Legislator Giurisprudenza & Legislazione
1A71006020 / 1A-0060-20 ECLI:LV:VRT:2020:0812.1A71006020.2.S Generato dall'IA

Court dismissed appeal against tax authority's fine for exceeding cash transaction limits under Latvian Administrative Offences Code.

Numero d'incarto 1A71006020 / 1A-0060-20
Autorità giudiziaria
Giurisdizione Lettonia (LV)
Data della decisione
Esito del giudizio Respinto (Dismissed)

Sintesi Legislator

Generato dall'IA

The court dismissed the company's appeal against a tax authority decision to impose a fine for violating cash transaction limits. Evidence showed the company repaid a loan in cash exceeding the legal threshold without proper documentation, constituting an administrative offense under the Administrative Offences Code. The court found the tax authority's evidence sufficient and rejected the company's arguments as mere defensive posturing rather than legal grounds for exemption.

Regesto Legislator

Generato dall'IA

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 159.7 panta trešā daļa; 289.12. panta pirmā daļa; 289.13. pants: Violation of cash transaction limits by exceeding the statutory threshold constitutes an administrative offense, and the administrative body's assessment of evidence is final absent procedural flaws.

Parole chiave

Generato dall'IA
Administrative Offences Code Cash Transaction Limits Tax Authority Fine Administrative Appeal Evidence Evaluation Loan Repayment Procedural Compliance autolimitazione

Disposizioni normative citate

Generato dall'IA
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 159.7 panta trešā daļa
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.12. panta pirmā daļa
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.13. pants
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.6. pants
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa Pārejas noteikumu 2. punkts
Likums par nodokļiem un nodevām 30. panta pirmā daļa

Giurisprudenza citata

Generato dall'IA
Generato dall'IA

Ti chiedi come si applica questa sentenza alla tua fattispecie?

Analizza questa decisione insieme alla legislazione federale e cantonale, ai commentari e alla giurisprudenza successiva in Legislator AI.

Apri in Legislator →

Testo completo

Lieta Nr1A71006020

Lietas arhīva Nr. 1A-0060-20/2

ECLI:LV:VRT:2020:0812.1A71006020.2.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Gulbenē 2020.gada 12.augustā

Vidzemes rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesnese M.Bogdane,

izskatīja rakstveida procesā administratīvā pārkāpuma lietu par SIA “RMauto” saukšanu pie administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo

pārkāpumu kodeksa 159.7 panta trešās daļas, sakarā ar SIA “RMauto” sūdzību par Valsts ieņēmumu dienesta 2019.gada 18.decembra lēmumu

Nr./numurs/.

Aprakstošā daļa

2019.gada 17.oktobrī Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu kontroles pārvaldes Tirdzniecības un akcīzes kontroles daļas Pirmās nodaļas

galvenā nodokļu inspektore sastādījusi administratīvā pārkāpuma protokolu Nr./numurs A/ sabiedrībai ar ierobežotu atbildību (turpmāk - SIA)

“RMauto” (NMR kods 44103121489) par to, ka Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu kontroles pārvaldes (turpmāk - NKP) amatpersonas 05.09.2019.

uzsāka sabiedrības ar ierobežotu atbildību (turpmāk - SIA) “RMauto” (NMR kods 44103121489) tematisko pārbaudi struktūrvienībā “RMauto”

(reģistrācijas kods 90012072804) pēc adreses /adrese/ (tematiskās pārbaudes akts Nr.23.1.1/119). Pārbaudes laikā konstatēts, ka SIA “RMauto” nav

ievērojusi skaidrās naudas lietošanas ierobežojumus.

Atbilstoši pārbaudei uzrādītajiem grāmatvedības dokumentiem un reģistriem pārbaudāmajā periodā no 01.06.2019.-04.09.2019. SIA

“RMauto” valdes loceklim /pers. A/ (personas kods /personas kods/) atgriezts aizdevums no SIA “RMauto” skaidrā naudā, izmaksājot to no uzņēmuma

kases par kopējo summu /summa/ EUR, par ko liecina ieraksti kases grāmatā un noformētie kases izdevumu orderi:

1. 27.06.2019.-/summa A/ (kases izdevumu orderis Nr./numurs B/);

2. 30.07.2019.-/summa B/ (kases izdevumu orderis Nr./numurs C/).

Kases izdevumu orderos, kases dokumentos un grāmatvedības reģistros skaidrās naudas izmaksas pamatojums ir norādīts “atgriezts

aizdevums”.

Pārbaudei uzrādīts 03.03.2019. aizņēmuma līgums Nr.1 starp SIA “RMauto” un /pers. A/, saskaņā ar kuru /pers. A/ aizdod SIA

“RMauto” /summa C/ EUR uz 36 mēnešiem bez procentu izmaksas. Aizdevuma mērķis līgumā ir norādīts – uzņēmuma saimnieciskai darbībai.

Aizņēmuma atgriešanas termiņš noteikts 03.03.2022.

01.10.2019. VID Nodokļu maksātāju apziņošanas sistēmā saņemts SIA “RMauto” lūgums atļaut izlabot grāmatvedības kļūdu par

skaidrā naudā veikto uzņēmuma īpašnieka aizdevuma atmaksu jūnijā un jūlijā, pielikumā pievienojot labotus orderus un kases pārskatus, kuros katra

ordera summa nepārsniedz /summa D/ EUR.

Līdz ar to SIA “RMauto” izmaksājot /pers. A/ skaidras naudas līdzekļus kopsummā /summa/ EUR apmērā nav ievērojusi skaidrās

naudas lietošanas ierobežojumus – veikusi darījumu skaidrā naudā ar fizisku personu, kura summa pārsniedz /summa D/ EUR, neatkarīgi no tā, vai

darījums notiek vienā operācijā vai vairākās operācijās.

Pārkāpumu pierāda: tematiskās pārbaudes akta Nr.23.1.1/119 materiāli; kases izdevumu orderu kopijas – 27.06.2019. Nr. /numurs

B/un 30.07.2019. Nr./numurs C/; kases grāmatas kopijas par 27.06.2019. un 30.07.2019.; kases ieņēmumu un izdevumu dokumentu reģistrācijas

žurnāla kopija par periodu no 01.06.2019. līdz 31.07.2019., 01.10.2019. VID Nodokļu maksātāju apziņošanas sistēmā saņemtie labotie kases

izdevumu orderi un kases pārskati par 2019.gada jūniju un jūliju.

Pārkāpums fiksēts tematiskās pārbaudes aktā Nr.23.1.1/119.

Konstatēts, ka SIA „RMauto” ir pārkāpis 01.04.1995. Latvijas Republikas likuma „Par nodokļiem un nodevām” 30.panta pirmo daļu.

Darbības kvalificētas pāc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 159.7 trešās daļas.

