Legislator Giurisprudenza & Legislazione
C73554419 / C-5544-19 ECLI:LV:ZRT:2019:1205.C73554419.3.S Generato dall'IA

Court partially allowed debt collection claim, awarding principal, interest, and costs while rejecting warning hearing expenses.

Numero d'incarto C73554419 / C-5544-19
Autorità giudiziaria
Giurisdizione Lettonia (LV)
Data della decisione
Esito del giudizio Parzialmente accolto (Partially Allowed)

Sintesi Legislator

Generato dall'IA

The court partially granted SIA Intrum Latvia's debt collection claim against /pers. C/ for the principal amount, interest, and various fees. While the plaintiff argued for all costs including those from a prior warning hearing, the court rejected the claim for warning hearing expenses as they were not recoverable in this specific enforcement proceeding. Consequently, the judgment ordered payment of the principal, interest, and enforceable costs, but denied the specific request for the warning hearing costs.

Regesto Legislator

Generato dall'IA

Parādu ārpustiesas atgūšanas likums 6. pants; Ministru kabineta noteikumi Nr. 61; Civilprocesa likums 41. pants: Costs incurred in a prior warning hearing proceeding are not recoverable from the debtor in a subsequent enforcement action and must be excluded from the judgment.

Parole chiave

Generato dall'IA
debt collection enforcement warning hearing costs civil procedure expenses interest on debt assignment of claim partial judgment enforceable costs procedura di rivendicazione nel pignoramento

Disposizioni normative citate

Generato dall'IA
Parādu ārpustiesas atgūšanas likums 6. pants
Ministru kabineta noteikumi Nr. 61
Civillikums 1798. pants
Civillikums 1801. pants
Civillikums 1805. pants
Civillikums 1806. pants
Civilprocesa likums 41. pants
Civilprocesa likums 195. pants
Civilprocesa likums 406.6 panta trešā daļa
Civilprocesa likums 406.7 panta otrā daļa
Civilprocesa likums 406.8 panta trešā daļa

Giurisprudenza citata

Generato dall'IA
Generato dall'IA

Ti chiedi come si applica questa sentenza alla tua fattispecie?

Analizza questa decisione insieme alla legislazione federale e cantonale, ai commentari e alla giurisprudenza successiva in Legislator AI.

Apri in Legislator →

Testo completo

Lietas arhīva Nr. C-5544-19/27

ECLI:LV:ZRT:2019:1205.C73554419.3.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Dobelē 2019. gada 5. decembrī

Zemgales rajona tiesa,

tiesnese R. Krasovska,

protokolē tiesas sēžu sekretāre S. Baumane,

atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Intrum Latvia” prasībā pret /pers. C/ par parāda piedziņu,

Aprakstošā daļa

[1] 2019. gada 27. septembrī SIA „Intrum Latvia” (turpmāk tekstā - prasītāja) cēla tiesā prasību pret /pers. C/ (turpmāk tekstā - atbildētājs) par

parāda piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka 2018. gada 25. jūlijā starp Bigbank AS Latvijas filiāli, turpmāk tekstā - cedents, un prasītāju kā cesionāru tika

noslēgts cesijas līgums, saskaņā ar kura nosacījumiem un Civillikuma 1798., 1801., 1805., 1806. pantiem prasītājs ieguva prasījuma tiesības uz

atbildētāja saistībām ar visām blakus tiesībām.

[1.1] 2017. gada 2. februārī starp atbildētāju un cedentu tika noslēgts aizdevuma līgums Nr. 17265008/10IA, turpmāk tekstā - aizdevuma līgums,

saskaņā ar kuru cedents izsniedza atbildētajam aizdevumu 5427,48 euro apmērā, un atbildētājs apņēmās atmaksāt aizdevumu, procentus par aizdevuma

lietošanu un citus no aizdevuma līguma izrietošos maksājumus aizdevuma līguma maksājumu grafikā noteiktajā kārtībā.

[1.2] Ievērojot to, ka atbildētājs neveica aizdevuma un citu no aizdevuma līguma izrietošo maksājumu atmaksu aizdevuma līguma maksājumu

grafikā noteiktajā kārtībā, kā arī to, ka atbildētāja maksājumu saistību kavējums pārsniedza 30 (trīsdesmit) dienas, cedents, atbilstoši aizdevuma līguma

vispārējo noteikumu 2. punktam, vienpusēji atkāpās no aizdevuma līguma ar 2018. gada 12. janvārī un pieprasīja tūlītēju parāda atmaksu.

