Legislator Giurisprudenza & Legislazione
C771059622 / C-06251-23 ECLI:LV:RPT:2023:0309.C771059622.4.S Generato dall'IA

Tenant's claim for possession restoration dismissed due to lack of ownership and legal right to occupy the property.

Numero d'incarto C771059622 / C-06251-23
Autorità giudiziaria
Giurisdizione Lettonia (LV)
Data della decisione
Esito del giudizio Respinto (Dismissed)

Sintesi Legislator

Generato dall'IA

The court dismissed the tenants' request to restore possession of the apartment, ruling that they failed to prove any legal right to occupy the premises. The defendants successfully argued that the lease agreement was fictitious and that the tenants had never held actual dominion over the property. Consequently, the court found no factual basis to support the tenants' claim for possession restoration.

Regesto Legislator

Generato dall'IA

Civillikuma 876. panta un 2130. panta otrās daļas; A tenant cannot be considered a possessor (valdītājs) of leased property, as only the owner or lawful possessor may claim restoration of possession.

Parole chiave

Generato dall'IA
possession restoration lease agreement validity tenant rights civil code provisions proof of ownership fictitious contract dominion over property inganno sull'identità

Disposizioni normative citate

Generato dall'IA
Civillikuma 1. panta
Civillikuma 876. panta
Civillikuma 878. panta
Civillikuma 918. panta
Civillikuma 2130. panta otrā daļa
Civilprocesa likuma 93. panta pirmā daļa
Civilprocesa likuma 8. panta
Civilprocesa likuma 97. panta
Civilprocesa likuma 189.-193. panta

Giurisprudenza citata

Generato dall'IA
Generato dall'IA

Ti chiedi come si applica questa sentenza alla tua fattispecie?

Analizza questa decisione insieme alla legislazione federale e cantonale, ai commentari e alla giurisprudenza successiva in Legislator AI.

Apri in Legislator →

Testo completo

Lietas arhīva Nr. C-06251-23/98

ECLI:LV:RPT:2023:0309.C771059622.4.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2023.gada 9.martā

Rīgas pilsētas tiesas tiesnese M.Šalta izskatīja rakstveida procesā civillietu /pers. A/ un /pers. B/ prasībā pret /pers. C/ un zvērinātu tiesu izpildītāju

/ZTI/ par atņemta valdījuma atjaunošanu.

Aprakstošā daļa

[1] 2022.gada 31.oktobrī tiesā saņemts /pers. A/ un /pers. B/ (turpmāk arī prasītājas) prasības pieteikums pret /pers. C/ (turpmāk arī atbildētājs)

un zvērinātu tiesu izpildītāju /ZTI/ (turpmāk arī ZTI) par atņemta valdījuma atjaunošanu.

[1.1] Pieteikumā norādīts, ka starp /pers. D/ un /pers. A/ 2007.gada 7.augustā tika noslēgts dzīvokļa /adrese/ īres līgums ar izpirkuma tiesībām.

Kopš īres līguma noslēgšanas /pers. A/ nekustamo īpašumu ir nepārtraukti īrējusi un veikusi maksājumus atbilstoši līgumam.

2021.gada 14.septembrī /pers. A/ zināšanai ir saņēmusi ZTI paziņojumu par to, ka lietvedībā atrodas Rēzeknes tiesas 2021.gada 10.jūnija izpildu

raksts par /pers. C/ ievešanu nekustamā īpašuma valdījumā.

2021.gada 22.oktobrī ZTI ar pārējām personām uzlaužot durvis iekļuva nekustamajā īpašumā.

2021.gada 4.novembrī ZTI sastādīja aktu par /pers. C/ ievešanu valdījumā, tajā norādīts, ka ievešana valdījumā notiek bez parādnieka klātbūtnes

un visa telpā esošā parādniekam piederošā manta tiek aprakstīta.

Prasītājas norāda, ka /pers. A/ valdījums ir apdraudēts, ir sperti soļi, lai prasītāju pilnībā izstumtu no nekustamā īpašuma valdījuma.

[1.2] Pamatojoties uz Civillikuma 1., 876., 878., 892., 912.-916., 918., 895., 911., 920., 921., 2112., 2130.pantu, prasītājas lūdz tiesu, atjaunot

atņemto valdījumu uz nekustamo īpašumu /adrese/, atzīstot tiesības netraucēti, vienpersoniski lietot un valdīt dzīvokli, kā arī pieprasīt no zvērināta tiesu

izpildītāja nodrošinājumu tam, ka viņi turpmāk vairs valdījumu netraucēs.

[2] 2022.gada 13.decembrī tiesā saņemti zvērināta tiesu izpildītāja paskaidrojumi, tajos noradīts, ka prasība netiek atzīta. Īres līgums ir fiktīvs, ar

mērķi traucēt /pers. C/ īpašuma lietošanā un izmantošanā. Visas iepriekšējās /pers. D/ sūdzības ir noraidītas, savukārt, zvērināta tiesu izpildītāja darbības

atzītas par tiesiskām un likumīgām.

[3] 2022.gada 13.decembrī tiesā saņemti atbildētāja /pers. C/ paskaidrojumi. Tajos norādīts, ka prasība ir nepamatota un noraidāma. Atbildētājs

norāda, ka konkrēto īpašumu ir iegādājies likumīgi rīkotā izsolē un atbilstoši likumam ievests valdījumā. Atbildētājs norāda, ka /uzvārds/ ģimene nav

apmierināti ar faktisko situāciju un sniedz visas likumā atļautās sūdzības un prasības, mēģinot novilcināt procesu. Visas iepriekšējās sūdzības un iesniegumi

tika pilnībā noraidīti.

