Appeal court partially overturned first instance verdict on grave robbing and cultural monument damage, remanding sentencing.
Sintesi Legislator
Generato dall'IAThe appeal court partially overturned the first instance judgment, quashing the sentencing portion while upholding the conviction for grave robbing and damage to a cultural monument. The defendant, F, was found guilty of stealing artifacts from the 'Asaru senkapi' site using a metal detector over several years, resulting in a 280-hour labor sentence and asset forfeiture. The court remanded the sentencing decision for a new ruling while confirming the confiscation of evidence and the defendant's liability for state damages.
Regesto Legislator
Generato dall'IAKrimināllikuma 228. panta 3. daļa; 229. panta 1. daļa; 50. panta 1. un 3. daļa: When an appeal court finds the first instance sentencing erroneous but the facts established, it must partially revoke the verdict and remand the sentencing for a new decision while leaving the conviction and other rulings intact.
Parole chiave
Generato dall'IADisposizioni normative citate
Generato dall'IAGiurisprudenza citata
Generato dall'IADecisioni correlate
Generato dall'IATesto completo
Lietas arhīva Nr. KA05-0099-18/13
ECLI:LV:VAT:2018:1213.11817004716.5.S
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Madonā 2018.gada 13.decembrī
Vidzemes apgabaltiesa šādā sastāvā:
tiesas sēdes priekšsēdētāja R.Liepiņa
tiesneses Dz.Apine un E.Sudāre
piedaloties prokurorei Dz.Boktai
aizstāvim G.Priedītim
izskatīja apelācijas kārtībā atklātā tiesas sēdē krimināllietu sakarā ar apsūdzētā aizstāvja zvērināta advokāta Guntara Priedīša apelācijas sūdzību par
Vidzemes rajona tiesas 2018.gada 10.aprīļa spriedumu, ar kuru
/pers. F/, personas kods /personas kods/,
atzīts par vainīgu Krimināllikuma 228.panta trešajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un sodīts ar piespiedu darbu uz 200
(divi simti) stundām, bez mantas konfiskācijas.
atzīts par vainīgu Krimināllikuma 229.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un sodīts ar piespiedu darbu uz 180
(viens simts astoņdesmit) stundām.
Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo un trešo daļu, daļēji saskaitīti piespriestie sodi un galīgais sods noteikts - piespiedu darbu uz 280
(divi simti astoņdesmit) stundām, bez mantas konfiskācijas.
No /pers. F/ valsts labā piedzīti 17784,47 EUR.
Nolemts konfiscēt lietiskos pierādījumus, kas nav iegūti Asaru senkapos un lietiskos pierādījumus, kas iegūti Asaru senkapos. Priekšmetus,
kas nav arheoloģiskas senlietas, nolemts konfiscēt, atstājot Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas rīcībā. Nolemts konfiscēt trīs maisus
ar metāla meklētājiem un metāla meklētāju detaļām.
Noklausījusies tiesneses- referentes ziņojumu un pārbaudījusi lietas materiālus, apgabaltiesa
konstatēja:
Ar pirmās instances tiesas spriedumu /pers. F/ atzīts par vainīgu un sodīts par to, ka izdarīja kapa apgānīšanu, kas saistīta ar tajā esošu
priekšmetu nolaupīšanu, kā arī bojāja valsts aizsardzībā esošu kultūras pieminekli. Noziedzīgie nodarījumi izdarīti šādos pirmās instances tiesas
konstatētos apstākļos:
/pers. F/ izmeklēšanā precīzi nenoskaidrotā laikā, bet vairāku gadu garumā līdz 2016.gada jūnijam (to ieskaitot), nolūkā izdarīt kapa
apgānīšanu, kas saistīta ar tajā esošu priekšmetu nolaupīšanu, Valsts nozīmes arheoloģiskā pieminekļa “Asaru senkapi” (valsts aizsardzības
Nr.138) aizsardzības zonā Alūksnes novada Alsviķu pagastā, pie “Asariem”, mantkārīgu motīvu vadīts, rupji aizskarot vispārpieņemtos morāles un
sadzīves noteikumus, apdraudot sabiedrisko kārtību, ar līdzi paņemto metāla detektoru pārmeklēja teritoriju un atrada apbedījuma vietas. /pers.
F/, izmantojot līdzi paņemtos rakšanas piederumus, apgānīja 6 (sešus) kapus, atraka 6 (sešas) apbedījuma vietas, tādā veidā bojājot kultūras
pieminekli – “Asaru senkapi”, un slepeni nolaupīja tajās esošās šādas senlietas 14918,81 EUR (10485,00 LVL) kopvērtībā:
- divus bronzas briļļveida piekariņus ar diviem iekārtiem zvārguļiem ar krusta šķēlumiem;
- uz auklas savērtus, dažāda izmēra un veidu 22 gab. bronzas zvārguļus, seno rotaslietu daļas no dažādiem arheoloģiskajiem pieminekļiem
(sakomplektēts);
- uz stieples savērtu kaklarotu no dažāda veida un formas dzeltenas un zaļganas krāsas krellītēm, 12 monētpiekariņiem un trīs bronzas
rombveida krustiņveida piekariņiem;
- uz auklas uzvērtus 36 gab. dažāda lieluma kauri gliemežvākus;
- dzelzs uzmavas šķēpa galu;
- bronzas lociņa važturi ar dubultriņķīšu važiņām, ar diviem bronzas zvārguļiem un divām trapecveida mēlītēm;
- senus dažādu apģērbu fragmentus no sievietes tērpa: linu auduma fragmentus, villaines fragmentus ar malu celmainēm, kā arī auduma
vainaga piekaru pušķi no bronzas spirālīšu vēruma. Starp auduma fragmentiem arī ādas jostas fragmentus, lūkus, kā arī dažādu celaiņu un bārkšu
galu fragmentus;
- villaines fragmentus ar ieaustiem 9 gab. bronzas gredzentiņiem, no tiem vienu celmaines fragmentu, villaines gala joslas fragmentu ar
uzvērtām bronzas spirālēm, vainaga piekara noslēguma fragmentu, vērtu no bronzas spirālītēm;
- tekstilijas (villaines) fragmentus ar bronzas gredzentiņu rotājumu;
- 164 gab. bronzas gredzentiņus, auduma rotājumus;
- 32 gab. bronzas zvārguļus un bronzas zvārguļu fragmentus;
- 56 gab. bronzas spirālītes, dažas, uzvērtas uz vilnas diegiem;
- 15 gab. bronzas vainagu starpskārdītes un to fragmentus;
- 8 gab. bronzas vairogaproču fragmentus;
- 8 gab. bronzas trapecveida mēlīšu fragmentus, dažādas formas;
- 2 gab. kauri gliemežvāku fragmentus;
- bronzas aproces fragmentu, loks ar vidus profilējumu;
- 5 gab. jostas bronzas apkalumus, vienam klāt ādas fragments;
- 2 gab. apaļas bronzas podziņas;
- 3 gab. dažāda veida bronzas aproču fragmentus;
- 41 gab. dažāda veida un diametra bronzas spirālītes;
- vairākus desmitus bronzas riņķīšus un to fragmentus no salūzušām važiņām;
- bronzas stieples stienīšu važiņu;
- bronzas lentveida spirāļu vainagu ar starpplāksnītēm, vērts uz lūku grīstēm, pilnībā sairis, kopā ar atsevišķiem vilnas pavedieniem;
- lūkus no grīstes vainaga ar uzvērtām bronzas spirālītēm un tekstilijas fragmentu;
- 63 gab. bronzas zvārguļus un to fragmentus, no tiem divi ar važiņas un spirālītes fragmentiem;
- 220 gab. bronzas spirālītes un to fragmentus un vienu tekstilijas fragmentu. Dažas uzvērtas uz vilnas diegiem un lūkiem no vainaga vai
villaines;
- 25 gab. liela diametra bronzas spirālītes. No tām trīs vītas stieples spirāles no grīstes vainaga;
- bronzas lentveida aproces fragmentu ar paplašinātu vidusdaļu, ornamentētu;
- neliela diametra bronzas aproci;
- bronzas manšetaproces ar dobu izceltu vidusšķautni fragmentu;
- 5 gab. bronzas starpskārdīšu fragmentus – vainagu daļas;
- 3 gab. bronzas dubultriņķīšu važiņu fragmentus;
- 9 gab. bronzas aproču fragmentus;
- 3 gab. dažādu bronzas piekariņu fragmentus;
- villaini ar ieaustu bronzas gredzentiņu veidotiem rakstiem malās un atsevišķiem lielākiem rakstiem auduma vidusdaļā. Galā pievienota īsu
spirālīšu rinda un celmaine ar bārkstīm. Malai piešūta rakstaina celmaine, bet stūros pavedieniem uzvērtas spirālītes un tie sapīti pīnītēs;
- 2 gab. bronzas kaklariņķus ar noplacinātiem galiem;
- bronzas kaklariņķa ar noplacinātiem galiem un trīs piekārtiem riņķīšiem fragmentu;
- bronzas kaklariņķa ar noplacinātiem galiem divus saderīgus fragmentus, piekariņi iztrūkst;
- bronzas kaklariņķa ar noplacinātiem galiem un trīs piekārtiem riņķīšiem fragmentu;
- 3 gab. bronzas kaklariņķu ar tordētu loku un skaldņotiem galiem fragmentus;
- 3 gab. bronzas vīto kaklariņķu fragmentus;
- bronzas kaklariņķa no trim vītām stieplēm fragmentu, trūkst gali;
- lūku un tekstiliju fragmentus ar bronzas gredzentiņiem;
- bronzas važiņas, spirālītes un lūku vienu fragmentu, iespējams no vainaga;
- 20 gab. ādas jostu fragmentus ar bronzas apkalumu paliekām, 13 gab. apkalumus un to fragmentus;
- tekstiliju fragmentus un dažādu izmēru bronzas spirālītes ar vilnas diegu paliekām;
- 117 gab. bronzas gredzentiņus no apģērba rotājuma;
- 122 gab. bronzas spirālaproču fragmentus;
- 62 gab. bronzas vairogaproču fragmentus;
- 57 gab. bronzas zvārguļus un to fragmentus un 38 gab. zvārguļu akmentiņus;
- 39 gab. kauri gliemežvāku fragmentus;
- 105 gab. bronzas dubultriņķīšu fragmentus un lielāku daudzumu bronzas riņķīšu;
- 248 gab. dažādu izmēru un veidu bronzas spirālīšu fragmentus un lūkus ar bronzas nospiedumiem;
- 3 gab. dzelzs rotadatu fragmentus, diviem bronzas aptinums;
- 3 gab. bronzas stienīšu važiņu fragmentus;
- 75 gab. bronzas trapecveida mēlītes un to fragmentus;
- 136 gab. bronzas starpskārdīšu fragmentus;
- 44 gab. dažāda lieluma bronzas gredzenu fragmentus no vītas stieplītes;
- 3 gab. bronzas rievoto cilindriņu fragmentus;
- dažādu laika un veida arheoloģisko priekšmetu fragmentus, sīkus, salūzušus, lielu daudzumu;
- bronzas gredzenu ar vidusplāksnīti;
- ar profilētu vidusplāksnīti 10 gab. bronzas gredzenus;
- bronzas gredzenu ar vidusplāksnīti;
- bronzas gredzenu ar volūtveida galiem;
- no vītas stieples darinātus 5 gab. bronzas spirālgredzenus;
- no apaļas stieples darinātus 4 gab. bronzas spirālgredzenus;
- no segmentveida stieples darinātus 2 gab. bronzas spirālgredzenus;
- bronzas spirālgredzenu, kuram vija notīta ar smalku bronzas stieplīti;
- ar paplatinātu vidējo viju 2 gab. bronzas spirālgredzenus;
- četrviju bronzas spirālgredzenu ar slīpsvītru rotājumu;
- bronzas trīsviju spirālgredzenu, divas vijas rotātas ar iecirtumiem;
- bronzas lentveida gredzenu ar rombveida rotājumu;
- bronzas gredzenu ar rotātu vairogveida visdusplāksnīti;
- bronzas trīsviju gredzenu ar tordētu vidus viju;
- 2 gab. bronzas piecviju gredzenus ar paplatinātu vidusviju;
- bronzas četrviju gredzenu, vijas rotātas ar slīpsvītru rotājumu;
- bronzas trīsviju spirālgredzenu ar griezumā apaļu vidējo viju;
- bronzas lentveida gredzenu ar trīsinātu līniju un trīsstūrīšu rotājumu,
tādejādi nodarot Latvijas kultūras mantojumam, tās vārdā - Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai, zaudējumus par šo summu.