[1.3] Pamatojoties uz Parādu ārpustiesas atgūšanas likuma 6. pantu, Ministru kabineta 2013. gada 29. janvāra noteikumu Nr. 61 „Noteikumi par

parāda atgūšanas izdevumu pieļaujamo apmēru un izdevumiem, kuri nav atlīdzināmi” 2. punktu, Civillikuma 1., 1587., 1589., 1716., 1717., 1720.,

1753., 1756., 1759., 1765., 1798., 1801., 1805., 1806., 1811., 1828., 1832., 1835., 1934., 1943. un 1946. pantu, Civilprocesa likuma 1., 41. panta

pirmo daļu, 97., 193. un 195. pantu, lūdz tiesu piedzīt no atbildētāja par labu prasītājam aizdevuma summas parādu 5397,43 euro, aizdevuma lietošanas

procentus 1367,35 euro, aizdevuma līguma administrēšanas maksu 19,95 euro, līgumsodu 40,22 euro, likumiskos procentus 553,24 euro, parāda

piedziņas izdevumus 17,00 euro, tiesas izdevumus – valsts nodevu 529,00 euro, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,20 euro, ar brīdinājuma

izskatīšanu saistītos izdevumus 5,44 euro, pavisam kopā piedzīt 7932,83 euro, lūdz apstiprināt prasītāja tiesības saņemt likumiskos procentus – 6% gadā

no neapmaksātā pamatparāda summas par laiku no lietas izskatīšanas dienas līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai).

[2] Rakstveida paskaidrojumi no atbildētāja tiesā nav saņemti.

[3] Tiesas sēdē prasītāja pārstāvis neieradās. 2019. gada 2. decembrī Zemgales rajona tiesā saņemts prasītāja iesniegums, kurā lūgts izskatīt lietu

pēc būtības bez prasītāja klātbūtnes tiesas sēdē.

[4] Atbildētājs uz tiesas sēdi nav ieradies, neierašanās iemesli tiesai nav paziņoti. Par tiesas sēdi paziņots Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

Nekonstatējot Civilprocesa likuma 209. pantā noteiktos pamatus lietas izskatīšanas atlikšanai, tiesa atzina par iespējamu izskatīt lietu bez lietas

dalībnieku piedalīšanās tiesas sēdē.

Motīvu daļa

[5] Pārbaudījusi un novērtējusi lietas materiālos esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma daļēji.

[5.1] No lietas materiāliem redzams, ka 2017. gada 2. februārī Bigbank AS Latvijas filiāle un atbildētājs noslēdza aizdevuma līgumu

Nr. 17265008/10IA, ar kuru atbildētājam piešķirts un izsniegts aizdevums 5427,48 euro apmērā, nosakot parāda atmaksas periodu 100 mēnešu laikā.

Atbildētājs saskaņā ar aizdevuma līguma noteikumiem un maksājumu grafiku apņēmās no 2017. gada 20. februāra līdz 2025. gada 20. maijam

atmaksāt aizdevuma pamatsummu 5427,48 euro, procentus 13 263,62 euro, administrēšanas maksu 285,00 euro, par kopējo summu 18 976,10 euro

apmērā.

[5.2] Parakstot līgumu, atbildētājs ar parakstu apstiprinājis, ka ir iepazinies ar aizdevuma līguma noteikumiem un savas saistības apzinās pilnīgi un

apņemas tās pildīt.

Aizņēmējs apņēmies savlaicīgi ik mēnesi veikt maksājumus maksājuma grafikā noteiktajos datumos un norādītajā apmērā.

Noslēgto līgumu atbildētājs nav apstrīdējis.

Saskaņā ar Civillikuma 1587. pantu, tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī

vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumu.

Atbilstoši Civillikuma 1943. pantam, aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai tāds pats daudzums, kādu viņš saņēmis.

Tādējādi tiesa atzīst, ka puses 2017. gada 2. februārī parakstot aizdevuma līgumu, ir vienojušās par visiem aizdevuma līguma būtiskiem

nosacījumiem un līgums atbilstoši Civillikuma 1934. un 1935. pantam uzskatāms par tiesīgi noslēgtu un lietā nav strīda par to, ka aizdevums ir izsniegts,

saskaņā ar aizdevuma līguma nosacījumiem.

