Court dismissed tax authority's decision to collect back taxes due to business transfer finding.
Sintesi Legislator
Generato dall'IAThe Administrative District Court dismissed the taxpayer's appeal against the State Revenue Service's decision to collect outstanding taxes. The court found that the transfer of the business from Company B to the taxpayer was substantiated by evidence including staff transfer, equipment, and sales growth. Consequently, the court ruled that the tax authority's decision to pursue the debt against the new owner was legally correct and the appeal was inadmissible.
Regesto Legislator
Generato dall'IAAdministratīvā procesa likuma 315. panta 1. daļa; 363. panta 2. daļa: A tax authority's decision to collect outstanding taxes from a successor company following a verified business transfer is not subject to administrative appeal.
Parole chiave
Generato dall'IADisposizioni normative citate
Generato dall'IAGiurisprudenza citata
Generato dall'IADecisioni correlate
Generato dall'IATesto completo
Lietas arhīva Nr. A42-01224-24/11
ECLI:LV:ADRJRIT:2024:1011.A420122424.5.L
Administratīvā rajona tiesa
Rīgas tiesu nams
LĒMUMS
Rīgā 2024.gada 11.oktobrī
Tiesa šādā sastāvā: tiesnese K. Jandava
piedaloties sūdzības iesniedzējas SIA /Nosaukums A/ pilnvarotajam pārstāvim /pers. A/ un atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicinātās
iestādes Valsts ieņēmumu dienesta pilnvarotajam pārstāvim /pers. B/
atklātā tiesas sēdē izskatīja sūdzības lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz SIA /Nosaukums A/ sūdzību par Valsts ieņēmumu dienesta
ģenerāldirektores 2024.gada 14.februāra lēmumu Nr.30.4/22.11/505.
Aprakstošā daļa
[1] Ar Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – dienests) Nodokļu nomaksas veicināšanas pārvaldes direktores 2023.gada 17.decembra lēmumu
Nr.30.4/17.23/111216 (turpmāk – sākotnējais lēmums), konstatējot, ka periodā no 2020.gada 12.oktobra līdz 2020.gada 2.novembrim ir notikusi
SIA /Nosaukums B/ uzņēmuma pāreja uz sūdzības iesniedzēju SIA /Nosaukums A/, tika nolemts piedzīt no iesniedzējas nokavētos nodokļu maksājumus
56 049,55 euro, izmantojot lēmumā minētos piespiedu līdzekļus (lietas 1.sēj. 194.-201.lpp.).
Nepiekrītot sākotnējam lēmumam, sūdzības iesniedzēja vērsās pie dienesta ģenerāldirektora ar sūdzību.
[2] Ar Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores 2024.gada 14.februāra lēmumu Nr.30.4/22.11/505 (turpmāk – pārsūdzētais lēmums) nolemts
noraidīt sūdzības iesniedzējas sūdzību par sākotnējo lēmumu (lietas 1.sēj. 17.-30.lpp.). Pārsūdzētais lēmums pamatots ar turpmāk minēto.
[2.1] Lietā noskaidrojams, vai, pieņemot apstrīdēto lēmumu, pamatoti ir secināts, ka ir notikusi SIA /Nosaukums B/ uzņēmuma pāreja uz
iesniedzēju, un vai tādējādi pamatoti ir nolemts piedzīt no iesniedzējas SIA /Nosaukums B/ nodokļu maksājumu saistības 56 049,55 euro apmērā.
[2.2] Saskaņā ar Komerclikuma 18.pantu uzņēmums ir organizatoriski saimnieciska vienība. Uzņēmumā ietilpst komersantam piederošas
ķermeniskas un bezķermeniskas lietas, kā arī citi saimnieciski labumi (vērtības), kurus komersants izmanto komercdarbības veikšanai. Atbilstoši
minētajam pantam uzņēmumu kā tiesību objektu veido trīs komponenti: 1) aktīvi, kuros ietilpst komercdarbībā izmantojamas ķermeniskas un
bezķermeniskas lietas (tiesības ar mantisku vērtību); 2) pasīvi, kuros ietilpst visas komersanta saistības, kas radušās sakarā ar uzņēmuma darbību;
3) faktiskās attiecības bez tiesiskās formas (saimnieciskie labumi, kas ir mantiski novērtējami, bet kas nav lietas, piemēram, komercnoslēpums,
reputācija, kvalificēts darbaspēks) (sk. Balodis K. Komersanta uzņēmums kā tiesību objekts. – Likums un Tiesības, 2005, Nr.3,67.lpp.).
[2.3] SIA /Nosaukums B/ pamatdarbības veids no dibināšanas datuma “Apavu un ādas izstrādājumu mazumtirdzniecība specializētajos veikalos”
NACE kods 4772. Iesniedzējas pamatdarbības veids no dibināšanas datuma ir tāds pats. Tādējādi secināms, ka abu sabiedrību saimnieciskās darbības
jomas ir identiskas.
[2.4] SIA /Nosaukums B/ savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai bija reģistrējusi noteiktas struktūrvienības, taču sūdzības iesniedzēja savas
saimnieciskās darbības nodrošināšanai, papildus jau esošajām struktūrvienībām, ar 2020.gada oktobri reģistrēja struktūrvienības ar tādu pašu nosaukumu
“ /Nosaukums AC/ kā SIA /Nosaukums B/ un tajās pašās adresēs, kurās savu saimniecisko darbību veica SIA /Nosaukums B/.
Tādējādi, pretēji iesniedzējas sūdzībā norādītajam, ka konkrētajā gadījumā nomas telpu pārņemšana nav saistāma ar SIA /Nosaukums
B/uzņēmumā ietilpstoša elementa pāreju, secināms, ka gan SIA /Nosaukums B/, gan iesniedzēja savu saimniecisko darbību veica vienās un tajās pašās
adresēs, viena un tā paša zīmola ( /Nosaukums AC/) preču tirdzniecībai, turklāt nodrošinot veikalu darbības nepārtrauktību, kas vistiešākajā veidā
norāda uz SIA /Nosaukums B/ struktūrvienību pārņemšanu.
[2.5] 2020.gada 13.oktobrī starp SIA “/Nosaukums D/” un SIA /Nosaukums B/ noslēgta vienošanās par 2011.gada 30.novembra nomas līguma
izbeigšanu. Savukārt tajā pašā datumā (2020.gada 13.oktobrī) starp SIA “/Nosaukums D/” un iesniedzēju noslēgta vienošanās pie 2020.gada
2.septembra nomas līguma.
Attiecībā uz struktūrvienību “Mazumtirdzniecības veikals /Nosaukums AC/” 2020.gada 12.oktobrī noslēgta Vienošanās Nr.7, par 2014.gada
30.janvāra nomas līguma Nr.GC-711 pārjaunojumu starp SIA “/Nosaukums E/” (Iznomātājs), SIA /Nosaukums B/(Nomnieks) un iesniedzēju (Jaunais
Nomnieks).
Ņemot vērā abu struktūrvienību nomas līgumu noslēgšanas apstākļus ir secināms, ja SIA “/Nosaukums B/ konkrētās telpas nebūtu atbrīvojusi,
iesniedzējai nebūtu saimnieciskās darbības veikšanai nepieciešamās vietas. Turklāt abi nomas līgumi ir noslēgti tādējādi, ka kādai citai personai nemaz
nebija iespēja pat izskatīt nomas līguma iespējas. Tādējādi saskatāma savstarpēji saskaņota (koordinēta) abu komersantu rīcība, par ko īpaši liecina arī
tas, ka iesniedzēja līgumu par telpu nomu noslēdza SIA /Nosaukums B/ nepārtraucot darbību struktūrvienībās, proti, nav rodams citādi loģisks
izskaidrojums, kāpēc SIA /Nosaukums B/ būtu nodevusi savas struktūrvienības iesniedzējai nevis kādai citai personai vai vienkārši atbrīvojusi telpas.