Turklāt daļu no senkapos atrastajiem priekšmetiem /pers. F/ laika posmā no 2014.gada līdz 2016.gada 20.jūnijam interneta portālā www.antik-
war.lv pārdeva /pers. G/.
Ar savām iepriekš aprakstītajām darbībām - izrokot kapa vietas, nolaupot apbedījumu vietās esošās senlietas, /pers. F/ ne tikai izdarīja kapu
apgānīšanu, bet arī apgānīja un bojāja valsts aizsardzībā esošu kultūras pieminekli – “Asaru senkapi”, nodarot neatgriezenisku kaitējumu kultūras
mantojumam, tās vārdā – Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai, un arheoloģiskā pieminekļa zinātniskās vērtības zaudējumu par 6
(sešiem) apbedījumiem 2865,95 EUR (2014,20 LVL) apmērā.
Šādas /pers. F/darbības pirmās instances tiesa kvalificējusi pēc Krimināllikuma 228.panta trešās daļas un 229.panta pirmās daļas.
Par pirmās instances tiesas spriedumu apelācijas sūdzību iesniedzis apsūdzētā aizstāvis G.Priedītis, kurš spriedumu pārsūdz daļā par
lietiskajiem pierādījumiem un lūdz izņemtās mantas, kas nav arheoloģiskās senlietas un kas saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem
nav izņemtas no apgrozības, atdot /pers. F/, bet zemūdens metāla detektoru “Excalibr-II” un metāla detektoru “Garret Ate Pro” atdot šo
priekšmetu likumīgajai īpašniecei /pers. J/. Aizstāvis norāda, ka Vidzemes rajona tiesa Alūksnē, konfiscējot pilnīgi visas apsūdzētajam un viņa
ģimenes locekļiem piederošās lietas, neesot rīkojusies likumīgi, līdz ar ko pirmās instances tiesas nolēmums šajā daļā būtu jāatceļ.
Aizstāvis neapstrīd to, ka tiesai ir likumīgs pamats konfiscēt visus tos priekšmetus, kuri pieskaitāmi arheoloģiskām senlietām. Strīds esot par
to, ka pirmās instances tiesa konfiscējusi arī tādas mantas, kas neesot arheoloģiskās senlietas un kas ar noziedzīgo nodarījumu neesot nemaz
saistītas. Tā, piemēram, Vidzemes rajona tiesa esot konfiscējusi legāli iegādāto un /pers. F/ piederošo gāzes pistoli ar patronām un signālpistoli,
sekojoši, tādas lietas, kas viennozīmīgi neesot apsūdzētajam inkriminēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanas priekšmeti un kuru apgrozība saskaņā
ar LR normatīvajiem aktiem neesot aizliegta. Tāpat pirmās instances tiesa esot nelikumīgi konfiscējusi ne tikai apsūdzētajam /pers. F/ piederošās
mantas, bet arī citu personu īpašumu - zemūdens metāla detektoru „Excalibr-II" un metāla detektoru „Garret Ate Pro" (lietiskie pierādījumi
iepakojumā Nr.433), kuri faktiski piederot /pers. J/. No /pers. F/ celtās un tiesā uzturētās apsūdzības nepārprotami izrietot, ka minētie metāla
detektori neesot tikuši izmantoti inkriminēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanai, ar piebildi, ka to arī apstiprinot šo ierīču specifiskās īpašības
(metālisku priekšmetu meklēšanai ūdenī), savukārt, „Asaru senkapi" neatrodas zem ūdens, līdz ar ko šādas zemūdens izpētes ierīces apsūdzētais
inkriminēto darbību izdarīšanai nemaz nevarēja izmantot. Ievērojot iepriekš minēto un to, ka norādītos metāla detektorus /pers. J/ ieguvusi un
glabājusi savā dzīves vietā likumīgā veidā, aizstāvja ieskatā nav nekāda pamata tos neatdot īpašniecei un konfiscēt tikai tāpēc, ka apsūdzētais
/pers. F/ ir viņas vīrs. Turklāt aizstāvis norāda, ka pirmās instances tiesa ar spriedumu konfiscējusi jaunāko laiku gredzenus bez arheoloģiskas
vērtības, kurus /pers. F/ uzdāvinājis savai sievai, monētu kolekciju bez arheoloģiskas vērtības, ieskaitot PSRS laika kapeikas, un daudzas citas
lietas, kurām arheoloģiskas vērtības neesot un kuras neesot ne senlietas, ne tikušas izraktas „Asaru senkapos". Aizstāvis savu argumentāciju
pamatojis ar Kriminālprocesa likuma 240.panta pirmās daļas 1.punktu. Izteikts lūgums lietu izskatīt rakstveida procesā.
Ar apgabaltiesas tiesneses 2018.gada 2.maija lēmumu lieta nozīmēta izskatīšanai rakstveida procesā.
2018.gada 4.septembrī, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 561.1panta ceturto daļu, apelācijas instances tiesa nolēma lietu iztiesāt
mutvārdu procesā. Apelācijas instances tiesa, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 562.panta pirmo daļu, nolēma pārsniegt apelācijas sūdzības
robežas un pirmās instances tiesas spriedumu pārskatīt pilnā apjomā, jo apgabaltiesa konstatēja, ka pirmās instances tiesa nav ņēmusi vērā, ka no
2018.gada 1.janvāra ir spēkā cita Krimināllikuma 229.panta pirmās daļas redakcija, saskaņā ar kuru kriminālatbildība par valsts aizsardzībā esoša
kultūras pieminekļa bojāšanu iestājas tikai tad, ja ar to radīts būtisks kaitējums valsts vai sabiedrības interesēm.
Apelācijas tiesas sēdē apsūdzētā aizstāvis G.Priedītis uzturēja iesniegto apelācijas sūdzību uz tajā norādītajiem motīviem. Aizstāvis lūdza
izbeigt kriminālprocesu /pers. F/ apsūdzībā pēc Krimināllikuma 229.panta pirmās daļas. Lūdza apsūdzēto /pers. F/ atbrīvot no izdevumu samaksas
par aizstāvja veikto darbu apelācijas instances tiesā, jo /pers. F/ ir 2.grupas invalīds, saņem pensiju 185 EUR apmērā, viņa dzīves biedre nestrādā
un apgādībā ir divi mazi bērni.
Apelācijas tiesas sēdē apsūdzētais /pers. F/ pievienojās sava aizstāvja iesniegtajai apelācijas sūdzībai un par lietas apstākļiem liecināja
sekojošo. Asaru senkapos senlietas esot racis vairākas reizes vairāku gadu garumā, kad tur racis pēdējo reizi, neatceras. Apstiprināja pirmstiesas
izmeklēšanā sniegtās liecības un liecību pārbaudē uz vietas norādīto. Norādīja, ka piekrīt priekšmetu skaitam, kas apsūdzībā norādīti kā nolaupīti
no Asaru senkapiem. Lūdza atdot atpakaļ tos priekšmetus, kas nav arheoloģiskās senlietas, kā arī atdot atpakaļ metāla detektorus. Paskaidroja,
ka ir 2.grupas redzes invalīds uz mūžu, strādā gadījuma darbus.
Apelācijas tiesas sēdē cietušā Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas pārstāve /pers. K/ aizstāvja iesniegtajai apelācijas sūdzībai
piekrita daļēji, norādīja, ka /pers. F/ var atdot tos priekšmetus, kas nav arheoloģiskas senlietas, jo šādu priekšmetu kolekcionēšana Latvijā nav
aizliegta. Kategoriski iebilda apsūdzētā lūgumam atdot metāla detektorus un norādīja, ka no Asaru senkapos konstatētajiem postījumiem redzams,
ka tie izdarīti, izmantojot metāla detektoru. Pārstāve liecināja, ka Asaru senkapiem ir nodarīti būtiski postījumi, uzturēja lūgumu piedzīt no vainīgā
kultūras piemineklim nodarīto zinātniskās vērtības zaudējumu 2865,95 EUR apmērā. Liecināja, ka Asaru senkapi tika apsekoti 2013.gadā, kad
konstatēti postījumi un sastādīts zaudējumu aprēķins, kas iesniegts šajā krimināllietā. 2014. un 2015.gadā senkapi netika apsekoti, apsekojot
senkapus 2016.gadā, atkal tika konstatēti postījumi, par ko tika ziņots Alūksnes policijai un tika ierosināta krimināllieta. Norādīja, ka izņemtās
arheoloģiskās senlietas jānodod Latvijas Nacionālajam vēstures muzejam. Attiecībā uz priekšmetu skaitu, kas norādīti kā nolaupīti no Asaru
senkapiem, norādīja, ka 91 senlieta, kas norādīta nolaupīto mantu sarakstā, ir adekvāts senlietu daudzums, ko varēja izrakt no 6 senkapiem.
Villaines fragments, ko izdeva liecinieks /pers. G/, ir klasisks Asaru senkapu priekšmets, jo villaines var atrast tikai senkapos.
Prokurore uzturēja apsūdzību pilnā apjomā, norādīja, ka pirmās instances tiesas spriedums par /pers. F/ notiesāšanu ir tiesisks un pamatots,
lūdza pirmās instances tiesas spriedumu atcelt daļā, ar kuru no /pers. F/ izņemtie šaujamieroči ir atstāti muzeja rīcībā un atdot ieročus Iekšlietu
ministrijas Kriminālistikas pārvaldei, bet priekšmetus, kas nav arheoloģiskās senlietas, atdot /pers. F/.
