Legislator Giurisprudenza & Legislazione
1A29003717 / 1A-0037-17 ECLI:LV:RLPT:2017:1121.1A29003717.1.S Generato dall'IA

Court dismisses administrative penalty due to insufficient evidence and procedural violations under Latvian Criminal Procedure Code.

Numero d'incarto 1A29003717 / 1A-0037-17
Autorità giudiziaria
Giurisdizione Lettonia (LV)
Data della decisione
Esito del giudizio Accolto (Allowed)

Sintesi Legislator

Generato dall'IA

The court dismissed the administrative penalty against the driver, ordering the police decision to be revoked and the case closed. The plaintiff argued that a permit proved the vehicle was legally parked, while the police contended the area was a prohibited zone based on traffic signs. The court ruled that the evidence was insufficient to prove the violation and that the investigation failed to meet the standard of proof required for administrative liability.

Regesto Legislator

Generato dall'IA

Latvijas APK 7.pants; 239.panta 1.punkts; Under the presumption of innocence, administrative penalties cannot be imposed without conclusive evidence, and reasonable doubts must be resolved in favor of the individual.

Parole chiave

Generato dall'IA
administrative penalty presumption of innocence insufficient evidence procedural violations reasonable doubt criminal procedure standard case dismissal guida senza autorizzazione

Disposizioni normative citate

Generato dall'IA
Latvijas APK 7.pants
Latvijas APK 1.pants
Latvijas APK 1.pants nosaka, ka administratīvo pārkāpumu likumdošanas uzdevums ir aizsargāt sabiedrisko iekārtu, īpašumu, pilsoņu sociāli
Latvijas APK 8.pants
Latvijas APK 239.panta 1.punkts
Latvijas APK 243.pants
Latvijas APK 243.1.pants
Latvijas APK 244.pants
Latvijas APK 244.pants nosaka, ka institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi
Latvijas APK 272.pants
Latvijas APK 274.pants
Latvijas APK 275.pants
Latvijas APK 289.6.pants
Latvijas APK 289.12.panta 2.punkts
Latvijas APK 289.13.pants
Latvijas APK 289.17.pants
Latvijas APK 289.18.pants

Giurisprudenza citata

Generato dall'IA
Generato dall'IA

Ti chiedi come si applica questa sentenza alla tua fattispecie?

Analizza questa decisione insieme alla legislazione federale e cantonale, ai commentari e alla giurisprudenza successiva in Legislator AI.

Apri in Legislator →

Testo completo

Lietas arhīva Nr. 1A-0037-17/15

ECLI:LV:RLPT:2017:1121.1A29003717.1.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2017.gada 21.novembrī

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnese D.Bērziņa rakstveida procesā izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu /pers. A/ (turpmāk -

sūdzības iesniedzēja) sūdzībā par Rīgas pašvaldības policijas priekšnieka J.Lūkasa (turpmāk - iestāde) 2017.gada 16.janvāra lēmumu Nr.

D57/01/511853733/1.

Aprakstošā daļa

2016.gada 21.novembrī Rīgas pašvaldības policijas Latgales pārvaldes inspektors A.Popens sastādījis administratīvā pārkāpuma

protokolu-lēmumu Nr. 511853733 par to, ka 2016.gada 21.novembrī plkst. 1:12 transportlīdzeklis VW, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas

numurs/, novietots stāvēšanai /adrese/ 523.ceļa zīmes (zonas zīme) darbības zonā, tādējādi neievērojot ,,Ceļu satiksmes noteikumu” 122.3 punktā

noteiktās prasības.

Atbildība par šo pārkāpumu paredzēta Latvijas APK 149.10 panta 5.daļas 12.punktā, vadītājam uzlikts naudas sods 40,00 EUR apmērā.

Minēto lēmumu iesniedzēja pārsūdzēja augstākā iestādē.

Ar Rīgas pašvaldības policijas priekšnieka J.Lūkasa 2017.gada 16.janvāra lēmumu Nr. D57/01/511853733/1 Rīgas pašvaldības policijas Latgales

pārvaldes inspektora A.Popena protokols-lēmums Nr. 511853733 atstāts negrozīts, savukārt /pers. A/ sūdzība noraidīta.

