Court dismisses asylum seeker's request to re-evaluate repeated application due to lack of new facts.
Sintesi Legislator
Generato dall'IAThe Administrative District Court rejected the applicant's request to compel the Migration Authority to re-examine his repeated asylum application. The applicant claimed threats from criminal groups and systemic failures in the home country, but the court found he had not provided new information or evidence of changed circumstances since the initial refusal. Consequently, the court ruled that the applicant failed to meet the legal threshold for a new substantive review.
Regesto Legislator
Generato dall'IAPatvēruma likuma 35. p. 1.; Patvēruma likuma 49. p. 6. - A repeated asylum application requires new facts demonstrating significant changes in the applicant's individual circumstances; failure to provide such evidence or to act in good faith results in the dismissal of the request for a new substantive review.
Parole chiave
Generato dall'IADisposizioni normative citate
Generato dall'IAGiurisprudenza citata
Generato dall'IADecisioni correlate
Generato dall'IATesto completo
Lietas arhīva Nr. A42-01058-24/21
ECLI:LV:ADRJRIT:2024:0205.A420105824.3.S
SPRIEDUMS
Latvijas tautas vārdā
Rīgā 2024.gada 5.februārī
Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese Ilona Petrovska,
rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz /pers. A/ (/pers. A/) pieteikumu par pienākuma uzlikšanu Pilsonības
un migrācijas lietu pārvaldei izvērtēt pēc būtības pieteicēja atkārtoto iesniegumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu.
Aprakstošā daļa
[1] Pieteicējs /pilsonība/ pilsonis /pers. A/ /datums/atkārtoti vēsās Valsts robežsardzē ar iesniegumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu
Latvijas Republikā, norādot, ka viņš negrib atgriezties /valsts/, jo tur viņš varētu tikt pakļauts vardarbībai. Pieteicējs norādīja, ka /valsts/ valda kriminālie
grupējumi, kuri draudēja pieteicēju nogalināt. Tāpat pieteicējs uzsvēra nepilnības /valsts/ veselības aprūpes, izglītības un valsts pārvaldības sistēmās, kā arī
izteica bažas par to, ka pēc atgriešanās /valsts/ varētu pasliktināties viņa veselības stāvoklis.
[2] Ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (turpmāk–pārvalde) /datums/lēmumu Nr./numurs/ (turpmāk – pārsūdzētais lēmums) pieteicēja
atkārtotais iesniegums par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu atstāts bez izskatīšanas. Pārsūdzētajā lēmumā norādīts turpmāk minētais.
[2.1] Pieteicēja /datums/iesniegums ir uzskatāms par atkārtoto iesniegumu Patvēruma likuma 35.panta pirmās daļas izpratnē. Pieteicējs savā
atkārtotajā iesniegumā nav norādījis jaunu, līdz šim nezināmu informāciju, kas varētu būtiski ietekmēt viņa individuālos apstākļus /valsts/.
[2.2] Ne sākotnējā, ne arī personiskajā intervijās pieteicējs nebija pieminējis apdraudējumu no /valsts/ kriminālo grupējumu puses. Tādējādi
secināms, ka faktu par draudiem no krimināliem grupējumiem viņš noklusēja, vai arī neuzskatīja par svarīgu. Līdz ar to minēto informāciju nevar uzskatīt
par jaunatklātiem apstākļiem, kas pieteicējām nebija zināmi sākotnējās patvēruma procedūras laikā.
[2.3] Iepazīstoties ar aktuālo izcelsmes valsts informāciju, pārvalde nekonstatēja, ka pārsūdzētā lēmuma pieņemšanas brīdī situācija /valsts/ būtu
ievērojami mainījusies kopš Administratīvās rajona tiesas /datums/sprieduma pieteicēja lietā (lieta Nr./numurs/) pasludināšanas brīža.
[3] Nepiekrītot pārvaldes lēmumam, pieteicējs vērsās ar pieteikumu Administratīvajā rajona tiesā, uzsverot, ka /valsts/ viņa dzīvība ir apdraudēta.
[4] Pārvalde rakstveida paskaidrojumā pieteikumu neatzīst un lūdz to noraidīt, pamatojoties uz pārsūdzētajā lēmumā norādītajiem apsvērumiem.
[5] Lietā esošie pierādījumi ir pietiekami lietas izskatīšanai, tāpēc lieta saskaņā ar Patvēruma likuma 49.panta otro daļu tiek skatīta rakstveida
procesā. Procesa dalībnieki tika informēti par lietas izskatīšanu, nosakot termiņu papildu paskaidrojumu, pierādījumu, cita rakstura iesniegumu vai lūgumu
iesniegšanai.