Novērtējusi apelācijas sūdzības motīvus, noklausījusies cietušā pārstāves /pers. K/ un apsūdzētā /pers. F/ paskaidrojumus, prokurores un
aizstāvja viedokli, pārbaudījusi lietā esošos pierādījumus, apelācijas instances tiesa atzīst, ka pirmās instances tiesas spriedums atceļams daļā par
/pers. F/ notiesāšanu pēc Krimināllikuma 228.panta trešās daļas un 229.panta pirmās daļas, un kriminālprocess pēc Krimināllikuma 229.panta
pirmās daļas ir izbeidzams. Spriedums atceļams arī daļā par kaitējuma kompensācijas piedziņu un daļā, ar kuru izlemta rīcība par lietiskajiem
pierādījumiem - priekšmetiem, kas ir arheoloģiskas senlietas un priekšmetiem, kas nav arheoloģiskas senlietas un par izņemtajiem metāla
meklētājiem un to detaļām. Atceltajās daļās taisāms jauns spriedums.
2016.gadā, kad tika celta apsūdzība /pers. F/, Krimināllikuma 229.panta pirmajā daļā bija paredzēta kriminālatbildība par valsts aizsardzībā
esoša kultūras pieminekļa iznīcināšanu, bojāšanu vai apgānīšanu.
No 2018.gada 1.janvāra Krimināllikuma 229.panta pirmajā daļā paredzēta kriminālatbildība par valsts aizsardzībā esoša kultūras pieminekļa
iznīcināšanu, bojāšanu vai apgānīšanu, ja ar to radīts būtisks kaitējums valsts vai sabiedrības interesēm.
2017.gada 22.jūnija likuma “Grozījumi Krimināllikumā”, ar kuru tika izdarīti minētie grozījumi Krimināllikuma 229.panta pirmajā daļā,
Pārejas noteikumu 1.punktā noteikts, ka personas, kuras izdarījušas noziedzīgu nodarījumu līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, saucamas pie
kriminālatbildības saskaņā ar tām Krimināllikuma normām, kuras bija spēkā šā nodarījuma izdarīšanas laikā, turklāt ņemot vērā, ka
kriminālatbildība par noziedzīgu nodarījumu nevar iestāties, ja pēc šā likuma spēkā stāšanās dienas Krimināllikumā par to netiek paredzēta
kriminālatbildība.
Ievērojot to, ka no 2018.gada 1.janvāra kriminālatbildība par valsts aizsardzībā esoša kultūras pieminekļa bojāšanu ir paredzēta tikai tādā
gadījumā, ja ar to radīts būtisks kaitējums valsts vai sabiedrības interesēm, ka /pers. F/ celtajā apsūdzībā nav norādīts, ka viņš ar savām darbībām,
bojājot valsts aizsardzībā esošu kultūras pieminekli “Asaru senkapi”, radīja būtisku kaitējumu valsts vai sabiedrības interesēm un kādā veidā šis
būtiskais kaitējums izpaudās, apgabaltiesa atzīst, ka kriminālprocess pret /pers. F/ pēc Krimināllikuma 229.panta pirmās daļas ir jāizbeidz saskaņā
ar Kriminālprocesa likuma 377.panta 2.punktu, kā to nosaka 2017.gada 22.jūnija likuma “Grozījumi Krimināllikumā” Pārejas noteikumu 2.punkts.
Tā kā saskaņā ar pirmās instances tiesas spriedumā norādīto noziedzīgo nodarījumu aprakstu noziegumi pēc Krimināllikuma 228.panta
trešās daļas un 229.panta pirmās daļas izdarīti ideālajā kopībā, pirmās instances tiesas spriedums atceļams arī daļā par /pers. F/ notiesāšanu pēc
Krimināllikuma 228.panta trešās daļas.
Turklāt apgabaltiesa konstatē, ka /pers. F/ celtajā apsūdzībā pēc Krimināllikuma 228.panta trešās daļas grozāms noziedzīgā nodarījuma
izdarīšanas laiks.
/pers. F/ ir apsūdzēts par Asaru senkapu teritorijā esošu sešu apbedījuma vietu atrakšanu un senlietu nolaupīšanu no tām. Ar Valsts Kultūras
pieminekļu aizsardzības inspekcijas apsekošanas aktu pierādīts, ka postījumi Asaru senkapos tika konstatēti 2013.gada 17.jūlijā. No apsekošanas
akta un tam pievienotajām fotogrāfijām un shēmas redzams, ka uzmērīti jaunākie rakumi, kas Asaru senkapos veikti 2013.gadā (1.sēj. l.l. 33.-
38.). Kultūras pieminekļa kultūrvēsturiskās vērtības zaudējuma aprēķinā noteikts, ka veicot nelikumīgus rakumus Asaru senkapos 2013.gadā, ir
izpostītas sešas apbedījuma vietas (1.sēj. l.l. 32.).
2013.gada 10.oktobrī Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Arheoloģijas un vēstures daļas vadītāja /pers. K/ sastādījusi
zaudējumu aprēķinu sakarā ar 2013.gada 17.jūlijā Asaru senkapos konstatētajiem postījumiem par kopējo summu 12499,20 Ls (1.sēj. l.l. 32.).
Minētie dokumenti pēc Valsts policijas GKPP pieprasījuma 2016.gada 26.septembrī pievienoti izskatāmajai krimināllietai (1.sēj. l.l. 28.).
No protokolā par /pers. F/ liecību pārbaudi uz vietas izdarītajiem ierakstiem redzams, ka /pers. F/ 2016.gada 12.jūlijā parādījis vietu pie
krūmiem, kur izracis villaines gabalu, ko pēc tam pēc paša stāstītā pārdevis caur interneta vietni www.antik-war (pierādīts, ka villaines gabalu
pārdeva lieciniekam /pers. G/ 2014. vai 2015.gadā), un pēc tam norādījis uz “vairākām vietām Asaru senkapu teritorijā, kur ir veicis senlietu
rakšanu no zemes” (2.sēj. l.l. 49.-51.). Videoieraksts par /pers. F/ liecību pārbaudi uz vietas nav saglabājies (2.sēj. l.l. 180.). No Asaru senkapu
2013.gada 17.jūlija apsekošanas akta un tam pievienotās shēmas izriet, ka senkapu teritorijā pie krūmiem tiek konstatēti divi rakumi, kas izdarīti
2013.gadā. No iepriekš minētā secināms, ka /pers. F/ sešas apsūdzībā norādītās apbedījuma vietas atraka un senlietas no tām nolaupīja
2013.gadā.
No cietušā pārstāves /pers. K/ paskaidrojuma apelācijas instances tiesā un liecinieces /pers. O/ pirmās instances tiesā sniegtās liecības izriet,
ka par 2016.gadā konstatētajiem postījumiem Asaru senkapos ir ierosināts atsevišķs kriminālprocess.
Ievērojot iepriekš minēto, apgabaltiesa atzīst, ka pirmās instances tiesa nepamatoti atzinusi, ka apsūdzētais /pers. F/ Asaru senkapu teritorijā
esošo apbedījuma vietu apgānīšanu veica vairāku gadu garumā līdz 2016.gada jūnijam (ieskaitot).
Ar Asaru senkapu apsekošanas aktā un protokolā par apsūdzētā liecību pārbaudi uz vietas fiksētajām ziņām ir pierādīts, ka /pers. F/ Asaru
senkapu apgānīšanu, atrokot sešas apbedījuma vietas un nozogot no tām dažādas senlietas, izdarīja 2013.gadā līdz 17.jūlijam, kad senkapos tika
konstatēti minēto sešu apbedījuma vietu postījumi.
Līdz ar to apgabaltiesa atzīst, ka noziedzīgā nodarījuma aprakstā ir grozāms noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas laiks, norādot, ka /pers. F/
Asaru senkapu apgānīšanu izdarīja 2013.gadā līdz 17.jūlijam, izmeklēšanā precīzi nenoskaidrotā laikā.
Apgabaltiesa atzīst, ka grozot noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas laiku, netiek pasliktināts apsūdzētā stāvoklis.
Ievērojot minēto, ir sniedzams jauns noziedzīgā nodarījuma apraksts, kā to noteic Kriminālprocesa likuma 564.panta piektā daļa.
Novērtējusi lietā esošos pierādījumus, apgabaltiesa
konstatēja:
/pers. F/ izdarīja kapu apgānīšanu, kas saistīta ar tajos esošu priekšmetu nolaupīšanu. Noziedzīgais nodarījums izdarīts šādos apstākļos:
/pers. F/ 2013.gadā līdz 17.jūlijam, izmeklēšanā precīzi nenoskaidrotā laikā, nolūkā izdarīt kapu apgānīšanu, kas saistīta ar tajā esošu
priekšmetu nolaupīšanu, Valsts nozīmes arheoloģiskā pieminekļa “Asaru senkapi” (valsts aizsardzības Nr.138) aizsardzības zonā Alūksnes novada
Alsviķu pagastā pie mājām “Asari”, mantkārīgu motīvu vadīts, rupji aizskarot vispārpieņemtos morāles un sadzīves noteikumus, apdraudot
sabiedrisko kārtību, ar līdzi paņemto metāla detektoru pārmeklēja teritoriju un atrada apbedījumu vietas. /pers. F/, izmantojot līdzi paņemtos
rakšanas piederumus, apgānīja 6 (sešus) kapus - atraka 6 (sešas) apbedījuma vietas un slepeni nolaupīja tajās esošās senlietas ne mazāk kā
14918,81 EUR (10485,00 LVL) kopvērtībā, tādejādi nodarot Latvijas kultūras mantojumam, tās vārdā - Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības
inspekcijai, zaudējumus par minēto summu, t.i., nolaupīja šādas senlietas:
- divus bronzas briļļveida piekariņus ar diviem iekārtiem zvārguļiem ar krusta šķēlumiem;
- uz auklas savērtus, dažāda izmēra un veidu 22 gab. bronzas zvārguļus, seno rotaslietu daļas no dažādiem arheoloģiskajiem pieminekļiem
(sakomplektēts);
- uz stieples savērtu kaklarotu no dažāda veida un formas dzeltenas un zaļganas krāsas krellītēm, 12 monētpiekariņiem un trīs bronzas
rombveida krustiņveida piekariņiem;
- uz auklas uzvērtus 36 gab. dažāda lieluma kauri gliemežvākus;
- dzelzs uzmavas šķēpa galu;
- bronzas lociņa važturi ar dubultriņķīšu važiņām, ar diviem bronzas zvārguļiem un divām trapecveida mēlītēm;
- senus dažādu apģērbu fragmentus no sievietes tērpa: linu auduma fragmentus, villaines fragmentus ar malu celmainēm, kā arī auduma
vainaga piekaru pušķi no bronzas spirālīšu vēruma. Starp auduma fragmentiem arī ādas jostas fragmentus, lūkus, kā arī dažādu celaiņu un bārkšu
galu fragmentus;
- villaines fragmentus ar ieaustiem 9 gab. bronzas gredzentiņiem, no tiem vienu celmaines fragmentu, villaines gala joslas fragmentu ar
uzvērtām bronzas spirālēm, vainaga piekara noslēguma fragmentu, vērtu no bronzas spirālītēm;
- tekstilijas (villaines) fragmentus ar bronzas gredzentiņu rotājumu;