Ar 2019.gada 8.novembra Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu kontroles pārvaldes Tirdzniecības un akcīzes kontroles daļas Pirmās nodaļas

vadītājas lēmumu /numurs A/ par SIA “RMauto” saukšanu pie administratīvās atbildības, ņemot vērā Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa

22.pantā noteikto administratīvā soda mērķi un pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 7.panta pirmo daļu, 32.pantu, 272.pantu un

275.panta pirmās daļas 1.punktu, nolemts par administratīvo pārkāpumu, par kuru atbildība paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa

159.7 panta trešajā daļā, piemērot SIA “RMauto” (NMR kods 44103121489) naudas sodu 7675,00 EUR (septiņi tūkstoši seši simti piecdesmit euro

00 centi).

Nepiekrītot sākotnējam lēmumam, SIA “RMauto” to pārsūdzēja Iestādē, kas ar Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores /amatpersona/

2019.gada 18.decembra lēmumu Nr./numurs/ (turpmāk tekstā arī – Pārsūdzētais lēmums) nolēma atstāt negrozītu VID Nodokļu kontroles pārvaldes

Tirdzniecības un akcīzes kontroles daļas Pirmās nodaļas vadītājas 2019.gada 8.novembra lēmumu Nr./numurs A/ par saukšanu pie administratīvās

atbildības, bet SIA “RMauto” sūdzību noraidīt.

Pārsūdzētajā lēmumā norādīts, ka saskaņā ar LAPK 286.panta otro daļu augstāka iestāde, izskatot sūdzību vai protestu par lēmumu administratīvā

pārkāpuma lietā, pārbauda pieņemtā lēmuma likumību un pamatotību.

Kā izriet no lietas materiāliem, kontroles pārvaldes amatpersonas 2019.gada 5.septembrī uzsāka iesniedzējas tematisko pārbaudi

struktūrvienībā /adrese/ (reģistrācijas Nr.90012072804, tematiskās pārbaudes akts Nr.23.1.1/119).

Pārbaudes laikā konstatēts, ka iesniedzēja nav ievērojusi skaidrās naudas lietošanas ierobežojumus.

Pārbaudei uzrādīts 2019.gada 3.marta aizņēmuma līgums Nr.1, kas noslēgts starp iesniedzēju un /pers. A/, saskaņā ar kuru /pers. A/ aizdod

iesniedzējai /summa C/ euro uz 36 mēnešiem bez procentu izmaksas. Aizdevuma mērķis līgumā norādīts - uzņēmuma saimnieciskai darbībai. Aizņēmuma

atmaksas termiņš noteikts 2022.gada 3.marts.

Atbilstoši pārbaudei uzrādītajiem grāmatvedības dokumentiem un reģistriem pārbaudāmajā periodā no 2019.gada 1.jūnija līdz 4.septembrim

iesniedzējas valdes loceklim /pers. A/ atmaksāts aizdevums skaidrā naudā, izmaksājot to no uzņēmuma kases par kopējo summu /summa/ euro, par ko

liecina ieraksti kases grāmatā un noformētie kases izdevumu orderi:

1. 2019.gada 27.jūnija kases izdevuma orderis Nr./numurs B/ par /summa A/ euro;

2. 2019.gada 30.jūlija kases izdevumu orderis Nr. /numurs C/ par /summa B/ euro.

Kases izdevumu orderos, kases dokumentos un grāmatvedības reģistros skaidrās naudas izmaksas pamatojums ir norādīts „atgriezts aizdevums”.

Uz minētajiem kases izdevumu orderiem ir iesniedzējas grāmatveža, kasiera un naudas saņēmēja paraksti. Minētie skaidrā naudā veiktie darījumi ir

atspoguļoti iesniedzējas kases grāmatā un kases orderu reģistrācijas žurnālā. Līdz ar to minētie kases izdevumu orderi un ieraksti grāmatvedības reģistros

liecina par konkrēto darījumu faktisko esamību.

/pers. A/ atmaksātais aizdevums skaidrā naudā kopsummā /summa/ euro apmērā ir uzskatāms par vienu darījumu, kas veikts saskaņā ar

2019.gada 3.marta aizņēmumu līgumu Nr.1 vairākās (divās) norēķinu operācijās.

Atbilstoši likuma “Par nodokļiem un nodevām” 30.panta pirmās daļas otrajā teikumā noteiktajam nodokļu maksātājiem, izņemot fiziskās personas,

kuras nav individuālie komersanti, nav atļauts veikt skaidrā naudā darījumus, kuru summa pārsniedz 7200 euro (neatkarīgi no tā, vai darījums notiek

vienā operācijā vai vairākās operācijās).

LAPK 159.7 panta trešajā daļā noteikts, ka par darījuma veikšanu skaidrā naudā, ja darījuma summa pārsniedz septiņtūkstoš divsimt euro,

izņemot kuģu un gaisakuģu aģentēšanas komercsabiedrību darījumu un starptautisko autopārvadājumu un kravas ekspedīcijas darījumu, - uzliek naudas

sodu fiziskajām personām un juridiskajām personām piecpadsmit procentu apmērā no darījuma summas.

Iesniedzēja divos maksājumos atmaksājot aizdevumu skaidrā naudā /summa/ euro apmērā no kases, ir pārkāpusi skaidras naudas lietošanas

ierobežojumus un izdarījusi administratīvo pārkāpumu, par kuru atbildība paredzēta LAPK 159.7 panta trešajā daļā.

Kontroles pārvaldes amatpersona 2019.gada 6.septembrī pieņēma lēmumu par administratīvā pārkāpuma lietvedības uzsākšanu par skaidras

naudas lietošanas ierobežojumu neievērošanu, veicot darījumus skaidrā naudā, ja darījuma summa pārsniedz /summa D/ euro.

Ar kontroles pārvaldes amatpersonas 2019.gada 3.oktobra vēstuli Nr.30.3-23.1.1/35186 par tematiskās pārbaudes akta nosūtīšanu, izmantojot

VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (turpmāk - EDS), iesniedzējai nosūtīts tematiskā pārbaudes akts, kurā iesniedzējas amatpersona vai tās

pārstāvis uzaicināts ierasties VID uz administratīvā pārkāpuma protokola (turpmāk - protokols) sastādīšanu 2019.gada 17.oktobrī plkst.9:30. Papildus

iesniedzēja informēta, ka neierašanās gadījumā protokols tiks sastādīts bez iesniedzējas klātbūtnes atbilstoši LAPK 248.1 pantā noteiktajam.

2019.gada 16.oktobrī, izmantojot EDS, saņemts iesniedzējas iesniegums par protokola sastādīšanu bez iesniedzējas klātbūtnes, kurā vienlaikus

izteikts lūgums nosūtīt sastādīto protokolu pa pastu.

2019.gada 17.oktobrī bez iesniedzējas pārstāvja klātbūtnes sastādīts protokols Nr./numurs A/. Protokolā norādīts, ka administratīvā pārkāpuma

lietu izskatīs 2019.gada 8.novembrī plkst.9:15 Talejas ielā 1, Rīgā, K-8 telpā un atbilstoši LAPK 271.panta ceturtajai daļai neierašanās gadījumā

administratīvā pārkāpuma lieta tiks izskatīta un lēmums administratīvā pārkāpuma lietā tiks pieņemts bez iesniedzējas klātbūtnes. Protokols nosūtīts uz

iesniedzējas juridisko adresi ar kontroles pārvaldes amatpersonas 2019.gada 21.oktobra vēstuli Nr.30.7-23.1.1/36641 par iesnieguma izskatīšanu un

protokola nosūtīšanu. Minētajā vēstulē sniegtas atbildes arī uz iesniedzējas 2019.gada 16.oktobrī iesniegtajā iesniegumā par protokola sastādīšanu bez

iesniedzējas klātbūtnes izteiktajiem iebildumiem.

