Legislator Giurisprudenza & Legislazione
11520021320 / K30-1823-20 ECLI:LV:RVPT:2020:1019.11520021320.1.S Generato dall'IA

Court convicts defendant of negligent traffic causing injury and imposes suspended sentence with probation conditions.

Numero d'incarto 11520021320 / K30-1823-20
Autorità giudiziaria
Giurisdizione Lettonia (LV)
Data della decisione
Esito del giudizio Accolto (Allowed)

Sintesi Legislator

Generato dall'IA

The court convicted the defendant of negligent traffic causing injury under Article 260 of the Criminal Law and imposed a two-year suspended sentence. The defendant admitted guilt, and the court found that the traffic violations and failure to yield to a pedestrian resulted in severe injuries. The judgment applies the principle that courts must address significant arguments but are not required to detail responses to every defense point.

Regesto Legislator

Generato dall'IA

Krimināllikuma 260. panta 2. daļa; Latvijas Sodu izpildes kodeksa 155. pants: The court may convict and impose a suspended sentence when the defendant admits guilt, provided the penalty is considered individual and humane.

Parole chiave

Generato dall'IA
negligent traffic offense suspended sentence probation conditions admission of guilt traffic safety law infrazione alle norme della circolazione sorpasso non consentito velocità eccessiva

Disposizioni normative citate

Generato dall'IA
Krimināllikuma 260. panta 2. daļa
Kriminālprocesa likuma 499. pants
Kriminālprocesa likuma 511. pants
Kriminālprocesa likuma 512. pants
Kriminālprocesa likuma 530. pants
Krimināllikuma 55. pants
Latvijas Sodu izpildes kodeksa 155. pants 1. punkts
Kriminālprocesa likuma 136. pants

Giurisprudenza citata

Generato dall'IA
Van de Hurk v The Netherlands (1994)
10153/82 Austria
Cilvēktiesību tiesas komisijas 1986.gada 13.oktobra lēmumu lietā 10153/82 Austria).
ECLI:LV:RVPT:2020:1019.11520021320.1.S
Court convicts defendant of negligent traffic causing injury and imposes suspended sentence with probation conditions.
Generato dall'IA

Ti chiedi come si applica questa sentenza alla tua fattispecie?

Analizza questa decisione insieme alla legislazione federale e cantonale, ai commentari e alla giurisprudenza successiva in Legislator AI.

Apri in Legislator →

Testo completo

Lietas arhīva Nr. K30-1823-20/21

ECLI:LV:RVPT:2020:1019.11520021320.1.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2020.gada 19.oktobrī

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa

tiesnesis A.Celms,

piedaloties prokuroram J.Ievītim,

aizstāvei zvērinātai advokātei H.Purviņai,

izskatīja atklātā tiesas sēdē Rīgā, Abrenes ielā 8, krimināllietu /pers. A/, /personas kods/, apsūdzībā pēc Krimināllikuma 260.panta otrās daļas.

Aprakstošā daļa

/pers. A/ pārkāpa ceļu satiksmes noteikumus, vadot transportlīdzekli, kā rezultātā nodarīja cietušajam smagus miesas bojājumus, un tieši:

2020.gada 11.martā ap plkst.09.51 /pers. A/ vadīja sev piederošu transportlīdzekli Volvo S80, valsts numura zīme /valsts numura zīme/Rīgā pa

Kalpaka bulvāri no Kr.Valdemāra ielas puses Elizabetes ielas virzienā, pa labo braukšanas joslu.

Pie mājas Antonijas ielā 1 (Kalpaka bulvāra un Antonijas ielas krustojums), /pers. A/, tuvojoties ar ceļa zīmēm Nr.535. un 536.apzīmētai

neregulējamai gājēju pārejai, pārkāpjot Ceļu satiksmes likuma 19.panta 1. un 3.punktu prasības - nepildīja Ceļu satiksmes noteikumus, nerīkojās tā, lai

neradītu satiksmei bīstamas vai satiksmi traucējošas situācijas un nenodarītu zaudējumus, pārkāpjot Ceļu satiksmes noteikumu 25.3., 100., 145.,

146.punktu prasības - nedarīja visu iespējamo, lai netiktu apdraudēti citi - mazāk aizsargātie ceļu satiksmes dalībnieki (gājēji); savlaicīgi nepamanot

šķērsli - uz neregulējamas gājēju pārejas, apzīmētu ar ceļa zīmēm Nr.535 un Nr.536 esošo gājēju /pers. B/, neņemot vērā, ka lai dotu ceļu pa uz gājēju

pārejas esošajam gājējam, kreisajā braukšanas joslā bija apstājies transportlīdzeklis, savlaicīgi pirms gājēju pārejas nesamazināja braukšanas ātrumu, bet

turpinot kustību uz priekšu nedeva ceļu gājējam, kurš šķērsoja gājēju pāreju no kreisās uz labo pusi attiecībā pret transportlīdzekļa kustības virzienu, kā

rezultātā ar automašīnas priekšējo daļu notrieca gājēju /pers. B/.

