Legislator Giurisprudenza & Legislazione
A420257719 / AA43-0208-22 ECLI:LV:ADAT:2022:0630.A420257719.21.S Generato dall'IA

Administrative court dismissed appeal against city council decision on functional land area for privatized housing.

Numero d'incarto A420257719 / AA43-0208-22
Autorità giudiziaria
Giurisdizione Lettonia (LV)
Data della decisione
Esito del giudizio Respinto (Dismissed)

Sintesi Legislator

Generato dall'IA

The Administrative Regional Court rejected the appeal filed by PZD-6 against Riga City Council's 2019 decision regarding the functional land area for a privatized residence. The applicant argued that the land area review should be part of the privatization process, but the court found this to be a separate administrative procedure. Consequently, the court upheld the city council's decision as lawful and within its authority.

Regesto Legislator

Generato dall'IA

Administrative Process Law Art. 307, 309, 329; The review of functional land area for a privatized dwelling is a distinct administrative process subject to judicial review, not bound by the privatization procedure's conclusion.

Parole chiave

Generato dall'IA
functional land area privatized housing administrative process city council decision judicial review separate procedure Riga City Council zona per edifici e impianti pubblici

Disposizioni normative citate

Generato dall'IA
Administrative Process Law Art. 307
Administrative Process Law Art. 309
Administrative Process Law Art. 329

Giurisprudenza citata

Generato dall'IA
Generato dall'IA

Ti chiedi come si applica questa sentenza alla tua fattispecie?

Analizza questa decisione insieme alla legislazione federale e cantonale, ai commentari e alla giurisprudenza successiva in Legislator AI.

Apri in Legislator →

Testo completo

ADMINISTRATĪVĀ APGABALTIESA

Lieta Nr.A420257719

AA43-0208-22/11

ECLI:LV:ADAT:2022:0630.A420257719.21.S

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2022.gada 30.jūnijā

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā:

tiesnesis referents Ojārs Priedītis,

tiesneses Karina Krastiņa un Una Mihailova

rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz sabiedrības ar ierobežotu atbildību

„PZD-6” pieteikumu par Rīgas domes priekšsēdētāja 2019. gada 8. augusta lēmuma Nr. 2-30/RD-19-1708-nd atcelšanu,

sakarā ar sabiedrības ar ierobežotu atbildību „PZD-6” apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2021. gada

16. jūnija spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] Rīgas pašvaldības dzīvojamo māju privatizācijas komisija (turpmāk – komisija) 2018. gada 26. oktobrī pieņēma

lēmumu Nr. 2378 (turpmāk – sākotnējais lēmums), ar kuru apstiprināts dzīvojamai mājai /adrese A/ (bijusī adrese /adreses

A vecais nosaukums/; turpmāk – dzīvojamā māja), funkcionāli nepieciešamā zemes gabala plāns un platība

2492 kvadrātmetri.

Pieteicēja SIA „PZD-6” (AS „Pilsētas zemes dienests” tiesību pārņēmēja) sākotnējo lēmumu apstrīdēja.

[2] Ar Rīgas domes (turpmāk – dome) 2019. gada 8. augusta lēmumu Nr. 2-30/RD-19-1708-nd (turpmāk –

pārsūdzētais lēmums) sākotnējais lēmums atstāts negrozīts. Pārsūdzētais lēmums pamatots ar turpmāk minētajiem

apsvērumiem.

[2.1] Komisija, saņemot ierosinājumu par funkcionāli nepieciešamā zemes gabala pārskatīšanu, var pieņemt lēmumu

par dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemes gabala pārskatīšanas uzsākšanu bez tematiskā plānojuma, vai arī

lēmumu par pārskatīšanas uzsākšanu, izstrādājot tematisko plānojumu.

Pamatojoties uz Rīgas būvvaldes 2018. gada 23. jūlija vēstulē Nr. BV-18-1011-dv norādīto, ka no

2910 kvadrātmetriem uz 2164 kvadrātmetriem samazinātā funkcionāli nepieciešamā zemes gabala platība neatbilst Rīgas

domes 2006. gada 7. februāra saistošo noteikumu Nr. 38 „Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas

izmantošanas un apbūves noteikumi” (turpmāk – saistošie noteikumi Nr. 38) 484.4. apakšpunktam, komisija izstrādāja

izmaiņas un noteica funkcionāli nepieciešamā zemes gabala platību 2492 kvadrātmetri.

[2.2] Funkcionāli nepieciešamā zemes gabala noteikšanas mērķis ir noteikt tikai tādu zemes gabalu platību, kas spēj

nodrošināt pilnvērtīgu dzīvojamās mājas funkcionēšanu un kura nav uzskatāma par publisko ārtelpu.

Zemes gabala teritorijā, kas atrodas ielas sarkanajās līnijās, visas /ielas nosaukums/ garumā ir izvietots gājēju celiņš, kas

Ministru kabineta 2015. gada 8. septembra noteikumu Nr. 522 „Privatizējamai dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā

zemes gabala noteikšanas kārtība” (turpmāk – Zemes gabala noteikšanas kārtības noteikumi) 10. punkta izpratnē ir

atzīstams par dzīvojamai mājai piegulošu teritoriju, kas ar tajā esošajiem labiekārtojuma un apstādījumu elementiem ir

uzskatāma par dzīvojamās mājas ārējo pagalmu. Tā kā atdalītā zemes gabala daļa atrodas ielu teritorijā un tajā esošie

labiekārtojuma elementi ir paredzēti publiskai lietošanai, šī teritorija ir uzskatāma par publisko ārtelpu, kas funkcionāli

nepieciešamā zemes gabala platībā nav iekļaujama.

[2.3] Tiesiskais regulējums, kas nosaka prasības privatizējamai dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemes

gabala noteikšanai, neskaidro jēdzienu „starpgabals”. Par starpgabalu uzskatāms tāds zemes gabals, kas, pirmkārt, platības

vai konfigurācijas dēļ nav izmantojams apbūvei, otrkārt, kam objektīvu iemeslu dēļ nevar nodrošināt piekļūšanu atbilstoši

Rīgas domes 2010. gada 7. septembra noteikumu Nr. 93 „Par neapbūvēta zemes gabala nomas maksas aprēķināšanas

kārtību Rīgas pilsētās” 3.2. apakšpunktam.

Ņemot vērā to, ka atdalītā zemes gabala daļa atrodas ielu teritorijā, proti, pie ielas, tas nav uzskatāms par starpgabalu.

[2.4] Uz teritoriju starp sarkanajām līnijām nav attiecināmas prasības par minimālās platības ievērošanu atbilstoši Rīgas

domes 2005. gada 20. decembra saistošo noteikumu Nr. 34 „Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi”

(turpmāk – saistošie noteikumi Nr. 34) 46. punktam.

[2.5] Pieteicēja būtībā nav apmierināta ar to, ka, atdalot strīdus daļu no sākotnēji noteiktā funkcionāli nepieciešamā

zemes gabala, par to netiks saņemta zemes nomas maksa, tomēr Privatizācijas likuma 28. panta otrās daļas 5. punkts noteic,

ka, nosakot funkcionāli nepieciešamo zemes gabalu, atlikušajai daļai ir jābūt tādai, lai to varētu izmantot atbilstoši

noteiktajam lietošanas mērķim. Līdz ar to pieteicējas interese turpināt pieprasīt no dzīvojamās mājas īpašniekiem maksu par

zemes lietošanu nav aizsargājama.

[2.6] Pieteicēja bija informēta par zemes gabalā esošajiem apgrūtinājumiem un zināja, ka tā nevarēs pilnvērtīgi izmantot

savas īpašuma tiesības, kas izriet no ierakstiem zemesgrāmatās.

No tiesību normām, tai skaitā Aizsargjoslu likuma, neizriet, ka apgrūtinājumi pilnībā ierobežotu iespēju zemesgabala

sarkanajās līnijās esošo zemesgabala daļu izmantot tam paredzētajam mērķim, bet gan nosaka papildu nosacījumus, kas

pieteicējai jāievēro, ja tā vēlas izmantot konkrēto zemesgabala daļu.