- 164 gab. bronzas gredzentiņus, auduma rotājumus;
- 32 gab. bronzas zvārguļus un bronzas zvārguļu fragmentus;
- 56 gab. bronzas spirālītes, dažas, uzvērtas uz vilnas diegiem;
- 15 gab. bronzas vainagu starpskārdītes un to fragmentus;
- 8 gab. bronzas vairogaproču fragmentus;
- 8 gab. bronzas trapecveida mēlīšu fragmentus, dažādas formas;
- 2 gab. kauri gliemežvāku fragmentus;
- bronzas aproces fragmentu, loks ar vidus profilējumu;
- 5 gab. jostas bronzas apkalumus, vienam klāt ādas fragments;
- 2 gab. apaļas bronzas podziņas;
- 3 gab. dažāda veida bronzas aproču fragmentus;
- 41 gab. dažāda veida un diametra bronzas spirālītes;
- vairākus desmitus bronzas riņķīšus un to fragmentus no salūzušām važiņām;
- bronzas stieples stienīšu važiņu;
- bronzas lentveida spirāļu vainagu ar starpplāksnītēm, vērts uz lūku grīstēm, pilnībā sairis, kopā ar atsevišķiem vilnas pavedieniem;
- lūkus no grīstes vainaga ar uzvērtām bronzas spirālītēm un tekstilijas fragmentu;
- 63 gab. bronzas zvārguļus un to fragmentus, no tiem divi ar važiņas un spirālītes fragmentiem;
- 220 gab. bronzas spirālītes un to fragmentus un vienu tekstilijas fragmentu. Dažas uzvērtas uz vilnas diegiem un lūkiem no vainaga vai
villaines;
- 25 gab. liela diametra bronzas spirālītes. No tām trīs vītas stieples spirāles no grīstes vainaga;
- bronzas lentveida aproces fragmentu ar paplašinātu vidusdaļu, ornamentētu;
- neliela diametra bronzas aproci;
- bronzas manšetaproces ar dobu izceltu vidusšķautni fragmentu;
- 5 gab. bronzas starpskārdīšu fragmentus – vainagu daļas;
- 3 gab. bronzas dubultriņķīšu važiņu fragmentus;
- 9 gab. bronzas aproču fragmentus;
- 3 gab. dažādu bronzas piekariņu fragmentus;
- villaini ar ieaustu bronzas gredzentiņu veidotiem rakstiem malās un atsevišķiem lielākiem rakstiem auduma vidusdaļā. Galā pievienota īsu
spirālīšu rinda un celmaine ar bārkstīm. Malai piešūta rakstaina celmaine, bet stūros pavedieniem uzvērtas spirālītes un tie sapīti pīnītēs;
- 2 gab. bronzas kaklariņķus ar noplacinātiem galiem;
- bronzas kaklariņķa ar noplacinātiem galiem un trīs piekārtiem riņķīšiem fragmentu;
- bronzas kaklariņķa ar noplacinātiem galiem divus saderīgus fragmentus, piekariņi iztrūkst;
- bronzas kaklariņķa ar noplacinātiem galiem un trīs piekārtiem riņķīšiem fragmentu;
- 3 gab. bronzas kaklariņķu ar tordētu loku un skaldņotiem galiem fragmentus;
- 3 gab. bronzas vīto kaklariņķu fragmentus;
- bronzas kaklariņķa no trim vītām stieplēm fragmentu, trūkst gali;
- lūku un tekstiliju fragmentus ar bronzas gredzentiņiem;
- bronzas važiņas, spirālītes un lūku vienu fragmentu, iespējams no vainaga;
- 20 gab. ādas jostu fragmentus ar bronzas apkalumu paliekām, 13 gab. apkalumus un to fragmentus;
- tekstiliju fragmentus un dažādu izmēru bronzas spirālītes ar vilnas diegu paliekām;
- 117 gab. bronzas gredzentiņus no apģērba rotājuma;
- 122 gab. bronzas spirālaproču fragmentus;
- 62 gab. bronzas vairogaproču fragmentus;
- 57 gab. bronzas zvārguļus un to fragmentus un 38 gab. zvārguļu akmentiņus;
- 39 gab. kauri gliemežvāku fragmentus;
- 105 gab. bronzas dubultriņķīšu fragmentus un lielāku daudzumu bronzas riņķīšu;
- 248 gab. dažādu izmēru un veidu bronzas spirālīšu fragmentus un lūkus ar bronzas nospiedumiem;
- 3 gab. dzelzs rotadatu fragmentus, diviem bronzas aptinums;
- 3 gab. bronzas stienīšu važiņu fragmentus;
- 75 gab. bronzas trapecveida mēlītes un to fragmentus;
- 136 gab. bronzas starpskārdīšu fragmentus;
- 44 gab. dažāda lieluma bronzas gredzenu fragmentus no vītas stieplītes;
- 3 gab. bronzas rievoto cilindriņu fragmentus;
- dažādu laika un veida arheoloģisko priekšmetu fragmentus, sīkus, salūzušus, lielu daudzumu;
- bronzas gredzenu ar vidusplāksnīti;
- ar profilētu vidusplāksnīti 10 gab. bronzas gredzenus;
- bronzas gredzenu ar vidusplāksnīti;
- bronzas gredzenu ar volūtveida galiem;
- no vītas stieples darinātus 5 gab. bronzas spirālgredzenus;
- no apaļas stieples darinātus 4 gab. bronzas spirālgredzenus;
- no segmentveida stieples darinātus 2 gab. bronzas spirālgredzenus;
- bronzas spirālgredzenu, kuram vija notīta ar smalku bronzas stieplīti;
- ar paplatinātu vidējo viju 2 gab. bronzas spirālgredzenus;
- četrviju bronzas spirālgredzenu ar slīpsvītru rotājumu;
- bronzas trīsviju spirālgredzenu, divas vijas rotātas ar iecirtumiem;
- bronzas lentveida gredzenu ar rombveida rotājumu;
- bronzas gredzenu ar rotātu vairogveida visdusplāksnīti;
- bronzas trīsviju gredzenu ar tordētu vidus viju;
- 2 gab. bronzas piecviju gredzenus ar paplatinātu vidusviju;
- bronzas četrviju gredzenu, vijas rotātas ar slīpsvītru rotājumu;
- bronzas trīsviju spirālgredzenu ar griezumā apaļu vidējo viju;
- bronzas lentveida gredzenu ar trīsinātu līniju un trīsstūrīšu rotājumu,
Ar šādām darbībām /pers. F/ izdarīja Krimināllikuma 228.panta trešajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu.
Apsūdzētā /pers. F/ vaina viņam celtajā apsūdzībā bez viņa paša liecībām par to, ka daļu no viņa dzīves vietā atrastajām senlietām, kā arī
senlietas, ko tika pārdevis citām personām caur interneta vietni www.antik-war (tai skaitā villaines fragmentu), viņš ir atradis un izracis Asaru
senkapos, izmantojot metāla detektoru, ir pierādīta ar protokolu par apsūdzētā liecību pārbaudi uz vietas, kur /pers. F/ parādījis vietas Asaru
senkapos, kur veicis nelikumīgus rakumus, tai skaitā parādījis vietu, kur tika izracis villaines fragmentu (2.sēj. l.l. 29.-51.), ar Asaru senkapu
2013.gada 17.jūlija apsekošanas aktu un tā pielikumiem (1.sēj. l.l. 33.-38.), ar liecinieka /pers. G/ liecību, ar liecinieka /pers. G/ izdotajām
senlietām un to apskati (1.sēj. l.l. 119.-137.), ar kratīšanas laikā /pers. F/ dzīves vietā izņemtajām arheoloģiskajām senlietām un to apskati (1.sēj.
l.l. 141.- 166.), ar arheoloģisko priekšmetu novērtēšanas komisijas sēžu protokoliem par izņemto senlietu novērtējumu, daļa no kurām atzītas kā
nolaupītas no Asaru senkapiem (1.sēj. l.l. 43.-104., 105.-112.), ar cietušā pārstāves /pers. K/ un liecinieces /pers. O/ liecībām, kas detalizēti
atreferētas pirmās instances tiesas spriedumā.
No ziņām, kas norādītas apsekošanas aktā, izriet, ka 2013.gada 17.jūlijā apsekojot valsts nozīmes arheoloģisko pieminekli – Asaru senkapi,
tika konstatēti vairāki nelikumīgi rakumi, kas ir dažāda vecuma, jaunākie no tiem ļoti labi saredzami. Daļa no tiem pļavā izdalījās kā izkaltušas zāles
laukumi, kuros labi varēja saskatīt sadalītu velēnu. Rakumi konstatēti gan pļavā, gan pie alkšņu jaunaudzes.
Liecību pārbaudē uz vietas /pers. F/ 2016.gada 12.jūlijā parādījis vietu pie krūmiem, kur izracis villaines gabalu, ko pēc tam pēc paša
stāstītā pārdevis caur interneta vietni www.antik-war, kā arī parādījis citas vietas Asaru senkapu teritorijā, kur veicis nelikumīgus izrakumus.
No liecinieka /pers. G/ liecības izriet, ka viņš ar /pers. F/ iepazinies interneta vietnē www.antik-war un no viņa vairāku gadu garumā ir pircis
senlietas, tai skaitā nopircis materiālu (apģērba gabalu). /pers. F/ esot stāstījis, ka viņš dzīvojot vēsturiskā vietā, ar metāla detektoru staigājot pa
mežu, meklējot priekšmetus un tos rokot (2.sēj. l.l. 176.).
Apskatot liecinieka /pers. G/ izdotās senlietas, cita starpā tiek konstatēti seni auduma fragmenti ar metāla rotājumiem, kas pēc speciālistu
novērtējuma ir senas Latgaļu villaines fragmenti (1.sēj. l.l. 120.).
Apgabaltiesai nerodas šaubas par to, ka arheoloģiskās senlietas, kas norādītas apsūdzībā, /pers. F/ nolaupīja no Asaru senkapiem, atrokot 6
apbedījuma vietas, jo tas apstiprinās ar arheoloģisko priekšmetu novērtēšanas komisijas atzinumiem par senlietu izcelsmi. Turklāt, kā norādīts
kultūras pieminekļa kultūrvēsturiskās vērtības zaudējumu aprēķinā, 1983.gadā Asaru senkapos veiktajos arheoloģiskajos izrakumos no 6
apbedījuma vietām tika iegūtas 92 senlietas.
2013.gada 4.decembrī Valsts kultūras pieminekļu inspekcijas Kultūrvēsturiskās vērtības noteikšanas komisija nolēma noteikt valsts nozīmes
arheoloģiskā pieminekļa “Asaru senkapi” Alūksnes novada Alsviķu pagastā kultūrvēsturiskajai vērtībai nodarīto zaudējumu – vismaz 12499 LVL
(1.sēj. l.l. 31.). No kultūras pieminekļa kultūrvēsturiskās vērtības zaudējumu aprēķina redzams, ka noteiktais zaudējums sastāv no Asaru senkapos
nozagto arheoloģisko senlietu materiālās vērtības 10485 LVL un arheoloģiskā pieminekļa zinātniskās vērtības zaudējuma 2014,20 LVL (1.sēj. l.l.
32.).
Cietušais - Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija, pieteikusi materiālā kaitējuma kompensāciju 17784,47 EUR apmērā. Ar
pirmās instances tiesas spriedumu pieteiktā kaitējuma kompensācija pilnībā piedzīta valsts labā no apsūdzētā /pers. F/.
