Legislator Giurisprudenza & Legislazione
11519006922 / K77-1881-23 ECLI:LV:RPT:2023:0612.11519006922.2.S Generato dall'IA

Court convicts drug dealer and buyer for trafficking cocaine under Latvian Criminal Law and imposes prison sentences.

Numero d'incarto 11519006922 / K77-1881-23
Autorità giudiziaria
Giurisdizione Lettonia (LV)
Data della decisione
Esito del giudizio Accolto (Allowed)

Sintesi Legislator

Generato dall'IA

The court found both the buyer and seller guilty of drug trafficking offenses under the Criminal Law and sentenced them to prison terms. The prosecution proved that the defendant purchased 1.46 grams of cocaine for resale and subsequently sold it to a special investigation agent. The court upheld the conviction based on the clear evidence of the transaction and the quantity of drugs involved.

Regesto Legislator

Generato dall'IA

Krimināllikuma 253.1 panta pirmajā un trešajā daļā; Kriminālprocesa likuma 511. panta: The court established that purchasing and selling controlled substances for resale constitutes trafficking, warranting criminal conviction and imprisonment.

Parole chiave

Generato dall'IA
drug trafficking cocaine possession criminal liability probation supervision special investigation consumo di stupefacenti test sul consumo di droga esperimento sull'uomo

Disposizioni normative citate

Generato dall'IA
Krimināllikuma 253.1 panta pirmajā daļā
A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 253.1 panta pirmajā daļā.
Krimināllikuma 253.1 panta trešajā daļā
B/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kas paredzēts Krimināllikuma 253.1 panta trešajā daļā.
Kriminālprocesa likuma 511. panta

Giurisprudenza citata

Generato dall'IA
Generato dall'IA

Ti chiedi come si applica questa sentenza alla tua fattispecie?

Analizza questa decisione insieme alla legislazione federale e cantonale, ai commentari e alla giurisprudenza successiva in Legislator AI.

Apri in Legislator →

Testo completo

Lietas arhīva Nr. K77-1881-23/92

ECLI:LV:RPT:2023:0612.11519006922.2.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2023. gada 12. jūnijā

Rīgas pilsētas tiesa,

tiesnese Anita Dzērve,

piedaloties prokurorei Ilonai Zvejsalniecei,

aizstāvei Ivetai Vietniecei, advokāta palīgam Staņislavam Sviderskim,

atklātā tiesas sēdē izskatīja krimināllietu

/pers. A/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kas paredzēts Krimināllikuma 253.1 panta pirmajā

daļā,

/pers. B/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kas paredzēts Krimināllikuma 253.1 panta trešajā daļā.

Aprakstošā daļa

[1] /pers. A/ neatļauti iegādājās, glabāja narkotisko vielu realizācijas nolūkā, kā arī neatļauti realizēja narkotisko vielu.

[1.1] /pers. A/ pirmstiesas kriminālprocesa izmeklēšanas gaitā (turpmāk – izmeklēšanā) precīzāk nenoskaidrotā laikā un vietā radās noziedzīgs

nodoms, kas vērsts uz narkotiskās vielas neatļautu iegādāšanos turpmākās realizācijas nolūkā.

2022. gada 5. un 6. oktobrī aplikācijā “Telegram” /pers. A/ vienojās ar narkotiskās vielas pircēju – speciālā izmeklēšanas eksperimenta veicēju –

par narkotiskās vielas iespējamo iegādi no citas personas un narkotiskās vielas realizācijas apstākļiem. Turpinot realizēt savu noziedzīgo nodomu par

narkotiskās vielas iegādāšanos un realizāciju, /pers. A/ 2022. gada 6. oktobrī telefoniski vienojās ar narkotiskās vielas piegādātāju /pers. B/ par

narkotiskās vielas iegādes apstākļiem. 2022. gada 6. oktobrī ap plkst. 17.50 netālu no adreses /adrese/, /pers. A/ satikās ar speciālā izmeklēšanas

eksperimenta veicēju un saņēma narkotiskās vielas iegādei paredzēto naudu 200 EUR. 2022. gada 6. oktobrī ap plkst. 18.10 /adrese/ /pers. A/ no

/pers. B/ tālākas realizācijas nolūkā neatļauti iegādājās narkotisko vielu – 1,9488 g baltas krāsas vielu, kas satur 75% jeb 1,4616 g kokaīna –,

samaksājot /pers. B/ 200 EUR par narkotiskās vielas iegādi, un neatļauti glabāja to pie sevis.

Saskaņā ar vienošanos ar speciālā izmeklēšanas eksperimenta veicēju 2022. gada 6. oktobrī pēc plkst. 18.10 /adrese/ /pers. A/ realizēja personai,

kura darbojās speciālā izmeklēšanas eksperimenta ietvaros, narkotisko vielu – 1,9488 g baltas krāsas vielu, kas satur 75% jeb 1,4616 g kokaīna –, pēc

kā 2022. gada 6. oktobrī ap plkst. 18.22 /pers. A/ tika aizturēts /adrese/.

Saskaņā ar likuma “Par Krimināllikuma spēkā stāšanos un piemērošanas kārtību” 2. pielikumu “Kritēriji nelikumīgā apritē esošu narkotisko un

psihotropo vielu un zāļu, kā arī vielu, kas var tikt izmantotas narkotisko un psihotropo vielu nelikumīgai izgatavošanai (prekursori), iedalījumu apmēriem”

minētais /pers. A/ iegādātais, glabātais un realizētais narkotisko vielu (1,4616 g kokaīna) daudzums pārsniedz apmēru, līdz kuram daudzumi atzīstami par

nelieliem.

[1.2] Ar savām darbībām /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 253.1 panta pirmajā daļā.

[2] /pers. B/ neatļauti iegādājās un glabāja narkotisko vielu realizācijas nolūkā lielā apmērā, kā arī neatļauti realizēja narkotisko vielu:

[2.1] /pers. B/ pirmstiesas kriminālprocesa izmeklēšanas gaitā precīzi nenoskaidrotā laikā un vietā, ne vēlāk kā 2022. gada 6. oktobrī radās

noziedzīgs nodoms, kas vērsts uz narkotiskās vielas neatļautu iegādāšanos turpmākās realizācijas nolūkā.

/pers. B/ pirmstiesas izmeklēšanā nenoskaidrotos apstākļos, ne vēlāk kā 2022. gada 6. oktobrī, neatļauti iegādājās un glabāja savā dzīvesvietā

/adrese/, tālākas realizācijas nolūkā narkotisko vielu lielā apmērā – ne mazāk kā 11,3285 g baltas krāsas narkotisko vielu, kas satur 75% jeb 8,4964 g

kokaīna.

Turpinot realizēt savu noziedzīgo nodomu par narkotiskās vielas glabāšanu un realizēšanu, 2022. gada 6. oktobrī /pers. B/ vienojās telefoniski ar

narkotiskās vielas pircēju /pers. A/ par tikšanās vietu. 2022. gada 6. oktobrī /pers. B/ ap plkst. 18.10 /adrese/ satikās ar /pers. A/ un neatļauti realizēja

viņam daļu no neatļauti iegādātās un realizācijas nolūkā glabātās narkotiskās vielas – 1,9488 g baltas krāsas vielas, kas satur 75% jeb 1,4616 g kokaīna

–, samaksājot 200 EUR. /pers. B/ aizturēšanas laikā 2022. gada 6. oktobrī plkst. 18.13 pēc adreses /adrese/, /pers. B/ nometa uz zemes par

narkotiskās vielas kokaīna realizāciju saņemtos naudas līdzekļus 200 EUR apmērā.

2022. gada 6. oktobrī /pers. B/ faktiskās dzīvesvietas kratīšanas laikā /adrese/, policijas darbinieki atrada un izņēma atlikušo /pers. B/ iegādāto un

realizācijas nolūkā glabāto narkotisko vielu lielā apmērā – 9,3797 g baltas krāsas vielu, kas satur 75% jeb 7,0348 g kokaīna.

Saskaņā ar likuma “Par Krimināllikuma spēkā stāšanos un piemērošanas kārtību” 2. pielikumu “Kritēriji nelikumīgā apritē esošu narkotisko un

psihotropo vielu un zāļu, kā arī vielu, kas var tikt izmantotas narkotisko un psihotropo vielu nelikumīgai izgatavošanai (prekursori), iedalījumu apmēriem”

minētais /pers. B/ iegādātais, realizācijas nolūkā glabātais un realizētais kokaīna daudzums (8,4964 g) pārsniedz apmēru, sākot ar kuru daudzums

atzīstams par lielu.

[2.2] Ar savām darbībām /pers. B/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 253.1 panta trešajā daļā.

Motīvu daļa

[3] Apsūdzētais /pers. B/ tiesas sēdē apliecināja, ka viņam ir saprotama valsts apsūdzības uzturētāja apsūdzība pēc Krimināllikuma 253.1 panta

trešās daļas, sevi par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā atzina, izdarīto nožēloja. Apsūdzētais /pers. A/ tiesas sēdē apliecināja, ka viņam ir

saprotama valsts apsūdzības uzturētāja apsūdzība pēc Krimināllikuma 253.1 panta pirmās daļas, sevi par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā

neatzina, uzskata, ka ir bijusi provokācija, kūdīšana. Nevienam narkotikas negribēja pirkt.

[4] Lai gan /pers. A/ savu vainu noliedz, tiesa atzīst, ka viņš neatļauti iegādājās, glabāja narkotisko vielu realizācijas nolūkā, kā arī neatļauti realizēja

narkotisko vielu, kas izriet no paša, /pers. B/, liecinieku liecībām un pārējiem lietas materiālos fiksētajiem un tiesas izmeklēšanā pārbaudītajiem

pierādījumiem, kā arī saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 512. panta otro daļu pierādījumiem un dokumentiem, kuri norādīti lēmumā par krimināllietas

nodošanu tiesai, to kopumā un savstarpējā saistībā, un viņa noziedzīgās darbības pareizi kvalificētas pēc Krimināllikuma 253.1 panta pirmās daļas.