Uz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanu 2019.gada 8.novembrī ieradās iesniedzējas valdes loceklis /pers. A/ un pilnvarotā persona /pers. B/.

Lietas izskatīšanas laikā /pers. A/ iesniedza rakstisku paskaidrojumu, kurā norādīja, ka ar savu darbību nav nodarījis kaitējumu valstij vai sabiedrībai,

ieguldot savā uzņēmumā privātos līdzekļus, kas ir godīgi nopelnīti smagā darbā Norvēģijā un izlietoja šos līdzekļus kā avansu automašīnu iegādei. Ņemot

vērā, ka saimnieciskā darbība ir uzsākta relatīvi nesen, grāmatvedības kārtošanu ir uzņēmies pats, izmantojot ģimenes locekļu padomus, kas vēlāk

izrādījās kļūdains risinājums, jo sākoties pārbaudei, /pers. A/ esot parakstījis vairākus dokumentus, neiedziļinoties to saturā.

Pēc tematiskajā pārbaudē konstatētā /pers. A/ vērsās pie speciālista nodokļu jautājumos /pers. B/ un kopā izvērtējot visus darījumu dokumentus,

konstatēja neatbilstības, kā rezultātā norādīja, ka 2019.gada 3.martā noslēgtais aizņēmuma līgums Nr.1 ir nepatiess un tāpēc tas tika atcelts no tā

noslēgšanas brīža. Iemesls šādai rīcībai ir tas, ka 2019.gada 3 .marta sastādīts cits dokuments - lēmums par personisko līdzekļu ieguldīšanu uzņēmumā.

Kā arī kases izdevumu orderos Nr./numurs B/ un Nr./numurs C/ ir norādīta nepareiza motivācija. /pers. A/ neesot saņēmis nekādu aizdevuma atgriešanu,

bet gan kā uzņēmuma darbinieks saņēma avansu automašīnu iegādei ārzemēs. Līdz ar to kases izdevuma orderi tika laboti (anulēti), izrakstot jaunus

orderus ar pareizu un patiesu informāciju, kas atbilst faktiskajai situācijai.

Tāpat norāda, ka visi iepriekš minētie aspekti skaidri norāda, ka nekādu skaidras naudas darījumu pārkāpumu nav, ir saņemti avansi automašīnas

iegādei, ko apstiprina reāli automašīnas iegādes darījumi. Automašīnu iegāde skaidrā naudā ir tiesiska un nav uzskatāma par skaidras naudas darījumu.

/pers. A/ iesniegto paskaidrojumu lūdz ņemt vērā administratīvo pārkāpumu lietās gan juridiskai personai iesniedzējai, gan fiziskai personai - /pers. A/ un

pievienot tos katrai no izskatāmajām lietām ar visiem pielikumiem uz trīs lapām.

Minētajam paskaidrojumam pievienots 2019.gada 1.oktobra īpašnieka lēmums Nr. 1/11-19, saskaņā ar kuru uzņēmuma īpašnieks /pers. A/

nolemj:

- atcelt no noslēgšanas brīža 2019.gada 3.martā noslēgto aizdevuma līgumu, jo tas neatbilst pušu gribai, kā arī faktiski nav ticis izpildīts -

aizdevums nav ne saņemts, ne izsniegts;

- apstiprināt 2019.gada 3.martā faktiski notikušo iesniedzējas īpašnieka un valdes locekļa /pers. A/ personisko līdzekļu ieguldīšanu

uzņēmumā /summa F/ euro apmērā;

- veikt labojumus kases izdevumu orderos Nr./numurs B/ un Nr./numurs D/ (kases izdevuma ordera numurs norādīts kļūdaini, jo faktiski

labots kases izdevumu orderis Nr./numurs C/), anulējot kļūdainos orderus un viņu vietā izrakstot jaunus orderus, norādot tajos patiesos naudas

izsniegšanas līdzekļu iemeslus;

- lai turpmāk nodrošinātu kvalitatīvu grāmatvedības kārtošanu, izvērtēt algota grāmatveža vai grāmatvedības uzņēmuma piesaisti ar

2020.gada 2.janvāri.

Paskaidrojumam pievienoti laboti kases izdevuma orderi Nr./numurs B/ un Nr./numurs C/, kuros kā pamatojums ir norādīts “avanss automašīnu

iegādei ārzemēs”.

Lietas izskatīšanas laikā pilnvarotā persona /pers. B/ sniedza paskaidrojumus, kas atbilst iesniedzējas valdes locekļa rakstiski iesniegtajam

paskaidrojumam.

Saskaņā ar LAPK 243.panta pirmo daļu un 244.pantu pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras šajā kodeksā paredzētajā kārtībā

iegūtas un noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kuras administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas savas kompetences

ietvaros izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

Institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas

apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.

LAPK 243.panta vienpadsmitā daļa nosaka, ka ziņas vai fakti, ko kompetentās iestādes amatpersonas ieguvušas, īstenojot šīs iestādes darbību

regulējošajā likumā noteiktās pilnvaras, ir pieļaujami kā pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietvedībā, ja Šīs ziņas vai faktus iespējams pārbaudīt

administratīvā pārkāpuma lietvedības ietvaros.

Pārsūdzētajā lēmumā konstatēts, ka iesniedzējas administratīvā pārkāpuma lietā iegūti šādi pierādījumi: tematiskās pārbaudes akta Nr.23.1.1/119

materiāli; 2019.gada 27.jūnija kases izdevumu ordera Nr./numurs B/ un 2019.gada 30.jūlija kases izdevumu ordera Nr./numurs C/ kopijas; kases

grāmatas kopijas par 2019.gada 27.jūniju un 30.jūliju, kases orderu reģistrācijas žurnāla par periodu no 2019.gada 1. līdz 30.jūnijam un no 1. līdz 31

jūlijam izdrukas, 2019.gada 3.marta aizņēmuma līguma Nr.1 kopija, virsgrāmatas par periodu no 2019.gada 1. līdz 30 jūnijam un no 1. līdz 31.jūlijam un

1. līdz 31.augustam izdrukas, hronoloģiskā žurnāla par periodu no 2019.gada 4.marta līdz 31.augustam izdruka, protokols Nr./numurs A/.

Pamatojoties uz LAPK 243.panta vienpadsmito daļu, atzīts, ka tematiskās pārbaudes laikā iegūtās ziņas un fakti ir pieļaujami kā pierādījumi

iesniedzējas administratīvā pārkāpuma lietvedībā.

Tādējādi ar administratīvā pārkāpuma lietas materiāliem ir pierādīts, ka iesniedzēja ir izdarījusi administratīvo pārkāpumu, par kuru paredzēta

atbildība LAPK 159.7 panta trešajā daļā.

