Court partially allowed small claims debt collection for credit card default with adjusted interest and penalties.

ECLI:LV:REZT:2017:1205.C26129317.1.S

Civillieta Nr. C 26129317

SPRIEDUMS

LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ

Rēzeknē, 2017.gada 5.decembrī

Rēzeknes tiesa šādā sastāvā:

tiesnesis A.Jonikāns,

izskatīja rakstveida procesā civillietu sabiedrības ar ierobežotu atbildību „PlusPlus Baltic Re”, reģistrācijas Nr.40103739704, maza apmēra prasībā

pret /pers. C/, personas kods /personas kods/, par parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] Rēzeknes tiesā prasības pieteikumu maza apmēra prasībā pret /pers. C/ (turpmāk arī – atbildētājs) par parāda piedziņu iesniegusi

sabiedrība ar ierobežotu atbildību „PlusPlus Baltic Re” (turpmāk arī – prasītājs) norādot, ka 2008.gada 11.septembrī atbildētājs un akciju sabiedrība

„GE Money Bank” (turpmāk arī – banka) noslēdza Kredītkartes izsniegšanas un apkalpošanas līgumu (turpmāk arī – Līgums). Saskaņā ar Līgumu banka

piešķīra atbildētājam norēķinu karti, piešķīra kredīta limitu, savukārt atbildētājs apņēmās veikt minimālās iemaksas summas ieskaitīšanu kontā, veikt

kredīta limita savlaicīgu atmaksu. Banka saistības pildīja un veica kredīta limita ieskaitīšanu atbildētāja kontā, savukārt atbildētājs savas saistības nepildīja,

kā rezultātā izveidojās neatmaksātās aizdevuma summas parāds 2 059,48 euro (1 447,41 latu) apmērā, līgumisko procentu parāds 564,10 euro

(396,45 latu) apmērā un līgumsods 54,17 euro (38,07 latu) apmērā. 2013.gada 23.augustā banka un ārvalsts komersanta filiāle „PlusPlus Baltic OU

filiāle Latvijā” un 2015.gada 2.aprīlī ārvalsts komersanta filiāle „PlusPlus Baltic OU filiāle Latvijā” un prasītājs noslēdza cesijas līgumus un prasītājs ieguva

prasījuma tiesības uz atbildētāja saistībām, ar tiesībām prasīt visus blakus prasījumus. Kopš cesijas līgumu noslēgšanas atbildētājs saistības atmaksāt

kredītu nav pildījis, nav veicis nevienu maksājumu, kā rezultātā kredīta pamatsumma sastāda 2 059,48 euro, līgumisko procentu parāds 564,10 euro un

līgumsods 54,17 euro. Tāpat par laika periodu no pirmā cesijas līguma noslēgšanas dienas – 2013.gada 23.augusta, līdz prasības sagatavošanas dienai –

2016.gada 1.decembrim, prasītājs aprēķinājis likumiskos nokavējuma procentus 298,58 euro apmērā, kas ir 6 procenti gadā no parāda pamatsummas.

Pamatojoties uz Civillikuma 1587., 1589., 1716., 1717., 1720., 1753., 1756., 1764., 1811., 1828., 1934., 1943.pantu prasītājs lūdz piedzīt no

atbildētāja, par labu viņam, pamatparādu 2 059,48 euro apmērā, līgumiskos procentus 564,10 euro apmērā, līgumsodu 54,17 euro apmērā un

likumiskos nokavējuma procentus 298,58 euro apmērā, kā arī tiesāšanās izdevumus, nosakot tiesības saņemt likumiskos 6 procentus gadā no

nesamaksātās parāda summas par laiku no prasības pieteikuma iesniegšanas dienas līdz sprieduma izpildei.

[2] Tiesas dokumenti pusēm piegādāti Civilprocesa likuma 56.pantā noteiktajā kārtībā. Tādējādi, atbilstoši Civilprocesa likuma

56.1pantam, pusēm ir paziņots par procesuālās darbības laiku un vietu, par viņiem nosūtīto dokumentu saturu un tiesas dokumenti ir izsniegti (lietas 1.,

36.-54., 62.-64.lapa).