[2.6] SIA /Nosaukums B/ kopējā darījumu vērtība 2020.gadā – 261 968,88 euro, ar 2020.gada septembri sāk samazināties SIA /Nosaukums B/
kopējā darījumu vērtība, proti, 2020.gada augustā –36 974,82 euro, 2020.gada oktobrī (pēdējā SIA /Nosaukums B/iesniegtā pievienotās vērtības
nodokļa (turpmāk – PVN) deklarācija) – vairs tikai 21 191,41 euro. Attiecīgi secināms, ka sākot ar 2020.gada septembri SIA /Nosaukums B/
pamazāk sāk pārtraukt savu saimniecisko darbību. Savukārt laikā, kad SIA /Nosaukums B/ pamazām sāk pārtraukt savu saimniecisko darbību,
iesniedzējai pieaug apgrozījums.
Vērtējot PVN deklarācijas, norādāms, ka iesniedzēja veikusi preču iegādes no Eiropas Savienības dalībvalsts no tā paša piegādātāja /Nosaukums
AC/, no kura preces iegādājas arī SIA /Nosaukums B/, turklāt tieši ar 2020.gada septembri krietni pieaug iegādes darījumu ar /Nosaukums AC/ apmēri,
kas liecina par zīmola /Nosaukums AC/ preču iegādi lielos apmēros, lai nodrošinātu ar precēm pārņemtās SIA/Nosaukums B/ struktūrvienības.
[2.7] Gan SIA /Nosaukums B/, gan iesniedzējai ir kopīgi šādi darījumu partneri – /Nosaukums AC/, SIA “EFTEN DOMINA”, SIA /Nosaukums
H/, SIA “BH GALERIJA CENTRS”, SIA /Nosaukums L/.
Lai arī atsevišķi vieni un tie paši darījumu partneri paši par sevi pāreju ne apliecina, ne noliedz, tomēr uzsverams iepriekš minētais par darījumu
apmēra ar /Nosaukums AC/ pieaugumu sākot ar 2020.gada septembri.
Savukārt attiecībā uz sadarbību ar SIA /Nosaukums L/ norādāms, ka iesniedzējas iesniegtās pavadzīmes – rēķini ar SIA /Nosaukums L/ ir par
2018.gadu un 2019.gadu, savukārt izvērtējot iesniedzējas un SIA /Nosaukums B/ darījumus no 2020.gada janvāra līdz 2020.gada decembrim,
secināms, ka SIA /Nosaukums B/ ar SIA /Nosaukums L/deklarēja darījumus 2020.gada janvārī, martā, bet iesniedzēja 2020.gada novembrī.
[2.8] Gan SIA /Nosaukums B/, gan iesniedzējas uzņēmumā tika nodarbināti 5 darba ņēmēji – /pers. J/, /pers. K/, /pers. L/, /pers. M/ un /pers. N/.
Darbinieku skaits, kuri īsā laika periodā pēc darba ņēmēja statusa zaudēšanas gandrīz vienlaicīgi nodibinājuši darba tiesiskās attiecības ar iesniedzēju,
neliecina par darbinieku rotāciju, bet gan par minēto darbinieku pārņemšanu.
Turklāt no SIA /Nosaukums B/ pārņemtās darbinieces /pers. J/ un /pers. L/ tika nodarbinātas no SIA /Nosaukums B/ pārņemtajās
struktūrvienībās, proti, /pers. J/ darba vieta – struktūrvienībā “Mazumtirdzniecības veikals /Nosaukums AC/”, /adrese A/ un /pers. L/ darba vieta –
struktūrvienībā “VEIKALS/Nosaukums AC/”, /adrese B/.
Iesniedzēja norādīja, ka SIA /Nosaukums B/ darbinieki bija apavu mazumtirdzniecības pārdevēji un šāda veida darbs nav uzskatāms par augsti
kvalificētu, kas prasa specifikas zināšanas vai iemaņas, bet, secināms, ka pieņemot darbā konkrētos bijušos SIA /Nosaukums B/ darbiniekus, ir bijusi
svarīga viņu kvalifikācija, īpaši pieredze, respektīvi, konkrētajai darbības jomai atbilstošās zināšanas, tādā veidā aiztaupot apmācības vai darbinieku
pārbaudes darbības. Proti, iesniedzējas pārņemtajiem nodarbinātajiem no SIA /Nosaukums B/ ir specifiskas zināšanas konkrēto preču veida un zīmola
(zināma preces specifika, preces izvietošanas nosacījumi utt.) tirdzniecībā.
Turklāt no iesniedzējas iesniegtā ar /Nosaukums AC/noslēgtā franšīzes līguma izriet, ka zīmola /Nosaukums AC/ mazumtirdzniecības vietas ir ar
vienotu tēlu, vadības metodēm un produktu noformējumu. Attiecīgi, pārņemot SIA /Nosaukums B/darba ņēmējus, kuriem jau bija pieredze darbā zīmola
/Nosaukums AC/ veikalā, iesniedzējai nebija jānodrošina darbinieku apmācības, jo, strādājot SIA /Nosaukums B/ zīmola /Nosaukums AC/ preču
pārdošanas specifiskās zināšanas jau bija iegūtas.
Iepriekš minētais ļauj secināt, ka izvēle par labu konkrētajiem darba ņēmējiem nav vērtējama kā nejaušība, bet gan tieši apliecina uzņēmuma
pārejas faktu, neskatoties uz to, ka darbiniekiem un darba devējiem ir rīcības brīvība, dibinot darba tiesiskās attiecības.
[2.9] Nodotie elementi ir pietiekami patstāvīgas, neatkarīgas saimnieciskās darbības veikšanai, kas savukārt liecina par SIA /Nosaukums B/
uzņēmuma patstāvīgas daļas pāreju uz iesniedzēju:
- identisks saimnieciskās darbības veids;
- saglabāts zīmols;
- iesniedzēja savu saimniecisko darbību veic tajās pašās telpās (struktūrvienībās), kur savu saimniecisko darbību veica SIA /Nosaukums B/;
- pārņemti darba ņēmēji;
- ir konstatējama sadarbība ar SIA /Nosaukums B/darījumu partneriem;
- ir konstatējama SIA /Nosaukums B/ veikto darījumu apjoma vienlaicīga samazināšanās un iesniedzējas – palielināšanās.
[2.10] Pastāvot konstatētajiem apstākļiem, kas apliecina SIA /Nosaukums B/ uzņēmuma pāreju uz iesniedzēju, par ko iesniedzēja pati savlaicīgi
nav uzņēmusies atbildību, dienestam bija jāizpilda pienākums pieņemt lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu.
[3] Administratīvajā rajona tiesā saņemta iesniedzējas sūdzība par pārsūdzētā lēmuma atcelšanu (lietas 1.sēj. 4.-7.lpp.). Sūdzība pamatota ar
turpmāk norādītajiem argumentiem.
[3.1] Ir jākonstatē vai dotajā gadījumā attiecībā uz iesniedzēju un SIA /Nosaukums B/ ir konstatējamas darbības, kas ir pretrunā ar Komeclikuma
20.panta 1.daļas mērķi, proti, vai ir notikusi SIA /Nosaukums B/ uzņēmuma pāreja uz iesniedzēju, kā rezultātā SIA /Nosaukums B/ ir “iztīrīta” no
aktīviem, neatstājot tiem pienākošos samaksu.
[3.2] Iesniedzēja nenoliedz abu komercsabiedrību pamatdarbības veida jomu identiskumu, tomēr nevar piekrist dienesta viedoklim, ka darbības
jomu identiskums dotajā gadījumā ir izšķirošs kritērijs uzņēmuma pārejas konstatēšanā. Ir saprotams, ka savstarpēja sadarbība vairāk iespējama starp
komersantiem, kas darbojas vienā darbības jomā, nevis dažādās, līdz ar to nav pareizi balstīt uzņēmuma pārejas fakta konstatēšanu uz vienādu darbības
jomu.