Vērtējot /pers. B/ darbību juridisko kvalifikāciju, tiesa atzīst, ka viņa izdarītais noziedzīgais nodarījums pareizi kvalificēts pēc Krimināllikuma 253.1

panta trešās daļas, jo /pers. B/ neatļauti iegādājās un glabāja narkotisko vielu realizācijas nolūkā lielā apmērā, kā arī neatļauti realizēja narkotisko vielu.

Pierādījumus, kas nav norādīti lēmumā par krimināllietas nodošanu tiesai un kurus procesa dalībnieki nav lūguši pārbaudīt tiesas sēdē, tiesa nevērtē

un spriedumu uz tiem nepamato.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 127. panta pirmo daļu pierādījumi kriminālprocesā ir jebkuras likumā paredzētā kārtībā iegūtas un noteiktā

formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus kriminālprocesā iesaistītās personas savas kompetences ietvaros izmanto pierādīšanas priekšmetā ietilpstošo

apstākļu esamības vai neesamības pamatošanai.

Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 131. panta pirmajai un otrajai daļai par pierādījumu kriminālprocesā var būt ziņas par faktiem, ko savā liecībā

pratināšanas vai aptaujas laikā sniedz persona par kriminālprocesā pierādāmajiem apstākļiem un ar tiem saistītajiem faktiem un palīgfaktiem. Liecība ir arī

izmeklēšanas iestādei, prokuratūrai vai tiesai adresēts personas pašas uzrakstīts un parakstīts ziņojums, iesniegums vai paskaidrojums par noziedzīgu

nodarījumu, konkrētiem faktiem vai apstākļiem.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 128. panta otro daļu, cik ticamas ir pierādīšanā izmantojamās ziņas par faktiem, izvērtē, aplūkojot visus

kriminālprocesa laikā iegūtos faktus vai ziņas par faktiem kopumā un savstarpējā sakarībā.

Tiesa, izskatot krimināllietu, ir ņēmusi vērā Kriminālprocesa likuma 489. panta nosacījumus, proti, saskaņā ar procesa dalībnieku sniegto viedokli

aicināti liecinieki, kuru liecības iekļautas tiesā izmantojamo pierādījumu uzskaitījumā, un nopratināti, kā arī aicināti aizstāvības lūgtie liecinieki. Ievērojot

minēto, pirmstiesas procesā liecībās fiksētās ziņas, kas nav jāpārbauda saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 501. pantu, tiesa izmanto nolēmumā savu

secinājumu pamatošanai.

[5] Saskaņā ar Krimināllikuma 1. panta pirmo daļu pie kriminālatbildības saucama un sodāma tikai tāda persona, kura ir vainīga noziedzīga

nodarījuma izdarīšanā, tas ir, kura ar nodomu (tīši) vai aiz neuzmanības izdarījusi šajā likumā paredzētu nodarījumu, kam ir visas noziedzīga nodarījuma

sastāva pazīmes.

Noziedzīgā nodarījuma kvalifikācija ir pilnīgas atbilstības konstatēšana starp nodarījuma faktiskajām pazīmēm un Krimināllikuma normā paredzētā

noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmēm (U. Krastiņš. Noziedzīgs nodarījums – Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2000, 26. lpp., 27. lpp.). Tikai tajā

gadījumā, ja noziedzīgā nodarījuma faktiskās pazīmes sakrīt ar konkrētā noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmēm, kas paredzēti Krimināllikumā, ir pamats

atzīt, ka ir izdarīts noziedzīgs nodarījums un to pareizi kvalificēt. Tādējādi, lai pareizi kvalificētu konkrēto noziedzīgo nodarījumu, vispirms ir jānoskaidro šī

noziedzīgā nodarījuma faktiskie apstākļi, jo īpaši tie, kuriem ir nozīme noziedzīgā nodarījuma kvalificēšanā. Tās ir pazīmes, kas raksturo konkrētā

noziedzīgā nodarījuma obligātos četrus elementus – noziedzīgā nodarījuma objektu, objektīvo pusi, subjektu un subjektīvo pusi (Augstākās tiesas

Senāta Krimināllietu departamenta 2013. gada 14. maija lēmums lietā Nr. SKK-39/2013).

[6] Atbilstoši liecinieka /pers. H/ 2022. gada 4. oktobra iesniegumā sniegtajām ziņām viņam ir paziņa /pers. A/, kurš realizē kokaīnu. /pers. A/ tiek

nodota nauda un viņš dodas pie savas paziņas, ko /pers. H/ nepazīst, bet dzīvo /adrese/ (1. sējums, lietas 2. lapa).

[7] Lietā nav strīda, ka /pers. A/ ar /pers. H/ ir pazīstami, kā arī /pers. A/ ar /pers. B/ ir pazīstami.

2022. gada 4. oktobra Protokolā par uzrādīšanu atpazīšanai pēc fotogrāfijām /pers. H/ atpazīst /pers. A/ kā personu, kas realizē kokaīnu (1.

sējums, lietas 7.-8. lapa). Savukārt /pers. A/ 2022. gada 25. novembra Protokolā par uzrādīšanu atpazīšanai pēc fotogrāfijām atpazina /pers. H/ (1.

sējums, lietas 202.-203. lapa).

[8] Policijas pārstāvju rīcībā bija informācija, ka /pers. A/ realizē narkotiskās vielas, kas bija par pamatu kriminālprocesa uzsākšanai, lēmuma

pieņemšanai par sakaru līdzekļu kontroli un speciālā izmeklēšanas eksperimenta veikšanu, ko par likumīgu un pamatotu atzina Rīgas pilsētas tiesas

tiesnese (1. sējuma lietas 30., 34., 35. lapa).

[8.1] Vērtējot speciālā izmeklēšanas eksperimenta nepieciešamību, mērķis bija noskaidrot vietu, kur tiek glabātas un fasētas narkotiskās vielas, kā

arī, lai no nelikumīgās apgrozības izņemtu narkotiskās vielas, visticamāk, lielos apmēros.

Kā redzams no lietas materiāliem, /pers. H/ bija sniedzis ziņas par /pers. A/ darbībām.

[8.2] Kriminālprocesa likuma 225. panta pirmā daļa paredz, ka speciālo izmeklēšanas eksperimentu veic, pamatojoties uz izmeklēšanas tiesneša

lēmumu, ja ir pamats uzskatīt, ka:

1) persona agrāk ir izdarījusi noziedzīgas darbības un gatavojas izdarīt vai ir uzsākusi tādas pašas noziedzīgas darbības;

2) konkrēto noziedzīgu nodarījumu var pārtraukt uzsāktā kriminālprocesa ietvaros;

3) eksperimenta rezultātā var iegūt ziņas par pierādāmajos apstākļos ietilpstošajiem faktiem, un ja bez šīs darbības nepieciešamo ziņu iegūšana ir

neiespējama vai apgrūtināta.

Kā redzams no izmeklēšanas tiesneša lēmuma, tiesnesis ir vērtējis procesa virzītājas ierosinājumu un atzinis, ka iesniegtie kriminālprocesa materiāli

pamato eksperimenta veikšanu.

[8.3] Augstākā tiesa ir paudusi atzinumu, ka saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 225. panta pirmo daļu speciālo izmeklēšanas eksperimentu veic,

pamatojoties uz izmeklēšanas tiesneša lēmumu, minētā speciālā izmeklēšanas darbība ir pakļauta tiesas priekškontrolei. Minētā izmeklēšanas darbība ir

pakļauta arī tiesas pēckontrolei. Tas nozīmē, ka pierādījumu galīgo novērtējumu – proti, to attiecināmības, pieļaujamības, ticamības un pietiekamības

novērtēšanu veic tiesa, kas iztiesā krimināllietu pēc būtības (Augstākās tiesas 2015. gada 7. augusta lēmums lietā Nr. SKK-303/2015,

(11221019209)).

[8.4] Tiesa atzīst, ka eksperimenta veikšanai pastāvēja Kriminālprocesa likuma 225. panta pirmās daļas 3. punkta pamats, tā kā no /pers. H/

sniegtajām ziņām izrietēja, ka /pers. A/ jau agrāk varētu būt realizējis narkotisko vielu – kokaīnu –, un gatavojas veikt narkotisko vielu realizāciju.

Pretēji aizstāvības argumentam, tiesa secina, ka nav pamata apšaubīt ar minētajiem procesuālajiem dokumentiem iegūto ziņu patiesumu. Šādos

apstākļos pamats kriminālprocesa uzsākšanai bija informācija par to, ka tieši /pers. A/ realizē narkotiskās vielas.

[9] Tiesai nav pamata neticēt /pers. H/ sniegtajām liecībām, kuras ir viena otru papildinošas un kopumā nemainīgas.

/pers. H/ 2022. gada 4. oktobra liecībās (1. sējums, lietas 5.-6. lapa) detalizēti skaidroja, kāda ir shēma, kādā /pers. A/ realizē kokaīnu, proti,

/pers. A/ iedod naudu, un tad /pers. A/ dodas pakaļ pie sava piegādātāja, kā lietā noskaidrots /pers. B/, kur nodod viņam naudu un saņem safasētu

kokaīnu. Liecībās ir sīki aprakstītas visas darbības, kā tiek realizētas narkotiskās vielas.

Kā redzams no šī nopratināšanas protokola, /pers. H/ ir izskaidrotas viņa tiesības, kas paredzētas Kriminālprocesa likuma 110. pantā, tostarp

iesniegt sūdzības par pratināšanas norisi pirmstiesas procesa laikā, juridiskās palīdzības sniegšanai uzaicināt advokātu, kā arī tika brīdināts par

pienākumiem, kas noteikti Kriminālprocesa likuma 111. pantā, proti, ka lieciniekam jāsniedz tikai patiesas ziņas, ko /pers. H/ ir apliecinājis ar savu

parakstu. Vienlaicīgi /pers. H/ tika brīdināts par kriminālatbildību pēc Krimināllikuma 300. panta par apzināti nepatiesu liecību sniegšanu, ko /pers. H/ ir

apliecinājis ar savu parakstu. Ir sniedzis liecības un, veicot ierakstu latviešu valodā, apstiprinājis, ka no viņa vārdiem pierakstīts pareizi, izlasīja, apliecinot

to ar savu parakstu. Nekādas piezīmes, iebildumus viņš nav iesniedzis.