Civillieta, atbilstoši Civilprocesa likuma 250.25pantam, nerīkojot tiesas sēdi, nozīmēta izskatīšanai rakstveida procesā, jo ne prasītājs, ne

atbildētājs lietas iztiesāšanu tiesas sēdē nelūdza, tiesa lietu iztiesāt mutvārdu procesā par nepieciešamu neuzskata.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 250.22panta pirmajai daļai, pusēm izskaidrotas to civilprocesuālās tiesības, puses informētas par tiesas, kas

izskatīs lietu, sastāvu, pusēm izskaidrotas tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim. Noraidījumi tiesnesim nav pieteikti.

Pusēm savlaicīgi, atbilstoši Civilprocesa likuma 250.25panta pirmajai daļai, 56.1panta pirmās daļas 3.punktam, paziņots datums –

2017.gada 5.decembris, kad sprieduma norakstu var saņemt tiesas kancelejā. Šis datums ir pilna sprieduma sastādīšanas datums (lietas 52.-54.,

64.lapa).

Atbildētājs – /pers. C/, rakstveida paskaidrojumu par prasības pieteikumu nav iesniedzis, iebildumus pret prasību nav cēlis. Saskaņā ar

Civilprocesa likuma 250.21panta otro daļu, paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā.

Motīvu daļa

[3] Pārbaudījusi un novērtējusi lietā esošos pierādījumus, tiesa uzskata, ka prasība apmierināma daļēji.

[4] Tiesa noskaidroja, ka 2008.gada 11.septembrī akciju sabiedrība „GE Money Bank” un atbildētājs noslēguši Kredītkartes izsniegšanas

un apkalpošanas līgumu Nr./numurs/ (Līgums). Banka un atbildētājs vienojušies, ka banka atbildētājam atver norēķinu kontu un izsniedz Verto norēķinu

karti Verto Standard, nosakot kredītlimitu 2 134,31 euro (1 500 latu) apmērā. Bankas vispārējie darījumu (bankas operāciju) noteikumi ir noslēgtā

līguma neatņemama sastāvdaļa. Atbilstoši Kredītkartes izsniegšanas un apkalpošanas līguma fiziskām personām noteikumu (turpmāk arī – Noteikumi) III

nodaļas 4.punktam banka sniedz un atbildētājs izmanto kredītlimitu un maksā kredīta procentus par izmantoto kredītlimitu. Atbilstoši Līguma 10.punktam

procentu likme par kredītlimita izmantošanu, sākot ar mēneša 16.datumu, noteikta – 48 procenti gadā no negatīvā konta atlikuma, kāds konstatēts

15.datuma dienas beigās. Atbilstoši Noteikumu IV nodaļas 1.5.punktam, VI nodaļas 1., 2., 3.punktam banka un atbildētājs vienojušies, ka atbildētājam

ir jāmaksā par bankas sniegtajiem pakalpojumiem – konta atvēršanu, apkalpošanu un ar to saistīto pakalpojumu sniegšanu, darījumiem, operācijām ar

karti atbilstoši cenrādim. Bankai piešķirtas tiesības ieturēt atlīdzību arī gadījumā, ja kontā nav nepieciešamo naudas līdzekļu, attiecīgi palielinot norēķinu

konta negatīvo atlikumu (lietas 11., 56., 60., 61.lapa). Tiesa secina, ka līdzēji līgumu noslēguši atbilstoši Civillikuma 1533.pantam, jo starp līdzējiem

notikusi pilnīga vienošanās par darījuma būtiskām sastāvdaļām ar nolūku savstarpēji saistīties.

Atbildētājs izmantoto kredītlimitu, t.i., naudas summu, kuru banka atļāvusi iztērēt virs kontā esošajiem atbildētāja naudas līdzekļiem,

tādējādi izveidojot kontā debeta (negatīvo) atlikumu minētās naudas summas ietvaros, nav atmaksājis. Atbildētāja parādsaistības pret banku sastāda –

neatmaksātā aizdevuma pamatsumma 2 059,48 euro (1 447,41 latu) apmērā (lietas 12.-14., 24.lapa).