[2.7] Funkcionāli nepieciešamais zemes gabals tiek noteikts par labu konkrētam īpašumam, nevis īpašniekam, līdz ar

to apstāklis, ka par dzīvojamās mājas funkcionāli nepieciešamo zemes gabalu ir noteikta zemes gabala daļa, nemaina zemes

gabala īpašuma tiesības vai to apjomu.

Turklāt apstāklis, ka zemes gabalam ir mainījušies īpašnieki, proti, to ir palicis vairāk, nevar būt par pamatu, lai atceltu

lēmumu. Apstāklis, ka nevis dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieki, bet blakus esošās dzīvojamās mājas ar adresi /adrese B/,

dzīvokļu īpašnieki ierosināja procesu par funkcionāli nepieciešamā zemes gabala pārskatīšanu, ar mērķi samazināt tā

apjomu un mainīt konfigurāciju, nav pamats lēmuma atcelšanai, jo ir pārskatīti funkcionāli nepieciešamie zemes gabali visam

kvartālam, turklāt tiesību normas paredz šāda procesa uzsākšanu arī pēc vienas personas ierosinājuma.

[3] Nepiekrītot pārsūdzētajam lēmumam, pieteicēja vērsās tiesā ar pieteikumu par pārsūdzētā lēmuma atcelšanu.

Pieteikums pamatots ar turpmāk minētajiem apsvērumiem.

[3.1] Ar pārsūdzēto lēmumu samazināta līdz šim noteiktā ēkai funkcionāli nepieciešamā zemes gabala platība un

mainīta zemes gabala konfigurācija. Atbilstoši ar pārsūdzēto lēmumu noteiktajām funkcionāli nepieciešamā zemes gabala

robežām izveidojas faktiski neapbūvējams un neizmantojams zemes gabals – zemes gabala daļa ielu sarkanajās līnijās, kas

pieguļ /ielas nosaukums/. Šo zemes gabala daļu zemes īpašniekam nav iespējas izmantot un tā uzliek tikai nesamērīgus

apgrūtinājumus un izdevumus.

Pārsūdzētais lēmums ir pretrunā principiem, kas nostiprināti likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju

privatizāciju” 28. panta otrajā daļā, kā arī Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 105. pantam.

[3.2] Privātpersonai piederoša nekustamā īpašuma kvalificēšana par „publisku ārtelpu”, kas paredzēta „publiskai

lietošanai”, ir pielīdzināma īpašuma ekspropriācijai, kas ir aizliegts ar Satversmes 105. pantu. Pašvaldības nav tiesīgas

privātu īpašumu nodot publiskai izmantošanai. Likumdevējs to var darīt tikai izņēmuma gadījumā ar pienācīgā kārtā izdotu

likumu.

Zemes gabals pieder privātpersonai, nevis valstij vai pašvaldībai. Pašvaldība atsakās to iznomāt vai atpirkt, pamatojot

to ar sabiedrisko vajadzību nodrošināšanu. Privātīpašumā esošu zemes gabalu pašvaldībai nav tiesības atzīt par „publisku

ārtelpu”, vienlaikus nenodrošinot īpašniekam ienākumu no tā, ka īpašums tiek publiski lietots. Turklāt pašvaldība ir zemes

īpašniekam uzlikusi pienākumu to apkopt, kas ir klajā pretrunā Satversmes 105. pantam. Pieteicējas intereses tiek būtiski

ierobežotas.

Tiesiskā valstī par publisku ārtelpu nav pamats atzīt privātīpašumā esošu zemes gabala daļu, neparedzot pašvaldības

pienākumu to nomāt vai atpirkt no zemes īpašnieka. Šāda tiesību normu piemērošana nonāk tiešā pretrunā Satversmes

105. pantam un nav tiesiska.

[3.3] Pārsūdzētajā lēmumā norādītais, ka zemes īpašnieks iebilst zemes gabala daļas atdalīšanai tikai tāpēc, ka vēlas

saņemt nomas maksu no dzīvokļu īpašniekiem, neiztur kritiku un ir citas tiesvedības jautājums.

[3.4] Iestādei ir jāvērtē, vai atdalāmais zemes gabals var tikt saprātīgi izmantots, vai arī tā atdalīšana nesamērīgi

aprobežo zemes īpašnieka pamattiesības, kā tas ir pieteicējas gadījumā – uzliekot pienākumu zemes īpašniekam bez

maksas kopt īpašumu, ko izmanto dzīvojamo māju iedzīvotāji. Pieteicēja atsaucas uz Zemes gabala noteikšanas kārtības

noteikumu 13. punktu.

[3.5] Dome formāli piemērojusi likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 28. panta otrās daļas

5. punktu, jo dome faktiski ir uzlikusi pieteicējai pienākumu šo zemes īpašumu kopt, bet neviens normatīvais akts nenoteic

pašvaldībai vai sabiedrībai, kuras publiskajā lietošanā, domes ieskatā, ir šis zemes gabals, pienākumu atlīdzināt zemes

īpašniekam izdevumus ne par īpašuma publisku lietošanu, ne par tā uzturēšanu.

[3.6] Dome gramatiski nepareizi iztulkojusi saistošo noteikumu Nr. 34 46. punktu, jo norma nerunā par jaunizveidojamu

zemes gabalu, bet gan par to, ka atdalāmā zemes gabala minimālajā platībā neieskaita teritoriju starp ielu sarkanajām līnijām,

proti, šī norma vispār konkrētajiem faktiskajiem apstākļiem nav piemērojama. Līdz ar to nepareizs ir pārsūdzētajā lēmumā

izdarītais secinājums, ka uz teritoriju starp ielu sarkanajām līnijām, izveidojot jaunu zemes gabalu, nav attiecināmas prasības

par minimālās platības ievērošanu.

[4] Ar Administratīvās rajona tiesas tiesneša /datums/lēmumu (lietas 2. sējuma 35. lapa) lietā kā trešās personas bez

patstāvīgiem prasījumiem pieaicinātas /pers. A/ un /pers. B/. Savukārt ar Administratīvās rajona tiesas tiesneša 2020. gada

28. oktobra lēmumu (lietas 2. sējuma 60. – 61. lapa) lietā kā trešās personas bez patstāvīgiem prasījumiem pieaicināti

zemes gabala ar kadastra apzīmējumu Nr. /kadastra Nr.A/ kopīpašnieki /pers. C/, /pers. D/ un /pers. E/, kā arī dzīvojamās

mājas kopīpašnieki – /pers. F/, /pers. G/, /pers. H/, /pers. I/, /pers. J/, /pers. K/ (/pers. K oriģinālvalodā/), /pers. L/, /pers.

M/, /pers. N/, /pers. O/, /pers. P/, /pers. R/, /pers. S/, /pers. T/, /pers. V/, /pers. Z/, /pers. AA/, /pers. AB/, /pers. AC/,

/pers. AD/, /pers. AE/, /pers. AF/, /pers. AG/, /pers. AH/, /pers. AI/, /pers. AJ/, /pers. AK/, /pers. AL/, /pers. AM/, /pers.

AN/, /pers. AO/ (/pers. AO/), /pers. AP/, /pers. AR/, /pers. AS/, /pers. AT/, /pers. AU/, /pers. AV/, /pers. AZ/, /pers. BA/,

/pers. BB/, /pers. BC/, /pers. BD/, /pers. BE/, /pers. BF/, /pers. BG/, SIA ražošanas komercfirma /Nosaukums A/, /pers.

BH/, /pers. BI/, /pers. BJ/, /pers. BK/, /pers. BL/ un /pers. BM/.

[5] Ar Administratīvās rajona tiesas 2021. gada 16. jūnija spriedumu pieteicējas pieteikums noraidīts.

Spriedums pamatots ar turpmāk minētajiem apsvērumiem.

[5.1] Tiesa spriedumā atsaucās uz Privatizācijas likuma 85. panta otro un trešo daļu, likuma „Par valsts un pašvaldību

dzīvojamo māju privatizāciju” 28. panta otrās daļas 5. punktu, 85. panta pirmo un otro daļu, Zemes gabala noteikšanas

kārtības noteikumu 3., 10. – 13., 22. punktu, Ministru kabineta 2013. gada 30. aprīļa noteikumu Nr. 240 „Vispārīgie

teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi” 2.21., 86.1. apakšpunktu, Rīgas domes 2015. gada

3. novembra saistošo noteikumu Nr. 177 „Dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemesgabala pārskatīšanas saistošie

noteikumi” (turpmāk – saistošie noteikumi Nr. 177) 4.1., 4.7. apakšpunktu, 6. punktu.