Atbildētājs norāda, ka prasītājai nekad nav bijis valdījums uz īpašumu, valdījums ir bijis vienīgi iepriekšējam īpašniekam un parādniekam /pers. D/,

kurš tajā ar sievu /pers. B/ visu laiku ir dzīvojis, bija to ieķīlājis un parādsaistību dēļ pret to tika vērsta piedziņa, kā rezultātā nekustamais īpašums pārdots

izsolē.

Atbildētājs lūdz tiesu izbeigt tiesvedību lietā, sakarā ar to, ka prasītājai nav prasījuma tiesību.

[4] Ar Rīgas pilsētas tiesas 2022.gada 19.decembra lēmumu nolemts lietu izskatīt rakstveida procesā saskaņā ar Covid-19 infekcijas izplatības

pārvaldības likuma 10.pantu.

Pusēm par lietas izskatīšanas datumu rakstveida procesā ir paziņots 2022.gada 20.decembrī, nosūtot paziņojumu uz pušu norādītajām e-pasta

adresēm.

Motīvu daļa

[5] Novērtējusi lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība nav pamatota un ir noraidāma sekojošu apstākļu dēļ.

[6] No lietas materiāliem redzams, ka ar Rēzeknes tiesas 2021.gada 5.marta lēmumu apmierināts zvērināta tiesu izpildītāja /ZTI/ pieteikums.

Saskaņā ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumu Nr. /numurs/, redzams, ka nekustamais īpašums

/adrese/, kopš 2021.gada 8.jūnija ir reģistrēts uz atbildētāja /pers. C/ vārda (lietas 49.-51.lapa).

Saskaņā ar 2021.gada 2.jūlija zvērināta tiesu izpildītāja /ZTI/ paziņojumu, /pers. D/ paziņots par pienākumu izpildīt nolēmumu, proti, atbrīvot

nekustamo īpašumu (lietas 37.lapa).

2021.gada 1.augustā prasītāja /pers. A/ nosūtīja atbildētājiem pretenziju, kurā norādīts par prasītājas valdījuma tiesībām (lietas 38.-39.lapa).

Lietas materiālos atrodas 2007.gada 7.augusta īres līgums ar izpirkumu, kas noslēgts starp /pers. D/ un /pers. A/.

[7] Civillikuma 876.pants noteic, ka lietas valdījums ir īpašuma tiesībai atbilstoša faktiska vara par lietu. Tas pastāv, kad ķermeniska lieta faktiski

atrodas kādas personas pilnīgā varā un kad pie tam šī persona izrāda gribu rīkoties ar lietu līdzīgi īpašniekam. Savukārt 878.pantā noteikts, ka viena un tā

pati lieta nevar vienā un tajā pašā laikā atrasties vairāku personu valdījumā tā, ka katra no viņām valda visu šo lietu.

Saskaņā ar lietas materiālos esošo Īres līgumu izriet, ka prasītājai bija pienākums maksāt īres maksu 60 euro mēnesī, līdz katra mēneša desmitajam

datumam.

Lietas materiālos nav pierādījumu tam, ka prasītāja būtu veikusi īres maksu, kā arī maksājumus par apsaimniekošanu un komunālajiem

pakalpojumiem. Vēl vairāk, no zemesgrāmatas nodalījuma redzams, ka uz nekustamo īpašumu ir bijusi atzīme- vērsta 3315,98 euro piedziņa par labu

SIA “/nosaukums/”.

[8] Civillikuma 918.pants noteic, ka katrs valdījums uzskatāms par tiesīgu un labticīgu, kamēr nav pierādīts pretējais. Savukārt saskaņā ar

Civillikuma 1.pantu tiesības izlietojamas un pienākumi pildāmi pēc labas ticības.

Tiesas ieskatā ņemot vērā lietas materiālos esošos pierādījumus, Īres līguma saturu un formu, iepriekš tiesās izskatītās lietas un sūdzības, tiesa atzīst,

ka prasītāja nav pierādījusi, ka jebkad būtu bijusi nekustamā īpašuma valdītāja.

Juridiskā literatūrā norādīts, ka īrnieks, kura lietojumā tiek nodota dzīvojamā telpa, Civillikuma 876.panta izpratnē ir dzīvojamās telpas turētājs.

Īrnieku nekādā gadījumā nevar uzskatīt par izīrētās telpas valdītāju (skat. Par dzīvojamo telpu īri. Likums ar komentāriem. Trešais papildinātais

izdevums. Autors R.Krauze - Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2006., 12.lpp).

Civillikuma 2130.panta otrā daļa noteic, ka nomnieks vai īrnieks ir lietas turētājs, bet nevis tās valdītājs.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa noteic, katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam

jāpierāda savu prasījumu pamatotība [..].

Ņemot vērā, ka ar lietas materiālos nav neviena pierādījuma, ka prasītāja jebkad būtu faktiski valdījusi nekustamo īpašumu, bet tieši pretēji, kā

nekustamā īpašuma /adrese/, īrniece ir bijusi nekustamā īpašuma turētāja, tiesa atzīst, ka prasība par valdījuma atjaunošanu ir noraidāma.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 93., 97., 189.- 193.pantu tiesa

no s pri e da :

noraidīt /pers. A/ un /pers. B/ prasību pret /pers. C/ un zvērinātu tiesu izpildītāju /ZTI/ par valdījuma atjaunošanu.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 (divdesmit) dienu laikā Rīgas apgabaltiesas Civillietu kolēģijā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīga

pilsētas tiesā, Daugavgrīvas ielā 58, Rīgā.

Tiesnese /personiskais paraksts/ M.Šalta