[5] Tiesa secina, ka atbildētājs nav ievērojis Civillikuma 1943.panta prasības, ka aizņēmējam jāatdod tāda pati summa, kādu viņš saņēmis,

un 1946.panta prasības, ka procenti par aizdevumu atdodami, ja tie bijuši tieši norunāti. Tiesa secina, ka līgumiskie procenti sastāda 564,10 euro

(396,45 latus) (aprēķināti par laika periodu līdz 2009.gada oktobrim), jo saskaņā ar Līguma 10.punktu procentu likme par kredītlimita izmantošanu,

sākot ar mēneša 16.datumu, noteikta – 48 procenti gadā no negatīvā konta atlikuma, kāds konstatēts 15.datuma dienas beigās (lietas 11., 24., 56.lapa).

Tanī pat laikā, tiesa uzskata, ka prasība daļā par līgumisko procentu piedziņu apmierināma daļēji 440,96 euro apmērā, no aprēķināto

līgumisko procentu summas – 564,10 euro, atbilstoši Noteikumu VI nodaļas 6.punktam (pirms pamatparāda dzēšanas dzēšami līgumiskie procenti),

dzēšot 123,14 euro, kas pretēji Līguma un Noteikumu prasībām no atbildētāja piedzīti kā līgumsods (lietas 24.lapa). Minētā naudas summa uzskatāma

kā maksājums līgumisko procentu dzēšanai, jo par līgumsodu puses nav līgušas, par ko motivācija spriedumā norādīta turpmāk, vērtējot prasību daļā par

līgumsoda piedziņu.

Saņemtā naudas summa novirzāma sākotnēji līgumisko procentu dzēšanai, novirzāma atbilstoši Noteikumu VI nodaļas 6.punktā

noteiktajam, ka gadījumā, ja Līgumā noteikto saistību kavējuma rezultātā atbildētājam ir izveidojusies parāda summa (negatīvs konta atlikums, piešķirtā

kredīta lietošanas neievērošana), kā pirmais tiek dzēsts līgumsods (kas, kā norādīts jau iepriekš, konkrētajā gadījumā nav pielīgts), otrkārt tiek dzēsts ar

šo Līgumu noteikto procentu parāds par kredīta lietošanu, treškārt bankas komisijas maksa, ceturtkārt kredīta pamatsumma (lietas 61.lapa).

Noteikumos noteiktā maksājumu ieskaitīšanas kārtība, nav pretrunā arī Civillikuma 1843.pantā noteiktajai maksājumu ieskaitīšanas

kārtībai, jo uz šo tiesisko situāciju attiecināma Civillikuma 1843.panta norma, kas bija spēkā līdz 2014.gada 1.janvārim. Saskaņā ar Civillikuma 3.pantu

katra civiltiesiska attiecība apspriežama pēc likumiem, kas bijuši spēkā tad, kad šī attiecība radusies, pārgrozījusies vai izbeigusies.

[6] 2013.gada 23.augustā akciju sabiedrība „GE Money Bank”, kā cedents, un ārvalsts komersanta filiāle „PlusPlus Baltic OU filiāle

Latvijā”, kā cesionārs, un 2015.gada 2.aprīlī ārvalsts komersanta filiāle „PlusPlus Baltic OU filiāle Latvijā”, kā cedents, un prasītājs, kā cesionārs,

noslēguši cesijas līgumus. Cedenti cedējuši cesionāriem visus prasījumus, kas radušies bankas veiktās komercdarbības rezultātā saskaņā ar līgumu

pielikumos esošajiem sarakstiem. Ar 2013.gada 23.augusta un 2015.gada 2.aprīļa cesijas līgumiem, to pielikumiem Nr.1 cedētas, t.sk., arī prasījuma

tiesības pret atbildētāju. Cedenti un cesionāri vienojušies, ka prasījumi tiek cedēti kopā ar visām pie tiem piederīgām un cesiju brīdī pastāvošām tiesībām

un blakus prasījumiem, t.sk., bet ne tikai, tiesībām prasīt līgumsodu un/vai nokavējuma procentus un/vai procentus par kapitāla lietošanu, jebkāda veida

garantijām un galvojumiem, nodrošinājumiem, t.sk., ķīlas tiesībām, kas nodrošina ar šo līgumu cedētos prasījumus, prasījumiem par parādu piedziņas

izdevumu, tiesāšanās un sprieduma izpildes izdevumu samaksu, kā arī citiem izdevumiem, kas saistīti ar parāda summu atgūšanas samaksu, kā arī

jebkuriem citiem prasījumiem, kas ir uzskatāmi par blakus prasījumiem saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem (lietas 15., 16., 20., 21.lapa).

