Appeal dismissed; court upheld first instance rejection of claim to annul employer's order regarding building inspection duties.
Sintesi Legislator
Generato dall'IAThe appellate court fully dismissed the employee's appeal against the first instance judgment rejecting her request to annul the employer's order. The employee argued that her job description and a witness's testimony proved she was not required to perform building inspections, while the employer maintained these tasks were inherent to her role. The court found the first instance judge correctly evaluated the evidence and the employment contract, concluding that the employee was indeed obligated to perform the inspections despite the lack of a written order.
Regesto Legislator
Generato dall'IACivilprocesa likums 95. p., 106. p.; The court must independently assess the weight of evidence and cannot dismiss an employee's claim solely because the employer issued a verbal instruction rather than a written one, provided the task falls within the employee's contractual duties.
Parole chiave
Generato dall'IADisposizioni normative citate
Generato dall'IAGiurisprudenza citata
Generato dall'IADecisioni correlate
Generato dall'IATesto completo
Lietas arhīva Nr. CA-1424-23/28
ECLI:LV:RAT:2023:0526.C30397020.11.S
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2023.gada 26.maijā
Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija
šādā sastāvā: tiesnesis referents Gvido Ungurs,
tiesnese Adrija Buliņa,
tiesnese Dace Kantsone
rakstveida procesā izskatīja civillietu /pers. A/ prasībā pret /Nosaukums A/ par darba devējas rīkojuma atcelšanu sakarā ar /pers. A/ apelācijas
sūdzību par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2020.gada 19.maija spriedumu.
Aprakstošā daļa
[1] 2020.gada 22.janvārī /pers. A/ cēlusi tiesā prasību pret /Nosaukums A/ (turpmāk – /Nosaukums A/), kurā, pamatojoties uz Darba likuma 7.,
28.-30., 90., 94.pantu, lūgusi tiesu atzīt par prettiesisku un atcelt /Nosaukums A/ /struktūrvienība A/ ģenerālsekretāra 2019.gada 19.novembra rīkojumu
Nr.711.12-61-13/19 par rājiena izteikšanu (turpmāk – rīkojums).
[2] Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2020.gada 19.maija spriedumu /pers. A/ prasība noraidīta pilnīgi.
Pirmās instances tiesas spriedums pamatots ar šādiem motīviem.
[2.1] 2008.gada 30.jūnijā starp /Nosaukums A/ kā darba devēju un /pers. A/ kā darbinieci noslēgts darba līgums, ar kuru prasītāja pieņemta darbā
par /struktūrvienība B/ inženieri.
2010.gada 29.martā puses parakstījušas grozījumus darba līgumam, nosakot, ka prasītājas amats ir /struktūrvienība B/ inženiere-celtniece.
2014.gada 31.oktobrī parakstīti grozījumi darba līgumam, saskaņā ar kuriem prasītāja iecelta /struktūrvienība B/ vadītāja vietnieces amatā.
2018.gada 18.aprīlī puses parakstījušas vienošanos par grozījumiem darba līgumā, vienojoties, ka ar 2018.gada 1.jūniju prasītājai tiek noteikts
jauns amats – /Nosaukums A/ /struktūrvienība A/ /struktūrvienība B/ būvinženiere, bet 2018.gada 30.novembrī parakstīti grozījumi darba līgumā,
nosakot, ka no 2018.gada 3.decembra prasītājas amats ir /Nosaukums A/ /struktūrvienība A/ /struktūrvienība C/ būvinženiere.
Prasītājas darba pienākumi noteikti amata aprakstā, kas apstiprināts ar /Nosaukums A/ /struktūrvienība A/ ģenerālsekretāra 2018.gada rīkojumu
Nr.811-61-13/18.
[2.2] Starp pusēm nav strīda, ka laikā līdz 2018.gada 18.aprīlim prasītājas amata pienākumos ietilpa ēku tehniskās apsekošanas veikšana. Tāpat
lietā nav strīda, ka prasītājai ir izsniegts būvprakses sertifikāts.
Prasītājas amata aprakstā, kas regulē prasītājas kā /Nosaukums A/ /struktūrvienība A/ /struktūrvienība C/ būvinženieres amata pienākumus no
2018.gada 3.decembra, noteikts pienākums veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu Saeimas ēku ekspluatāciju un uzturēšanu, tajā skaitā:
- regulāri pārbaudīt telpu tehnisko stāvokli, noskaidrot bojājumus un, ja nepieciešams, organizēt profilaktiskos remontus (1.3.1.punkts);
- risināt sarežģītas inženiertehniskas problēmas, vadīt apjomīgus inženiertehniskos projektus un nodrošināt to kvalitatīvu izpildi noteiktā laikā
(1.3.4.punkts);
- veikt būvuzrauga funkcijas (1.4.punkts);
- piedalīties /Nosaukums A/ ēku un inženiertehnisko komunikāciju attīstības plānošanā un darba nodrošināšanai nepieciešamo dokumentu izstrādē
(1.8.punkts).
Amata apraksta 3.punktā noteikts, ka būvinženieris atbild par nepieciešamo pasākumu savlaicīgu īstenošanu, lai nodrošinātu /Nosaukums A/ ēku
atbilstošu ekspluatāciju un uzturēšanu (3.2.punkts), kā arī par amata kompetences ietvaros noteikto dokumentu izstrādi atbilstoši normatīvajiem aktiem
(3.6.punkts).
Amata apraksta 2.4.punktā iekļauta prasība pēc būvprakses sertifikāta ēku būvdarbu vadīšanā un ēku būvuzraudzībā.
Tādējādi no minētajiem amata pienākumiem kopumā un prasītājai izvirzītās prasības pēc būvprakses sertifikāta izriet viņas pienākums veikt ēku
tehnisko apsekošanu un sastādīt atzinumu. Ēku tehniskā apsekošana ir viens no publisko ēku ekspluatācijas procesā obligāti veicamiem pasākumiem, un
tas ir noteikts normatīvajos aktos. Savukārt apsekošanas atzinums ir dokuments, kurā tiek iekļauta informācija par apsekošanas gaitā konstatēto, tā
sastādīšana ir neatraujami saistīta ar veikto apsekošanu, un tas ir apsekotāja pienākums.
[2.3] Lietas materiālos esošo pierādījumu kopums apstiprina, ka prasītājai līdz disciplinārsoda piemērošanas brīdim nebija šaubu par viņai noteikto
amata pienākumu saturu, proti, par to, ka ēku tehniskā apsekošana un atzinuma sastādīšana ir prasītājas amata pienākums.
