Legislator Giurisprudenza & Legislazione
C88357824 / C-3578-24 ECLI:LV:LRT:2024:1216.C88357824.4.S Generato dall'IA

Court fully allows insurance claim against property manager for damages caused by foreseeable and preventable sewerage failure.

Numero d'incarto C88357824 / C-3578-24
Autorità giudiziaria
Giurisdizione Lettonia (LV)
Data della decisione
Esito del giudizio Accolto (Allowed)

Sintesi Legislator

Generato dall'IA

The court fully awarded the insurance company's claim against the property management company for damages resulting from a sewerage failure. The plaintiff argued that the damage was foreseeable and preventable because the manager failed to perform mandatory inspection duties and did not inform residents of the urgent need for repairs. The court ruled in favor of the plaintiff, finding the manager liable for the foreseeable and preventable damage caused by non-compliance with regulatory obligations.

Regesto Legislator

Generato dall'IA

Civilprocesa likuma 8., 41., 44., 97., 190., 194., 195., 204.1, 250.25 un 250.27 panti: A property management company is liable for damages caused by foreseeable and preventable failures in communication maintenance if it fails to perform mandatory inspection duties.

Parole chiave

Generato dall'IA
property management liability foreseeable damage prevention mandatory inspection duties sewerage failure damages civil procedure simplified insurance claim recovery preventable maintenance failure assicurazione vita

Disposizioni normative citate

Generato dall'IA
Civilprocesa likuma 8. pants
Civilprocesa likuma 41. pants
Civilprocesa likuma 44. pants
Civilprocesa likuma 97. pants
Civilprocesa likuma 190. pants
Civilprocesa likuma 194. pants
Civilprocesa likuma 195. pants
Civilprocesa likuma 204.1 pants
Civilprocesa likuma 250.25 pants
Civilprocesa likuma 250.27 pants

Giurisprudenza citata

Generato dall'IA
Generato dall'IA

Ti chiedi come si applica questa sentenza alla tua fattispecie?

Analizza questa decisione insieme alla legislazione federale e cantonale, ai commentari e alla giurisprudenza successiva in Legislator AI.

Apri in Legislator →

Testo completo

Lieta Nr.C88357824

Arhīva Nr.C-3578-24

ECLI:LV:LRT:2024:1216.C88357824.4.S

Latgales rajona tiesa

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Krāslavā 2025. gada 14. janvārī

Tiesa šādā sastāvā:

tiesnese Inga Stivriņa

rakstveida procesā izskatīja vienkāršotās procedūras lietu ADB ,,Compensa Vienna Insurance Group” Latvijas filiāles prasībā pret sabiedrību ar

ierobežotu atbildību „Daugavpils dzīvokļu un komunālās saimniecības uzņēmums” par naudas piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] 2024. gada 12. augustā prasītājas ADB ,,Compensa Vienna Insurance Group” Latvijas filiāles pilnvarotais pārstāvis zvērināts advokāts Kārlis

Tračums vērsās Latgales rajona tiesā ar prasību pret atbildētāju sabiedrību ar ierobežotu atbildību „Daugavpils dzīvokļu un komunālās saimniecības

uzņēmums” (turpmāk – SIA „Daugavpils dzīvokļu un komunālās saimniecības uzņēmums”) par naudas piedziņu vienkāršotajā procedūrā.

[2] Prasības pieteikumā norādīts, ka starp prasītāju un /pers. C/ tika noslēgts apdrošināšanas līgums un izsniegta apdrošināšanas polise

Nr.18/000/104367/21.

[2.1] 2021. gada 10. decembrī notika kanalizācijas stāvvada bojājums /adrese/, kā rezultātā notikusi noplūde un nodarīti zaudējumi bojātās mantas

īpašniekam - /pers. C/.

Atbildētāja ir atbildīga par nodarīto kaitējumu, jo zaudējumi radušies dzīvojamās mājas komunikāciju bojājumu rezultātā un atbildētāja nav veikusi

normatīvajos aktos noteiktās obligāti veicamās pārvaldīšanas darbības.

[2.2] Bojājums bija paredzams un novēršams. Atbildētāja 2021. gada 10. decembra apsekošanas aktā konstatēja, ka noplūdes iemesls dzīvoklī

Nr./Numurs/ ir kanalizācijas stāvvada tece pārseguma nišā. Prasītāja uzsver, ka pārvaldniekam ir jāveic obligāti veicamās pārvaldīšanas darbības, kas

cita starpā paredz komunikāciju apsekošanu. Ja pārvaldniekam savu obligāti veicamo pārvaldīšanas darbību veikšanai nepieciešama piekļuve

stāvvadiem, tad viņam par to ir jāinformē dzīvokļu īpašnieki.

