Appeal court allows bankruptcy proceedings for individual despite debt over threshold due to new debt assumption.
Sintesi Legislator
Generato dall'IAThe appeal court dismissed the first-instance court's rejection of the bankruptcy petition and ordered the proceedings to be declared. Although the applicant's debts exceeded the statutory threshold, the court found that the applicant had intentionally incurred new debts shortly before filing without intent to repay. Consequently, the court ruled that the applicant lacked a realistic basis for debt discharge, satisfying the substantive requirement for bankruptcy proceedings under the Insolvency Law.
Regesto Legislator
Generato dall'IAMaksātnespējas likuma 129.panta pirmās daļas 1.punkts; Maksātnespējas likuma 130.pants: The court may declare bankruptcy proceedings for an individual even if debts exceed the threshold if the applicant has assumed new debts without intent to repay, thereby lacking a realistic basis for discharge.
Parole chiave
Generato dall'IADisposizioni normative citate
Generato dall'IAGiurisprudenza citata
Generato dall'IADecisioni correlate
Generato dall'IATesto completo
Lietas Nr.C68228720
Lietas arhīva Nr.CA-1947-20/4
ECLI:LV:RAT:2020:0702.C68228720.12.S
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2020.gada 2.jūlijā
Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija šādā sastāvā:
tiesnesis Juris Freimanis
tiesnese Dzintra Zvaigznekalna-Žagare
tiesnese Līga Blūmiņa
rakstveida procesā izskatīja /pers. A/pieteikumu par fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanu sakarā ar /pers. A/ apelācijas
sūdzību par Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas 2020.gada 27.aprīļa spriedumu.
Aprakstošā daļa
[1 ] 2020.gada 28.februārī Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā saņemts /pers. A/(turpmāk arī pieteicējs) pieteikums par fiziskās personas
maksātnespējas procesa pasludināšanu.
Pamatojoties uz Maksātnespējas likuma 127.pantu, 129.panta pirmās daļas 1.punktu un otro daļu, Civilprocesa likuma 363.22panta pirmo daļu,
363.25panta pirmās daļas 3.punktu un 363.27panta pirmo prim daļu, otro daļu un 4.3daļu, 2015.gada gada 20.maija Eiropas Parlamenta un Padomes
regulas Nr.2015/848 par maksātnespējas procedūrām 3.panta 1.punkta trešo un ceturto daļu, pieteicējs lūdzis pasludināt pieteicēja maksātnespējas
procesu.
[2] Ar Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas 2020.gada 27.aprīļa spriedumu pieteicēja pieteikums noraidīts un izbeigta fiziskās personas
maksātnespējas lieta.
[2.1] Pirmās instances tiesa konstatējusi, ka no kreditoru paziņojumiem izriet, ka parādnieka kopējās parādsaistības veido 1 199 027,16 EUR,
tādējādi atbilstoši Maksātnespējas likuma 129.panta pirmās daļas 1.punktam pastāv formāls pamats atzīt, ka pieteicēja parādsaistības, kurām iestājies
izpildes termiņš, pārsniedz 5 000,00 EUR. Tomēr tiesai, apmierinot fiziskās personas pieteikumu par maksātnespējas procesa piemērošanu,
jāpārliecinās, vai saistību dzēšanas procedūras veiksmīgas pabeigšanas gadījumā būs reāls pamats parādnieka atbrīvošanai no šīs procedūras laikā
neizpildītajām atlikušajām saistībām.
[2.2] Pieteicējs norādījis, ka dzīvo īrētā dzīvoklī, maksājumi par īri veikti skaidrā naudā no uzkrājumiem, kuri šobrīd beigušas. Skaidras naudas
atlikumu veido 2 100,00 EUR. Pieteicējam Vācijā pieder divi dzīvokļi, tomēr tie ir apķīlāti. Atlikums pieteicēja bankas kontos 2020.gada 28.februārī:
AS ,,Citadele Banka” – 40,06 EUR, AS ,,Privat Bank” – 95,86 EUR, VT GenoBank DonauWald eG – 19,47 EUR, pieci konti bankā ,,Sparkasse
Passau” apķīlāti un pieteicējam tiem nav piekļuves.
