Legislator Giurisprudenza & Legislazione
A420191116 / A42-01832-18 ECLI:LV:ADRJRIT:2018:1123.A420191116.7.S Generato dall'IA

Court voids public procurement contracts due to improper special treatment of specific bidders.

Numero d'incarto A420191116 / A42-01832-18
Autorità giudiziaria
Giurisdizione Lettonia (LV)
Data della decisione
Esito del giudizio Accolto (Allowed)

Sintesi Legislator

Generato dall'IA

The Administrative District Court of Riga voided two service contracts between Jūrmala City Council and specific bidders. The plaintiff argued that the council improperly invited only these two companies to a follow-on negotiation procedure after a public tender was suspended. The court found that the council created unfair advantages by selectively inviting these bidders, violating public procurement rules. Consequently, the court declared the contracts void and ordered the refund of the state fee paid by the plaintiff.

Regesto Legislator

Generato dall'IA

Public Procurement Law s. 63(1)3; s. 85.2(1)1: When a contracting authority creates unfair advantages by selectively inviting specific bidders to follow-on negotiations after a public tender, the resulting contracts are void.

Parole chiave

Generato dall'IA
public procurement law special treatment of bidders voiding of contracts follow-on negotiations unfair advantages administrative review procurement procedure urbanizzazione

Disposizioni normative citate

Generato dall'IA
Public Procurement Law s. 63(1)3
Public Procurement Law s. 85.2(1)1
Administrative Procedure Law s. 126(1)
Ministry of Justice Decree No. 85 s. 13
Public Procurement Law s. 9(23)

Giurisprudenza citata

Generato dall'IA
Generato dall'IA

Ti chiedi come si applica questa sentenza alla tua fattispecie?

Analizza questa decisione insieme alla legislazione federale e cantonale, ai commentari e alla giurisprudenza successiva in Legislator AI.

Apri in Legislator →

Testo completo

Lietas arhīva Nr. A42-01832-18/14

ECLI:LV:ADRJRIT:2018:1123.A420191116.7.S

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2018.gada 23.novembrī

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesnese referente Līga Hāzenfuse,

tiesnese Tatjana Jefremova,

tiesnese Daiga Lubāne,

piedaloties pieteicējas SIA ,,Eco Baltia Vide” pārstāvim /pers. B/,

atbildētājas Jūrmalas pilsētas pašvaldības pusē pieaicinātās iestādes Jūrmalas pilsētas domes pārstāvei Ingai Mašņikovai,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc SIA ,,Eco Baltia Vide” pieteikuma par 2015.gada 30.decembra pakalpojuma

līguma Nr.1.2-16.4.3/1964 un 2015.gada 30.decembra pakalpojuma līguma Nr.1.2-16.4.3/1969 atzīšanu par spēkā neesošiem.

Aprakstošā daļa

[1] Jūrmalas pilsētas pašvaldība izsludināja atklātu konkursu ,,Ielu un valsts nozīmes autoceļu ikdienas uzturēšanas darbi Jūrmalas pilsētā”

(identifikācijas Nr.2015/99) (turpmāk – konkurss). Iepirkums sadalīts trijās daļās. Iepirkuma pirmā daļa – valsts nozīmes autoceļu, A un B kategorijas

ielu un tām pieguļošo teritoriju ikdienas uzturēšanas darbi; otrā daļa – C kategorijas ielu un tām pieguļošo teritoriju uzturēšanas darbi; trešā daļa – D

kategorijas ielu ikdienas uzturēšanas darbi ziemas sezonā.

Ar Jūrmalas pilsētas domes (turpmāk – atbildētājas) iepirkumu komisijas 2015.gada 16.novembra lēmumu (sēdes protokols Nr.83) iepirkuma

pirmajā un otrajā daļā par uzvarētāju atzīta un līguma slēgšanas tiesības piešķirtas SIA ,,Vides pakalpojumu grupa”, savukārt iepirkumu trešajā daļā

nolemts pārtraukt.