Civilprocesa likuma 77.pants nosaka, ka, ja viena no pusēm lietā izstājas (fiziskās personas nāve, juridiskā persona beidz pastāvēt,

prasījuma cesija, parāda pārvede un citi apstākļi), tiesa pieļauj aizstāt šo pusi tās tiesību pārņēmējam. Tiesību pārņemšana iespējama jebkurā procesa

stadijā.

Cesija ir prasījuma pāreja no viena kreditora citam, dotajā gadījumā, pēc tiesiska darījuma. Ar cesijas līgumiem no cedentiem cesionāriem

pārgājusi prasījuma tiesība. Ar cesijām jauns prasījums nav radies, bet gan pārveidots esošais, aizstājot vienu kreditoru ar citu. Cesijas līgumi noslēgti

atbilstoši Civillikuma 1798.pantam, jo cesionāriem cedēts no 2008.gada 11.septembrī starp banku un atbildētāju noslēgtā Kredītkartes izsniegšanas un

apkalpošanas līguma izrietošais prasījums.

Civillikuma 1801.pants nosaka, ka slēdzot cesijas līgumu parādnieka piekrišana, pret kuru prasījums vērsts, nav vajadzīga, un cesija ir

spēkā, pat ja viņš neko par to nezina. Tiesa secina, ka noslēdzot cesijas līgumu, atbildētāja statuss nav mainījies, līdz ar ko, cesijai nav vajadzīga arī

atbildētāja piekrišana.

[7] 2012.gada 28.decembrī banka, 2014.gada 25.februārī cesionārs – ārvalsts komersanta filiāle „PlusPlus Baltic OU filiāle Latvijā”, un

2015.gada 7.aprīlī prasītājs atbildētājam nosūtījuši brīdinājumus par maksājumu kavējumu, pieprasījuši nekavējoties samaksāt līgumā noteiktos

maksājumus (lietas 17.-19., 22., 23., 25.-31.lapa). Atbildētājs saistības nav pildījis, noteiktajos termiņos parādsaistības nav dzēsis.

Cesionārs – ārvalsts komersanta filiāle „PlusPlus Baltic OU filiāle Latvijā”, atbildētājam 2014.gada 25.februārī nosūtījis 2014.gada

24.februāra paziņojumu par vienpusēju atkāpšanos no līguma ar paziņojuma nosūtīšanas brīdi. Paziņojumā cesionārs norādījis, ka izmanto savas tiesības

vienpusēji izbeigt Līgumu un nekavējoties vienpusēji atkāpjas no Līguma, un pieprasa līdz 2014.gada 7.martam samaksāt visus kavētos maksājumus, jo

atbildētājs nepilda Līguma noteikumus par aizdevuma un procentu atmaksu (lietas 57.-59.lapa).

Ar 2014.gada 25.februāri cesionārs vienpusēji atkāpies no Līguma, atkāpies atbilstoši Noteikumu III nodaļas 3.7.2., 3.7.3.punktā, VIII

nodaļas 3.1.punktā noteiktajam, ka bankai ir tiesības nekavējoties vienpusēji atkāpties no līguma, par to rakstiski paziņojot atbildētājam, nekavējoties

bloķēt kredīta limita izmantošanu un pieprasīt atbildētājam 10 kalendāro dienu laikā pilnībā dzēst izmantoto kredīta limitu, ja atbildētājs nepilda vai

nepienācīgi pilda līgumā noteiktās saistības (lietas 60., 61.lapa). Saskaņā ar Civillikuma 1589.pantu vienpusēja atkāpšanās no līguma pielaižama tikai tad,

kad tā pamatota ar paša līguma raksturu, vai kad to zināmos apstākļos atļauj likums, vai arī kad tāda tiesība bijusi noteikti pielīgta.