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā 2017.gada 6.februārī saņemta iesniedzējas sūdzība par iestādes 2017.gada 16.janvāra lēmumu Nr.

D57/01/511853733/1.

Sūdzības iesniedzēja norāda, ka iestādes lēmumam nepiekrīt un pārsūdz to pilnā apmērā.

Iesniedzēja nepiekrīt iestādes lēmumā norādītajam, ka no iesniedzējas iesniegtajiem pierādījumiem nevar nolasīt informāciju. Iesniedzēja norāda, ka

kopā ar dokumentu kopijām tika iesniegts arī atļaujas oriģināls, no kura bija iespējams konstatēt, ka iesniedzēja bija tiesīga novietot automašīnu VW

TOURAN ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/ protokolā norādītajā vietā.

Iesniedzēja lūdz tiesu atcelt Rīgas pašvaldības policijas priekšnieka J.Lūkasa 2017.gada 16.janvāra lēmumu Nr. D57/01/511853733/1 un izbeigt

lietvedību.

Tiesā 2017.gada 14.martā no iestādes saņemti paskaidrojumi.

Iestāde norāda, ka saskaņā ar CSN 276.18.punktu, 523.ceļa zīme apzīmē "Stāvēšanas aizlieguma zona". Stāvēt aizliegts uz visiem ceļiem teritorijā,

kurā iebraukšanas apzīmēta ar 253.zīmi.

CSN 285.punkts nosaka, ka papildzīmes tiek lietotas kopā ar citām zīmēm un precizē vai ierobežo attiecīgo zīmju darbību.

Pamatojoties uz CSN 285.27.punktu, 849.papildzīme "Pārējā papildinformācija" norāda informāciju, ko nesatur pārējās papildzīmes (atceļ

apstāšanās un stāvēšanas aizliegumu 326., 327., 328. un 329. zīmes darbības zonā transportlīdzekļiem ar speciālām atļaujām (vadītājam automobiļa

salonā pie priekšējā stikla jānovieto stāvvietas īpašnieka vai pārvaldītāja izdota attiecīga satura atļauja), norāda laikposmu, kurā atļauts iekraut un izkraut

kravu).

Latvijas APK 149.10 panta piektās daļas 12.punkts paredz administratīvo atbildību par stāvēšanu 327.ceļa zīmes darbības zonā un attiecīgi nepāra

vai pāra datumos 328. vai 329. ceļa zīmes darbības zonā, kā arī uz visiem ceļiem teritorijā, kurā iebraukšana apzīmēta ar 523.ceļa zīmi - uzliekot naudas

sodu transportlīdzekļa vadītājam četrdesmit euro apmērā.

Iestāde norāda, ka par pierādījumiem lietā var kalpot administratīvā pārkāpuma protokols - paziņojums, iestādes darbinieku ziņojumi un foto attēli,

kur redzams, ka transportlīdzeklis novietots stāvēšanai 523.ceļa zīmes ar 849.papildzīmi darbības zonā bez novietotas derīgas atļaujas pie

transportlīdzekļa priekšējā stikla.

Iestāde norāda, ka izskatāmā lietā nav strīda par to, ka administratīvā pārkāpuma konstatēšanas brīdī transportlīdzeklis bija novietots stāvēšanai

523.ceļa zīmes ar 849.papildzīmi darbības zonā.

Izskatāmajā lietā pastāv strīds par to, vai uz transportlīdzekļa priekšējā paneļa bija izvietota derīga atļauja transportlīdzekļa novietošanai konkrētajā

vietā.

Administratīvā rajona tiesa iepriekš ir norādījusi, ka nosacījums novietot atļauju aiz priekšējā stikla ir pamatots, jo nebūtu saprātīgi uzlikt par

pienākumu policijas inspektoram apstaigāt un pārmeklēt katru stāvvietā novietoto automašīnu, lai pārliecinātos, vai automašīnas novietošana stāvvietā ir

pamatota. Citiem vārdiem, personas pienākums ir novietot atļauju tā, lai policijas amatpersonai nerastos šaubas par to, ka transportlīdzekļa vadītājam

transportlīdzekļa novietošanas stāvvietā tiesības ir piešķirtas (Administratīvā rajona tiesa Administratīvā rajona tiesa 2012.gada 22.maija

spriedums Lieta Nr. 142083110).

