Legislator Giurisprudenza & Legislazione
A420218825 / A42-00723-26 ECLI:LV:ADRJRIT:2026:0507.A420218825.3.S Generato dall'IA

Court dismisses appeal against land plot decision, ruling no legal rights infringed occurred.

Numero d'incarto A420218825 / A42-00723-26
Autorità giudiziaria
Giurisdizione Lettonia (LV)
Data della decisione
Esito del giudizio Respinto (Dismissed)

Sintesi Legislator

Generato dall'IA

The court rejected the applicant's request to annul the mayor's decision regarding the functional land plot for a privatized house. The applicant argued the decision limited property rights, but the court found no specific legal consequences or new rights infringements since the access solution was already established in 1999. Consequently, the court held the administrative act legal and dismissed the appeal as lacking sufficient grounds for annulment.

Regesto Legislator

Generato dall'IA

Ministru kabineta noteikumi Nr. 522 par funkcionāli nepieciešamā zemes gabala noteikšanu; Administratīvā procesa likums: The court established that including a shared access road in a functional land plot is permissible when it is not public space, and the absence of specific legal consequences or new rights infringements precludes the annulment of an administrative act.

Parole chiave

Generato dall'IA
functional land plot privatized housing access road inclusion administrative act annulment property rights infringement legal consequences assessment administrative procedure law obiettivo della pianificazione del territorio

Disposizioni normative citate

Generato dall'IA
Administratīvā procesa likums 246.-251. panti
Administratīvā procesa likums 289.-291. panti
Ministru kabineta noteikumi Nr. 522 par funkcionāli nepieciešamā zemes gabala noteikšanas kārtību

Giurisprudenza citata

Generato dall'IA
Generato dall'IA

Ti chiedi come si applica questa sentenza alla tua fattispecie?

Analizza questa decisione insieme alla legislazione federale e cantonale, ai commentari e alla giurisprudenza successiva in Legislator AI.

Apri in Legislator →

Testo completo

Lietas Nr. A420218825

A42-00723-26/21

ECLI:LV:ADRJRIT:2026:0507.A420218825.3.S

Administratīvā rajona tiesa

Rīgas tiesu nams

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2026. gada 7. maijā

Tiesa šādā sastāvā: tiesnese Ilona Petrovska,

rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz /Nosaukums A/ pieteikumu par

Rīgas valstspilsētas pašvaldības izpilddirektora p.i. 2025. gada 11. augusta lēmuma Nr. RD-25-1305-nd

atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] Rīgas valstspilsētas pašvaldības Dzīvojamo māju privatizācijas komisija (turpmāk – Komisija) ar 2025. gada

5. jūnija sākotnējo lēmumu Nr. 2185 (prot. Nr. 22, 2.§) nolēma apstiprināt daudzdzīvokļu dzīvojamai mājai

/Adrese A/, funkcionāli nepieciešamā zemesgabala platības un robežu plānu.

Ar Rīgas valstspilsētas pašvaldības izpilddirektora p.i. 2025. gada 11. augusta lēmumu Nr. RD-25-1305-nd

sākotnējais lēmums atstāts negrozīts. Lēmums pamatots ar turpmāk minētajiem argumentiem.

[1.1] 1998. gadā tika izstrādāts privatizējamām dzīvojamām mājām piesaistīto zemes gabalu projekts /Ielu

nosaukums/ (kvartāls Nr./Numurs/), kas 1998. gada 27. jūlijā tika saskaņots ar Vidzemes priekšpilsētas

arhitektu, 1998. gada 22. septembrī ar Pilsētplānošanas nodaļu un 1998. gada 19. novembrī ar Zemju pārvaldi.

Dzīvojamai mājai privatizācijas brīdī funkcionāli nepieciešamā zemesgabala platība bija 5466 m2, pēc

zemesgabala korekcijas projekta izstrādes 2008. gadā tika precizēta – 5442 m2.

[1.2] Pamatojoties uz saņemto nekustamā īpašuma ar kadastra apzīmējumu /Adrese B/ īpašnieka ierosinājumu

par dzīvojamai mājai /Adrese A/, funkcionāli nepieciešamā zemesgabala pārskatīšanu, Komisija 2023. gada 30.

augustā pieņēma lēmumu Nr. 3239 par dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemesgabala pārskatīšanas

uzsākšanu.

