumu tā spēkā stājušajā daļā nekonstatēja pieteicēja veselībai radītu kaitējumu, attiecīgi lieta izskatāma tikai

daļā par morālo kaitējumu un visi pieteicēja argumenti par veselībai nodarīto kaitējumu ir atstājami bez ievērības.

[3.9] Personas slimība vispārīgi pati par sevi varētu būt pamats roku dzelžu pielietošanu uzskatīt par nesamērīgu, tomēr izskatāmajā gadījumā šādi

apstākļi netiek konstatēti. Pieteicēja diagnozes ir saistītas ar elpošanas orgānu saslimšanām. Balsta un kustību orgānu sistēmas slimības vai kādas citas

tādas saslimšanas, kuru gadījumā roku dzelžu pielietošana būtu vērtējama kā nežēlīga vai cietsirdīga, nav konstatējamas.

Lietā ir epikrīze-izraksts, ko iesniegusi pārvalde, un epikrīze-izraksts, ko iesniedzis pieteicējs. Pieteicējs uzskata, ka pārvaldes iesniegtais

dokuments ir viltots, jo divas diagnozes tajā ir pierakstītas rokrakstā. Tomēr abos dokumentos atspoguļotā informācija ir faktiski identiska.

[4] Pieteicējs ir iesniedzis kasācijas sūdzību, norādot šādus iebildumus.

[4.1] Ar Administratīvās rajona tiesas 2014.gada 6.augusta spriedumu lietā Nr. A420491313 Jelgavas cietuma administrācijas faktiskā rīcība tika

atzīta par prettiesisku. Pieteicējam ir tiesības uz atbilstīgu nemantiskā (morālā) kaitējuma atlīdzinājumu. Turklāt pieteicējs nav līdzatbildīgs, jo ir veicis visas

iespējamās darbības, lai samazinātu savu kaitējumu un zaudējumus.

[4.2] Apgabaltiesa nav piemērojusi civiltiesību principus.

[4.3] Izvērtējot atlīdzinājuma apmēru, ir jāņem vērā Eiropas Cilvēktiesību tiesas prakse.

[4.4] Apgabaltiesa nepamatoti lietai Nr. A420256815 ir pievienojusi materiālus no lietas Nr. A420491313 un atteikusies izpildīt jau spēkā stājušos

spriedumu.

[4.5] Nenopratinot lieciniekus /pers. B/ un /pers. C/, apgabaltiesa ir pārkāpusi objektīvās izmeklēšanas principu lietā.

[4.6] Apgabaltiesa aprakstošajā daļā nav pilnībā atspoguļojusi pieteicēja iesniegto paskaidrojumu būtību.

[4.7] Jautājumā par nemantiskā (morālā) kaitējuma atlīdzināšanu ieslodzītajai personai par nepamatotu tiesību aizskārumu, izmantojot speciālos

līdzekļus, nav izveidojusies judikatūra.

[4.8] Apgabaltiesa nepamatoti norādījusi, ka izvērtējamais atlīdzinājuma apmērs ir 1000 euro, jo pieteicējs ir vērsies tiesā par nemantiskā

kaitējuma atlīdzinājuma 13 000 euro noteikšanu.

Motīvu daļa

[5] Pieteicējs vērsās tiesā par nemantiskā (morālā un personiskā) kaitējuma atlīdzinājuma 13 000 euro noteikšanu. Administratīvā rajona tiesa ar

2016.gada 27.janvāra spriedumu noteica pieteicējam nemantiskā (morālā) kaitējuma atlīdzinājumu 1000 euro. Pieteicējs par pirmās instances tiesas

spriedumu apelācijas sūdzību neiesniedza. Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 263.panta otrajai daļai spriedums nepārsūdzētajā daļā stājas spēkā,

kad beidzies termiņš tā pārsūdzēšanai. Līdz ar to Administratīvās rajona tiesas spriedums noraidītajā daļā ir stājies spēkā, un apgabaltiesa pareizi ir

norādījusi, ka tai konkrētajā gadījumā bija jāizvērtē tikai tas, vai par nemantisko (morālo) kaitējumu, kas nodarīts ar Jelgavas cietuma prettiesisko

faktisko rīcību, pielietojot roku dzelžus laika periodā no 2012.gada 5.februāra līdz 2013.gada 5.februārim, pieteicējam ir nosakāms atlīdzinājums naudā

apmērā līdz 1000 euro.

[6] Satversmes 92.pants noteic, ka nepamatota tiesību aizskāruma gadījumā ikvienam ir tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu.

Administratīvā procesa likuma 92.pants noteic, ka ikviens ir tiesīgs prasīt atbilstīgu atlīdzinājumu par mantiskajiem zaudējumiem vai personisko

kaitējumu, arī morālo kaitējumu, kas viņam nodarīts ar administratīvo aktu vai iestādes faktisko rīcību.