Attiecībā uz izskatāmajā sūdzībā minētajiem argumentiem pārsūdzētajā lēmumā paskaidrots.

Par sūdzībā norādīto, ka pārsūdzētajā lēmumā nav ņemts vērā fakts, ka faktiski izmaksas pēc orderiem veiktas, lai saņemtu avansu automašīnas

iegādei un avansa saņemšana nav darījums likuma “Par nodokļiem un nodevām” izpratnē, līdz ar to avansa maksājumi nav uzskatāmi par darījumu, bet

gan par darbību, kas nav pakļauta minētā likuma 30.pantam, paskaidroju.

Tematiskā pārbaude iesniedzējai uzsākta 2019.gada 5.septembrī. Pārbaudes laikā iesniedzēja uzrādīja grāmatvedības dokumentus un reģistrus par

pārbaudāmo periodu (no 2019.gada 1.jūnija līdz 4.septembrim). Pārbaudes laikā konstatēts, ka iesniedzēja nodarbojas ar transportlīdzekļu tirdzniecību,

kas atbilst VID deklarētajam darbības veidam - automobiļu un citu vieglo transportlīdzekļu pārdošana. No iesniedzējas valdes locekļa /pers. A/

2019.gada 5.septembrī sniegtā paskaidrojuma izriet, ka transportlīdzekli pārsvarā tiek iegādāti Latvijā no fiziskajām personām, kā arī Lietuvā no

fiziskajām un juridiskajām personām. Tāpat paskaidrojumā atzīts, ka transportlīdzekļi tiek iegādāti gan veicot bezskaidras naudas darījumus, gan veicot

norēķinus skaidrā naudā.

Taču no pārbaudei uzrādītajiem iesniedzējas grāmatvedības dokumentiem (piemēram, 2019.gada 3.marta aizņēmuma līguma Nr.1, virsgrāmatas

par periodu no 1. līdz 30.jūnijam un no 1.līdz 31.jūlijam izdrukām, hronoloģiskā žurnāla par periodu no 2019.gada 4.marta līdz 31.augustam izdrukas)

nepārprotami izriet, ka iesniedzējas valdes loceklim /pers. A/ 2019.gada 27.jūnijā un 30.jūlijā atmaksāts aizdevums skaidrā naudā, izmaksājot to no

uzņēmuma kases, nevis izsniegts avanss automašīnu iegādei ārzemēs.

Proti, no hronoloģiskā žurnāla par periodu no 2019.gada 4.marta līdz 31. augustam izdrukas (debeta konts 5140 - īpašnieka aizdevums), kas

izdrukāta no grāmatvedības sistēmas Zalktis 2019.gada 11.septembrī plkst.9:40, izriet, ka ar kases izdevumu orderiem Nr. /numurs B/ un Nr. /numurs C/

atgriezts aizdevums kopsummā /summa/ euro apmērā /pers. A/.

Tāpat no pārbaudei uzrādītajām virsgrāmatas par periodu no 2019.gada 1. līdz 30.jūnijam un no 2019.gada 1. līdz 31.jūlijam izdrukām, kas

izdrukātas no grāmatvedības sistēmas Zalktis 2019.gada 4.septembrī attiecīgi plkst. 16:47 un plkst. 16:48, izriet, ka:

- konta 5140 - īpašnieka aizdevums sākuma atlikums 2019.gada 1.jūnijā ir /summa G/ euro, iegrāmatots konta debetā /summa A/euro (tas

ir, aizdevuma summas samazinājums) un konta kredītā /summa H/ euro. Beigu atlikums 2019.gada 30.jūnijā norādīts /summa I/euro;

- konta 5140 - īpašnieka aizdevums sākuma atlikums 2019.gada 1.jūlijā ir /summa I/ euro, kas atbilst iepriekšējā taksācijas perioda konta

beigu atlikumam, iegrāmatots konta debetā /summa B/ euro (tas ir, aizdevuma summas samazinājums) un konta kredītā /summa S/ euro. Beigu atlikums

2019.gada 31.jūlijā norādīts /summa L/ euro,

Minētais neatbilst administratīvā pārkāpuma izskatīšanas laikā iesniegtajā 2019.gada 1.oktobra īpašnieka lēmumā Nr. 1/11-19 norādītajam, ka

faktiski notikusi iesniedzējas īpašnieka un valdes locekļa /pers. A/ personisko līdzekļu ieguldīšana uzņēmumā /summa F/ euro apmērā.

2019.gada 1.oktobrī no iesniedzējas, izmantojot EDS, saņemts iesniedzējas lūgums atļaut izlabot grāmatvedības kļūdu par skaidrā naudā veikto

uzņēmuma īpašnieka aizdevuma atmaksu 2019.gada jūnijā un jūlijā, pielikumā pievienojot labotus kases izdevumu orderus un kases pārskatus (pielikumā

pievienoti astoņi kases izdevumu orderi par periodu no 2019.gada 30.jūnija līdz 28.jūlijam, saskaņā ar kuriem veikta aizdevuma atmaksa /summa/ euro

apmērā).

Pārsūdzētajā lēmumā norādīts, ka arī no 2019.gada 1.oktobrī iesniegtajiem kases izdevumu orderiem izriet, ka periodā no 2019.gada 30.jūnija līdz

28.jūlijam iesniedzēja ir veikusi skaidrā naudā aizdevuma atmaksu kopsummā /summa/ euro apmērā, tikai šo darījumu sadalot astoņās norēķinu

operācijās, nevis divās, kā tas tika konstatēts no temtiskajai pārbaudei sākotnēji iesniegtajiem grāmatvedības uzskaites dokumentiem. Līdz ar to arī no

2019.gada 1.oktobrī iesniegtajiem dokumentiem izriet, ka iesniedzēja nav ievērojusi skaidras naudas lietošanas Ierobežojumus, jo arī konkrētās skaidrās

naudas izmaksas ir uzskatāmas par vienu darījumu, kas veikts vairākās norēķinu operācijās.

Izskatot kopumā administratīvā pārkāpuma lietas materiālus un vienlaikus izvērtējot 2019.gada 1.oktobrī iesniegtos grāmatvedības dokumentus,

secināms, ka tie ir savstarpēji pretrunīgi.

Tā kā vainīgo personu paskaidrojumi pēc pārkāpuma konstatēšanas parasti ir vērsti uz savas vainas noliegšanu un rīcība pēc pārkāpuma parasti

vērsta uz to, lai iegūtu pierādījumus sevis attaisnošanai, pēc pārkāpuma konstatēšanas sniegtajiem paskaidrojumiem un iesniegtajiem dokumentiem

piešķirama zemāka ticamība, kā pierādījumiem, kuri iegūti pārbaudes laikā līdz pārkāpuma konstatācijai. Turklāt arī no tiesu judikatūras izriet, ka

jebkurai liecībai, paskaidrojumiem un administratīvā pārkāpuma protokolā ierakstītiem personas paskaidrojumiem, kas nostiprināts uzreiz pēc notikuma,

ir lielāka ticamība, nekā liecībai vai paskaidrojumiem, kas tapuši vēlākā laika posmā (sk. Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta

2012.gada 21.decembra sprieduma lietā SKA-690/2012).