Ievērojot to, ka arheoloģiskās senlietas, kuras /pers. F/ nolaupīja no Asaru senkapiem, ir izņemtas un tās ir konfiscējamas un nododamas
Latvijas Nacionālajam vēstures muzejam, apgabaltiesa atzīst, ka spriedums ir atceļams daļā par kaitējuma kompensācijas piedziņu no /pers. F/
valsts labā, jo visas no senkapiem nolaupītās senlietas tiks nodotas valsts īpašumā. Līdz ar to kaitējuma kompensācija nav nosakāma.
Arheoloģiskās senlietas, kas nav nolaupītas no Asaru senkapiem, kā arī tās, kas tika nolaupītas no Asaru senkapiem, ir konfiscējamas, kā to
spriedumā pareizi norādījusi pirmās instances tiesa, jo saskaņā ar likuma “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” 7.pantu arheoloģiskās senvietās
zemē, virs zemes vai ūdenī atrastās senlietas (ar datējumu līdz 17.gadsimtam ieskaitot) pieder valstij, un tās glabā publiskie muzeji.
Apgabaltiesa konstatēja, ka pirmās instances tiesa, nolemjot, ka arheoloģiskās senlietas ir konfiscējamas, sprieduma rezolutīvajā daļā nav
norādījusi tālāko rīcību ar tām, kā to paredz Kriminālprocesa likuma 240.panta pirmā daļa, līdz ar to spriedums atceļams šajā daļā, norādot, ka
konfiscētās arheoloģiskās senlietas ir nododamas Latvijas Nacionālajam vēstures muzejam.
Apgabaltiesa atzīst, ka spriedums atceļams daļā, ar kuru nolemts konfiscēt pie /pers. F/ izņemtos priekšmetus, kas nav arheoloģiskās
senlietas, un šie priekšmeti, izņemot gāzes pistoli un statīvu ar 11 patronām, ir atdodami /pers. F/, jo Latvijas Republikā privātpersonām nav
aizliegts kolekcionēt priekšmetus, kas nav senlietas. Uz to apelācijas tiesas sēdē norādīja arī cietušā pārstāve /pers. K/, kura paskaidroja, ka
privātpersonu īpašumā var atrasties priekšmeti, sākot ar 18.gadsimta datējumu.
Apgabaltiesa atzīst, ka no /pers. F/ dzīves vietas izņemtā gāzes pistole un statīvs ar 11 patronām ir konfiscējami un nododami tālākai rīcībai
Iekšlietu ministrijas Kriminālistikas pārvaldei.
Apgabaltiesa atzīst par nepamatotu aizstāvja viedokli, ka gāzes pistole un tās patronas drīkst atrasties /pers. F/ īpašumā, jo viņš šos
priekšmetus iegādājies legāli un to privātā apgrozība Latvijā nav aizliegta.
Saskaņā ar “Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likuma”, kas stājās spēkā 01.01.2011., 22.panta 11.punktu fiziskajām personām ir tiesības
Latvijā iegādāties gāzes pistoli (revolveri) ar tāda komersanta starpniecību, kurš saņēmis speciālo atļauju (licenci) attiecīgu ieroču realizēšanai, vai
no citas personas, kurai reģistrēta gāzes pistole (revolveris), veicot gāzes pistoles (revolvera) pārreģistrāciju Valsts policijā vai izmantojot Iekšlietu
ministrijas Informācijas centra sniegto elektronisko pakalpojumu. Minētā likuma Pārejas noteikumu 4.punktā ir noteikts, ka personas, kuras
iegādājušās gāzes pistoles pirms šī likuma spēkā stāšanās, līdz 2014.gada 31.decembrim tās reģistrē Valsts policijā. Par ieroču, munīcijas, speciālo
līdzekļu un pirotehnisko izstrādājumu aprites noteikumu pārkāpšanu Latvijas APK 181.pantā ir paredzēta administratīvā atbildība, kas paredz arī
nelikumīgi glabātā ieroča konfiskāciju.
Krimināllietā nav dokumentu par to, ka /pers. F/ izņemto gāzes pistoli līdz 2014.gada 31.decembrim būtu reģistrējis Valsts policijā, līdz ar to
gāzes pistole un tās patronas viņa īpašumā atradās nelikumīgi, tāpēc šie priekšmeti ir konfiscējami.
Apgabaltiesa atzīst, ka /pers. F/ dzīves vietā izņemtie metāla meklētāji un to detaļas ir atzīstami par noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas
priekšmetiem un līdz ar to konfiscējami, kā to pareizi nolēmusi pirmās instances tiesa. Taču tiesa spriedumā nav norādījusi tālāko rīcību ar
konfiscētajiem metāla meklētājiem, kā to noteic Kriminālprocesa likuma 240.panta pirmās daļas 2.punkts, līdz ar to spriedums šajā daļā ir
atceļams, norādot, ka konfiscētie metāla meklētāji ir nododami Valsts ieņēmumu dienestam.
Apsūdzētā aizstāvja apelācijas sūdzībā izteiktais apgalvojums, ka izņemtie metāla meklētāji pieder /pers. F/ dzīves biedrei, ir pretrunā ar
/pers. F/ pirmstiesas kriminālprocesā sniegto liecību, kurā viņš ir liecinājis, ka metāla meklētājus ir pircis viņš un ar tiem ir pārmeklējis Asaru
senkapu teritoriju nolūkā atrast apbedījuma vietās esošus metāla priekšmetus.
Nosakot apsūdzētajam sodu, apgabaltiesa ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu, ar to radīto kaitējumu, apsūdzētā personību.
/pers. F/ izdarīja smagu noziegumu, ar savām darbībām nodarot neatgriezenisku kaitējumu valsts kultūras mantojumam.
/pers. F/ iepriekš sodīts 2011.gada 13.aprīlī Alūksnes rajona tiesā pēc Krimināllikuma 175.panta trešās daļas ar brīvības atņemšanu uz 4
mēnešiem bez mantas konfiskācijas nosacīti, ar pārbaudes laiku uz 6 mēnešiem. Spriedums stājies spēkā 2011.gada 27.aprīlī, sods izciests
2011.gada 26.oktobrī, līdz ar to uz noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas brīdi /pers. F/ bija nesodīts.
/pers. F/ ir 2.grupas redzes invalīds uz mūžu.
Apgabaltiesa ņem vērā, ka no 2013.gada 1.aprīļa Krimināllikuma 228.panta trešās daļas sankcijā paredzētie sodi ir labvēlīgāki
apsūdzētajam nekā likuma redakcijā līdz 2013.gada 1.aprīlim. Tā kā /pers. F/ noziegumu izdarīja 2013.gadā no nenoskaidrota sākuma datuma
līdz 17.jūlijam, sods viņam nosakāms saskaņā ar Krimināllikuma 228.panta trešās daļas sankciju likuma redakcijā pēc 2013.gada 1.aprīļa, kur
paredzēts brīvības atņemšanas sods uz laiku līdz pieciem gadiem vai īslaicīga brīvības atņemšana, vai piespiedu darbs, vai naudas sods.
Pirmās instances tiesa pēc Krimināllikuma 228.panta trešās daļas /pers. F/ sodījusi ar piespiedu darbu. Apgabaltiesa atzīst, ka pirmās
instances tiesa, nosakot šādu soda veidu, nav ņēmusi vērā, ka apsūdzētais /pers. F/ ir 2.grupas invalīds, un līdz ar to viņam nevar piemērot sodu -
piespiedu darbs, jo saskaņā ar Krimināllikuma 40.panta otro daļu piespiedu darbs nav piemērojams darbnespējīgām personām.
Apgabaltiesa nav tiesīga piemērot /pers. F/ panta sankcijā paredzēto smagāko sodu – brīvības atņemšanu, jo nedrīkst pasliktināt apsūdzētā
stāvokli, tā kā protests par /pers. F/ noteikto sodu tā mīkstuma dēļ nav iesniegts.
Ievērojot minēto, apgabaltiesa atzīst, ka /pers. F/ sodāms ar naudas sodu. Saskaņā ar Krimināllikuma 41.panta otro daļu likuma redakcijā,
kas bija spēkā nozieguma izdarīšanas laikā, naudas sods par smagu noziegumu, par kuru šajā likumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku, ne
ilgāku par pieciem gadiem, nosakāms desmit līdz divsimt Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu apmērā.
Apgabaltiesa tāpat kā pirmās instances tiesa nekonstatē /pers. F/ atbildību mīkstinošus un atbildību pastiprinošus apstākļus.
/pers. F/ atradies pirmstiesas apcietinājumā no 2016.gada 6.jūlija līdz 2016.gada 14.jūlijam, tas ir, 9 dienas.
Ievērojot to, ka nav /pers. F/ atbildību mīkstinošu un atbildību pastiprinošu apstākļu, apgabaltiesas ieskatā naudas sods viņam būtu
nosakāms 12 Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu apmērā, taču apgabaltiesa ņem vērā, ka /pers. F/ 9 dienas atradās apcietinājumā
un atzīst, ka sods viņam ir mīkstināms un tas nosakāms Krimināllikuma 41.panta otrajā daļā paredzētajā minimālajā apmērā, tas ir, /pers. F/
sodāms ar naudas sodu desmit minimālo mēnešalgu apmērā.
Apgabaltiesa atzīst, ka /pers. F/ nav piemērojams panta sankcijā paredzētais papildsods – mantas konfiskācija, jo apsūdzētajam nav
mantas, kas pakļautos konfiskācijai.
Ievērojot to, ka /pers. F/ ir maznodrošināta persona, viņš ir atbrīvojams no procesuālo izdevumu samaksas par aizstāvja G.Priedīša sniegto
juridisko palīdzību apelācijas instances tiesā un šie izdevumi sedzami no valsts līdzekļiem.
Pamatojoties uz teikto un saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 563., 564.pantu, apgabaltiesa
nosprieda:
Vidzemes rajona tiesas 2018.gada 10.aprīļa spriedumu atcelt daļā par /pers. F/ notiesāšanu pēc Krimināllikuma 228.panta trešās daļas un
229.panta pirmās daļas un par galīgā soda noteikšanu saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo un trešo daļu.
/pers. F/ atzīt par vainīgu Krimināllikuma 228.panta trešajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un sodīt ar naudas sodu 10
Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu jeb 4300 EUR apmērā, bez mantas konfiskācijas. Noteikt, ka naudas sods samaksājams valsts
labā 30 dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Izbeigt kriminālprocesu /pers. F/ apsūdzībā pēc Krimināllikuma 229.panta pirmās daļas.
Spriedumu atcelt daļā par 17784,47 EUR piedziņu no /pers. F/ valsts labā un kaitējuma kompensāciju nenoteikt.
Spriedumu atcelt daļā par lietisko pierādījumu, kas nav iegūti Asaru senkapos un par lietisko pierādījumu, kas iegūti Asaru senkapos,
konfiskāciju. Spriedumu atcelt daļā par priekšmetu, kas nav arheoloģiskas senlietas, konfiskāciju un to atstāšanu Valsts kultūras pieminekļu
aizsardzības inspekcijas rīcībā. Spriedumu atcelt daļā par lietisko pierādījumu: trīs maisu ar metāla meklētājiem un metāla meklētāju detaļām
konfiskāciju.