[3.3] No pārsūdzētā lēmuma satura ir secināms, ka ar struktūrvienību pārņemšanu dienesta ieskatā ir saprotama SIA /Nosaukums B/ iepriekš
nomāto telpu pārņemšana, kas nav pareizi, jo atbilstoši likuma “Par nodokļiem un nodevām” 1.panta 24.punkta definīcijai, tā ir teritoriāli nošķirta
saimnieciska vienība, kuras atrašanās vietā tiek veikta saimnieciskā darbība. Ar teritoriāli nošķirtu saimniecisku vienību nav saprotamas kāda teritoriāli
nošķirta vieta kā tāda, bet gan vieta kurā atrodas viss nepieciešamais saimnieciskās darbības veikšanai. Dotajā gadījumā iesniedzēja pārņēma tikai SIA
/Nosaukums B/ nomātās telpas, nevis tajā esošo SIA /Nosaukums B/piederošo aprīkojumu, preces, norēķinu ierīces un iekārtas (kases aparāts,
norēķinu karšu termināls) u.c. materiālās vērtības, kas būtu nepieciešamas saimnieciskās darbības veikšanai.
No dienesta viedokļa arī izriet, ka par struktūrvienību pārņemšanu liecinot arī nomas līgumu noslēgšanas apstākļi. Tas, ka SIA /Nosaukums
B/konstatējot, ka nespēs vairs turpināt pildīt nomas līgumu, savlaicīgi ir meklējusi risinājumu, atrodot jaunu nomnieku, nevis vienkārši pārtraukusi
maksājumus un radījusi problēmas iznomātājam, kam nāktos risināt ar nomas maksājumu piedziņu un telpu atbrīvošanu saistītos jautājumus, nav
uzskatāma par apstākli, kas liecina par uzņēmuma pāreju.
Dienesta minētais par telpu lietošanas nevarēšanu lietot finanšu līdzekļu nepietiekamības dēļ apliecina, ka ierobežotu finanšu līdzekļu dēļ SIA
/Nosaukums B/ vairs nevarēja atļauties turpināt nomāt konkrētās telpas, kam nav nekāda sakara ar struktūrvienību nozīmīgumu. Nespēja turpināt nomas
maksājumus arī bija vienīgais iemesls, kādēļ SIA /Nosaukums B/ izbeidza nomas attiecības.
[3.4] Tādās mazumtirdzniecības vietās kā Galerijā “Centrs” un tirdzniecības centrā “Domina”, ņemot šo vietu platību, nepieciešamo darbinieku
skaits ir daudzkārt lielāks par vienu darbinieku. Pretēji dienesta viedoklim, divu SIA /Nosaukums B/ bijušo darbinieku nodarbināšana SIA /Nosaukums
B/ pārņemtajās telpās pavisam noteikti neapliecina, ka ir pārņemts tāds darbinieku skaits, kas nepieciešams saimnieciskās darbības turpināšanai, tādējādi
šie darbinieki neveido uzņēmuma pārejas elementu.
Mazumtirdzniecības apavu pārdevēji nesastāda tādu uzņēmumā ietilpstošu elementu, kurš ir kritiski svarīgs komercdarbības turpināšanai uzņēmuma
pārejas gadījumā, jo apavu mazumtirdzniecības apavu pārdevēja amats nav augsti kvalificēts un neprasa specifiskas padziļinātas zināšanas. Atsaukšanās
uz ar /Nosaukums AC/ noslēgtā franšīzes līguma noteikumiem par personāla apmācību nodrošināšanu, ar ceļa, ēdināšanas un uzturēšanās izmaksu
segšanu, ir pilnīgi nevietā, jo minētās izmaksas ir attiecināma uz vadošajiem darbiniekiem, nevis pārdevējiem, kas ir uzskatāms par mazkvalificētu
darbaspēku.
[3.5] Iesniedzēja jau ilgu laiku pirms tā saucamās “uzņēmuma pārejas” izmantoja zīmolu /Nosaukums AC/. Tas, ka franšīzes līgumi ir noslēdzami
par katru struktūrvienību/veikalu atsevišķi, un fakts, ka šie franšīzes līgumi tika noslēgti attiecībā uz telpām, kuras agrāk nomāja SIA /Nosaukums B/,
nenozīmē, ka iesniedzēja būtu no SIA /Nosaukums B/ pārņēmusi zīmola /Nosaukums AC/ lietošanas tiesības. To apliecina apstāklis, ka franšīzes līgumi
attiecībā uz augstāk minētajām telpām tika noslēgti no jauna un vairākus mēnešus pēc tam, kad iesniedzēja jau bija uzsākusi telpu lietošanu. Iesniedzēja
paplašināja jau esošo sadarbību ar zīmola īpašnieku /Nosaukums AC/.
[3.6] Saistībā ar SIA /Nosaukums B/un iesniedzējas deklarācijām un ziņojumiem, ir norādīti dati tikai par kopējo darījumu vērtību. Nav datu par
apgrozāmo līdzekļu un pamatlīdzekļu apjomu un tā izmaiņām. Nav salīdzināti iepriekšējo gadu gada pārskatu dati, it īpaši dati par peļņu un zaudējumiem.
Tāpat arī secinājumi par PVN deklarācijās ietvertajiem datiem, kas liecina, ka iesniedzēja ir veikusi preču iegādes no tā paša piegādātāja kā SIA
/Nosaukums B/nekādā veidā neapliecina uzņēmuma pārejas faktu. Tieši otrādi, tas parāda, ka iesniedzēja nav pārņēmusi SIA /Nosaukums B/aktīvus –
preces, bet gan tās ir iegādājusies neatkarīgi no SIA /Nosaukums B/. Turklāt tās iegādātas no /Nosaukums AC/, ar kuru iesniedzējai bija sadarbība jau
ilgu laiku 2020. gadā.
[3.7] Attiecībā uz darījuma partneriem pārsūdzētajā lēmumā faktiski nav dots nekāds pamatojums. Iesniedzējas ieskatā tikai darījumu apmēra
pieaugums ar kādu no darījuma partnerim nevar tikt uzskatīts par uzņēmumu pāreju apliecinošu apstākli.
[3.8] Ne naudas līdzekļi, ne prasījuma tiesības ne arī kādi citi aktīvi no SIA /Nosaukums B/ nav pārņemti. Viss nepieciešamais saimnieciskās
darbības veikšanai pārņemtajās telpās (aprīkojums, preces, kases aparāti un norēķinu karšu termināli, lielākā daļa darbinieku, apgrozāmie līdzekļi) bija
pašas iesniedzējas sagādāts, nevis pārņemts no SIA /Nosaukums B/.
Iesniedzēja uzskata, ka pārņemtas nomas telpas bez aprīkojuma, precēm, norēķinu ierīcēm un iekārtām, kā arī tikai 2 darbinieki uz šīm telpām,
pavisam noteikti neveido to būtisko uzņēmuma elementu kopumu, lai varētu uzskatīt, ka ir notikusi uzņēmuma pāreja. Ir notikusi tikai iesniedzējas
saimnieciskās darbības paplašināšana ar jaunām telpām un pāris jauniem darbiniekiem šajās telpās. Starp SIA /Nosaukums B/ un iesniedzēju nepastāvēja
nekāda veida saistība (ne amatpersonas, ne dalībnieki nebija saistīti savā starpā). Savukārt darījuma partneri, zīmols /Nosaukums AC/, preču iegāde un
lielākā daļa darbinieku, papildus telpas bija nodrošināts bez SIA /Nosaukums B/ līdzdalības.
[4] Administratīvajā rajona tiesā saņemtajā rakstveida paskaidrojumā dienests iesniedzējas sūdzību neatzīst un uzskata to par nepamatotu,
pamatojoties uz pārsūdzētā lēmuma norādīto, papildus norādot turpmāk minēto (lietas 1.sēj. 35.-37.lpp.).