Normatīvie akti neparedz iestādes amatpersonām ne tiesības, ne pienākumus veikt padziļinātu pārbaudi, vai transportlīdzekļa vadītājam speciālā

atļauja vispār ir vai nav, ja tā nav izvietota transportlīdzekļa salonā pie priekšējā stikla. Konkrētajā gadījumā pēc lietā uzņemtajām iestādes fotogrāfijām

redzams, ka speciālā atļauja, transportlīdzeklī redzamā vietā nav izvietota (Administratīvā rajona tiesa Rīgas tiesa nama Rīgā 2013.gada 30.augustā

spriedums Lieta Nr. 142307812).

Iesniedzēja nebija izvietojusi izsniegtu atļauju CSN 285.27.punkta noteiktā kārtībā, proti, pie redzamā vietā pie priekšējā stikla. Ievērojot CSN

285.27.punktā noteikto, nav pietiekami, ja personai attiecīga atļauja vispārīgi ir izsniegta. Atļaujai ir jābūt novietotai automobiļa salonā pie priekšējā stikla

(Administratīvā rajona tiesa Rīgas tiesa nama Rīgā 2013.gada 30.augustā spriedums Lieta Nr. 142307812).

Iestāde norāda, ka nav pamatots iesniedzējas sūdzībā iekļautais apgalvojums, ka attiecīgā atļauja atradās uz transportlīdzekļa priekšējā paneļa labi

saredzamā vietā, ko pamato arī lietas materiālos atrodošie foto attēli.

Ceļu satiksmes likuma 1.panta 8.punktā ir noteikts, ka Ceļu satiksmes noteikumi ir Ministru kabineta normatīvais akts, kas nosaka ceļu satiksmes

kārtību un ir saistošs visām fiziskajām un juridiskajām personām.

Ceļu satiksmes likuma 19.pants nosaka, ka ceļu satiksmes dalībniekiem ir jāizpilda šā likuma, CNS un citu normatīvo aktu prasības, kas nosaka

ceļu satiksmes dalībnieku pienākumus; jāizpilda policijas darbinieku un to personu norādījumi, kuras pilnvarotas regulēt satiksmi, kā arī jāievēro luksoforu

signālu, ceļa zīmju un ceļa apzīmējumu prasības.

Ņemot vērā iepriekš minēto, iestāde, pamatojoties uz Latvijas APK 244.pantu, ir novērtējusi pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas

pamatota uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā. Iestāde pēc likuma un tiesiskās apziņas un secinājusi, ka

iesniedzēja saucama pie administratīvās atbildības, pamatojoties uz Latvijas APK 149.10 panta piektās daļas 12.punktu.

Pamatojoties uz iepriekš minētām tiesību normām un lietas faktiskiem apstākļiem, iestāde lūdz tiesu noraidīt /pers. A/ sūdzību par Rīgas pašvaldības

policijas 2017.gada 16.janvāra lēmuma Nr.D57/01/511853733/1.

Motīvu daļa

Saskaņā ar Latvijas APK 289. 6 pantā noteikto, tiesa iesniedzējas sūdzību izskata rakstveida procesā un ievērojot šā kodeksa divdesmit

trešajā ,,a” nodaļā noteikto tiesvedības kārtību.

Tiesa, iepazinusies ar /pers. A/ sūdzību un iestādes 2017.gada 16.janvāra lēmumu Nr. D57/01/511853733/1, pārbaudījusi lietas materiālos esošos

pierādījumus un izvērtējusi iesniedzējas sūdzībā minētos argumentus, atzīst, ka iestādes lēmums ir atceļams un lietvedība lietā izbeidzama.

Saskaņā ar Latvijas APK 289.6panta septīto daļu tiesa, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, izlemj šādus jautājumus:

1. vai ir noticis administratīvais pārkāpums;

2. vai persona, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir vainīga šā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā;

3. vai persona ir sodāma par šo administratīvo pārkāpumu;

4. vai ir apstākļi, kas pastiprina vai mīkstina atbildību;

5. kāds administratīvais sods piemērojams personai;

6. vai apmierināms pieteikums par zaudējumu atlīdzību, kam par labu un kādā apmērā tas piedzenams;

7. kā rīkoties ar lietiskajiem pierādījumiem un citām administratīvā pārkāpuma lietvedības laikā izņemtajām lietām, mantām un piemēroto

garantijas naudu.