[5.2] Lietā ir strīds par to, vai dome tiesiski noteica dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamo zemes gabala platību

un ir ievērojusi pieteicējas kā zemesgabala īpašnieces tiesiskās intereses, citu zemesgabala īpašnieku, un to zemes gabala

īpašnieku, kuri ir arī dzīvojamā mājā esošo dzīvokļu īpašnieki, tiesiskās intereses.

[5.3] 2002. gada 10. maijā izstrādāts Zemes robežu plāns ēku ierakstīšanai zemesgrāmatā. Dzīvojamai mājai (bijusī

adrese /adreses A vecais nosaukums/) funkcionāli nepieciešamā zemes gabala robeža un platība (2910 kvadrātmetri)

noteikta 2002. gadā, izstrādājot robežu plānu ēku ierakstīšanai zemesgrāmatā. Minēto apstiprina Rīgas domes 2003. gada

4. februāra lēmums Nr. 2040 „Par dzīvojamo māju privatizācijas uzsākšanu”, ar kuru cita starpā nolēma uzsākt dzīvojamās

mājas privatizāciju bez zemes. Uz privatizācijas brīdi dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamais zemes gabals bija noteikts

2910 kvadrātmetri.

Valsts kadastra informācijas sistēmā 2011. gada 29. novembrī reģistrēta zemes vienības daļa ar kadastra apzīmējumu

Nr. /kadastra numurs B/, platība – 1571 kvadrātmetri.

Saskaņā ar SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” 2017. gada 4. augusta vēstuli Nr. 1-2/39438 starp SIA „Rīgas namu

pārvaldnieks” un zemes vienības ar kadastra apzīmējumu Nr. /kadastra numurs B/īpašniekiem noslēgti zemes piespiedu

nomas līgumi par zemes gabala ar kadastra apzīmējumu Nr. /kadastra numurs A/daļas (1571 kvadrātmetra platībā)

lietošanu.

[5.4] Dzīvojamo māju /adrese C/ un /adrese B/ dzīvokļu īpašnieki vērsās komisijā ar lūgumu pārskatīt funkcionāli

nepieciešamos zemes gabalus minētajām dzīvojamām mājām.

Ar komisijas 2016. gada 8. janvāra lēmumu Nr. 48 un 19. augusta lēmumu Nr. 2012 uzsākti procesi, lai pārskatītu

jautājumu par funkcionāli nepieciešamo zemes gabalu attiecīgi dzīvojamai mājai /adrese C/ un /adrese B/.

Tematiskā plānojuma izstrāde ir veikta saskaņā ar domes 2016. gada 5. jūlija lēmumu Nr. 4062 ,,Par kvartāla starp /ielas

nosaukums B/, /ielas noaukums C/, /ielas nosaukums D/ un /ielas nosaukums/ tematiskā plānojuma izstrādes uzsākšanu” un

darba uzdevumu ,,Tematiskā plānojuma izstrādei dzīvojamām mājām, kvartālā starp /ielas nosaukums B/, /ielas noaukums

C/, /ielas nosaukums D/ un /ielas nosaukums/, funkcionāli nepieciešamo zemesgabalu noteikšanai” (turpmāk – Darba

uzdevums).

Komisija 2017. gada 1. augusta vēstulē Nr. DMPK-17-1631-nd informē dzīvojamās mājas apsaimniekotāju SIA „Rīgas

namu pārvaldnieks” par pieņemto lēmumu par tematiskā plānojuma izstrādi, kā arī lūdz sniegt informāciju. Savukārt SIA

„Rīgas namu pārvaldnieks” 2017. gada 4. augusta atbildes vēstulē Nr.1-2/39438 sniedza informāciju par to, kuru personu

īpašumā atrodas dzīvojamo māju /adrese A vcais nosaukums/, /adrese B/, /adrese C/, funkcionāli nepieciešamie zemes

gabali.

Kvartāla izstrādātais tematiskā plānojuma projekts tika publicēts interneta vietnē www.rdzmnk.lv, kā arī ar to bija

iespējams iepazīties klātienē komisijā, Pērses ielā 10/12, Rīgā, 1. stāva vestibilā.

2018.gada 16.februārī pie kvartālā esošajām dzīvojamām mājām, tajā skaitā pie dzīvojamās mājas, izvietoja informāciju

par nepieciešamību pārskatīt funkcionāli nepieciešamos zemes gabalus un aicināja līdz 2018. gada 15. aprīlim izteikt savus

apsvērumus komisijai, par ko sagatavots 2018. gada 20. februāra akts Nr. DMPK-18-175-akt ar fotofiksāciju.

Komisija ar 2018. gada 20. februāra vēstuli Nr. DMPK-18-492-nd „Par apsvērumiem un viedokli kvartālam starp /ielas

nosaukums B/, /ielas noaukums C/, /ielas nosaukums D/ un /ielas nosaukums/” pieteicēju informēja par uzsākto tematisko

plānojumu kvartālam un lūdza pieteicēju izteikt viedokli un ierosinājumus par kvartālā esošo dzīvojamo māju pārskatāmajiem

funkcionāli nepieciešamajiem zemes gabaliem.

Komisijā 2016. gada 16. aprīlī (vēstulē, iespējams, domāts 2018. gads) saņemta pieteicējas vēstule, kurā norādīts, ka

pieteicēja nepiekrīt izstrādātā tematiskā plānojuma projektā veiktajiem grozījumiem, papildus norādot, ka, ja iela, ceļš vai

piebrauktuve ietilpst sarkanajās līnijās, attiecīgā iela, ceļš vai piebrauktuve nevar tikt ietverta funkcionāli nepieciešamajā

zemes gabalā.

Komisija ar 2018. gada 17. maija dienesta vēstuli Nr. DMPK-18-836-dv „Par atzinuma sniegšanu tematiskajam

plānojumam kvartālā starp /ielas nosaukums B/, /ielas noaukums C/, /ielas nosaukums D/ un /ielas nosaukums/” lūdza Rīgas

Ziemeļu izpilddirekcijai sniegt atzinumu par dzīvojamām mājām funkcionāli nepieciešamo zemesgabalu tematisko

plānojumu.

Komisija ar 2018. gada maija vēstulēm lūgusi sniegt atzinumus AS „GASO”, AS „Latvenergo”, AS „Rīgas siltums”,

SIA „Rīgas ūdens”, AS „Sadales tīkls”, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas (turpmāk – VUGD), domes Mājokļu un vides

departamentam (turpmāk – Mājokļu un vides departaments), domes Pilsētas attīstības departamentam (turpmāk – Pilsētas

attīstības departaments), domes Satiksmes departamentam (turpmāk – Satiksmes departaments), domes Īpašuma

departamentam (turpmāk – Īpašuma departaments), Rīgas pilsētas būvvaldei (turpmāk – būvvalde) un Valsts kultūras

pieminekļu aizsardzības inspekcijai (turpmāk – inspekcija).

VUGD, AS „Sadales tīkls”, Mājokļu un vides departaments, AS „Latvenergo”, AS „Rīgas siltums”, AS „Rīgas

ūdens” AS „Gaso” un inspekcija informējuši, ka neiebilst sagatavotajam tematiskajam plānojumam. Savukārt Satiksmes

departaments informējis, ka nevar sniegt pozitīvu atzinumu par izstrādāto tematisko plānojumu, un norādīja uz

novēršamajiem trūkumiem – nav izpildīts Satiksmes departamenta izvirzītais nosacījums – neparedzēt jaunas ielu sarkanās

līnijas un nepieciešamības gadījumā dibināt ceļa servitūtus. Īpašuma departaments informēja, ka nevar piekrist jauno

sarkano līniju noteikšanai uz privātajām zemēm, Pilsētas attīstības departaments lūdza precizēt tematisko plānojumu.