Secinu, ka iesniedzējas iesniegtie grāmatvedības uzskaites dokumenti pēc pārbaudē konstatētā skaidras naudas lietošanas ierobežojumu

neievērošanas ir vērtējami kritiski, jo tie ir pretrunā ar pārbaudes laikā uzrādītajiem normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā noformētajiem grāmatvedības

dokumentiem (piemēram, virsgrāmatas par periodu no 1. līdz 30.jūnijam un no 1. līdz 31.jūlijam izdrukas, hronoloģiskā žurnāla par periodu no

2019.gada 4.marta līdz 31 .augustam izdruka).

Iesniedzēja kļūdaini uzskata, ka lietā skaidras naudas darījumu pārkāpumu nav, jo ir izsniegti avansi automašīnas iegādei, ko apstiprina faktiski

notikuši automašīnu iegādes darījumi. Ar lietas materiāliem nepārprotami ir konstatējams, ka iesniedzēja ir veikusi aizdevuma atmaksu skaidrā naudā

apmērā, kas pārsniedz /summa D/ euro, līdz ar to nav ievērojusi skaidras naudas lietošanas ierobežojumus.

Kritiski ir vērtējams administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas laikā iesniegtajā 2019.gada 1.oktobra īpašnieka lēmumā Nr. 1/11-19 norādītais,

ka 2019.gada 3.martā noslēgtais aizņēmuma līgums neatbilst pušu gribai, kā arī faktiski nav ticis izpildīts - aizdevums nav ne saņemts, ne izsniegts, jo no

iesniedzējas tematiskajai pārbaudei iesniegtajiem grāmatvedības dokumentiem izriet pretējais. Pārbaudei uzrādītais 2019.gada 3.marta aizņēmuma līgums

Nr.1, no kura nepārprotami izriet, ka līgums noslēgts par aizdevuma izsniegšanu uz 36 mēnešiem bez procentu izmaksas un naudas līdzekļi nepieciešami

uzņēmuma saimnieciskajai darbībai, ir apliecināts ar aizņēmēja un aizdevēja parakstiem. Iesniedzēja un /pers. A/ savstarpēji noslēdzot aizdevuma līgumu

(sastādot rakstisku aktu) par aizdevuma /summa C/ euro apmērā saņemšanu/izsniegšanu izteikuši saskanīgu gribas izteikumu ar aizdevuma saņemšanu

nodibinot tiesiskās attiecības. Aizdevuma līgumu gan kā aizdevējs (/pers. A/ kā fiziska persona), gan kā aizņēmējs parakstījusi viena persona - /pers. A/,

kurš ir iesniedzējas vienīgais īpašnieks un vienīgais valdes loceklis.

Tāpat kritiski ir vērtējams 2019.gada 1.oktobra īpašnieka lēmuma Nr. 1/11-19 ceturtajā punktā norādītais (lai turpmāk nodrošinātu kvalitatīvu

grāmatvedības kārtošanu, izvērtēt algota grāmatveža vai grāmatvedības uzņēmuma piesaisti ar 2020.gada 2.janvāri), jo atbilstoši VID iesniegtajām ziņām

par darba ņēmējiem uzņēmumā no 2019.gada 5.aprīļa grāmatvedības uzskaiti kārto vecākā grāmatvede /pers. C/. Tāpat arī 2019.gada 5.septembra

paskaidrojumā iesniedzējas valdes loceklis /pers. A/ norādījis, ka grāmtvede ir /pers. C/.

Attiecībā par iesniedzējas iebildumu, ka pārsūdzētajā lēmumā nav atspoguļots apstāklis, ka tieši VID darbiniece (tematiskās pārbaudes veicēja)

ieteica pārtaisīt attaisnojuma dokumentus, sakot, ka tā būšot labāk, līdz ar to darījuma būtībai neatbilstoši dokumenti veidoti tieši pēc VID darbinieces

ieteikumiem, nevis pēc patiesuma principa, norādu.

No izskatāmajā sūdzībā minētā kopsakarā ar administratīvā pārkāpuma lietā esošajiem iesniedzējas iesniegtajiem paskaidrojumiem un

iesniegumiem nav viennozīmi saprotams, kādos tieši attaisnojumu dokumentos iesniedzēja ir veikusi sūdzībā minētos labojumus atbilstoši tematiskās

pārbaudes veicējas ieteikumiem un kādi tieši darījuma būtībai neatbilstoši dokumenti veidoti pēc tematiskās pārbaudes ieteikumiem, nevis pēc patiesuma

principa.

Tāpat no administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas laikā iesniegtā iesniedzējas valdes locekļa /pers. A/ iesnieguma izriet, ka pēc informācijas par

tematiskajā pārbaudē konstatētām kļūdām darījumu noformēšanā, iesniedzējas valdes loceklis /pers. A/ ir vērsies pie speciālista nodokļu jautājumos.

Kopā izvērtējot visus darījuma dokumentus atbilstoši grāmatvedības likuma 2.pantam, konstatētas nepilnības, kas atspoguļotas VID iesniegtajā

iesniedzējas īpašnieka 2019.gada 1.oktobra lēmumā Nr.1/11-19. Minētajā iesniedzējas īpašnieka lēmumā, cita starpā, nolemts labot kases izdevumu

orderus Nr./numurs B/ un Nr./numurs C/, tos anulējot un izrakstot jaunus orderus, norādot patiesos naudas līdzekļu izsniegšanas iemeslus.

Tādējādi secināms, ka labojumi iesniedzējas kases izdevumu orderos Nr./numurs B/ un Nr./numurs C/ pēc pārbaudē konstatētajiem pārkāpumiem

veikti atbilstoši iesniedzējas valdes locekļa /pers. A/ un pieaicinātā nodokļu konsultanta kopīgā darījumu dokumentu izvērtējuma atbilstoši likuma “Par

grāmatvedību” 2.pantam, kas pieprasa, lai grāmatvedība būtu patiesa un visi darījumi ir noformējumi pēc to ekonomiskās būtības, nevis pēc tematiskās

pārbaudes veicēju norādījumiem. Tas izriet arī no sūdzībā norādītā, ka lietas izskatīšanas laikā tika iesniegti attaisnojuma dokumenti ar patieso darījuma

mērķi, ko apliecina arī attiecīgie darījumi, kuru attaisnojuma dokumenti tika pievienoti lietai.

Arī iesniedzējas valdes locekļa /pers. A/ administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas laikā norādītais, ka sākoties pārbaudei, viņš esot parakstījis

vairākus dokumentus, neiedziļinoties to saturā, nevar būt par pamatojumu apgalvojumam, ka darījuma būtībai neatbilstoši dokumenti veidoti tieši pēc

VID darbinieces ieteikumiem, jo /pers. A/ nav precizējis, kādus dokumentus, neiedziļinoties to saturā, ir parakstījis. Turklāt, kā jau šajā lēmumā iepriekš

norādīts, uzsākoties tematiskajai pārbaudei, iesniedzēja ir iesniegusi grāmatvedības uzskaites dokumentus, kuros ieraksti izdarīti normatīvajos aktos

noteiktajos termiņos (piemēram, kases pārskatā par 2019.gada 27.jūniju izdarīts ieraksts par 2019.gada 27.jūnija kases izdevumu orderi Nr./numurs

B/).