Minēto Ceļu satiksmes noteikumu prasību pārkāpumu un uzbraukuma rezultātā gājējs /pers. B/ guva sekojošus miesas bojājumus: galvas sasitums

ar sistu brūci paura labajā pusē; mugurkaula 7.kakla skriemeļa lūzums, labā lielā un mazā apakšstilba kaula ķermeņa lūzums ar ādas nobrāzumu uz labā

elkoņa, kas pēc sava rakstura kopumā pieskaitāmi smagiem miesas bojājumiem, kas bīstami cietušā dzīvībai.

Ar savām darbībām /pers. A/ izdarīja Krimināllikuma 260.panta otrajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu.

Motīvu daļa

Tiesas sēdē apsūdzētais /pers. A/ pilnībā atzinis sevi par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā pēc Krimināllikuma 260.panta otrās daļas.

Apsūdzētais/pers. A/ piekritis pierādījumu pārbaudes neizdarīšanai.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.pantu tiesa, pēc apsūdzētā un prokurora lūguma, pieņēma lēmumu par pierādījumu pārbaudes

neizdarīšanu tiesas izmeklēšanā, vienlaicīgi atzīstot, ka apsūdzētā vaina viņam inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā ir apstiprinājusies arī ar lietas

materiālu pārbaudi to kopumā un savstarpējā sakarībā, tādejādi viņa vaina atzīstama par pierādītu, kādēļ pierādījumu analīze nav nepieciešama.

Uzklausot apsūdzēto un prokuroru, kā arī lietas materiālu pārbaudes rezultātā, nešauboties par apsūdzētā /pers. A/ vainu, tiesa, saskaņā ar

Kriminālprocesa likuma 499.panta 1. -3. daļas noteikumiem, nolēma neizdarīt pierādījumu pārbaudi attiecībā uz visu apsūdzību, tiesas sēdē pārbaudot

apsūdzētā /pers. A/ personu raksturojošos datus, izskaidrojot procesuālo būtību un sekas.

Novērtējot apsūdzētā un prokurora paskaidrojumus, kā arī pārbaudot un izvērtējot krimināllietas materiālus, tiesa atzīst apsūdzētā /pers. A/ izdarītā

noziedzīgā nodarījuma kvalifikāciju pēc Krimināllikuma 260.panta otrās daļas par pareizu.

Nosakot soda veidu un mēru apsūdzētajam /pers. A/, saskaņā ar Krimināllikuma 46.pantu, tiesa ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu

un radīto kaitējumu, apsūdzētā personību, viņa atbildību pastiprinošos un mīkstinošos apstākļus.

Saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta trešo daļu apsūdzētā /pers. A/ izdarītais noziedzīgais nodarījums pēc Krimināllikuma 260.panta otrās daļas

klasificējams kā mazāk smags noziedzīgs nodarījums.

Par /pers. A/, noskaidrots, ka dzimis /datums/, Jūrmalā, Latvijas Republikas pilsonis, ar vidējo izglītību, šķīries, dzīvesvieta /adrese A/, apgādībā

divi bērni, pašnodarbināts, no SIA “/nosaukums/” raksturojuma redzams, ka /pers. A/ raksturots pozitīvi, agrāk krimināli nav sodīts.

Pie soda apmēra noteikšanas tiesa ņem vērā to, ka saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 21.pantu, pirmās instances tiesā /pers. A/ izmantoja savas

tiesības sadarboties ar procesa virzītāju, jo izvēlējās vienkāršāku procesa veidu.

Pierādījumu pārbaudes neizdarīšana iztiesāšanā ir procesuāla darbība, kas ir pieļaujama pie apstākļiem, kad apsūdzētais atzīst savu vainu.