[2.3] Prasītāja atbildētājai ir nosūtījusi pretenziju, kurā lūdza atbildētāju iesniegt detalizētus paskaidrojumus kopā ar pierādījumiem, kas apliecina

normatīvajos aktos noteikto pienākumu izpildi. Atbildētājas atbildē uz pieprasījumu pievienoja dzīvojamās mājas /datums/tehniskās apsekošanas

atzinumu, kurā norādīts, ka kanalizācijas sistēmas stāvvadi ir neapmierinošā stāvoklī un ir nepieciešams stāvvadu remonts. Prasītāja norāda uz to, ka

pārvaldnieks nav dzīvokļu īpašniekiem uzsvēris kanalizācijas stāvvada nomaiņas steidzamību un nav arī minējis paredzamās stāvvada remonta izmaksas.

Prasītāja uzsver, ja inženierkomunikācijām ir beidzies ekspluatācijas termiņš un to stāvoklis ir neapmierinošs, tad pārvaldniekam ir jāveic tehniskā

apkope vai ārkārtas remonts, jānovērš avārijas situācija operatīvi, saprātīgā termiņā un šādas darbības var tikt veiktas bez dzīvokļu īpašnieku kopības

atbilstoša lēmuma.

[2.4] Saskaņā ar telpu atjaunošanas darbu tāmi bojātās mantas remonta un atjaunošanas darbu tiešās izmaksas ir 871,20 euro apmērā.

Nepieciešamo līdzekļu apmērs, lai bojātā lieta atgūtu savu iepriekšējo stāvoklī, ir kritērijs, pēc kura iespējams noteikt, kādā apmērā ir noticis

esošās mantas samazinājums, citiem vārdiem, kādā apmērā lietas īpašniekam nodarīti zaudējumi tagadējās mantas samazinājuma veidā. Ievērojot

apdrošināšanas polisē noteikto pašrisku 70,00 euro apmērā, tika izmaksāta apdrošināšanas atlīdzība 801,20 euro.

[2.5] Prasītāja, pamatojoties uz Civillikuma 1084.panta pirmo daļu, 1644., 1645.panta pirmo daļu, 1649., 1753., 1756., 1759.panta 1.punktu,

1765.panta pirmo daļu, 1770., 1772., 1779., 2289., 2295.pantu, Civilprocesa likuma 1., 34.panta pirmo daļu, 41.panta pirmo daļu, 44.panta pirmās

daļas 1.punktu, 195.pantu, Apdrošināšanas līguma likuma 1.panta pirmās daļas 23.punktu, 45.panta pirmo daļu, Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma

6.panta pirmās daļas 1.punktu, otrās daļas 1.punkta d)apakšpunktu, 10.panta pirmo, otro daļu, 11.panta pirmo daļu, 14.panta trešo daļu, 16.pantu,

Ministru kabineta 2010. gada 28. septembra noteikumu Nr.907 ,,Noteikumi par dzīvojamās mājas apsekošanu, tehnisko apkopi un kārtējo remontu” 2.,

3., 3.1, 6.punktu, 13.3.apakšpunktu, 19.punktu, Ministru kabineta 2017. gada 11. jūlija noteikumu Nr.408 ,,Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un

apsaimniekošanas maksas aprēķināšanas noteikumi” 14.punktu, 15.1.apakšpunktu, 21.punktu, lūdz piedzīt no atbildētājas prasītājas labā naudas

līdzekļus 801,20 euro, likumiskos nokavējuma procentus 57,42 euro, ar lietas vešanu saistītos izdevumus par advokāta palīdzības saņemšanu

128,79 euro, tiesas izdevumus un atzīt prasītājai tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt no atbildētājas likumiskos 6%

(sešus procentus) gadā no piespriestās, bet nepiedzītās summas.

Prasītāja norādīja, ka nepiekrīt mediācijas izmantošanai un nevēlas, lai notiktu uzklausīšana tiesas sēdē.

[3] 2024. gada 16. septembrī atbildētāja SIA „Daugavpils dzīvokļu un komunālās saimniecības uzņēmums” sniedza paskaidrojumu par prasību,

norādot, ka to neatzīst.

[3.1] Atbildētāja, pamatojoties uz dzīvojamās mājas /adrese/, dzīvokļu īpašnieku lēmumu un 2019. gada 12. februārī noslēgto Dzīvojamās mājas

pārvaldīšanas līgumu, pārvalda dzīvojamo māju un nodrošina dzīvokļu īpašniekus ar sabiedriskajiem (komunālajiem) pakalpojumiem.

[3.2] Pamatojoties uz SIA „Daugavpils dzīvokļu un komunālās saimniecības uzņēmums” /datums/apsekošanas aktu /Numurs/, dzīvoklis

Nr./adrese/, tika applūdināts sakarā ar to, ka plīsa kopējais mājas kanalizācijas stāvvads pārsegumā starp dzīvokli Nr./Numurs/ un dzīvokli Nr./Numurs/.