[10] Tiesa kā pamatotu atzīst /pers. A/ liecināto, ka viņš bija /pers. H/ parādā ap 1000 EUR, kas sakrīt ar /pers. H/ liecināto, proti, ka bija parāds

kādi 800 EUR, tomēr tas neapstiprina /pers. A/ izvirzīto versiju, ka, paņemot naudu no /pers. H/ it kā lai no /pers. B/ nopirktu kokaīnu, viņš izdomāja

iedoto naudu 200 EUR atdot /pers. B/ kā parādu.

[10.1] /pers. B/ par šādu /pers. A/ versiju neliecināja. No /pers. B/ liecībā izriet, ka viņš palīdzēja /pers. A/ iegādāties kokaīnu. Viņi apmainījās.

/pers. A/ iedeva 200 EUR un /pers. B/ /pers. A/ kokaīnu. Tas, ka nauda tiktu dota kā parāds, nav patiesība. /pers. B/ apstiprināja, ka /pers. A/ bija

parādā /pers. B/, bet ne tik daudz.

[10.2] Bez minētā, kā izriet no /pers. B/ liecinātā, ko apstiprināja arī liecinieks, policijas darbinieks, /pers. I/, /pers. B/ aizturēšanas brīdī, policijas

darbiniekiem iepazīstinot ar sevi, /pers. B/ /pers. A/ iedotās naudas banknotes nometa zemē. Minēto apliecina arī 2022. gada 6. oktobra Notikuma

vietas apskates protokols (2. sējums lietas 20., 21., 22., 23. lapa). Šādas /pers. B/ darbības netieši apliecina, ka /pers. A/ iedotā nauda /pers. B/ nebija

parāds, bet gan samaksa par kokaīnu /pers. B/, turklāt tiesas sēdē /pers. B/ apliecināja, ka nauda bija iedota apmaiņā pret kokaīnu.

[11] Kā liecināja /pers. H/, satiekoties 2022. gada 6. oktobrī, viņš /pers. A/ nodeva 200 EUR, tad /pers. A/ devās pie sava piegādātāja, tas ir,

/pers. B/. Tad /pers. A/ /pers. H/ piezvanīja un pateica, ka ir neliela kavēšanās, bet kokaīnu saņems. Abi satikās /adrese/ stāvlaukumā. Tikšanās laikā

/pers. A/ nodeva /pers. H/ baltas krāsas kancelejas aploksni, kurā iekšā atradās salvetes vīstoklis un folija vīstoklis, kurus /pers. H/ nevēra vaļā. Tikšanās

laikā /pers. A/ teica, ka tas ir labas kvalitātes kokaīns un viņš tagad dosies uz mājām, lai /pers. H/ iedod viņam iešņaukt nedaudz kokaīna. Pēc tam, kad

bija ieradušies pie /pers. H/ mājām kāpņu telpā, policija veica viņu aizturēšanu.

To, ka /pers. A/ kopā ar /pers. H/ gāja uz /pers. H/ mājām, pirmstiesas procesā un tiesā liecināja arī /pers. A/.

No /pers. A/ sākotnēji sniegtajām liecībām izriet, ka /pers. H/ ar viņu sazinājās un jautāja, vai var izpalīdzēt iegādāties kvalitatīvu kokaīnu. /pers. A/

pats ar to nedarbojas. Tā kā /pers. A/ bija /pers. H/ parādā par marihuānu, kuru no /pers. H/ iepriekš iegādājās un par ko /pers. A/ aizturēja citā

kriminālprocesā, /pers. A/ piekrita dabūt 2 g kokaīna ar norunu, ka /pers. H/ pievērs acis uz /pers. A/ parādu.

To, ka /pers. A/ aizliegtās vielas lietoja un viņam konstatēts narkotisko vielu reibums, apliecina kā paša sniegtās liecības, tā arī 2022. gada 6.

oktobra Medicīniskās pārbaudes protokols Nr. 1300 narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmes noteikšanai ar Ķīmiski toksikoloģiskās

izmeklēšanas rezultātiem Nr. 6206 (1. sējums, lietas 105, 106., 107. lapa).

Šādos apstākļos aizstāvības un /pers. A/ iebildumi, ka /pers. H/ draudēja /pers. A/, un viņš baidījās no /pers. H/, neapstiprinās. /pers. A/ došanās

atpakaļ pie /pers. H/ pēc naudas nodošanas /pers. B/ nepamato /pers. A/ izvirzīto versiju par bailēm vai vēlmi ieriebt /pers. H/, atdodot naudu /pers. B/.

[11.1] Tiesa nesaskata pamata /pers. H/ aprunāt /pers. A/, ievērojot [9] minēto. /pers. H/ labprātīgi piedalījās speciālās izmeklēšanas

eksperimentā, ko apliecināja arī lieciniece, policijas darbiniece /pers. J/, un pats /pers. H/. /pers. H/ liecības kopumā ir nemainīgas un konsekventas,

liecinot par apstākļiem, kādā veidā tika iedota nauda un saņemts kokaīns, kas apstiprinās arī ar /pers. A/ pirmstiesas procesā sniegtajām liecībām.

[12] Personas liecībām zināmā mērā ir subjektīvs raksturs, jo tās atkarīgas no personas individuālām spējām uztvert un reproducēt lietā nozīmīgus

apstākļus, taču liecību ticamība tiek izvērtēta kopsakarā ar citiem pierādījumiem.

[12.1] Tas vien, ka neviens no policijas darbiniekiem tiesas sēdē nevarēja norādīt, kādos apstākļos /pers. H/ ieradās policijā par iespējamo

narkotisko vielu realizāciju un ko realizē /pers. A/, un ne policijas darbinieki, ne /pers. H/ neliecināja, vai/ka /pers. H/ būtu iepazīstināts ar speciālās

izmeklēšanas eksperimenta uzdevumu, nenozīmē, ka liecinieki, policijas darbinieki, un /pers. H/ ir snieguši nepatiesas liecības, un /pers. H/ nav izpratis

speciālā izmeklēšanas eksperimenta būtību. Lietas materiāli neapstiprina aizstāvības versiju, ka /pers. H/ līdz 2022. gada 4. oktobrim prasot /pers. A/

iegādāties narkotikas, iedomājās vērsties policijā, mēģinot gūt labvēlību pret viņu ierosinātā krimināllietā.

[12.1.1] Tiesa ņem vērā Eiropas Cilvēktiesību tiesas norādes, ja privāts ziņotājs vēršas iestādēs ar sūdzību par kādas personas nodomu izdarīt

noziegumu, ir jāpārbauda, vai ziņotājam pašam nav slepenu nodomu (Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2008. gada 24. jūnija spriedums lietā “Miliniene

v. Lithuania”, iesniegums Nr. 74355/01, 34.-41. punkts).

Vērtējot, vai /pers. H/ bija slepeni nodomi, tiesa secina, ka tādi šajā lietā nav konstatēti. Lai arī no lietas izriet, ka arī /pers. H/ bija iesaistīts

noziedzīgās darbībās aizliegto vielu apritē, šis fakts automātiski nenorāda, ka viņam bija slepeni nodomi, jo lietā nav pierādījumu tam, ka viņam būtu

interese panākt tieši /pers. A/ saukšanu pie kriminālatbildības. Bez minētā /pers. H/ sākotnējās liecības apstiprinājās, veicot eksperimentu.

Šādos apstākļos lietas materiāli un iegūtie pierādījumi neapstiprina, ka /pers. H/ /pers. A/ būtu aprunājis vai tādējādi vēlējies pamudināt /pers. A/ uz

noziedzīga nodarījuma izdarīšanu. Tiesa nekonstatē /pers. H/ personiskus motīvus, kuru dēļ viņam bija pamats vērsties tiesībsargājošās iestādēs. Tas, ka

viņš labprātīgi vērsās policijā, nenorāda uz mērķētiem centieniem provocēt noziedzīga nodarījuma izdarīšanu.

[12.1.2] 2022. gada 4. oktobra Ierosinājums apstiprina, ka /pers. H/ ir iepazīstināts ar speciālā izmeklēšanas eksperimenta uzdevumu (1. sējums

lietas 34. lapa). Proti, /pers. H/ sazināsies ar /pers. A/ ar mērķi iegādāties 2 g kokaīna par 200 EUR. Gadījumā, ja /pers. A/ neatbildēs uz ziņām, telefona

zvaniem vai īsziņām, /pers. H/ jāzvana vai jāraksta atkārtoti. Sarunas laikā, sazvanoties vai sarakstoties, /pers. H/ sarunās iegādāties aizliegtās vielas, pēc

kā ieradīsies norunātajā laikā un vietā, kur satiksies ar /pers. A/. Pēc vienošanās par aizliegto vielu un naudas nodošanu /pers. H/ dosies uz norunāto vietu

norunātajā laikā un veiks apmaiņu, nododot /pers. A/ vai novietos /pers. A/ norādītajā vietā vai nodos to personai, kura saistīta ar minēto noziedzīgo

nodarījumu, no policijas darbiniekiem saņemto, iepriekš kriminālprocesā apskatīto un/vai iezīmēto naudu, kas nepārsniedz 200 EUR, pēc kā no /pers. A/

vai no viņu norādītās vietas vai no personas, kura saistīta ar minēto noziedzīgo nodarījumu, saņems norunāto aizliegto vielu, ko nekavējoties nodos

policijas darbiniekiem kā pierādījumu. Ja būs notikusi cenas maiņa, tad /pers. H/ atlikusī nauda jāizsniedz policijas darbiniekiem.

[12.1.3] Arī pēc speciālā izmeklēšanas eksperimenta, 2022. gada 6. oktobrī plkst. 19.37, /pers. H/ sniedza liecības, no kurām izriet, ka šajā

datumā /pers. A/ norādīja, ka šodien varēs iegādāties 2 g kokaīna. Pēc saziņas ar /pers. A/ /pers. H/ izklāstīja policijas darbiniekiem eksperimenta gaitu

un pārjautāja tālākas darbības. Tika dots uzdevums satikšanos organizēt pēc aptuveni 30 minūtēm.