Prasītāja 2019.gada 5.aprīļa iesniegumā /Nosaukums A/ /struktūrvienība A/ direktoram ir lūgusi segt valsts noteikto pastāvīgās prakses uzraudzības
gada maksu, norādot, ka prasītājai atbilstoši amata aprakstam ir pienākums papildināt profesionālās prasmes un uzturēt spēkā būvprakses sertifikātu,
prasītāja var izstrādāt ēku tehniskās apsekošanas atzinumus.
Darba devēja ir segusi valsts noteikto pastāvīgās prakses uzraudzības gada maksu prasītājai gan 2018.gadā, gan 2019.gadā, ko apliecina lietas
materiāliem pievienotie maksājuma uzdevumi.
Prasītāja regulāri lūgusi darba devēju apmaksāt izdevumus, kas saistīti ar dažādu kvalifikācijas paaugstināšanas pasākumu apmeklēšanu, atbildētāja
ir segusi šos izdevumus. 2018.gada 13.decembrī prasītāja apmeklējusi kursu „Aktualitātes būvniecības procesā”, kurā cita starpā iekļauta arī tēma
„Inženierizpēte un tehniskā apsekošana – saturs un izpilde”.
2019.gada 18.septembrī /Nosaukums A/ /struktūrvienība A/ izpilddirektors /pers. B/ lūdzis prasītājai sniegt informāciju, kāds ir /Nosaukums A/
publisko ēku apsekošanas atzinumu izstrādes statuss, un 2019.gada 19.septembrī prasītāja sniegusi atbildi, norādot, ka visām /Nosaukums A/ ēkām
veikta tehniskā apsekošana atbilstoši Ministru kabineta 2014.gada 2.septembra noteikumu Nr.529 „Ēku būvnoteikumi” (turpmāk – noteikumi Nr.529)
226.punktā noteiktajam.
2019.gada 23.septembrī /Nosaukums A/ /struktūrvienība A/ izpilddirektors /pers. B/ atkārtoti lūdzis prasītājai sniegt informāciju par atzinumu
izstrādes statusu, pieprasījumā norādot, ka /Nosaukums A/ publisko ēku tehniskā apsekošana un atzinuma sastādīšana ir prasītājas pienākums un
uzdevums, un tā izpilde noteikta līdz 2019.gada 30.septembrim.
2019.gada 25.septembrī prasītāja sniegusi atbildi, norādot, ka nevar līdz 2019.gada 30.septembrim kvalitatīvi sagatavot tehniskās apsekošanas
atzinumu visām Saeimas ēkām, jo atzinumu sagatavošana un izstrāde ir darbietilpīgs, atbildīgs process, kuru nav iespējams paveikt prasītājas darba laika
ietvaros. Vienlaicīgi prasītāja norādījusi, ka 2019.gada 30.septembrī iesniegs visus izstrādātos tehniskās apsekošanas atzinumus par /Nosaukums A/
publiskajām ēkām.
Nav strīda un lietas materiālos esošie pierādījumi apliecina, ka 2019.gada 30.septembrī prasītāja ar kurjera starpniecību iesniedza darba devējai
tehniskās apsekošanas atzinumu par /Nosaukums A/ ēku /adrese A/, kas datēts ar 2015.gada 4.septembri.
2019.gada 31.oktobra paskaidrojumā prasītāja norādījusi, ka ir veikta /Nosaukums A/ publisko ēku tehniskā apsekošana, prasītāja nevarēja
iesniegt apsekošanas atzinumus līdz 2019.gada 30.septembrim, jo nevarēja ierasties darbā slimības dēļ. Vienlaicīgi prasītāja iesniegusi atbildētājai ēku
tehniskās apsekošanas atzinumus par /Nosaukums A/ ēkām /adrese B/, /adrese C/, /adrese D/, un /adrese E/.
Prasītāja ne reizi nav norādījusi, ka viņas amata pienākumos neietilpst ēku tehniskās apsekošanas veikšana un atzinuma sastādīšana vai ka viņai
šāds pienākums nebūtu ticis dots. Pirmo reizi prasītāja izteikusi iebildumus par ēku tehniskās apsekošanas un atzinuma sastādīšanas uzdevuma neesību un
tā neatbilstību prasītājas amata pienākumiem vien 2019.gada 18.decembra sūdzībā par rīkojumu par rājiena izteikšanu.
2019.gada 23.decembra komisijas, kas izveidota prasītājas sūdzības par rīkojumu izskatīšanai, sanāksmes protokolā redzams, ka prasītāja pēc
būtības nav sniegusi paskaidrojumus uz viņai uzdotajiem jautājumiem, tajā skaitā uz jautājumu par uzdevuma neesību un par pretrunām atbildētājas rīcībā
esošajos dokumentos un prasītājas sūdzībā norādītajā.
Tādējādi pašas prasītājas sniegtā informācija darba devējam un veiktās faktiskās darbības, daļēji izpildot viņai doto uzdevumu un noteiktajā termiņā
iesniedzot apsekošanas atzinumu par vienu /Nosaukums A/ ēku, ir pretrunā prasītājas turpmākajiem argumentiem, apstrīdot amata pienākumu ēku
tehniskās apsekošanas veikšanā un šāda uzdevuma esību. Līdz ar to minētie prasītājas argumenti vērtējami kritiski, un tie sniegti nolūkā izvairīties no
disciplinārās atbildības.
[2.4] Nav pamata apšaubīt, ka prasītājai 2019.gada martā tika dots uzdevums veikt /Nosaukums A/ publisko ēku tehnisko apsekošanu, jo to
apstiprina šādi pierādījumi:
- 2019.gada 27.septembra darba sanāksmes protokols, kurā redzams, ka sanāksmē izskatīts jautājums par /struktūrvienība C/ 2019.gada martā
dotā uzdevuma – nodrošināt /Nosaukums A/ ēku tehnisko apsekošanu – izpildes statusu. Sanāksmes laikā /struktūrvienība C/ nodaļas vadītājs /pers. C/
un nodaļas vadītāja vietniece /pers. D/ apstiprinājuši, ka 2019.gada martā vienā no iknedēļas darba sanāksmēm prasītājai tika dots uzdevums veikt
/Nosaukums A/ ēku tehnisko apsekošanu noteikumu Nr.529 226.punktā noteiktajā termiņā;
- /struktūrvienība C/ nodaļas vadītāja /pers. C/ 2019.gada 4.oktobra paskaidrojumā /Nosaukums A/ /struktūrvienība A/ ģenerālsekretārei
norādītais, ka uzdevums veikt ēku tehnisko apsekošanu tika dots prasītājai 2019.gada martā, vairākkārt viņai par to atgādināts, vienmēr saņemot atbildi,
ka viņa ir informēta par doto uzdevumu un tas tiks izpildīts;
- liecinieka /pers.B/, /Nosaukums A/ /struktūrvienība A/ izpilddirektora, tiesas sēdē sniegtās liecības par to, ka 2019.gada marta iknedēļas
sanāksmē deva uzdevumu /Nosaukums A/ /struktūrvienība A/ štata būvinženierim veikt ēku tehnisko apsekošanu līdz 2019.gada 30.septembrim.