Savukārt būvvalde informēja, ka nevar sniegt pozitīvu atzinumu par tematisko plānojumu un norādīja uz novēršamajiem

trūkumiem – dzīvojamās mājas apbūves intensitāte ir 142 procenti, tātad pārsniedz saistošo noteikumu Nr. 38

484.4. apakšpunktā atļauto maksimālo zemesgabala apbūves intensitāti, kas ir noteikta piecstāvu ēkai – 140 procentus.

Pamatojoties uz saņemtajiem atzinumiem, viedokļiem un spēkā esošo normatīvo aktu regulējumu, komisija izstrādāja

tematiskā plānojuma 2. redakciju, kas tika publicēta internēta vietnē www.rdzmpk.lv.

Komisija ar 2018. gada 6.augusta vēstulēm Īpašuma departamentam, Satiksmes departamentam, būvvaldei un Pilsētas

attīstības departamentam lūdza sniegt atzinumu par tematiskā plānojuma pilnveidoto redakciju. Pilsētas attīstības

departaments, Satiksmes departaments un Īpašuma departaments informēja, ka neiebilst pilnveidotajai tematiskā plānojuma

redakcijai. Savukārt būvvalde norādīja, ka pieņem zināšanai sniegto risinājumu, tomēr, apzinoties situācijas sarežģītību,

pauž bažas par izstrādes risinājumu kvalitatīvu atbilstību nākotnē.

Ar komisijas 2018. gada 26. oktobra lēmumu Nr. 2379 apstiprināts funkcionāli nepieciešamais zemes gabals

dzīvojamai mājai /adrese B/, savukārt ar tā paša datuma lēmumu Nr. 2380 apstiprināts funkcionāli nepieciešamais zemes

gabals dzīvojamai mājai /adrese C/.

Dome 2019. gada 23. janvārī pieņēma lēmumu Nr. 1897 „Par kvartāla starp /ielas nosaukums B/, /ielas nosaukums C/,

/ielas nosaukums D/ un /ielas nosaukums/ tematiskā plānojuma apstiprināšanu”, ar kuru apstiprināja kvartāla tematisko

plānojumu. Lietas materiālos atrodas tematiskā plānojuma sākotnējā redakcija un tematiskā plānojuma grafiskā daļa, kas

apstiprināta ar domes 2019. gada 23. janvāra lēmumu Nr. 1897.

Saskaņā ar Zemes gabala noteikšanas kārtības noteikumu 14. – 17. punktu komisija veica dzīvojamām mājām /adrese

B/ un /adrese A/, funkcionāli nepieciešamo zemes gabalu robežu korekciju atbilstoši to apbūves parametriem, un

dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamais zemes gabals tika noteikts 2492 kvadrātmetru platībā, savukārt funkcionāli

nepieciešamā zemes gabala pārskatīšanas ierosinātājai – dzīvojamai mājai /adrese B/ – funkcionāli nepieciešamais zemes

gabals tika samazināts aptuveni par 723 kvadrātmetriem, kā rezultātā dzīvojamās mājas /adrese B/ funkcionāli

nepieciešamais zemes gabals tika noteikts 2373 kvadrātmetru platībā.

Spriedumā secināts, ka tematiskais plānojums ir izstrādāts saskaņā ar normatīvajiem aktiem un dokumentiem. Uzsākot

tematiskā plānojuma izstrādi, tika pieprasīti un saņemti valsts un pašvaldību institūciju un citu iestāžu nosacījumi saskaņā ar

Darba uzdevumu. Procesa gaitā tika informēti tematiskā plānojuma teritorijā esošo daudzdzīvokļu dzīvojamo māju

privatizēto objektu īpašnieki, zemes īpašnieki un daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pārvaldnieki. Kā arī tika saņemti, apkopoti

viedokļi un nodrošināta sabiedrības līdzdalība, kā to paredz tiesību normas.

[5.5] Tiesa kā nepamatotu noraidīja pieteicējas pārstāves argumentu, ka tieši dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieki nav

vērsušies domē ar lūgumu pārskatīt funkcionāli nepieciešamo zemes gabalu, jo to bija darījuši citi kvartāla dzīvojamo ēku

dzīvokļu un zemes gabalu īpašnieki (mājas /adrese B/ un mājas /adrese C/ dzīvokļu īpašnieku kopības).

Tiesa atzina, ka dome ir pamatoti uzsākusi procesu par funkcionāli nepieciešamā zemes gabala pārskatīšanu, kā arī

komisija ir izstrādājusi tematisko plānojumu kvartālam, kas nodots publiskajai apspriešanai, kā to paredz tiesību normas,

kuru pārkāpumus tiesa nekonstatēja.

Spriedumā norādīts, ka pieteicēja nepamatoti atsaucas uz apstākli, ka pieteicēja nav zinājusi par uzsākto tematiskā

plānojuma izstrādi, īpaši tāpēc, ka AS ,,Pilsētas zemes dienests”, kuras tiesību un saistību pārņēmēja ir pieteicēja, vērsās

komisijā ar iesniegumu, norādot, ka AS ,,Pilsētas zemes dienests” nepiekrīt izstrādātā tematiskā plānojuma projektā

veiktajiem grozījumiem.

Tiesa kā nepamatotu noraidīja pieteicējas pārstāves argumentu, ka dome nevarēja veikt un pārplānot funkcionāli

nepieciešamo zemes gabalu tikai dzīvojamajai mājai, bet tas bija jādara visam kvartālam. Tiesa secināja, ka tematiskā

plānojuma izstrāde ir veikta saskaņā ar domes 2016. gada 5. jūlija lēmumu Nr. 4062 ,,Par kvartāla starp /ielas nosaukums B/,

/ielas nosaukums C/, /ielas nosaukums D/ un /ielas nosaukums/ tematiskā plānojuma izstrādes uzsākšanu” un Darba

uzdevumu, kas tieši paredzēja tematiskā plānojuma izstrādi dzīvojamām mājām kvartālā starp /ielas nosaukums B/, /ielas

nosaukums C/, /ielas nosaukums D/ un /ielas nosaukums/, funkcionāli nepieciešamo zemesgabalu noteikšanai. Turklāt

atsevišķām dzīvojamām mājām funkcionāli nepieciešamo zemesgabalu apmērs tika mainīts, savukārt citām tas palika

nemainīgs, kādai dzīvojamai mājai nemainījās funkcionāli nepieciešamā zemes gabala platība kvadrātmetros, bet gan tā

faktiskā atrašanās dabā tika mainīta.

[5.6] Spriedumā secināts, ka no sākotnējās zemes gabala platības, kas bija noteikta kā funkcionāli nepieciešamā, tiek

atdalīta teritorija, kas atrodas /ielas nosaukums/ sarkanajās līnijās, kā arī ir mainīta tā konfigurācija.

Atbilstoši tematiskajam plānojumam kvartālam apstiprinātais dzīvojamās mājas funkcionāli nepieciešamais zemes

gabals atšķiras no komisijas sākotnējā tematiskā plānojuma redakcijā paredzētā funkcionāli nepieciešamā zemes gabala.

Proti, lēmumā ir noteikts par 328 kvadrātmetriem lielāks funkcionāli nepieciešamais zemes gabals – 2492 kvadrātmetri, nekā

komisijas sākotnēji paredzētajā – 2164 kvadrātmetri, jo būvvalde atzina, ka sākotnējā tematiskā plānojuma redakcijā

kvartālam dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemes gabala platība – 2164 kvadrātmetri neatbilst saistošo noteikumu

Nr. 38 484.4. apakšpunktam, respektīvi, dzīvojamai mājai /adrese A/, funkcionāli nepieciešamā zemes gabala

(2164 kvadrātmetri) apbūves intensitāte bija 142 procenti, kas pārsniedz atļauto maksimumu jeb 140 procentus.

Pamatojoties uz minēto, komisija izstrādāja izmaiņas un noteica dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamo zemes gabalu

2492 kvadrātmetru platībā, kas atbilst pārsūdzētajā lēmumā un domes 2019. gada 23. janvāra lēmumā Nr. 1897 „Par

kvartāla starp /ielas nosaukums B/, /ielas nosaukums C/, /ielas nosaukums D/ un /ielas nosaukums/ tematiskā plānojuma

apstiprināšanu” paredzētajai funkcionāli nepieciešamā zemes gabala platībai. Dzīvojamās mājas funkcionāli nepieciešamā

zemes gabala apbūves intensitāte šobrīd ir noteikta 124 procenti (atļautais maksimums 140 procenti), brīvā teritorija

51 procents (atļautais minimums 35 procenti), kas nozīmē, ka apbūves rādītāji ir ievēroti. Līdz ar to secināms, ka saistošo

noteikumu Nr. 38 484.4. un 485.4. apakšpunkta prasības dome ir ievērojusi.