Tiesiskā attiecība līgumā ir līdzēju brīvas gribas izpausmes rezultātā radīts noteikts tiesību un pienākumu apjoms, kas aizņēmēja sākotnējām

tiesībām saņemt aizdevumu vēlāk rada atbilstošu pienākumu to atdot. Tiesiskā attiecība kā līdzēju pienākumu un tiesību kopums pastāv līdz saistībā

noteikto tiesību un pienākumu pilnīgai izpildei, tostarp līdz procentu un, ja pielīgts, līgumsoda samaksai. Kreditors savu pienākumu pēc noslēgtās saistības

pilnībā ir izpildījis ar aizdevuma izsniegšanas (pārskaitīšanas) brīdi, kas rada aizņēmējam pienākumu precīzi izpildīt vienošanos par aizdevuma dzēšanas

maksājumu veikšanu līgumā noteiktajā laikā. Kreditora vienpusēja atkāpšanās no līguma, kuru tas jau ir izpildījis un pieprasījums visu aizdevumu atdot, ir

iepriekš noteikto aizņēmējam labvēlīgo aizdevuma atmaksāšanas noteikumu anulēšana atbilstoši līgumam. Vienas puses atkāpšanās no līguma (līguma

laušana) neatbrīvo līguma noteikumus neizpildījušo pusi no līgumsaistību izpildes, un nepārtrauc to tiesisko attiecību, kuras sakarā līgums noslēgts.

[8] Tiesa uzskata, ka no atbildētāja par labu prasītājam piedzenama neatmaksātā aizdevuma pamatsumma 2 059,48 euro apmērā un

līgumiskie procenti 440,96 euro apmērā, jo atbildētājs nav pildījis savas saistības, nav pienācīgi un savlaicīgi veicis maksājumus. Saskaņā ar Civillikuma

1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības

nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma. [..].

Tādējādi, atbildētājs nav ievērojis Civillikuma 1828.panta prasības, ka, ja izpildījuma laiks ir noteikts, tad parādniekam tas jāievēro,

negaidot sevišķu kreditora atgādinājumu. Atbildētājs ir pieļāvis nokavējumu, t.i., prettiesīgi novilcinājis saistības izpildīšanu, jo saskaņā ar Civillikuma

1652.panta pirmās daļas 3.punktu parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis, kad viņš palaidis garām termiņu, kas nolikts

izpildīšanai ar līgumu.

[9] Prasība daļā par līgumsoda piedziņu noraidāma.

Kā tas konstatēts iepriekš, 2008.gada 11.septembrī akciju sabiedrība „GE Money Bank” un atbildētājs noslēguši Kredītkartes

izsniegšanas un apkalpošanas līgumu Nr./numurs/, Kredītkartes izsniegšanas un apkalpošanas līguma fiziskām personām noteikumi ir noslēgtā līguma

neatņemama sastāvdaļa (lietas 11., 56., 60., 61.lapa). Noslēgtajā Kredītkartes izsniegšanas un apkalpošanas līgumā līdzēji par līgumsoda maksāšanas

pienākumu nav vienojušies, šādu atbildētāja pienākumu nesatur arī Noteikumi.

Saskaņā ar Civillikuma 1716.pantu līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību neizpildi vispār,

nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā). Savukārt Civillikuma 1717.pantā noteikts, ka līgumsoda apmēru noteic līdzēji [..].

Līgumsoda maksāšanas pienākumam ir jāizriet no pušu savstarpēji panāktas vienošanās, savukārt nedz Līgums, nedz Noteikumi, nedz citi

rakstveida pierādījumi neapliecina, ka atbildētājs par savu saistību neizpildi būtu uzņēmies pienākumu ciest līgumsodu. Prasītāja vienpusējā kārtā

atbildētājam izvirzīta prasība maksāt līgumsodu neliecina par atbildētāja gribas izteikumu uzņemties ciest līgumsodu.

Līgumsoda piemērošana ārpus līguma ir pretrunā Civillikuma noteikumiem par darījuma slēgšanu, kas ir saistīta ar pušu labprātīgu un

saskanīgu gribu nodibināt saistības, kas noteiktas Civillikuma 1427.pantā. Tātad līgumsodu nevar piemērot citādi, kā tikai noslēdzot līgumu. Tāpat,

saskaņā ar Civillikuma 1806.pantu, cesionārs neiegūst ar cesiju vairāk un lielākas tiesības, nekā bijušas cedentam.