Atbilstoši Latvijas APK 289. 12 panta otro daļu, rajona (pilsētas) tiesa, izskatot sūdzību vai protestu administratīvā pārkāpuma lietā, taisa

vienu no šādiem spriedumiem:

1. atstāj lēmumu negrozītu, bet sūdzību vai protestu noraida;

2. atceļ lēmumu un izbeidz lietu;

3. atceļ lēmumu un taisa spriedumu, ar kuru konstatē personas vainu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, un uzliek sodu;

4. groza soda mēru ietvaros, kas paredzēti normatīvajā aktā par atbildību par administratīvo pārkāpumu.

No minētās likuma normas izriet, ka, izskatot sūdzību par augstākas iestādes lēmumu, tiesai jāpārbauda Latvijas APK noteikto

procesuālo un materiālo normu piemērošana visā administratīvā pārkāpuma lietvedības procesā.

Latvijas APK sakopoti administratīvo pārkāpumu sastāvi, kuru sankcijās paredzēti piemērojamie administratīvie sodi. Tādējādi

Latvijas APK paredzētajā kārtībā izskatāmās lietas pēc būtības pielīdzināmas kriminālprocesam.

Latvijas APK 1.pants nosaka, ka administratīvo pārkāpumu likumdošanas uzdevums ir aizsargāt sabiedrisko iekārtu, īpašumu, pilsoņu sociāli

ekonomiskās, politiskās un personiskās tiesības un brīvības, kā arī komersantu, iestāžu un organizāciju tiesības un likumīgās intereses, noteikto pārvaldes

kārtību, valsts un sabiedrisko kārtību, nostiprināt likumību, novērst tiesību pārkāpumus, audzināt pilsoņus likumu precīzas un stingras ievērošanas garā,

ieaudzināt viņos cieņas pilnu attieksmi pret citu pilsoņu tiesībām, godu un pašcieņu, pret sadzīves noteikumiem, apzinīgu attieksmi pret saviem

pienākumiem un atbildību sabiedrības priekšā.

Šā uzdevuma realizēšanai administratīvo pārkāpumu kodekss nosaka, kāda darbība vai bezdarbība atzīstama par administratīvo pārkāpumu, kādu

administratīvo sodu, kāda institūcija (amatpersona) un kādā kārtībā var uzlikt personai, kas izdarījusi administratīvo pārkāpumu.

Saskaņā ar Latvijas APK 7.panta pirmo, otro un trešo daļu nevienam nevar piemērot ietekmēšanas līdzekli par administratīvo pārkāpumu citādi kā

uz likuma pamata un likumā noteiktajā kārtībā. Lietvedība par administratīvajiem pārkāpumiem veicama, stingri ievērojot likumā noteiktajā kārtībā.

Lietvedība par administratīvajiem pārkāpumiem veicama, stingri ievērojot likumību. Pilnvarotās iestādes un amatpersonas administratīvās ietekmēšanas

līdzekļus piemēro savas kompetences ietvaros, stingrā saskaņā ar likumu.

Saskaņā ar Latvijas APK 8.panta trešo daļu lietvedība par administratīvajiem pārkāpumiem veicam saskaņā ar likumu, kas spēkā pārkāpuma lietas

izskatīšanas laikā un vietā.

Saskaņā ar Latvijas APK 243.panta piekto daļu administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas kā pierādījumus var izmantot tikai

ticamas, attiecināmas un pieļaujamas ziņas par faktiem. Turklāt atbilstoši minētā panta 8.daļai, pierādījuma ticamība ir kādas ziņas patiesuma

konstatēšanas pakāpe. To cik ticamas ir pierādīšanā izmantojamās ziņas par faktiem, izvērtē aplūkojot visus administratīvā pārkāpuma lietvedības laikā

iegūtos faktus vai ziņas par faktiem kopumā un savstarpējā sakarībā.

Latvijas APK 244.pants nosaka, ka institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi

un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.

Satversmes 89.pants noteic, ka valsts atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības saskaņā ar šo Satversmi, likumiem un Latvijai saistošiem

starptautiskajiem līgumiem. Kā izriet no Satversmes 90.panta, ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības.

