Legislator Giurisprudenza & Legislazione
130028220 / 1-0282-20 ECLI:LV:RVPT:2020:0507.130028220.1.S Generato dall'IA

Court imposes €20 fine for refusing police order during COVID-19 emergency lockdown. Defendant found guilty of administrative offense.

Numero d'incarto 130028220 / 1-0282-20
Autorità giudiziaria
Giurisdizione Lettonia (LV)
Data della decisione
Esito del giudizio Accolto (Allowed)

Sintesi Legislator

Generato dall'IA

The court found the defendant guilty of refusing to obey a police officer's lawful order to stop running during a public gathering. The court rejected the defendant's failure to submit explanations and confirmed the facts based on the police report. Consequently, the court imposed a €20 fine under the Administrative Offences Code, noting no aggravating or mitigating circumstances were present.

Regesto Legislator

Generato dall'IA

Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175. un 32. pants: A person who unreasonably refuses to obey a lawful order of a police officer performing public order duties commits an administrative offense and shall be liable to a fine or administrative arrest.

Parole chiave

Generato dall'IA
administrative offense refusal to obey police order public order administrative fine COVID-19 emergency administrative code domanda d'asilo di cittadino nigeriano

Disposizioni normative citate

Generato dall'IA
Administrative Offences Code Article 175
Administrative Offences Code Article 32
Administrative Offences Code Article 33
Administrative Offences Code Article 34
Administrative Offences Code Article 22
Administrative Offences Code Article 10
Administrative Offences Code Article 268.1
Administrative Offences Code Article 274
Administrative Offences Code Article 275
Administrative Offences Code Article 289.6
Administrative Offences Code Article 289.7
Administrative Offences Code Article 289.16
Administrative Offences Code Article 289.17
Administrative Offences Code Article 289.18
Administrative Offences Code Article 299

Giurisprudenza citata

Generato dall'IA
Generato dall'IA

Ti chiedi come si applica questa sentenza alla tua fattispecie?

Analizza questa decisione insieme alla legislazione federale e cantonale, ai commentari e alla giurisprudenza successiva in Legislator AI.

Apri in Legislator →

Testo completo

ECLI:LV:RVPT:2020:0507.130028220.1.S

Lieta Nr.130028220

Lietvedības Nr.1-0282-20/2

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

2020.gada 7.maijā

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa

šādā sastāvā : tiesnese K.Maike

2020.gada 7.maijā

Rīgā, Abrenes ielā 8, rakstveida procesā izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu, attiecībā pret /pers. A/, personas kods

/personas kods/, protokolā norādītā dzīvesvieta /adrese A/, un

konstatēja:

2020.gada 9.aprīlī Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Teikas iecirkņa Kārtības policijas nodaļas inspektors

sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PC477618, par to, ka 2020.gada 6.martā plkst.10.10, Rīgā, Nīcgales ielā 2,

sabiedriskā vietā, /pers. A/ ļaunprātīgi nepakļāvās policijas darbinieka likumīgām prasībām, proti, uz vairākkārtējām prasībām

apstāties un nebēgt no notikuma vietas, attiecās un turpināja skriet no notikuma vietas, ko apstiprina Rīgas pašvaldības policijas

Vidzemes pārvaldes inspektora R.Miķelsona dienesta ziņojums.

Izdarītais administratīvais pārkāpums kvalificēts pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.panta par

ļaunprātīgu nepakļaušanos policijas darbinieka, pašvaldības policijas darbinieka, robežsarga vai zemessarga, kā arī karavīra

likumīgajam rīkojumam vai prasībai, kad viņi izpilda sabiedriskās kārtības sargāšanas vai dienesta pienākumus.

Administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšana ir pakļauta pilsētas (rajona) tiesai.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.6panta noteikumiem 2020.gada 16.aprīlī Valsts policijas Rīgas

reģiona pārvaldes Rīgas Teikas iecirkņa Kārtības policijas nodaļai un /pers. A/ nosūtīts paziņojums par lietas izskatīšanu,

izskaidrojot Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.6panta ceturto daļu, ka lietas dalībnieki var iesniegt

paskaidrojumus, pieteikt noraidījumu, kā arī iesniegt citus ar lietas izskatīšanu saistītus pieteikumus vai lūgumus līdz 2020.gada

29.aprīlim, vienlaikus paziņojot lietas dalībniekiem, ka pamatojoties uz likuma “Par valsts institūciju darbību ārkārtējās

situācijas laikā saistībā ar Covid-19 izplatību” 5.panta otro daļu, lietas izskatīšana paredzēta rakstveida procesā 2020.gada

7.maijā.