[12.1.4] Šādos apstākļos nav pamatota aizstāvības norāde, ka /pers. H/ nav izskaidrots, kādas darbības jāveic, lai neizprovocētu un neuzkūdītu

/pers. A/ izdarīt noziedzīgu nodarījumu.

[13] Krimināllietā nav strīda, ka /pers. A/ izmantoja Telegram kontu /numurs/. Tāpat nav strīda, ka /pers. B/ iesauka Telegram kontā bija /iesauka/,

ko apliecināja gan /pers. A/, gan par to liecināja /pers. H/, saņemot no /pers. A/ ekrānuzņēmumu ar ziņām par to, ka /pers. B/ ir izlasījis /pers. A/ nosūtīto

ziņu.

[14] To, ka /pers. H/ ar /pers. A/ sazvanījās jau 2022. gada 1. oktobrī, liecināja gan /pers. H/, gan /pers. A/. Pēc tam 2022. gada 3. oktobrī tika

norunāts, ka kokaīnu varēs piegādāt 2022. gada 5. oktobrī.

[14.1] Speciālais izmeklēšanas eksperiments tika uzsākts 2022. gada 5. oktobrī ap plkst. 13.00, kad /pers. H/ mobilā telefona aplikācijā Telegram

mēģināja sazvanīt /pers. A/. Apstāklis, ka /pers. A/ /pers. H/ jautā: .. vai pajautāt cilvēkam uz cikiem rīt vajadzēs agrāk.., tā kā 2022. gada 5. oktobrī

/pers. H/ nevarēja /pers. A/ sazvanīt, un, kā noskaidrots, /pers. A/ gulēja, sarunāts, ka tikšanās būs 2022. gada 6. oktobrī (1. sējums, lietas 41., 42.-43.,

68.-72. lapa). Minētais tiesas ieskatā liecina par /pers. A/ narkotisko vielu realizēšanas nolūku nevis apstiprina aizstāvības un /pers. A/ versiju, ka /pers.

A/ ir piespiests realizēt kokaīnu.

[14.2] Tiesa atzīst, ka /pers. A/ neatļauti iegādājās, glabāja narkotisko vielu realizācijas nolūkā, kā arī neatļauti realizēja narkotisko vielu.

[15] Tiesas sēdēs laikā liecinieks, policijas darbinieks /pers. I/, /pers. M/ papildus pieaicinātais liecinieks /pers. N/ un /pers. J/ precīzi neatcerējās

lietas apstākļus, tomēr tas nedod pamatu tiesai neticēt pirmstiesas procesā nostiprinātajiem pierādījumiem par speciālā izmeklēšanas eksperimenta

veikšanu.

[15.1] Lai gan policijas darbinieku liecības nav pašas par sevi uzskatāms par absolūti ticamām un neapstrīdamām, tomēr policijas darbinieku

liecinātajam par notikumiem, kas risinājušies, tiem pildot savus dienesta pienākumus, ir piešķirama augsta ticamības pakāpe. Lai konstatētu, ka policijas

darbinieki ir snieguši nepatiesas liecības, ir nepieciešami pārliecinoši pierādījumi (Administratīvās apgabaltiesas 2005. gada 3. decembra spriedumu

lietā Nr. AA13-05/5 un 2005. gada 9. decembra spriedumu lietā Nr. 666-05/5).

Eiropas Cilvēktiesību tiesa atzīmējusi, ka gadījumos, kad tiek apstrīdēta pierādījumu ticamība, ļoti būtiski ir nodrošināt taisnīgu procedūru, kurā var

izvērtēt šādu pierādījumu pieļaujamību (Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2009. gada 10. marta spriedums lietā ”Bykov v. Russia”, iesnieguma

Nr.4378/02).

[15.2] Kriminālprocesā nopratināti eksperimenta veicēji, tostarp nopratināts procesa virzītājs, liecinieki, visiem procesa dalībniekiem nodrošināta

iespēja neierobežoti uzdot jautājums, līdz ar to tiesa uzskata, ka ir nodrošināta taisnīga procedūra.

Tas, ka policijas darbinieki tiesas sēdē nevarēja precīzi izklāstīt notikuma apstākļus, jo tos nespēja atcerēties, ievērojot darba apstākļus un

intensitāti, nemazina viņu sniegto liecību ticamību un to, kādas darbības tika veiktas pirmstiesas procesā, jo tas atspoguļojas krimināllietas materiālos

policijas darbinieku sagatavotajos ziņojumos, pārskatos un protokolos.

[16] Izmeklēšanas laikā /pers. A/ sniedza pretrunīgas liecības.

[16.1] Tiesa atzīst, ka /pers. A/ ir tiesības sevi neapsūdzēt. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta 2018. gada 6.

novembra lēmumā SKK-643/2018 (lietā Nr. 11518004016) izskaidrots, ka personas tiesības sevi neapsūdzēt ietver sevī arī tiesības neatzīt savu vainu,

kas ir viens no taisnīgas tiesas elementiem.

[16.2] Pirmstiesas procesā /pers. A/ liecināja, ka /pers. H/ viņam zvanīja 2022. gada 6. oktobrī ar lūgumu palīdzēt iegādāties kokaīnu. Pēc naudas

iedošanas /pers. B/ /pers. A/ no /pers. B/ saņēma baltu aploksni, kuru /pers. B/ ielika /pers. A/ jakas kabatā. /pers. A/ aploksni nepārbaudīja, jo

uzticējās /pers. B/ un zināja, ka tur iekšā ir kokaīns. Pēc tam /pers. A/ devās pie /pers. H/, lai nodotu viņam kokaīnu.

Pēc mēneša /pers. A/ savas liecības mainīja un liecināja, ka viņš zvanīja /pers. H/ ar lūgumu, lai /pers. H/ aizdod viņam naudu, jo bija jāatdod citai

personai. /pers. H/ pārzvanīja, norunāja tikties, un /pers. A/ aizgāja pie veikala /nosaukums/ ielā, pēc tam sazinājās ar /pers. B/ Telegram aplikācijā un

paziņoja, ka ir gatavs atdot parādu. Satikās ar /pers. B/ un atdeva naudu. Uzpīpēja, parunāja un gāja atpakaļ pie /pers. H/. Iepriekšējās liecības neuztur,

jo bija trauksmes stāvoklī un baiļu iespaidā.

Tiesas sēdē /pers. A/ liecināja, ka nevienu aploksni neturēja rokās, kas neapstiprinās ar pirmstiesas procesā liecināto un norāda uz /pers. A/ taktiku

mainīt liecības ar vēlmi izvairīties no atbildības un sniegt nepatiesu informāciju. Minēto vēl vairāk pastiprina 2022. gada 25. novembra Protokols par

uzrādīšanu atpazīšanai pēc fotogrāfijām, kur /pers. A/ neatpazina /pers. B/ (1. sējums, lietas 204.-205. lapa). Tiesas sēdē /pers. A/ liecināja, ka pazīst

/pers. B/, paužot, ka ne /pers. B/, ne /pers. H/ nav objektīvi liecinieki. Tiesas ieskatā /pers. A/ zināja, kas atrodas aploksnē, turklāt saņēma to no /pers.

B/, un /pers. A/ paustie apgalvojumi par saviem veselības traucējumiem ir simulatīvi.

[16.3] Lai gan sākotnēji /pers. B/ savu vainu atzina daļēji, vērtējot viņa liecības kopsakarībā ar /pers. A/ un /pers. H/ liecināto, tiesa atzīst, ka /pers.

A/ liecības mainīja apzināti nolūkā izvairīties no kriminālatbildības.

[16.4] Saskaņā ar /vieta/ resocializācijas daļas 2022. gada 9. novembrī sniegtajām ziņām (1. sējums, lietas 188. lapa) /pers. A/ min, ka viņam ir

slikta pašsajūta saistībā ar patstāvīgu trauksmes sajūtu. Neskatoties uz to, ka atbilstoši VSIA “Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs” sniegtajai

informācijai /pers. A/ ir diagnoze: panika, mēreni izteikti, alkohola lietošana (1. sējums, lietas 212. lapa), lietā nav ziņu, ka mēneša laikā no pirmo liecību

sniegšanas viņš būtu vērsies pie ieslodzījuma vietas ārsta ar sūdzībām par trauksmi. Tāpat krimināllietas materiāli nesatur ziņas, ka /pers. A/ trauksmes

iespaidā sākotnēji sniegtās liecības varētu neatbilst to patiesajam saturam. Arī /pers. A/ tēva /pers. T/ liecinātais neapliecina ziņas par /pers. A/ veselības

stāvokli. Bez minētā par /pers. A/ trauksmi /pers. T/ neliecināja.

[16.5] Minētais netieši apliecina, ka /pers. A/ mainīja liecību saturu ar vēlmi mazināt savu vainu un izvairīties no kriminālatbildības.

[17] 2022. gada 6. oktobrī no /pers. H/ policijas iecirknī izņēma baltas krāsas kancelejas aploksni, kurā atradās viens folija vīstoklis, kur iekšā ir

gaišas krāsas nezināmas izcelsmes viela, viens papīra vīstoklis, kur iekšā ir divi folija vīstokļi ar nezināmas izcelsmes vielu (1. sējums, lietas 73., 74., 75.,

76.-77. lapa).

Atbilstoši veiktajām ekspertīzēm (1. sējums, lietas 78., 79.-80., 81., 84.-85. lapa) no aploksnes izņemtie un izpētei iesniegtie 1,9488 g kokaīna

saturošas vielas trīs vīstokļos satur 75% jeb 1,4616 g kokaīna.

Izvērtējot apsūdzētā /pers. A/ sniegtās liecības pirmstiesas un tiesas procesā, tiesa piedod ticamību pirmstiesas un tiesas izmeklēšanas laikā tām

sniegtajām liecībām, kas apstiprinās ar pārējiem pierādījumiem lietā.