Saskaņā ar Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma 14.panta pirmo daļu nemantiskais (morālais) kaitējums ir nosakāms

atbilstoši aizskarto tiesību un ar likumu aizsargāto interešu nozīmīgumam un konkrētā aizskāruma smagumam, ņemot vērā iestādes rīcības tiesisko un

faktisko pamatojumu un motīvus. Attiecīgi konkrētajā gadījumā apgabaltiesai bija jāizvērtē, vai pieteicēja tiesību aizskārums ir pietiekami būtisks, lai

atlīdzinājumu noteiktu naudā.

[7] Nosakot atlīdzinājumu, tiesa pauž valsts nostāju par aizskarto tiesību un paša tiesību aizskāruma nozīmīgumu. Tādējādi atlīdzinājums

demokrātiskā un tiesiskā valstī nedrīkst būt nesamērīgi mazs (Senāta 2016.gada 30.novembra sprieduma lietā Nr. SKA?1214/2016 (A420520313)

6.punkts).

Senāts ir atzinis, ka atlīdzinājuma noteikšanai ir jāņem vērā arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas atzītais, ka, pat ja valsts ir atzinusi cilvēktiesību

pārkāpumu, bet noteikusi atlīdzinājumu, kas ir ievērojami zemāks par minimumu, kādu Eiropas Cilvēktiesību tiesa parasti piešķir par attiecīgu

pārkāpumu, persona saglabā upura statusu Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk – Konvencija) 34.panta izpratnē.

Līdz ar to, nosakot atlīdzinājumu, tiesai jāsalīdzina Eiropas Cilvēktiesību tiesas noteiktais atlīdzinājums līdzīgās lietās un jāņem vērā ne tikai Latvijas

ekonomiskās iespējas, bet arī tas, ka atlīdzinājums par nemantisko kaitējumu nedrīkst būt ievērojami zemāks par minimumu, kādu noteikusi Eiropas

Cilvēktiesību tiesa salīdzināmās lietās (Senāta 2012.gada 20.aprīļa sprieduma lietā Nr. SKA?372/2012 (A42696509) 9.punkts).

[8] Apgabaltiesa nav izvērtējusi Eiropas Cilvēktiesību tiesas noteikto atlīdzinājumu līdzīgās lietās, norādot tikai, ka Eiropas Cilvēktiesību tiesa

vairākās lietās, pat konstatējot nopietnu pārkāpumu, ir norādījusi, ka šāda pārkāpuma konstatācija var būt taisnīga atlīdzība par jebkuru nemantisku

kaitējumu, ko cietusi persona. Lai gan šī atziņa pati par sevi ir pareiza, apgabaltiesa nav ņēmusi vērā, ka lietā „Lavents v. Latvia” (Eiropas Cilvēktiesību

tiesas 2002.gada 28.novembra spriedums lietā „Lavents v. Latvia”, iesnieguma Nr. 58442/00) konstatētie apstākļi ir atšķirīgi. Savukārt Eiropas

Cilvēktiesību tiesas noteiktais atlīdzinājums līdzīgās lietās nav vērtēts.

Izvērtējot Eiropas Cilvēktiesību tiesas noteikto atlīdzinājumu līdzīgās lietās, Senāts secina, Eiropas Cilvēktiesību tiesa par nepamatotu roku dzelžu

piemērošanu atlīdzinājumu ir noteikusi naudā (Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2011.gada 20.janvāra spriedums lietā „Kashavelov v. Bulgaria”,

iesnieguma Nr. 891/05, 56.punkts; Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2018.gada 29.maija spriedums lietā „Goriunov v. the Republic of Moldova”,

iesnieguma Nr. 14466/12, 45.punkts).

Piemēram, lietā „Kashavelov v. Bulgaria” pieteicējam automātiski tika piemēroti roku dzelži, kad viņš pārvietojās ārpus kameras cietuma teritorijā,

arī ikdienas pastaigu laikā (minētā sprieduma 39.punkts). Eiropas Cilvēktiesību tiesa konstatēja Konvencijas 3.panta pārkāpumu un noteica

atlīdzinājumu 7000 euro. Lai gan konkrētajā lietā tika konstatēts arī Konvencijas 6. un 13.panta pārkāpums un līdz ar to nav iespējams noteikt precīzu

atlīdzinājuma apmēru tieši par Konvencijas 3.panta pārkāpumu, tomēr nav pamata uzskatīt, ka par Konvencijas 3.panta pārkāpumu atlīdzinājums naudā

netika noteikts.

To, ka par šāda veida pārkāpumiem tiek noteikts atlīdzinājums naudā, apliecina arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedums lietā „Goriunov v. the

Republic of Moldova”. Šajā lietā Eiropas Cilvēktiesību tiesa, neskatoties uz faktu, ka ieslodzītā persona piecu mēnešu laikā roku dzelžos pavadīja ļoti

īsus laika periodus, konstatēja Konvencijas 3.panta pārkāpumu (tas bija vienīgais lietā konstatētais pārkāpums) un noteica nemantiskā kaitējuma

atlīdzinājumu 4500 euro (minētā sprieduma 25., 33., 41. un 45.punkts).