Lietiskos pierādījumus – arheoloģiskās senlietas, kas iegūtas Asaru senkapos: divus bronzas briļļveida piekariņus ar diviem iekārtiem
zvārguļiem ar krusta šķēlumiem; uz auklas savērtus, dažāda izmēra un veidu 22 gab. bronzas zvārguļus, seno rotaslietu daļas no dažādiem
arheoloģiskajiem pieminekļiem (sakomplektēts); uz stieples savērtu kaklarotu no dažāda veida un formas dzeltenas un zaļganas krāsas krellītēm,
12 monētpiekariņiem un trīs bronzas rombveida krustiņveida piekariņiem; uz auklas uzvērtus 36 gab. dažāda lieluma kauri gliemežvākus; dzelzs
uzmavas šķēpa galu; bronzas lociņa važturi ar dubultriņķīšu važiņām, ar diviem bronzas zvārguļiem un divām trapecveida mēlītēm; senus dažādu
apģērbu fragmentus no sievietes tērpa: linu auduma fragmentus, villaines fragmentus ar malu celmainēm, kā arī auduma vainaga piekaru pušķi no
bronzas spirālīšu vēruma. Starp auduma fragmentiem arī ādas jostas fragmentus, lūkus, kā arī dažādu celaiņu un bārkšu galu fragmentus; villaines
fragmentus ar ieaustiem 9 gab. bronzas gredzentiņiem, no tiem vienu celmaines fragmentu, villaines gala joslas fragmentu ar uzvērtām bronzas
spirālēm, vainaga piekara noslēguma fragmentu, vērtu no bronzas spirālītēm; tekstilijas (villaines) fragmentus ar bronzas gredzentiņu rotājumu; 164
gab. bronzas gredzentiņus, auduma rotājumus; 32 gab. bronzas zvārguļus un bronzas zvārguļu fragmentus; 56 gab. bronzas spirālītes, dažas,
uzvērtas uz vilnas diegiem; 15 gab. bronzas vainagu starpskārdītes un to fragmentus; 8 gab. bronzas vairogaproču fragmentus; 8 gab. bronzas
trapecveida mēlīšu fragmentus, dažādas formas; 2 gab. kauri gliemežvāku fragmentus; bronzas aproces fragmentu, loks ar vidus profilējumu; 5
gab. jostas bronzas apkalumus, vienam klāt ādas fragments; 2 gab. apaļas bronzas podziņas; 3 gab. dažāda veida bronzas aproču fragmentus; 41
gab. dažāda veida un diametra bronzas spirālītes; vairākus desmitus bronzas riņķīšus un to fragmentus no salūzušām važiņām; bronzas stieples
stienīšu važiņu; bronzas lentveida spirāļu vainagu ar starpplāksnītēm, vērts uz lūku grīstēm, pilnībā sairis, kopā ar atsevišķiem vilnas pavedieniem;
lūkus no grīstes vainaga ar uzvērtām bronzas spirālītēm un tekstilijas fragmentu; 63 gab. bronzas zvārguļus un to fragmentus, no tiem divi ar važiņas
un spirālītes fragmentiem; 220 gab. bronzas spirālītes un to fragmentus un vienu tekstilijas fragmentu. Dažas uzvērtas uz vilnas diegiem un lūkiem no
vainaga vai villaines; 25 gab. liela diametra bronzas spirālītes. No tām trīs vītas stieples spirāles no grīstes vainaga; bronzas lentveida aproces
fragmentu ar paplašinātu vidusdaļu, ornamentētu; neliela diametra bronzas aproci; bronzas manšetaproces ar dobu izceltu vidusšķautni fragmentu;
5 gab. bronzas starpskārdīšu fragmentus – vainagu daļas; 3 gab. bronzas dubultriņķīšu važiņu fragmentus; 9 gab. bronzas aproču fragmentus; 3
gab. dažādu bronzas piekariņu fragmentus; villaini ar ieaustu bronzas gredzentiņu veidotiem rakstiem malās un atsevišķiem lielākiem rakstiem
auduma vidusdaļā. Galā pievienota īsu spirālīšu rinda un celmaine ar bārkstīm. Malai piešūta rakstaina celmaine, bet stūros pavedieniem uzvērtas
spirālītes un tie sapīti pīnītēs; 2 gab. bronzas kaklariņķus ar noplacinātiem galiem; bronzas kaklariņķa ar noplacinātiem galiem un trīs piekārtiem
riņķīšiem fragmentu; bronzas kaklariņķa ar noplacinātiem galiem divus saderīgus fragmentus, piekariņi iztrūkst; bronzas kaklariņķa ar noplacinātiem
galiem un trīs piekārtiem riņķīšiem fragmentu; 3 gab. bronzas kaklariņķu ar tordētu loku un skaldņotiem galiem fragmentus; 3 gab. bronzas vīto
kaklariņķu fragmentus; bronzas kaklariņķa no trim vītām stieplēm fragmentu, trūkst gali; lūku un tekstiliju fragmentus ar bronzas gredzentiņiem;
bronzas važiņas, spirālītes un lūku vienu fragmentu, iespējams no vainaga; 20 gab. ādas jostu fragmentus ar bronzas apkalumu paliekām, 13 gab.
apkalumus un to fragmentus; tekstiliju fragmentus un dažādu izmēru bronzas spirālītes ar vilnas diegu paliekām; 117 gab. bronzas gredzentiņus no
apģērba rotājuma; 122 gab. bronzas spirālaproču fragmentus; 62 gab. bronzas vairogaproču fragmentus; 57 gab. bronzas zvārguļus un to
fragmentus un 38 gab. zvārguļu akmentiņus; 39 gab. kauri gliemežvāku fragmentus; 105 gab. bronzas dubultriņķīšu fragmentus un lielāku
daudzumu bronzas riņķīšu; 248 gab. dažādu izmēru un veidu bronzas spirālīšu fragmentus un lūkus ar bronzas nospiedumiem; 3 gab. dzelzs
rotadatu fragmentus, diviem bronzas aptinums; 3 gab. bronzas stienīšu važiņu fragmentus; 75 gab. bronzas trapecveida mēlītes un to fragmentus;
136 gab. bronzas starpskārdīšu fragmentus; 44 gab. dažāda lieluma bronzas gredzenu fragmentus no vītas stieplītes; 3 gab. bronzas rievoto
cilindriņu fragmentus; dažādu laika un veida arheoloģisko priekšmetu fragmentus, sīkus, salūzušus, lielu daudzumu; bronzas gredzenu ar
vidusplāksnīti; ar profilētu vidusplāksnīti 10 gab. bronzas gredzenus; bronzas gredzenu ar vidusplāksnīti; bronzas gredzenu ar volūtveida galiem; no
vītas stieples darinātus 5 gab. bronzas spirālgredzenus; no apaļas stieples darinātus 4 gab. bronzas spirālgredzenus; no segmentveida stieples
darinātus 2 gab. bronzas spirālgredzenus; bronzas spirālgredzenu, kuram vija notīta ar smalku bronzas stieplīti; ar paplatinātu vidējo viju 2 gab.
bronzas spirālgredzenus; četrviju bronzas spirālgredzenu ar slīpsvītru rotājumu; bronzas trīsviju spirālgredzenu, divas vijas rotātas ar iecirtumiem;
bronzas lentveida gredzenu ar rombveida rotājumu; bronzas gredzenu ar rotātu vairogveida visdusplāksnīti; bronzas trīsviju gredzenu ar tordētu
vidus viju; 2 gab. bronzas piecviju gredzenus ar paplatinātu vidusviju; bronzas četrviju gredzenu, vijas rotātas ar slīpsvītru rotājumu; bronzas trīsviju
spirālgredzenu ar griezumā apaļu vidējo viju; bronzas lentveida gredzenu ar trīsinātu līniju un trīsstūrīšu rotājumu (1.sējums lietas 212.- 217.lapa) -
konfiscēt un nodot Latvijas Nacionālajam vēstures muzejam.
Lietiskos pierādījumus - arheoloģiskās senlietas, kas nav iegūtas Asaru senkapos: bronzas riņķsaktu ar uzrakstu; bronzas riņķsaktu ar
uzrakstu, zoslas gals nolūzis; bronzas riņķsaktu ar slīpu svītru rotājumu; baltmetāla (sudraba?) riņķsaktu, uz loka koncentriskas līnijas; bronzas
riņķsaktu, loks rotāts ar rozetēm; baltmetāla (sudraba?) riņķsaktu, ar gludu loku; bronzas riņsaktu ar sadoto roku motīvu; monētu iepakojumā ar
uzrakstu “Solidus 1665”; Jana II Kazimira valdīšanas laikā 1665.gadā kaltu Lietuvas šiliņu; divus savstarpēji savienotus bronzas riņķus: viens
apaļš, otrsovāls; uz bronzas riņķīša uzvērts zvārgulis ar krustveida šķēlumu un krustiņš ar emalju vienā pusē; lietu bronzas piekariņu, trapecveida ar
figurāliem izvirzījumiem sānos, viena puse ornamentēta; bronzas sirdsveida sprādzīti ar reljefu loku; bronzas piekariņu - atslēdziņu, ar ažūru atslēgu;
dzelzs uzmavas cirvjus 3 gab.; dzelzs uzmavas cirvi, asmens daļa saglabājusies daļēji; dzelzs uzmavas cirvi, saglabājusies tikai uzmava; dzelzs
uzmavas cirvi; dzelzs uzmavas vedgu, uzmava apdrupusi; bronzas riņķīšu fragmentus, iespējams, no spirālgredzeniem (32 gab.); stikla krellītes (3
gab.); bronzas lentveida aproces un to fragmentus (35 gab.); bronzas vīto kaklariņķu fragmentus, dažādu izmēru un veidu (18 gab.); bronzas
pakavsaktu fragmentus, dažādu veidu un izmēru (18 gab.); jostu bronzas apkalumus: apaļi (4 gab.), iegareni (6 gab.); bronzas spirālaproču
fragmentus, dažāda izmēra un griezuma (29 gab.); bronzas riņķsaktas (4 gab.), trīs ar gludu loku, viena ar reljefu loku. Vienai saktai saglabājusies
zosla; bronzas riņķsaktu fragmentus (8 gab.); bronzas stieplītes, liektas, dažāda garuma un diametra (5 gab.); bronzas riņķīšus, no jostas (2 gab.);
lirasveida šķiļamdzelzs fragmentu, dedzis; dzelzs naža asmens fragmentu; bronzas slēgtos gredzenus (6 gab.); bronzas gredzenu fragmentus,
dažāda veida (5 gab.); bronzas sprādzes fragmentu; bronzas kreļļu fragmentus (2 gab.); bronzas dubultriņķīšu važiņu fragmentus, dažāda garuma
(22 gab.). Vienam saglabājies piekārta dzelzs priekšmeta fragments; bronzas aproču fragmentus (2 gab.); bronzas kaklariņķa kona galu; kaltas
dzelzs naglas un to fragmentus (6 gab.); bronzas sakusumus (8 gab.); baltmetāla krusta (svētceļnieku zīmes) galu; baltmetāla grāmatas vāka
apkalumu; bronzas plāksni, iespējams izejmateriāls; bronzas riņķsaktas (9 gab.), trīs saktām zoslas saglabājušās, vienai saglabājusies fragmentāri.