[5.3] No lietas materiāliem konstatējams, ka pamatojoties uz 2018. gada 25. jūlijā starp AS “Bigbank”, kuru pārstāv “Bigbank” AS Latvijas filiāle

un SIA “Intrum Latvia” noslēgto cesijas līgumu Nr. 8.8.1.3-1/383, AS “Bigbank” Latvijas filiāle cedējusi SIA “Intrum Latvia” prasījumus kopā ar visām

pie tiem piederīgām un cesijas brīdī pastāvošām tiesībām, tai skaitā, prasījumu pret parādnieku /pers. C/, kas izriet no līguma Nr. 17265008/10IA.

Saskaņā ar Civillikuma 1793. pantu prasījumi var pāriet no agrākā kreditora uz jaunu ar cesiju, kura notiek pēc tiesiska darījuma, vienalga, vai

kreditors to noslēdzis uz likumiska pienākuma pamata, vai labprātīgi.

Saskaņā ar Civillikuma 1801. pantu cesijas līgumu starp prasījuma atdevēju kreditoru (cedentu) un to personu, kam to atdod (cesionāru) var

noslēgt jebkurā formā. Parādnieka piekrišana, pret kuru prasījums vērsts, nav vajadzīga, un cesija ir spēkā, pat ja viņš neko par to nezina.

Saskaņā ar Civillikuma 1805. pantu cesionārs var no cesijas brīža darboties ar kreditora tiesībām un uz šā pamata rīkoties ar prasījumu, cedēt to

savukārt citiem un izlietot to pret parādnieku.

Tiesa atzīst, ka minētais cesijas līgums noslēgts atbilstoši Civillikuma prasībām, tādējādi tas ir saistošs līgumslēdzēja pusēm un prasītājs ir ieguvis no

aizdevuma līguma izrietošās prasījuma tiesības pret atbildētāju.

[5.4] Ar lietas materiālos esošo 2018. gada 12. janvāra un 2018. gada 1. augusta paziņojumu apstiprināts, ka atbildētājam uz aizdevuma līgumā

norādīto adresi nosūtīts paziņojums par kreditora maiņu un atkāpšanos no līguma.

No parāda aprēķina secināms, ka atbildētājs no līguma izrietošās saistības nav izpildījis pienācīgi un sākot no 2017. gada 20. jūnija maksājumi nav

veikti.

Tiesai nav iesniegti pierādījumi, kas dotu pamatu apšaubīt kavēto maksājumu esamību.

Prasības pieteikumā norādīts, ka pirms prasības celšanas tiesā prasītājs ir vērsies pret atbildētāju, ārpustiesas kārtībā ar pieprasījumu samaksāt

parādu, taču atbildētājs nav veicis parāda atmaksu.

Civillikuma 1828. pants noteic, ja izpildījuma laiks ir noteikts, tad parādniekam tas jāievēro, negaidot sevišķu kreditora atgādinājumu, bet tāpat arī

viņam nav jāizpilda sava saistība agrāk, nekā pēc noliktā termiņa notecējuma.

Atbilstoši Civillikuma 1425. pantam, katra saistība jāizpilda pilnā apmērā, un nevienu nevar piespiest apmierināties tikai ar kādas saistības daļas

izpildījumu [..].

Civillikuma 1590. pants noteic, ka katrai pusei ir pret otru prasības tiesība par līguma izpildīšanu [..].

Civillikuma 1838. pants noteic, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo. Pierādīt samaksu var ar visiem atļautiem pierādījuma

līdzekļiem, bet sevišķi ar rakstisku apliecinājumu jeb kvīti [..].

Atbildētājs atbilstoši Civillikuma 1838. panta pirmajai daļai nav iesniedzis pierādījumus, kas apliecinātu, ka savas saistības viņš būtu izpildījis un

aizdevumu ir atmaksājis.

Līdz ar to tiesai nav pamata apšaubīt prasītāja norādītos apstākļus, ka atbildētājam pastāv nenokārtotas maksājuma saistības pret prasītāju pēc

aizdevuma līguma Nr. 17265008/10IA 5397,43 euro apmērā, kas piedzenams no atbildētāja par labu prasītājam.