[5.7] Spriedumā atzīts, ka pārsūdzētajā lēmumā pamatoti norādīts, ka funkcionāli nepieciešamā zemes gabala

noteikšanas mērķis ir noteikt tikai tādu zemes gabala platību, kas spēj nodrošināt pilnvērtīgu dzīvojamās mājas

funkcionēšanu un kura nav uzskatāma par publisko ārtelpu.

Tiesas ieskatā, tas, ka būvvalde un Pilsētas attīstības departaments nav snieguši viedokli par ielas sarkanajās līnijās

esošā zemes gabala /adrese A/, ar kadastra apzīmējumu Nr. /kadastra numurs A/, daļas 1769 kvadrātmetru platībā

neiekļaušanu dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamajā zemes gabalā, apliecina, ka būvvaldei un Pilsētas attīstības

departamentam nav iebildumu par tematisko plānojumu kvartālam.

Tiesa, izvērtējusi funkcionāli nepieciešamā zemes gabala plānu, konstatēja, ka zemes gabala teritorijā, kas atrodas ielas

sarkanajās līnijās, visas /ielas nosaukums/s garumā ir izvietots gājēju celiņš. Vērtējot minēto kopsakarā ar Zemes gabala

noteikšanas kārtības noteikumu 10. punktu, tiesa atzina, ka dzīvojamai mājai piegulošā teritorija, kas tieši robežojas ar /ielas

nosaukums/, ar tajā esošajiem labiekārtojuma un apstādījumu elementiem ir uzskatāma par dzīvojamās mājas ārējo pagalmu.

Tā kā atdalītā zemes gabala daļa atrodas ielu teritorijā un tajā esošie labiekārtojuma elementi ir paredzēti publiskai lietošanai,

tiesa secināja, ka minētā teritorija ir uzskatāma par publisko ārtelpu, kas funkcionāli nepieciešamā zemes gabala platībā nav

iekļaujama.

Tiesa konstatēja, ka lietā nepastāv strīds, ka ielas sarkanajās līnijās atrodas gājēju celiņš, kas nodrošina gājēju satiksmi,

turklāt pieteicēja līdz šim nav iebildusi, ka tai piederošais īpašums, tā daļa tiek lietota, izmantota kā gājēju ceļš. Tiesa

norādīja, ka nav iespējams noteikt, kas izmanto šo gājēju ceļu, proti, gājēju ceļus izmanto visa kvartāla (/ielas nosaukums

C/, /ielas nosaukums D/, /ielas nosaukums/) iedzīvotāji, ne tikai konkrētā nama, līdz ar to nav pamatoti šīs teritorijas

lietošanu attiecināt tikai uz dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekiem, un minētā iemesla dēļ uzskatīt, ka šī zemes gabala daļa

būtu jāsaglabā kā ēkai funkcionāli nepieciešamais zemesgabals.

[5.8] Tiesa atzina par pamatotu lēmumu neiekļaut dzīvojamai mājai noteiktajā funkcionāli nepieciešamā zemes gabala

platībā zemes gabala daļu, kas atrodas /ielas nosaukums/ sarkanajās līnijās, jo uz tās neatrodas dzīvojamās mājas

uzturēšanai, apsaimniekošanai un funkcionēšanai nepieciešamie infrastruktūras, labiekārtojuma un komunikāciju elementi.

Vienlaikus minētā zemes gabala daļa ir atzīstama par publisku ārtelpu, un likumdevējs ir noteicis, ka šādas teritorijas

dzīvojamai mājai noteiktajā funkcionāli nepieciešamā zemesgabala platībā nav iekļaujamas. Līdz ar to atbildētājas lēmums ir

tiesisks un pamatots.

[5.9] Sākotnēji dzīvojamai mājai noteiktais funkcionāli nepieciešamais zemes gabals atradās dzīvojamās apbūves

teritorijā un ielu teritorijā. Pēc pārskatīšanas funkcionāli nepieciešamais zemes gabals atrodas tikai dzīvojamās apbūves

teritorijā, jo ielu teritorijā esošā zemes gabala daļa nav iekļauta dzīvojamās mājas funkcionāli nepieciešamajā zemes gabala

daļā.

Atlikušo zemes gabala daļu pieteicēja varēs izmantot, bet tikai atbilstoši saistošo noteikumu Nr. 38 507. punkta

prasībām.

[5.10] Tiesa norādīja, ka tai ir saprotama pieteicējas vēlme saglabāt sākotnējo situāciju, kas ļauj pieteicējai turpināt

piespiedu nomas attiecību esības dēļ pieprasīt no dzīvojamās mājas īpašniekiem maksu par zemes lietošanu, papildus

norādot, ka pieteicējas kā zemes gabala domājamo daļu īpašnieces interese nav aizsargājama, jo no sākotnēji funkcionāli

noteiktā dzīvojamai mājai nepieciešamā zemes gabala ar pārsūdzēto lēmumu samazinātā zemes gabala daļa nav

nepieciešama pilnvērtīgai dzīvojamās mājas funkcionēšanai, turklāt pieteicēja var to izmantot atbilstoši tās lietošanas

mērķim.

[5.11] AS ,,Pilsētas zemes dienests” un pieteicēja kā tās tiesību un saistību pārņēmēja bija informēta par

apgrūtinājumiem, proti, ka tā nevarēs pilnvērtīgi izmantot savas īpašuma tiesības.

Vienlaicīgi no tiesību normām, tai skaitā Aizsargjoslu likuma, neizriet, ka minētie apgrūtinājumi pilnībā ierobežotu

zemes gabala ar kadastra apzīmējumu Nr. /kadastra numurs A/sarkanajās līnijās esošo zemes gabala daļu izmantot tam

paredzētajam mērķim bet gan nosaka papildu nosacījumus, kas pieteicējai jāievēro, ja tā vēlas izmantot konkrēto

zemesgabala daļu (Aizsargjoslu likuma 45. panta pirmās daļas 5. punkts, 46. panta pirmās daļas 6. punkta a. apakšpunkts).

Atbilstoši Zemes gabala noteikšanas kārtības noteikumu 2. punktam funkcionāli nepieciešamais zemesgabals tiek

noteikts par labu konkrētam īpašumam, nevis īpašniekam. Līdz ar to apstāklis, ka par dzīvojamās mājas funkcionāli

nepieciešamo zemes gabalu ir noteikta zemes gabala daļa, nevis viss īpašums, nemaina nekustamā īpašuma tiesības vai to

apjomu.

Kaut arī pieteicēja pieteikumā atsaucas, ka konkrēto zemes gabala daļu zemes īpašniekam nav iespējas izmantot un tā

uzliek tikai nesamērīgus apgrūtinājumus un izdevumus, tiesa nekonstatēja, ka pieteicēja šo argumentu jebkādā veidā būtu

pamatojusi vai iesniegusi kādus pierādījumus, kas par to liecinātu.

Tāpat tiesa par nepamatotu atzina pieteicējas pārstāves argumentu, ka, mainot funkcionāli nepieciešamā zemes gabala

konfigurāciju, vienlaicīgi atsavinot zemes gabala domājamās daļas dzīvokļu īpašniekiem, proporcionāli to dzīvokļa īpašumu

domājamām daļām, šis process kļūst apgrūtinošs.

No zemesgrāmatu datiem tiesa konstatēja, ka laika posmā no 2018. gada līdz lietas izskatīšanas pabeigšanai

domājamās daļas no funkcionāli nepieciešamā zemesgabala bija iegādājušies tieši divi dzīvojamās mājas /adrese A/,

dzīvokļu īpašnieki. Vienlaicīgi nav saprotams, kādas problēmas ar domājamo daļu aprēķināšanu varētu rasties, ja

domājamās daļas no nekustamā īpašuma ir aprēķināmas, veicot matemātiskas darbības.

