Legislator Giurisprudenza & Legislazione
C33613117 / C-6131-17 ECLI:LV:RIRT:2017:1205.C33613117.5.S Generato dall'IA

Court allows child support increase based on prior appellate ruling and statutory minimums.

Numero d'incarto C33613117 / C-6131-17
Autorità giudiziaria
Giurisdizione Lettonia (LV)
Data della decisione
Esito del giudizio Accolto (Allowed)

Sintesi Legislator

Generato dall'IA

The court granted the plaintiff's request to increase monthly child support to 114 euros, citing a binding prior appellate decision. Although the defendant failed to submit a written explanation within the statutory deadline, the court ruled that this omission did not prevent the judgment from being rendered. Consequently, the plaintiff was ordered to receive the increased support amount, and the defendant was liable for state court fees and procedural costs.

Regesto Legislator

Generato dall'IA

Civilprocesa likuma 8., 34., 35., 39., 42., 43., 93., 96.5., 97., 190., 193., 204.1., 250.25., 250.27. panti: A court judgment based on a binding prior appellate decision regarding child support amounts must be enforced, and failure of a party to submit a written explanation does not preclude the court from rendering a decision.

Parole chiave

Generato dall'IA
child support increase binding appellate decision procedural default state court fees statutory minimums written explanation deadline enforcement of judgment documenti mancanti

Disposizioni normative citate

Generato dall'IA
Civilprocesa likuma 8. pants
Civilprocesa likuma 34. pants
Civilprocesa likuma 35. pants
Civilprocesa likuma 39. pants
Civilprocesa likuma 42. pants
Civilprocesa likuma 43. pants
Civilprocesa likuma 93. pants
Civilprocesa likuma 96. panta 5. punkts
Civilprocesa likuma 97. pants
Civilprocesa likuma 190. pants
Civilprocesa likuma 193. pants
Civilprocesa likuma 204.1. pants
Civilprocesa likuma 250.25. pants
Civilprocesa likuma 250.27. pants

Giurisprudenza citata

Generato dall'IA
Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2006.gada 22.maija spriedums civillietā Nr.C35060105; CA-2799/06
ECLI:LV:RIRT:2017:1205.C33613117.5.S
Court allows child support increase based on prior appellate ruling and statutory minimums.
Generato dall'IA

Ti chiedi come si applica questa sentenza alla tua fattispecie?

Analizza questa decisione insieme alla legislazione federale e cantonale, ai commentari e alla giurisprudenza successiva in Legislator AI.

Apri in Legislator →

Testo completo

Lieta Nr.C33613117

Lietas arhīva Nr.C-6131-17/18

ECLI:LV:RIRT:2017:1205.C33613117.5.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Siguldā 2017.gada 5.decembrī

Rīgas rajona tiesa: tiesnese Vineta Mazure rakstveida procesā izskatīja civillietu /pers. A/ maza apmēra prasībā pret /pers. B/ par uzturlīdzekļu

apmēra palielināšanu, un

k o ns t a t ē j a

APRAKSTOŠĀ DAĻA

[1] 2017.gada 5.oktobrī Rīgas rajona tiesā saņemts /pers. A/ prasības pieteikums maza apmēra prasībā pret /pers. B/ par uzturlīdzekļu apmēra

palielināšanu.

[1.1] Prasības pieteikumā norādīts, ka nepieciešamas palielināt uzturlīdzekļu apmēru, jo parsītāja saņem 42 euro.

[1.6] Pamatojoties uz Civillikuma Pirmo daļu “Ģimenes tiesības”, lūgusi tiesu piedzīt no atbildētāja uzturlīdzekļus bērna uzturam 114 euro apmērā

mēnesī.

Lūdz uzturlīdzekļus ieskaitīt prasītājas bankas kontā Noredea Bank AB Latvijas filiāles kontā Nr.LV40NDEA0000080077503.

[2] 2017.gada 2.novembrī atbildētājam /pers. B/ ierakstītā sūtījumā nosūtīts prasības pieteikums un paskaidrojuma veidlapa, nosakot termiņu

rakstveida paskaidrojumu sniegšanai 15 dienas no prasības pieteikuma nosūtīšanas dienas (lietas 18.lapa).