Motīvu daļa
[6] Saskaņā ar Patvēruma likuma 35.panta pirmo daļu persona, attiecībā uz kuru pieņemts galīgais lēmums par atteikumu piešķirt bēgļa vai
alternatīvo statusu, ir tiesīga iesniegt Valsts robežsardzei atkārtotu iesniegumu. Personai ir pienākums atkārtotajā iesniegumā norādīt pierādījumus, kas
liecina, ka ir ievērojami mainījušies apstākļi, ar kuriem tika pamatots attiecīgais lēmums.
Atbilstoši Patvēruma likuma 30.panta pirmās daļas 4.punktam lēmumu par iesnieguma atstāšanu bez izskatīšanas pieņem, ja patvēruma meklētājs
Latvijas Republikā ir iesniedzis atkārtotu iesniegumu pēc tam, kad pieņemts galīgais lēmums par atteikumu piešķirt bēgļa vai alternatīvo statusu, un tajā
nav minēti apstākļi, kas būtu ievērojami mainījušies par labu patvēruma meklētājam un varētu būt par pamatu bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanai.
No šīm tiesību normām secināms, ka gadījumā, ja ir spēkā stājies lēmums par atteikumu piešķirt bēgļa vai alternatīvo statusu, personai ir tiesības
vērsties ar atkārtotu iesniegumu, norādot uz nozīmīgiem apstākļiem (jauniem apsvērumiem vai faktiem), kas ir ievērojami mainījušies no lēmuma
pieņemšanas brīža un varētu būt par pamatu bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanai. Ja atkārtotais iesniegums šādu informāciju nesatur, pārvaldei ir
pienākums atkārtoto iesniegumu atstāt bez izskatīšanas.
Tātad faktiski Patvēruma likuma 30.panta pirmās daļas 4.punkts pēc savas juridiskās būtības ir pielīdzināms Administratīvā procesa likuma
87.panta pirmās daļas 1., 2. un 4.punktā minētajiem gadījumiem, t.i., procesa uzsākšanai no jauna uz iesnieguma pamata, ja pastāv šādi apstākļi:
1) mainījušies lietas faktiskie apstākļi, kuri bija par pamatu lēmuma pieņemšanai; 2) lietas tiesiskie apstākļi mainījušies adresātam par labu; 3) adresātam
kļuvuši zināmi vai pieejami jauni pierādījumi, kas nebija tā rīcībā līdz sākotnējā administratīvā akta izdošanai un kas varētu būt par pamatu adresātam
labvēlīga administratīvā akta izdošanai.
Savukārt informācijai par apstākļu ievērojamu jeb nozīmīgu izmaiņu, kas varētu būt par pamatu iesnieguma pieņemšanai izskatīšanai pēc būtības, ir
jāsatur norāde uz apstākļiem, kas radušies pēc patvēruma pieteikuma izskatīšanas pēc būtības, vai arī uz jauniem apstākļiem, kuri pastāvēja jau pirms šīs
procedūras pabeigšanas, bet kurus pieteikuma iesniedzējs nebija norādījis (sk. Eiropas Savienības Tiesas 2021.gada 9.septembra sprieduma lietā C-
18/20 37. un 44.punkts, (ECLI:EU:C:2021:710), pieejams: https://curia.europa.eu). Tādējādi par nozīmīgiem var tikt atzīti ne tikai tādi apstākļi, kas
ir radušies pēc tam, kad ir pieņemts iestādes galīgais lēmums, bet arī apstākļi, kas ir pastāvējuši lietas izskatīšanas brīdī, bet nebija darīti zināmi iestādei
vai tiesai.
Ievērojot minēto, tiesa secina, ka pieteicējam, vēršoties iestādē ar atkārtoto iesniegumu, bija pienākums pamatot tieši pieteicēja individuālo
apstākļu būtiskas izmaiņas, kuras attiecībā uz pieteicēju varētu novest pie atšķirīga novērtējuma, salīdzinot ar sākotnējo lēmumu.
Tiesa secina, ka lietā ir strīds par to, vai pieteicēja /datums/atkārtotais iesniegums (lietas /numurs/) un arī pieteikums tiesai (lietas /numurs/) satur
tādu informāciju par apstākļu ievērojamām izmaiņām, kas varētu būt pamats noteikt pārvaldei pienākumu atkārtoti izvērtēt pieteicēja patvēruma
iesniegumu.
[7] Savā atkārtotajā iesniegumā pieteicējs norāda, ka viņš negrib atgriezties savā izcelsmes valstī /valsts/. /valsts/ viņš esot bijis pakļauts
vardarbībai, viņu gribējuši piespiest kļūt pat kriminālā grupējuma dalībnieku, atteikšanās gadījumā draudot ar nogalināšanu. Pieteicējs izsaka pārliecību,
ka /valsts/ nav medicīnas, nav valdības, nav pārliecības par nākotni. Tāpat pieteicējs uzsver, cik grūti bija nokļūt līdz Latvijai, viņš esot izstaigājis ceļus,
mežus un kalnus no /valsts/ uz Latviju, viņam tikuši amputēti kājas pirksti. Pieteicējs uzskata, ka viņa veselības stāvoklis kļūs tikai sliktāks, ja viņš
atgriezīsies /valsts/. Pieteicējs gribētu apprecēties, strādāt un palikt Latvijā, ar cerību dzīvot mierā.