[4.1] Analizējot uzņēmuma pārejas elementu kopumu, saimnieciskās darbības veidu sakritība kopsakarā ar citiem uzņēmuma pāreju raksturojošiem
apstākļiem, netiks uzskatīta par nejaušību. Ne tikai uzņēmējdarbības uzsākšana būtu atzīstama par uzņēmuma pāreju, bet arī esošās darbības
paplašināšana, kas, pārņemot svarīgus elementus saimnieciskās darbības turpināšanai, ļauj paplašināt klientu loku, darbības veikšanas vietas un palielināt
arī apgrozījumu. Izšķiroša ir aktīvās saimnieciskās darbības veikšana un ar to saistītie apstākļi. Iesniedzējas un SIA /Nosaukums B/ pamatdarbības veids
ir ne tikai formāls, bet arī faktisks, proti, abi uzņēmumi ir nodarbojušies ar apavu mazumtirdzniecību.
[4.2] Apstāklis, ka sūdzības iesniedzēja nomā identiskas telpas (/adrese B/ un /adrese A/) dienesta ieskatā ir tieši saistīts ar apzinātu uzņēmuma
atpazīstamības saglabāšanu. Patstāvīgas mazumtirdzniecības vietas adrese ir viens no elementiem, kas veido uzņēmuma atpazīstamību. Nav nozīmes, vai
saglabātas tiek tās pašas telpas vai tā pati ēka, jo bijušajiem klientiem, ierodoties attiecīgajā adresē, kurā atrodas mazumtirdzniecības apavu veikals ar
identisku nosaukumu /Nosaukums AC/, nav izpratnes par to, ka realitātē ar saimniecisko darbību nodarbojas cits uzņēmums. Konkrētajā gadījumā
adreses saglabāšana ir nozīmīga arī iesniedzējai, jo bijušie klienti ir pieraduši pie SIA /Nosaukums B/ veikala faktiskās atrašanās vietas.
[4.3] Apavu pārdevēja amatam arī ir nepieciešamas apmācības. Pārsūdzētajā lēmumā konstatētā veikala darbības nepārtrauktība liecina par to, ka
iesniedzējai bija nepieciešami darbinieki, kuri varētu uzsākt darbu nekavējoties – darbinieki ar iepriekšēju pieredzi, kas prot rīkoties ar kases aparātu,
bankas termināli un pārzina veikala sortimentu. Nozīme ir arī laika ilgumam, kādā darbinieki ir pārgājuši no iepriekšējā pie jaunā darba devēja. Turklāt, jo
īsāks ir šis periods, jo lielāka ticamība, ka notikusi darbinieku pārņemšana.
[4.4] Dienests uzņēmuma pārejās konstatēšanai vadās pēc loģiski izsekojamu faktu un apstākļu kopuma un uzskata, ka iesniedzējas darījuma
apmēra pēkšņs pieaugums ar /Nosaukums AC/ nav izskaidrojams ar sakritību, bet gan ar mērķtiecīgu darbību.
[5] Tiesas sēdē iesniedzēja uzturēja sūdzību, pamatojoties uz sūdzībā norādītajiem argumentiem. Savukārt dienests sūdzību neatzina, pamatojoties
uz pārsūdzētā lēmuma un rakstveida paskaidrojumā norādītajiem argumentiem.
Tiesas sēdē kā liecinieki tika nopratināti /pers. R/, /pers. J/, /pers. L/ un /pers. S/.
Motīvu daļa
[6] Pārbaudījusi lietas materiālus, izvērtējusi lietas dalībnieku paskaidrojumus un lietā esošos pierādījumus, tiesa atzīst, ka sūdzība ir noraidāma.
[7] Lietā noskaidrojams, vai dienests pamatoti secinājis, ka ir notikusi SIA /Nosaukums B/ uzņēmuma pāreja uz sūdzības iesniedzēju.
[8] Administratīvā procesa likuma 363.panta pirmā un otrā daļa noteic, ka privātpersona, pret kuru vērsta piespiedu izpilde, var iesniegt sūdzību, ja
izpildiestādes darbības, kas vērstas uz administratīvā akta piespiedu izpildi, neatbilst likumos paredzētajiem administratīvo aktu un tiesas nolēmumu
izpildes noteikumiem. Tiesa sūdzību izskata rakstveida procesā.
[9] Saskaņā ar likuma „Par Valsts ieņēmumu dienestu” 10.panta otrās daļas 5.punktu noteiktām dienesta amatpersonām nodokļu administrēšanā ir
tiesības bezstrīda kārtībā piedzīt no juridiskajām personām ieskaitīšanai valsts budžetā noteiktajā termiņā nenomaksātās dienesta administrēto valsts
nodokļu un citu dienesta iekasējamo obligāto maksājumu summas, likumos paredzētās soda naudas un nokavējuma naudas.
Likuma „Par nodokļiem un nodevām” 26.panta pirmā daļa noteic, ka nodokļu maksājumus atbilstoši nodokļu deklarācijai, avansa maksājumu
aprēķinam, kā arī citiem dokumentiem par maksājumiem budžetā vai pēc nodokļu administrācijas kontroles (pārbaudes, revīzijas) aprēķinātos nodokļu
maksājumus (arī soda naudu), kuri nav samaksāti nodokļu likumos vai citos normatīvajos aktos noteiktajā termiņā, un ar tiem saistīto nokavējuma naudu,
kā arī izdevumus par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu bezstrīda kārtībā nodokļu administrācija piedzen bezstrīda kārtībā, pamatojoties uz lēmumu
par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu. Atbilstoši minētā panta septītajai daļai lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu ir izpildu
dokuments.
Kā atzīts judikatūrā, lēmumu par nodokļa bezstrīda piedziņu iestāde pieņem gadījumā, ja persona noteiktā termiņā labprātīgi neveic nodokļu
maksājumus, kas jau noteikti ar nodokļu administrācijas kontroles rezultātā pieņemtu lēmumu, vai neveic tos atbilstoši nodokļu aprēķinam, pārskatam,
deklarācijai, avansa maksājuma aprēķinam. Ievērojot minēto, lēmums par nokavēto nodokļu bezstrīda piedziņu nav administratīvais akts (ja vien
izņēmuma gadījumā nenoteic privātpersonas tiesības un pienākumus pēc būtības), bet ir vērsts uz nodokļa maksājumu piespiedu izpildi, tostarp uz
administratīvā akta, ar kuru personai aprēķināts nodoklis, izpildi (piemēram, Senāta 2008.gada 13.oktobra spriedums lietā Nr.SKA-327/2008
(A42173005) 7.punkts).
Jāņem vērā, ka normatīvajos aktos nav noteikta dienesta rīcības brīvība pieņemt vai nepieņemt lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu,
jo no likuma „Par nodokļiem un nodevām” 18.panta pirmās daļas 11.punkta izriet dienesta beznosacījuma pienākums piedzīt bezstrīda kārtībā termiņā
nesamaksātos nodokļus, nokavējuma naudas, soda naudas un citus valsts noteiktos maksājumus, kas izdarāms šā likuma 26.pantā noteiktajā kārtībā.
Tātad, ja nodokļu maksātājs nav termiņā samaksājis likumā noteiktos maksājumus, dienestam ir pienākums izdot lēmumu par nodokļu maksājumu
bezstrīdus piedziņu, ja nav iestājies kāds no likuma „Par nodokļiem un nodevām” 26.panta sestajā daļā norādītajiem piedziņas neuzsākšanas vai
apturēšanas apstākļiem.
[10] Bezstrīda kārtībā administratīvā procesa ietvaros dienests ir vērtējis un konstatējis uzņēmuma pārejas faktu.
[10.1] Uzņēmuma jēdziens un tā pārejas tiesiskās sekas ir noteiktas Komerclikumā. Saskaņā ar Komerclikuma 18.pantu uzņēmums ir
organizatoriski saimnieciska vienība, kurā ietilpst komersantam piederošas ķermeniskas un bezķermeniskas lietas, kā arī citi saimnieciski labumi
(vērtības), kurus komersants izmanto komercdarbības veikšanai. Saskaņā ar Komerclikuma 20.panta pirmo daļu, ja uzņēmums vai tā patstāvīga daļa
pāriet citas personas īpašumā vai lietošanā, uzņēmuma ieguvējs atbild par visām uzņēmuma vai tā patstāvīgās daļas saistībām. Tomēr par tām saistībām,
kuras radušās pirms uzņēmuma vai tā patstāvīgās daļas pārejas citas personas īpašumā vai lietošanā un kuru izpildes termiņš vai nosacījums iestājies piecu
gadu laikā pēc uzņēmuma pārejas, uzņēmuma nodevējs un uzņēmuma ieguvējs atbild solidāri.