Atbildētāja nenoliedz, ka kanalizācijas stāvvads ir mājas kopīpašums, taču tas nenozīmē, ka pārvaldnieks jebkurā gadījumā ir atbildīgs par

zaudējumiem, kas radušies kanalizācijas stāvvada teces rezultātā, arī Dzīvokļa īpašuma likuma 4.panta pirmā daļa definē tikai to, kas ir kopīpašumā

esošā dala, nevis to, ka apsaimniekotājs jebkurā gadījumā ir materiāli atbildīgs par kopīpašuma robežās notikušo pat tad, ja tas nav vainojams

notikušajā. Atbildētāja norāda, ka, lai konstatētu apsaimniekotāja pienākumu, kura neizpildes dēļ iestājas atbildība pret dzīvokļu īpašnieku par

zaudējumiem, nodibināms, vai mājas pārvaldniekam ir deleģēts attiecīgs daudzdzīvokļu mājas īpašnieku kopības pienākums un vai dzīvokļu īpašnieki šim

mērķim ir piešķīruši finansējumu.

[3.3] Atbildētāja godprātīgi veic dzīvojamās mājas /adrese/, pārvaldīšanu atbilstoši noslēgtā pārvaldīšanas līguma noteikumiem, īpašnieku sapulču

lēmumiem un pamatojoties uz spēkā esošiem normatīvajiem aktiem, tostarp uz Ministru kabineta noteikumiem Nr.907 „Noteikumi par dzīvojamās mājas

apsekošanu, tehnisko apkopi, kārtējo remontu un energoefektivitātes minimālajām prasībām” atbildētāja veic dzīvojamās mājas, tajā esošo iekārtu un

inženierkomunikāciju tehnisko apkopi, vizuālo pārbaudi, tehnisko apsekošanu un bojājumu novēršanu.

[3.4] Lai konstatētu daudzdzīvokļu mājas pārvaldnieka pienākumu, kura neizpildes dēļ iestājas atbildība pret dzīvokļu īpašnieku par zaudējumiem,

nodibināms, uz kāda tiesiskā pamata mājas pārvaldīšana tiek veikta, vai mājas pārvaldniekam ir deleģēts attiecīgs daudzdzīvokļu mājas īpašnieku kopības

pienākums un vai dzīvokļu īpašnieki šim mērķim ir piešķīruši finansējumu.

Starp dzīvojamās mājas /adrese/, dzīvokļu īpašniekiem un atbildētāju noslēgtā Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līguma 1.2.punkts nosaka, ka

īpašnieki apņemas apmaksāt pārvaldniekam atlīdzību un visus izdevumus, kas ir saistīti ar mājas kopīpašuma pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, kā arī ar

mājas kopīpašumā esošo komunikāciju un iekārtu uzturēšanu, ekspluatāciju un remontu, proporcionāli viņu kopīpašuma domājamai daļai, un norēķināties

par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem, dodot nepieciešamos norādījumus mājas pārvaldīšanai.

Dzīvojamās mājas /adrese/, īpašnieki nav lēmuši jautājumu par kanalizācijas stāvvada nomaiņu. Attiecīgi nav devuši atbildētājai norādījumu veikt

kanalizācijas stāvvada nomaiņu. Atbildētāja, kā dzīvojamās mājas pārvaldnieks, pilda mājas uzturēšanas un remonta funkcijas tiktāl, ciktāl to noteikuši

mājas īpašnieki.

[3.5] Stāvvadu pārsegumā vizuāli pārbaudīt nav iespējams, jo piekļūt tām var tikai no atsevišķā īpašuma, demontējot pārsegumu. Neviens

normatīvais akts nenosaka apsaimniekotāja pienākumu pārbaudīt inženierkomunikācijas, pie kurām nav brīvas piekļuves.

[3.6] Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likumu un Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumu jebkurus remontdarbus dzīvojamā mājā iespējams veikt, tikai

iepriekš vienojoties ar pārvaldnieku par veicamo darbu finansēšanu. No tā secināms, ka par kanalizācijas stāvvada nomaiņu iekļaušanu remontdarbu

plānā un tā apmaksas kārtību dzīvokļu īpašniekiem bija jāsasauc kopsapulce un jāpieņem lēmums. Dzīvokļu īpašnieki nav sasaukuši kopsapulci un lēmuši

par attiecīgās darbības uzdošanas veikšanu un nav nodrošinājuši finansējumu šādu darbību veikšanai.

Atbildētājai nebija deleģēts daudzdzīvokļu mājas īpašnieku kopības pienākums veikt kanalizācijas stāvvada rekonstrukciju, šim mērķim piešķirot

finansējumu. Pārvaldniekam nebija pamata uzskatīt, ka nepieciešamība veikt kanalizācijas stāvvada nomaiņu sakarā ar tā neapmierinošo stāvokli būtu

pielīdzināma avārijas situācijai, jo avārijas situācija ir tāda situācija, kas izraisa pilnīgu vai daļēju sistēmas nefunkcionēšanu.

Nav arī neviena pierādījuma, tam, ka atbildētāja būtu pieļāvusi jebkādu darbību, kas būtu par pamatu dzīvokļa applūdināšanai.

[3.7] Atbildētāja norāda, ka izdevumi 128,79 euro apmērā, kas prasītājai radušies par advokāta palīdzības saņemšanu, pēc savas dabas atbilst

procesuālajiem izdevumiem, kas saistīti ar lietas vešanu, sagatavojot un iesniedzot tiesā prasības pieteikumu, piedaloties lietas izskatīšanā, kā arī

nodrošinot sprieduma izpildi, un nav atzīstami par zaudējumiem Civillikuma 1775. un 1779.panta izpratnē. Ar lietas vešanu saistīto izdevumu atlīdzības

kārtību nosaka Civilprocesa likuma 44.pants.