[5.12] Apstāklis, ka zemes gabals pieder privātpersonai, nevis valstij vai pašvaldībai, neliedz to atzīt par publisku lietu.

Pieteicējai ir noteikts privātā īpašuma lietošanas tiesību aprobežojums nekustamajam īpašumam, un tas noteikts sabiedrības

interesēs.

Īpašuma atrašanās sarkano līniju robežās pati par sevi vēl nenozīmē, ka zemes gabala īpašniekam īpašuma tiesības uz

šo teritoriju būtībā vairs nav iespējams īstenot nekādā apjomā. Līdz ar to nav pamata atzīt, ka īpašuma atrašanās sarkano

līniju robežās pati par sevi rada tādas sekas, kas faktiski nozīmē īpašuma atsavināšanu. Tāpat pienākums rūpēties par

zemes gabalu un to apsaimniekot izriet no pieteicējas kā zemes īpašnieka pienākumiem, nevis minēto pienākumu rada uz

zemes gabala esoša gājēju ceļa kā publiskas lietas statuss.

[6] Par Administratīvās rajona tiesas 2021. gada 16. jūnija spriedumu pieteicēja iesniedza apelācijas sūdzību un tās

precizējumus, kas pamatoti ar turpmāk minētajiem apsvērumiem.

[6.1] Pieteicēja nepiekrīt pirmās instances tiesas spriedumā izdarītajiem secinājumiem.

[6.2] Dzīvojamā mājā /adrese B/ privatizācija ir beigusies, līdz ar to uz šo māju neattiecas likums, kas nosaka

dzīvojamo māju privatizācijas kārtību – likums „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”.

[6.3] Privatizācijas likuma 28. pants nosaka kārtību, kādā privatizējamai dzīvojamai mājai (nevis privatizētajai

dzīvojamai mājai) nosakāma funkcionāli nepieciešamā zemes gabala platība un robežas, kas atbilst likuma mērķim, iepretī

Privatizācijas likuma 85. pantam un tā pielietošanas praksei.

Sistēmiski, gramatiski un teleoloģiski iztulkojot Privatizācijas likuma 85. pantu, secināms, ka šī norma pieļauj

funkcionāli nepieciešamā zemes gabala pārskatīšanu līdz brīdim, kamēr konkrētai dzīvojamai mājai netiek pabeigts

privatizācijas process. Tiesiskās attiecības starp dzīvojamās mājas un zemes gabala īpašniekiem ir privāto tiesību jomā un

tās regulē privāto, nevis publisko tiesību normas, un kuru attiecībās pašvaldība (valsts) nav tiesīga iejaukties, pieņemot

nelikumīgus publiskos aktus.

[6.4] Tiesa nepamatoti atzinusi, ka gājēju ceļš ir uzskatāms par publisko ārtelpu, kas nevar tikt iekļauts funkcionāli

nepieciešamajā zemes gabalā. Šāds tiesas apgalvojums nav pamatots ar likumu vai lietā esošajiem pierādījumiem.

[6.5] Pieteicēja apelācijas sūdzībā izteikusi lūgumu par izskatāmās lietas un administratīvās lietas Nr. A420206219

apvienošanu.

[7] Komisija paskaidrojumos par pieteicējas apelācijas sūdzību un tās precizējumiem norāda turpmāk minētos

apsvērumus.

[7.1] Pirmās instances tiesa, taisot spriedumu, ir vispusīgi un pietiekami izvērtējusi konkrētās lietas apstākļus un

būtību. Spriedums ir pareizs un pilnībā pamatots.

[7.2] Pieteicējas apelācijas sūdzībā norādītie argumenti pēc būtības ir tādi paši, kā tie, ko pieteicēja ir norādījusi

pieteikumā. Ņemot vērā, ka lietas faktiskie un tiesiskie apstākļi nav mainījušies, komisija uztur pirmās instances tiesā

iesniegtos paskaidrojumus. Komisijas viedoklis izskatāmajā lietā nav mainījies.

[7.3] Komisija nesaskata pamatu izskatāmās lietas un administratīvās lietas Nr. A420206219 apvienošanai.

[8] Trešo personu pārstāve /pers. BJ/ paskaidrojumos par pieteicējas apelācijas sūdzību un tās precizējumiem norāda

turpmāk minētos apsvērumus.

[8.1] Funkcionāli nepieciešamo zemes gabalu var noteikt gan privatizējamai dzīvojamai mājai, gan privatizētajai

dzīvojamai mājai. Savukārt gadījumā, ja funkcionāli nepieciešamos zemes gabalus nevarētu koriģēt pēc privatizācijas, tas

nozīmētu, ka attīstība Rīgā pēc privatizācijas kādā brīdī apstātos. Maz ticams, ka Rīgā vai citā Latvijas pilsētā pēc

privatizācijas nav notikuši citi funkcionāli nepieciešamo zemes gabalu sakārtošanas gadījumi.

[8.2] Ja pieteicēja bija pārliecināta par Privatizācijas likuma nepareizu piemērošanu, tad nav saprotams, kāpēc pieteicēja

jau kopš 2016. gada nav neapstrīdējusi visu funkcionāli nepieciešamā zemes gabala noteikšanas procesu, šādus argumentus

norādot tikai 2021. gadā.

[8.3] Zemes īpašniekam ir iespēja likvidēt vai koriģēt gājēju ceļus uz savas zemes, un novērst savu nemieru par gājēju

ceļu esību vai to konfigurāciju. Gājēju ceļi neliecina par īpašuma tiesībām un zemes gabala formu.

[8.4] Galvenais pieteicējas tiesvedības mērķis ir saņemt lielāku piespiedu nomas maksu. Proti, saņemt nomas maksu

divreiz – gan no dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekiem, gan no būves (transformatora punkts) īpašniekiem.

Funkcionāli pareizi sadalot zemes gabalu, par 2492 kvadrātmetriem piespiedu nomu maksātu /adrese A/, iedzīvotāji,

savukārt par atdalītajiem 418 kvadrātmetriem maksātu būves (transformatora punkts) īpašnieks vai citi zemes gabala lietotāji

vai komunikāciju turētāji.

[8.5] Tikai pēc pirmās instances tiesas negatīvā nolēmuma pieteicēja ir mainījusi taktiku un izteikusi vēlmi izskatāmo

lietu un administratīvo lietu Nr. A420206219 apvienot vienā tiesvedībā. Tas nenorāda uz vēlmi ievērot procesuālo

ekonomiju un citu lietas dalībnieku pamattiesības, bet gan uz vēlmi paildzināt tiesāšanās procesu, lai varētu saņemt lielāku

piespiedu nomas maksu. Trešās personas nepiekrīt pieteicējas lūgumam par lietu apvienošanu.

[9] Ar Administratīvās apgabaltiesas tiesneša 2021. gada 28. septembra lēmumiem trešās personas bez patstāvīgiem

prasījumiem statuss atņemts /pers. Z/, bet piešķirts /pers. BN/ (lietas 2. sējuma 209. lapa), kā arī trešās personas statuss

atņemts /pers. BE/, bet piešķirts /pers. BO/ (lietas 2. sējuma 210. lapa).

Motīvu daļa

[10] Apgabaltiesa sākotnēji uzskata par nepieciešamu izteikties par pieteicējas apelācijas sūdzībā izteikto lūgumu par

administratīvo lietu Nr. A420257719 un Nr. A420206219 apvienošanu vienā tiesvedībā, norādot turpmāko.

Pārbaudījusi Tiesu informācijas sistēmā pieejamo informāciju par administratīvo lietu Nr. A420206219, apgabaltiesa

konstatēja, ka norādītajā lietā 2021. gada 8. septembrī rakstveida procesā pabeigta lietas izskatīšana pēc būtības un ar

Administratīvās apgabaltiesas lēmumu noteikts, ka spriedums lietā tiks sastādīts 2021. gada 29. septembrī. Savukārt

izskatāmajā lietā pieteicējas apelācijas sūdzība ar apgabaltiesas tiesneša 2021. gada 18. augusta lēmumu atstāta bez virzības

trūkumu novēršanai – valsts nodevas par apelācijas sūdzības iesniegšanu samaksai, kā arī apelācijas sūdzības precizēšanai

– līdz 2021. gada 20. septembrim. Pieteicēja norādītos trūkumus novērsa un dokumentus iesniedza noteiktā termiņa pēdējā

dienā, proti, 2021. gada 20. septembrī.