Saskaņā ar Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.panta trešās daļas „a” punktu ikvienam, kas tiek apsūdzēts

kriminālnoziegumā, cita starpā, kā minimālā tiesība ir tikt nekavējoties informētam, viņam saprotamā valodā un detalizēti, par viņam izvirzītās apsūdzības

raksturu un iemeslu (kā izriet no Eiropas Cilvēktiesību tiesas atziņām administratīvā pārkāpuma lietas pēc savas būtības un soda rakstura ir vērtējamas kā

„mazās krimināllietas” (sk. Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2009.gada 10.februāra spriedumu lietā Sergey Zolotukhin v. Russia; sk. arī Satversmes

tiesas 2002.gada 20.jūnija spriedumu lietā Nr.2001-17-0106, kā arī sk. Administratīvās apgabaltiesas 2013.gada 12.jūlija spriedumu lietā

Nr.A42975209 AA 3-0469-13/18)).

Savukārt saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas 1995.gada 23.oktobra spriedumu lietā „Pfarmeier v. Austria” (Aplication No 16841/90)

administratīvo pārkāpumu lietās privātpersonai ir tiesības uz tādām pašām procesuālajām garantijām lietas izskatīšanā kā kriminālprocesā, jo

administratīvajam sodam ir krimināltiesisks raksturs. Eiropas Cilvēktiesību tiesas ieskatā, izskatot tādas lietas, jāņem vērā kriminālprocesam pietuvināts

standarts.

Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2010.gada 7.oktobra spriedumā lietā Nr.2010-01-01 norādīts, ka administratīvā pārkāpuma lietas

pēc būtības ir mazās krimināllietas.

Judikatūrā ir nostiprināta atziņa, ka administratīvā pārkāpuma lieta, ievērojot pārkāpuma raksturu un sankcijas atbilstību kriminālsfērai, ir

pielīdzināma krimināllietai, līdz ar to, izlemjot jautājumu par pie administratīvās atbildības saucamās personas vainu, jāievēro nevainīguma prezumpcija -

nevienu nevar atzīt par vainīgu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā un sodīt, kamēr viņa vaina nav pierādīta likumā noteiktajā kārtībā, kā arī visas šaubas

par vainu, kuras nav iespējams novērst, jāvērtē par labu indivīdam. No minētā izriet, ka administratīvo pārkāpumu lietas izskatāmas krimināllietām

pietuvinātā standartā.

CSN 523. ceļa zīme - ,,Stāvēšanas aizlieguma zona”.

CSN 122.3 punkts noteic, ka aizliegts stāvēt 327. ceļa zīmes darbības zonā un attiecīgi nepāra vai pāra datumos – 328. vai 329. ceļa zīmes

darbības zonā, kā arī uz visiem ceļiem teritorijā, kura iebraukšana apzīmēta ar 523.ceļa zīmi.

CSN 285.27. punkts noteic, ka 849. papildzīme ,,Pārējā informācija” norāda informāciju, ko nesatur pārējās papildzīmes (atceļ apstāšanās un

stāvēšanas aizliegumu 326., 327., 328. un 329. zīmes darbības zonā transportlīdzekļiem ar speciālām atļaujām (vadītājam automobiļa salonā pie

priekšējā stikla jānovieto stāvvietas īpašnieka vai pārvaldītāja izdota attiecīga satura atļauja), norāda laikposmu, kurā atļauts iekraut un izkraut kravu un

tamlīdzīgi).

Lietā nav strīds par to, ka iesniedzēja ir novietojusi transportlīdzekli stāvēšanai /adrese/ plkst. 1:12 523.ceļa zīmes darbības zonā.

Lietā pastāv strīds par to, vai iesniedzēja ir pamatoti saukta pie administratīvās atbildības pēc Latvijas 149.10 panta 5.daļas 12.punkta.

Lietas materiālos ir šādi pierādījumi.

1. administratīvā pārkāpuma protokols-lēmums Nr. 511853733;

2. fotoattēli no notikuma vietas uz 3 lapām;

3. caurlaides Nr. L7206 kopija.

Tiesa konstatē, ka no lietā esošajiem fotoattēliem ir iespējams secināt, ka transportlīdzeklī pie priekšējā stikla, paneļa padziļinājumā atrodas

iesniedzējas novietotā caurlaide.