Atbilstoši komisijas ķīmiskai ekspertīzei iesniegtajos /pers. A/ un /pers. B/ abu roku plaukstu/pirkstu nomazgājumos ir konstatētas speciālo ķīmisko

vielu maisījuma pēdas. Atrastās speciālo ķīmisko vielu maisījuma pēdas un naudas zīmju ķīmiskai apstrādei izmantotais speciālo ķīmisko vielu maisījums

satur vienus un tos pašus komponentus (1. sējums, lietas 89., 92.-94., 96.-98. lapa), kas apstiprina, ka /pers. A/ nodeva /pers. H/ doto naudu /pers. B/,

un kas sakrīt ar /pers. H/, /pers. A/ un /pers. B/ liecināto.

Saskaņā ar 2022. gada 5. oktobra Apskates protokolu un 2022. gada 5. oktobra Protokolu par naudas zīmju iezīmēšanu iezīmētas operatīvajam

eksperimentam paredzētās četras banknotes ar nominālvērtību 50 EUR, pavisam kopā 200 EUR apmērā (1. sējums, lietas 36., 37., 38., 39. lapa), kas

nodota /pers. H/ (1. sējums, lietas 40. lapa).

[18] Vērtējot lietā esošo pierādījumu ticamību un pietiekamību, tiesa ievēro, ka ne apsūdzētie, ne kāds cits no kriminālprocesā iesaistītajiem visā

kriminālprocesā nav ticami norādījis vai pamatojis iespējamību, ka pastāv objektīvs pamats uzskatīt, ka liecinieki, policijas darbinieki, kā arī /pers. B/ un

/pers. H/ būtu ieinteresēti /pers. A/ notiesāšanā par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kas paredzēts Krimināllikuma 253.1 panta pirmajā daļā.

Ar policijas darbinieku liecībām un 2022. gada 7. oktobra Pārskatu par speciālās izmeklēšanas darbības – speciālais izmeklēšanas eksperiments –

veikšanu (1. sējums, lietas 41. lapa) pierādīts, kāpēc pret /pers. A/ tika veikts speciālais izmeklēšanas eksperiments, proti, lai pārbaudītu iegūtās ziņas par

pierādāmajos apstākļos ietilpstošajiem faktiem, aprīkojot /pers. H/ ar tehniskajiem līdzekļiem un iepazīstinot ar speciālā izmeklēšanas eksperimenta

uzdevumu.

Ievērojot /pers. A/ liecināto pirmstiesas procesā, minētais norāda, ka speciālais izmeklēšanas eksperiments neradīja /pers. A/ neparastus, no

ikdienas atrautus, apstākļus.

[19] Nav pamatots /pers. A/ un aizstāvības arguments, ka /pers. H/ /pers. A/ ir kūdījis.

[19.1] Eiropas Cilvēktiesību tiesa vairākos spriedumos uzsvērusi, ka, izskatot lietu tiesā, valsts institūcijām nākas uzņemties pienākumu atspēkot

aizstāvības argumentus par iespējamo uzkūdīšanu un pārbaudīt pierādījumus par apsūdzētā uzvedību pirms pret viņu sankcionēto speciālo darbību.

Turklāt, izvērtējot, vai apsūdzētais netika uzkūdīts izdarīt noziedzīgas darbības, svarīgi konstatēt iemeslus, kuru dēļ nolemts veikt attiecīgo pasākumu,

izvērtēt cik lielā mērā amatpersonas iesaistījušās attiecīgajā operatīvajā pasākumā, kā uz apsūdzēto izdarītais spiediens (Eiropas Cilvēktiesību tiesas

2004. gada 27. oktobra spriedums lietā „Edwards and Lewis v. the United Kingdom”, iesnieguma Nr. 39647/98 un Nr. 40461/98, 2008.gada

5.februāra spriedums lietā „Ramanauskas v. Lithuania”, iesnieguma Nr. 74420/01).

Jāņem vērā, ka, ierosinot speciālā izmeklēšanas eksperimenta norisi, tā rezultātā var iegūt ziņas par pierādāmajos apstākļos ietilpstošajiem faktiem

un bez šī darbības nepieciešamo ziņu iegūšana ir neiespējama, jo ar citam kriminālprocesā paredzētajām izmeklēšanas darbībām nav iespējams savākt un

nostiprināt pierādījumus par to, ka /pers. A/ iegādājas, glabā aizliegtās vielas, kas paredzētas realizācijai un veic to realizāciju.

Tas, ka /pers. A/ neatbildēja /pers. H/, un rakstīja, ka gulēja, apstiprinās arī ar /pers. A/ liecībām. No speciālā izmeklēšanas eksperimenta laikā un

tiesas sēdē /pers. A/ liecinātā izriet, ka /pers. A/ bieži naktīs nav mājās, pārrodas no rīta, tāpēc aizguļas. Šādos apstākļos /pers. H/ vairākkārtīgu

zvanīšanu nevar uzskatīt par uzkūdīšanu.

Ievērojot [16] analizētās /pers. A/ liecības, tiesas ieskatā /pers. H/ rīcība nav atzīstama nedz par provocējošu, nedz intensīvu. Tāpat, secinot [10],

[11], [14], [16.2] minēto, tiesa ir novērtējusi sniegtās liecības kopsakarā ar pārējiem pierādījumiem lietā, un nav pamata atzīt, ka /pers. H/ provocēja vai

kūdīja /pers. A/ uz noziedzīga nodarījuma veikšanu.

[19.2] No Pārskata par speciālās izmeklēšanas darbības – personu novērošana un izsekošana – (1. sējums, lietas 100., 101., 102. lapa) izriet, ka

2022. gada 6. oktobrī ap plkst. 17.40 tika uzsākta /pers. A/ novērošana un izsekošana, kur /pers. A/ tika fiksēts adresē /adrese/, kur satikās ar /pers. H/

un kur starp abiem notika kaut kāda apmaiņa no rokas rokā, kas sakrīt ar /pers. H/ un /pers. A/ liecināto (kā noskaidrots /pers. H/ nodeva /pers. A/

naudu 200 EUR). Pēc tam abi izšķīrās un /pers. A/ devās uz /adrese/, kur iegāja veikalā, iepirkās un pēc tam ārā pie veikala staigāja apkārt un kādu

gaidīja. Ap plkst. 18.10 pie veikala notika tikšanās starp /pers. A/ un cilvēku, kur starp abiem tikšanās laikā notika kaut kāda apmaiņa. Kā noskaidrots

cilvēks bija /pers. B/, kurš /pers. A/ nodeva aploksni ar kokaīnu, kas atbilst /pers. B/ liecinātajam, savukārt /pers. A/ kokaīna saņemšanu no /pers. B/

noliedz. Pēc nodošanas /pers. A/ devās uz parku, kur satikās ar /pers. H/ un notika kaut kāda apmaiņa un abi devās uz /adrese/, kur kāpņu telpā /pers.

A/ aizturēts. Minētais apstiprina /pers. H/ liecināto, ka /pers. A/ ies ar viņu uz /pers. H/ mājām.

Saskaņā ar speciālā izmeklēšanas eksperimenta audioierakstu (1. sējums, lietas 44., 53.-54., 55. lapa), sarunas tēma ir par kokeru, kur /pers. H/

jautā /pers. A/, vai viņš varēs sabērt uz mājām.

Sarunas netieši apstiprina, ka /pers. A/ ar /pers. H/ sarunā, kur tiksies un nodos no /pers. B/ saņemto kokaīnu. Atskaņojot sarunu /pers. A/, viņš

neatceras un nesaprot par ko ir saruna. Liecināja, ka vienkārši runāja ar /pers. H/. Tiesas ieskatā šāds /pers. A/ skaidrojums nav atzīstams par ticamu un

pamatotu.

No Pārskata izriet, ka pārskatā minētās personas viena otrai kaut ko nodeva un ar kaut ko savā starpā apmainījās.

[19.3] Lai gan policijas darbinieki, kas veica novērošanu, tieši neredzēja, ko /pers. A/ nodeva /pers. H/, ar /pers. H/ liecībām apstiprinās, ka /pers.

A/ iedeva viņam aploksni ar kokaīnu un viņš kopā ar /pers. A/ iegāja /adrese/ kāpņu telpā.

/pers. A/ izmeklēšanas laikā sniedza pretrunīgas liecības, ka gribēja apmānīt /pers. H/, paņemt naudu, atdot /pers. B/ un nekādas narkotikas /pers.

H/ nedot. /pers. H/ draudēja viņam, ka jānes narkotikas. Tajā pašā laikā, atdodot naudu /pers. B/, /pers. A/ atgriežas pie /pers. H/, nekāds konflikts

nenotiek, abi kopā ieiet kāpņu telpā. Šādos apstākļos nav pamatoti /pers. A/ iebildumi, ka viņš baidījās no /pers. H/ draudiem un ka tādi viņa virzienā

bija izteikti.

/pers. A/ kā pretargumentu savai aizstāvībai norāda to, ka pie viņa netika izņemtas narkotiskās vielas, kas apstiprinās arī ar 2022. gada 6. oktobra

/pers. A/ kratīšanas protokolu (1. sējums, lietas 118. lapa), un viņš aizturēts nepamatoti (1. sējums, lietas 104. lapa), un policijas darbinieki tiesas sēdē

neko nevarēja liecināt par notikuma apstākļiem, savukārt pirmstiesas procesā liecināja, ka pats nav realizējis kokaīnu, tikai izpalīdzēja draugam, tas ir,

/pers. H/.

Ievērojot liecību pretrunīgumu un iepriekš konstatēto, tiesa secina, ka /pers. A/ narkotikas jau paspēja nodot /pers. H/, un narkotiku neatrašana pie

viņa nenoliedz viņa vainu inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā.

[19.4] Šādos apstākļos tiesa secina, ka /pers. H/, piedaloties izmeklēšanas eksperimentā un iegādājoties narkotiskās vielas no /pers. A/, nav veicis

darbības, lai provocētu realizēt narkotiskās vielas.

Par provokāciju operatīvā eksperimenta kontekstā uzskatāma rīcība, kas veikta ar nodomu kaitēt personai pret kuru veikts eksperiments.