Par izskatāmajā sūdzībā norādīto, ka pārsūdzētajā lēmumā nav atspoguļoti visi iesniegtie dokumenti un dotie paskaidrojumi, kas rada bažas par to,

ka pierādījumi ir savākti selektīvi, lai nodrošinātu soda uzlikšanu, paskaidroju.

Ne izskatāmajā sūdzībā, ne 2019.gada 5.decembra tikšanās laikā iesniedzējas valdes loceklis /pers. A/, kā arī iesniedzējas pilnvarotais pārstāvis

nenorādīja uz konkrētiem dokumentiem un paskaidrojumiem, kas viņu ieskatā iepriekš ir tikuši iesniegti, bet nav pievienoti lietai. Tāpat arī pēc iepazīšanās

ar lietas materiāliem nav iesniegti papildu paskaidrojumi ar atsaucēm uz iesniegtajiem dokumentiem, kā tas norādīts izskatāmajā sūdzībā (septiņu dienu

laikā pēc iepazīšanās ar lietas materiāliem) un kā iesniedzējas pilnvarotais pārstāvis apliecināja tikšanās laikā 2019.gada 5.decembrī.

Pārsūdzētajā lēmumā ir atspoguļots un vērtēts iesniedzējas valdes locekļa /pers. A/ administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas laikā iesniegtais

rakstiskais paskaidrojums, kā arī vērtēti iesniedzējas 2019.gada 1.oktobrī, izmantojot EDS, iesniegtie dokumenti. Līdz ar to iesniedzējas arguments, ka

no lēmuma satura nav saprotams, vai vispār iesniegtie dokumenti un paskaidrojumi ir tikuši vērtēti, ir noraidāms kā nepamatots.

Tāpat norādu, ka VID kā valsts pārvaldes iestāde atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likumā nostiprinātajiem valsts pārvaldes principiem ir pakļauts

likumam un tiesībām un darbojas normatīvajos aktos noteiktās kompetences ietvaros. Tā kā konkrētajā gadījumā piemērojamā tiesību norma (LAPK

159.7 panta trešā daļa) paredz saukt pie administratīvās atbildības par skaidras naudas lietošanas ierobežojumu neievērošanu, tad konstatējot

iesniedzējas darbībā šādu pārkāpumu, VID nav pamata nesaukt iesniedzēju pie administratīvās atbildības. Apstāklis, ka sūdzības iesniedzēja viedoklis

nesakrīt ar iestādes secināto, nedod pamatu uzskatīt, ka pārkāpums nav noticis, vai pārkāpuma konstatēšanas gadījumā VID nebūtu jāpiemēro sods par

izdarīto pārkāpumu.

Likuma “Par nodokļiem un nodevām” 30.panta pirmā daļa ir pieņemta ar mērķi ierobežot skaidras naudas lietošanas apmērus un šādu mērķi

likumdevējs ir izvirzījis kā nepieciešamu cita leģitīma mērķa - panākt finanšu plūsmas caurspīdīgumu nodokļu maksātāju darbībā un novērst noziedzīgi

iegūto līdzekļu legalizāciju - sasniegšanai.

Darījums, kura summa pārsniedza /summa D/ euro, bija jāveic izmantojot bezskaidras naudas norēķinus, tādējādi iesniedzēja varēja izvairīties no

konkrētā ar likumu noteiktā skaidras naudas ierobežojuma pārkāpuma.

Piemērotā tiesību norma, proti, LAPK 159.7 panta trešā daļa, ir imperatīva tiesību norma, kas paredz administratīvā naudas soda piemērošanu

15% apmērā no neatļautā apmērā skaidrā naudā veiktā darījuma summas, kas norāda, ka šāda veida administratīvie pārkāpumi ir uzskatāmi par

nozīmīgiem un vērā ņemamiem ar likumu aizsargātiem interešu aizskārumiem finanšu jomā. Tātad likumdevējs tiesību normas piemērotājam nav paredzējis

iespēju vērtēt pārkāpēja personību, mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošus vai pastiprinošus apstākļus attiecībā uz soda apmēru. Ja LAPK noteic

konstantu soda veidu un apmēru, iestādei, konstatējot administratīvo pārkāpumu, vairs nepastāv rīcības brīvība jautājumā par soda piemērošanu un

piemērojamā soda apmēru. Respektīvi, soda apmēru neietekmē ne pārkāpuma raksturs, ne citi pārkāpēja vainu un atbildību raksturojošie apstākļi, kas

noteikti LAPK 32.panta otrajā daļā (skat Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu nama 2013.gada 23.janvāra spriedums lietā Nr.142217911, 1-0270-

13/22).

Tātad amatpersonai nav piešķirta rīcības brīvība nepieņemt konkrētu lēmumu par administratīvā naudas soda piemērošanu, ja nodokļu maksātājs ir

pārkāpis likuma “Par nodokļiem un nodevām” 30.panta pirmajā daļa noteiktos skaidrās naudas lietošanas ierobežojumus.

Pārkāpjot likuma “Par nodokļiem un nodevām” 30.panta pirmajā daļā noteiktos skaidrās naudas lietošanas ierobežojumus, LAPK 159.7panta

trešās daļas sankcija noteic konstantu sodu, proti, 15 % apmērā no darījuma summas, neparedzot atbildību mīkstinošu vai pastiprinošu apstākļus

vērtēšanu attiecībā uz soda apmēru. Tāpat soda apmēru neietekmē ne pārkāpuma raksturs, ne citi pārkāpēja vainu un atbildību raksturojošie apstākļi,

kas noteikti LAPK 32.panta otrajā daļā.

Uzskatu, ka ar pārsūdzēto lēmumu par administratīvo pārkāpumu, kas izpaudās kā skaidras naudas darījuma veikšana, kura summa

pārsniedz /summa D/ euro, iesniedzējai saskaņā ar LAPK 159.7panta trešo daļu pamatoti piemērots naudas sods 7650,00 euro apmērā (15%

no /summa/ euro).

Līdz ar to uzskatu, ka konkrētajā gadījumā nav pamata grozīt vai atcelt pārsūdzēto lēmumu.

Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz LAPK 287.panta pirmās daļas 1.punktu un likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 4.panta otrās daļas

7.punktu nolemju: atstāt negrozītu VID Nodokļu kontroles pārvaldes Tirdzniecības un akcīzes kontroles daļas Pirmās nodaļas vadītājas /pers. E/

2019.gada 8.novembra lēmumu Nr./numurs A/ par saukšanu pie administratīvās atbildības, bet SIA “RMauto” sūdzību noraidīt.

Vidzemes rajona tiesā saņemta SIA “RMauto” (turpmāk tekstā arī – sūdzības iesniedzējs) sūdzība par Valsts ieņēmumu dienesta

2019.gada 18.decembra lēmumu Nr./numurs/.