Ar Iepirkumu uzraudzības biroja Iesniegumu izskatīšanas komisijas 2015.gada 30.decembra lēmumu Nr.4-1.2/15-308 pasūtītājam aizliegts slēgt

iepirkuma līgumu ar atklātā konkursa pirmajā un otrajā daļā noteikto uzvarētāju, atcelts iepirkuma komisijas lēmums par konkursa pirmās un otrās daļas

rezultātiem, uzdots atbildētājai divdesmit darba dienu laikā no lēmuma saņemšanas dienas novērst iesniegumu izskatīšanas komisijas konstatētos

pārkāpumus, atkārtoti izvērtējot konkursa pirmajā un otrajā daļā iesniegtos piedāvājumus, atstāts spēkā lēmums daļā par konkursa trešās daļas

pārtraukšanu.

[2] 2015.gada 22.decembrī atbildētāja, pamatojoties uz Publisko iepirkumu likuma 63.panta pirmās daļas 3.punktu, izsludināja sarunu procedūru

iepirkumā ,,Ielu un valsts nozīmes autoceļu ikdienas uzturēšanas darbi Jūrmalas pilsētā” (identifikācijas Nr.JPD 2015/173) un iepirkumā ,,D klases ielu

ikdienas uzturēšanas darbi Jūrmalas pilsētā” (identifikācijas Nr.JPD 2015/172) (turpmāk – sarunu procedūra). Uzaicinājumi piedalīties un iesniegt

piedāvājumus sarunu procedūrā tika nosūtīti SIA ,,Vides pakalpojumu grupa” un SIA ,,JLD”.

Sarunu procedūru rezultātā atbildētāja 2015.gada 30.decembrī noslēdza pakalpojumu līgumu Nr.1.2-16.4.3/1969 ar SIA ,,Clean R” (SIA ,,Vides

pakalpojumu grupa” saistību pārņēmēja reorganizācijas rezultātā) un pakalpojumu līgumu Nr.1.2-16.4.3/1964 ar SIA ,,JLD” (turpmāk – līgumi).

[3] SIA ,,Eco Baltia Vide” (turpmāk – pieteicēja) iesniedza tiesā pieteikumu un pieteikuma precizējumu par līgumu atzīšanu par spēkā neesošiem.

Pieteikums un tā precizējums pamatots ar turpmāk minētajiem argumentiem.

[3.1] SIA ,,Eko Kurzeme” 2015.gada 29. un 30.decembrī Iepirkumu uzraudzības birojā iesniedza iesniegumus par pārkāpumiem sarunu

procedūrās. Saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma 83.panta piekto daļu, kamēr iesniegumi nebija izskatīti, atbildētāja nevarēja slēgt līgumus ar sarunu

procedūru uzvarētājiem.

[3.2] Atbildētājas bezdarbības dēļ Jūrmalas pilsētā izveidojās situācija, ka tiesiskā ceļā nebija iespējams izvēlēties komersantu, kas veic ielu

tīrīšanu. Minētā situācija izveidojās, jo atbildētāja savlaicīgi neizsludināja atklāto konkursu, kā arī prettiesiski veica iesniegto piedāvājumu izvērtēšanu un

nepamatoti pārtrauca iepirkumu trešajā daļā.

[3.3] Atbildētājas norādītie apstākļi nav uzskatāmi par ārkārtas apstākļiem, kas radušies neatkarīgi no pasūtītāja darbības. Līdz ar to, nepiemērojot

atbilstošu iepirkumu procedūru, ir uzskatāms, ka līgums ir noslēgts, neveicot iepirkuma procedūru.

[4] Atbildētāja paskaidrojumos norāda, ka pieteikumu neatzīst un uzskata par noraidāmu, pamatojoties uz turpmāk norādītajiem argumentiem.

[4.1] Ņemot vērā to, ka iepriekš noslēgto un spēkā esošo publisko pakalpojumu līgumu par Jūrmalas pilsētas ielu uzturēšanas un kopšanas

darbiem termiņi bija līdz 2015.gada 31.decembrim, kā arī to, ka Iepirkumu uzraudzības birojs nebija izskatījis iesniegto iesniegumu un pieņēmis lēmumu,

atbildētāja izsludināja sarunu procedūras, lai nodrošinātu ielu un autoceļu uzturēšanas nepārtrauktību un netraucētu transportlīdzekļu satiksmi pa

autoceļiem pastāvīgos un mainīgos laikapstākļos. Nerīkojot sarunu procedūras, izveidotos situācija, ka Jūrmalas pilsētas ielas sākot ar 2016.gada

1.janvāri netiktu koptas un tīrītas. Pastāvēja ārkārtas apstākļi, kas bija par pamatu sarunu procedūru rīkošanai.