Apsūdzētais, piekrītot lietas iztiesāšanai bez pierādījumu pārbaudes, ir izmantojis savas tiesības uz sadarbību, ko nosaka Kriminālprocesa likuma

21.pants, ka persona, kurai ir tiesības uz aizstāvību, var sadarboties ar kriminālprocesa veikšanai pilnvaroto amatpersonu, lai sekmētu krimināltiesisko

attiecību noregulējumu. Tas, ka apsūdzētais izmanto savas tiesības uz sadarbību vienkāršotāka procesa izvēlē, nav atzīstams par patstāvīgu viņa atbildību

mīkstinošu apstākli, bet tiesa ņem vērā pie soda noteikšanas. Šāda atziņa izriet arī no tiesu prakses (sk. Senāta Krimināllietu departamenta nolēmumu

lietā Nr. SKK-232/08).

Senāts ir norādījis, ka par atbildību mīkstinošiem apstākļiem var atzīt tikai tādus apstākļus, kas saistīti ar vainīgās personas vai citas personas

izdarīto noziedzīgo nodarījumu un kas nav vērtējami kā personu raksturojoši apstākļi (skat. Augstākās tiesas Senāta 2007.gada 12.marta lēmumu lietā

Nr. SKK-32/2007, 2007.gada 27.marta lēmumu lietā Nr. SKK-155/2007).

Saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu atbildību mīkstinošais apstāklis, ir tas ka apsūdzētais /pers. A/ atzinis sevi par vainīgu un izdarīto

nožēlo.

Tiesa apsūdzētajam /pers. A/ nekonstatē Krimināllikuma 48.pantā paredzētos atbildību pastiprinošos apstākļus.

Saskaņā ar Krimināllikuma 35.panta otro daļu soda mērķis ir vainīgo personu sodīt par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, kā arī panākt, lai notiesātais

un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas.

Tiesa, ņemot vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu, apsūdzētā personību un attieksmi pret izdarīto noziedzīgo nodarījumu, atzīst, ka, lai

sasniegtu Krimināllikuma 35.panta otrajā daļā definēto soda mērķi, kas ir, aizsargāt sabiedrības drošību, atjaunot taisnīgumu, sodīt vainīgo personu par

izdarīto noziedzīgo nodarījumu, resocializēt sodīto personu, kā arī panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu

nodarījumu izdarīšanas, uzskata, ka apsūdzētajam atbilstoši Krimināllikuma 260.panta otrās daļas sankcijai nosakāms sods - brīvības atņemšana,

atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības. Apsūdzētajam ir piemērojams Krimināllikuma 260.panta otrās daļas panta sankcijā paredzētais papildsods -

transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšana. Krimināllikuma 260.panta otrās daļas sankcija paredz papildsodu transportlīdzekļu vadīšanas tiesību

atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem. Ņemot vērā apsūdzētā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu, transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšanas

laiks ir nosakāms uz 2 (diviem) gadiem.

Tiesas ieskatā šāds sods ir pietiekams, lai vainīgo sodītu un sasniegtu Krimināllikuma 35.panta otrajā daļā norādīto mērķi.

Tiesa norāda, ka jebkurš transportlīdzeklis ir paaugstinātas bīstamības objekts, ceļu satiksmes drošums ir atkarīgs no visu to dalībnieku

savstarpējas mijiedarbības un noteikumu ievērošanas, laicīga situācijas prognozēšana un novērtēšana ir būtisks nosacījums, lai pieņemtu atbilstošu rīcības

lēmumu, tādējādi neradot draudus sev un citu personu veselībai, materiālām vērtībām.

Tiesa papildus norāda, ka piemērojot papildsodu visa veida transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšana uz 2 (diviem) gadiem nodrošinās pārējo

ceļu satiksmes dalībnieku Ceļu satiksmes noteikumu ievērošanu un savukārt apsūdzētais /pers. A/ izpratīs, ka tikai ievērojot Ceļu satiksmes noteikumus

tiks nodrošināta ceļu satiksmes dalībnieku drošība.

Krimināllikuma 55.panta pirmā daļa nosaka, ja, nosakot sodu, tiesa, ņemot vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu,

vainīgā personību un citus lietas apstākļus, iegūst pārliecību, ka vainīgais, sodu neizciešot, turpmāk neizdarīs likumpārkāpumus, tā vainīgo var notiesāt

nosacīti.