Uzdevums tika dots /struktūrvienība C/ nodaļas vadītājam /pers. C/, kurš to tālāk uzdeva prasītājai. Nākamajā darba sanāksmē pārliecinājās par
uzdevuma došanu prasītājai. Turpmāk budžeta plānošanas ietvaros tikās ar būvinženieri un tikšanās laikā atgādināja par doto uzdevumu veikt ēku
apsekošanu.
[2.5] Darba likuma 56.panta pirmajā daļā noteikts, ka darba devējs ar saviem rīkojumiem darba līguma ietvaros var precizēt darbinieka darba
pienākumus.
Nav pamatots prasītājas arguments, ka uzdevums veikt ēku tehnisko apsekošanu un sastādīt atzinumu bija noformējams rakstveidā, jo Darba
likuma noteikumi neierobežo darba devēja tiesību dot mutvārdu rīkojumus, nosakot darba uzdevumus un to izpildes termiņus, un neuzliek par pienākumu
ikvienu darba uzdevumu formulēt rakstveidā gadījumā, kad attiecīga uzdevuma izpilde izriet no darbiniekam noteikto amata pienākumu satura.
Līdz ar to apstāklim, kādā formā – mutvārdu vai rakstveida – prasītājai tika dots darba uzdevums, nav nozīmes strīda izšķiršanā. Nozīme ir vienīgi
apstāklim, vai uzdevums prasītājai vispār tika dots, un tā došanu tiesa ir konstatējusi.
[2.6] Prasītājas arguments, ka noteikumu Nr.529 226.punkta prasība publiskā ēkā, kura nodota ekspluatācijā pirms 2004.gada 1.oktobra un kurai
pēdējo 10 gadu laikā nav veikta tehniskā apsekošana, tehnisko apsekošanu veikt līdz 2019 gada 30.septembrim nemaz nebija piemērojama, ir pretrunā
lietas materiālos esošajiem pierādījumiem par Būvniecības valsts kontroles biroja atbildētājai izvirzītajām prasībām.
/Nosaukums A/ /struktūrvienība A/ izpilddirektora /pers.B/ 2019.gada 23.septembra pieprasījumā par informācijas sniegšanu norādīts, ka
2019.gada 20.septembra darba sanāksmē, kurā piedalījās arī prasītāja, Būvniecības valsts kontroles biroja pārstāvji norādījuši uz nepieciešamību izpildīt
noteikumu Nr.529 226.punkta prasības.
Būvniecības valsts kontroles biroja 2019.gada 27.septembra atzinumā par būves tehniskās ekspluatācijas pārbaudi Nr.BIS-BV-15.1-2019-249
redzams, ka 2019.gada 24.septembrī veikta /Nosaukums A/ ēkas /adrese A/, tehniskā apsekošana, kurā piedalījusies arī prasītāja. Atzinumā norādīts,
ka iepriekš ēkai nav veikta tehniskā apsekošana un dots norādījums veikt apsekošanu līdz 2019.gada 30.oktobrim.
Minētajā atzinumā un citos lietas materiālos esošajos pierādījumos nav redzams, ka prasītāja būtu informējusi Būvniecības valsts kontroles biroju un
darba devēju par 2015.gadā veikto /Nosaukums A/ ēkas /adrese A/, apsekošanu un sagatavoto atzinumu.
Prasība apsekošanas laikā (2019.gada 24.septembrī) uzrādīt ēkas tehniskās apsekošanas atzinumus bija izteikta Būvniecības valsts kontroles
biroja pārstāvja 2019.gada 23.septembra e-pasta vēstulē. 2019.gada 31.oktobra paskaidrojumā prasītāja norādījusi, ka tikšanās ar Būvniecības valsts
kontroles biroja pārstāvjiem notikusi plkst.9.00, bijuši sagatavoti dažādi dokumenti par ēku /adrese A/, un prasītāja steigā nav pamanījusi, ka līdzi nav
2015.gada 4.decembra atzinuma. Prasītājas kabinetā mainīti dokumentu skapji, arhīvs laika trūkuma dēļ nav bijis sakārtots.
2019.gada 30.septembrī atbildētāja iesniegusi Būvniecības valsts kontroles birojam prasītājas sagatavoto un 2019.gada 30.septembrī atbildētājai
iesniegto 2015.gada 4.decembra tehniskās apsekošanas atzinumu par ēku /adrese A/, vienlaicīgi lūdzot pagarināt tehnisko apsekošanas atzinumu
iesniegšanas termiņu pārējām /Nosaukums A/ valdījumā esošām publiskām ēkām.
Tādējādi nav konstatējams, ka laikā līdz 2019.gada 30.septembrim /Nosaukums A/ publiskajām ēkām būtu veikta tehniskā apsekošana un
sastādīti tehniskās apsekošanas atzinumi, kuri iesniegti Būvniecības valsts kontroles birojam, izpildot normatīvajā aktā noteikto un Būvniecības valsts
kontroles biroja izvirzīto prasību.
Līdz ar to nav pamata atzīt, ka noteikumu Nr.529 226.punkta prasības nebija piemērojamas.
[2.7] Ievērojot iepriekš minēto, atbildētāja pamatoti ir atzinusi, ka prasītāja nav izpildījusi darba devēja uzdevumu noteiktā termiņā, līdz 2019.gada
30.septembrim veikt /Nosaukums A/ publisko ēku tehnisko apsekošanu un sastādīt apsekošanas atzinumu, nav sniegusi darba devējam informāciju par
ēku tehnisko apsekošanu 2015.gadā un sastādīto atzinumu, nav uzrādījusi 2015.gada 4.decembra atzinumu Būvniecības valsts kontroles biroja
pārstāvim, kā arī sniegusi darba devējam pretrunīgu un maldinošu informācija par uzdevuma izpildi, tādejādi būtiski pārkāpjot atbildētājas 2019.gada
19.marta rīkojumā par disciplinārsoda uzlikšanu noteiktās darba līguma un darba kārtības prasības.