Ar Rīgas domes 2025. gada 21. maija lēmumu Nr. RD-25-4599-lē tika apstiprināts kvartāla starp /Adrese C/ un

/Adrese D/, tematiskais plānojums dzīvojamām mājām funkcionāli nepieciešamo zemesgabalu noteikšanai

(turpmāk – Tematiskais plānojums). Pamatojoties uz Tematisko plānojumu, Komisija ar sākotnējo lēmumu

apstiprināja dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemesgabala platības un robežu plānu, kā arī noteica, ka

dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemesgabala platība ir ⁓ 5419 m2.

[1.3] Ar Tematiskā plānojuma izstrādi tik koriģēta dzīvojamās mājas funkcionāli nepieciešamā zemesgabala

robeža un platība. Funkcionāli nepieciešamā zemesgabala robeža koriģēta pa zemesgabalu ar kadastra

apzīmējumu /Adrese E/ un /Adrese F/ robežu, kas sakrīt ar ielu sarkano līniju. Tādējādi dzīvojamai mājai

funkcionāli nepieciešamais zemesgabals tika noteikts, izvērtējot situāciju visa kvartāla ietvaros, izvērtējot

zemesgabala platību un konfigurāciju arī citām privatizētajām dzīvojamām mājām (saskaņā ar Tematisko

plānojumu – 47 dzīvojamās mājas). Lielāko daļu no funkcionāli nepieciešamā zemesgabala veido brīvā zaļā

teritorija jeb neapbūvēta teritorija un piebraucamais ceļš jeb asfaltēts laukums. Tematiskajā plānojumā Komisija

ir konstatējusi, ka dzīvojamā mājā ir 89 dzīvokļu īpašumi un šobrīd dzīvojamās mājas funkcionāli

nepieciešamajā zemesgabalā ir iespējams novietot apmēram 42 automašīnas. Tādējādi, dzīvojamai mājai

/Adrese A/, esošās autonovietnes nenodrošina nepieciešamo autonovietņu skaitu atbilstoši Rīgas domes 2021.

gada 15. decembra saistošo noteikumu Nr. 103 “Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves saistošie noteikumi”

prasībām. Līdz ar to dzīvojamai mājai ir jānosaka tāds funkcionāli nepieciešamais zemesgabals, kas paredz

iespēju nākotnē izbūvēt tai nepieciešamās autonovietnes un velonovietnes, kā arī ievērot brīvās zaļās teritorijas

rādītāju.

[1.4] Lai gan ir saprotama pieteicējas loģiska vēlme iegūt pēc iespējas lielāku materiālu labumu no sava

nekustamā īpašuma atsavināšanas, ir būtiski nošķirt šo vēlmi no likumdevēja izvirzītajiem kritērijiem, kas ir

jāņem vērā un jāievēro funkcionāli nepieciešamā zemesgabala noteikšanas procesā. Šie kritēriji ir atspoguļoti

likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” (turpmāk – Privatizācijas likums) 28. panta

otrajā daļā, un šajā daļā netiek runāts par zemesgabala īpašnieka finansiālo labumu. Minētais ir ne vien apzināta

likumdevēja izšķiršanās, regulējot konkrēto situāciju, bet arī saprātīga līdzsvara panākšana starp pretējām

interešu pusēm, par prioritāti nostādot funkciju un mērķi.

[1.5] Ministru kabineta 2020. gada 18. februāra noteikumi Nr. 103 “Kadastrālās vērtēšanas noteikumi”, uz

kuriem atsaucas pieteicēja, paredz kadastrālās vērtības noteikšanas kārtību. Apstāklis, ka šie noteikumi tiks

piemēroti tālāk funkcionāli nepieciešamā zemesgabala atsavināšanas procesā, nemaina to, ka tie paši par sevi

netiek ņemti vērā un vērtēti funkcionāli nepieciešamā zemesgabala noteikšanas procesā. Komisijai, vērtējot

funkcionāli nepieciešamā zemesgabala atbilstību tam noteiktajām prasībām, nav jāvērtē cena, par kādu

pieteicēja jeb zemesgabala īpašniece potenciāli varētu atsavināt funkcionāli nepieciešamajā zemesgabalā

noteikto zemesgabalu. Šādu kritēriju neparedz neviena tiesību norma.