[2.3] Tiesa secinājusi, ka daļu no saistībām parādnieks uzņēmies 2017., 2018. un 2019.gadā. Tiesa secinājusi, ka pieteicējs apzināti uzņēmies
jaunas saistības neilgi pirms maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanas tiesā, bez nodoma veikt to atmaksu, tajā skaitā neveicot jau iepriekš
uzņemto saistību atmaksu.
Ievērojot minēto, tiesa atzinusi, ka, pat formāli konstatējot Maksātnespējas likuma 129.panta pirmās daļas 1.punktā paredzēto maksātnespējas
pazīmi un pasludinot pieteicēja fiziskās personas maksātnespējas procesu, turpmāk nebūs reāla pamata parādnieka atbrīvošanai no šīs procedūras laikā
neizpildītajām atlikušajām saistībām. Jau šobrīd konstatējams Maksātnespējas likuma 153.panta 1.punktā noteiktais saistību dzēšanas procedūras
piemērošanas ierobežojums.
Pirmās instances tiesas ieskatā pieteicējam vajadzēja apzināties, ka jaunu saistību uzņemšanās neilgi pirms maksātnespējas procesa pieteikuma
iesniegšanas tiesā, bez faktiska nodoma veikt to atmaksu, var novest līdz maksātnespējai vai zaudējumu radīšanai kreditoriem.
Pieteicējs nav sniedzis ziņas, vai parādniekam pēdējo desmit gadu laikā pirms pieteikuma par maksātnespējas procesa pasludināšanu iesniegšanas
tiesā ir pasludināts maksātnespējas process, kura ietvaros dzēstas saistības.
Tiesa secinājusi, ka lietā konstatēta pieteicēja rīcība, kas no saimnieciskā viedokļa nav pamatota, sevišķi izdevumu radīšana, kas, salīdzinot ar
parādnieka kopējo mantas apmēru un ienākumiem, atzīstami par nesamērīgi lieliem.
Pieteicējs ir Vācijas pilsonis, kuram ir parādsaistības pret 28 kreditoriem, no kuriem 25 atrodas Vācijā. Parādsaistību apmēru veido 1 199 027,16
EUR, tajā skaitā nodokļu parāds un zaudējumi par valdes locekļa atbildību. Vācijā noteikta saistību piespiedu izpilde.
No kreditora saraksta secināms, ka ar pieteicēja rīcību nodarīti zaudējumi sabiedrības interesēm, minētie zaudējumi sabiedrībai atzīstami par
prasījumu no neatļautas darbības un nav dzēšami pēc saistību dzēšanas procedūras pabeigšanas. No iesniegtajiem dokumentiem izriet, ka pret pieteicēju
kā firmas /firma/ bijušo valdes locekli uzsākts kriminālprocess un celta prasība par 723 337,31 EUR piedziņu.
[2.4] Pieteicējs nepamatoti norādījis, ka personas, kuras viņam nav pieteikušas prasījumus, nav reaģējušas un nav vērsušas savus prasījumus pret
pieteicēju, nav uzskatāmas par viņa kreditoriem, bet gan par ieinteresētajām personām. Līdz ar to, pamatojoties uz Maksātnespējas likuma 131.panta
pirmo daļu, tiesa secinājusi, ka pieteicējs pieteikumā nav norādījis visus kreditorus.
[2.5] Pieteicējam Latvijas Republikā nav mantas vai darījuma attiecību ar Latvijas Republikas subjektiem. Tiesa nav konstatējusi, ka parādnieks
regulāri pārvalda savas intereses Latvijas Republikā un ka būs pieejams kreditoriem maksātnespējas procesa ietvaros.
Tiesa nav guvusi pārliecību ka pieteicējs spēs gūt ienākumus.
Galveno interešu centrs ir vieta, kur parādnieks regulāri pārvalda savas intereses un ko trešās personas var noskaidrot. Pieteicējs kreditoriem nav
norādījis, ka viņš sasniedzams /adrese/. Kreditori 2019.gada jūlijā, septembrī un oktobrī sūtījuši paziņojumus uz adresi /adrese A/, kas neatbilst
parādnieka īres līgumā norādītajai un deklarētajai dzīvesvietai.