Minētās prasītājas rīcības rezultātā atbildētājai ir radītas būtiskas sekas, jo tā nevarēja noteiktajā termiņā izpildīt noteikumu Nr.529 226.punkta
prasības un ir ieguldījusi budžeta līdzekļus, laika un cilvēkresursus steidzama iepirkuma procesa organizēšanai, lai nodrošinātu ēku tehnisko apsekošanu
un atzinumu sastādīšanu, kas tika atsaukts, 2019.gada 31.oktobrī saņemot tehniskās apsekošanas atzinumus no prasītājas. Gadījumā, ja prasītāja būtu
informējusi atbildētāju par visu ēku tehniskās apsekošanas veikšanu un atzinumu izstrādes gaitu un izpildījusi uzdevumu noteiktajā termiņā, prasītājai
nebūtu bijis nepieciešams steidzami veikt darbības iepirkuma procedūras organizēšanai nolūkā piesaistīt ārpakalpojuma sniedzēju apstākļos, kad tās štatā
ir būvinženieris, kura amata pienākums ir ēku tehniskā apsekošana un atzinuma sastādīšana.
Tādējādi ir konstatējami Darba likuma 90.pantā noteiktie priekšnoteikumi disciplinārsoda piemērošanai prasītājai, un atbildētājas rīkojums par
rājiena izteikšanu atzīstams par tiesisku un pamatotu.
[2.8] Nav pamata uzskatīt, ka atbildētāja būtu pieļāvusi Darba likuma 7., 9. un 29.pantā noteikto diskriminācijas aizlieguma pārkāpumu attiecībā
pret prasītāju, pieprasot prasītājai sniegt darba devējai atskaiti par ik nedēļu paveiktajiem darba uzdevumiem un to izpildei veltīto laiku, kā arī plānotajiem
darba uzdevumiem.
Atbilstoši Darba likuma 49.panta noteikumiem darba devējs ir tiesīgs veikt darbinieka darba izpildes kontroli, kas sevī ietver arī tiesību iegūt
informāciju par darba uzdevuma izpildei nepieciešamo laiku un darbinieka noslodzi. Savukārt darbiniekam saskaņā ar Darba likuma 50., 51.pantu ir
pienākums izpildīt darba devēja noteiktos uzdevumus.
Prasība sniegt atskaiti par paveiktajiem un plānotajiem darba uzdevumiem ir izteikta sekojoši pēc prasītājas pieļautā pārkāpuma konstatēšanas,
kura izvērtēšanas ietvaros iegūtas ziņas arī par prasītājas izteiktiem iebildumiem par darba apjomu un nespēju paveikt darba uzdevumus noteiktos
termiņos noslodzes dēļ.
Prasība iesniegt atskaiti par darba uzdevumiem ir viens no pieļaujamiem un objektīviem kritērijiem, kā darba devējam izvērtēt darbinieka noslodzi,
jo īpaši apstākļos, kad saņemti darbinieka iebildumi par pārlieku lielu darba apjomu. Līdz ar to nav pamata apšaubīt atbildētājas argumentus, ka minētā
prasība izteikta nolūkā noteikt prasītājai amata pienākumu izpildei nepieciešamos resursus, izvērtēt būvinženiera funkcijas un tās pilnveidot, kā arī
nepieļaut turpmākus pārkāpumus darba izpildes procesā.
[3] Apelācijas sūdzību par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2020.gada 19.maija spriedumu iesniegusi prasītāja, pārsūdzot to pilnā
apjomā un lūdzot prasību apmierināt.
Apelācijas sūdzība pamatota ar šādiem argumentiem.
[3.1] Nav pamatots pirmās instances tiesas secinājums, ka /Nosaukums A/ ēku tehniskā apsekošana izriet no prasītājai noteikto amata pienākumu
satura. 2018.gada 17.aprīlī apstiprinātais prasītājas amata apraksts vairs neparedz viņas pienākumu organizēt, kontrolēt un veikt /Nosaukums A/ ēku
tehnisko apsekošanu.
Jēdziens „ēku/būvju tehniskā apsekošana” saskaņā ar noteikumu Nr.529 un Ministru kabineta 2015.gada 30.jūnija noteikumu Nr.337 „Noteikumi
par Latvijas būvnormatīvu LBN 405-15 „Būvju tehniskā apsekošana”” (turpmāk – noteikumi Nr.337) prasībām ir daudz plašāks par prasītājas amata
aprakstā noteikto pienākumu veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu /Nosaukums A/ ēku ekspluatāciju un uzturēšanu, un tajā ietverto
pasākumu komplekss nav vērtējams kā ekvivalents prasītājas amata aprakstā ietvertajām funkcijām, kuras ir konstatējusi pirmās instances tiesa.
Tiesa vispār nav vērtējusi prasītājas argumentus par to, ka strīdus uzdevums veikt ēku/būvju tehnisko apsekošanu ir ārējos normatīvajos aktos
reglamentēts pasākumu kopums, no kura ievērošanas ir atkarīga ēku stabilitāte un cilvēku drošība, un to, ka šādu pasākumu veikšanai ir cits mērķis un
citas juridiskas sekas.
[3.2] Noteikumi Nr.529 un Nr.337 satur speciālās tiesību normas, kuras esošā strīda izšķiršanā nevar tikt aizstātas ar Darba likuma noteikumiem,
jo speciālās tiesību normas noteic, ka uzdevums veikt būvju tehnisko apsekošanu ir noformējams rakstveidā.
No lietas materiāliem neizriet, ka darba devējs būtu devis prasītājai uzdevumu noteikumu Nr.337 izpratnē un kādi tieši apsekošanas darbi bija
jāveic katrā no objektiem. Atbildētājas arguments, ka darbiniekam pašam ir jāzina, ko no viņa vēlas sagaidīt, nav pieņemams un nav arī pamatots ar lietas
materiāliem, tostarp liecinieka liecību.
Pamats disciplinārsoda piemērošanai var būt tikai un vienīgi konkretizēta darba uzdevuma neizpilde, jo pretējā gadījumā nepastāv iespēja
konkretizēt pārkāpumu. Noteikumi Nr.337 nosaka uzdevuma devēja tiesības un pienākumu definēt apsekošanas uzdevumu, norādot, cik detalizēta
apsekošana ir jāveic.
/Nosaukums A/ /struktūrvienība A/ amatpersonas nekad nav skaidrojušas, kāds tieši apsekošanas darbu apjoma un detalizācijas pakāpes
uzdevums ir ticis dots prasītājai. Arī tiesa spriedumā nav konstatējusi šāda it kā dotā darba uzdevuma saturu.