[1.6] Pieteicējai ir arī iebildumi pret sākotnējā lēmuma projektā iezīmēto teritoriju, kas apzīmēta kā teritorija,

kas var kalpot par pamatu ceļa servitūta tiesību nodibināšanai. Ar šādas teritorijas atzīmēšanu lēmuma projektā

netiek apgrūtināts zemesgabals, bet gan tas kalpo kā paskaidrojams plašākam sabiedrības lokam par vai nu

esošo situāciju zemesgabalā, vai arī kā informatīva norāda, ka nākotnē atbilstoši tiesību normu prasībām

konkrētajā vietā ir iespējams nodibināt ceļa servitūtu. Minētā norāde (teritorija, kas var kalpot par pamatu ceļa

servitūta tiesību nodibināšanai) nav tiesiski saistoša un nerada nekādas tiesiskas sekas, jo ceļa servitūts ar

lēmuma pielikumā pievienoto projektu netiek nodibināts. Arī pieteicējas arguments, ka dzīvojamai mājai nav

nodrošināta piekļūšana, neatbilst patiesībai, jo dzīvojamā māja atrodas pie /Persona A/ gatves un funkcionāli

nepieciešamajā zemesgabalā ir iekļauts piebraucamais ceļš tieši no gatves.

[2] Nepiekrītot lēmumam, pieteicēja vērsās ar pieteikumu tiesā. Pieteikums pamatots ar turpmāk minētajiem

argumentiem.

[2.1] Nosakot pārāk lielu funkcionāli nepieciešamo zemesgabalu, tiek mākslīgi samazināta atlīdzība, kas

dzīvokļu īpašniekiem jāmaksā zemes īpašniekam par būvei nepieciešamo zemi. Minētais ir atzīstams par

pieteicējas Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 1., un 105. pantā garantēto tiesību

pārkāpumu.

Saskaņā ar Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likuma normām tieši

funkcionāli nepieciešamais zemesgabals ir atzīstams par atsavināmo zemesgabalu, ja daudzdzīvokļu dzīvojamās

mājas dzīvokļu īpašnieku kopums ir pieņēmis lēmumu par atsavināšanu (izbeigt dalītā īpašuma pastāvēšanu).

Ja lēmums netiek atcelts, pieteicējai piespiedu kārtā tiek atsavināts funkcionāli nepieciešamais zemesgabals ar

atsavināšanas cenu (kas nav pārsūdzama vai apstrīdama), kura neatbilst ekonomiski pamatotai atlīdzībai par

nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu.

[2.2] Ar lēmumu apstiprinātais funkcionāli nepieciešamā zemesgabala plāns ir pamatots ar to, ka būvei ir

nepieciešams attīstīt tai noteikto funkcionāli nepieciešamo zemesgabalu, lai nodrošinātu ne tikai nepieciešamās

auto stāvvietas, velo novietnes, piebraucamos ceļus un citus uzturēšanai un apsaimniekošanai nepieciešamos

infrastruktūras elementus. Funkcionāli nepieciešamais zemesgabals ir privātīpašums un tā aprobežošana pirms

tas ir atsavināts par ekonomiski pamatotu cenu, ir atzīstams par Satversmes 105. panta pārkāpumu.

Pieteicēja lēmumā veikto tiesību normu interpretāciju uzskata par pretēju Satversmes 89. un 105. pantā

nostiprinātajām tiesībām.

[2.3] Plānā tiek iezīmēts un lietots tāds apzīmējums kā “teritorija, kas var kalpot par pamatu ceļa servitūta

tiesību nodibināšanai”. Minētais apzīmējums (termins) nav norādīts un atrunāts kā objekts ne Ministru kabineta

2015. gada 8. septembra noteikumos Nr. 522 “Privatizējamai dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemes

gabala noteikšanas kārtība”, ne Rīgas domes saistošajos noteikumos Nr. 177 (prot. Nr. 63, 48.§) “Dzīvojamai

mājai funkcionāli nepieciešamā zemesgabala pārskatīšanas saistošie noteikumi” ne arī likumā – “Par valsts un

pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”, uz kā pamata minētie noteikumi ir izdoti. Secīgi ar pārsūdzēto

lēmumu apstiprinātajā plānā iestāde ir pārkāpusi tās darbības robežas.

Iestādei nav no tiesību normām izrietošas tiesības noteikt privātpersonas īpašumā esoša ceļa netraucētu publisku

lietošanu (jeb minētajā gadījumā “teritorijas, kas var kalpot par pamatu ceļa servitūta tiesību nodibināšanai”),

tādējādi aprobežojot zemes īpašnieka īpašuma tiesības. Iestāde ir tiesīga pārskatīt tikai dzīvojamo ēku

funkcionāli nepieciešamos zemesgabalu robežas, tai noteikto pilnvaru robežās. Īpašuma pieejamība, ja to

nenodrošina publiski ceļi, kas ir attiecināms uz minēto gadījumi, ir risināma, nodibinot ceļa servitūtu vispārīgā

kārtībā atbilstoši Civillikumam, nevis administratīvajos procesos.