Ņemot vērā minēto, apgabaltiesa, lemjot par atlīdzinājuma veidu, nav izvērtējusi visus apstākļus, un šis pārkāpums varēja ietekmēt lietas iznākumu.

[9] Apgabaltiesa, pamatojot to, ka pieteicēja gadījumā nav nosakāms atlīdzinājums naudā, norādīja, ka, lemjot par nemantiskā (morālā) kaitējuma

atlīdzinājumu, ir jāņem vērā arī pieteicēja personību raksturojošo iezīmju kopums, jo tieši šīs īpašības ir bijis pamats aizdomām par iespējamu uzbrukumu,

iespējamu nepakļaušanos vai pretošanos, mēģinājumu bēgt vai nodarīt kaitējumu sev un citām personām. Tomēr, kā pieteicējs pamatoti norādījis

kasācijas sūdzībā, pieteicēja personību raksturojošo iezīmju kopums jau tika izvērtēts Administratīvās rajona tiesas 2014.gada 6.augusta spriedumā lietā

Nr. A420491313, kurš ir stājies spēkā. Šajā spriedumā tika atzīts, ka pieteicēja personība un uzvedība cietumā nav radījusi pamatu roku dzelžu

piemērošanai laika periodā no 2012.gada 5.februāra līdz 2013.gada 5.februārim.

Šajā sakarā norādāms, ka spēkā stājies tiesas spriedums kļūst visiem obligāts, proti, tas kļūst par res judicata. Tas ir saistošs ne tikai procesa

dalībniekiem, kuriem Administratīvā procesa likuma 263.panta trešā daļa aizliedz no jauna iesniegt tiesā pieteikumu par to pašu priekšmetu uz tā paša

pamata, kā arī citā procesā apstrīdēt tiesas nodibinātos faktus, bet arī tiesai, kurai ir pienākums, no vienas puses, nepieļaut pieteikuma par to pašu

priekšmetu uz tā paša pamata atkārtotu pieņemšanu (Administratīvā procesa likuma 191.panta pirmās daļas 3.punkts) vai otrreizēju izskatīšanu pēc

būtības (Administratīvā procesa likuma 282.panta 3.punkts), no otras puses, izšķirot šo administratīvā procesa dalībnieku citus strīdus, ievērot šādā

spriedumā konstatēto faktu prejudiciālo nozīmi (Administratīvā procesa likuma 153.panta trešā daļa). Spēkā stājušās tiesas sprieduma tiesiskās sekas –

neapstrīdamība un negrozāmība – izpaužas tajā, ka to nevar nekādā veidā pārskatīt (revidēt), grozīt vai atcelt nedz tā pati tiesa, kas spriedumu taisījusi,

nedz augstākas instances tiesa, izņemot likumā īpaši noteiktus gadījumus (piemēram, Administratīvā procesa likuma 39.nodaļa) vai citus retus gadījumus,

kad ir radusies kolīzija starp res judicata principu un kādu citu tiesību principu (sal.: Senāta 2018.gada 12.marta sprieduma lietā Nr. SKC?1/2018

(C30716512) 10.2.apakšpunkts).

Apgabaltiesa, vērtējot to, vai pieteicēja personību raksturojošo iezīmju kopums varēja būt pamats roku dzelžu lietošanai, faktiski ir pārskatījusi

Administratīvās rajona tiesas 2014.gada 6.augusta spriedumu lietā Nr. A420491313, kurš ir stājies spēkā, tādējādi pārkāpjot res judicata principu. Arī

šis pārkāpums varēja ietekmēt lietas iznākumu.

[10] Ņemot vērā minēto, Administratīvās apgabaltiesas spriedums ir atceļams un lieta nododama jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesai.

Tā kā Senāts jau secināja, ka ir pamats apgabaltiesas tiesas sprieduma atcelšanai, tad procesuālās ekonomijas dēļ Senāts nevērtēs pārējos

kasācijas sūdzības argumentus.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 129.1panta pirmās daļas 1.punktu, 348.panta pirmās daļas 2.punktu un 351.pantu, Senāts

nosprieda:

atcelt Administratīvās apgabaltiesas 2017.gada 3.jūlija spriedumu un nosūtīt lietu daļā par nemantiskā atlīdzinājuma noteikšanu līdz 1000 euro

jaunai izskatīšanai Administratīvajai apgabaltiesai;

atmaksāt /pers. A/ samaksāto drošības naudu 10 euro.

Spriedums nav pārsūdzams.

A. Kovaļevska A. Guļāns V. Krūmiņa