[6] Prasītājs lūdz piedzīt aizdevuma lietošanas procentus 1367,35 euro apmērā, kas aprēķināti par laiku no 2017. gada 21. jūnija līdz 2018. gada

12. janvārim.

Civillikuma 1753. pants noteic, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu (844.p.)

lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.

Saskaņā ar Civillikuma 1764. pantu visādos mantiskos darījumos un aktos, kas nodibina pienākumu maksāt procentus, atļauts nolīgt procentus,

kuru apmēru var noteikt līdzēji savstarpēji vienojoties.

Civillikuma 1765. panta pirmā daļa noteic, ka procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā.

Tiesa konstatē, ka aizdevuma līgumā puses vienojās, ka aizņēmuma procentu likme, kas aprēķināta no aizdevuma summas atlikuma ir 39,84 %

gadā, kas aprēķināta atbilstoši mēnesim, kurā ir 30 dienas un gadam, kurā ir trīs simti sešdesmit dienas.

Procentu likme (kredīta kopējās izmaksas aizņēmējam, kas izteiktas gada procentos no aizdevuma summas) ir 49,73 %.

Tā kā lietā ir pierādīts, ka atbildētājs nav veicis piešķirtā aizdevuma atmaksu, līguma nosacījumiem par procentu apmēru ir piekritis, tiesa atzīst par

pierādītu atbildētāja pienākumu maksāt aizdevuma lietošanas procentus 1367,35 euro par laiku no 2017. gada 21. jūnija līdz 2018. gada 12. janvārim.

[7] Aizdevuma līgumā puses vienojušās, ka atbildētājs maksā aizdevējam administrēšanas maksu 2,85 euro mēnesī.

No parāda aprēķina redzams, ka atbildētājs no 2017. gada 21. jūnija administrēšanas maksu nav veicis, tādēļ no atbildētāja par labu prasītājam

piedzenama nesamaksāto aizdevuma līguma administrēšanas maksas daļu 19,95 euro.

[8] Prasītājs lūdz piedzīt līgumsodu 40,22 euro par laiku no 2017. gada 21. jūnija līdz 2018. gada 12. janvārim.

Saskaņā ar Civillikuma 1716. panta noteikumiem līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņēmusies ciest sakarā ar savu saistību tajā gadījumā,

ja viņa šo saistību neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi.

Saskaņā ar Civillikuma 1717. panta noteikumiem līgumsodu var pievienot katram līgumam, un to var noteikt ne vien naudā, bet arī citās vērtībās.

Līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma neizpildīšanas.

Lietā nepastāv strīds par to, ka atbildētājs ir kavējis ar līgumu uzņemtās saistības, tādēļ tiesa atzīst, ka atbildētājam Civillikuma 1716. panta izpratnē

ir pienākums maksāt līgumsodu.

Savukārt Civillikuma 1720. panta 1. punkts un 2. punkts noteic, ka kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildīšanu, ja tieši tā bijis

norunāts vai līgumsods bija norunāts ne tik daudz par neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstā laikā.

Tā kā atbildētājs līgumā noteiktajā termiņā aizdevuma atmaksu nav veicis, ir iestājies parādnieka nokavējums Civillikuma 1651. panta un

1652. panta 3. punkta izpratnē un prasītājam ir tiesības pieprasīt arī līgumsoda samaksu, tādēļ no atbildētāja par labu prasītājam piedzenams līgumsods

40,22 euro par laiku no 2017. gada 21. jūnija līdz 2018. gada 12. janvārim.

[9] Prasītājs par laiku no 2018. gada 13. janvāra līdz 2019. gada 20. septembrim aprēķinājis likumiskos procentus 553,24 euro apmērā.

Civillikuma 1756. pants noteic, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.

Savukārt, saskaņā ar Civillikuma 1759. panta 1. punktu, procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata, par katru parāda

samaksas nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 5. panta sesto daļu piemērojot tiesību normas, tiesa ņem vērā judikatūru.