[2.4] Zemes īpašnieka intereses šajā gadījumā tiek būtiski ierobežotas, liedzot saņemt minimālu ienākumu no

īpašuma.

[3] Rīgas dome rakstveida paskaidrojumos pieteikumu neatzīst un lūdz to noraidīt, norādot, ka konkrētajā

situācijā pieteicējas īpašuma tiesības ir aprobežotas uz likuma pamata un šādam aprobežojumam ir leģitīms

mērķis, proti, lai aizsargātu privatizēto dzīvokļu īpašnieku intereses. Lai gan ir saprotama pieteicējas vēlme

iegūt pēc iespējas lielāku materiālu labumu no sava nekustamā īpašuma atsavināšanas, ir būtiski nošķirt šo

vēlmi no likumdevēja izvirzītajiem kritērijiem, kas ir jāņem vērā un jāievēro funkcionāli nepieciešamā

zemesgabala noteikšanas procesā.

Sākotnējais lēmums ir pamats, lai noteiktu, uz kādu zemi attieksies dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku

izpirkuma tiesība, savukārt pirms procesa tālākas virzības bija nepieciešams ar Komisijas lēmumu noteikt

dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemesgabala konfigurāciju un platību. Komisija nav pārkāpusi savas

kompetences robežas un saskaņā ar Rīgas domes 2015. gada 3. novembra saistošo noteikumu Nr. 177

“Dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemesgabala pārskatīšanas saistošie noteikumi” 11. punktu ar

lēmumu apstiprināja dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemesgabala platības un robežu plānu.

Uz pieteicējas argumentu par ceļa servitūtu nodibināšanu, norādāms, ka ar to attēlošanu zemesgabala plānā ir

norādīts, ka ir teritorija, kas var kalpot par pamatu ceļa servitūta tiesību nodibināšanai.

[4] Lietā pieaicinātās trešās personas rakstveida paskaidrojumu par pieteikumu nav sniegušas.

[5] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 112.1 panta pirmo daļu administratīvās lietas izskatīšana notiek

rakstveida procesā bez tiesas sēdes, ja likumā nav noteikts citādi. Minētā panta ceturtā daļa cita starpā noteic, ka

tiesa lietu mutvārdu procesā tiesas sēdē izskata, ja pirmās instances tiesai to lūdzis pieteicējs.

Ņemot vērā, ka pieteicēja nav lūgusi lietas izskatīšanu mutvārdu procesā, kā arī to, ka lietā esošie pierādījumi ir

pietiekami, tiesa atbilstoši Administratīvā procesa likuma 112.1 panta pirmajai un ceturtajai daļai lietu izskata

rakstveida procesā.

Motīvu daļa

[6] Lietā nav strīda par to, ka pieteicējas kā zemes daļas īpašnieces un trešo personu kā dzīvojamās mājas

dzīvokļu īpašnieku starpā pastāv piespiedu dalītā īpašuma attiecības.

Lietā ir strīds, vai ar pārsūdzēto lēmumu pamatoti apstiprināts dzīvojamai mājai /Adrese A/, funkcionāli

nepieciešamais zemesgabals. Kā arī lietā ir strīds par to, vai pašvaldība dzīvojamās mājas funkcionāli

nepieciešamā zemesgabala projektā (sākotnējā lēmuma pielikuma grafiskajā daļā) ir pamatoti iezīmējusi

teritoriju ar apzīmējumu ,,Teritorija, kas var kalpot par pamatu ceļa servitūta tiesību nodibināšanai. Ceļa vieta

var tikt mainīta vai precizēta normatīvajos aktos noteiktajā kartībā”.

[7] Dzīvojamo māju privatizācijas procesam ir speciāls regulējums, kas arī prasa īpaši lemt par funkcionāli

nepieciešamo zemi dzīvojamai ēkai.

Vērtējot pašvaldības kompetenci funkcionālā zemesgabala noteikšanā, vērā ņemams, ka Piespiedu dalītā

īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likums 5. panta ceturtā daļa noteic, ka lēmums par

atsavināšanas tiesības izmantošanas procesa uzsākšanu ir tiesiskais pamats, lai pašvaldība, kuras

administratīvajā teritorijā atrodas daudzdzīvokļu dzīvojamā māja, pieņemtu lēmumu par daudzdzīvokļu

dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamo zemesgabalu.

Attiecīgi atsavināmā zeme piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanas procesā tiek noteikta atsavināšanas tiesības

izmantošanas procesa uzsākšanas posmā un dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums ir pamats pašvaldībai lemt par

daudzdzīvokļu dzīvojamajai mājai nepieciešamo zemesgabalu, proti, noteikt dzīvojamajai mājai funkcionāli

nepieciešamo zemesgabalu, kas atbilstoši Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās

izbeigšanas likuma 1. panta 2. punktam ir nosakāms saskaņā ar dzīvojamo māju privatizāciju regulējošiem

normatīvajiem aktiem.