[4.2] Ceļu satiksmes likums uzliek pašvaldībai kā autoceļu īpašniekam un pārvaldītājam pienākumu pastāvīgi jeb nepārtraukti uzturēt ceļus

satiksmei drošā stāvoklī. Ceļu satiksmes likums nepieļauj situāciju, kurā pašvaldība varētu atteikties pildīt šo pienākumu jebkādu iemeslu dēļ.

[4.3] Sarunu procedūru rezultātā noslēgtie līgumi neaizstāj konkursa rezultātā noslēdzamos līgumus. Sarunu procedūru rezultātā noslēgtie līgumi tika

noslēgti līdz brīdim, kad iepirkuma procedūras rezultātā tiek noslēgts jauns līgums par ielu uzturēšanas darbiem ar ielu apsaimniekotāju. Tie nekādā veidā

neietekmēja konkursa rezultātā slēdzamo līgumu apjomus vai termiņus.

[4.4] Atbildētājai konkrētajā situācijā nebija citas iespējas, kā nodrošināt normatīvo aktu izpildi ceļu satiksmes drošības jomā, kā vien, piemērojot

Publisko iepirkumu likuma 63.panta procedūru.

[5] Tiesas sēdē pieteicējas pārstāvis pieteikumu uzturēja. Norādīja, ka atbildētājas rīcība bija par labu viena konkrēta uzņēmuma interesēm.

Atbildētāja ilgstošā laika posmā veikusi prettiesiskas darbības, lai sasniegtu sev vēlamu rezultātu.

[6] Tiesas sēdē atbildētājas pārstāve pieteikumu neatzina. Paskaidroja, ka atbildētāja pieņēmusi racionālāko un pareizāko risinājumu. Neveiksmīga

apstākļu sakritība ir novedusi pie tā, ka nebija iespējams noslēgt līgumus. Tā kā bija izpildīti iepriekšējie līgumi, un nebija, kas tīra ielas, bija piemērojami

Publisko iepirkumu likuma 63.panta pirmās daļas 3.punkta nosacījumi.

Motīvu daļa

[7] Izvērtējot lietas materiālus un procesa dalībnieku izvirzīto argumentu pamatotību, tiesa atzīst, ka pieteikums ir pamatots un apmierināms.

[8] Publisko iepirkumu likuma 8.panta pirmā daļa (redakcijā līgumu slēgšanas brīdī) noteica, ka ir šādas iepirkuma procedūras - atklāts

konkurss, slēgts konkurss, sarunu procedūra, konkursa dialogs, metu konkurss.

Atbilstoši Publisko iepirkumu likuma 63.panta pirmās daļas 3.punktam publiskiem būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumiem pasūtītājs var

piemērot sarunu procedūru, iepriekš nepublicējot paziņojumu par līgumu, ja pasūtītājam neparedzamu ārkārtas apstākļu rezultātā objektīvi radusies

situācija, kurā steidzamības dēļ nav iespējams piemērot atklātu konkursu, slēgtu konkursu vai sarunu procedūru, iepriekš publicējot paziņojumu par

līgumu. Minētie apstākļi, kas pamato ārkārtas situāciju, nedrīkst būt atkarīgi no pasūtītāja darbības.

Publisko iepirkumu likuma 85.2panta pirmās daļas 1.punkts noteica, ka tiesa iepirkuma līgumu vai vispārīgo vienošanos var atzīt par spēkā

neesošu, grozīt vai atcelt to noteikumus vai saīsināt līguma vai vispārīgās vienošanās termiņu, ja iepirkuma līgums vai vispārīgā vienošanās noslēgta,

nepiemērojot šā likuma 8.panta pirmajā daļā noteiktās iepirkuma procedūras vai 8.panta septītajā daļā minēto iepirkuma veikšanas kārtību, ja

pasūtītājam tā bija jāpiemēro.