Eiropas parlamenta un Padomes (ES) regulas Nr.2015/848 preambulas 28.apsvērumā norādīts, ka galvenā interešu centra pārvietošanas
gadījumā kreditori laikus jāinformē par jauno atrašanās vietu, no kuras parādnieks veic savu darbību.
[2.6] Pieteicējs iesniedzis 2019.gada 30.oktobra Dzīvojamās telpas īres līgumu, kurā noteikta īres maksa 307,00 EUR, 2019.gada 1.novembra
līgums par grāmatvedības pakalpojuma sniegšanu ar SIA ,,GC7”, kurā noteikta maksa par pakalpojuma sniegšanu 60,00 EUR mēnesī, 2019.gada
4.janvāra darba līgums ar Tobias Leonhard Siegmund konsultantu biroja administratoru, vienojoties par darba samaksu 430,00 EUR. Ņemot vērā
minēto, pieteicējam varētu būt ienākumi, lai pildītu uzņemtās saistības. Maksātnespējas mērķis ir atbrīvot no saistībām personas, kuras nevar izpildīt
uzņemtās saistības. No iesniegtajiem līgumiem var secināt, ka pieteicējam ir manta un ienākumi, lai segtu saistības, taču tie netiek atklāti.
Pamatojoties uz Regulas 2015/848 3.panta 1.punktu un izvērtējot maksātnespējas pieteikumam pievienotos dokumentus, tiesa secinājusi, ka
pieteicējs izmantojis advokātu biroja RIEGER & PARTNER pakalpojumus, lai pārvietotu tiesvedību no vienas dalībvalsts uz citu nolūkā iegūt
labvēlīgāku tiesisko statusu, kas nav pieļaujams.
Apstāklis, ka pieteicējs maksātnespējas pieteikumu nolēmis iesniegt Latvijā, pirmās instances tiesas ieskatā norāda uz nolūku iegūt labvēlīgāku
tiesisko statusu, jo Maksātnespējas likums Vācijā neparedz komercdarbību veikušu personu tiesības iesniegt maksātnespējas pieteikumu. Saskaņā ar
Vācijas Maksātnespējas likuma normām fiziskās personas maksātnespējas process tiek piemērots tādām fiziskām personām, kuras neveic patstāvīgu
saimniecisko darbību vai tādu nav veikušas pirms maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanas tiesā. Minētais likums nosaka izņēmumu attiecībā uz
personām, kuras veikušas patstāvīgu saimniecisko darbību pirms maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanas tiesā, proti, arī tādas personas var
iesniegt tiesā fiziskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, ja kopējais kreditoru skaits ir mazāks par divdesmit kreditoriem. Minētais norāda uz
to, ka pieteicējam Vācijā nebūtu tiesību iesniegt maksātnespējas pieteikumu.
[2.7] Tiesa uzskatījusi, ka pie tik acīmredzamiem apstākļiem lietā, kas liedz piemērot saistību dzēšanas procedūru, tiesai jau sākotnēji jāvadās no
taisnīguma, procesuālās ekonomijas un efektivitātes principa. Lietā jau šobrīd iespējams secināt, ka parādniekam maksātnespējas process nevar beigties
ar saistību dzēšanas procedūras piemērošanu un saistību dzēšanu. Atsaucoties uz Civillikuma 1.pantu, tiesa norādījusi, ka pieteicējam nav pamats
izmantot maksātnespējas procesu, lai netaisnīgi iedzīvotos.
Ņemot vērā minētos apsvērumus, pirmās instances tiesa atzinusi, ka pieteikums noraidāms un maksātnespējas procesa lieta izbeidzama.
[3] Pieteicējs iesniedzis apelācijas sūdzību par minēto spriedumu, pārsūdzot to pilnā apjomā.
[3.1] Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija 2020.gada 15.aprīļa lēmumā, atceļot pirmās instances tiesas tiesneša lēmumu, ar kuru atteikts
pieņemt maksātnespējas procesa pieteikums, norādīja, ka pieteicēja galvenais interešu centrs ir Latvijā. Līdz ar to pirmās instances tiesas argumenti par
interešu centra neatrašanos Latvijā neatbilst Eiropas Padomes un Parlamenta Regulai Nr.2015/848.