Kā norādīts Senāta praksē, ja Privatizācijas likuma 85. pants paredz pašvaldības kompetenci administratīvā

procesa kārtībā pārskatīt dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamo zemes gabalu, tad pašvaldības kompetencē

ir arī lemt par šāda zemes gabala noteikšanu situācijās, kad privatizācijas procesā tas nav noteikts (sk. Senāta

2022. gada 29. novembra lēmuma lietā Nr. SKA-1069/2022, ECLI:LV:AT:2022:1129.SKA106922.3.L, 8.

punktu).

Tādējādi, atbilstoši Privatizācijas likuma 1. panta 20. punktam, dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamais

zemesgabals ir zeme, uz kuras uzcelta dzīvojamā māja, tās uzturēšanai, apsaimniekošanai un funkcionēšanai

nepieciešamie infrastruktūras, labiekārtojuma un komunikāciju elementi.

Privatizācijas likuma 28. pants paredz funkcionāli nepieciešamā zemesgabala noteikšanu privatizējamai

dzīvojamai mājai. Saskaņā ar šā panta pirmās daļas 3. punktu privatizējamai dzīvojamai mājai funkcionāli

nepieciešamā zemes gabala platību un robežas nosaka, ja privatizējamā valsts vai pašvaldības dzīvojamā māja

pilnībā vai daļēji atrodas uz fiziskajai vai juridiskajai personai piederošas zemes.

Privatizācijas likuma 28. panta otrā daļa paredz, ka nosakot privatizējamai dzīvojamai mājai funkcionāli

nepieciešamo zemes gabalu, ņem vērā normatīvo aktu par vispārīgo teritorijas plānošanu, izmantošanu un

apbūvi noteikumus, it sevišķi: 1) esošo apbūvi; 2) apbūves parametrus; 3) pagalmu plānošanas noteikumus; 4)

to, lai nodrošinātu piekļuvi, pieejamību transporta infrastruktūrai, nepieciešamo inženierkomunikāciju tīklu u.c.;

5) to, lai pēc privatizējamai dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemes gabala noteikšanas zemes gabala

īpašniekam būtu iespēja izmantot atlikušo zemes gabala daļu atbilstoši noteiktajam lietošanas mērķim.

Uz Privatizācijas likuma 28. panta ceturtās daļas pamata izdoti Ministru kabineta 2015. gada 8. septembra

noteikumi Nr. 522 “Privatizējamai dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemes gabala noteikšanas

kārtība”. Atbilstoši šo noteikumu 3. punktam funkcionāli nepieciešamajā zemesgabalā iekļauj zemi, uz kuras

pilnībā vai daļēji atrodas tai piesaistītā dzīvojamā māja, kā arī tās uzturēšanai, apsaimniekošanai un

funkcionēšanai nepieciešamie infrastruktūras, labiekārtojuma un komunikāciju elementi.

Atbilstoši minēto noteikumu 4. un 5. punktam, nosakot funkcionāli nepieciešamā zemesgabala platību, ņem

vērā arī apbūves blīvumu un brīvās zaļās teritorijas rādītāju, kā arī dzīvojamās mājas stāvu un dzīvokļu skaitu.

Tādējādi, nosakot funkcionāli nepieciešamo zemesgabalu, tiek noteikta zemes platība, kas faktiski nepieciešama

dzīvojamās mājas lietošanai un uzturēšanai. Attiecīgi pašvaldības kompetencē ir lemt par funkcionālā

zemesgabala noteikšanu pirmreizēji. Tiesa vērš pieteicējas uzmanību, ka funkcionāli nepieciešamais

zemesgabals tiek noteikts par labu konkrētam īpašumam.

Atbilstoši Piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanas likuma 6. panta otrās daļas 3. punktam, kad pašvaldības lēmums

par daudzdzīvokļu dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamo zemesgabalu vai lēmums par funkcionāli

nepieciešamā zemesgabala pārskatīšanu kļuvis neapstrīdams, vietējā pašvaldība atsavināmās zemes noteikšanai

un reģistrēšanai nekavējoties iesniedz Valsts zemes dienestam pašvaldības lēmumu par daudzdzīvokļu

dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamo zemesgabalu vai pašvaldības lēmumu par funkcionāli nepieciešamā

zemesgabala pārskatīšanu.