[4] Civilprocesa likuma 250.25panta pirmā daļa nosaka: ja tiesa neizskata vienkāršotās procedūras lietu tiesas sēdē saskaņā ar šā likuma

250. pantu, lietu izskata rakstveida procesā, laikus paziņojot pusēm par datumu, kad tiešsaistes sistēmā būs pieejams saīsinātais spriedums. Datums,

kad saīsinātais spriedums ir pieejams tiešsaistes sistēmā, uzskatāms par sprieduma sastādīšanas datumu.

[4.1] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.22panta pirmo daļu vienlaikus ar dokumentu nosūtīšanu pusēm (148.pants), pusēm ir izskaidrotas pušu

procesuālās tiesības, puses ir informētas par tiesas sastāvu, kas izskatīs lietu, pusēm ir izskaidrotas tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesei, kā arī tiesības

iesniegt tiesā sprieduma sastādīšanas lūgumu. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.25panta pirmo daļu pusēm ir paziņots par datumu, kad spriedums būs

pieejams tiešsaistes sistēmā, tas ir, – 2024. gada 16. decembrī.

2024. gada 16. decembrī saskaņā ar Civilprocesa likuma 194.panta pirmās daļas 3.punktu vienkāršotās procedūras lietā tiesa sastādīja saīsināto

spriedumu.

[4.2] 2024. gada 17. decembrī Latgales rajona tiesā no atbildētājas saņemts sprieduma sastādīšanas lūgums.

Motīvu daļa

[5] Tiesa, pārbaudot rakstveida pierādījumus, atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 190.panta otro daļu tiesa spriedumu pamato ar apstākļiem, kas nodibināti ar pierādījumiem lietā.

Par lietas faktiskajiem apstākļiem

[5.1] Lietā nepastāv strīds par to, ka starp prasītāju ADB ,,Compensa Vienna Insurance Group” Latvijas filiāli, kā apdrošinātāju, un /pers. C/, kā

apdrošinājuma ņēmēju, tika noslēgts dzīvokļa Nr./adrese/, apdrošināšanas līgums un izsniegta privātpersonu īpašuma apdrošināšanas polise

Nr.18/000/104367/21, kuras darbības termiņš bija noteikts no 2021. gada 27. septembra līdz 2022. gada 26. septembrim.

[5.2] Lietas izskatīšanā noskaidrots, ka polises Nr.18/000/104367/21 darbības laikā /datums/dzīvoklis Nr./adrese/, tika applūdināts.

SIA „Daugavpils dzīvokļu un komunālās saimniecības uzņēmums” /datums/un /datums/sastādītie apsekošanas akti Nr./Numuri/ apliecina, ka dzīvokļa

Nr./Numurs/ applūdināšanas cēlonis bija kanalizācijas stāvvada plīsums pārsegumā starp dzīvokli Nr./Numurs/ un Nr./Numurs/.

Par zaudējumu apmēru

[5.3] Saskaņā ar SIA ,,Carlstrom” sastādīto lokālo tāmi Nr.42-16/12/2021-C tika aprēķinātas tiešās remonta izmaksas 871,20 euro apmērā.

Atskaitot ar polisi noteikto pašrisku 70,00 euro, prasītāja cietušā dzīvokļa īpašniecei izmaksāja apdrošināšanas atlīdzību 801,20 euro apmērā, ko

apliecina 2021. gada 22. decembra maksājuma uzdevums Nr.I21-926320.

Lietas materiālos esošais prasītājas /datums/dzīvokļa Nr./adrese/, apskates protokols apliecina, ka applūdināšanas rezultātā apdrošinātajam

dzīvoklim tika nodarīti zaudējumi.

Tiesa atzīst, ka ar minētiem pierādījumiem lietā ir pierādīts, ka prasītājai ir nodarīti zaudējumi izmaksātās apdrošināšanas atlīdzības apmērā sakarā

ar apdrošinātā dzīvokļa applūdināšanu.

Atbilstoši Civillikuma 1786.pantam zaudējumu summu veido bojāto lietu atjaunošanas vērtība. Tiesai nav pamata apšaubīt prasītājas iesniegto tāmi

un atzīt apdrošināšanas atlīdzības izmaksu par nesamērīgu, jo atbildētāja nav iesniegusi tiesai citādus aprēķinus un nav arī apstrīdējusi zaudējumu apmēru.

Par zaudējumu atlīdzības pienākumu

[6] Lietā ir strīds par to, vai atbildētāja, kā dzīvojamās mājas, kurā atrodas applūdinātais dzīvoklis, pārvaldniece, ir atbildīga par zaudējumiem, kas

prasītājai radušies sakarā ar izmaksāto apdrošināšanas atlīdzību apdrošinājuma ņēmējai, tas ir, vai atbildētāja ir pieļāvusi prettiesisku rīcību (bezdarbību)

un vai atbildētāja ir vainojama par prasītājai radītajiem zaudējumiem.