/pers. A/ tiesas noteiktajā termiņā paskaidrojumus administratīvā pārkāpuma lietā nav sniedzis.

Tā kā tiesa neuzskatīja par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, pamatojoties uz likuma “Par valsts institūciju darbību

ārkārtējās situācijas laikā saistībā ar Covid-19 izplatību” 5.panta otro daļu, tiesa lietu izskata rakstveida procesā.

Motīvu daļa

Pārbaudījusi un novērtējusi lietas materiālus, tiesa uzskata, ka /pers. A/ izdarīja Latvijas Administratīvo pārkāpumu

kodeksa 175.pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu un viņa vaina pierādīta ar:

2020.gada 9.aprīļa administratīvā pārkāpuma protokolā Nr.PC477618 fiksēto;

Rīgas pašvaldības policijas Vidzemes pārvaldes inspektora R.Miķelsona 2020.gada 6.marta dienesta ziņojumā norādīto;

Izdruku no Rīgas pašvaldības policijas Elektroniskā notikumu žurnāla.

Saskaņā ar likuma „Par policiju” 22.panta pirmo daļu, policijas darbinieks ir valsts varas pārstāvis, un likumīgās prasības

un rīkojumi, ko viņš izvirzījis vai devis, pildot dienesta pienākumus, visām personām ir obligāti jāizpilda. Nepakļaušanās

policijas darbinieka likumīgajām prasībām ir sodāma.

Izvērtējot administratīvā pārkāpuma protokolā norādītās /pers. A/ darbības, lietā esošos materiālus, kas apliecina

administratīvā pārkāpuma protokolā norādīto, tiesa secina, ka policijas darbinieki notikuma vietā pildīja savus dienesta

pienākumus, nodrošinot sabiedrisko kārtību sadarbībā ar “Rīgas satiksme” kontrolieriem pasākuma plāna Nr.RPVP-20-4-plr

ietvaros. Pie šādiem apstākļiem tiesa atzīst, ka policijas darbiniekiem bija tiesības aizturēt /pers. A/, lai pārbaudītu viņa

personību, līdz ar ko viņam bija pienākums policijas darbinieku prasības izpildīt. Kā izriet no policijas darbinieka ziņojuma,

/pers. A/ to atteicās darīt, līdz ar to tiesa atzīst, ka viņš ļaunprātīgi nepakļāvās policijas darbinieka likumīgam rīkojumam vai

prasībai, tas ir, attiecās palikt notikuma vietā un bēga no tās, kas tiesas ieskatā, nepārprotami uzskatāmas par ļaunprātīgu

nepakļaušanos policijas darbinieka likumīgajam rīkojumam vai prasībai, kad viņš izpilda sabiedriskās kārtības sargāšanas vai

dienesta pienākumus.

Tiesa nekonstatē, ka fiksējot administratīvo pārkāpumu, kā arī sastādot administratīvā pārkāpuma protokolu, policijas

darbinieki būtu pārkāpuši viņu pienākumu reglamentējošo normatīvo aktu prasības, tāpat arī tiesa nekonstatē apstākļus, kas

būtu par pamatu apšaubīt policijas darbinieku objektivitāti un iespējas fiksēt administratīvo pārkāpumu, viņu kompetences

ietvaros.

Tiesa norāda, ka publiskajās tiesībās darbojas publiskās ticamības princips, un policijas amatpersonu sastādītiem

dokumentiem, arī administratīvo pārkāpumu protokoliem, a apriori ir publiskā ticamība, un tos iespējams apšaubīt iesniedzot

pierādījumus, kas to apstiprina.

Tiesa, ņemot vērā tiesu praksi, atzīst, ka, lai gan policijas darbinieku sastādītie dokumenti (arī protokoli un ziņojumi) paši

par sevi nav uzskatāmi par absolūti ticamiem un neapstrīdamiem, tomēr policijas darbinieku sastādītajiem dokumentiem par

notikumiem, kas risinājušies, tiem pildot savus dienesta pienākumus, ir piešķirama augsta ticamības pakāpe. Lai konstatētu, ka

policijas darbinieki ir pieļāvuši nepilnības vai kļūdas dokumentu sastādīšanā, ir nepieciešami pārliecinoši pierādījumi (sk.