[2.1] No Tiesu informācijas sistēmā pieejamā Personu datu pārlūka reģistra izriet, ka atbildētājs /pers. B/ savu dzīves vietu deklarējis /adrese/

(lietas 18.lapa, 22.lapa).

[2.2] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.pantu, tiesas dokumentus fiziskajai personai piegādā pēc tās deklarētās dzīvesvietas adreses, bet

gadījumos, kad deklarācijā norādīta papildu adrese, — pēc papildu adreses, ja vien fiziskā persona tiesai nav norādījusi savu adresi, pēc kuras veicama

saziņa ar tiesu. Fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā dzīvesvietas adresē, deklarācijā norādītajā papildu adresē vai šīs

personas norādītajā adresē saziņai ar tiesu.

[2.3] Civilprocesa likuma 56.1panta pirmās daļas 3.punkts noteic, ja tiesas dokumenti piegādāti šā likuma 56.panta noteiktajā kārtībā, uzskatāms,

ka personai ir paziņots par tiesas sēdes vai procesuālās darbības laiku un vietu vai par attiecīgā dokumenta saturu un tiesas dokumenti ir izsniegti,

septītajā dienā no nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta sūtījumu.

[2.4] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.22panta pirmo daļu, pusēm izskaidrotas viņu procesuālās tiesības, puses ir informētas par tiesas sastāvu,

kā arī izskaidrotas tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim. Atbildētājs paskaidrojumus par prasību nav sniedzis un puses nav pieteikušas noraidījumu

tiesnesim. Lietas izskatīšanu mutvārdu procesā puses nav lūgušas.

[2.5] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21panta otro daļu, paskaidrojumu nesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai.

[2.6] Civilprocesa likuma 250.25panta pirmā daļa noteic, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu

iztiesāt tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot pusēm par datumu, kad sprieduma norakstu

varēs saņemt tiesas kancelejā. Šis datums uzskatāms par pilna sprieduma sastādīšanas datumu.

2017.gada 21.novembrī saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu, pusēm paziņots, ka sprieduma norakstu tiesas kancelejā varēs

saņemt 2017.gada 5.decembrī (lietas 21.lapa).

[2.7] Apstākļos, kad atbildētājam par prasību ir paziņots pienācīgā veidā un puses nav lūgušas lietas iztiesāšanu tiesas sēdē, tiesa atzīst par

iespējamu lietu izskatīt rakstveida procesā.

MOTĪVU DAĻA

[3] Izvērtējusi lietā esošos rakstveida pierādījumus un apsvērusi prasības pieteikumā norādītos argumentus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un

apmierināma.

[4] Saskaņā ar Civillikuma 177.panta pirmo, otro, trešo un ceturto daļu vecākiem ir ne tikai tiesības, bet arī pienākums rūpēties par bērnu, jo līdz

pilngadības sasniegšanai bērns ir vecāku aizgādībā.

Rūpes par bērnu nozīmē bērnu uzturēt, tas ir, nodrošināt ēdienu, apģērbu, mājokli un veselības aprūpi, bērnu kopt, izglītot un audzināt, nodrošinot

garīgo un fizisko attīstību, pēc iespējas ievērojot bērna individualitāti, spējas un intereses un sagatavot bērnu sabiedriski derīgam darbam.

[4.1] No lietas materiāliem redzams, ka atbildētājs /pers. B/ ir /pers. C/, dzimuša /datums/, tēvs, bet prasītāja /pers. A/ ir /pers. C/, dzimuša

/datums/, māte, ko apstiprina lietas materiāliem pievienotā dzimšanas apliecības Nr. /apliecības numurs/ kopija (lietas 10.lapa).

[4.2] Ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2006.gada 22.maija spriedumu civillietā Nr.C35060105, CA-2799/06, /pers. A/ prasībā

pret /pers. B/ par uzturlīdzekļu piedziņu no atbildētāja /pers. B/ par labu /pers. A/ piedzīti uzturlīdzekļi dēla /pers. C/ uzturam katru mēnesi Ls 30 mēnesī,

sākot no 2005.gada 3.oktobra līdz bērna pilngadībai.

[4.3] Prasītāja/pers. A/ cēlusi prasību pret /pers. B/ par uzturlīdzekļu palielināšanu nepilngadīgā dēla /pers. C/ uzturam.

[4.4] No prasības pieteikuma izriet, ka bērns dzīvo kopā ar prasītāju, kura īsteno bērna aprūpi un uzraudzību.