Vienai riņķsaktai loks rotāts ar reljefu ornamentu, vienai šķērsrievots, pārējām loks gluds; bronzas kaklariņķu fragmentus (13.gab.), no tiem vītie
kaklariņķi (11 gab.) un viens fragments no kaklariņķa ar noplacinātiem galiem; dažādu veidu bronzas aproču fragmentus (19 gab.); bronzas
lentveida aproces fragmentu; dažāda veida bronzas pakavsaktu fragmentus (ar magoņgalvu, atrotītiem, skaldņotu, vāļu galiem) (12 gab.) un zoslu
fragmentus (2 gab.); bronzas riņsaktu fragmentus (3 gab.), viena ar uzrakstu, viena rotāta ar rozetēm, viena ar lauzto līkloci; bronzas
vairoggredzenu fragmentus (3 gab.); bronzas slēgto gredzenu; jostu dubulto bronzas apkalumu fragmentus (3 gab.) un jostas sadalītājriņķi (1 gab.);
bronzas krellītes, sakusušas; bronzas spirālītes, sakusušas; bronzas krustadatas fragmentu; bronzas priekšmeta fragmentu; bronzas priekšmetus un
to fragmentus (14 gab.); bronzas riņķsaktu fragmentus un vienu alvas saktas fragmentu (15 gab.); bronzas riņķsaktas ar gludu loku, vienai
saglabājies zoslas fragments (3 gab.); bronzas pakavsaktu fragmentus, loki un zoslas (6 gab.); jostu bronzas sprādzes un to fragmentus (8 gab.);
monētas- bilona (zemas proves sudraba) šiliņus (12 gab.); bronzas adatu fragmentus (3 gab.); jostu bronzas apkalumus (9 gab.); bronzas
gredzenus un to fragmentus (6 gab.), viens no tiem slēgtais gredzens, divi fragmenti no gredzena ar paplašinātu priekšpusi un divi ar apaļu
priekšpusi; apģērba alvas aizdares detaļu fragmentus (10 gab.); bronzas priekšmetu fragmentus (4 gab.); pieša siksnas bronzas sprādzes
fragmentu; bronzas briļļveida važturīšu fragmentus (22 gab.); bronzas aproču fragmentus (13 gab.); bronzas vairoggredzenu fragmentus (12 gab.);
dažādu bronzas aproču fragmentus (10 gab.); bronzas pakavsaktu fragmentus, loka un zoslu daļas (14 gab.); bronzas 13 priekšmetu sakusumus
no kuršu ugunskapiem (65 gab.); bronzas ažūro riņķsaktu fragmentus (2 gab.); bronzas riņķsaktu fragmentus (2 gab.); dažādu bronzas gredzenu
fragmentus (16 gab.); bronzas kaklariņķu fragmentus (15.gab.); dzelzs priekšmetus un to fragmentus, tai skaitā 14 naglas, 11 stienīši, 9
nenosakāmi un divi nažu fragmenti; dzelzs sprādzes un to fragmentus (5 gab.); bronzas gredzenu fragmentus no apaļas stieples (74 gab.); dažādu
veidu jostas bronzas apkalumus un to fragmentus (29 gab.); dažādu bronzas piekariņu fragmentus (20 gab.); sakusušu stikla krelli; baltmetāla
gredzena ar paplašinātu priekšpusi fragmentu, sarullēts caurulītē; bronzas priekšmetu fragmentus (5 gab.); monētas (2 gab.) - Zečpospolitas karaļa
Jana Kazimira valdīšanas laikā (1648-1660) 17.gs. 60.gados kaltus vara šiliņus; bronzas priekšmetu sakusumu; vara monētas (6 gab.) -
Žečpospolitas karaļa Jana Kazimira valdīšanas laikā (1648-1660) 17.gs. 60.gados kaltus vara šiliņus; bilona (zemas proves sudraba) monētu
fragmentus (2gab.) - 17.gs kaltus šiliņu fragmentus; bilona (zemas proves sudraba) monētas (3 gab.) - Zviedrijas karaļa Kārļa XI valdīšanas laikā
(1660-1697) kaltus Rīgas un Livonijas šiliņus; bilona (zemas proves sudraba) monētu - Zviedrijas karalienes Kristīnes (1632-1654) valdīšanas
laikā kaltu Rīgas vai Livonijas šiliņu; bilona (zemas proves sudraba) monētas (2 gab.) - Zviedrijas karaļu valdīšanas laikā Rīgā kaltus 17.gs. šiliņus;
sudraba monētas (2 gab.); bilona (zemas proves sudraba) monētas un to fragmentus (89 gab.) - Zviedrijas karaļa Kārļa XI valdīšanas laikā
(1660-1697) kaltus Rīgas un Livonijas šiliņus; bilona (zemas proves sudraba) monētas un to fragmentus (17 gab.) - Livonijas ordeņvalsts un Tartu
bīskapijas 15.- 16.gs. šiliņus; bilona (zemas proves sudraba) monētu un monētas fragmentus (kopā 2 gab.) - Zviedrijas karaļa Kārļa XI valdīšanas
laikā (1660-1697) kaltu 1 ēre un 2 ēres fragmentu; bilona (zemas proves sudraba) monētas (7 gab.) - Zviedrijas valdnieku Sigismunda III un
Gustava II Ādolfa valdīšanas laikā 17.gs. I ceturksnī kaltu trispelheri; bilona (zemas proves sudraba) monētas (6 gab.) - Zviedrijas karaļa Gustava
II Ādolfa valdīšanas laikā (1611-1632) kaltus 17.gs. šiliņus; bilona (zemas proves sudraba) monētas (5 gab.) - Zviedrijas karaļa Johana III
(1568-1592) valdīšanas laikā Tallinā kaltos 16.gs. šiliņus; bilona (zemas proves sudraba) monētas (11 gab.) - Zviedrijas karaļa Kārļa X Gustava
valdīšanas laikā (1654-1660) kaltus Rīgas un Livonijas 17.gs. šiliņus; bilona (zemas proves sudraba) monētas (9 gab.) - Zviedrijas karalienes
Kristīnes (1632-1654) valdīšanas laikā (1660-1697) kaltus Rīgas un Livonijas 17.gs. šiliņus; vara monētas un to fragmentus (30 gab.)-
Žečpospolitas Jana Kazimira valdīšanas laikā (1648-1668) kaltus 17.gs. 60.gadu šiliņus; bilona (zemas proves sudraba) monētu - Žečpospolitas
karaļa Sigismunda III valdīšanas laikā (1587-1632) kaltu Rīgas šiliņu; bilona (zemas proves sudraba) monētas un to fragmentus (23 gab.) un kopā
salipušu vairāku monētu sakopojumu (2 gab.) - Rīgas brīvpilsētas (1561-1581) Rīgas un Livonijas 17.gs. šiliņus; sudraba monētu- 14.-15.gs.
brakteātu fragmentus (7 gab., no tiem 1 gab. ļoti sīks); sudraba monētu - 14.-15.gs. brakteātu fragmentus (7 gab., no tiem 1 gab. ļoti sīks);
monētu fragmentus (20 gab.), daži no tiem sīki; bilona (zemas proves sudraba) monētas (5 gab.), tai skaitā Žečpospolitas karaļa Sigismunda III
valdīšanas laikā (1587-1632) kaltus Rīgas šiliņus (3 gab.) un Zviedrijas karaļa Zviedrijas karaļa Kārļa X Gustava valdīšanas laikā (1654-1660)
kaltus Rīgas šiliņus (2 gab.); bilona (zemas proves sudraba) monētas (2 gab.) - Zviedrijas karalienes Kristīnes (1632-1654) valdīšanas laikā un
Zviedrijas karaļa Kārļa XI valdīšanas laikā (1660-1697) kaltus 14 17.gs. šiliņus; bilona (zemas proves sudraba) monētu- Zviedrijas karalienes
Kristīnes (1632-1654) valdīšanas laikā kaltu 17.gs. šiliņu; nelielā četrstūrveida zilas krāsas plastmasas kārbiņā esošo bilona (zemas proves
sudraba) monētu - 17.gs. šiliņu; tumši sarkanas krāsas vākos monētu albumu, kurā atrodas 16.-17.gs. monētas (168 gab.); tumši zilas krāsas
vākos monētu albumu, kurā atrodas: (1.lapa monētu glabāšanai): bilona (zemas proves sudraba) monēta- Zviedrijas karaļa Kārļa XI valdīšanas
laikā (1660-1697) kalts 17.gs. Rīgas šiliņš; (2.lapa monētu glabāšanai): vara monētas (2 gab.)- Zviedrijas karalienes Kristīnes valdīšanas laikā
(1632-1654) kalto šiliņu Sučevas viltojumi; (3.1apa monētu glabāšanai, l.-2.kolona): sudraba un vara monētu fragmenti (11.gab., no tiem 8 gab.
no četrām salūzušām monētām - lapas 1. un 2. kolonā): 15.- 16.gs. Livonijas šiliņu un feniņu fragmenti; (3.lapa monētu glabāšanai, 4.kolona):
bilona (zemas proves sudraba) monēta- Zviedrijas karaļa Kārļa X Gustava valdīšanas laikā (1654-1660) kalts 17.gs. šiliņš; (4.lapa monētu
glabāšanai): sudraba monētu fragmenti (2 gab.)- 16.gs. kalti Livonijas feniņu fragmenti; (6.1apa monētu glabāšanai): zemas proves sudraba
monētas (3 gab.): Rīgas brīvpilsētas (1561-1581) 16.gs. šiliņi, viens no tiem drūpošs; (7.lapa monētu glabāšanai, 2.kolona, monētai līdzās zīmēta
bultiņa ar jautājuma zīmi): 17.gs. Zviedrijas karaļu valdīšanas laikā kalta monēta, nodilusi; (7.lapa monētu glabāšanai, 4.-5.kolona): vara monētas
(6.gab), Žečpospolitas karaļa Jana Kazimira valdīšanas laikā (1648-1660) 17.gs.60.gados kalti šiliņi; (9.1apa monētu glabāšanai, 2.kolona):
sudraba monētas (2 gab.), Žečpospolitas karaļa Sigismunda III valdīšanas laikā (1587-1632) kalti 17.gs. dubultdenāri; (9.lapa monētu glabāšanai,
3. un 6.kolona): sudraba monētas (2 gab.), 15.- 16.gs. kalti Livonijas feniņi; tumši zilas krāsas vākos monētu albumu, kurā atrodas: (1.lapa monētu
glabāšanai): sudraba monētas (8 gab.); (2.lapa monētu glabāšanai): sudraba monētas (8 gab.), Tartu bīskapijas 16.gs. feniņi (3 gab.) un Tallinā
kalti Livonijas ordeņvalsts 16.gs. feniņi (5 gab.); (3.lapa monētu glabāšanai): sudraba monētas (3 gab.), Livonijas ordeņvalsts Tallinā kalti 16.gs.
feniņi; (4.lapa monētu glabāšanai): sudraba monētas (6 gab.), Livonijas ordeņvalsts Tallinā kalti 15.gs. ārtigeri; (5.lapa monētu glabāšanai): sudraba
monētas (6 gab.), kaltas 14.- 16.gs.; (6.lapa monētu glabāšanai): sudraba monētas (4 gab.), Livonijas ordeņvalsts Tallinā kalti 16.gs. feniņi;
(7.lapa monētu glabāšanai): sudraba monētas (6 gab.), no tām lapas 1.- 2.rinda Rīgas arhibīskapa Tomasa Šeninga valdīšanas laikā (1528-1539)
16.gs. kalti šiliņi un lapas 3.-4.rindā Kurzemes un Zemgales hercogistes 16.gs. 70.gadu šiliņi; (8.lapa monētu glabāšanai): sudraba monētas un
monētpiekariņi (6 gab.), Livonijas ordeņvalsts 15.-16.gs. kalti šiliņi; (9.lapa monētu glabāšanai): sudraba monētas (4 gab.), Livonijas ordeņvalsts,
Rīgas bīskapijas un Tartu bīskapijas 15.-16.gs. monētas; (10.lapa monētu glabāšanai): sudraba monētas (5 gab.), no tām lapas 1.- 2.rindā
Livonijas ordeņvalsts 16.gs. monētas, 3.-4.rindā Tartu bīskapijas 15.gs. monētas; (11.lapa monētu glabāšanai): sudraba monētas (7 gab.) 16.gs.