2013. gada 30. janvāra Augstākās tiesas Senāta spriedums civillietā Nr. SKC–644/2013 norādīts, ka prasītājam bez šaubām ir tiesības saņemt

kredīta nedzēsto pamatsummu, kā arī procentus un līgumsodu, kas uzkrājušies līdz līguma izbeigšanās brīdim, un tā kā tas ir kapitāls, kas atrodas pie citas

personas – tad no līguma izbeigšanas brīža arī likumiskos procentus saskaņā ar Civillikuma 1753. pantu.

Tā kā tiesa par pamatotu atzinusi prasību par pamatsummas 5397,43 euro piedziņu, tad tiesa atzīst likumisko procentu aprēķinu par pamatotu un

piedzenamu no atbildētāja par labu prasītājam.

[10] Atbildētājs savas saistības nav izpildījis, tādēļ ir apmierināms prasītājas lūgums un saskaņā ar Civillikuma 1765. pantu un Civilprocesa likuma

195. pantu, prasītājam ir atzīstamas tiesības līdz sprieduma izpildes (izsoles noslēguma dienai) dienai saņemt 6 % gadā no piedzītā, bet neatmaksātā

galvenā parāda. Saskaņā ar Civillikuma 1763. pantu, pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.

[11] Saskaņā ar Ministru kabineta 2013. gada 29. janvāra noteikumu Nr. 61 “Noteikumi par parāda atgūšanas izdevumu pieļaujamo apmēru un

izdevumiem, kas nav atlīdzināmi” 2. punktu, no atbildētāja par labu prasītājam piedzenami parāda piedziņas izdevumi 17,00 euro apmērā.

[12] Ņemot vērā, ka Civilprocesa likums (Civilprocesa likuma 406.6 panta trešā daļa, 406.7 otrā daļu, 406.8 panta trešā daļa, 41. panta pirmā

daļa) neparedz ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu ieskaitu gadījumā, ja pieteikums par saistību piespiedu izpildīšana brīdinājuma kārtībā atstāts bez

izskatīšanas vai tiesvedība lietā izbeigta, prasītājas lūgums par ar brīdinājuma izskatīšanu saistīto izdevumu piedziņu 5,44 euro apmērā no atbildētāja

noraidāms kā nepamatots, jo tie ir tiesas izdevumi citā tiesvedības procesā (pieteikumā par saistības piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā) un šajā

tiesvedībā nav atlīdzināmi.

[13] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41. panta pirmo daļu, no atbildētāja par labu prasītājai piedzenami prasītāja samaksātie tiesas izdevumi -

valsts nodeva, kas aprēķināta saskaņā ar Civilprocesa likuma 34. panta pirmās daļas c) apakšpunktu 529,00 euro apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītie

izdevumi 3,20 apmērā.

[14] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 panta noteikumiem, atbildētājam nosakāms termiņš labprātīgai sprieduma izpildei – 10 dienas no

sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 189. - 195. un 204.1 pantu, tiesa

nosprieda

apmierināt daļēji SIA “Intrum Latvia” prasību pret /pers. C/ par parāda piedziņu.

Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu SIA “Intrum Latvia”, reģistrācijas Nr. 40203088409, aizdevuma summas parādu

5397,43 euro, aizdevuma lietošanas procentus 1367,35 euro, aizdevuma līguma administrēšanas maksu 19,95 euro, līgumsodu 40,22 euro, likumiskos

procentus 553,24 euro, parāda piedziņas izdevumus 17,00 euro, tiesas izdevumus – valsts nodevu 529,00 euro, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus

3,20 euro, pavisam kopā piedzīt 7927,39 euro (septiņi tūkstoši deviņi simti divdesmit septiņi euro 39 centi) apmērā.

Noraidīt SIA “Intrum Latvia” prasību pret /pers. C/ daļā par ar brīdinājuma izskatīšanu saistīto izdevumu 5,44 euro piedziņu.

Noteikt SIA “Intrum Latvia”, reģistrācijas Nr. 40203088409, tiesības līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt no /pers. C/,

personas kods /personas kods/, likumiskos 6 (sešus) procentus gadā no piespriestās, bet nepiedzītās pamatparāda summas, nepārsniedzot tā apmēru.

Noteikt sprieduma labprātīgas izpildes termiņu 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt Zemgales apgabaltiesā 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma pieejamības dienas kancelejā – no 2019. gada

5. decembra, iesniedzot apelācijas sūdzību Zemgales rajona tiesā.

Tiesnese R. Krasovska