Juridiskajā literatūrā norādīts, ka, pārejot uzņēmumam vai tā patstāvīgajai daļai, likums uzliek uzņēmuma ieguvējam pilnu atbildību par uzņēmuma
sastāvā ietilpstošajām saistībām. No iegūšanas brīža uzņēmuma vai tā patstāvīgās daļas ieguvējs uzskatāms par uzņēmumā ietilpstošu saistību pārņēmēju
un atbild kreditoram gan par visām tām saistībām, kuras uzņēmumā ir bijušas līdz pārejas brīdim, gan par tām, kuras nodibinātas pēc pārejas (Strupišs A.
Komerclikuma komentāri. A daļa. Komercdarbības vispārīgie noteikumi (1.-73.panti) Rīga: A. Strupiša juridiskais birojs, 2003, 114.lpp.).
Senāta departamentu priekšsēdētāju sēdes 2020.gada 12.marta lēmumā atzīts, ka nodokļa parāda bezstrīda piedziņas gadījumā uzņēmuma pāreja
konstatējama administratīvā procesa ietvaros. Minētajā lēmumā 3.punktā norādīts, ka jautājums par uzņēmuma pārejas konstatēšanu ir pakārtots
nodokļa parāda piedziņai, kuru dienests īsteno bezstrīda kārtībā administratīvā procesa ietvaros. Ņemot vērā šo apsvērumu, kā arī, lai neapdraudētu
nodokļa parāda piedziņas efektivitāti un liegtu iespēju nodokļa parādniekam izvairīties no atbildības par nodokļu saistībām, izmantojot formālu juridiskās
identitātes maiņu, minētais jautājums ir pakļauts administratīvajām tiesām.
Līdz ar to dienests bezstrīda kārtībā administratīvā procesa ietvaros ir tiesīgs konstatēt uzņēmuma pārejas faktu.
[10.2] Analizējot, vai ir notikusi uzņēmuma vai tā patstāvīgās daļas pāreja atbilstoši Komerclikumam, ir būtiski noskaidrot, vai pārejas rezultātā
jaunajam ieguvējam ir nodots tāds uzņēmumā ietilpstošo elementu kopums, kas nepieciešams konkrētās saimnieciskās darbības turpināšanai. Par
uzņēmuma pāreju var liecināt ļoti dažādi apstākļi un, balstoties uz to kopumu, ir nepieciešams izvērtēt veiktos darījumus un to norises apstākļus pēc to
būtības, nevis formas. Tā kā Komerclikums nepieļauj situāciju, kad, sadalot uzņēmuma mantu, visi aktīvi tiek nodoti vienam subjektam, bet pasīvi –
otram, nav piešķirama izšķiroša nozīme tam, vai starp pusēm pastāv formāla vienošanās par saistību pāreju (sk. Senāta 2019.gada 21.maija sprieduma
lietā Nr.SKA-631/2019 (A420289415) 8.punktu).
Savukārt tiesību doktrīnā ir atzīts, ka uzņēmumā ietilpst ne tikai uzņēmuma aktīvi un pasīvi, bet arī faktiskās attiecības bez tiesiskas formas jeb šī
uzņēmuma nemantiskā vērtība. Ar šo uzņēmuma nemantisko vērtību jāsaprot uzņēmuma pozitīvās nākotnes izredzes, kas balstās uz publikas uzticību
uzņēmuma ražotajām precēm vai sniegtajiem pakalpojumiem un kas dod pamatu augstākai uzņēmuma atdevei. Pie šīm faktiskajām attiecībām jeb
uzņēmuma nemantiskās vērtības ir pieskaitāma, piemēram, laba reputācija, laba klientūra, kvalificēts darbaspēks, tehnoloģijas, ,,know-how”,
atpazīstamība, piegāžu un noieta tirgi, sakari utt. (A.Strupišs Komerclikuma komentāri. A daļa. Komercdarbības vispārīgie noteikumi (1.-73.panti)
Rīga: A.Strupiša juridiskais birojs, 2003, 103.lpp.).
[11] Atbilstoši dienesta pārsūdzētajam lēmumam uzņēmuma pāreju raksturo šādi fakti:
[11.1] Dienests ir konstatējis, ka SIA /Nosaukums B/ un sūdzības iesniedzējas pamatdarbības veids no dibināšanas datuma ir tāds pats – “Apavu
un ādas izstrādājumu mazumtirdzniecība specializētajos veikalos” NACE kods 4772.
[11.2] Dienests ir konstatējis, ka SIA /Nosaukums B/, gan iesniedzēja savu saimniecisko darbību veica vienās un tajās pašās adresēs (reģistrētās
struktūrvienībās), viena un tā paša zīmola (/Nosaukums AC/) preču tirdzniecībai.
Proti, SIA /Nosaukums B/ savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai bija reģistrējusi sekojošas struktūrvienības: “VEIKALS /Nosaukums
AC/”, /adrese B/ (no 2012.gada 12.marta līdz 2020.gada 23.oktobrim); “VEIKALS /Nosaukums AC/”, /adrese A/ (no 2014.gada 31.marta līdz
2020.gada 17.decembrim). Sūdzības iesniedzēja savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai, papildus jau esošajām struktūrvienībām, ar 2020.gada
oktobri reģistrēja struktūrvienības ar tādu pašu nosaukumu /Nosaukums AC/ kā SIA /Nosaukums B/ un tajās pašās adresēs, kurās savu saimniecisko
darbību veica SIA /Nosaukums B/.
[11.3] Minētais fakts ir vērtējams kopsakarā ar nomas līgumu noslēgšanas apstākļiem.
[11.3.1] Attiecībā uz veikalu /Nosaukums AC/ tirdzniecības centrā “Domina” no lietas apstākļiem izriet, ka SIA /Nosaukums B/ nomas līgums
Nr.MV0243 par telpu izmantošanu tirdzniecības centrā “Domina” noslēgts 2011.gada 30.novembrī (veikals /Nosaukums AC/).
Savukārt SIA /Nosaukums A/ sākotnējais nomas līgums Nr. PKi 044 noslēgts 2003.gada 17.septembrī par veikalu /Nosaukums O/, kas
2016.gadā pārjaunots. Lietā ir 2016.gada 25.oktobra SIA /Nosaukums A/ vienošanās ar SIA “/Nosaukums D/” pie 2003.gada 17.septembra nomas
līguma Nr.PKI/044 (lietas 1.sējuma 305.-313.lapa).
2020.gada 2.septembrī SIA “/Nosaukums D/” ar sūdzības iesniedzēju noslēdza nomas līgumu Nr.MV0511 par telpas Nr.143 (144, 43 m2) nomu
veikalam /Nosaukums AC/, ar nosacījumu, ka telpu atvēršana apmeklētājiem paredzēta ne vēlāk kā 2021.gada 15.aprīlis (lietas 1.sējuma 317.-
338.lapa).
2020.gada 13.oktobrī ir noslēgta vienošanās Nr.1 pie 2020.gada 2.septembra nomas līguma Nr.MV0511, ka no 2020.gada 19.oktobra līdz
2020.gada 30.novembrim nomnieks pieņem un izmanto telpu Nr.48 60, 67 m2 platībā apavu zīmola /Nosaukums AC/ veikala izveidošanai (lietas
2.sējuma 120.lapa). Papildus 2020.gada 13.oktobrī SIA “/Nosaukums D/” ir noslēgusi vienošanos ar SIA /Nosaukums B/ par nomas līguma izbeigšanu
pie 2022.gada 30.novembra nomas līgums Nr.MV0243, kurā paredzēts, ka nomas līgums tiek izbeigts ar 2020.gada 18.oktobri (lietas 2.sējuma
119.lapa).