Ievērojot norādīto, apgabaltiesa secina, ka nav nepieciešams izlemt pieteicējas pieteikto lūgumu, jo administratīvās

lietas Nr. A420206219 izskatīšana pēc būtības ir pabeigta pirms tika ierosināta apelācijas tiesvedība izskatāmajā lietā.

[11] Pārbaudījusi lietas materiālus un izvērtējusi lietā esošos pierādījumus, apgabaltiesa atzīst, ka pieteicējas apelācijas

sūdzība nav pamatota un pieteikums ir noraidāms.

[12] Administratīvā apgabaltiesa konstatē, ka lietā ir strīds par to, vai dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemes

gabala platības pārskatīšanas procesā, mainot iepriekš noteiktā funkcionāli nepieciešamā zemes gabala platību no 2910 uz

2492 kvadrātmetriem, nesamērīgi nav ierobežotas pieteicējas kā zemes kopīpašnieka tiesības.

Administratīvā procesa likuma 307. panta ceturtā daļa noteic, ja tiesa, izskatot lietu, atzīst, ka zemākās instances tiesas

spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, tā sprieduma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas

zemākās instances tiesas sprieduma motivācijai. Šādā gadījumā šā likuma 251. panta piektajā dāļā noteiktos apsvērumus

(kāpēc tiesa pieteikumu uzskatījusi par pamatotu vai nepamatotu), sprieduma motīvu daļā var nenorādīt.

Pārbaudot pirmās instances tiesas 2021. gada 16. jūnija sprieduma motivāciju, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka

pirmās instances tiesa ir pareizi konstatējusi lietas faktiskos un tiesiskos apstākļus, tostarp pareizi interpretējusi likuma „Par

valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 85. panta un Zemes gabala noteikšanas kārtības noteikumu 10. punkta

normas un piemērojusi tās attiecībā uz izskatāmo lietu.

Pirmās instances tiesa spriedumā pareizi konstatēja likumdevēja mērķi, ar kādu likums „Par valsts un pašvaldību

dzīvojamo māju privatizāciju” papildināts ar 85. pantu un Ministru kabinetam deleģētas tiesības noteikt kārtību, kādā nosaka

dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamo zemes gabalu – dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemes gabala

pārskatīšanas mērķis ir noteikt adekvātu un sapratīgu funkcionāli nepieciešamo zemes gabalu konkrētajai dzīvojamai mājai,

vienlaikus samērojot zemes īpašnieka un dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku intereses piespiedu nomas attiecību

gadījumā.

Apgabaltiesa atzīst pirmās instances tiesas spriedumā ietverto pamatojumu par pareizu un pilnībā pietiekamu, tādēļ

saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 307. panta ceturto daļu tam pievienojas, to neatkārtojot. Papildus apgabaltiesa

norāda turpmāk minēto.

[13] Likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 28. panta otrās daļas 5. punktā paredzēts, ka

nosakot privatizējamai dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamo zemes gabalu, ņem vērā normatīvo aktu par vispārīgo

teritorijas plānošanu, izmantošanu un apbūvi noteikumus, it sevišķi to, lai pēc privatizējamai dzīvojamai mājai funkcionāli

nepieciešamā zemes gabala noteikšanas zemes gabala īpašniekam būtu iespēja izmantot atlikušo zemes gabala daļu atbilstoši

noteiktajam lietošanas mērķim.

Vienlaikus Zemes gabala noteikšanas kārtības noteikumu 10. punktā paredzēts, ka privatizējamās dzīvojamās mājas

ārējo pagalmu (dzīvojamai mājai piegulošā teritorija ar dažādiem labiekārtojuma un apstādījumu elementiem, kas tieši

robežojas ar ielu vai ceļu) iekļauj tai funkcionāli nepieciešamajā zemes gabalā, ja atbilstoši normatīvajiem aktiem par

vispārīgo teritorijas plānošanu, izmantošanu un apbūvi tas nav uzskatāms par publisko ārtelpu.

No šīm normām to kopsakarībā izriet, ka dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemes gabala noteikšanas

procesā ir respektējamas gan zemes gabala īpašnieka tiesības, proti, lai nesamērīgi netiktu aprobežotas īpašnieka tiesības

izmantot atlikušo zemes gabala daļu, gan piespiedu nomas attiecībās esošo dzīvokļu īpašnieku tiesības, funkcionālajā

zemes gabalā neiekļaujot (neradot priekšnoteikumus nomas maksas noteikšanai) zemes gabala daļu, kas uzskatāma par

publisko ārtelpu.

Lietā nav strīda, ka zemes gabala ar kadastra apzīmējumu Nr. /kadastra numurs A/, kura kopīpašniece ir pieteicēja,

kopējā platība ir 2910 kvadrātmetri. Ar pārsūdzēto lēmumu noteikts, ka dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamo zemes

gabalu veido zemes gabala ar kadastra apzīmējumu Nr. /kadastra numurs A/daļa 1769 kvadrātmetru platībā, kā arī zemes

gabala ar kadastra apzīmējumu Nr. /kadastra numurs A/daļa 723 kvadrātmetru platībā. Tātad dzīvojamai mājai funkcionāli

nepieciešamajā zemes gabalā nav ietverta zemes gabala ar kadastra apzīmējumu Nr. /kadastra numurs A/daļa

1141 kvadrātmetra platībā. No sākotnējam lēmumam pievienotā plāna (lietas 1. sējuma 48. lapa) redzams, ka atlikušā

zemes gabala daļa veido taisnstūra formas zemes vienību, kuras īsākās malas garums ir aptuveni 23 metri, bet garākās

malas garums ir aptuveni 60 metri, un kas ar garāko malu pieguļ pie /ielas nosaukums/.

No norādītā ir izdarāms secinājums, ka ne atlikušās zemes gabala ar kadastra apzīmējumu Nr. /kadastra numurs

A/daļas platība, ne konfigurācija nerada šķēršļus šīs zemes gabala daļas izmantošanai. Aprobežojumus šīs atlikušās zemes

gabala ar kadastra apzīmējumu Nr. /kadastra numurs A/daļas izmantošanai rada tas, ka tā atrodas ielu sarkanajās līnijās un

tai ir noteikts lietošanas mērķis – (1101) zeme dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslā un ceļu zemes nodalījuma

joslā, kā arī tas, ka šajā zemes gabala daļā atrodas citai juridiskai personai piederoša būve – transformatoru apakšstacija.

Norādītie zemes gabala ar kadastra apzīmējumu Nr. /kadastra numurs A/apgrūtinājumi, kā to pamatoti norādījusi pirmās

instances tiesa, pieteicējai bija zināmi jau šī nekustamā īpašuma domājamo daļu iegādes brīdī, un tie ar pārsūdzēto lēmumu

nekādā veidā nav mainīti. Turklāt pirmās instances tiesa savā spriedumā piemēru veidā ir norādījusi uz atlikušās zemes

gabala daļas izmantošanas iespējām (sprieduma 14. punkts), pret ko pieteicēja nekādus pretargumentus apelācijas sūdzībā

nav izteikusi.

Ievērojot norādīto, apgabaltiesai nerodas šaubas, ka dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemes gabala

pārskatīšanas procesā ir ievērota likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 28. panta otrās daļas

5. punktā paredzētā, uz zemes īpašnieka tiesību aizstāvību vērstā, prasība.

[14] Pieteicēja apelācijas sūdzībā pauž uzskatu, ka tiesa nepamatoti ir atzinusi, ka gājēju ceļš ir atzīstams par publisko

ārtelpu, kas nevar tikt iekļauts dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamajā zemes gabalā, kā arī izdarījusi pretrunīgas

atziņas par šī ceļa lietotāju loku.

Kā jau to apgabaltiesa norādīja iepriekš, tad Zemes gabala noteikšanas kārtības noteikumu 10. punktā paredzēts, ka

privatizējamās dzīvojamās mājas ārējo pagalmu iekļauj tai funkcionāli nepieciešamajā zemes gabalā, ja atbilstoši

normatīvajiem aktiem par vispārīgo teritorijas plānošanu, izmantošanu un apbūvi tas nav uzskatāms par publisko ārtelpu.