[3.2] Pirmās instances tiesa kļūdaini piemērojusi Maksātnespējas likuma 153.panta 1.punktu.
Maksātnespējas pieteikumā norādīts, ka pieteicēja maksātnespēju izraisīja maksātnespējīgās kapitālsabiedrības Vācijā. Pieteicējs bija valdes
loceklis kapitālsabiedrībā /firmas/ Minēto kapitālsabiedrību maksātnespējas procesa ietvaros tika pārdota visa manta, bet kreditori, kuru saistību segšanai
naudas nepietika, ar prasījumiem vērsušies pret pieteicēju kā galvotāju par kapitālsabiedrību saistībām. Tādējādi pieteicējam iestājusies atbildība par
saistībām, kuras primāri pastāvēja starp kreditoriem un kapitālsabiedrībām. Līdz ar to Maksātnespējas likuma 153.panta 1.punkts nav attiecināms uz
konkrēto gadījumu, jo pieteicēja galvenais mērķis bija nodrošināt kapitālsabiedrību komercdarbību, bet minētās normas mērķis ir nepieļaut kreditoru
mantas izsaimniekošanu no negodprātīgu parādnieku puses.
Pamatojoties uz noslēgtajiem līgumiem par automašīnu iegādi, advokātu biroja rēķiniem, nodokļu administrācijas pieprasījumu, galvojuma līgumiem,
apelācijas sūdzības iesniedzējs norādījis, ka tiesa spriedumā izdarījusi kļūdainus secinājumus, ka pieteicējs apzināti uzņēmies jaunas saistības ar nodomu
tās nepildīt. 2018.gada jūnijā nepastāvēja apstākļi, kas radītu šaubas par to, ka rudenī varētu iestāties kapitālsabiedrību maksātnespēja. Pieteicējs no
noslēgtajiem līgumiem nav guvis personīgu labum, nav apzināti nodarījis zaudējumus kreditoriem.
[3.3] Pretēji pirmās instances tiesas spriedumā norādītajam, lietas materiāliem pievienoti pierādījumi par to, ka pret pieteicēju nav bijis uzsākts
neviens maksātnespējas process.
[3.4] Tāpat pret pieteicēju nav uzsākts neviens kriminālprocess. Turklāt minētajam apstāklim pieteicēja ieskatā nav nozīmes, jo saskaņā ar
Maksātnespējas likuma 129.panta pirmās daļas 1.punktu parādsaistību apmēram jāpārsniedz 5 000,00 EUR, lai iestātos maksātnespējas procesa
pazīme.
[3.5] Pieteicējs maksātnespējas procesa pieteikumā norādījis visus kreditorus. Pieteicējs lūdzis ieinteresētajām personām norādīt savus prasījumus,
ja tādi pastāv. Minētās personas nav atsaukušās, līdz ar to pieteicējs nevar iesniegt pierādījumus, kas pamatotu attiecīgo personu prasījumu.
[3.6] Pieteikumā norādīts pieteicēja saimnieciskās darbības mērķis Latvijā, norādot konkrētus sadarbības partnerus. Līdz šim pieteicējs guvis
ienākumus no saimnieciskās darbības un to apmērs 2019.gadā no jūlija līdz decembrim bija 6 290,00 EUR. Pieteicējs apelācijas sūdzībai pievienojis
Valsts ieņēmumu dienesta iesniegtās atskaites par savu saimniecisko darbību 2019.gadā. Pieteicēja ienākumi līdz aprīlim ir tādā pašā līmenī, kādā tie bija
2019.gāda, savukārt aprīlī tie samazinājušies par 50% saistībā ar Covid-19 pandēmiju.
[3.7] Pirmās instances tiesa kļūdaini atsaukusies uz Vācijas Maksātnespējas likuma normām. Vācijas Maksātnespējas likuma 304.paragrāfs definē
speciālu, Vācijas likumā paredzētu atvieglotu un vienkāršotu maksātnespējas procesu, kas paredzēts tikai patērētājiem. Ja persona neatbilst patērētāja
definīcijai, tad tai nevar tikt īstenots šis atvieglotais patērētāja maksātnespējas process, taču tai netiek liegtas tiesības īstenot vispārējo maksātnespējas
procesu.