[4] Atbildētāja rakstveida paskaidrojumos par apelācijas sūdzību norāda, ka tā ir nepamatota.
[4.1] Visā darba tiesisko attiecību laikā prasītājas darbs jeb galvenie pienākumi ir bijuši un joprojām ir saistīti ar būvinženiera funkcijas
nodrošināšanu /Nosaukums A/, tostarp pienākums veikt, arī organizēt un kontrolēt pasākumus, kas nepieciešami /Nosaukums A/ ēku atbilstošai
uzturēšanai un ekspluatācijai.
Viens no prasītājas pienākumiem ir bijis regulāri pārbaudīt telpu tehnisko stāvokli atbilstoši būvnormatīvu prasībām, tostarp sagatavot ēku tehniskās
apsekošanas atzinumus. Lai gan minētais pienākums dažādos amatu aprakstos redakcionāli ir ticis definēts nedaudz atšķirīgi, ņemot vērā prasītājai
noteiktos pienākumus kopumā un pēc būtības, amatam noteiktās prasības, abas puses to ir interpretējušas vienādi.
[4.2] Atbildētājas tiesai sniegtais lietas faktisko apstākļu izklāsts, kā arī pierādījumu kopums, tostarp liecinieka /pers.B/ liecībās paustais, pilnībā
atspēko prasītājas viedokli par to, ka tehniskās apsekošanas veikšana un atbilstošu atzinumu sastādīšana nebija prasītājas amata pienākums un ka no
lietas materiāliem neizriet un nav konstatējams, ka darba devēja būtu uzdevusi prasītājai visu /Nosaukums A/ publisko ēku tehnisko apsekošanu.
Pat gadījumā, ja darba devēja nebūtu uzdevusi prasītājai uzdevumu veikt visu /Nosaukums A/ ēku tehnisko apsekošanu un atbilstošu atzinumu
sastādīšanu, tieši prasītājas kā par attiecīgo jomu kompetentās speciālistes pienākums bija savlaicīgi informēt darba devēju par būvniecību
reglamentējošos normatīvajos aktos noteikto (konkrētajā gadījumā – attiecībā uz ēku tehnisko apsekošanu) un veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai
normatīvajos aktos noteiktais tiktu izpildīts, jo /Nosaukums A/ kā publiskas personas pienākumu iesniegt Būvniecības valsts kontroles birojam
/Nosaukums A/ publisko ēku tehniskās apsekošanas atzinumus nosaka noteikumu Nr.529 226.punkts, kas prasītājai atbilstoši amata aprakstā
noteiktajam ir jāzina un jānodrošina, ka tas tiek izpildīts.
Ja prasītāja kā par /Nosaukums A/ ēku tehnisko apsekošanu atbildīgā darbiniece uzskatīja, ka nepieciešams atsevišķs rakstveida dokuments šāda
uzdevuma izpildei, viņai bija pienākums uz to norādīt darba devējam, kā arī sagatavot nepieciešamo dokumentu projektu.
[4.3] Prasītājai piemērotā disciplinārsoda pamatā ir vairāku būtisku darba līguma, amata apraksta un darba kārtības noteikumu pārkāpumu
kopums, kas atbilstoši apstrīdētajā rīkojumā norādītajam ietver gan to, ka prasītāja darba devēja noteiktajā termiņā neizpildīja doto uzdevumu veikt visu
/Nosaukums A/ publisko ēku tehnisko apsekošanu, gan to, ka prasītāja ilgstoši nebija informējusi darba devēju par faktu, ka /Nosaukums A/ publisko
ēku tehniskā apsekošana veikta 2015.gadā un ka viņas rīcībā ir ēku tehniskās apsekošanas akti, kas datēti ar 2015.gada 4.decembri, tos viņa nebija
reģistrējusi un ievietojusi attiecīgajā arhīva lietā, neraugoties uz to, ka saskaņā ar amata aprakstu bija atbildīga par arhīva lietu kārtošanu, 2019.gada
24.septembrī pēc /Nosaukums A/ /struktūrvienība A/ izpilddirektora /pers.B/ 2019.gada 23.septembrī rakstveidā dotā uzdevuma un Būvniecības valsts
kontroles biroja pieprasījuma bez attaisnojoša iemesla neuzrādīja /Nosaukums A/ ēkas /adrese A/, tehniskās apsekošanas atzinumu, kas datēts ar
2015.gada 4.decembri, kā arī sniedza darba devējam maldinošu informāciju par /Nosaukums A/ ēku tehniskās apsekošanas gaitu.
Prasītājas rīcība atbildētājas ieskatā ir vērtējama kā būtisks Darba likuma 50.panta un 51.panta pirmās daļas, amata apraksta un darba kārtības
noteikumu pārkāpums un viņai piemērotais disciplinārsods – rājiens – ir vērtējams kā atbilstošs un samērīgs, cita starpā ievērojot arī disciplinārsoda
preventīvo funkciju – līdzīgu pārkāpumu nepieļaušanu turpmāk.
[5] Ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2021.gada 24.marta spriedumu /pers. A/ prasība tikusi apmierināta.
Savukārt ar Senāta 2023.gada 16.marta spriedumu Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2021.gada 24.marta spriedums atcelts un lieta
nodota jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā.
[6] Pamatojoties uz Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 10.pantu, Civillietu tiesas kolēģija konstatējusi, ka konkrētajā civillietā ir
iespējams nodrošināt lietas dalībnieku procesuālo tiesību ievērošanu, izskatot lietu rakstveida procesā, un vienbalsīgi atzinusi, ka nav nepieciešams lietu
iztiesāt tiesas sēdē.
[6.1] Par civillietas iztiesāšanu rakstveidā lietas dalībnieki informēti laikus un Civilprocesa likuma 56.pantā noteiktajā kārtībā (lietas 2.sējuma
239.-241.lapa).
[6.2] Pēc tiesas paziņojuma par lietas izskatīšanu rakstveida procesā atbildētāja iesniegusi papildu paskaidrojumus, kuros norāda, ka nav mainījusi
savu viedokli un argumentus attiecībā par celto prasību, uzskata to par nepamatotu un noraidāmu pilnībā.
[6.3] Tāpat rakstveida paskaidrojumus iesniegusi prasītāja, norādot, ka pilnībā piekrīt Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija 2021.gada
24.marta spriedumā ietvertajai motivācijai un ka Senāta 2023.gada 16.marta spriedumā nav ietverti motīvi, no kuriem būtu izsecināms, ka apelācijas
instances tiesai būtu jātaisa tam pretējs spriedums, vien doti norādījumi vērtēt rakstveida pierādījumus, proti, amata aprakstā paredzētos darbinieces
pienākumus. Tajā skaitā Senāts neesot sniedzis nekādu skaidrojumu par to, kā, kādā apmērā un kādēļ tā ieskatā ārējais normatīvais akts – noteikumi
Nr.337 – regulēja prasītājas kā darbinieces pienākumus darbā.
Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija 2021.gada 24.marta spriedumā ir vērtējusi ārējos normatīvos aktus, kas regulē atsevišķu profesiju
pārstāvju pienākumus darbā, piemērojusi Darba likumā un citos ārējos normatīvajos aktos ietverto tiesību normu hierarhijas un iztulkošanas nianses, tai
skaitā, salīdzinot iekšējā rīkojuma un ārējā normatīvā akta (Ministru kabineta noteikumi) juridisko rangu, pamatoti dodot priekšroku ārējā normatīvajā
aktā ietvertajam regulējumam, kas pilnībā saskan ar kasācijas instances tiesas agrākos nolēmumos radīto judikatūru. Prasītājas amata aprakstā nebija
ietverts pienākums veikt Ministru kabineta noteikumos paredzētos uzdevumus – nodrošināt būvju tehnisko apsekošanu. Apstāklis, ka prasītājai ir
atbilstošs sertifikāts, nav pamats secinājumu izdarīšanai, ka prasītāja ir pieļāvusi darba līguma pārkāpumus.
2018.gada amata aprakstos nav norādes, ka tajos ietvertais pienākums pārbaudīt telpu tehnisko stāvokli šaubu gadījumā iztulkojams par labu
darba devējam un uzskatāms par noteikumos Nr.337 reglamentēto būves īpašnieka (atbildētājas) un apsekotāja savstarpējo līgumu, kura neatņemama
sastāvdaļa ir apsekošanas uzdevums.
Turklāt atbildētājas lietā aicinātais liecinieks /pers.B/ pat nevarēja nosaukt normatīvu, kas regulē tehniskās apsekošanas veikšanu viņa pārstāvētajā
iestādē, tāpat nevarēja atstāstīt prasītājai dotā uzdevuma saturu, kas nepārprotami rada pamatotas šaubas par atbildētājas apgalvojumu, ka uzdevums
veikt atbildētājas ēku tehnisko apsekošanu prasītājai dots atbilstoši ārējo normatīvo aktu prasībām.
Tāpat prasītājas ieskatā bez ievērības nav atstājams apstāklis, ka /Nosaukums A/ 2020.gada 30.decembrī ir izdevis /pers.B/ pilnvarojumu
pārstāvēt atbildētāju šajā lietā. Līdz ar to liecinieka sniegtā liecība šīs lietas ietvaros vispār neesot pieļaujama kā pierādījums Civilprocesa likuma 95.panta
pirmās daļas izpratnē.
Motīvu daļa
[7] Civillietu tiesas kolēģija, izvērtējusi apelācijas sūdzības motīvus, pārbaudījusi un novērtējusi lietai pievienotos rakstveida pierādījumus, atzīst, ka
prasība nav pamatota un ir noraidāma pilnīgi.
[8] Atbilstoši Civilprocesa likuma 432.panta piektajai daļai apelācijas instances tiesas sprieduma motīvu daļā norāda šā likuma 193.panta piektajā
daļā minētos apstākļus, kā arī motivē attieksmi pret pirmās instances tiesas spriedumu. Ja tiesa, izskatot lietu, atzīst, ka zemākās instances tiesas
spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, tā sprieduma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas zemākās instances tiesas
sprieduma argumentācijai. Šādā gadījumā šā likuma 193.panta piektajā daļā noteiktos apsvērumus sprieduma motīvu daļā var nenorādīt.
Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka pirmās instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams un atbilstoši Civilprocesa
likuma 432.panta piektajai daļai Civillietu tiesas kolēģija pievienojas pirmās instances tiesas spriedumā paustajai argumentācijai, līdz ar to atkārtoti tos
pašus apsvērumus nenorāda.
Civillietu tiesas kolēģija uzskata, ka apelācijas sūdzībā norādītie argumenti neatspēko pirmās instances tiesas spriedumā izdarītos secinājumus un
nedod pamatu pušu strīdu izšķirt atšķirīgi šādu apsvērumu dēļ.
[8.1] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 426.panta pirmo daļu un 430.panta trešo daļu apelācijas instances tiesa izskata lietu pēc būtības sakarā ar
apelācijas sūdzību tādā apjomā, kā lūgts šajā sūdzībā, un nepārbauda pirmās instances tiesas konstatētos faktus, ja tie nav apstrīdēti apelācijas sūdzībā.
Lietā nav strīda, ka starp pusēm 2008.gada 30.jūnijā noslēgts darba līgums (lietas 1.sējuma 119.-120.lapa), kas vairākkārtīgi grozīts, tajā skaitā
2018.gada 30.novembrī, nosakot, ka no 2018.gada 3.decembra prasītājas amats ir /Nosaukums A/ /struktūrvienība A/ /struktūrvienība C/ būvinženiere
(lietas 1.sējuma 121.-136., 141.lapa).
[8.2] Ar apstrīdēto rīkojumu prasītājai izteikts rājiens par darba līguma un noteiktās darba kārtības pārkāpšanu (lietas 1.sējuma 10.-20.lapa).
Rīkojuma pamatojumā norādīts, ka prasītāja nav izpildījusi darba devējas 2019.gada martā doto uzdevumu saskaņā ar noteikumos Nr.529 un
noteikumos Nr.337 noteikto kārtību līdz 2019.gada 30.septembrim veikt visu (piecu) /Nosaukums A/ publisko ēku tehnisko apsekošanu un sagatavot
atzinumus; neinformēja, ka apsekošana ir veikta 2015.gadā, un līdz darba devējas noteiktajam termiņam neiesniedza atzinumus; līdz 2019.gada
30.septembrim sniedza maldinošu un pretrunīgu informāciju par apsekošanas gaitu; nav veikusi pasākumus, lai novērstu vai mazinātu šķēršļus darba
devējai izpildīt noteikumu Nr.529 226.punktā noteikto pienākumu un līdz ar to arī novērstu budžeta līdzekļu, cilvēkresursu un laika resursu nelietderīgu
izmantošanu; 2019.gada 24.septembrī pēc Būvniecības valsts kontroles biroja pieprasījuma neuzrādīja ēkas /adrese A/, 2015.gada 4.decembra
tehniskās apsekošanas atzinumu.