[6.1] Atbildētāja SIA „Daugavpils dzīvokļu un komunālās saimniecības uzņēmums” mājas /adrese/, apsaimniekošanu veic, pamatojoties uz

2019. gada 12. februārī noslēgto Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumu.

Saskaņā ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6.panta otrās daļas 1.punkta ,,d” apakšpunktu dzīvojamās mājas, tajā esošo iekārtu un

komunikāciju apsekošana un tehniskā apkope, un kārtējais remonts ir viena no obligāti veicamām pārvaldīšanas darbībām.

[6.2] Ministru kabineta 2010. gada 28. septembra noteikumu Nr.907 ,,Noteikumi par dzīvojamās mājas apsekošanu, tehnisko apkopi un kārtējo

remontu” 13.3.apakšpunkts paredz divas reizes gadā veikt vizuālo pārbaudi kanalizācijas sistēmai. Savukārt šo noteikumu 19.punkts paredz, ka tad, ja

vizuālajā apskatē vai tehniskajā apskatē ir konstatēti apstākļi, kas var radīt bojājumu rašanos, dzīvojamās mājas pārvaldītājs veic nepieciešamos

pasākumus minēto apstākļu novēršanai.

[6.3] Judikatūrā atzīts, ka pārvaldnieku no atbildības par dzīvojamās mājas komunikāciju bojājumu rezultātā radīto kaitējumu ir pamats atbrīvot, ja

ir ievērota likumā noteiktā kārtība un pārvaldnieks no savas puses ir veicis visas nepieciešamās darbības, bet dzīvokļu īpašnieki kopsapulcē ir nobalsojuši

pret pārvaldnieka ierosinājumu (Augstākās tiesas 2019.gada 16.oktobra spriedumu lietā Nr. SKC- 248/2019 (C30490616)).

[6.4] Atbildētāja savos paskaidrojumos norāda, ka veic dzīvojamās mājas /adrese/, tehnisko apsekošanu. Pamatojoties uz tehniskās apsekošanas

atzinumiem, dzīvojamās mājas /adrese/, kanalizācijas stāvvadu stāvoklis ir neapmierinošs, taču tas nenozīmē, ka atbildētāja jebkurā gadījumā ir atbildīga

par zaudējumiem, kas radušies dzīvokļa īpašumam Nr./adrese/.

Atbildētāja uzsver, ka dzīvojamās mājas /adrese/, īpašnieki nav lēmuši jautājumu par kanalizācijas stāvvada nomaiņu. Attiecīgi nav devuši

atbildētājai norādījumu veikt kanalizācijas stāvvada nomaiņu.

Atbildētāja ir iesniegusi tiesai /datums/, /datums/, /datums/un /datums/Tehniskās apsekošanas atzinumus, kuros konstatēts, ka dzīvojamās mājas

/adrese/, kanalizācijas stāvvads ir neapmierinošā stāvoklī.

[6.5] Ministru kabineta 2010. gada 28. septembra noteikumu Nr.907 ,,Noteikumi par dzīvojamās mājas apsekošanu, tehnisko apkopi un kārtējo

remontu” 15.3.apakšpunktā noteikts: ja vizuālajā apskatē ir konstatēti dzīvojamās mājas vai tajā esošo iekārtu un inženiertīklu bojājumi, pārvaldītājs

sagatavo priekšlikumus dzīvojamās mājas īpašniekam (dzīvokļu īpašnieku kopībai) lēmuma pieņemšanai par darba uzdevuma sastādīšanu tehniskai

apsekošanai, nepieciešamā remonta veikšanu un pārvaldīšanas darba plāna papildināšanu vai dzīvojamās mājas renovāciju, ja pārvaldnieks nav pilnvarots

pieņemt šādu lēmumu.

[6.5.1] Savukārt saskaņā ar Ministru kabineta 2017. gada 11. jūlija noteikumu Nr.408 ,,Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas

noteikumi” (turpmāk - MK noteikumi Nr.408) 1. un 2.punktu dzīvojamās mājas pārvaldnieks sastāda dzīvojamās mājas uzturēšanas un

apsaimniekošanas darbu tāmi, aprēķina dzīvokļu īpašniekiem maksu par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu kalendārajam gadam; šai

tāmē ietver maksu par pārvaldīšanas pakalpojumu, kā arī informāciju par maksājumu par turpmākajos periodos obligāto pārvaldīšanas darbību ietvaros

veicamajiem uzturēšanas darbiem – dzīvojamās mājas remontu, atjaunošanu vai pārbūvi; pārvaldnieks informē dzīvokļu īpašniekus par tāmē

paredzētajām izmaksām.

[6.5.2] MK noteikumu Nr.408 3.punkts paredz, ka obligātos izdevumus ietver katras pārvaldnieka pārvaldītās dzīvojamās mājas tāmē, atsevišķi

norādot katra pakalpojuma cenu, kā arī pakalpojuma tiešās izmaksas. Tāmes pozīcijās ietverto izdevumu aprēķināšanas kārtību nosaka pārvaldnieks.