[4.5] Civillikuma 178.pants noteic, ja vecāki dzīvo šķirti, vecāku kopīga aizgādība turpinās. Bērna aprūpi un uzraudzību īsteno tas no vecākiem, pie

kura bērns dzīvo.

Saskaņā ar Civillikuma 179.panta pirmo un otro daļu, vecāku pienākums ir samērā ar viņu spējām un mantas stāvokli uzturēt bērnu. Šis pienākums

gulstas uz tēvu un māti līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt. Pienākums gādāt par bērna uzturēšanu neizbeidzas, ja bērns ir šķirts no ģimenes vai

nedzīvo kopā ar vienu no vecākiem vai abiem vecākiem.

[4.6] Bērnu tiesību aizsardzības likuma 10.panta pirmā daļa noteic, ka bērnam ir tiesības uz tādiem dzīves apstākļiem un labvēlīgu sociālo vidi, kas

nodrošina viņa pilnvērtīgu fizisko un intelektuālo attīstību. Katram bērnam ir jāsaņem atbilstošs uzturs, apģērbs un pajumte.

Bērnu tiesību aizsardzības likuma 24.panta pirmā daļa noteic, ka atbilstoši Civillikuma noteikumiem vecāku pienākums ir rūpēties par bērnu un viņa

mantu un pārstāvēt bērnu viņa personiskajās un mantiskajās attiecībās. Katra vecāka pienākums ir dot bērnam minimālo uzturlīdzekļu apjomu neatkarīgi

no viņa mantiskā stāvokļa.

Arī 1989.gada 20.novembra Konvencijas par bērna tiesībām 27.panta 2.punkts noteic, ka galvenā atbildība par bērna attīstībai nepieciešamo

dzīves apstākļu nodrošināšanu gulstas uz vecākiem vai citām personām, kas audzina bērnu.

[4.7] Tiesa atzīst, ka atbildētāja pienākums uzturēt savu bērnu ir absolūts, līdz ar ko viņam ir jāpiedalās bērna uzturēšanā. Tiesa atzīst par

vispārzināmu faktu, kas nav jāpierāda, to, ka bērna ikdienas aprūpei ir nepieciešami līdzekļi dzīvokļa un komunālo maksājumu, pārtikas, apģērba,

higiēnas preču, izglītojošo materiālu un kultūras pasākumu apmaksai.

[4.8] Uzturlīdzekļu sniegšanas pienākums primāri saistīts ar vecāku mantas stāvokli un šim stāvoklim atbilstošu bērna nodrošinājumu, lai, nosakot

uzturlīdzekļa apmēru, maksimāli tiktu nodrošinātas bērna intereses. Likumdevējs nav ierobežojis nosakāmo uzturlīdzekļu apjomu, izņemot minimālo

uzturlīdzekļu apmēru, kuru katram vecākam neatkarīgi no viņa mantas stāvokļa ir pienākums nodrošināt katram savam bērnam (sk. 2013.gada

15.janvāra Ministru kabineta noteikumu Nr.37 “Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam”).

[4.9] Prasītāja bērna uzturam lūgusi piedzīt minimālos uzturlīdzekļus, kas noteikti 2013.gada 15.janvāra Ministru kabineta noteikumos Nr.37

„Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam”, kur 2.1. un 2.2.punkts noteic minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kuru katram vecākam neatkarīgi

no viņa mantas stāvokļa ir pienākums nodrošināt savam bērnam. Saskaņā ar šiem noteikumiem katra vecāka pienākums ir katru mēnesi nodrošināt

savam bērnam minimālos uzturlīdzekļus - no viņa piedzimšanas līdz 7 gadu vecuma sasniegšanai – 25% apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās

mēneša darba algas un no 7 gadu vecuma sasniegšanas līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai – 30% apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās

mēneša darba algas.

[4.10] Saskaņā ar 2015.gada 24.novembra Ministru kabineta noteikumu Nr.656 „Noteikumi par minimālo mēneša darba algu un minimālo stundas

tarifa likmi”, grozījumiem, kas stājās spēkā 2017.gada 1.janvārī, 2.punktu, minimālā mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros ir 380 euro.