Tiesa nepiekrīt iestādes lēmumā norādītajam, ka no lietā esošajiem materiāliem – fotoattēliem un Lēmuma skaidri un nepārprotami

konstatējams, ka transportlīdzeklis bija novietots stāvēšanai Lēmumā norādītajā vietā un laikā, 523.ceļa zīmes ar 849.papildzīmi ,,izņemot ar

mājas /adrese/ pārstāvja atļaujām” darbības zonā un speciālā atļauja transportlīdzeklī redzamā vietā nebija izvietota.

Minētie argumenti ir pretrunā ar pārējiem lietas materiāliem, konkrēti, ar fotoattēliem.

Bez tam iesniedzēja pie tiesai adresētas sūdzības ir pievienojusi caurlaidi Nr. L7206 ,,Šīs caurlaides īpašniekam ir tiesības novietot

transportlīdzekli Rīgā/adrese/. Caurlaide derīga novietota redzamā vietā zem priekšējā vējstikla”.

Faktisko apstākļu skaidrojums atrodams, piemēram, 28.05.2009. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta

lēmumā lietā Nr. SKK-84-09: „Ar jēdzienu „noziedzīgā nodarījuma faktiskie apstākļi” jāsaprot noziedzīgā nodarījuma izdalīšanas laiks, vieta,

izdarīšanas veids, apsūdzētā vainas forma, motīvi, noziedzīgā nodarījuma sekas”.

Tiesa, pārbaudot lietas materiālos esošos pierādījumus, nonāk pie secinājuma, ka lietā pastāv saprātīgas šaubas par to, vai lietā ir

konstatējams administratīvā pārkāpuma sastāvs.

Administratīvā pārkāpuma protokolam ir divējāda daba. Pirmkārt, tas ir dokuments, kurā tiek fiksētas procesuālās darbības, norādītas lietas

izlemšanai nepieciešamās ziņas (Latvijas APK 246., 248.pants), kā arī ar protokolu tiek uzsākta lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā.

Otrkārt, protokols atbilstoši Latvijas APK 243.pantam ir vērtējams arī kā pierādīšanas līdzeklis, kas ietver ziņas par faktiem, kas apliecina

pārkāpuma esamību. Tas ir, administratīvā pārkāpuma protokols ir dokuments, kurā fiksē ziņas par izdarīto pārkāpumu un kuram ir arī

pierādījuma nozīme lietā.

Lai pierādīšanas līdzeklis būtu izmantojams, tam ir jābūt iegūtam ar tiesiskām metodēm (sk. Administratīvās apgabaltiesas 2011.gada

7.novembra sprieduma lietā Nr.A42735909 12.punktu).

No Latvijas APK 237.panta izriet, ka lietvedībai administratīvo pārkāpumu lietās jānotiek stingrā saskaņā ar likumu.

Lai piemērotu sodu par administratīvo pārkāpumu, jābūt nepārprotami pierādītai personas vainai. Saskaņā ar principu ,,in dubio pro

civis” (visas šaubas par labu cilvēkam) pierādīšanas nastai jāgulstas pēc iespējas uz amatpersonu, un šaubu gadījumā risinājumam jābūt par labu

indivīdam (sk. Administratīvās rajona tiesas 2012.gada 24.maija spriedums lietā Nr. 142119210 11.punkts).

Atbilstoši Latvijas APK 243.panta pirmās daļas noteikumiem, pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras šajā kodeksā

paredzētajā kārtībā iegūtas un noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās

personas savas kompetences ietvaros izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam

ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

Latvijas APK 243.panta piektā daļa nosaka, ka administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas kā pierādījumus var

izmantot tikai ticamas, attiecināmas un pieļaujamas ziņas par faktiem. Turklāt atbilstoši minētā panta astotajai daļai, to, cik ticamas ir pierādīšanā

izmantojamās ziņas par faktiem, izvērtē, aplūkojot visus administratīvā pārkāpuma lietvedības laikā iegūtos faktus vai ziņas par faktiem kopumā un

savstarpējā sakarībā.