[9] Lietā nav strīda, ka pasūtītājai bija nepieciešamība pēc ielu un ceļu uzturēšanas pakalpojumiem no 2016.gada 1.janvāra. Šo pakalpojumu

saņemšanai atbildētāja konkursā, atsaucoties uz Publisko iepirkumu likuma 63.panta pirmās daļas 3.punktu, piemēroja sarunu procedūru, iepriekš

nepublicējot paziņojumu par līgumu. Sarunu procedūras rezultātā tika noslēgti pakalpojumu līgumi, kas jau ir izpildīti. Kā pamatojumu sarunu procedūras

piemērošanai atbildētāja norādījusi, ka iepriekš noslēgto pakalpojumu līgumu termiņi beidzās 2015.gada 31.decembrī, Iepirkumu uzraudzības birojs

nebija izskatījis iesniegto iesniegumu un pieņēmis lēmumu, tādēļ atbildētāja izsludināja sarunu procedūras, lai nodrošinātu ielu un autoceļu uzturēšanas

nepārtrauktību un netraucētu transportlīdzekļu satiksmi pa autoceļiem pastāvīgos un mainīgos laikapstākļos. Nerīkojot sarunu procedūras, izveidotos

situācija, ka Jūrmalas pilsētas ielas sākot ar 2016.gada 1.janvāri netiktu koptas un tīrītas. Pastāvēja ārkārtas apstākļi, kas bija par pamatu sarunu

procedūru rīkošanai.

[10] Ar Augstākās tiesas 2018.gada 29.marta spriedumu atcelts Administratīvās rajona tiesas 2017.gada 28.februāra spriedums, ar kuru

atbildētājas rīcība atzīta par tiesisku. Kā norādījusi Augstākā tiesa, izskatāmajā lietā jāpārbauda, vai pasūtītājai bija pamats piemērot sarunu procedūru

bez iepriekšēja paziņojuma par līgumu saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma 63.panta pirmās daļas 3.punktu. Tiesai jāpārbauda, vai ārkārtas situācija

radusies pasūtītājai neparedzamu ārkārtas apstākļu dēļ, kas turklāt nav atkarīgi no pasūtītājas, vai apstākļi, kurus pasūtītāja norāda kā tādus, kuru dēļ

nevarēja piemērot konkurencei atvērtu procedūru, atbilst minētajām pazīmēm.

[11] No lietas materiāliem konstatējams, ka atbildētāja konkursu sāka organizēt 2015.gada 19.augustā. Iepirkumu uzraudzības birojā apstrīdēts

atbildētājas 2015.gada 16.novembrī iepirkuma procedūrā pieņemtais lēmums. Ar Iepirkumu uzraudzības biroja Iesniegumu izskatīšanas komisijas

2015.gada 30.decembra lēmumu Nr.4-1.2/15-308 atbildētājai aizliegts slēgt iepirkuma līgumu ar konkursa pirmajā un otrajā daļā noteikto uzvarētāju,

atcelts iepirkuma komisijas lēmums par konkursa pirmās un otrās daļas rezultātiem, uzdots atbildētājai divdesmit darba dienu laikā no lēmuma

saņemšanas dienas novērst iesniegumu izskatīšanas komisijas konstatētos pārkāpumus, atkārtoti izvērtējot konkursa pirmajā un otrajā daļā iesniegtos

piedāvājumus.

Kā izskatāmajā lietā norādījusi Augstākā tiesa, „ir jāņem vērā, ka Publisko iepirkumu likums ļauj apstrīdēt un pārsūdzēt gan nolikuma prasības, gan

iepirkuma rezultātus, kā arī nosaka termiņu, kādā šīs sūdzības iesniedzamas un izskatāmas, kā arī noteic, ka līdz sūdzības izskatīšanai pasūtītājs nevar

atvērt piedāvājumus vai noslēgt līgumu (sk. Publisko iepirkumu likuma 83.panta pirmo, otro, trešo, piekto un 5.1daļu par sūdzības iesniegšanu un

aizliegumiem pasūtītājam šajā sakarā, 84.panta pirmo daļu par sūdzības izskatīšanas termiņu, 85.pantu par biroja lēmumu pārsūdzēšanu).