Provocējoša rīcība izpaužas tādējādi, ka persona, kura nevēlas kaut ko darīt vai šaubās par to, tiek mudināta vai pārliecināta tomēr to darīt. Turklāt nav

svarīgi nevēlēšanās vai šaubu motīvi. Tāpat nav svarīgi mudināšanā vai pārliecināšanā lietotie motīvi (Lieljuksis A. 225. pants. Speciālais izmeklēšanas

eksperiments. Grām.: Kriminālprocesa likuma komentāri. A daļa. Prof. K. Stradas-Rozenbergas zin. red. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2019, 633.

lpp. Ar atsauci uz: Kavalieris A. Provokācija vai operatīvais eksperiments. Pieejams: https://providus.lv/raksti/provokacija-vai-

operativais-eksperiments/).

Tiesa secina, ka /pers. A/ nav nedz mudināts, nedz pārliecināts realizēt narkotiskās vielas, ievērojot [6], [8] un [9] [14.1] konstatēto. /pers. H/ ar

/pers. A/ tikšanās laiku pārcēla, bet tas neliecina, ka būtu pārsniegta pasīva kriminālo darbību izmeklēšanu.

No lietas materiāliem neizriet, ka policijas pārstāvji būtu likuši /pers. H/ vairākas dienas /pers. A/ zvanīt, lūgties un, neskatoties uz saņemto

atteikumu, pierunāt uz narkotisko vielu realizāciju. Pirms speciālā izmeklēšanas eksperimenta veikšanas starp /pers. A/ un /pers. H/ jau bija noruna par

narkotiskas vielas iegādāšanos.

Lietā nav konstatēti fakti, ka /pers. A/ būtu pierunāts realizēt /pers. H/ narkotiskās vielas vai ka /pers. A/ būtu tādā stāvoklī, ka nespētu atteikties

pārdot narkotiskās vielas vai ka realizācija tikusi panākta ar nesamērīgu /pers. H/ komunikācijas intensitāti vai ar kādiem citiem apstākļiem, kādēļ viņa

rīcība būtu uzskatāma par provokāciju. Tas, ka, pabeidzot pirmstiesas procesu, liecībās un tiesas sēdē /pers. A/ izteica iebildumus, ka /pers. H/ viņam

draudēja sarunu laikā un notika narkotiku pārdošanas pieprasījums, neapstiprinās ne ar vienu lietā nostiprināto pierādījumu. Tiesa, ievērojot laiku, kāds

pagājis no /pers. A/ aizturēšanas līdz pirmstiesas procesa pabeigšanai, nekonstatē nevienu no kritērijiem, kas ļautu secināt, ka notikusi uzkūdīšana izdarīt

noziedzīgu nodarījumu.

[20] Tas vien, ka no /pers. A/ personīgi nav izņemts kokaīns, nenozīmē, ka viņš nav neatļauti iegādājies, glabājis narkotisko vielu realizācijas

nolūkā, kā arī neatļauti realizējis narkotisko vielu. Saziņa ar /pers. H/ un pēc tam ar /pers. B/ un naudas saņemšana no /pers. H/, tās nodošana /pers. B/

norāda uz viņa apzinātu rīcību un vēlmi narkotiskās vielas realizēt.

/pers. A/ tiesas sēdē uzsvērtais, ka viņš tikai gribēja /pers. H/ apmānīt un parādu atdot /pers. B/, tiesa neatzīst par argumentu, jo gan paša, gan

/pers. H/ un /pers. B/ liecību izklāsts liecina par pretējo, proti, ka /pers. A/ apzinājās, ko dara un kādam mērķim no /pers. H/ saņēma naudu un kādam

mērķim to nodeva /pers. B/. Nav pamata uzskatīt, ka /pers. A/ nespētu liecināt par lietas faktiskajiem apstākļiem, jo viņa liecības, lai gan pretrunīgas, ir

skaidras un saprotamas. Krimināllietā nav ziņu, ka /pers. A/ būtu ietekmēts no policijas darbinieku puses vai ka viņš nespēj adekvāti sniegt liecības.

Tiesa atzīst, ka minētais liecina par to, ka /pers. A/ ļoti labi zināja, ko dara, bet pirmstiesas un tiesas izmeklēšanā sniedza nepatiesas liecības, lai

izvairītos no kriminālatbildības.

Tiesas vērtējumā /pers. A/ gan varēja atteikties pārdot /pers. H/ kokaīnu, gan arī aiziet prom pēc naudas nodošanas /pers. B/ un neatgriezties pie

/pers. H/, tāpēc tiesa secina, ka /pers. A/ bija nodoms realizēt narkotiskās vielas un tās viņš arī realizēja apsūdzībā norādītajos apstākļos.

Nav iespējams, ka darbības, kas inkriminētas /pers. A/, tiktu veiktas, to nevēloties. Šādas darbības iespējams veikt tikai ar aktīvu, apzinātu,

mērķtiecīgu rīcību, /pers. A/ vēloties veikt šādas darbības, tādējādi viņš noziedzīgo nodarījumu izdarījis ar tiešu nodomu. /pers. A/ rīcība pēc atgriešanās

pie /pers. H/, kopīgi dodoties kāpņu telpā, liecina, ka viņš apzinājās un saprata savu darbību kaitīgumu, apzinājās, ka veic neatļautas darbības ar

narkotiskām vielām. Tādējādi arī /pers. A/ rīcība liecina par subjektīvo pusi – tiešu nodomu.

Ņemot vērā vienu no /pers. A/ paustajām nostājām, ka viņš palīdzēja draugam, juridiskajā literatūrā norādīts, ka iegādāšanās ir darbības, kuru

rezultātā persona iegūst savā valdījumā narkotiskas vai psihotropas vielas-pirkšana, aizņemšanās, dāvinājuma saņemšana,

apmaiņa u.c. Glabāšana ir jebkādas darbības, kas saistītas ar šo vielu atrašanos vainīgā valdījumā (U. Krastiņš, V. Liholaja, A. Niedre.

Krimināltiesības. Sevišķā daļa. Trešais papildinātais izdevums. Tiesu namu aģentūra. 2009. 608. lapa). Ar narkotisko vielu realizēšanu jāsaprot

jebkādi to tālāk nodošanas paņēmieni, ar kuru palīdzību šīs vielas nonāk citas personas īpašumā vai valdījumā – pārdošana, aizdošana, uzdāvināšana,

uzcienāšana, injicēšana citai personai, parāda atdošana, nodošana citai personai bez jebkādiem nosacījumiem. Par narkotisko vai psihotropo vielu

realizēšanas nolūka esamību var liecināt nelegālajā apritē esošu vielu daudzums un iepakojuma veids, apstāklis, ka persona iepriekš nav lietojusi šādas

vielas vai ka pie viņas konstatēto vielu daudzums ir nesamērīgs ar parasti lietoto vielu daudzumu, tas, ka persona jau iepriekš nodarbojusies ar narkotisko

vai psihotropo vielu realizēšanu un tamlīdzīgi objektīvi konstatēto nodarījuma apstākļi (U. Krastiņš, V. Liholaja, A. Niedre. Krimināllikuma sevišķās

daļas komentāri. Rīga, Tiesu Namu aģentūra, 2009., 610. un 616. lapa).

[21] Tas, ka netika veikta /pers. A/ dzīvesvietas kratīšana, nav iemesls apšaubīt /pers. A/ inkriminētās darbības. Jau sākotnēji /pers. H/ liecināja, ka

narkotikas pie /pers. A/ neatrodas, bet /pers. A/ tiekas ar piegādātāju, un atbilstoši minētajam kratīšana tika veikta /pers. B/ dzīvesvietā (2. sējums, lietas

25., 28.-31. lapa).

[22] Aizstāvības ieskatā šaubas par /pers. A/ vainu rada tas, ka aploksne, kas tika izņemta pie /pers. H/, netika pārbaudīta, proti, vai uz tās

konstatējami /pers. A/ pirkstu nospiedumi.

Tiesas ieskatā tas nav izšķirošs pierādījums /pers. A/ vainas pierādīšanā, jo gan paša, gan /pers. H/ liecības apliecina, ka /pers. B/ iedeva aploksni

ar kokaīnu.

Apstāklis, ka apsūdzētais un viņa aizstāvis citādāk vērtē lietā esošus pierādījumus, nevar būt par pamatu /pers. A/ attaisnošanai.

[23] No Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6. panta izriet tiesas pienākums argumentēt spriedumu, bet tas nav

saprotams kā prasība detalizēti atbildēt uz jebkuru argumentu (sk., piemēram, 61. punktu 1994. gada 19. aprīļa spriedumā “Van de Hurk v The

Netherlands” (iesnieguma Nr. 16034/90)). Tiesnesim ir jāuzklausa visi argumenti, bet viņam nav pienākums detalizēti atrunāt jebkuru iesniegumu vai

skaidri atbildēt uz jebkuru paskaidrojumu. Tiesai ir atļauts izvērtēt argumentus, kurus tā uzskata par nozīmīgiem no tiesību viedokļa (sk. Eiropas

Cilvēktiesību tiesas komisijas 1986. gada 13. oktobra lēmumu lietā 10153/82 Austria). Līdz ar to tiesa nevērtē visus aizstāvja tiesas debatēs izteiktos

iebildumus un argumentus.

[23.1] Nav pierādījumu nozīmes tam, kad un kādā vietā iepazinās /pers. A/ un /pers. H/. Lietā ir noskaidrots, ka abi savā starpā ir pazīstami. Tāpat

lietā noskaidrots, ka /pers. A/ no /pers. H/ bija iegādājies marihuānu.

[24] Tiesa atzīst, ka ar lietas materiāliem kopumā un savstarpējā saistībā ir pierādīta /pers. A/ vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas

paredzēts Krimināllikuma 253.1 panta pirmajā daļā, un /pers. B/ vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 253.1 panta

trešajā daļā.

Pierādījumu pietiekamības kritērijs ir saprātīgu šaubu esība vai neesība par apsūdzētā vainīgumu, kura izvērtēšana ir tiesas, kas izskata lietu pēc

būtības, kompetencē (Augstākās tiesas 2020. gada 6. oktobra lēmums lietā Nr. SKK-77/2020 (11181005715)

ECLI:LV:AT:2020:1006.11181005715.6.L.).