Atbilstoši noteikumu 5.punktam obligātos izdevumus par dzīvojamās mājas remontu, kā arī maksājumu par turpmākajos periodos obligāto pārvaldīšanas

darbību ietvaros veicamajiem remontdarbiem tāmē ietver, ja vizuālajā pārbaudē vai tehniskajā apsekošanā ir konstatēti dzīvojamās mājas bojājumi.

[6.6] No atbildētājas iesniegtajiem pierādījumiem - Tehniskās apsekošanas atzinumiem - izriet, ka pārvaldnieks jau vismaz kopš 2019. gada ir

konstatējis, ka dzīvojamās mājas /adrese/, kanalizācijas stāvvada stāvoklis ir neapmierinošs. Tādējādi secināms, ka atbildētājai bija zināms par

dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamajiem darbiem (kanalizācijas stāvvada remontu vai nomaiņu), un atbildētājai bija likumīgas iespējas rast

finansējumu šo darbu veikšanai, iekļaujot šiem darbiem nepieciešamās izmaksas dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas darbu tāmē un

aprēķinot dzīvokļu īpašniekiem maksu par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu.

Atbildētāja nav iesniegusi tiesai pierādījumus, ka būtu savlaicīgi iekļāvusi kanalizācijas stāvvada sakārtošanai nepieciešamos darbus likumā

paredzētajā tāmē, par ko informējusi dzīvokļu īpašniekus, un ka dzīvokļu īpašnieki būtu noraidījuši šādu darbu veikšanas nepieciešamību.

[6.7] Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 14.panta trešajā daļā noteikts, ka pārvaldnieka pienākums ir rakstveidā brīdināt dzīvojamās mājas

īpašnieku par nepieciešamajiem steidzami veicamajiem pasākumiem dzīvojamās mājas pasargāšanai no bojāejas, sabrukuma vai izpostījuma, kā arī

aprēķināt šo pasākumu paredzamās izmaksas.

[6.7.1] Lietā nav iesniegti pierādījumi, ka atbildētāja līdz noteiktajam termiņam būtu sasaukusi dzīvokļu īpašnieku sapulci, lai dzīvokļu īpašnieki

varētu pieņemt attiecīgu lēmumu par finansējuma nodrošināšanu vai arī lai balsotu pret to.

[6.7.2] Atbildētāja iebildumus pret prasību nav pamatojusi ar apstākli, ka atbildētāja dzīvokļu īpašniekiem būtu izteikusi priekšlikumu maksājumus

par remontu iekļaut apsaimniekošanas maksā, bet dzīvokļu īpašnieki kopsapulcē būtu nobalsojuši pret to. Atbildētāja maldīgi uzskata, ka dzīvokļu

īpašniekiem bija pienākums sasaukt kopsapulci un pieņemt lēmumu par remontdarbu iekļaušanu remontdarbu plānā un to apmaksas kārtību.

Saskaņā ar MK noteikumu Nr.408 7.punktu obligātos izdevumus par dzīvojamās mājas atjaunošanu vai pārbūvi, kā arī maksājumu par

turpmākajos periodos obligāto pārvaldīšanas darbību ietvaros veicamo dzīvojamās mājas atjaunošanu vai pārbūvi pārvaldnieks tāmē var neietvert, ja

dzīvojamās mājas konstrukcijas vai to elementi ir avārijas vai pirmsavārijas stāvoklī un dzīvojamās mājas tehniskie ekspluatācijas rādītāji un ar tiem

saistītie citi ekspluatācijas rādītāji ir tiktāl pasliktinājušies, ka dzīvojamās mājas atjaunošana vai pārbūve ir ekonomiski nepamatota.

[6.7.3] Saskaņā ar MK noteikumu Nr.408 12.punktu, ja saskaņā ar šo noteikumu 7.punktu pārvaldnieks tāmē nav iekļāvis obligātos izdevumus

par dzīvojamās mājas atjaunošanu vai pārbūvi, kā arī maksājumu par turpmākajos periodos obligāto pārvaldīšanas darbību ietvaros veicamo dzīvojamās

mājas atjaunošanu vai pārbūvi, pārvaldnieks vienlaikus ar šo noteikumu 10.punktā minēto paziņojumu par aprēķinātajiem pārvaldīšanas maksājumiem

nākamajam kalendāra gadam katram dzīvokļa īpašniekam nosūta uzaicinājumu uz dzīvokļu īpašnieku kopsapulci, kas sasaucama Dzīvokļa īpašuma

likumā noteiktajā kārtībā, bet ne ātrāk kā vienu nedēļu pēc uzaicinājuma nosūtīšanas.

[6.7.4] Turklāt 2019. gada 12. februāra Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līguma 2.1.3.punktā noteikts, ka pārvaldniekam ir pienākums nodrošināt

koplietošanas telpu, komunikāciju un citu mājas kopīpašumā esošo elementu regulāru apsekošanu un profilaktiskos darbus, iespējami drīzākā laikā

novērst atklātos bojājumus. Ja bojājumu novēršanai ir nepieciešami papildus līdzekļi, tad pārvaldnieks paziņo par to dzīvokļu īpašniekiem, sasaucot

īpašnieku kopsapulci vai veicot aptauju.