[3.8] Tāpat nav pamatoti secinājumi par pieteicēja rīcību un izdevumu radīšanu no saimnieciskās darbības viedokļa. Pieteikumā norādīts, ka
pieteicējs uz Latviju pārcēlies ar skaidras naudas iekrājumiem, kuri gandrīz beigušies. Pieteicējs uzsācis saimniecisko darbību veikšanu un ieguvis
sadarbības partnerus Latvijā, lai nākotnē spētu gūt ienākumus, tomēr nav sagaidāms, ka tie būt tādā apmērā, lai segtu kapitālsabiedrību saistības.
Pieteicējs informējis kreditorus par savu atrašanos Latvijā.
[3.9] Ņemot vērā minēto, lietā konstatēts, ka pieteicēja interešu centrs atrodas Latvijā, tiesai pārbaudāms, vai lietā nodibināma kāda no
Maksātnespējas likuma 129.panta pirmajā daļā minētajām fiziskās personas maksātnespējas procesa pazīmēm. Konkrētajā gadījumā nav šaubu, ka
pieteicēja parādsaistības, kurām iestājies izpildes termiņš, pārsniedz 5 000,00 EUR, kuras pieteicējs nevar nokārtot. Līdz ar to saskaņā ar
Maksātnespējas likuma 129.panta pirmās daļas 1.punktu pasludināms pieteicēja fiziskās personas maksātnespējas process.
Motīvu daļa
[4] Pārbaudot lietas materiālus, Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka pieteikums par fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanu
apmierināms.
[5] Civillietu tiesas kolēģija konstatē, ka Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2020.gada 15.aprīļa lēmumā (lietas 1.sējuma 232.-
239.lapa) vērtēta pieteicēja galveno interešu centa atrašanās vieta atbilstoši Eiropas parlamenta un Padomes regulai Nr.2015/848.
Ar minēto lēmumu noskaidrots, ka maksātnespējas pieteikumam pievienots 2019.gada 15.jūlija apliecinājums par izrakstīšanos no dzīves vietas,
kas apliecina, ka pieteicēja iepriekšējā dzīvesvieta bija Vācijā, bet turpmāk Latvijā, /ielas nosaukums/(lietas 1.sējuma 206.lapa). No pieejamajiem
datiem Tiesu informācijas sistēmā par deklarēto dzīvesvietu izriet, ka pieteicējs deklarējis dzīvesvietu Latvijā, /ielas nosaukums/. Pieteicējam Latvijā
izsniegta Eiropas veselības apdrošināšanas karte (lietas 1.sējuma 44.lapa). Lietā iesniegts 2019.gada 30.oktobrī noslēgtais Dzīvojamo telpu īres līgums
par dzīvojamās telpas /ielas nosaukums/ Rīgā, izīrēšanu un rēķini par īres un komunālajam maksām (lietas 1.sējuma 186.-187., 190.-193.lapa).
No lietā esošās Valsts ieņēmuma dienesta izziņas izriet, ka pieteicējs 2019.gada 11.jūlijā stājies uzskaitē Valsts ieņēmumu dienestā (lietas
1.sējuma 41.lapa). Pieteicējs norādījis, ka viņam ir atvērti bankas konti Latvijā.
Lietā iesniegts 2019.gada 1.novembrī noslēgtais līgums par grāmatvedības pakalpojumu saņemšanu, no kura izriet, ka pieteicējs nolīdzis
komersantu, kas veiks pieteicēja grāmatvedības uzskaiti atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem (lietas 1.sējuma 202.lapa).
Lietā iesniegts 2020.gada 4.janvārī noslēgtais Darba līgums, ar kuru pieteicējs pieņēmts darbā kā darba ņēmējs par konsultantu-biroja
administratoru (lietas 1.sējuma 207.lapa).