Livonijas ordeņvalsts Rīgā kaltie feniņi un Rīgas arhibīskapijas šiliņa fragments; (12.lapa monētu glabāšanai): sudraba monētas (3 gab.),
Pārdaugavas hercogistes 16.gs. šiliņi; (13.lapa monētu glabāšanai): sudraba monētas (5 gab.) Tartu bīskapijas 16.gs. feniņi; (14.lapa monētu
glabāšanai): sudraba monētas (9 gab.): 14.gs. vācu brakteāti (5 gab.) un Tartu bīskapijas 13.-15.gs. monētas (4 gab.); (15.lapa monētu
glabāšanai): sudraba monētas (7 gab.), Tartu bīskapijas 15.gs. monētas; (16.lapa monētu glabāšanai): sudraba monētas (6 gab.) kaltas 16.-17.gs.;
(17.lapa monētu glabāšanai): sudraba monētas (6 gab.), Tartu bīskapijas, Livonijas ordeņvalsts un Žečpospolitas 15.-17.gs. monētas; (18.lapa
monētu glabāšanai): sudraba monētas (2 gab.), Livonijas ordeņvalsts 15.-16.gs. monētas; (19.lapa monētu glabāšanai): sudraba monētas (5 gab.)
1.lapas rindā 1. un 2.monēta: Zviedrijas karaļa Ērika XIV valdīšanas laikā (1560-1568) kalts 16.gs.vērdiņš, nodilis, kalšanas gads nav nolasāms
un Zviedrijas karaļa Kārļa XII valdīšanas laikā Rīgā 1700.gadā kalts trīspelhers, lapas 3.rindā Rīgas arhibīskapa Vilhelma, Brandenburgas
markgrāfa 16.gs. kalti šiliņi; (20.lapa monētu glabāšanai): sudraba monēta (1 gab.), kalta 16.gs.; Tumši sarkanas krāsas vākos monētu albums,
kurā atrodas: (6.lapa monētu glabāšanai): lapas 4.rindā 16.gs. skaitīšanas žetons; (7.lapa monētu glabāšanai): 3.rinda sudraba monēta,
Žečpospolitas valdnieka Sigismunda III valdīšanas laikā (1587-1632) 16.gs. kalts Polijas trīsgrasis; (8.lapa monētu glabāšanai): 4.rindā sudraba
monēta- piekariņš, 17.gs. kalts Fridriha Kazimira Ketlera valdīšanas laikā (1682-1698) kalts Kurzemes trīspelhers; (10.lapa monētu glabāšanai):
Zviedrijas karaļa Kārļa XI valdīšanas laikā (1660-1697) 17.gs. kaltas 1 ēres monētas, atrodas lapas 1.rindā/ 2.monēta, 2.rindā/ 3.monēta,
3.rindā/1.un 2.monēta; (11.lapa monētu glabāšanai): Zviedrijas karaļa Kārļa XI valdīšanas laikā (1660-1697) 17.gs. kalta 1 ēres monēta, atrodas
lapas 1.rindā/ 3.monēta; (12.lapa monētu glabāšanai): sudraba un vara monētas (6 gab.), Zviedrijas karaļu valdīšanas laikā 16.-17.gs. kaltas ēres,
pusēres, 8 ēres un 1/6 ēres monētas; (13.lapa monētu glabāšanai): sudraba monētas (6 gab.), lapas 1.rindā Dancigas brīvpilsētas 16.gs. kalta
monēta, 2.rindā 14.gs. kalta monēta; (15.lapa monētu glabāšanai): sudraba monētas (4 gab.), 13.-14.gs. kalti brakteāti; (16.lapa monētu
glabāšanai): sudraba monētpiekariņi (10 gab.), lapas 1.rindā Zviedrijas karaļa Kārļa XI valdīšanas laikā (1660-1697) kaltas ēres (2 gab.), lapas
2.rindā Zviedrijas karaļa Kārļa X Gustava valdīšanas laikā (1654-1660) 1654.g. kalts Rīgas šiliņš, Zviedrijas karaļa Ērika XIV valdīšanas laikā
(1560-1568) kalts Tallinas šiliņš, Livonijas ordeņvalsts Cēsīs kalts 15./16.gs. šiliņš, lapas 3.rindā Livonijas oredeņvalsts 1551.g. Tallinas šiliņš,
Zviedrijas karaļa Johana III valdīšanas laikā (1568-1592) Tallinā kalts 16.gs. šiliņš, Žečpospolitas valdnieka Sigismunda III valdīšanas laikā
(1587-1632) 1619.g. kalts Rīgas šiliņš, lapas 4.rindā Zviedrijas karaļa Johana III valdīšanas laikā (1568-1592) Tallinā kalti 16.gs. šiliņi (2 gab.)
(1.sējuma lietas 204.-211.lapa) – konfiscēt un nodot Latvijas Nacionālajam vēstures muzejam.
Lietiskos pierādījumus - priekšmetus, kas nav arheoloģiskās senlietas: šaujamierocim līdzīgu metāla daļu; šaujamierocim līdzīgu priekšmetu,
iespējams, 19.gs. šaujamieroča daļu; aploksnē esošu senam šaujamierocim līdzīgu priekšmetu, iespējams, 1944.g. parauga signālpistoli, baltmetāla
priekšmetu - apkalums ar profilētu dzīvnieka galvu; 18.gs. monētas (poluškas) (12 gab.); metāla priekšmetus bez arheoloģiskas nozīmes (76 gab.);
priekšmetus bez arheoloģiskas nozīmes (8 gab.); bronzas priekšmetus bez arheoloģiskas nozīmes (pogas u.c.) (105 gab.); dažādus priekšmetus un
to fragmentus bez arheoloģiskas nozīmes (22 gab.); bronzas slēgto gredzenu; bronzas slēgto gredzenu (plāns); slēgtos gredzenus (3 gab.) bronzas
slēgtos gredzenus (4 gab.); bronzas slēgto gredzenu, darinātu no apaļas stieples ar nedaudz paplatinātu priekšpusi; bronzas slēgto gredzenu ar
rozetveida rotājumu uz loka priekšpuses; sudraba slēgto gredzenu ar vītu loku un vītas smalkas stieplītes ievijumu; sudraba slēgto gredzenu ar vītu
priekšpusi; bronzas slēgtos gredzenus (3 gab.), baltmetāla slēgto gredzenu; baltmetāla gredzenu, pārlūzis; sudraba zīmoggredzenu ar rūnām SS;
sudraba zīmoggredzenu ar miroņgalvu priekšpusē; jaunāku laiku gredzenus bez arheoloģiskas vērtības (33 gab.); 18.-20.gs. monētas un to
fragmentus (168 gab.), tai skaitā: Krievijas impērijas 18.-20.gs. sākuma vara monētas un PSRS kapeikas, vācu okupācijas laika feniņš un 20.gs.
90.gadu santīms; sudraba monētu- Zviedrijas karaļa Kārļa XII valdīšanas laikā (1697-1718) kalta 18.gs. 1 ēre; sudraba monēta - Zviedrijas
karaļa Frederika I valdīšanas laikā, 1723.gadā kalta ēre; monētas (2 gab.) Krievijas cara Pētera I valdīšanas laikā kaltas 18.gs. kapeikas; tumši
zaļas krāsas vākos monētu albumu, kurā atrodas Krievijas impērijas 18.-19.gs. kaltas vara monētas (63 gab.); tumši sarkanas krāsas vākos
monētu albumu, kurā atrodas Krievijas impērijas 18.-19.gs. monētas (125 gab.); (19.lapa monētu glabāšanai): 1.rindā 3.monēta: 18.gs. Prūsijas
1/12 dāldera; (1.-5.1apas monētu glabāšanai): 20.gs. monētas, 30 gab.; (6.lapa monētu glabāšanai): 5 skaitīšanas žetoni- 18.gs., (7.lapa monētu
glabāšanai): 1.rindā 18.gs. monēta, 4.rindā 19.gs. monētas, 2 gab.; (8.lapa monētu glabāšanai): 1.-2.rindā 19.gs. monētas, 3 gab., 4.rindā 19.gs.
monētas, 2 gab.; (9.lapa monētu glabāšanai): sudraba monētas (2 gab.), vienu nav iespējams noteikt, otra - 18.gs. monēta; (10.lapa monētu
glabāšanai): sudraba monētas 7 gab. kaltas 18.gs.; (11.lapa monētu glabāšanai); sudraba monētas (7 gab.), kaltas Zviedrijas karaļu valdīšanas
laikā 18.gs.; (13.lapa monētu glabāšanai): lapas 3.-4.rindā ārvalstu monētas: Tuvo Austrumu un Romas impērijas monētas, nav raksturīgas Latvijas
teritorijai; (14.lapa monētu glabāšanai): sudraba monētas (3 gab.), 18.gs. kalti 1/12 dālderi; (15.lapa monētu glabāšanai): monētas, kas kaltas
18.gs. (1.sējums lietas 218.-220.lapa) - atdot /pers. F/.
Ja divu mēnešu laikā no paziņojuma nosūtīšanas dienas /pers. F/ nebūs izņēmis attiecīgos lietiskos pierādījumus, tie nododami Valsts
akreditēto muzeju krājumam.
Lietiskos pierādījumus, kas nodoti pagaidu glabāšanā Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā (tagad – Nacionālā Kultūras
mantojuma pārvalde) - gāzes pistoli un statīvu ar 11 patronām - konfiscēt un nodot Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldes rīcībā.
Lietiskos pierādījumus: trīs maisus ar metāla meklētājiem un metālu meklētāju detaļām - konfiscēt un nodot Valsts ieņēmumu dienestam.
Pārējā daļā spriedumu atstāt negrozītu.
Apsūdzēto /pers. F/ atbrīvot no procesuālo izdevumu samaksas un procesuālos izdevumus, kas saistīti ar aizstāvja G.Priedīša darba
samaksu apelācijas instances tiesā, segt no valsts līdzekļiem.
Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā Augstākajā tiesā 10 dienu laikā no pilna sprieduma pieejamības dienas 2019.gada 8.janvāra.
Tiesas sēdes priekšsēdētāja R.Liepiņa
Tiesnese Dz.Apine
Tiesnese E.Sudāre