[6.7.5] No lietas materiāliem neizriet, ka atbildētāja būtu iekļāvusi kanalizācijas stāvvada remonta izmaksas pārvaldīšanas maksājumos, nosūtījusi

dzīvokļu īpašniekiem paziņojumu par aprēķinātajiem pārvaldīšanas maksājumiem nākamajam kalendārajam gadam un nosūtījusi uzaicinājumu uz dzīvokļu

īpašnieku kopsapulci.

Līdz ar to tiesai nav pamata atzīt, ka atbildētāja ir veikusi visas nepieciešamās darbības, lai novērstu zaudējumu rašanos. Tiesai nav pamata

apšaubīt, ka zaudējumus varēja novērst, savlaicīgi veicot inženierkomunikāciju nomaiņu vai remontu.

[6.8] Tiesa atzīst par nepamatotu atbildētājas apgalvojumu, ka atbildētājas pienākumos neietilpst kanalizācijas stāvvada, kas nav fiziski pieejams,

vizuālā pārbaude.

Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 2.panta otro daļu dzīvokļa īpašums kā lietu kopība sastāv no atsevišķā īpašuma un attiecīgas kopīpašuma

domājamās daļas. Saskaņā ar minētā likuma 3.panta otrās daļas 2.punktu atsevišķā īpašuma elementi ir inženiertīkli un inženierkomunikācijas līdz

kopīpašuma stāvvadiem.

Ņemot vērā, ka daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas kanalizācijas stāvvadi ir dzīvojamās mājas inženierkomunikāciju sistēma, kas ir kopīpašumā

esoša visas ēkas nedalāma inženierietaise, par tās uzturēšanu ir atbildīgs dzīvojamās mājas apsaimniekotājs.

[7] Rezumējot lietā noskaidroto, tiesa atzīst, ka atbilstoši Civillikuma 1779.panta un 1775.panta noteikumiem atbildētājai ir pienākums atlīdzināt

zaudējumus. Zaudējumu atlīdzības pienākums iestājas tad, kad vienlaikus pastāv šādi priekšnoteikumi jeb atlīdzības pamati: 1) tiesību aizskārēja

neattaisnojama darbība, kas attiecīgajos gadījumos ietver arī novērtējumu no vainojamības viedokļa; 2) zaudējumu esamība; 3) cēloniskais sakars starp

zaudējumiem un neatļauto darbību. Zaudējumu atlīdzināšanas mērķis ir nodrošināt pēc iespējas pilnīgāku tāda stāvokļa atjaunošanu, kas būtu bijis tad, ja

aizskārums nebūtu noticis. (K.Torgāns Saistību tiesības. I daļa. Mācību grāmata. - Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2006, 209., 237.lpp.).

Par prasības tiesību

[8] Saskaņā ar Apdrošināšanas līguma likuma 45.panta pirmo daļu apdrošinātājam, kas izmaksājis apdrošināšanas atlīdzību, ir subrogācijas tiesība,

izņemot personu apdrošināšanas gadījumus. Šā likuma pirmā panta pirmās daļas 23.pants definējis subrogācijas tiesību kā apdrošinātāja, kas ir

izmaksājis apdrošināšanas atlīdzību, tiesību pārņemt apdrošinātā prasības tiesības izmaksātās summas apmērā pret personu, kura ir atbildīga par

zaudējumiem.

Ņemot vērā izklāstītos apsvērumus, tiesa secina, ka prasītāja ir tiesīga prasīt zaudējumu atlīdzināšanu apdrošinājuma ņēmēja vietā izmaksātās

apdrošināšanas atlīdzības apmērā, ceļot subrogācijas prasību pret personu, kura ir atbildīga par zaudējumiem, atbilstoši Apdrošināšanas līguma likuma

45.panta pirmajā daļā noteiktajam, un no atbildētājas prasītājas labā piedzenama prasītājas norādītā zaudējumu summa 801,20 euro.

Par nokavējuma procentiem

[9] Prasītāja aprēķināja likumiskos nokavējuma procentus 57,42 euro par laika periodu no 2023. gada 10. maija līdz 2024. gada 19. jūlijam.

[9.1] Saskaņā ar Civillikuma 1759. pantu procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata par katru parāda samaksas nokavējumu,

kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs.

Saskaņā ar Civillikuma 1765. pantu, ja procentu apmērs nav noteikts aktā vai darījumā, kā arī tajā gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt

likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

Lietas materiālos esošais prasītājas 2023. gada 10. marta paziņojums par zaudējumu atlīdzību un atbildētājas 2023. gada 30. marta atbilde uz

minēto paziņojumu, apliecina, ka atbildētāja bija informēta par zaudējumu esamību un aicināta atlīdzināt zaudējumus prasītajai līdz 2023. gada 9. maijam.

[9.2] Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka prasība piedzīt likumiskos nokavējuma procentus ir pamatota. No atbildētājas prasītājas labā piedzenami

likumiskie nokavējuma procenti 57,42 euro par laika periodu no 2023. gada 10. maija līdz 2024. gada 19. jūlijam.