Tādējādi atbildētājas ieskatā prasītāja ir pārkāpusi darba līguma 6.1., 6.2., 6.3.punktā noteiktos pienākumus, amata apraksta 1.3.1, 1.3.4., 1.8.,
3.2., 3.6.punktu, /Nosaukums A/ /struktūrvienība A/ un citu /Nosaukums A/ struktūrvienību darba kārtības noteikumu (apstiprināti ar /Nosaukums A/
2019.gada 4.jūlija lēmumu) 39.1., 39.3.punktu, noteikumu Nr.529 226.punktu un noteikumu Nr.337 6.punktu.
[8.3] Apelācijas sūdzībā nav apstrīdēts rīkojumā konstatētais, ka prasītāja nav informējusi darba devēju par 2015.gadā veikto /Nosaukums A/
publisko ēku tehnisko apsekošanu un nav arī 2019.gada 24.septembrī pēc Būvniecības valsts kontroles biroja pieprasījuma uzrādījusi ēkas /adrese A/,
2015.gada 4.decembra tehniskās apsekošanas atzinumu. Faktiski savus iebildumus pret piemēroto disciplinārsodu prasītāja saistījusi tikai ar
argumentiem, ka pēc 2018.gada 18.aprīļa viņas amata apraksts vairs neparedz pienākumu organizēt, kontrolēt un veikt /Nosaukums A/ ēku tehnisko
apsekošanu un ka šāds darba uzdevums prasītājai 2019.gadā nav arī dots.
[8.4] Atbilstoši noslēgtā darba līguma 6.1.-6.3.punktam prasītāja apņēmusies izpildīt darbu un veikt pienākumus, ar kuriem darba devējs
iepazīstina, noslēdzot līgumu, ievērot darba kārtības noteikumus un pildīt darba devēja rīkojumus, ievērot darba aizsardzības, drošības tehnikas un darba
higiēnas prasības, saudzīgi izturēties pret darba devēja mantu, rūpēties par to, lai pēc iespējas novērstu vai mazinātu šķēršļus, kas nelabvēlīgi ietekmē vai
var ietekmēt parasto darba gaitu, kā arī par to, lai pēc iespējas novērstu vai mazinātu draudošos vai jau radušos zaudējumus, nekavējoties paziņojot par
to darba devējam.
Tāpat /Nosaukums A/ /struktūrvienība A/ un citu /Nosaukums A/ struktūrvienību darba kārtības noteikumu 39.1. un 39.3.punkts noteic
darbiniekam pienākumu godīgi un apzinīgi pildīt amata pienākumus noteiktā darba laika ietvaros saskaņā ar darba līgumu, tam pievienoto amata aprakstu,
/Nosaukums A/ lēmumiem, /Nosaukums A/ /struktūrvienība A/ ģenerālsekretāra un attiecīgās struktūrvienības vadītāja rīkojumiem, /Nosaukums A/
/struktūrvienība A/ izpilddirektora un citu /Nosaukums A/ amatpersonu un darbinieku rīkojumiem atbilstoši to amata kompetencei, kā arī citiem iekšējiem
un ārējiem normatīvajiem aktiem, amata pienākumu ietvaros rūpēties, lai pēc iespējas novērstu vai mazinātu šķēršļus, kas nelabvēlīgi ietekmē vai var
ietekmēt parasto darba izpildi, un informēt par tiem struktūrvienības vadītāju.
Apelācijas sūdzībā nav apstrīdēts arī pirmās instances tiesas konstatētais fakts, ka prasītājas amata pienākumi ar 2018.gada 3.decembri noteikti
amata aprakstā, kas apstiprināts ar /Nosaukums A/ /struktūrvienība A/ ģenerālsekretāra 2018.gada 30.novembra rīkojumu Nr.811-61-13/18 un kas cita
starpā noteica prasītājai pienākumu plānot nepieciešamos /Nosaukums A/ ēku remontdarbus un būvdarbus (amata apraksta 1.1.punkts), veikt
nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu /Nosaukums A/ ēku ekspluatāciju un uzturēšanu, tajā skaitā regulāri pārbaudīt telpu tehnisko stāvokli,
noskaidrot bojājumus un, ja nepieciešams, organizēt profilaktiskos remontus (amata apraksta 1.3.1.punkts), organizēt ēku ekspluatācijas, atjaunošanas,
pārbūves un restaurācijas darbus un uzraudzīt tos (amata apraksta 1.3.2.punkts), risināt sarežģītas inženiertehniskas problēmas, vadīt apjomīgus
inženiertehniskos projektus un nodrošināt to kvalitatīvu izpildi noteiktā laikā (amata apraksta 1.3.4.punkts), veikt būvuzrauga funkcijas (amata apraksta
1.4.punkts), izveidot un uzturēt remontdarbu un būvniecības darbu datorizētu datu bāzi un dokumentu arhīvu atbilstoši lietu nomenklatūrai un spēkā
esošajiem normatīvajiem aktiem (amata apraksta 1.6.punkts), piedalīties /Nosaukums A/ ēku un inženiertehnisko komunikāciju attīstības plānošanā un
darba nodrošināšanai nepieciešamo dokumentu izstrādē (amata apraksta 1.8.punkts), pēc nodaļas vadītāja norādījuma pildīt citus ar nodaļas darbu
saistītus pienākumus amata kompetences ietvaros (amata apraksta 1.15.punkts) (lietas 1.sējuma 137.-140.lapa).
[8.5] Tāpat lietā nav strīda, ka, lai ekspluatācijas laikā nodrošinātu publiskas ēkas atbilstību Būvniecības likuma 9.pantā noteiktajām būtiskajām
prasībām, noteikumi Nr.529 (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2022.gada 17.janvārim) paredzēja šādas ēkas īpašniekam pienākumu veikt ēkas tehnisko
apsekošanu ne retāk kā reizi 10 gados, tajā skaitā šo noteikumu 226.punkts noteica pienākumu publiskā ēkā, kura nodota ekspluatācijā pirms
2004.gada 1.oktobra un kurai pēdējo 10 gadu laikā nav veikta tehniskā apsekošana, tehnisko apsekošanu veikt līdz 2019.gada 30.septembrim.