No iepriekš minētā tiesiskā regulējuma izriet, ka daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieki, ierosinot

pašvaldībā atsavināšanas tiesības izmantošanas procesa uzsākšanu, no pašvaldības var sagaidīt vai nu lēmumu

par daudzdzīvokļu dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamo zemesgabalu (ja to nav nepieciešams pārskatīt),

vai arī lēmumu par funkcionāli nepieciešamā zemesgabala pārskatīšanu.

[8] Saskaņā ar Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likums 4. panta pirmo

daļu daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekiem ir atsavināšanas tiesība uz atsavināmo zemi.

Atsavināšanas tiesības izmantošana šajā likumā noteiktajā kārtībā ļauj daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas

dzīvokļu īpašniekiem iegūt īpašumā izpērkamo zemi.

Savukārt Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likums 5. panta ceturtā daļa

paredz, ka lēmums par atsavināšanas tiesības izmantošanas procesa uzsākšanu ir tiesiskais pamats, lai

pašvaldība, kuras administratīvajā teritorijā atrodas daudzdzīvokļu dzīvojamā māja, pieņemtu lēmumu par

daudzdzīvokļu dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamo zemesgabalu.

Saskaņā ar minētā panta piekto daļu pašvaldība lēmumu attiecībā uz daudzdzīvokļu dzīvojamai mājai

funkcionāli nepieciešamo zemesgabalu pieņem ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā no dienas, kad saņemts

iesniegums par atsavināšanas tiesības izmantošanas procesa uzsākšanu. Ja pašvaldība konstatē, ka

daudzdzīvokļu dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamo zemesgabalu nepieciešams pārskatīt, pārskatīšanu

veic Privatizācijas likumā noteiktajā kārtībā. Atsavināšanas tiesības izmantošanas procesu turpina pēc tam, kad

pieņemts lēmums par funkcionāli nepieciešamā zemesgabala pārskatīšanu (sestā daļa). Ja pašvaldība konstatē,

ka daudzdzīvokļu dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamo zemesgabalu nepieciešams pārskatīt, pārskatīšanu

veic atbilstoši Privatizācijas likuma 85. pantā noteiktajam. Atsavināšanas tiesības izmantošanas procesu turpina

pēc tam, kad pieņemts lēmums par funkcionāli nepieciešamā zemesgabala pārskatīšanu.

Lietā nav strīda par to, ka dzīvojamai mājai privatizācijas brīdī funkcionāli nepieciešamā zemesgabala platība

bija 5466 m2, pēc zemesgabala korekcijas projekta izstrādes 2008. gadā tika precizēta – 5442 m2.

Ar Rīgas domes 2025. gada 21. maija lēmumu Nr. RD-25-4599-lē tika apstiprināts kvartāla starp /Ielu

nosaukums/ ielu, Rīgā, Tematiskais plānojums, ar kuru dzīvojamai mājai noteikta funkcionāli nepieciešamā

zemesgabala platība ⁓ 5419 m2. Ar Tematiskā plānojuma izstrādi tik koriģēta dzīvojamās mājas funkcionāli

nepieciešamā zemesgabala robeža un platība. Funkcionāli nepieciešamā zemesgabala robeža koriģēta pa

zemesgabalu ar kadastra apzīmējumu /Adrese E/ un /Adrese F/ robežu, kas sakrīt ar ielu sarkano līniju.

No pārsūdzētā lēmuma tiesa konstatē, ka dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamais zemesgabals tika

noteikts, izvērtējot situāciju visa kvartāla ietvaros, izvērtējot zemesgabala platību un konfigurāciju arī citām

privatizētajām dzīvojamām mājām.

Pieteicējas ieskatā strīdus dzīvojamai mājai tiek noteikts pārāk liels funkcionāli nepieciešamais zemesgabals.

No ar lēmumu apstiprinātā dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemesgabala platības un robežu plāna

tiesa secina, ka lielāko daļu no funkcionāli nepieciešamā zemesgabala veido brīvā zaļā teritorija jeb neapbūvēta

teritorija un piebraucamais ceļš jeb asfaltēts laukums. Daļā no asfaltētā laukuma ir izvietotas autonovietnes.