Pamatojoties uz minēto, no 2016.gada 1.janvāra Ministru kabineta noteikto minimālo uzturlīdzekļu summa bērniem līdz 7 gadu vecumam ir 95 euro

mēnesī, bet pēc 7 gadu vecuma –114 euro mēnesī katram bērnam.

Tiesa secina, tā kā prasītāja lūgusi piedzīt uzturlīdzekļus valstī noteiktā minimālajā apmērā – 114 euro, tiesa uzskata, ka nav nepieciešams izvērtēt

pušu mantisko stāvokli.

[4.11] Tiesa atzīst, ka /pers. B/ neatkarīgi no viņa mantas un veselības stāvokļa, ir pienākums ik mēnesi nodrošināt savam dēlam /pers. C/

uzturlīdzekļus vismaz Ministru kabineta noteiktajā minimālajā uzturlīdzekļu apmērā.

[4.12] Saskaņā ar Latvijas Republikas Augstākās tiesas judikatūru prasībās par uzturlīdzekļu piedziņu bērnu uzturam tie piedzenami no brīža, kad

celta prasība tiesā, jo ar prasības celšanas brīdi attiecīgā persona uzsāk savu ar likumu garantēto civilo tiesību aizsardzības realizāciju tiesā (sk. Latvijas

Republikas Augstākās tiesas Senāta 2007.gada 29.augusta spriedumu lietā Nr. SKC-556).

Tiesa, atbilstoši Civilprocesa likuma 5. panta sestajai daļai, ņem vērā judikatūru - Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta 2007.gada

29.augusta spriedumu lietā Nr. SKC-556, un secina, ka uzturlīdzekļi piedzenami no prasības celšanas dienas.

Ņemot vērā iepriekšminēto tiesa atzīst, ka uzturlīdzekļi piedzenami sākot no prasības pieteikuma iesniegšanas dienas, t.i. 2017.gada 5.oktobra, līdz

bērna pilngadības sasniegšanai, kā to lūgusi prasītāja.

[4.13] Līdz ar to tiesa, nosakot piedzenamo uzturlīdzekļu apmēru, pušu mantisko stāvokli nevērtē, un atzīst, ka no atbildētāja /pers. B/ par labu

prasītājai /pers. A/ piedzenami uzturlīdzekļi sākot ar prasības pieteikuma iesniegšanas dienu – 2017.gada 5.oktobri, dēla /pers. C/ uzturam valstī noteikto

minimālo bērna uzturlīdzekļu apmērā, atbilstoši viņa pašreizējam vecumam (13 gadi un 11 mēneši), proti, 114 euro apmērā mēnesī, bet ne mazāk kā

Ministru kabineta noteiktajā minimālajā uzturlīdzekļu apmērā.

[4.16] Tiesa atzīst, ka pēc Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2006.gada 22.maija sprieduma civillietā Nr.C35060105; CA-

2799/06, /pers. A/ prasībā pret /pers. B/ par uzturlīdzekļu piedziņu, izdotais izpildu raksts izpildāms līdz 2017.gada 4.oktobrim (ieskaitot), ieskaitot šā

sprieduma izpildē visas summas, kas ir samaksātas pēc minētā izpildu raksta.

[5] Prasītāja prasības pieteikumā nav lūgusi noteikt sprieduma nekavējošu izpildi. Civilprocesa likuma 205.panta pirmās daļas 1.punkts

noteic, ka pēc lietas dalībnieka lūguma tiesa spriedumā var noteikt, ka pilnīgi vai noteiktā daļā nekavējoties izpildāms spriedums par uzturlīdzekļu piedziņu

bērnam. Ņemot vērā to, ka prasītāja šādu lūgumu nav pieteikusi, tiesa nenosaka sprieduma nekavējošu izpildi.

[6] Vienlaicīgi tiesa izskaidro, ka Civilprocesa likuma 203.panta ceturtā daļa paredz, ja pēc tam, kad likumīgā spēkā stājies spriedums, ar kuru no

atbildētāja piespriesti periodiski maksājumi (uzturlīdzekļi), mainās apstākļi, kas ietekmē maksājumu apmēra vai ilguma noteikšanu, katra puse ir tiesīga,

iesniedzot jaunu prasību, prasīt maksājumu apmēra vai termiņa grozīšanu.

[7] Civilprocesa likuma 33.pants noteic, ka tiesas izdevumi ir valsts nodeva, kancelejas nodeva un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi.