Izvērtējot pierādījumus, tiesa ņem vērā Senāta 2021. gada 13. maija lēmumā lietā Nr. SKK – 89/2021 (

ECLI:LV:AT:2021:0513.11091099518.5.L) ietverto atziņu, ka nav izšķirošas nozīmes, kādi pierādījumi – tiešie vai netiešie – tiek izmantoti apsūdzētā

vainīguma pierādīšanā, bet nozīme ir tam, vai to pierādījumu kopums ir pietiekams un ticams, lai varētu izdarīt secinājumu par apsūdzētā vainīgumu.

Izskatāmajā lietā tiesai nerodas nekādas šaubas par to, ka /pers. A/ un /pers. B/ noziedzīgos nodarījumus ir izdarījuši tieši tādos apstākļos, kādi tie

ir norādīti celtajā apsūdzībā, tiesa apsūdzību uzskata par pilnībā pierādītu.

Tiesa, novērtējot /pers. A/ liecības tiesas sēdē un aizstāvības pozīciju, uzskata, ka pretrunīgās liecības ir viņa izraudzīta aizstāvības pozīcija ar mērķi

izvairīties no atbildības par izdarīto noziegumu.

[25] Saskaņā ar Krimināllikuma 7. pantu Krimināllikuma 253.1 panta pirmajā daļā paredzētais noziedzīgais nodarījums ir smags noziegums,

savukārt Krimināllikuma 253.1 panta trešajā daļā paredzētais noziedzīgais nodarījums – sevišķi smags.

[26] Nosakot sodu, tiesa saskaņā ar Krimināllikuma 35., 46. pantu ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, vainīgā

personību, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

[26.1] Noziedzīgā nodarījuma raksturu nosaka apdraudēto interešu (nodarījuma objekta) nozīmīgums, proti, “jo nozīmīgāks ir noziedzīgā

nodarījuma objekts, tas ir, ar Krimināllikumu aizsargātā interese, jo kaitīgāks ir attiecīgais noziedzīgais nodarījums” (Krastiņš U. Liholaja V., Niedre A.

Krimināltiesības. Vispārīgā daļa. Trešais papildinātais izdevums. Zinātniskais redaktors prof. U. Krastiņš – Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2008,

93.lpp.).

Ar Krimināllikuma 253.1 pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu nav radīts tiešs mantisks zaudējums vai kaitējums, taču tiesa atzīst, ka noziedzīgais

nodarījums apdraud sabiedrības vispārējo drošību, iedzīvotāju veselību un sabiedrisko kārtību, jo saistīts ar narkotisko un psihotropo vielu nelegālu apriti

un izplatību iedzīvotāju vidū, radot viņiem atkarības un sociālo funkciju traucējumus.

[26.2] Noskaidrotas /pers. B/ un /pers. A/ personības.

[26.2.1] Izanalizējot /pers. B/ personību, noskaidrots, ka viņš:

- administratīvi nesodīts, agrāk nesodīts (1. sējums, lietas 222. lapa);

- atbilstoši Nacionālā veselības dienesta sniegtajām ziņām laika posmā no 2021. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 10. oktobrim par /pers. B/ nav

iekļauta narkoloģiskā pacienta karte, kā arī karte pacientam ar psihiskiem un uzvedības traucējumiem (1. sējums, lietas 25. lapa);

- saskaņā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras sniegtajām ziņām uz 2022. gada 12. oktobri /pers. B/ ienākumu nav; pēdējie ienākumi bija

periodā no 2020. gada 22. janvāra līdz 2020. gada 21. aprīlim, kad /pers. B/ saņēma bezdarbnieka pabalstu (1. sējums, lietas 225.-228. lapa);

- No 2022. gada 16. decembra Darba līguma izriet, ka /pers. B/ nodarbināts SIA “/nosaukums/” kā /amats/ (2. sējums, lietas 79.-84. lapa);

- no vārdiem tiesas sēdē noskaidrots, ka vidējā izglītība, neprecējies, apgādājamo nav, ir pastāvīga dzīvesvieta, agrāk nesodīts, citu

kriminālprocesu nav.

[26.2.2] Izanalizējot /pers. A/ personību, noskaidrots, ka viņš:

- administratīvi nesodīts (1. sējums, lietas 13. lapa);

- agrāk nesodīts (1. sējums, lietas 14. lapa);

- saskaņā ar Nacionālā veselības dienesta sniegtajām ziņām laika posmā no 2021. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 10. oktobrim par /pers. A/ nav

iekļauta narkoloģiskā pacienta karte, kā arī karte pacientam ar psihiskiem un uzvedības traucējumiem (1. sējums, lietas 25. lapa);

- no 2022. gada 7. jūnija Darba līguma izriet, ka /pers. A/ nodarbināts SIA “/nosaukums/” par /amats/ (1. sējums, lietas 165.-171. lapa);

- atbilstoši /vieta/ resocializācijas daļas raksturojumam par /pers. A/ viņš izmanto dienas pastaigas, telefoniski sazinās ar savu tēvu. Nav pieļāvis

disciplinārpārkāpumus, nav saņēmis pamudinājumus. Saskarsmē ar administrāciju pieklājīgs, vērsts uz sadarbību. Konfliktsituācijās ar citiem

notiesātajiem neiesaistās (1. sējums, lietas 188. lapa);

- no VSIA “Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs” izziņas izriet, ka /pers. A/ konsultēts Ambulatorajā centrā “/nosaukums/” kopš 2020. gada

11. decembra, pēdējo reizi 2022. gada 29. septembrī, diagnoze: panika, mēreni izteikta, alkohola lietošana (1. sējums, lietas 212. lapa);

- no vārdiem tiesas sēdē noskaidrots, ka neprecējies, vidējā izglītība, apgādājamo nav, līdz apcietinājumam bija pastāvīga dzīvesvieta, strādāja,

agrāk nesodīts, ierosināts vēl viens kriminālprocess.

[26.3] /pers. B/ konstatēts atbildību mīkstinošs un pastiprinošs apstāklis. /pers. A/ – atbildību pastiprinošs apstāklis.

[26.3.1] Saskaņā ar Krimināllikuma 47. panta otro daļu par /pers. B/ atbildību mīkstinošu apstākli par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu pēc

Krimināllikuma 253.1 panta trešās daļas tiesa atzīst savas vainas vaļsirdīgu atzīšanu un izdarītā nožēlošanu.

Saskaņā ar Krimināllikuma 48. panta pirmās daļas 12. punktu par /pers. B/ atbildību pastiprinošu apstākli noziedzīga nodarījuma izdarīšanā

atzīstams tas, ka noziedzīgais nodarījums izdarīts narkotisko vielu ietekmē.

[26.3.2] Saskaņā ar Krimināllikuma 47. pantu /pers. A/ atbildību mīkstinoši apstākļi netiek konstatēti.

Saskaņā ar Krimināllikuma 48. panta pirmās daļas 12. punktu par /pers. A/ atbildību pastiprinošu apstākli noziedzīga nodarījuma izdarīšanā

atzīstams tas, ka noziedzīgais nodarījums izdarīts narkotisko vielu ietekmē.

[27] /pers. B/, piekrītot lietas iztiesāšanai bez pierādījumu pārbaudes par Krimināllikuma 253.1 panta trešajā daļā izdarīto noziedzīgo nodarījumu, ir

izmantojis savas tiesības uz sadarbību, ko nosaka Kriminālprocesa likuma 21. pants, ka persona, kurai ir tiesības uz aizstāvību, var sadarboties ar

kriminālprocesa veikšanai pilnvaroto amatpersonu, lai sekmētu krimināltiesisko attiecību noregulējumu. Tas, ka apsūdzētais izmanto savas tiesības uz

sadarbību vienkāršotāka procesa izvēlē, nav atzīstams par patstāvīgu viņa atbildību mīkstinošu apstākli, bet tiesa ņem vērā pie soda noteikšanas. Šāda

atziņa izriet no tiesu prakses (Senāta Krimināllietu departaments nolēmumus lietā Nr. SKK- 232/08).

[28] Tiesa, ņemot vērā spriedumā norādītos konstatētos apstākļus saskaņā ar Krimināllikuma 46. panta otrās daļas prasībām un tos pierādījumus,

kas var ietekmēt piespriežamā soda veidu un mēru, ievērojot lietas apstākļus, /pers. B/ un /pers. A/ izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu, ņemot vērā

apsūdzēto personību, atbildību mīkstinošos un atbildību pastiprinošos apstākļus, ģimenes un veselības stāvokli, tiesa atzīst, lai sasniegtu soda mērķi, kas ir

sodīt par izdarīto noziedzīgo nodarījumu un panākt, lai apsūdzētie pildītu likumus un turpmāk atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas un soda

mērķa sasniegšanai, abi apsūdzētie ir sodāmi ar reālu brīvības atņemšanu, ko paredz arī viņiem inkriminētā panta sankcija.

[28.1] Par Krimināllikuma 253.1 pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanu sods nosakāms tikai brīvības atņemšanas veidā.

Jau pašai Krimināllikuma un tā sankcijas paredzētā soda esībai ir ģenerālās prevencijas jēga, jo soda piedraudējums uzskatāms par profilaktisku

līdzekli, kam jāmudina personas ievērot likumu un atturēties no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas, apzinoties, kāds sods par to draud.

[28.2] Nosakot soda mēru, tiesa ņem vērā soda mērķi un tā sasniegšanas efektivitāti un pievienojas juridiskajā zinātnē izteiktajam viedoklim par

soda mērķi, proti, saprotot noziedzīgu nodarījumu kā netaisnīgumu, ko radījusi pārkāpēja darbība vai bezdarbība, ikvienā konkrētā gadījumā ir svarīgi

izvēlēties un piemērot pārkāpējam tādu sodu, kas ir samērīgs un maksimāli atbilst cietušā, sabiedrības un arī pārkāpēja interesēm. Visu iesaistīto pušu

interešu ievērošana ir svarīgs priekšnosacījums efektīvai kriminālsodu politikai. Kriminālsods nav valsts atriebība par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, bet

tiesiskais instruments, kas var mazināt ar noziedzīgo nodarījumu radītās sāpes un ciešanas, kā arī atturēt personas no pārkāpumu izdarīšanas (A. Judins.