Ievērojot minētos pierādījumus, apelācijas instances tiesa lēmumā atzinusi, ka gūts apstiprinājums Eiropas parlamenta un Padomes regulas
Nr.2015/848 3.panta 3. un 4.punktā noteiktās prezumpcijas piemērošanas pieļaujamība, proti, no iesniegtajiem pierādījumiem secināts, ka pieteicējs
savu galveno interešu centru ir pārcēlis uz Latviju (ievērojot minētās regulas 3.un 4.pantā noteikto ierobežojumu laika periodam), kur šobrīd ir viņa ierastā
uzturēšanās vieta (dzīvesvieta) un kur viņš pārvalda savas intereses.
Ņemot vērā Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2020.gada 15.aprīļa lēmumā konstatēto, apelācijas instances tiesa atzīst, ka lietā
nodibināts, ka pieteicēja galveno interešu centrs atrodas Latvijā. Līdz ar to apelācijas instances tiesai nav pamats atkārtoti izvērtēt argumentus saistībā ar
pieteicēja galveno interešu centra atrašanās vietu, tādējādi pirmās instances tiesas argumenti par interešu centra neatrašanos Latvijā neatbilst Eiropas
Padomes un Parlamenta regulai Nr.2015/848, par ko apelācijas instances tiesa sniegusi vērtējumu Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija
2020.gada 15.aprīļa lēmumā.
[6] Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 5.panta pirmo daļu fiziskās personas maksātnespējas procesa mērķis ir pēc iespējas pilnīgāk apmierināt
kreditoru prasījumus no parādnieka mantas un dot iespēju parādniekam, kura manta un ienākumi nav pietiekami, visu saistību segšanai, tikt atbrīvotam no
neizpildītām saistībām un atjaunot maksātspēju.
Tādejādi fiziskās personas maksātnespējas procesa piemērošana ir pieļaujama Maksātnespējas likumā definētam fiziskās personas maksātnespējas
procesa subjektam, kuram vienlaikus atbilst kāda no fiziskās personas maksātnespējas procesa pazīmēm.
Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr.2015/848 par maksātnespējas procedūrām 7.panta pirmā daļa nosaka, ja vien šajā regulā nav noteikts
citādi, uz maksātnespējas procedūru un tās sekām attiecas tās dalībvalsts tiesības, kuras teritorijā šāda procedūra ir sākta.
Ievērojot minēto un apstākli, ka lietā noskaidrots pieteicēja galvenā interešu centra atrašanās vieta, Civillietu tiesas kolēģija ieskatā lietā nav
vērtējama pieteicēja rīcība atbilstoši Vācijas Maksātnespējas likuma normām.
[7] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 363.27panta otro daļu tiesa pasludina fiziskās personas maksātnespējas procesu, ja konstatē, ka parādniekam:
1) ir maksātnespējas procesa pazīme; 2) pēdējā gada laikā nav pasludināts fiziskās personas maksātnespējas process, kas izbeigts, nedzēšot saistības; 3)
pēdējo 10 gadu laikā nav pasludināts fiziskās personas maksātnespējas process, kura ietvaros dzēstas saistības; 4) iesniedzējs ir samaksājis valsts
nodevu par fiziskās personas maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanu; 5) iesniedzējs ir samaksājis fiziskās personas maksātnespējas procesa
depozītu.
[7.1] Savukārt Maksātnespējas likuma 129.panta pirmās daļas 1.punkts nosaka, ka parādniekam var piemērot fiziskās personas maksātnespējas
procesu, ja šai personai nav iespēju nokārtot parādsaistības, kurām iestājies izpildes termiņš, un parādsaistības kopā pārsniedz 5000 euro.
Apelācijas instances tiesa konstatē, ka pieteicējam ir šādas neizpildītas parādsaistības, kurām iestājies izpildes termiņš 2018.gadā:
- Volkswagen Zentrum Leverkusen GmbH & Co. KG maksājums, kas izriet no līguma 4 588,90 EUR apmērā ar saistību izpildes termiņu
2018.gada 2.jūlijā;
- iwoca Servicing GmbH galvojums 9 516,77 EUR apmērā ar saistību izpildes termiņu 2018.gada 12.novembrī;
- kredītiestādes GML Ges.fur Mittelstandieasng mbH galvojums 1 204,43 EUR apmērā ar saistību izpildes termiņu 2018.gada 15.oktobrī.