Ievērojot šo regulējumu, pasūtītājam, rīkojot iepirkumu, ir jārēķinās ar iespējamām sūdzībām un to, ka sūdzību izskatīšanas laikā nekādas turpmākas

darbības iepirkuma pabeigšanai nedrīkstēs veikt. Tāpat iespējams rēķināties arī ar to, ka sūdzības var tikt atzītas par pamatotām un ka var būt

nepieciešams papildu laiks, lai iepirkuma procedūru turpinātu atbilstoši tiesību normu prasībām (nolikuma pārstrādāšana, piedāvājumu atkārtota

izvērtēšana). Tādēļ pats par sevi tas, ka iepirkuma procedūras rezultāti ir pārsūdzēti un birojs sūdzību izskatīšanas rezultātā pasūtītājai aizliedzis slēgt

iepirkuma līgumu, nav uzskatāms ne par neparedzamu, ne arī par ārkārtas apstākli” (sk. Augstākās tiesas 2018.gada 29.marta spriedumu lietā Nr.

SKA-426/2018 16.punktu).Tādēļ tas, ka Iepirkumu uzraudzības birojs atbildētājai aizliedzis slēgt iepirkuma līgumu, nav atzīstams par tiesisku pamatu

Publisko iepirkumu likuma 63.panta pirmās daļas 3.punktā norādītās sarunu procedūras, iepriekš nepublicējot paziņojumu par līgumu, piemērošanai.

[12] Lai arī atbildētājas pārstāve tiesas sēdē norādīja, ka Iepirkumu uzraudzības birojs norādījis tikai uz vienu procesuālu pārkāpumu, tas

nemaina faktu, ka atbildētājai bija pienākums rēķināties ar iespējamajām sūdzībām Iepirkumu uzraudzības birojā un prezumēt, ka iepirkuma procedūra

varētu ieilgt. Jo īpaši, ņemot vērā faktu, ka atbildētājai ir pieredze iepirkuma procedūru veikšanā, un tai ir zināms, ka iepirkumu procedūras var tikt

apstrīdētas Iepirkumu uzraudzības birojā. Tāpat atbildētāja nav norādījusi uz no tās gribas neatkarīgiem šķēršļiem konkursu izsludināt savlaicīgi.

Tā kā izskatāmajā gadījumā Iepirkumu uzraudzības birojs sūdzības atzinis par pamatotām un pasūtītājai aizliedzis slēgt iepirkuma līgumu, tad tieši

pasūtītāja ir atbildīga par konkursa atbilstību Publisko iepirkumu likuma prasībām un savlaicīgas norises nodrošināšanu. Izskatāmajā gadījumā ir pamats

secināt, ka atbildētāja nesāka savlaicīgu konkursa organizēšanu. Līdz ar to situācija, ka no 2016.gada 1.janvāra Jūrmalas pilsētā varētu netikt nodrošināti

ielu un ceļu uzturēšanas pakalpojumi, radās pašas atbildētājas rīcības dēļ.

[13] Atbilstoši Tiesu informācijas sistēmas datiem atbildētāja vairākkārtīgi ir izsludinājusi iepirkuma procedūras, tostarp iepirkumu

procedūras attiecībā uz ielu un autoceļu uzturēšanas darbiem. Administratīvajā rajona tiesā ir ierosinātas vairākas tiesvedības par iepirkumu procedūru

tiesiskumu. Piemēram, administratīvajās lietās Nr. A420177116 un A420198016 tika izšķirts strīds par to, vai pasūtītāja pamatoti pārtrauca iepirkumu

procedūras (sākotnējo iepirkumu daļā par D kategorijas ielu uzturēšanas darbiem ziemā, atsaucoties uz to, ka šādi pakalpojumi būs nepieciešami arī citās

sezonās, lietā Nr.A420177116, un 2016.gada februārī izsludināto iepirkuma procedūru par D kategorijas ielu uzturēšanas darbiem lietā

Nr.A420198016). Administratīvā rajona tiesa šajās lietās atzina, ka pasūtītāja rīkojusies patvaļīgi, apzināti pieļaujot piegādātāju brīvas konkurences un

vienlīdzīgas un taisnīgas attieksmes pret tiem principu pārkāpumu ar mērķi noslēgt iepirkuma līgumu ar konkrētu pakalpojuma sniedzēju – SIA „JLD”.