Saskaņā ar Latvijas būvnormatīva LBN 405-15 6.punktu būves apseko būvspeciālists atbilstoši būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un
patstāvīgās prakses uzraudzības normatīvajā aktā noteiktai attiecīgās sfēras būvspeciālista kompetencei vai būvkomersantu reģistrā reģistrēta juridiskā
persona, kura nodarbina attiecīgu būvspeciālistu. Savukārt noteikumu Nr.337, ar kuriem bija apstiprināts minētas būvnormatīvs un kas bija spēkā līdz
2021.gada 31.oktobrim, 6.punkts noteica pienākumu publiskas ēkas apsekotājam viena mēneša laikā no būves tehniskās apsekošanas atzinuma
sagatavošanas dienas attiecīgo atzinumu, kas parakstīts ar drošu elektronisko parakstu, elektroniski iesniegt Būvniecības valsts kontroles birojam, kas
saskaņā ar Būvniecības likuma 6.1panta pirmās daļas 2.punktu nodrošina ekspluatācijas uzraudzību publiskām ēkām.
[8.6] Tādējādi, ievērojot šā sprieduma 8.4.-8.5.punktā konstatēto, Civillietu tiesas kolēģija pretēji apelācijas sūdzībā apgalvotajam atzīst par
pamatotu pirmās instances tiesas secinājumu, ka prasītājas amata pienākumi kopumā, tajā skaitā pienākums nodrošināt /Nosaukums A/ ēku
ekspluatāciju un uzturēšanu, regulāri pārbaudīt telpu tehnisko stāvokli, noskaidrot bojājumus un, ja nepieciešams, organizēt profilaktiskos remontus, kā
arī prasītājai izvirzītās prasības pēc būvprakses sertifikāta apstiprina viņas pienākumu veikt šo ēku tehnisko apsekošanu, apsekošanas rezultātus
apkopojot attiecīgā atzinumā, jo nav iespējama tādas ēkas ekspluatācija, kas neatbilst Būvniecības likuma 9.pantā noteiktajām būtiskajām prasībām, un
apsekošanas mērķis ir tieši noteikt ēkas atbilstību šīm būtiskajām prasībām (Latvijas būvnormatīva LBN 405-15 2.punkts). Līdz ar to, neveicot regulāru
ēku tehnisko apsekošanu, nav nemaz iespējams nodrošināt ēku atbilstošu ekspluatāciju un uzturēšanu.
Savukārt pienākums publiskas ēkas apsekotājam iesniegt attiecīgo atzinumu Būvniecības valsts kontroles birojam, kā jau tas norādīts iepriekš, bija
noteikts noteikumu Nr.337 6.punktā.
[8.7] Nav pamatots prasītājas apgalvojums, ka viņai 2019.gadā nav bijis dots uzdevums veikt /Nosaukums A/ publisko ēku tehnisko apsekošanu,
jo, kā to pareizi konstatējusi pirmās instances tiesa, attiecīga uzdevuma esību apstiprina gan liecinieka /pers.B/ pirmās instances tiesas sēdē sniegtās
liecības, gan šā sprieduma 2.4.punktā norādītie rakstveida pierādījumi, gan pašas prasītājas 2019.gada 19.septembra atbilde /Nosaukums A/
/struktūrvienība A/ izpilddirektoram /pers.B/ par /Nosaukums A/ ēku tehnisko apsekošanu, kurā prasītāja norādījusi, ka visām /Nosaukums A/ ēkām
esot veikta tehniskā apsekošana atbilstoši noteikumu Nr.529 226.punktā noteiktajam (lietas 1.sējuma 35.lapa) un 2019.gada 25.septembra atbilde par
atkārtotu pieprasījumu sniegt informāciju, kurā prasītāja norāda, ka līdz 2019.gada 30.septembrim nevarot kvalitatīvi sagatavot tehniskās apsekošanas
atzinumus atbilstoši noteikumiem Nr.337 visām /Nosaukums A/ ēkām (lietas 1.sējuma 38.lapa).
Arī prasītājas arguments, ka saskaņā ar Latvijas būvnormatīva LBN 405-15 10.punktu uzdevums veikt /Nosaukums A/ publisko ēku tehnisko
apsekošanu bija dodams rakstveidā, nevis mutiski, nav pamatots, jo konkrētajā gadījumā apsekošanas uzdevums izriet no prasītājas amata pienākumiem
un pušu savstarpējās tiesības un pienākumus nosaka noslēgtais darba līgums, saskaņā ar kuru prasītājai ir jāpilda amata aprakstam atbilstošie darba
devēja rīkojumi, kuriem, kā to pareizi norādījusi arī pirmās instances tiesa, nav obligāti jābūt noformētiem rakstveidā.
Tāpat nav pamatots prasītājas iebildums, ka iepriekš minētā liecinieka /pers.B/ liecība neesot pieļaujama kā pierādījums lietā Civilprocesa likuma
95.panta pirmās daļas izpratnē, jo jau pēc liecības sniegšanas pirmās instances tiesā /Nosaukums A/ 2020.gada 30.decembrī ir izdevis /pers.B/
pilnvarojumu pārstāvēt atbildētāju šajā lietā. Personas, kuras nevar būt par lieciniekiem, ir norādītas Civilprocesa likuma 106.panta, un /pers.B/ neatbilst
nevienai no šo personu kategorijām, līdz ar to nav arī pamata viņa liecības izslēgšana no pierādījumiem šajā lietā.
[8.8] Rezumējot visu iepriekš minēto, Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka pirmās instances tiesa ir pareizi novērtējusi lietas apstākļus un pierādījumus
lietā un taisījusi tiem atbilstošu spriedumu, pamatoti noraidot prasību pilnīgi, bet prasītājas apelācijas sūdzībā minētie argumenti apstiprinājumu nav guvuši.
[9] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 43.panta pirmās daļas 1.punktu no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos atbrīvoti prasītāji prasībās par
darba samaksas piedziņu un citiem darbinieku prasījumiem, kas izriet no darba tiesiskajām attiecībām vai ir ar tām saistīti.
Tādējādi, ņemot vērā, ka prasība ir noraidāma, iepriekš nesamaksātos tiesas izdevumus šajā gadījumā atbilstoši Civilprocesa likuma 42.panta
ceturtajai daļai uzņemas valsts.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 97.pantu, 189.-193., 426., 430., 432., 434.pantu, Civillietu tiesas kolēģija
nosprieda
noraidīt pilnīgi /pers. A/ prasību pret /Nosaukums A/ par darba devējas rīkojuma atcelšanu.
Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā 30 (trīsdesmit) dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas Senāta Civillietu departamentā,
kasācijas sūdzību iesniedzot Rīgas apgabaltiesā.
Tiesnesis G.Ungurs
Tiesnese A.Buliņa
Tiesnese D.Kantsone
Dokuments parakstīts elektroniski ar drošiem elektroniskajiem parakstiem un satur laika zīmogu.
Dokumenta oriģināls glabājas Tiesu informatīvajā sistēmā.