Tādējādi tiesa secina, ka pieteicēja neizpildīto saistību, kurām iestājies izpildes termiņš 2018.gadā, apmērs jau veido vismaz 15 310,10 EUR.
Pieteikumam pievienoti arī citi pierādījumi par iespējamo parādsaistību apmēru 2019.gadā, kas ievērojami pārsniedz Maksātnespējas likuma
129.panta pirmās daļas 1.punktā minimālo parādsaistību apmēru maksātnespējas procesa pazīmes konstatēšanai.
Atbilstoši Maksātnespējas likuma 164.panta ceturtās daļas 2.punktam pēc saistību dzēšanas procedūras pabeigšanas netiek dzēsti prasījumi no
neatļautas darbības.
Ievērojot minēto, pieteikumā norādītās saistības, kuru prasības pamats ir valdes locekļa atbildība, nebūs pamats dzēst pēc saistību dzēšanas
procedūras pabeigšanas, uz ko vērsusi uzmanību arī pirmās instances tiesa.
[7.2] Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 127.panta pirmo daļu fiziskās personas maksātnespējas procesa subjekts var būt jebkura fiziskā
persona, kura pēdējo sešu mēnešu laikā ir bijusi Latvijas Republikas nodokļu maksātājs un kurai ir finansiālas grūtības. Minētā panta trešajā daļā
noteikts, ka fiziskās personas maksātnespējas process nav piemērojams individuālajiem komersantiem.
Apstākli, ka pieteicējs pēdējo sešu mēnešu laikā ir bijis Latvijas Republikas nodokļu maksātājs un ir reģistrēts pievienotās vērtības nodokļa
maksātāju reģistrā, apliecina Valsts ieņēmumu dienesta izziņa, no kuras izriet, ka pieteicējs 2019.gada 11.jūlijā stājies uzskaitē Valsts ieņēmumu dienestā.
Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā nav aktuālas informācijas par uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), komersantiem, šķīrējtiesām, kur /pers.
A/ ir īpašnieks, individuālais komersants, personālsabiedrības biedrs, kapitāldaļu turētājs vai dibinātājs.
Tāpat lietā nav gūts apstiprinājums, ka pieteicējam pēdējo 10 gadu laikā būtu pasludināts fiziskās personas maksātnespējas process, kura ietvaros
dzēstas saistības.
Ņemot vērā minēto, pieteicējs ir atzīstams par fiziskās personas maksātnespējas procesa subjektu.
[7.3] Pieteicējs norādījis, ka dzīvo īrētā dzīvoklī, maksājumi par īri veikti skaidrā naudā no uzkrājumiem, kuri šobrīd beigušas. Skaidras naudas
atlikumu veido 2 100,00 EUR. Atlikums pieteicēja bankas kontos 2020.gada 28.februārī: AS ,,Citadele Banka” – 40,06 EUR, AS ,,Privat Bank” –
95,86 EUR, VT GenoBank DonauWald eG – 19,47 EUR, pieci konti bankā ,,Sparkasse Passau” apķīlāti un pieteicējam tiem nav piekļuves.
Pieteicējs iesniedzis 2019.gada 30.oktobra Dzīvojamās telpas īres līgumu, kurā noteikta īres maksa 307,00 EUR, 2019.gada 1.novembra līgums
par grāmatvedības pakalpojuma sniegšanu ar SIA ,,GC7”, kurā noteikta maksa par pakalpojuma sniegšanu 60,00 EUR mēnesī, 2019.gada 4.janvāra
darba līgums ar Tobias Leonhard Siegmund konsultantu biroja administratoru, vienojoties par darba samaksu 430,00 EUR.
Ievērojot norādīto un izvērtējot pieteicēja mantas stāvokli un ienākumus kopumā, tiesa ir guvusi pārliecību un atzīst par pierādītu, ka pieteicējam
nav iespēju nokārtot parādsaistības, kurām iestājies izpildes termiņš.
Tā kā parādsaistības kopā pārsniedz 5 000,00 EUR, tiesa konstatē Maksātnespējas likuma 129.panta pirmās daļas 1.punktā paredzēto
maksātnespējas pazīmi, kas ir pamats maksātnespējas procesa piemērošanai.