[7.1] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 43.panta pirmās daļas 3.punktu, prasītājs ir atbrīvots no tiesas izdevumu samaksas prasībā par uzturlīdzekļu

piedziņu. Savukārt Civilprocesa likuma 42.panta pirmā daļa paredz, ja prasītājs bijis atbrīvots no tiesas izdevumu samaksas, tie piespriežami no

atbildētājas valsts ienākumos proporcionāli apmierinātajai prasījuma daļai.

[7.2] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 35.panta pirmās daļas 3.punktu prasības summa prasībās par uzturlīdzekļu piedziņu ir maksājumu kopsumma

par vienu gadu. Maksājumu kopsumma par vienu gadu konkrētajā lietā ir 1368 euro (114 euro x 12 mēneši).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta „a” apakšpunktu valsts nodeva līdz 2134 euro ir 15 procenti no prasības summas,

bet ne mazāk par 71,14 euro, ir 205,20 euro. Tādējādi no atbildētāja valsts labā piedzenama valsts nodeva 205,20 euro (15% no 1368) apmērā.

[7.3] Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punkts noteic, ka ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir ar tiesas pavēstu un citu tiesas

dokumentu piegādāšanu, izsniegšanu un tulkošanu saistītie izdevumi.

No lietas materiāliem – ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu aprēķina (lietas 2.lapa) redzams, ka ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par tiesas

dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu ir 4,22 euro, kas piedzenami no atbildētāja valsts labā.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 204.1pantam atbildētājam nosakāms sprieduma labprātīgas izpildes termiņš tiesas izdevumu samaksai 10 dienas no

sprieduma spēkā stāšanās dienas.

REZOLUTĪVĀ DAĻA

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 34., 35., 39., 42., 43., 93.pantu, 96.panta piekto daļu, 97., 190., 193., 204.1, 250.25, 250.27 pantu, tiesa

no s p r ie d a

prasību apmierināt.

Palielināt ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2006.gada 22.maija spriedumu civillietā Nr.C35060105; CA-2799/06, noteikto

uzturlīdzekļu apmēru, un piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. A/, personas kods /personas kods/, uzturlīdzekļus dēla

/pers. C/, dzimuša /datums/, uzturēšanai 114 euro (viens simts četrpadsmit euro) apmērā mēnesī, bet ne mazāk kā Ministru kabineta noteiktajā

minimālajā uzturlīdzekļu apmērā, sākot ar 2017.gada 5.oktobri līdz bērna pilngadības sasniegšanai.

Noteikt, ka pēc Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2006.gada 22.maija sprieduma civillietā Nr.C35060105; CA-2799/06, /pers. A/

prasībā pret /pers. B/ par uzturlīdzekļu piedziņu, izdotais izpildu raksts izpildāms līdz 2017.gada 4.oktobrim (ieskaitot), ieskaitot šā sprieduma izpildē

visas summas, kas ir samaksātas pēc minētā izpildu raksta.

Uzturlīdzekļus ieskaitīt /pers. A/, personas kods /personas kods/ kontā, Nordea Bank AB Latvijas filiāle, konta Nr.LV40NDEA0000080077503.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu valstij valsts nodevu 205,20 euro (divi simti pieci euro un 20 centi) apmērā,

nosakot, ka samaksa veicama šādā kontā: saņēmējs: Valsts kase NMR 90000050138, konts LV55TREL1060190911200, saņēmēja iestāde: Valsts

kase BIC kods TRELLV22.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,22 euro (četri euro un 22 centi)

apmērā, nosakot, ka samaksa veicama šādā kontā: saņēmējs: Tiesu administrācija NMR 90001672316, konts LV51TREL2190458019000, saņēmēja

iestāde: Valsts kase BIC kods TRELLV22.

Noteikt /pers. B/sprieduma labprātīgas izpildes termiņu valsts nodevas un ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu samaksai 10 dienas no sprieduma

spēkā stāšanās dienas.

Ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu samaksu apliecinošu dokumentu iesniegt Rīgas rajona tiesas kancelejā Siguldā, Šveices ielā 27, sprieduma

labprātīgai izpildei noteiktajā 10 dienu termiņā no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 20 dienu laikā, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas rajona tiesā Siguldā, Šveices ielā 27.

Tiesnese V.Mazure