[10] Tiesa uzskata, ka no atbildētāja piedzenama ne tikai neatmaksātā aizdevuma pamatsumma un neatmaksātie līgumiskie procenti, bet arī

likumiskie nokavējuma procenti. Prasītāja prasība daļā par likumisko nokavējuma procentu piedziņu apmierināma daļēji, piedzenot no atbildētāja

likumiskos nokavējuma procentus 298,58 euro apmērā, piedzenot par laika periodu no līguma laušanas – 2014.gada 25.februāra (nevis 2013.gada

23.augusta), līdz prasības pieteikuma sagatavošanas dienai – 2016.gada 1.decembrim, jo saskaņā ar Civillikuma 1759.panta 1.punktu, 1765.panta

pirmo daļu procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata par katru parāda samaksas nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu

bezprocentīgs. Likumiskie procenti ir seši procenti no simta gadā.

Likumiskie procenti aprēķināti sekojoši: likumiskie procenti no pamatparāda summas – 2 059,48 euro, sastāda 123,57 euro gadā, jeb

10,30 euro mēnesī, jeb 0,34 euro dienā, jo saskaņā ar Civillikuma 1765.panta ceturto daļu procenti aprēķināmi tikai no paša kapitāla. Tāpat arī

likumiskos nokavējuma procentus no paša kapitāla prasītājam ir tiesības saņemt no sprieduma stāšanās spēkā līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma

dienai). Likumiskie nokavējuma procenti aprēķināti sākot no dienas, kad lauzts līgums – 2014.gada 25.februāra, līdz 2016.gada 1.decembrim

(nepārkāpjot prasījuma robežas), t.i., par 2 gadiem 9 mēnešiem un 5 dienām un sastāda 341,54 euro.

Lai gan tiesa konstatē, ka līgumisko nokavējuma procentu apmērs (turklāt par mazāku laika posmu nekā norādījis prasītājs) sastāda

341,54 euro (nevis 298,58 euro), summa, kas pārsniedz prasītāja prasījumu, nav piedzenama, jo prasītājs šādu prasījumu nav izteicis. Tiesa vadās no

Civilprocesa likuma 192.panta noteikumiem, ka tiesa taisa spriedumu par prasībā noteikto prasības priekšmetu un uz prasībā norādītā pamata,

nepārsniedzot prasījuma robežas.

Tiesa secina, ka atbildētāja parādsaistības pret prasītāju sastāda – aizdevuma pamatsumma 2 059,48 euro apmērā, līgumiskie procenti

440,96 euro apmērā un likumiskie nokavējuma procenti 298,58 euro apmērā, kopā 2 799,02 euro. Atbildētājs savas saistības nav pildījis,

pierādījumus, ka samaksa izdarīta, atbilstoši Civillikuma 1838.pantam, nav piestādījis.

[11] Prasītāja lūgums tiesības saņemt likumiskos nokavējuma procentus noteikt no prasības pieteikuma iesniegšanas dienas noraidāms, jo

Civilprocesa likuma 195.pants pēc būtības nošķir divus likumisko procentu veidus – tos, kuri jau iekļauti prasības summā un kurus prasītājs atbilstoši

iesniegtajam prasības pieteikumam lūdzis piedzīt par iepriekšējo laiku, kā arī likumiskie procenti, kuru saņemšanas tiesības tiesa paredz ar spriedumu. To

likumisko procentu, kuru saņemšanas tiesības tiesa paredz spriedumā līdz tā izpildei, samaksas pienākums nevar iestāties pirms tiesas sprieduma stāšanās

spēkā, jo spēkā nestājies spriedums nerada juridiskas sekas. Savukārt, atbilstoši dispozitivitātes principam lietas dalībniekam ir tiesības pašam izvēlēties

tiesību aizsardzības līdzekļus, tostarp tiesības izvēlēties – prasīt vai neprasīt piedzīt likumiskos procentus par laiku līdz spriedumam, kā arī izvēlēties laika

posmu, par kādu likumiskos procentus aprēķināt un lūgt piedzīt (Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2016.gada 15.februāra spriedums lietā

SKC-0100/2016). Prasītājs izvēlējies laika posmu (līdz 2016.gada 1.decembrim) par kuru likumiskos procentus aprēķinājis un lūdzis piedzīt.

Civilprocesa likuma 74.panta trešās daļas 3.punktā, 250.22panta otrajā daļā, 36.panta otrajā daļā viņam piešķirtās tiesības palielināt prasības summu,

pievienojot procentus līdz lietas izskatīšanas brīdim, prasītājs nav izvēlējies.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 195.pantu, prasītājam ir nosakāmas tiesības saņemt no atbildētāja

likumiskos sešus procentus gadā no pamatparāda par laika periodu no sprieduma spēkā stāšanās dienas līdz sprieduma izpildei, ņemot vērā Civillikuma

1763.pantā noteikto, ka procentu pieaugums apstājas, sasniedzot pamatkapitāla lielumu.