Līdz ar to atbilstoši iepriekš aplūkoto līgumu nosacījumiem sūdzības iesniedzēja ir noslēgusi divus nomas līgumus apavu zīmola /Nosaukums AC/
veikala izveidošanai. Attiecībā uz telpu Nr.48 sūdzības iesniedzēja ir kļuvusi par veikala telpu nomnieku nākošā dienā pēc tam, kad ir beidzies nomas
termiņš nomas līgumam ar SIA /Nosaukums B/ tāda paša zīmola veikala izveidošanai.
[11.3.2] Attiecībā uz veikalu/Nosaukums AC/ tirdzniecības centrā “Galerija Centrs” lietā ir SIA /Nosaukums B/ 2014.gada 30.janvārī noslēgts
nomas līgums Nr.GC-711 ar SIA “/Nosaukums E/” par tirdzniecības telpu tirdzniecības centra 3.stāvā 55,80 m2 platībā nomu veikala /Nosaukums
AC/atvēršanai (lietas 1.sējuma 272.-288.lapa).
Lietā ir arī 2015.gada 14.decembra sūdzības iesniedzējas un SIA “/Nosaukums E/” nomas līgums Nr.GC-786 par tirdzniecības telpu tirdzniecības
centra 2.stāvā 51,60 m2 platībā nomu veikala /Nosaukums P/atvēršanai (lietas 1.sējuma 340.-354.lapa).
Savukārt 2020.gada 12.oktobrī noslēgta Vienošanās Nr.7 par 2014.gada 30.janvāra nomas līguma Nr.GC-711 pārjaunojumu starp SIA
“/Nosaukums E/” (Iznomātājs), SIA /Nosaukums B/ (Nomnieks) un sūdzības iesniedzēju (Jaunais Nomnieks) (lietas 1.sējuma 225., 226.lapa).
Saskaņā ar vienošanās 1.punkta nosacījumiem Nomnieks nodod visas savas nomas līgumā paredzētās tiesības un pienākumus Jaunajam nomniekam,
Jaunais nomnieks pārņem visas nomas līgumā noteiktās Nomnieka tiesības un pienākumus, savukārt Iznomātājs piekrīt šo tiesību un pienākumu
nodošanai Jaunajam nomniekam. Šajā punktā paredzētais pārjaunojums stājas spēkā 2020.gada 12.oktobrī.
2020.gada 12.oktobrī ir noslēgts divpusējs starp iznomātāju un nomnieku (sūdzības iesniedzēju) Papildus vienošanās protokols Nr.8 pie
2014.gada 30.janvāra telpu nomas līguma Nr.GC-711 (lietas 1.sējuma 265., 266.lapa).
Atbilstoši iepriekš aplūkoto līgumu nosacījumiem sūdzības iesniedzējai tirdzniecības centrā “Galerija Centrs” kopš 2015.gada ir atradies veikals
/Nosaukums P/. Taču 2020.gada 12.oktobrī sūdzības iesniedzēja ir noslēgusi pārjaunojuma līgumu, atbilstoši kuram sūdzības iesniedzēja pārņem visas
SIA /Nosaukums B/ nomas līgumā noteiktās tiesības un pienākumus saistībā ar veikala /Nosaukums AC/ turpmāku darbību. Līdz ar to konkrētajā
gadījumā atbilstoši līguma nosacījumiem sūdzības iesniedzēja pēc būtības ir piekritusi pārņemt SIA /Nosaukums B/saistības.
[11.4] Pieteicēja ir iesniegusi ar /Nosaukums AC/ noslēgtos franšīzes līgumus par /Nosaukums AC/ preces izplatīšanu tirdzniecības centrā
“Galerija Centrs”, kas noslēgts 2021.gada 18.janvārī (lietas 1.sējuma 242.-254.lapa līguma tulkojums). Savukārt 2017.gada pilnvarojums atbilstoši
2017.gada 14.septembra pievienotajam papildus līgumam ir attiecināms uz /Nosaukums AC/ tirdzniecības punkta izveidi Alfa parkā, Brīvības gatvē 372
(lietas 1.sējuma 222.-225.lapa).
Līdz ar to lietā ir konstatējams tikai attiecībā uz tirdzniecības centru “Galerija Centrs” noslēgts franšīzes līgums, turklāt trīs mēneši pēc pārjaunojuma
līguma noslēgšanas, kad sūdzības iesniedzēja jau bija pārņēmusi visas SIA /Nosaukums B/nomas līgumā noteiktās tiesības un pienākumus saistībā ar
veikala /Nosaukums AC/ turpmāku darbību. Savukārt attiecībā uz veikalu /Nosaukums AC/ tirdzniecības centrā “Domina” franšīzes līgums nav
konstatējams.
No lietā iesniegtajiem franšīzes līgumiem secināms, ka no franšīzes devēja puses tiek īstenota prakse slēgt franšīzes līgumus par katru veikalu.
No tiesas sēdē iegūtajām liecinieces, sūdzības iesniedzējas bijušās valdes locekles /pers. R/ liecībām konstatējams, ka vispārīgi ir tikuši apliecināti
tie fakti, kas ir izrietoši no minētajiem līgumiem, taču faktiskie apstākļi tika apliecināti vispārīgi un liecības par tiem sniedza arī citi liecinieki.
[11.5] Izvērtējot argumentus par darbinieku pārņemšanu konstatējams, ka no astoņiem SIA /Nosaukums B/darba ņēmējiem pieci (/pers. J/, /pers.
K/, /pers. L/, /pers. M/, /pers. N/) nodibinājuši darba tiesiskās attiecības ar sūdzības iesniedzēju nākošajā dienā pēc darba tiesisko attiecību
pārtraukšanas ar SIA/Nosaukums B/. Piemēram, ar 2020.gada 12.oktobri darba tiesiskās attiecības nodibinātas ar /pers. J/, izbeigtas 2020.gada
11.oktobrī; ar 2020.gada 19.oktobri darba tiesiskās attiecības nodibinātas ar /pers. K/, /pers. L/ un /pers. M/, izbeigtas 2020.gada 18.oktobrī. Tikai ar
/pers. N/ darba tiesiskās attiecības nodibinātas ar 2020.gada 2.novembri, darba tiesiskās attiecības ar komercsabiedrību izbeigtas 2020.gada 18.oktobrī.
Turklāt no SIA /Nosaukums B/ pārņemtās darbinieces /pers. J/ un /pers. L/, kuras iepriekš strādāja veikalos /Nosaukums AC/, arī pēc darba
tiesisko attiecību nodibināšanas turpināja būt nodarbinātas veikalos /Nosaukums AC/, proti, /pers. J/ tirdzniecības centrā “Galerija Centrs” un /pers. L/
tirdzniecības centrā “Domina”.
Var pieņemt, ka uz sūdzības iesniedzējas darbinieku skaitu no SIA /Nosaukums B/ pārņemtie darbinieki var nesastādīt nozīmīgu proporciju, taču
SIA /Nosaukums B/ darbinieku proporcija, kuri tūlīt pēc darba attiecību pārtraukšanas ar SIA /Nosaukums B/ ir uzsākuši darba attiecības ar sūdzības
iesniedzēju, ir nozīmīga. Turklāt no pārdevēju /pers. J/ un /pers. L/ kā liecinieku liecībām tiesas sēdē arī izrietēja, ka viņas ir uzrunātas no sūdzības
iesniedzējas darbinieces (veikala vadītāja /pers. S/) puses, strādājot veikalā vēl pie iepriekšējā darba devēja. Arī norādīts, ka viss būs tāpat kā iepriekš,
tāda pati alga kā iepriekš (2024.gada 28.augusta audioprotokola 00:10:42-00:12:37 min., 2024.gada 9.augusta audioprotokola 00:55:05-
00:56:32 min.). Īpašas apmācības nav bijušas, tikai bijis cits kases aparāts (2024.gada 28.augusta audioprotokola 00:25:54-00:27:01 min.). Līdz
ar to minētais norāda uz apzinātu SIA /Nosaukums B/darbinieku pārņemšanu tālākai nodarbināšanai pie sūdzības iesniedzējas, tajā skaitā arī tādu
darbinieku, kuri varētu tajās pašās telpās tirgot tāda paša zīmola preces. Nav nozīmes, ka daļa darbinieku laika gaitā vai drīzā laikā pēc tam ir izbeiguši
darba attiecības ar sūdzības iesniedzēju, jo sūdzības iesniedzēja ir pieņēmusi darbiniekus vienā laikā tūlīt pēc darba tiesisko attiecību izbeigšanas ar SIA
/Nosaukums B/, nodrošinot pēc būtības veikalu darbības nepārtrauktību.
