Court dismissed claim against property manager for water damage caused by a radiator valve in the tenant's exclusive unit.
Sintesi Legislator
Generato dall'IAThe court dismissed ERGO Insurance SE's claim against SIA "Jūrmalas namsaimnieks" for damages resulting from a radiator valve failure in a tenant's exclusive apartment. The plaintiff argued the property manager was liable for the building's engineering systems, but the defendant maintained that the defective component was located within the tenant's exclusive ownership. The court ruled that the tenant, not the manager, bears responsibility for maintaining the specific heating equipment inside their unit and failed to prove the manager's fault caused the loss.
Regesto Legislator
Generato dall'IACivil Law Act s. 1084; Civil Law Act s. 1779: A property manager is not liable for damage caused by defective engineering equipment located within a tenant's exclusive ownership unless the manager's negligence directly caused the loss.
Parole chiave
Generato dall'IADisposizioni normative citate
Generato dall'IAGiurisprudenza citata
Generato dall'IADecisioni correlate
Generato dall'IATesto completo
ECLI:LV:RIRT:2019:0705.C33269419.3.S
Civillieta Nr.C33269419
Lietas arhīva Nr. C-2694-19/25
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Jūrmalā 2019.gada 5.jūlijā
Rīgas rajona tiesa:
tiesnesis Raimonds Buls,
izskatīja rakstveida procesā vienkāršotās procedūras civillietu- ERGO Insurance SE Latvijas filiāles prasībā pret SIA “Jūrmalas namsaimnieks” par
naudas piedziņu.
Aprakstošā daļa
[1] 2019.gada 31.janvārī prasītāja cēla tiesā prasību pret atbildētāju, iesniedzot prasības pieteikumu vienkāršotajā procedūrā par naudas piedziņu.
[2] Prasības pieteikumā ietverts šāds prasījums: piedzīt no atbildētājas prasītājas labā zaudējumus [atlīdzību] 1476,78 eiro apmērā, valsts nodevu
221,52 eiro un ar lietas vešanu saistītos izdevumus 3,30 eiro. Prasītāja lūdz noteikt prasītājai tiesības saņemt likumiskos procentus- 6% apmērā no
nenomaksātās parāda summas par laiku līdz sprieduma izpildei.
[3] Prasības pieteikumā- citu apstākļu starpā- norādīts, ka 2018.gada 21.jūnijā tika saliets /pers. A/ piederošais un apdrošinātais dzīvoklis /adrese
A/. Atbildētāja sastādīja aktu, kurā tika norādīts, ka dzīvokļa īpašumā Nr.17 ir plīsis radiatora atgaisošanas ventilis. Pamatojoties uz apdrošināšanas
līguma noteikumiem, prasītāja izmaksāja /pers. A/ apdrošināšanas atlīdzību 1476,78 eiro, kas ir dzīvoklim noplūdes rezultātā nodarīto zaudējumu apmērs.
Prasītāja norāda tās uzskatu, ka saskaņā ar likumu apkures sistēma ir dzīvojamās mājas inženierkomunikāciju sistēma. Dzīvojamā māja, kurā notika
minētais apdrošināšanas gadījums, atrodas atbildētājas pārvaldīšanā. Norādīts arguments, ka atbildētājai saskaņā ar likumu ir pienākums pārvaldīt un
apsaimniekot mājas kopīpašumā esošās daļas un kopējās inženiertehniskās komunikācijas. Norādīts uzskats, ka atbildētāja ir pilnībā atbildīga par
notikušo ūdens noplūdi un tās rezultātā nodarītajiem zaudējumiem. Apdrošināšanas atlīdzību 1476,78 eiro apdrošinājuma ņēmējam prasītāja izmaksāja
personīgi. Prasītāja saskaņā ar likuma “Par apdrošināšanas līgumu” 40.panta pirmo daļu izmaksātās summas apmērā ir pārņēmusi apdrošinātā- /pers. A/-
prasības tiesības pret personu, kas ir atbildīga par zaudējumiem. Norādīts uzskats, ka atbildētāja nav pienācīgi sekojusi tās apsaimniekošanā nodotās
dzīvojamās mājas komunikāciju tehniskajam stāvoklim, kas noveda pie dzīvokļa iekštelpu bojājuma, tādejādi nodarot zaudējumus trešās personas
mantai.