Administratīvās apgabaltiesas 2005.gada 3.decembra sprieduma lietā AA 13-05/5 17.1.apakšpunktu, 2005.gada 9.decembra

sprieduma lietā 666-05/5 15.1.apakšpunktu). Policijas darbinieka ziņojums pats par sevi nav uzskatāms par absolūti ticamu un

neapstrīdamu. Tomēr, lai apšaubītu policijas darbinieka sniegtās ziņas, kas ir arī apstiprinātas ar rakstveida pierādījumiem,

konkrētajā gadījumā ar administratīvā pārkāpuma protokolu un lēmumu, lietā ir jāpastāv īpašiem apstākļiem, kas spēj šādas

šaubas izraisīt (sk. Administratīvās apgabaltiesas 2009.gada 19.oktobra sprieduma lietā Nr.113007108 9.punktu).

Administratīvā pārkāpuma lietas iztiesāšanas laikā nav konstatēti fakti, kas norādītu uz to, ka policijas darbinieki tieši vai

netieši, kaut kādu personīgu motīvu vadīti, būtu ieinteresēti /pers. A/ administratīvi sodīt.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka nav pamata atzīt policijas darbinieka rīcību par negodprātīgu un administratīvā

pārkāpuma protokolā un dienesta ziņojumā minētās ziņas un aprakstītos notikuma apstākļus par nepatiesiem un to apšaubīt.

Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 32.pantu, nosakot sodu /pers. A/, tiek ņemts vērā izdarītā

pārkāpuma raksturs, pārkāpēja personību raksturojošie dati, atbildību mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 33.un 34.pantu un atbildību mīkstinoši un atbildību pastiprinoši

apstākļi lietā nav konstatēti.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 22.pantu administratīvais sods ir atbildības līdzeklis un tiek

piemērots, lai personu, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, audzinātu likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu

cienīšanas garā, kā arī lai tiklab tiesību pārkāpējs, kā citas personas neizdarītu jaunus pārkāpumus.

Administratīvā soda uzlikšanu reglamentē Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 32.pants, kurš noteic, ka sodu par

administratīvo pārkāpumu uzliek ietvaros, ko nosaka normatīvais akts, kurā paredzēta atbildība par izdarīto pārkāpumu, stingrā

saskaņā ar šo kodeksu un citiem aktiem par administratīvajiem pārkāpumiem (pirmā daļa).

Konkrētajā gadījumā par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.pantā paredzēto pārkāpumu noteiktā sankcija ir

naudas sods līdz divsimt astoņdesmit euro vai administratīvais arests uz laiku līdz piecpadsmit diennaktīm.

Tātad par šajā normā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu likumdevējs nav imperatīvi noteicis piemērojamā

administratīvā soda apmēru attiecībā uz naudas soda un administratīvā aresta piemērošanu, bet atstājis šā jautājuma izlemšanu

iestādes kompetencē. Savukārt iestādei rīcības brīvības ietvaros, piemērojot konkrētu administratīvā soda apmēru, nepieciešams

izdarīt lietderības apsvērumus.

Izvērtējot izskatāmās lietas apstākļus, nodarītā pārkāpuma raksturu un būtību, tiesa atzīst par atbilstošu izdarītajam

pārkāpumam /pers. A/ piemērot naudas sodu EUR 20 apmērā.

Novērtējot lietas apstākļus, izdarītā pārkāpuma raksturu, pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 10.,

22.-24., 26., 32.- 34., 175., 213., 243., 244., 268.1, 274., 275., 289.6., 289.7, 289.16, 289.17, 289.18, 299.pantu, tiesa

no sprieda:

/pers. A/, personas kods /personas kods/, atzīt par vainīgu Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.pantā

paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā un uzlikt naudas sodu EUR 20 (divdesmit euro) apmērā.

Naudas sods samaksājams 30 (trīsdesmit) dienu laikā no dienas, kad saņemts nolēmums par naudas soda uzlikšanu,

jebkurā bankas iestādē (saņēmējs: Valsts kase, NMR 90000050138, konta Nr.LV34TREL1060191011100, BIC kods

TRELLV22, maksājuma uzdevumā norādot no lēmuma par saukšanu pie administratīvās atbildības numuru). Naudas soda

samaksas kvīts iesniedzama Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 10 (desmit) darba dienu laikā no pilna sprieduma pieejamības dienas,

apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā. Pilns spriedums sastādīts un pieejams tiesas kancelejā

2020.gada 7.maijā.

Tiesnese K.Maike