Turklāt, kā norādīja lieciniece /pers. L/, viņa ir strādājusi veikalā (veikalā /Nosaukums AC/ tirdzniecības centrā “Domina”) viena vienu mēnesi
(2024.gada 28.augusta tiesas sēdes audioprotokola 00:13:46-00:14:19 min.).
Vērtējot lietas apstākļus, vērā ņemama kopējā situācija Latvijā 2020.gada rudenī Covid-19 pandēmijas laikā. Pirmo reizi ārkārtējā situācija tika
izsludināta ar Ministru kabineta 2020.gada 12.marta rīkojumu Nr.103 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”, kad noteiktu periodu nedēļas nogalēs
tirdzniecības centri tika slēgti, izņemot noteiktus veikalus. 2020.gada rudenī ar Ministru kabineta 2020.gada 6.novembra rīkojumu Nr.655 “Par
ārkārtējās situācijas izsludināšanu” visā valsts teritorijā tika izsludināta ārkārtējā situācija no 2020.gada 9.novembra, paredzot, ka brīvdienās un svētku
dienās visos tirdzniecības centros darbojas tikai noteiktu preču veikali (ne apavu veikali), kā arī tika noteikti ierobežojumi tirdzniecības pakalpojumu
sniedzējiem citās dienās.
Ievērojot cilvēku skaita samazināšanos tirdzniecības centros 2020.gada rudenī, tiesa minētajai liecībai dod lielāku ticamību nekā veikala vadītājas
/pers. S/ sniegtajai liecībai, ka 2020.gada oktobrī dienā veikalā minētajā laikā tika nodarbināti trīs četri darbinieki katru dienu, uzdodot nākt strādāt
pārdevējiem no citiem veikaliem,
[11.6] Lietā ir pretrunīga informācija par veikalu atvēršanu tirdzniecības centrā “Domina”.
Lieciniece /pers. S/ tiesas sēdē sākotnēji liecināja, ka 2020.gadā sūdzības iesniedzējas pārziņā bija /Nosaukums AC/veikali tirdzniecības centrā
“Riga Plaza” un tirdzniecības centrā “Alfa”. Dominā bija /Nosaukums O/veikals viens pats uz to brīdi. Tur bija multibrendi. Tirdzniecības centrā “Galerija
centrs” bija /Nosaukums P/ veikals, apavu veikals un “Marc O'Polo” apģērbu veikals uz to brīdi. Vecrīgā, Kaļķu ielā bija /Nosaukums O/ un tur mēs
tirgojām /Nosaukums AC/ preci (2024.gada 11.septembra tiesas sēdes audioprotokola 00:06:32-00:06:41, 00:07:57-00:08:08 min., 00:09:43-
00:10:19).
Taču vēlāk lieciniece liecināja, ka 2020.gadā bija nopirkti vai iegādāti, vai pārņemti /Nosaukums AC/ veikali. 2020.gadā bija atvērts jauns
/Nosaukums AC/ veikals t/c Domina un otrs /Nosaukums AC/ veikals bija atvēries t/c Galerija centrs (2024.gada 11.septembra tiesas sēdes
audioprotokola 00:13:03-00:13:11 min.).
Lietā ir pretrunīgas liecības par /Nosaukums AC/ veikala atrašanās vietu tirdzniecības centrā “Domina”. Piemēram, lieciniece /pers. S/ tiesas sēdē
liecināja, ka /Nosaukums AC/ veikals t/c Domina atradās pretī informācijas centram, mazs veikaliņš un centrālā ieeja ienākot pa labo roku. Mazāk par
100 kvadrātmetriem ar noliktavu kopā. Ļoti mazs veikaliņš. (2024.gada 11.septembra audioprotokola 00:14:20-00:15:13 min.). Savukārt lieciniece
/pers. L/ liecināja, ka sākumā mums bija maziņš veikals blakus – pirmajā stāva pie eskalatora. Pēc tam bija liels un garāks nekā iepriekšējais. Mums bija
tāds pāriešanas laiks uz citu vietu. Tā bija laba, liela vieta. Pēc darba līguma pārslēgšanas bija pārcelšanās laiks – 3 dienas apmēram (2024.gada
28.augusta tiesas sēdes audioprotokola 00:13:00-00:13:50, 00:14:45-00:14:52 min.). Attiecīgi lieciniece /pers. S/ atšķirībā no liecinieces /pers. L/
neliecināja par /Nosaukums AC/ veikalu atrašanās vietas maiņu tūlīt pēc darba līgumu noslēgšanas ar bijušajiem SIA “/Nosaukums B/darbiniekiem, kā
arī /pers. S/ neliecināja par lielāka, plašāka veikala /Nosaukums AC/ atvēršanu tirdzniecības centrā “Domina” vispār.
Lieciniece /pers. R/ liecināja, ka tur bija dažas dienas. Sākumā mēs iegājām mazākās telpās, tajās, kas bija, un pēc tam kaut kādā laikā mēs
paplašinājāmies, iztaisījām lielāku veikalu tirdzniecības centrā “Domina”. Tas sākumā bija vienā vietā, pēc tam pēc, precīzi neatceros, trīs vai četriem
mēnešiem mēs aizgājām uz citu vietu un tur bija divreiz lielāks veikals (2024.gada 9.augusta tiesas sēdes audioprotokola 00:33:10-00:27:01 min.).
Minētais norāda, ka netiek izslēgta iespēja, ka vēlākā laika posmā varēja tikt atvērts cits veikals, jo atbilstoši telpu nomas nosacījumiem lielāko
telpu atvēršana tirdzniecības centrā “Domina” apmeklētājiem bija paredzēta ne vēlāk kā 2021.gada 15.aprīlis, taču tas ir vērtējams kā sūdzības
iesniedzējas tālākās komercdarbības posms un nav tiešā veidā saistāms ar sūdzības iesniedzējas darbībām 2020.gada oktobrī.
Lietā ir 2020.gada 26.novembra pieņemšanas nodošanas akts, kas apliecina SIA “BL Solutions” veiktos remontdarbus veikalā /Nosaukums AC/
tirdzniecības centrā Domina (lietas 1.sējuma 255.lapa), kā arī SIA “BL Solutions” 2020.gada 27.novembra rēķins par /Nosaukums AC/ vecā veikala
noliktavas plauktu demontāžu un montāžu, mēbeļu demontāžu, griestiem (lietas 1.sējuma 256.lapa). Lietā ir SIA “Strong Point” 2020.gada 12.oktobrī
un 2020.gada 19.oktobrī izrakstītas pavadzīmes saistībā ar kases sistēmu uzstādīšanu tirdzniecības centrā “Domina” un tirdzniecības centrā “Galerija
centrs”(lietas 1.sējuma 257., 258.lapa), kas apliecina, ka kases sistēmas tika uzstādītas veikalos /Nosaukums AC/ datumos, kad saskaņā ar līgumiem
sūdzības iesniedzēja varēja uzsākt darbību minētajās telpās un kad tika noslēgti darba līgumi par bijušo SIA /Nosaukums B/ darbinieku pieņemšanu
darbā. Savukārt remontdarbi ir veikti vēlākā laika posmā, kam nav saistības ar vērtējamo uzņēmuma pārejas periodu.