[8] Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 129.panta otro daļu fiziskās personas maksātnespējas procesa piemērošanas priekšnoteikums ir fiziskās
personas maksātnespējas procesa depozīta iemaksa divu minimālo mēnešalgu apmērā Maksātnespējas kontroles dienesta speciāli izveidotajā kontā.
Ar lietas materiālos esošo AS ,,PrivatBanka” 2020.gada 27.februāra maksājumu (lietas 1.sējuma 16.lapa) apstiprinās, ka maksātnespējas
procesa depozīta kontā veikta atbilstoša iemaksa 860,00 EUR apmērā.
[9] Tiesa uz pieteikuma izskatīšanas brīdi nekonstatē Maksātnespējas likuma 130.pantā norādītos fiziskās personas maksātnespējas procesa
piemērošanas ierobežojumus, kas atbilstoši Civilprocesa likuma 363.27panta otrajai daļai nepieļauj fiziskās personas maksātnespējas procesa
pasludināšanu.
Kreditoriem saskaņā ar Maksātnespējas likuma 142.panta pirmo daļu divu mēnešu laikā no dienas, kad maksātnespējas reģistrā izdarīts ieraksts
par parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanu, ir tiesības iesniegt administratoram priekšlikumu izbeigt fiziskās personas maksātnespējas
procesu, ja kreditoru rīcībā ir informācija par šā likuma 130. un 153.pantā minētajiem ierobežojumiem.
[10] Civilprocesa likuma 363.27panta trešajā daļā noteikts, ka, apmierinot pieteikumu, tiesa ieceļ šā likuma 363.26pantā noteiktajā kārtībā
izraudzīto administratora amata kandidātu par administratoru.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 363.26panta pirmo daļu pēc fiziskās personas maksātnespējas procesa lietas ierosināšanas, izmantojot Tiesu
informatīvās sistēmas nodrošinātu automatizētu atlasi, no Pretendentu saraksta tiek izraudzīts administratora amata kandidāts un tiesnesis izvērtē viņa
atbilstību administratora pienākumu veikšanai attiecīgajā fiziskās personas maksātnespējas procesā.
Tiesas rīcībā nav pierādījumu tam, ka attiecībā uz administratora kandidātu Ivandu Avotiņu, kas, izmantojot Tiesu informācijas sistēmas
nodrošināto automatizēto atlasi, izvirzīta no Maksātnespējas kontroles dienesta Elektroniskās maksātnespējas uzskaites sistēmā uzturētā administratoru
amata pretendentu saraksta, pastāvētu Maksātnespējas likuma 20.pantā norādītie ierobežojumi administratora pienākumu pildīšanai.
Tādējādi saskaņā ar Civilprocesa likuma 363.27panta trešās daļas noteikumiem tiesa uzskata par pamatotu iecelt Ivandu Avotiņu par
administratoru fiziskās personas /pers. A/maksātnespējas procesā.
[11] To, ka pieteicēja galvenais interešu centrs ir Latvijā, atzinusi Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija 2020.gada 15.aprīļa lēmumā. Ņemot
vērā minēto, tiesa atzīst, ka pieteicējam ir uzsākama Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr.2015/848 3.panta 1.punktā noteiktā maksātnespējas
procedūra.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 97., 193., 363. , 432. un 440.11pantu, Civillietu tiesas kolēģija
nosprieda
apmierināt /pers. A/pieteikumu par fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanu.
Pasludināt /pers. A/, personas kods /personas kods/, fiziskās personas maksātnespējas procesu.
Iecelt administratori Ivandu Avotiņu, amata apliecība: 00141, prakses vietas adrese: ,,Kaķumuiža”, Tīnūžu pag., Ikšķiles nov., LV-5052, par /pers.
A/, personas kods /personas kods/, fiziskās personas maksātnespējas procesa administratori.
Spriedums nav pārsūdzams.
Tiesnesis (personiskais paraksts) J.Freimanis
Tiesnese (personiskais paraksts) Dz.Zvaigznekalna-Žagare
Tiesnese (personiskais paraksts) L.Blūmiņa