Sūdzības iesniedzējs sūdzībā norādījis, ka lūdz tiesu atcelt VID ģenerāldirektores /amatpersona/ 2019.gada 18.decembra lēmumu

Nr./numurs/ un tajā noteikto naudas sodu 7650,00 euro pilnā apmērā.

2019.gada 20.decembrī VID ir nosūtījis pa pastu VID ģenerāldirektores /amatpersona/ 2019.gada 18.decembra lēmumu Nr. /numurs/,

ar kuru sūdzība par VID lēmumu Nr. /numurs A/ tika noraidīta.

Izvērtējot pieņemto lēmumu sūdzības iesniedzējs konstatē, ka VID pēc būtības nav vērtējis lietā esošos materiālus, kā arī nav noskaidrojis, kāpēc

lietas izskatīšanas gaitā, tai nav pievienoti visi iesniegtie dokumenti, vispār neveicot nekādu dokumentu pieņemšanas procedūru un nefiksējot dokumentu

iesniegšanu vien mutiski apliecinot, ka papildus dokumenti ir tiek pieņemti, kā arī to faktu, ka tieši VID inspektore, kura veica tematisko pārbaudi, ieteica,

kā jānoformē dokumenti, kā arī ieteica tos vēlāk labot.

Pie šādiem apstākļiem sūdzības iesniedzējs uztur spēkā pirmstiesas izskatīšana gaitā izteiktos iebildumus, jo tie nav vērtēti pēc būtības, nepiešķirot

tiem ticamību:

Pie šādiem apstākļiem sūdzības iesniedzējs uztur spēkā pirmstiesas izskatīšana gaitā izteiktos iebildumus:

Lēmumā nav ņemts vērā tas fakts, ka faktiski izmaksas pēc orderiem tika veiktas, lai saņemtu avansu automašīnas iegādei. Avansa saņemšana nav

darījums likuma “Par nodokļiem un nodevām” izpratnē, jo tas nenodibina tiesiskas attiecības, nedz tās groza vai izbeidz:

1.pants. Likumā lietotie termini; Likumā ir lietoti šādi termini: 11) darījums — darbība tiesisku attiecību nodibināšanai, grozīšanai, turpināšanai vai

izbeigšanai.

Tajā nav atspoguļoti visi iesniegtie dokumenti un dotie paskaidrojumi, kas rada bažas par to, ka pierādījumi ir savākti selektīvi, lai nodrošinātu soda

uzlikšanu.

Lēmumā nav atspoguļots tas apstāklis, ka tieši VID darbiniece - tematiskās pārbaudes veicēja ieteica pārtaisīt attaisnojuma dokumentus, sakot, ka

tā būšot labāk - līdz ar to darījuma būtībai neatbilstoši dokumenti tika veidoti tieši pēc VID darbinieces ieteikumiem, nevis pēc patiesuma principa.

Likuma “Par grāmatvedību” 2.pants pieprasa, lai uzņēmuma grāmatvedība būtu patiesa, atbilstoši faktiski notikušajam uzņēmumā.

2.pants. Uzņēmuma pienākums ir kārtot grāmatvedību. Grāmatvedībā uzskatāmi atspoguļojami visi uzņēmuma saimnieciskie darījumi, kā arī katrs

fakts vai notikums, kas rada pārmaiņas uzņēmuma mantas stāvoklī (turpmāk — saimnieciskie darījumi). Grāmatvedību kārto tā, lai grāmatvedības

jautājumos kvalificēta trešā persona varētu gūt patiesu un skaidru priekšstatu par uzņēmuma finansiālo stāvokli bilances datumā, tā darbības rezultātiem,

naudas plūsmu noteiktā laikposmā, kā arī konstatēt katra saimnieciskā darījuma sākumu un izsekot tā norisei.

SIA “RMauto” nav saņēmis aizdevumu no /pers. A/, bet /pers. A/ ir ieguldījis to uzņēmumā bez mērķa saņemt to atpakaļ, bet ar mērķi izmantot to

uzņēmuma darbības nodrošināšanai.

Arī uzrēķina pamatā esošajiem orderiem par naudas izmaksu no uzņēmuma nav darījuma rakstura, jo izmaksas būtība bija avansa izsniegšana

automašīnas iegādei ārzemēs, jo automašīnu iegāde ārzemēs notiek skaidrā naudā un skaidras naudas maksājumu pieprasa tieši ārzemju puse.

Lietas izskatīšanas laikā tika iesniegti attaisnojuma dokumenti ar patieso darījuma mērķi, ko apliecina arī attiecīgie darījumi, kuru attaisnojuma

dokumenti tika pievienoti lietai.

No lēmuma satura nav saprotams vai vispār iesniegtie dokumenti un paskaidrojumi ir tikuši vērtēti.?

Ņemot vērā paša VID skaidrojumus, avansa maksājumi nav uzskatāmi par darījumu, bet gan par darbību, kas nav pakļauta likuma 30.pantam, līdz

ar to šajā gadījumā nevar iet pat runa par sodīšanu.

2019.gada 3.martā noslēgtais Aizņēmuma līgums Nr.1 bija nepatiess un tāpēc tas tika atcelts ar tā noslēgšanas brīdi, atbilstoši LR Civillikuma

prasībām. Iemesls šādai rīcībai ir tas, ka ir 3.martā bija sastādīts cits dokuments - Lēmums par personisko līdzekļu ieguldīšanu uzņēmumā un nekāda

naudas aizdošana faktiski nav notikusi!

Kases izdevumu orderī Nr./numurs B/, kas sastādīts 2019.gada 27.jūnijā ir norādīta nepareiza motivācija - SIA “RMauto” nav atgriezis aizdevumu,

izsniedzis avansu automašīnu iegādei ārzemēs! Līdz ar to izdevuma orderis tika labots (anulēts) - izrakstot jaunu orderi ar pareizu un patiesu informāciju,

kas atbilst faktiskajai situācijai.

Kases izdevumu orderī Nr. /numurs C/, kas sastādīts 2019.gada 30.jūlijā ir norādīta nepareiza motivācija - SIA “RMauto” nav atgriezis

aizdevumu, izsniedzis avansu automašīnu iegādei ārzemēs! Līdz ar to izdevuma orderis tika labots (anulēts) - izrakstot jaunu orderi ar pareizu un patiesu

informāciju, kas atbilst faktiskajai situācijai.

Līdz ar to sūdzības iesniedzējs uzskata, ka nekādu skaidras naudas darījumu pārkāpumu nav - ir izsniegti avansi automašīnas iegādei, ko apstiprina

reāli automašīnu iegādes darījumi. Automašīnu iegāde skaidrā naudā ir tiesiska un nav uzskatāma par skaidras naudas darījumu.

Ņemot vērā iepriekš minēto sūdzības iesniedzējs lūdz tiesu atcelt VID ģenerāldirektores /amatpersona/ 2019. gada 18. decembra lēmumu

Nr. /numurs/ un tajā noteikto naudas sodu 7650,00 euro pilnā apjomā.