Ņemot vērā, ka dzīvojamā mājā ir 89 dzīvokļu īpašumi, tad atbilstoši Rīgas domes 2021. gada 15. decembra

saistošo noteikumu Nr. 103 “Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves saistošie noteikumi” 2. pielikumam, uz

dzīvojamo māju nepieciešamas: 1) 62 autonovietnes, kas aizņemtu aptuveni 1550 m2 jeb 29% no funkcionāli

nepieciešamā zemesgabala; 2) 89 velonovietnes, kas aizņemtu aptuveni 107 m2jeb 2% no funkcionāli

nepieciešamā zemesgabala. Komisija konstatēja, ka dzīvojamās mājas funkcionāli nepieciešamajā zemesgabalā

ir iespējams novietot tikai apmēram 42 automašīnas. Tādējādi dzīvojamai mājai /Adrese A/, esošās

autonovietnes nenodrošina nepieciešamo autonovietņu skaitu atbilstoši Rīgas domes 2021. gada 15. decembra

saistošo noteikumu Nr. 103 “Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves saistošie noteikumi” prasībām.

Līdz ar to tiesa atzīst, ka domes pamatoti noteica tādu funkcionāli nepieciešamo zemesgabalu, kas paredz

iespēju nākotnē izbūvēt attiecīgajai dzīvojamai mājai nepieciešamās autonovietnes un velonovietnes, kā arī

ievēro brīvās zaļās teritorijas rādītāju.

[10] Kā izriet no lietas materiāliem, dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamais zemes gabals tika noteikts

privatizācijas laikā. Nosakot privatizācijas laikā privatizējamai dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā

zemesgabala platību un konfigurāciju, pašvaldība ievēroja Privatizācijas likuma 28. panta otrās daļas prasības

tosatarp prasību, lai tiktu nodrošināta piekļuve dzīvojamai mājai un nekustamiem īpašumiem blakus dzīvojamai

mājai, paredzot koplietošanas ceļa teritoriju, kura atspoguļota zemes robežu plānā. Dzīvojamai mājai

funkcionāli nepieciešamā zemes gabala noteikšana kā privatizācijas procesa sastāvdaļa ir izpildīta līdz ar

dzīvojamās mājas privatizācijas procesa pabeigšanu (sal. sk. Senāta 2009. gada 21. janvāra spriedumu lietā Nr.

SKC-3/2009 (C39084206)), un šādi noteiktā funkcionāli nepieciešamā zemes gabala robežas un platība kļūst

saistoša gan personām, kas iegūst īpašumā dzīvokļa īpašumu, gan zemes īpašniekam (sk. Senāta 2010. gada 19.

marta spriedumu lietā Nr. SKA-79/2010 (A42434106), 2013. gada 28. maija lēmumu lietā Nr. SKA516/2013 (6-

7003113/25), 2013. gada 9. jūlija spriedumu lietā Nr. SKA-159/2013 (A42675708)). Kamēr nav izdarīti

grozījumi, par funkcionāli nepieciešamo zemi uzskatāma tā, kas par tādu noteikta privatizācijas procesa ietvaros

(sk. Senāta 2010. gada 19. marta spriedumu lietā Nr. SKA-79/2010 (A42434106); 2013. gada 9. jūlija

spriedumu lietā Nr. SKA-159/2013 (A42675708)).

Salīdzinot funkcionāli nepieciešamā zemesgabala projektu, kas noteikts ar pārsūdzēto lēmumu, ar Tematiskajā

plānojumā esošo robežu plānu, kurā attēlota zemes vienības robežas dzīvojamās mājas privatizācijas procesā

piesaistītā teritorija, tiesa secina, ka jau sākotnēji dzīvojamās mājas privatizācijas procesā dzīvojamai mājai

nepieciešamajā zemesgabalā tika iekļauta pieteicējai piederošās zemes vienības daļa ar iezīmētu koplietošanas

ceļu.

[11] Pieteicēja iebilst pret projektā ietverto apzīmējumu – ,,teritorija, kas var kalpot par pamatu ceļa servitūta

tiesību nodibināšanai”. Pieteicējas iebildumi balstīti uz pieņēmumu, ka minētais apzīmējums rada

apgrūtinājumu nekustamajam īpašumam. Tiesa šādu pieteicējas argumentu atzīst par nepamatotu. Atbilstoši

Civillikuma 1231. pantam servitūts var tikt nodibināts ar līgumu, ar likumu vai ar tiesas spriedumu. Pārsūdzētais

lēmums neparedz nevienu no minētajiem pamatiem. Tādējādi funkcionāli nepieciešamā zemesgabala projektā

ietvertais apzīmējums nenodibina servitūtu, nerada jaunas tiesības vai pienākumus, bet ir informatīva norāde par

iespējamo attiecīgās teritorijas izmantošanu nākotnē. Savukārt informatīvas norādes, kas pašas par sevi nerada

tiesiskas sekas, nav uzskatāmas par tiesību aizskārumu.