Tiesa konstatē, ka administratīvā pārkāpuma lietā ir pretrunas, piemērām, no lietā esošajām fotofiksācijām nevar viennozīmīgi

konstatēt pārkāpumu, lietā nav neviena tieša un nepārprotama pierādījuma, kas apliecinātu /pers. A/ vainu administratīvā pārkāpuma protokolā

norādītajā apsūdzībā par CSN 122.3 prasību neievērošanu.

Līdz ar to tiesa atzīst, ka lietā esošie pierādījumi nesniedz pārliecinošas ziņas par to, vai /pers. A/ stāvēšanai novietotais transportlīdzeklis

Rīgā/adrese/ tika novietots 523. ceļa zīmes (,,stāvēšanas aizlieguma zona”) darbības zonā ar 849.papildzīmi ,,pārējā papildinformācija” darbības

zonā bez 849. papildzīmē noteiktās atļaujas.

Tiesa konstatē, ka administratīvā protokola sastādīšanas un tam pievienoto pierādījumu savākšanas un nostiprināšanas standarts izskatāmajā

lietā nav bijis pietuvināts krimināltiesību standartam.

Pati tiesa nevar konstatēt lietā jaunus faktiskos apstākļus, kas nav norādīti administratīvā pārkāpuma protokolā, jo tas būtu pretrunā ar

iepriekš minēto Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.pantu un krimināltiesību standartu.

Tiesa, izlemjot jautājumu par administratīvā pārkāpuma esamību /pers. A/ darbībās, ņem vērā nevainīguma prezumpciju – nevienu nevar atzīt

par vainīgu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā un sodīt, kamēr viņa vaina nav pierādīta likumā noteiktajā kārtībā, kā arī visas šaubas par vainu,

kuras nav iespējams novērst, jāvērtē par labu indivīdam (personai, kuru sauc pie administratīvās atbildības).

Tiesa, izvērtējot lietā esošos pierādījumus, konstatē, ka tie ir nepietiekami personas vainas konstatācijai, saukšanai pie administratīvās

atbildības un sodīšanai, kā arī atzīst, ka procesa virzītājs administratīvā pārkāpuma lietā nav savācis un nostiprinājis pietiekošus pierādījumus, lai

konstatētu izdarītā administratīvā pārkāpuma sastāvu.

Pastāvot šādiem apstākļiem, visas saprātīgās šaubas tiesa tulko par labu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā apsūdzētajai /pers. A/.

Saskaņā ar Latvijas APK 7.pantu nevienam nevar piemērot ietekmēšanas līdzekli par administratīvo pārkāpumu citādi kā uz likuma

pamata un likumā noteiktā kārtībā.

Tiesa atzīst, ka iepriekš minēto procesuālo un materiālo tiesību normu pārkāpumu dēļ izskatāmajā lietā nav konstatējams administratīvā

pārkāpuma sastāvs, tādēļ lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā ir izbeidzama, pamatojoties uz Latvijas APK 239.panta 1.punktu.

Ņemot vērā iepriekš minēto, tiesa atzīst, ka iesniegtā sūdzība ir apmierināma, savukārt iestādes 2017.gada 16.janvāra lēmums Nr.

D57/01/511853733/1 ir atceļams, bet lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā ir izbeidzama.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar Latvijas APK 1., 7., 8., 239.panta 1.punktu, 243.pantu, 243. 1pantu, 244.pantu, 272., 274.,

275.pantu, 289.6pantu, 289.12panta otrās daļas 2.punktu, 289.13pantu, 289.17pantu, 289.18pantu, tiesa

nosprieda

atcelt Rīgas pašvaldības policijas priekšnieka J.Lūkasa 2017.gada 16.janvāra lēmumu Nr. D57/01/511853733/1, ar kuru atstāts negrozīts

2016.gada 21.novembra administratīvā pārkāpuma protokols-lēmums Nr. 511853733 par /pers. A/ sodīšanu pēc Latvijas APK 149. 10 panta 5.daļas

12.punkta ar naudas sodu 40,00 EUR apmērā, un lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā izbeigt.

Spriedumu var pārsūdzēt 10 (desmit) darba dienu laikā Rīgas apgabaltiesā no tā pieejamības dienas, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas

Latgales priekšpilsētas tiesā.

Spriedums pieejams tiesas kancelejā no 2017.gada 21.novembra.

Tiesnese: (personiskais paraksts) D.Bērziņa