Tiesa secināja, ka attiecībā uz SIA „JLD” bija acīmredzams favorītisms, jo visas pasūtītājas darbības bija vērstas uz to, lai līgums par pakalpojumu

sniegšanu tiktu noslēgts tieši ar šo komercsabiedrību. Minētie spriedumi atstāti negrozīti ar Augstākās tiesas 2017.gada 13.marta spriedumu lietā

Nr.SKA-682/2017 un 2017.gada 21.marta spriedumu lietā Nr.SKA-760/2017. Administratīvā rajona tiesa arī konstatējusi, ka „īpašu labvēlību pret šo

sabiedrību pasūtītāja izrādīja jau brīdī, kad no visiem iespējamajiem pakalpojuma sniedzējiem, kas bija iesnieguši savus piedāvājumus publiskajā

iepirkumā, tikai šī sabiedrība 2015.gada 22.decembrī pēc publiskā iepirkuma 3.daļas pārtraukšanas tika uzaicināta uz sarunu procedūru” (sk.

Administratīvās rajona tiesas spriedumu lietā Nr. 42-01980-16/11 12.punktu.).

Tādējādi, kā to ir norādījusi Augstākā tiesa, „šobrīd ir redzama kopaina attiecībā uz to, kā pasūtītāja ilgākā laika posmā izvēlējusies pakalpojumu

sniedzējus ielu un ceļu uzturēšanas darbiem, un to nevar ignorēt, izvērtējot konkrētā gadījuma apstākļus no jauna” (sk. Augstākās tiesas 2018.gada

29.marta spriedumu lietā Nr. SKA-426/2018 17.punktu).

Ņemot vērā minēto, ir pamats secināt, ka atbildētāja apzināti ir radījusi nepamatotas priekšrocības un labvēlīgus apstākļus SIA ,,Clean R”

un SIA ,,JLD”, līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanai nepamatoti atsaucoties uz Publisko iepirkumu likuma 63.panta pirmās daļas 3.punktu. Līdz ar to

atbildētāja ir pieļāvusi rupju pārkāpumu, un atbilstoši Publisko iepirkumu likuma 85.2panta pirmās daļas 1.punktam 2015.gada 30.decembra

pakalpojuma līgums Nr.1.2-16.4.3/1964 un 2015.gada 30.decembra pakalpojuma līgums Nr.1.2-16.4.3/1969 ir atzīstami par spēkā neesošiem.

[14] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 126.panta pirmo daļu, ja pieteikums pilnībā vai daļēji apmierināts, tiesa piespriež no atbildētāja par

labu pieteicējam viņa samaksāto valsts nodevu.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2013.gada 12.februāra noteikumu Nr.85 „Kārtība, kādā administratīvajā lietā iemaksā, atmaksā un atlīdzina valsts

nodevu un iemaksā un atmaksā drošības naudu” 13.punktu valsts nodevu atlīdzina mēneša laikā pēc pieteicēja iesnieguma saņemšanas iestādē

Administratīvā procesa likuma 126.pantā minētajos gadījumos no tās iestādes budžeta līdzekļiem, kura attiecīgajā administratīvajā lietā bijusi pieaicināta

atbildētāja pusē.

Pieteicēja par lietas ierosināšanu ir samaksājusi valsts nodevu 28,46 euro apmērā (lietas 2.sēj. 23.lapa), tādējādi valsts nodeva minētajā apmērā

atlīdzināma pieteicējai no Jūrmalas pilsētas domes budžeta līdzekļiem.

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 126.panta pirmo daļu, 246. – 251.pantu, Publisko iepirkumu likuma 9.panta divdesmit trešo daļu,

Administratīvā rajona tiesa

nosprieda

apmierināt SIA ,,Eco Baltia vide” pieteikumu.

Atzīt par spēkā neesošiem 2015.gada 30.decembrī starp Jūrmalas pilsētas domi un SIA ,,Clean R” noslēgto pakalpojumu līgumu Nr.1.2-

16.4.3/1969 un 2015.gada 30.decembrī starp Jūrmalas pilsētas domi un SIA ,,JLD” noslēgto pakalpojumu līgumu Nr.1.2-16.4.3/1964 no to

noslēgšanas dienas.

Piespriest no Jūrmalas pilsētas pašvaldības par labu SIA ,,Eco Baltia Vide” tās samaksāto valsts nodevu 28,46 euro apmērā, atlīdzinot to no

Jūrmalas pilsētas domes budžeta līdzekļiem.

Spriedumu var pārsūdzēt Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot

kasācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnese (paraksts) L.Hāzenfuse

Tiesnese (paraksts) T.Jefremova

Tiesnese (paraksts) D.Lubāne