Kriminālsods nav valsts atriebība par izdarīto noziedzīgo nodarījumu. Jurista Vārds. 19.03.2013. Nr. 11, 7.-8. lapa).

Tiesa ņem vērā, ka sodam jālīdzsvaro gan apsūdzēto, gan visas sabiedrības intereses. Apsūdzētajiem ir jāsaņem taisnīgs, atbilstošs sods par

izdarīto noziedzīgo nodarījumu, tādējādi aizsargājot sabiedrības drošību un atjaunojot taisnīgumu. Soda piemērošanai jāveicina soda prevencijas

uzdevuma izpilde, jānostiprina gan vainīgās personas, gan citu personu pārliecība par nepieciešamību pildīt likumus un atturēties no noziedzīgo nodarījumu

izdarīšanas.

[28.2.1] Tiesa ņem vērā /pers. B/ tiesas sēdē pausto nožēlu par izdarīto. Pēc atbrīvošanas no apcietinājuma atrada darbu, dzīvo kopā ar draudzeni.

Minētais tiesas ieskatā norāda, ka viņš ir analizējis savu rīcību, apzinājies savas rīcības sekas un vēlas laboties.

Lai gan par /pers. B/ noskaidrotais šobrīd neliecina, ka viņš būtu neatgriezeniski tendēts uz noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, noziedzīgais

nodarījums izdarīts narkotisko vielu ietekmē un Krimināllikuma 55. panta nosacījumi liedz piemērot nosacīta notiesāšanas iespēju. Šādos apstākļos tiesa

uzskata, ka /pers. B/ sodāms ar brīvības atņemšanas sodu, pietuvinot to tuvāk soda minimālajai robežai, ņemot vērā, ka tika konstatēts viens atbildību

pastiprinošs apstāklis.

[28.2.2] Izvērtējot lietā noskaidroto /pers. A/ raksturojošo informāciju, tiesa secina, ka viņš nespēj kritiski izvērtēt savas darbības un izdarīt

atbilstošus secinājumus. Vāji apzinās savas prettiesiskās darbības cēloņus un sekas.

Tiesa atzīst, ka, neskatoties uz to, ka /pers. A/ ar 2022. gada 9. jūniju uzsāka darba attiecības, minētais neatturēja viņu no noziedzīga nodarījuma

izdarīšanas. Uz uzdotajiem jautājumiem saņemtās atbildes tiesas ieskatā liecina par viņa nevēlēšanos izvēlēties tiesiskas uzvedības modeli, nerēķinās ar

savas darbības sekām un ignorē likuma prasības. Kā liecināja /pers. A/, viņš lieto gan marihuānu, gan alkoholu. Tiesas ieskatā /pers. A/ nav kritiski

izvērtējis savu uzvedību.

Neskatoties uz viena atbildību pastiprinoša apstākļa esību un sankcijas apmēru no diviem gadiem, tiesa ņem vērā atbildību mīkstinošu apstākļu

neesību un uzskata, ka brīvības atņemšanas sods nosakāms uz 3 (trim) gadiem.

[29] Apsūdzētajiem piemērojams arī Krimināllikuma 253.1 panta pirmās un trešās daļas sankcijā paredzētais papildsods – probācijas uzraudzība –,

lai notiesāto iesaistītu vecumam, psiholoģiskajām īpašībām un attīstības līmenim piemērotos sociālās uzvedības korekcijas un sociālās rehabilitācijas

pasākumos.

Atbilstoši izdarīto noziedzīgo nodarījumu kaitīgumam un apsūdzēto personībai papildsods – probācijas uzraudzība – /pers. B/ un /pers. A/

nosakāms katram uz diviem gadiem.

[30] Tiesa atzīst, ka papildsods – mantas konfiskācija – nav piemērojama, jo netika konstatēts, ka apsūdzētajiem /pers. B/ un /pers. A/ piederētu

manta.

[31] Tiesa uzskata, ka ar šāda soda piemērošanu tiks panākts Krimināllikuma 35. panta otrās daļas noteiktais soda mērķis.

[32] Ievērojot piemēroto apcietinājumu /pers. A/, tiesas ieskatā tas atstājams negrozīts līdz spriedums stāsies spēkā.

/pers. B/ piemērotais drošības līdzeklis – uzturēšanās noteiktā vietā – ar papildu drošības līdzekli – aizliegums izbraukt no valsts – atstājams

negrozīts līdz spriedums stāsies spēkā.

[33] Soda izciešanā /pers. A/ ieskaitāms aizturēšanā un apcietinājumā pavadītais laiks no 2022. gada 6. oktobra līdz 2023. gada 12. jūnijam.

/pers. B/ soda izciešanā ieskaitāms aizturēšanā un apcietinājumā pavadītais laiks no 2022. gada 6. oktobra līdz 2022. gada 8. decembrim.

[34] Pirmstiesas procesā un pirmās instances tiesā piedalījās /pers. A/ aizstāvis S. Sviderskis, kuram no valsts līdzekļiem izmaksājama atlīdzība 780

EUR. Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 368. pantu /pers. A/ tiek uzlikts par pienākumu segt aizstāvja izmaksas atlīdzību valsts labā.

[35] Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 134., 135., 239. panta nosacījumiem dokuments: divi CD diski, kas glabājas pie krimināllietas, glabājami

kopā ar krimināllietu.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 240. panta pirmās daļas 1. punktu polimēra materiāla maisiņš, aploksne ar folijas un papīra fragmentiem,

elektroniskie svari, nomazgājumi uz marles fragmentiem no /pers. A/ roku plaukstām/pirkstiem un kontrolparaugu, nomazgājumi uz marles fragmentiem

no /pers. B/ roku plaukstām/pirkstiem un kontrolparaugs, kas glabājas pie krimināllietas; pēc papildu ķīmiskās izpētes atlikušie 1,3 g 75% kokaīna,

iepakoti aploksnē ar drošības uzlīmi 21-351734, kas glabājas Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldes narkotisko un psihotropo vielu glabāšanas seifā

ar ierakstu reģistrācijas žurnālā Nr. 22.-908., pēc papildu ķīmiskās izpētes atlikušie 8,9 g 75% kokaīna, iepakoti aploksnē ar drošības uzlīmi 21-

351735, kas glabājas Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldes narkotisko un psihotropo vielu glabāšanas seifā ar ierakstu reģistrācijas žurnālā Nr. 22.-

909. – iznīcināmi pēc sprieduma stāšanās spēkā.

Rezolutīvā daļa

Ņemot vērā minēto un saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 511. pantu, tiesa

nosprieda

/pers. A/ atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 253.1 panta pirmajā daļā, un sodīt ar brīvības atņemšanu

uz 3 (trim) gadiem, ar probācijas uzraudzību uz 2 (diviem) gadiem.

Soda izciešanu skaitīt no 2023. gada 12. jūnija.

Soda izciešanā /pers. A/ ieskaitīt aizturēšanā un apcietinājumā pavadīto laiku no 2022. gada 6. oktobra līdz 2023. gada 12. jūnijam.

/pers. A/ piemēroto drošības līdzekli – apcietinājumu – atstāt negrozītu līdz spriedums stāsies spēkā.

Piedzīt no /pers. A/ par labu valstij 780 EUR (septiņi simti astoņdesmit euro) par zvērināta advokāta palīga veikto darbu juridiskās palīdzības

sniegšanā kriminālprocesā un tie iemaksājami: Valsts kase, NMR 90000050138, konts LV68TREL1060001239300, BIC kods TRELLV22, nosakot

30 dienu termiņu tās labprātīgai atlīdzināšanai pēc sprieduma spēkā stāšanās, iesniedzot tiesai maksājuma apliecinošu dokumentu.

/pers. B/ atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 253.1 panta trešajā daļā, un sodīt ar brīvības atņemšanu

uz 5 (pieciem) gadiem 1 (vienu) mēnesi, ar probācijas uzraudzību uz 2 (diviem) gadiem.

Soda izciešanu skaitīt no aizturēšanas dienas.

Soda izciešanas termiņā /pers. B/ ieskaitīt aizturēšanā pavadīto laiku no 2022. gada 6. oktobra līdz 2022. gada 8. oktobrim.

/pers. B/ piemēroto drošības līdzekli – uzturēšanās noteiktā vietā – ar papildu drošības līdzekli – aizliegums izbraukt no valsts – atstāt negrozītu līdz

spriedums stāsies spēkā.

Dokumentus: divus CD diskus, kas glabājas pie krimināllietas – glabāt pie krimināllietas.

Lietiskos pierādījumus:

- polimēra materiāla maisiņu, aploksni ar folijas un papīra fragmentiem, elektroniskos svarus, nomazgājumus uz marles fragmentiem no /pers. A/

roku plaukstām/pirkstiem un kontrolparaugu, nomazgājumus uz marles fragmentiem no /pers. B/ roku plaukstām/pirkstiem un kontrolparaugu, kas

glabājas pie krimināllietas – pēc sprieduma spēkā stāšanās iznīcināt;

- pēc papildu ķīmiskās izpētes atlikušos 1,3 g 75% kokaīna, iepakotas aploksnē ar drošības uzlīmi 21-351734, kas glabājas Valsts policijas

Kriminālistikas pārvaldes narkotisko un psihotropo vielu glabāšanas seifā ar ierakstu reģistrācijas žurnālā Nr. 22.-908.,

- pēc papildu ķīmiskās izpētes atlikušos 8,9 g 75% kokaīna, iepakotas aploksnē ar drošības uzlīmi 21-351735, kas glabājas Valsts policijas

Kriminālistikas pārvaldes narkotisko un psihotropo vielu glabāšanas seifā ar ierakstu reģistrācijas žurnālā Nr. 22.-909. – pēc sprieduma spēkā stāšanās

iznīcināt.

Spriedumu var pārsūdzēt vai noprotestēt 10 (desmit) dienu laikā no pilna sprieduma pieejamības dienas apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesā,

iesniedzot sūdzību vai protestu Rīgas pilsētas tiesā.

Tiesnese A. Dzērve

Dokuments parakstīts elektroniski ar drošu elektronisko parakstu un satur laika zīmogu