Ministru kabineta 2013. gada 30. aprīļa noteikumu Nr. 240 „Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves

noteikumi” 2.21. apakšpunktā sniegta jēdziena „publiskā ārtelpa” definīcija – sabiedrībai brīvi vai daļēji pieejamas teritorijas

un telpa, ko veido ceļi, ielas, bulvāri, laukumi, publisku ēku pagalmi, pasāžas, krastmalas, promenādes, parki, dārzi, skvēri,

meži, publiskie ūdeņi un citas vietas, kas nodotas publiskai lietošanai. Konkrētajā gadījumā gājēju ceļš, kas atrodas

atlikušajā zemes gabala ar kadastra apzīmējumu Nr. /kadastra numurs A/daļā, savieno gājēju ietvi, kas ir izbūvēta gar /ielas

nosaukums/, ar kvartāla piebraucamo ceļu, kā arī ietvi gar /ielas nosaukums D/. Tātad gājēju ceļš ir ielu un tām pieguļošo

ietvju tīkla sastāvdaļa, kas ir brīvi pieejams sabiedrībai. Līdz ar to gan šāds gājēju ceļš, gan zemes gabala daļa, kurā tas

izvietots, kā to pamatoti ir atzinusi pirmās instances tiesa, ir brīvi pieejama publiska teritorija, kura atbilstoši Zemes gabala

noteikšanas kārtības noteikumu 10. punktā ietvertajam regulējumam nav iekļaujams funkcionāli nepieciešamajā zemes

gabalā.

Papildus apgabaltiesa norāda, ka pirmās instances tiesa, pretēji pieteicējas apelācijas sūdzībā norādītajam, spriedumā

nav izdarījusi pretrunīgus secinājumus par to, kādu personu loks izmanto šo gājēju ceļu. Proti, pirmās instances tiesa ir

atzinusi, ka šo gājēju ceļu izmanto (var izmantot) visi kvartāla starp /ielas nosaukums C/, /ielas nosaukums D/ un /ielas

nosaukums/ iedzīvotāji. Apgabaltiesa šo secinājumu, gājēju ceļa izvietojuma un pieejamības dēļ, atzīst par pamatotu. Vēl jo

vairāk – gājēju ceļu kā ietvju sistēmas elementu var izmantot jebkura persona, kura pārvietojas Rīgā caur norādīto kvartālu.

Šādos apstākļos, kā to pamatoti norādījusi pirmās instances tiesa, konkrētu personu loku, kuras izmanto šo teritorijas

labiekārtojuma elementu, noteikt nav iespējams, līdz ar ko nav arī pamata to atzīt par labiekārtojuma elementu, kas

nepieciešams tieši dzīvojamās mājas funkcionālai izmantošanai.

[15] Pieteicēja apelācijas sūdzībā pauž viedokli, ka tiesiskās attiecības starp dzīvojamās mājas, kuras privatizācijas

process ir pabeigts, un zemes gabala īpašniekiem ir privāto tiesību jomā un tās regulē privāto, nevis publisko tiesību

normas, un kuru attiecībās pašvaldība (valsts) nav tiesīga iejaukties, pieņemot nelikumīgus publiskos aktus.

No pieteicējas iebildumiem kopumā izriet, ka, tās ieskatā, tā kā ir pabeigts dzīvojamās mājas privatizācijas process, tad

dome (pašvaldība) vairs nav kompetenta pārskatīt jautājumu par dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamo zemes gabalu

un šāds jautājums vispār nav izskatāms administratīvā procesa ietvaros. Apgabaltiesa šos pieteicējas iebildumus noraida kā

nepamatotus.

Atbilstoši likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 85. pantam, kas ir spēkā no 2015. gada

1. janvāra, atsevišķām personām ir tiesības lūgt pašvaldībai pārskatīt dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamo zemes

gabalu, tas notiek administratīvā procesa kārtībā.

Senāta Administratīvo lietu departaments (turpmāk – Senāts) ir atzinis, ka norma paredz iespēju pārskatīt jautājumu,

kas ir izlemts jau privatizācijas procesa ietvaros, un šādā gadījumā dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemes gabala

pārskatīšana tiek veikta kā jauns, patstāvīgs process, nevis kā privatizācijas procesa turpinājums. Norma neietekmē

privatizācijas procesa pabeigšanu un tādējādi arī tā ietvaros pieņemto administratīvo aktu spēka zaudēšanu pēc procesa

noslēgšanās un šādu lēmumu pārbaudes iespējas (sk. Senāta 2018. gada 25. janvāra lēmuma Nr. SKA-810/2018 (

ECLI:LV:AT:2018:0125.A420279416.4.L) 7. punktu).

No norādītā izriet, ka likumdevējs ir paredzējis iespēju, kad jau pēc privatizācijas procesa pabeigšanas dzīvojamai

mājai funkcionāli nepieciešamā zemes gabala pārskatīšana var tikt veikta administratīvā procesa kārtībā kā jauns, no

privatizācijas procesa nošķirts process, kurā lēmuma pieņemšana ir pašvaldības kompetencē esošs jautājums. Līdz ar to

pieteicējas iebildumi par to, ka šis jautājums neietilpst publisko tiesību tvērumā un nav risināms administratīvā procesa

kārtībā, nav pamatoti.

Papildus norādāms, ka šādi apsvērumi tika izteikti administratīvajā lietā Nr. A420206219, kurā skatīts tieši šāda paša

veida tiesiskais strīds starp SIA „PZD-6” (sākotnējā pieteicēja izskatāmajā lietā AS „Pilsētas zemes dienesta” tiesību un

saistību pārņēmējs daļā) un domi par blakus esošai dzīvojamai mājai (/adrese B/) funkcionāli nepieciešamā zemes gabala

platību. Administratīvā apgabaltiesa 2021. gada 29. novembra spriedumā lietā Nr. A420206219, vērtējot šo pieteicējas

argumentu, norādīja, ka Senāts lietā Nr. A420206219 taisītajā lēmumā par pieteicējas blakus sūdzību (Senāta 2019. gada

29. maija lēmuma Nr. SKA-1168/2019 ( ECLI:LV:AT:2019:0529.SKA116819.4.L) 9., 13. punkts) citstarp ir atzinis, ka

privatizācijas komisijas lēmums par funkcionāli nepieciešamās zemes gabala platības pārskatīšanu ir izskatāms

administratīvā procesa kārtībā un ir pakļauts administratīvās tiesas kontrolei (sprieduma 20. punkts). Ar Senāta 2022. gada

8. marta rīcības sēdes lēmumu Nr. SKA-610/2022 atteikts ierosināt kasācijas tiesvedību saistībā ar pieteicējas kasācijas

sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas 2021. gada 29. novembra spriedumu, senatoru kolēģijai atzīstot, ka pieteicējas

argumenti nerada šaubas par apgabaltiesas sprieduma tiesiskumu. Norādītais papildus apstiprina to, ka pieteicējas

arguments, ka konkrētais strīds būtu risināms nevis administratīvā procesa, bet gan privāttiesiskā kārtībā, proti, vispārējās

jurisdikcijas tiesā, nav pamatots.

[16] Apkopojot norādīto, apgabaltiesa atzīst, ka dome, izdodot pārsūdzēto lēmumu, ir samērojusi pieteicējas kā zemes

kopīpašnieka un dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku intereses, tādēļ tas ir pamatots un tiesisks, savukārt pieteicējas

pieteikums ir noraidāms kā nepamatots.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 307. un 309. pantu, 329. panta pirmo daļu, Administratīvā apgabaltiesa

nosprieda

noraidīt sabiedrības ar ierobežotu atbildību „PZD-6” pieteikumu par Rīgas domes priekšsēdētāja 2019. gada

8. augusta lēmuma Nr. 2-30/RD-19-1708-nd atcelšanu.

Spriedumu var pārsūdzēt Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas

dienas, kasācijas sūdzību iesniedzot Administratīvajā apgabaltiesā.

Tiesnesis referents O.Priedītis

Tiesnese K.Krastiņa

Tiesnese U.Mihailova