[4] Atbildētāja iesniedza rakstveida paskaidrojumu par prasību, tajā norādot, ka prasību neatzīst. Paskaidrojumā- citu apstākļu starpā- norādīti
šādi apstākļi, uz kuriem pamatoti atbildētājas iebildumi pret prasību,- ka atbildētāja veic dzīvojamās mājas /adrese/pārvaldīšanu, pamatojoties uz
2014.gada 14.februārī noslēgto pilnvarojuma līgumu ar Jūrmalas pilsētas domi. Noradīts arguments, ka no likuma izriet, ka dzīvokļa īpašuma īpašnieki
personīgi ir atbildīgi par atsevišķā īpašuma inženierkomunikācijām, bet par kopīpašuma esošajā daļā ietilpstošajām inženierkomunikācijām atbild visi
dzīvokļu īpašnieki kā kopīpašnieki. Norādīts arguments, ka negadījums nav noticis kopīpašumā esošajām inženierkomunikācijām. Dzīvokļu īpašnieki
dzīvojamā mājā, kurā notika apdrošināšanas gadījums, nav noslēguši ar atbildētāju pārvaldīšanas līgumu un nav noteikuši kārtību, kādā pārvaldniekam
vizuāli jāpārbauda kopīpašuma daļā ietilpstošo inženierkomunikāciju daļas. Norādīts arguments, ka prasītāja nav pierādījusi konkrētu atbildētājas
prettiesisku rīcību.
[5] Puses nav izteikušas lūgumu izskatīt lietu tiesas sēdē.
Motīvu daļa
[6] Tiesa, iepazinusies ar atbildētājas paskaidrojumu, pārbaudījusi un novērtējusi lietā esošos pierādījumus, atzīst, ka prasība ir nepamatota un
noraidāma, tālāk norādīta pamatojuma dēļ.
[7] Tiesa ar lietā iesniegtajiem rakstveida pierādījumiem nodibināja, ka 2018.gada 24.maijā prasītāja noslēdza ar /pers. A/- kā apdrošinājuma
ņēmēju- apdrošināšanas līgumu, apdrošinot dzīvokli /adrese A/ Apdrošināšanas polisē norādīts, ka apdrošinātais šajā līguma daļā ir /pers. B/, kurš,
pretēji prasītājas prasības pieteikumā norādītajiem apstākļiem,- ka apdrošinātā dzīvokļa īpašniece bija /pers. A/-, kā to noskaidroja tiesa, apskatot
iepriekšminētā nekustamā īpašuma zemesgrāmatas nodalījumu, bija apdrošinātā dzīvokļa īpašuma īpašnieks dienā, kad notika apdrošināšanas gadījums,
un ir minētā dzīvokļa īpašnieks arī strīda izšķiršanas laikā.
[7.1] Ar 2018.gada 28.jūnijā atbildētājas darbinieku sastādīto pārbaudes aktu tiesa nodibināja apstākļus, ka 2018.gada 21.jūnijā ir notikusi
/adrese A/noliešana no augšas- no 17.dzīvokļa īpašuma-, jo, saskaņā ar santehniķu brigādes sniegto informāciju, 17.dzīvokļa īpašumā- istabā- ir plīsis
radiatora atgaisošanas ventilis, pēc kā avārijas sekas ir novērstas.
[7.2] Tiesa nodibināja, ka, pretēji prasības pieteikumā norādītajam,- ka prasītāja izmaksāja /pers. A/ apdrošināšanas atlīdzību-, prasītāja
2018.gada 18.septembrī ir veikusi apdrošināšanas atlīdzības izmaksu 1476,78 eiro apmērā nevis apdrošinātajam vai apdrošinājuma ņēmējam, bet gan
SIA “Carlstrom”, kas ir iesniegusi prasītājai minētās kapitālsabiedrības 2018.gada 9.septembra rēķinu.