Vienlaikus tiesa noraida kā nepamatotu pieteicējas arguments, ka pašvaldība, ietverot funkcionāli nepieciešamā

zemesgabala projektā minēto apzīmējumu, ir pārsniegusi savas pilnvaras. Kā minēts jau iepriekš, tad saskaņā ar

Piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanas likumu iestāde nosaka dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamo

zemesgabalu, kas ietver arī zemesgabala funkcionālās izmantošanas izvērtējumu. Funkcionāli nepieciešamā

zemesgabala noteikšana pēc savas būtības ietver arī piekļuves risinājumu identificēšanu, jo bez piekļuves

nodrošināšanas zemesgabals nevar tikt uzskatīts par funkcionāli izmantojamu, proti, nevar tikt pilnvērtīgi

izmantots dzīvojamās mājas uzturēšanai.

Ministru kabineta 2015. gada 8. septembra noteikumu Nr. 522 “Privatizējamai dzīvojamai mājai funkcionāli

nepieciešamā zemes gabala noteikšanas kārtība” 12. punkts noteic, ka nosakot funkcionāli nepieciešamo zemes

gabalu, no tā nodrošina piekļuvi ielai, ceļam vai piebrauktuvei. Attiecīgo ielu, ceļu vai piebrauktuvi drīkst

iekļaut funkcionāli nepieciešamajā zemes gabalā, ja tie atbilstoši normatīvajiem aktiem par vispārīgo teritorijas

plānošanu, izmantošanu un apbūvi nav uzskatāmi par publisko ārtelpu.

Tiesa konstatē, ka projektā norādītais piebraucamais (koplietošanas) ceļš nav nodots publiskā lietošanā. Līdz ar

to uz konkrēto piebraucamo ceļu nav attiecināms minēto noteikumu 12.punkta ierobežojums par publisko

ārtelpu. Tādējādi konkrēto piebraucamo ceļu drīkst iekļaut funkcionāli nepieciešamajā zemesgabalā.

Līdz ar to piekļuves risinājumu attēlošana funkcionāli nepieciešamā zemesgabala projektā ir objektīvi

nepieciešama un loģiska šī procesa sastāvdaļa. Pašvaldība ir tiesīga administratīvajā aktā atspoguļot faktiskos

apstākļus un informāciju, kas nepieciešama lēmuma izpratnei, ja vien ar to netiek radītas patstāvīgas tiesiskas

sekas.

[12] Pieteicēja norāda, ka ar pārsūdzēto lēmumu tiek ierobežotas viņas īpašuma tiesības. Tiesa konstatē, ka

pieteicēja nav norādījusi konkrētas tiesiskas sekas, kas viņai būtu radušās pārsūdzētā lēmuma rezultātā. No

lietas materiāliem izriet, ka ar lēmumu netiek noteikti jauni pienākumi pieteicējai, netiek ierobežota pieteicējas

īpašuma lietošana, kā arī netiek nodibinātas trešo personu tiesības uz pieteicējas īpašumu.

Papildus tam ir konstatējams, ka attiecīgā piekļuves teritorija pēc būtības sakrīt ar jau iepriekš 1999. gadā

noteiktu risinājumu. Līdz ar to nav konstatējams jauns vai papildu tiesību aizskārums, kas būtu radies tieši ar

pārsūdzēto lēmumu. Hipotētiska vai iespējama nākotnes tiesību aizskaršana nav pietiekams pamats

administratīvā akta atcelšanai.

[13] Pieteicēja norāda, ka jautājumi par piekļuvi risināmi civiltiesiskā kārtībā. Tiesa neapšauba šo pieteicējas

argumentu, vienlaikus vērš pieteicējas uzmanību, ka šajā administratīvajā procesā netiek lemts par servitūta

nodibināšanu. Attiecīgi, civiltiesiskā kārtībā minētais jautājuma būs risināms gadījumā, ja nākotnē tiks rosināts

jautājums par servitūta nodibināšanu. Tādējādi, minētais neietekmē pārsūdzētā administratīvā akta tiesiskumu.

[14] Apkopojot visu iepriekš norādīto, tiesa pārsūdzēto lēmumu atzīst par tiesisku un pamatotu, bet pieteicējas

pieteikums līdz ar to ir noraidāms.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251. pantu un 289.-291. pantu, tiesa

nosprieda

noraidīt /Nosaukums A/ pieteikumu par Rīgas valstspilsētas pašvaldības izpilddirektora p.i. 2025. gada 11.

augusta lēmuma Nr. RD-25-1305-nd atcelšanu.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no tā sastādīšanas dienas, iesniedzot

apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnese I.Petrovska