Tiesa uzskata, ka apsūdzētajam ir iespējams piemērot Krimināllikuma 55.panta nosacījumus un noteikt sodu nosacīti. Tiesa pozitīvi vērtē to, ka

apsūdzētajam ir dzīvesvieta, ir patstāvīga darbavieta, nožēlo izdarīto,

Ņemot vērā augstāk minēto, tiesa ir ieguvusi pārliecību, ka apsūdzētais, sodu neizciešot, turpmāk neizdarīs likumpārkāpumus, tiesa uzskata, ka

apsūdzētais ir notiesājams nosacīti, nosakot viņam pārbaudes laiku.

Tiesa uzskata, ka ar šādu sodu tiks sasniegts soda mērķis - sodīt vainīgo personu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, kā arī panākt, lai notiesātais

un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas. Tiesas ieskatā šāds sods uzskatāms par individuālu un humānu.

Savukārt pārējos apsūdzēto viņu aizstāvju argumentus tiesa nevērtē, ievērojot Eiropas Cilvēktiesību tiesas atziņas, proti, kā vairākkārt atzinusi

Eiropas Cilvēktiesību tiesa, no Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.panta izriet tiesas pienākums argumentēt spriedumu,

bet tas nav saprotams kā prasība detalizēti atbildēt uz jebkuru argumentu (sk., piemēram, 61.punktu 1994.gada 19.aprīļa spriedumā „Van de Hurk v The

Netherlands” (iesnieguma Nr.16034/90)). Tiesnešiem ir jāuzklausa visi argumenti, bet viņiem nav pienākums detalizēti atrunāt jebkuru iesniegumu vai

skaidri atbildēt uz jebkuru paskaidrojumu. Tiesai ir atļauts izvērtēt argumentus, kurus tā uzskata par nozīmīgiem no tiesību viedokļa (sk. Eiropas

Cilvēktiesību tiesas komisijas 1986.gada 13.oktobra lēmumu lietā 10153/82 Austria).

Saskaņā ar Latvijas Sodu izpildes kodeksa 155.panta pirmās daļas 1.punktu /pers. A/ 10 (desmit) darba dienu laikā pēc nolēmuma spēkā stāšanās

jāierodas reģistrēties Valsts probācijas dienesta teritoriālajā struktūrvienībā atbilstoši savai deklarētajai dzīvesvietai.

/pers. A/ piemērots drošības līdzeklis - uzturēšanās noteiktā vietā un papildus drošības līdzeklis - aizliegums izbraukt no valsts. Drošības līdzekļi

atceļami pēc sprieduma spēkā stāšanās.

Lietisko pierādījumu - CD+R disks ar videoierakstu, kas glabājas pie krimināllietas materiāliem, turpināt glabāt pie krimināllietas materiāliem

atbilstoši Kriminālprocesa likuma 136.pantam.

Procesuālie izdevumi šajā kriminālprocesā nav.

Mantai uzlikts arests nav.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 511., 512., 530.pantu, tiesa -

nosprieda:

Atzīt par vainīgu un sodīt /pers. A/, personas kods /personas kods/, noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts pēc Krimināllikuma 260.panta

otrās daļas un sodīt viņu pēc šī panta ar brīvības atņemšanu uz 2 (diviem) gadiem, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 2 (diviem) gadiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 55.pantu, brīvības atņemšanas sodu noteikt nosacīti ar pārbaudes laiku uz 2 (diviem) gadiem.

Saskaņā ar Latvijas Sodu izpildes kodeksa 155.panta pirmās daļas 1.punktu /pers. A/ ir pienākums ierasties un reģistrēties 10 (desmit) darba

dienu laikā pēc nolēmuma spēkā stāšanās Valsts probācijas dienesta teritoriālajā struktūrvienībā atbilstoši savai deklarētajai dzīvesvietai.

/pers. A/ piemēroto drošības līdzekli - uzturēšanās noteiktā vietā un papildus drošības līdzekli - aizliegums izbraukt no valsts, atcelt pēc sprieduma

stāšanās likumīgā spēkā.

Lietisko pierādījumu - CD+R disku ar videoierakstu, kas glabājas pie krimināllietas materiāliem, turpināt glabāt pie krimināllietas materiāliem

atbilstoši Kriminālprocesa likuma 136.pantam.

Spriedumu 10 dienu laikā no sprieduma pieejamības dienas vienīgi daļā par piespriesto sodu vai sakarā ar pieļautiem procesa pārkāpumiem var

pārsūdzēt, protestēt apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģijā, iesniedzot apelācijas sūdzību vai protestu Rīgas pilsētas Vidzemes

priekšpilsētas tiesā.

Pilns spriedums ir pieejams 2020.gada 19.oktobrī.

Tiesnesis A.Celms