[7.3] Tiesa nodibināja, ka Jūrmalas pilsētas dome, 2014.gada 11.februārī noslēdzot ar atbildētāju pilnvarojuma līgumu par Jūrmalas pilsētas
pašvaldības valdījumā esošo privatizēto dzīvojamo māju pārvaldīšanu, uzdeva atbildētājai- kā pārvaldniekam- veikt Dzīvojamo māju pārvaldīšanas
likumā minētās obligāti veicamās pārvaldīšanas darbības valdītāja valdījumā esošajās dzīvojamās mājās, tai skaitā, dzīvojamā mājā /adrese/.
[8] Likums “Par apdrošināšanas līgumu”, pamatojoties uz kuru prasītāja ir cēlusi prasību, ir zaudējis spēku 2018.gada 1.jūnijā, stājoties spēkā
Apdrošināšanas līguma likumam, un pēdējais minētais likums bija spēkā tad, kad prasītāja izmaksāja sprieduma 7.2.punktā norādīto apdrošināšanas
atlīdzību.
Apdrošināšanas līguma likuma 45.panta pirmā daļa noteic, ka apdrošinātājam, kas izmaksājis apdrošināšanas atlīdzību, ir subrogācijas tiesība.
Minētā likuma 1.panta pirmās daļas 23.punktā paskaidrots, ka subrogācijas tiesība ir apdrošinātāja, kas izmaksājis apdrošināšanas atlīdzību, tiesība
pārņemt apdrošinātā prasības tiesības izmaksātās summas apmērā pret personu, kura ir atbildīga par zaudējumiem.
[8.1] Prasītāja nav pierādījusi lietā faktu, ka tā ir izmaksājusi apdrošināšanas atlīdzību apdrošinātajam, kas ir apdrošināšanas līgumā norādītā
persona- /pers. B/. Prasības pieteikumā norādīts,- ka apdrošināšanas atlīdzību prasītāja izmaksāja apdrošinājuma ņēmējai, bet ar lietā esošajiem
pierādījumiem nodibinātie faktiskie apstākļi ir tādi (skat. sprieduma 7.2.punktu), ka apdrošināšanas atlīdzību prasītāja ir izmaksājusi apdrošināšanas
līgumā nenorādītai personai.
[8.2] Ievērojot lietā nodibinātos apstākļus un Apdrošināšanas līguma likuma 1.panta pirmās daļas 23.punkta, 45.panta pirmās daļas noteikumus,
tiesa secina, ka prasītājai, izmaksājot apdrošināšanas atlīdzību apdrošināšanas līgumā nenorādītai personai, nav tiesību pārņemt apdrošinātā prasības
tiesības izmaksātās summas apmērā, kas ir pirmais pamats prasības noraidīšanai.
[9] Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6.panta otrā daļa noteic, ka viena no dzīvojamās mājas obligāti veicamajām pārvaldīšanas darbībām ir
dzīvojamās mājas, tajās esošo iekārtu un komunikāciju apsekošana, tehniskā apkope un kārtējais remonts.
Ministru kabineta 2010.gada 28.septembra noteikumu Nr.907 “Noteikumi par dzīvojamās mājas apsekošanu, tehnisko apkopi, kārtējo remontu
un energoefektivitātes minimālajām prasībām”, kas izdoti saskaņā ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6.panta piekto daļu, 3.1 pants, kas bija spēkā
laikā, kad notika prasības pieteikumā norādītais apdrošināšanas gadījums, noteica, ka dzīvokļu īpašumos sadalītā dzīvojamā mājā pārvaldnieks
kopīpašuma daļā ietilpstošo iekārtu un inženierkomunikāciju daļas, kas atrodas atsevišķos īpašumos, vizuāli pārbauda pārvaldīšanas līgumā noteiktajā
kārtībā.