Par Civilprocesa likuma 195.panta piemērošanu

[10] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa norāda arī prasītāja tiesības par laiku līdz

sprieduma izpildei saņemt procentus, minot arī to apmēru.

Tiesa atzīst, ka prasītājai nosakāmas Civilprocesa likuma 195.pantā paredzētās tiesības likumisko kavējuma procentu (6% gadā) saņemšanai līdz

sprieduma izpildei, sākot ar sprieduma labprātīgās izpildes termiņa beigām. Atbilstoši Civillikuma 1765.panta pirmajai daļai likumisko procentu apmērs

nosakāms 6% gadā un aprēķināms no pamatparāda summas ar citiem apmierinātajiem blakus prasījumiem, kā arī piedzītajiem tiesāšanās izdevumiem.

Par tiesāšanās izdevumiem

[11] Civilprocesa likuma 41.panta pirmā daļa noteic, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus.

[11.1] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu no atbildētājas par labu prasītājai ir jāpiedzen tiesas izdevumi – valsts nodeva

128,79 euro (15% no prasības summas).

[11.2] Prasītāja lūdz piedzīt no atbildētājas izdevumus advokāta palīdzības samaksai 128,79 euro.

Lietas materiālos ir zvērināta advokāta Kārļa Tračuma orderis un SIA ,,ZAB PROTECTUM” 2024. gada 19. jūlija rēķins Nr.230/18-21-14447,

kas apliecina, ka prasītājai ir radušies ar lietas vešanu saistītie izdevumi 128,79 euro apmērā.

Civilprocesa likuma 44.panta otrā un trešā daļa nosaka, ka ar lietas vešanu saistītos izdevumus piespriež no atbildētāja par labu prasītājam, ja viņa

prasījums ir apmierināts pilnīgi vai daļēji.

[11.3] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas 1.punkta a) apakšpunktu izdevumi advokāta palīdzības samaksai prasībās, kurām ir

mantisks raksturs un kurās prasības summa nepārsniedz 8500 euro, atlīdzināmi to faktiskajā apmērā, tomēr ne vairāk par 30% no prasījumu

apmierinātās daļas. Tātad maksimālais atlīdzības apmērs šajā lietā ir 257,59 euro.

[11.4] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 44.panta ceturto daļu ja prasība ir izskatīta tikai pirmās instances tiesā, atlīdzināmie izdevumi advokāta

palīdzības samaksai nedrīkst pārsniegt 50 procentus no noteiktā maksimālā atlīdzības apmēra. Līdz ar to no atbildētājas par labu prasītājai ir piedzenami

izdevumi advokāta palīdzības samaksai 128,79 euro, kas nepārsniedz likumā noteikto maksimālo apmēru.

[12] Tiesa atzīst, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu atbildētājai nosakāms 10 dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 41., 44., 97., 190., 194., 195., 204.1, 250.25 un 250.27pantu, tiesa

nosprieda

prasību apmierināt pilnīgi.

Piedzīt no sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Daugavpils dzīvokļu un komunālās saimniecības uzņēmums”, reģistrācijas Nr.41503002485, ADB

,,Compensa Vienna Insurance Group” Latvijas filiāles, reģistrācijas numurs 40103942087, labā zaudējumus 801,20 euro (astoņi simti viens euro 20

centi), likumiskos nokavējuma procentus 57,42 euro (piecdesmit septiņi euro 42 centi) par laika periodu no 2023. gada 10. maija līdz 2024. gada

19. jūlijam, izdevumus advokāta palīdzības samaksai 128,79 euro (viens simts divdesmit astoņi euro 79 centi), tiesas izdevumus - valsts nodevu

128,79 euro (viens simts divdesmit astoņi euro 79 centi), kopā – 1116,20 euro (viens tūkstotis viens simts sešpadsmit euro 20 centi).

Labprātīgi samaksātos vai piespiedu kārtā piedzītos naudas līdzekļus ieskaitīt prasītājas pārstāves ZAB PROTECTUM SIA, reģistrācijas numurs

40203319715, kontā Nr.LV49UNLA0055003243576, AS „SEB banka”.

Noteikt ADB,,Compensa Vienna Insurance Group” Latvijas filiālei, reģistrācijas numurs 40103942087, tiesības par laiku līdz sprieduma pilnai

izpildei saņemt no atbildētājas likumiskos 6% (seši procenti) gadā no piedzītās summas 1116,20 euro (viens tūkstotis viens simts sešpadsmit euro 20

centi), nepārsniedzot tās apmēru.

Noteikt atbildētājai termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedums sastādīts un pieejams tiešsaistē 2025. gada 14. janvārī.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas – 2025. gada 14. janvāra Latgales apgabaltiesā,

iesniedzot apelācijas sūdzību Latgales rajona tiesā, ja pastāv kāds no Civilprocesa likumā 440.2pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas

pamatiem.

Latgales rajona tiesas tiesnese Inga Stivriņa

Dokuments ir parakstīts ar drošu elektronisku parakstu un satur laika zīmogu