Lietā ir arī pretrunīgas liecības par veikalu aprīkojumu. Lieciniece /pers. R/ liecināja, ka “Galerija centrs” iepriekšējie nomnieki atstāja tikai vienu
plauktu, bet citas mēbeles mēs ielikām paši. Tas ir galdi, sienu plaukti un noliktavas mēbeles (2024.gada 9.augusta tiesas sēdes audioprotokola
00:35:35-00:36:06 min.). Savukārt lieciniece /pers. J/ par veikalu /Nosaukums AC/ tirdzniecības centrā “Galerija centrs” liecināja, ka veikalā nekas
nemainījās vispār, plaukti bija tie paši, plaukti, mēbeles, tas dīvāniņš un mūsu kases galds bija tieši tāds. Stikla plaukti bija, viss palika (2024.gada
9.augusta tiesas sēdes audioprotokola 01:08:19-01:10:03 min.). No liecinieces /pers. J/ liecībām arī izriet, ka veikala izkārtne /Nosaukums AC/ bija
palikusi iepriekšējā.
Minētais liek secināt, ka vērtējot 2020.gada rudens periodu kopumā, mazticams, ka tajā periodā saimnieciski izdevīga bija jaunu veikalu atvēršana
un iekārtošana un sūdzības iesniedzēja turpināja darboties SIA /Nosaukums B/telpās, izmantojot tos pašus pārdevējus un veikalu aprīkojumu.
[11.7] Viens no argumentiem lietā ir, ka preču pārņemšana nav notikusi un sūdzības iesniedzēja ir tirgojusi savu atvesto preci.
Kā tiesas sēdē liecināja veikala vadītāja /pers. S/, prece tika atvesta no sūdzības iesniedzējas eksistējošiem veikaliem un no Lietuvas prece atnāca.
Preču piegāde veikalos tika noformēta, noformējot pavadzīmi pārvedot no viena veikala uz otru vai ar oficiālām pavadzīmēm no Lietuvas. Pavadzīmē ir
uzrādīts, no kuras uz kuru adresi (2024.gada 11.septembra tiesas sēdes audioprotokola 00:21:12-00:21:29 min.). Pārbaudot lietā esošo materiālus,
secināms, ka tajos nav konstatējamas pavadzīmes, kas apliecina minētos faktus, piemēram lietā ir /Nosaukums AC/ 2019.gada 18.oktobra rēķins,
2019.gada 15.oktobra rēķins attiecībā uz tirdzniecības centru “Alfa”, “Akropolis”, “Rīga Plaza”, kas vispārīgi norāda uz eksistējošu noteiktu preču
piegādes sistēmu pie sūdzības iesniedzējas (lietas 1.sējuma 296.-301.lapa). Rēķini, kas apliecina /Nosaukums AC/ zīmola preču piegādi tirdzniecības
centram “Domina” vai “Galerija Centrs” 2020.gada oktobrī, lietā nav konstatējami.
Turklāt, ievērojot tirdzniecības ierobežojumus tirdzniecības centros 2020.gada rudenī, praksē tika ieviesta un vairāk izplatīta preču tirdzniecība caur
internetu un pircēju apjoms tirdzniecības centros būtiski samazinājās. Līdz ar to mazticams, ka šādā situācijā sūdzības iesniedzējai bija faktiska
nepieciešamība pasūtīt preču pievedumu divu jaunu veikalu atvēršanai tirdzniecībai klātienē.
Arī liecinieku liecības, kaut arī vispārīgi apliecināja preču piedevumu, taču tās bija neskaidras un pretrunīgas. Piemēram, lieciniece /pers. J/
sākotnēji liecināja, ka kaut kas no precēm laikam bija palicis un pēc tam bija jaunas, taču pēc tam liecināja, ka īsti neatceras vairs.
[11.8] Lietā konstatēts, ka laikā, kad SIA /Nosaukums B/pamazām sāk pārtraukt savu saimniecisko darbību, sūdzības iesniedzējai pieauga
apgrozījums, kā arī SIA /Nosaukums B/ un sūdzības iesniedzējai konstatēti kopēji darījumu partneri.
Dienests konstatējis, ka salīdzinot kopējo darījumu vērtību 2020.gada augustā un septembrī (2020.gada augustā – 522 218,92 euro, 2020.gada
septembrī – 435 025,90 euro), ar 2020.gada oktobri kopējā darījumu vērtība sāk palielināties, proti, 2020.gada oktobrī – 460 959,57 euro,
2020.gada novembrī – 484 650,31 euro. Tiesa būtisku apgrozījuma palielinājumu nekonstatē, taču konkrētajā laika periodā, kad komercdarbībā
kopumā bija vērojami zaudējumi, arī neliels palielinājums bija vērā ņemams, ievērojot arī SIA /Nosaukums B/ apgrozījuma samazināšanos.
Papildus dienests konstatējis, ka sūdzības iesniedzēja ir deklarējusi iegādes ar darījumu partneriem, no kuriem preces/pakalpojumus iegādājās SIA
/Nosaukums B/, proti, SIA “EFTEN DOMINA”, SIA “/Nosaukums H/”, SIA “/Nosaukums E/” (no 2020.gada 30.decembra nosaukums SIA “BH
GALERIJA CENTRS”), un SIA /Nosaukums L/.
Tas, ka sūdzības iesniedzēja ir sadarbojusies ar telpu iznomātājiem pirms uzņēmuma pārejas perioda, ir saprotams, jo sūdzības iesniedzējai
tirdzniecības centros “Domina” un “Galerija centrs” ir iepriekš bijuši citi veikali, attiecīgi minētajā aspektā nav konstatējama cēloņsakarība ar SIA
/Nosaukums B/ darījumu partneru pārņemšanu. Ir tikai konstatējama sadarbība ar SIA /Nosaukums L/, kuri iepriekš snieguši pakalpojumus
SIA /Nosaukums B/ un kuri sūdzības iesniedzējai pēc uzņēmuma pārejas perioda sniedza montāžas pakalpojumus saistībā ar veikalu ventilācijas
sistēmām.
[12] Tiesa norāda, ka lietā ir strīds, vai ir notikusi uzņēmuma pāreja, un no lietas apstākļiem kopumā ir konstatējamas uzņēmuma pārejas pazīmes.
Tiesa norāda, ka katrs pārsūdzētajā lēmumā norādītais apstāklis atsevišķi uzņēmuma pāreju neapliecina, bet par uzņēmuma pāreju var liecināt ļoti dažādu
apstākļu kopums, kas izvērtējams pēc to būtības. Arī šajā gadījumā noteiktu šajā punktā norādītu pazīmju kopums (SIA /Nosaukums B/ lielākās daļas
darbaspēka pārņemšana, kas pārzin attiecīgā zīmola preces, struktūrvienību (veikalu telpu) ar tāda paša zīmola izkārtni pārņemšana ar nepieciešamo
aprīkojumu un tāda paša zīmola precēm, apgrozījuma pieaugums paralēli ar SIA /Nosaukums B/ apgrozījuma samazināšanos u.c.) apstiprina, ka ir
notikusi uzņēmuma pāreja, sūdzības iesniedzējai turpinot saimniecisko darbību, kamēr SIA /Nosaukums B/ saimnieciskā darbība izbeigta, neveicot pilnīgu
nodokļa parāda samaksu. Pārejas rezultātā jaunajam ieguvējam ir nodots tāds uzņēmumā ietilpstošo elementu kopums, kas nepieciešams konkrētās
saimnieciskās darbības turpināšanai.
[13] Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 315.panta pirmajai daļai pārsūdzami ir tikai tādi lēmumi, kas likumā tieši noteikti kā pārsūdzami.
Ņemot vērā, ka Administratīvā procesa likuma 363.pants neparedz tiesības pārsūdzēt sūdzības lietā pieņemtu tiesas lēmumu, tad šāds lēmums nav
pārsūdzams.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 363.panta otro daļu, Administratīvā rajona tiesa
nolēma
noraidīt SIA /Nosaukums A/ sūdzību par Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores 2024.gada 14.februāra lēmumu Nr.30.4/22.11/505.
Lēmums nav pārsūdzams.
Tiesnese (paraksts) K. Jandava