[9.1] Starp pusēm lietā nav strīda par faktu, ka prasītājas apdrošinātā dzīvokļa noplūde ir notikusi, plīstot sildelementa detaļai, kas atradās
atsevišķā īpašumā- dzīvokļa īpašumā /adrese B/ Minētā dzīvokļa īpašuma īpašniece nav atbildētāja; minētā dzīvokļa īpašuma telpas nav dzīvojamās
mājas pārvaldniekam jebkurā laikā pieejamas telpas, bet gan minētā dzīvokļa īpašuma īpašnieka un tā lietotāju tiesības uz mājokļa neaizskaramību
aizsargā Latvijas Republikas Satversmes 96.pants.
[9.2] Lietā nav pierādīts fakts, ka dzīvojamās mājas /adrese/dzīvokļu īpašnieki ir noslēguši ar dzīvojamās mājas pārvaldnieku [atbildētāju]
dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumu, kurā saskaņā ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 11.panta otro daļu ir jānorāda dzīvojamās mājas
īpašnieka pārvaldniekam uzdotās obligāti veicamās pārvaldīšanas darbības un arī kārtību, lai pārvaldnieks varētu veikt dzīvojamās mājas iekārtu un
komunikāciju apsekošanu, tehnisko apkopi un kārtējo remontu, ja kopīpašuma daļā ietilpstošā iekārta un inženierkomunikāciju daļas atrodas atsevišķā
dzīvokļa īpašumā.
[9.3] Par pārvaldīšanas līguma nenoslēgšanu ar atbildētāju- kā dzīvojamās mājas pārvaldnieku- ir atbildīgs dzīvojamās mājas īpašnieks, kas
dzīvojamā mājā /adrese/ir dzīvokļu īpašnieki, kuriem saskaņā ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 9.pantu ir paredzēta atbildība par dzīvojamās
mājas pārvaldīšanu, tajā skaitā par šā likuma 6.panta otrās daļas noteikumu nepildīšanu vai nepienācīgu izpildi.
[9.4] Tiesa atzīst par pamatotu atbildētājas argumentu, ka arī saskaņā ar Civillikuma 1084.panta pirmo daļu, kas noteic, ka katram būves
īpašniekam, par kādu saskaņā ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 1.panta 2.punktu ir atzīstami arī dzīvokļu īpašnieki dzīvojamā mājā, lai aizsargātu
sabiedrisko drošību, jātur būve tādā stāvoklī, ka no tās nevar rasties kaitējums ne kaimiņiem, ne garāmgājējiem, ne arī tās lietotājiem, dzīvokļu īpašnieki ir
atbildīgi par to, lai no to atsevišķā īpašumā faktiski esošām kopīpašuma daļā ietilpstošajām inženierkomunikācijām nerastos kaitējums citiem dzīvokļu
īpašniekiem.
[9.5] Tiesa secina, ka prasītāja lietā nav pierādījusi atbildētājas prettiesisku rīcību, kas ir cēloņsakarībā ar apdrošinātā ciesto zaudējumu, kas,
ievērojot Civillikuma 1779.panta noteikumus, ir otrs pamats prasības noraidīšanai.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8.panta pirmo daļu, 97.panta pirmo daļu, 190., 250.25., 250.27 pantu, tiesa
nosprieda
noraidīt pilnīgi ERGO Insurance SE Latvijas filiāles prasību pret SIA “Jūrmalas namsaimnieks” par naudas piedziņu.
Puses 10 dienu laikā no saīsinātā sprieduma sastādīšanas datuma- 2019.gada 5.jūlija- var iesniegt tiesai sprieduma sastādīšanas lūgumu,
un, ja puse būs iesniegusi sprieduma sastādīšanas lūgumu, sprieduma noraksts būs pieejams tiesas kancelejā 2019.gada 5.augustā.
Ja puse būs iesniegusi sprieduma sastādīšanas lūgumu, spriedumu 20 dienu laikā no 2018.gada 5.augusta varēs pārsūdzēt apelācijas kārtībā, ja
pastāvēs kāds no CPL 440.2 pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem, Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijā.
Tiesnesis (personiskais paraksts) R.Buls