Izvērtējot pieteicēja atkārtotajā iesniegumā norādītos apstākļus, tiesa konstatē, ka atkārtotajā iesniegumā norādītie apstākļi par /valsts/ piedzīvoto
un apdraudējumu jau ir vērtēti, izskatot pieteicēja sākotnējo iesniegumu par patvēruma piešķiršanu Latvijas Republikā (sk. Administratīvās rajona
tiesas /datums/spriedumu lietā (ECLI:LV:ADRJRIT:2023:1114.A420203123.2.S),
https://manas.tiesas.lv/eTiesasMvc/nolemumi/pdf/518071.pdf.) Minētajā spriedumā, vērtējot /valsts/ veselības aprūpes sistēmu, tiesa ņēma vērā arī
pieteicēja norādītas sūdzības saistībā ar piedzīvoto kājas pirkstu amputāciju, secinot, ka lietas materiāli nenorāda uz pieteicēju attiecināmiem smaga
kaitējuma draudiem /valsts/.
Ievērojot minēto, tiesa atzīst par pamatotu pārvaldes secinājumu, ka pieteicējs savā atkārtotajā iesniegumā nav norādījis uz jauniem apstākļiem,
kuri liecinātu par ievērojamām pieteicēja individuālo apstākļu izmaiņām.
Tiesības vērsties ar atkārtotu iesniegumu, ievērojot Administratīvā procesa likuma 148.panta otro daļu (noteic, ka administratīvā procesa
dalībniekam savas tiesības jāizmanto un pienākumi jāpilda godprātīgi) un Patvēruma likuma 12.panta pirmās daļas 2.punktu, ir izmantojamas godprātīgi.
Proti, šis tiesību institūts nav domāts gadījumiem, kad personas apzināti noklusē faktus, lai atkārtoti vērstos iestādē ar vienu un to pašu pamatojumu par
vajāšanas iemesliem, katru reizi norādot citas nianses, tādējādi pagarinot uzturēšanos valstī. Tiesa konstatē, ka ne savā atkārtotajā iesniegumā, ne arī savā
pieteikumā tiesai pieteicējs nav norādījis uz konkrētām individuālo apstākļu izmaiņām, tā vietā pieteicējs ļoti vispārīgi un nekonkrēti norādīja uz iespējamo
apdraudējumu /valsts/, kā arī deklaratīvā formā izteica neapmierinātību ar /valsts/ valdību, medicīnas un izglītības sistēmu trūkumiem minētajā valstī.
Kā tiesa jau atzina iepriekš, personai ir pienākums norādīt uz tādiem apstākļiem, kas ir ievērojami mainījušies par labu patvēruma meklētājam un
varētu būt par pamatu bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanai. Izskatāmajā gadījumā tiesa šādus apstākļus pieteicēja atkārtotajā iesniegumā pārvaldei,
kā arī pieteikumā tiesai nekonstatē.
[8] Vienlaikus, pārbaudot informāciju par vispārējo drošības situāciju /valsts/, tiesa nekonstatē, ka šī sprieduma sastādīšanas brīdī faktiskā vai
politiskā situācija /valsts/ teritorijā būtu izmainījusies, vai notiktu bruņoti konflikti, kas liecinātu par smagiem un individuāliem draudiem civiliedzīvotāju
dzīvībai vai veselībai plaši izplatītas vardarbības dēļ starptautisku vai iekšēju bruņotu konfliktu gadījumā Patvēruma likuma 41.panta 3.punkta izpratnē
(sk.piem. Human Rights Watch, pieejams: https://www.hrw.org/middle-east/north-africa/morocco/western-sahara).
[9] Apkopojot visu iepriekš norādīto, tiesa atzīst, ka pieteicējs atkārtotajā iesniegumā un arī pieteikumā nav norādījis tādus jaunus apstākļus, kas
varētu tikt vērtēti kā ievērojama apstākļu maiņa par labu pieteicējam. Tādējādi tiesa nekonstatē pamatu bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanai Latvijas
Republikā. Tiesa atzīst pārsūdzēto lēmumu par tiesisku un pamatotu, bet pieteicēja pieteikums līdz ar to ir noraidāms.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu un Patvēruma likuma 49.panta sesto daļu, tiesa
nosprieda
noraidīt /pers. A/ (/pers. A/) pieteikumu par pienākuma uzlikšanu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei izskatīt pēc būtības pieteicēja atkārtoto
iesniegumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu Latvijas Republikā.
Spriedums ir galīgs un nav pārsūdzams.
Tiesnese I.Petrovska