[12] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, 34.panta pirmās daļas 1.punkta b)apakšpunktu no atbildētāja par labu

prasītājam, proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram, piedzenama samaksātās valsts nodevas daļa par prasību, kas novērtējama naudas

summā (2 799,02 euro), 320,10 euro plus 4 procenti no prasības summas, kas pārsniedz 2 134 euro, kas konkrētajā gadījumā ir 346,70 euro, un ar

lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,42 euro apmērā (94,04 procenti no samaksātajiem ar lietas izskatīšanu saistītajiem izdevumiem 4,70 euro apmērā)

(lietas 9., 10.lapa). Tāpat no atbildētāja nav piedzenama prasītāja jau sākotnēji pārmaksātās valsts nodevas daļa 2,88 euro apmērā (356,67 – 353,79),

kuras piedziņu prasītājs turklāt arī nav lūdzis (lietas 7., 9.lapa).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu, taisot spriedumu, daļā par naudas summas un tiesāšanās izdevumu piedziņu, atbildētājam

nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 191., 192., 193., 195.pantu, tiesa

NOSPRIEDA

Sabiedrības ar ierobežotu atbildību „PlusPlus Baltic Re”, reģistrācijas Nr.40103739704, maza apmēra prasību pret /pers. C/, personas

kods /personas kods/, par parāda piedziņu apmierināt daļēji.

Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „PlusPlus Baltic Re”, reģistrācijas

Nr.40103739704, pamatparādu 2 059,48 (divi tūkstoši piecdesmit deviņi euro 48 centi) euro apmērā, līgumiskos procentus 440,96 (četri simti

četrdesmit euro 96 centi) euro apmērā un likumiskos nokavējuma procentus 298,58 (divi simti deviņdesmit astoņi euro 58 centi) euro apmērā, kopā

2 799,02 (divi tūkstoši septiņi simti deviņdesmit deviņi euro 2 centi) euro, kā arī, proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram, samaksātās valsts

nodevas daļu 346,70 (trīs simti četrdesmit seši euro 70 centi) euro apmērā un ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu daļu 4,42 (četri euro 42 centi) euro

apmērā, kopā 3 150,14 (trīs tūkstoši viens simts piecdesmit euro 14 centi) euro, nosakot tiesības saņemt likumiskos 6 (sešus) procentus gadā no

nesamaksātās pamatparāda – 2 059,48 euro, summas par laiku no sprieduma spēkā stāšanās līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai).

Prasītājam piekrītošo naudas summu samaksa veicama sabiedrības ar ierobežotu atbildību „PlusPlus Baltic Re”, reģistrācijas

Nr.40103739704, norādītajā kredītiestādes – akciju sabiedrības „Swedbank”, kontā Nr.LV07HABA0551037623572.

Noteikt /pers. C/, personas kods /personas kods/, termiņu sprieduma, daļā par naudas summas un tiesāšanās izdevumu piedziņu,

labprātīgai izpildei 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Prasību daļā par līgumisko procentu 123,14 (viens simts divdesmit trīs euro 14 centi) euro apmērā, līgumsoda 54,17 (piecdesmit četri

euro 17 centi) euro apmērā, kā arī, proporcionāli tiesas noraidīto prasījumu apmēram, samaksātās valsts nodevas daļas 7,09 (septiņi euro 9 centi) euro

apmērā un ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu daļas 0,28 (28 centi) euro apmērā, kopā 184,68 (viens simts astoņdesmit četri euro 68 centi) euro

piedziņu noraidīt. Noraidīt lūgumu noteikt tiesības saņemt likumiskos nokavējuma procentus par laiku no prasības pieteikuma iesniegšanas dienas.

Spriedumu 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas – 2017.gada 5.decembra, apelācijas kārtībā, ja pastāv kāds no

Civilprocesa likuma 440.2pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem, var pārsūdzēt Latgales apgabaltiesas Civillietu tiesas

kolēģijā, apelācijas sūdzību iesniedzot Rēzeknes tiesā.

Tiesnesis A.Jonikāns