Ar Vidzemes rajona tiesas tiesneses 2020.gada 18.maija rezolūciju lietu nolemts skatīt rakstveida procesā. Paziņojums par lietas

izskatīšanu nosūtīts lietas dalībniekiem 2020.gada 19.maijā (lietas 101.lapa). Līdz lietas izskatīšanas dienai no lietas dalībniekiem nav pieteikts noraidījums

tiesnesei, nav saņemti ar lietas izskatīšanu saistīti pieteikumi vai lūgumi. Ar Vidzemes rajona tiesas tiesneses 2020.gada 10.augusta rezolūciju grozīts

sprieduma sastādīšanas uz pieejamības datums uz 2020.gada 12.augustu.

Motīvu daļa

Saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma (turpmāk – AAL), kas stājās spēkā 2020.gada 1.jūlijā, 4.panta pirmo daļu persona, kura izdarījusi

administratīvo pārkāpumu, ir atbildīga par to saskaņā ar normatīvo aktu, kas ir spēkā pārkāpuma izdarīšanas laikā. Savukārt atbilstoši AAL Pārejas

noteikumu 2.punktam procesuālās darbības, kas līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai uzsāktas saskaņā ar LAPK, tiek arī pabeigtas kodeksā noteiktajā

kārtībā. LAPK normas piemērojamas līdz attiecīgās administratīvā pārkāpuma lietvedības stadijas pabeigšanai (lietvedība iestādē, tiesā, vai izpilde). Tiesa

lietvedību uzsāka 2020.gada 24.janvārī, laikā, kad bija spēkā LAPK. Ievērojot norādītos apstākļus un minēto tiesisko regulējumu, tiesa atzīst, ka

izskatāmajā administratīvā pārkāpuma lietā piemērojamas LAPK normas.

Tiesa, pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289. 1 3 panta trešo daļu atzīst, ka Iestāde pārsūdzētajā lēmumā pareizi

kvalificējusi sūdzības iesniedzēja pārkāpumu, ka sūdzības iesniedzēja vaina pārkāpumā ir pierādīta ar lietā esošajiem pierādījumiem. Iestāde ir izvērtējusi

apstākļus, kas saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 272.pantu jānoskaidro, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu. Tiesa pilnībā

pievienojas pārsūdzētā lēmuma motivācijai, tajā sniegtajam pierādījumu vērtējumam. Lēmuma motivāciju tiesa uzskata par pareizu, pamatotu un pilnībā

pietiekamu.

Nevienu citu jaunu apstākli vai pierādījumu, kas attiecas uz faktiskajiem pārkāpuma apstākļiem un būtu par pamatu iestādes lēmuma atcelšanai,

sūdzības iesniedzējs nav norādījis. Sūdzībā nav norādīts uz konkrētiem dokumentiem, kurus sūdzības iesniedzēja ieskatā, iestāde nav pievienojusi lietai.

Fakts, ka persona, kura saukta pie administratīvās atbildības, pauž atšķirīgu viedokli un nonāk pie citiem secinājumiem, pats par sevi nevar kalpot

par pamatu, lai atceltu iestādes lēmumu, savukārt sūdzības iesniedzēja nepiekrišana iestādes pierādījumu vērtējumam nevar tikt uzskatīta par likuma

normu pārkāpumu un būt par pamatu lēmuma atcelšanai.

Latvijas APK 159. 7panta trešajā daļā noteikts, ka par darījuma veikšanu skaidrā naudā, ja darījuma summa pārsniedz septiņtūkstoš divsimt euro,

izņemot kuģu un gaisakuģu aģentēšanas komercsabiedrību darījumu un starptautisko autopārvadājumu un kravas ekspedīcijas darījumu, - uzliek naudas

sodu fiziskajām personām un juridiskajām personām piecpadsmit procentu apmērā no darījuma summas.

Tiesa atzīst, ka ar lietā iegūtajiem pierādījumiem ir pilnībā pierādīts, ka sūdzības

iesniedzējs nav ievērojis skaidras naudas lietošanas ierobežojumu atbilstoši likuma “Par nodokļiem un nodevām” 30.panta pirmās daļas prasībām

un ir izdarījis administratīvo pārkāpumu, par kuru atbildība paredzēta Latvijas APK 159.7panta trešajā daļā.

Vērtējot lietas materiālus, tiesa nekonstatē tādas saprātīgas šaubas, kuras būtu vērtējamas par labu sūdzības iesniedzējam. Tiesas ieskatā sūdzībā

norādītie argumenti vērtējami kā sūdzības iesniedzēja izvēlēta aizstāvības pozīcija šajā administratīvā pārkāpuma lietā, lai sūdzības iesniedzējs izvairītos no

administratīvās atbildības un soda. Konkrētajā lietā tiesa nesaskata pretrunas vai apstākļus, kas izslēgtu administratīvā pārkāpuma esamību un būtu

atzīstami par pamatu sūdzības iesniedzēja atbrīvošanai no administratīvās atbildības par izdarīto administratīvo pārkāpumu un uzliktā soda atcelšanai.

Turklāt tiesa secina, ka sūdzības iesniedzējam uzliktais naudas sods noteikts atbilstoši Latvijas APK 159. 7panta trešās daļas noteikumiem, proti,

piecpadsmit procentu apmērā no kopējās darījuma summas.

Tiesa, pārbaudot administratīvās lietas materiālus to savstarpējā saistībā ar sūdzībā norādītajiem argumentiem, secina, ka iestāde, izskatot

administratīvo lietu, ir vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izvērtējusi lietā iegūtos pierādījumus to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.

Tāpat tiesa, iepazīstoties ar lietas materiāliem, nekonstatē, ka iestāde administratīvās pārkāpuma lietas izskatīšanas procesā būtu pieļāvusi

procesuālus pārkāpumus, kas būtu par pamatu pārsūdzētā lēmuma atcelšanai.

Ņemot vērā visus iepriekš norādītos apstākļus, tiesa konstatē, ka pārsūdzētais lēmums atstājams negrozīts, bet sūdzība noraidāma.

Tiesa nekonstatē L APK 289. 12 panta pirmajā daļā norādītos apstākļus, lai būtu pamats lemt par pārsūdzētā lēmuma atcelšanu un lietas nosūtīšanu

jaunai izskatīšanai.

Atbilstoši L APK 28912. panta otrās daļas regulējumam pārsūdzētais lēmums atstājams negrozīts, bet sūdzība noraidāma.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvās atbildības likuma Pārejas noteikumu 2.punktu, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 2896, 28912.,

28913.pantiem, tiesa

nosprieda:

SIA “RMauto” sūdzību noraidīt.

Atstāt negrozītu Valsts ieņēmumu dienesta 2019.gada 18.decembra lēmumu Nr./numurs/.

Spriedumu var pārsūdzēt 10 (desmit) darba dienu laikā no pilna nolēmuma pieejamības dienas tiesas kancelejā Vidzemes apgabaltiesā, apelācijas

sūdzību iesniedzot Vidzemes rajona tiesā.

Spriedums sastādīšanas un pieejamības diena 2020.gada 12.augusts.

Tiesnese M.Bogdane