Court convicts defendant for drunk driving, imposing fine, detention, and license revocation under Latvian Administrative Offences Code.
Sintesi Legislator
Generato dall'IAThe court convicted the defendant of driving under the influence of alcohol and imposed administrative sanctions including a fine, detention, and license revocation. The defendant contested the charge by claiming he was not at the wheel during the altercation with his wife, but the court found sufficient evidence via breathalyzer results and witness testimony. Consequently, the court upheld the conviction and ordered the defendant to pay fines and cover testing costs.
Regesto Legislator
Generato dall'IALatvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.15 panta ceturtā daļa; 257. panta 1. daļa; 258. panta 3. daļa; 274. panta; 275. panta 1. daļa 2. punkts; 289.6 pants; 289.13 pants; 289.16 pants: Driving a vehicle while intoxicated constitutes an administrative offence punishable by a fine, administrative detention, and revocation of driving rights, with the offender liable for costs associated with the intoxication test.
Parole chiave
Generato dall'IADisposizioni normative citate
Generato dall'IAGiurisprudenza citata
Generato dall'IADecisioni correlate
Generato dall'IATesto completo
Lietas arhīva Nr. 1-0287-18/47
ECLI:LV:ZRT:2018:0716.137002318.6.S
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Tukumā, 2018.gada 16.jūlijā.
Zemgales rajona tiesa,
tiesnese R.Bruce
piedaloties zvērinātai advokātei I.Skaistkalnei,
ar tiesas sēdes sekretāri A.Rācenāju,
tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu attiecībā par /pers. B/, personas kods /personas kods/, nestrādā, dzīvo /adrese A/, saukšanu
pie administratīvās atbildības par administratīvā pārkāpuma izdarīšanu, kas paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.15panta ceturtajā
daļā un 149.4panta pirmajā daļā 1.punktā.
Aprakstošā daļa
/datums/plkst. 18.15. Tukumā, /pers. B/ vadīja vieglo automašīnu /TL marka/ reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/pa /adrese/ būdams
alkohola ietekmē. Minimālā alkohola koncentrācija izelpas gaisā 1,91 promiles, maksimālā,-2.01 promiles, kas atbilst alkohola koncentrācijai asinīs.
/pers. B/ izdarīja Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.15 panta ceturtajā daļā paredzēto administratīvo pārkāpumu.
Motīvu daļa
Tiesas sēdē /pers. B/ savu vainu administratīvajā pārkāpumā neatzina. Paskaidroja, ka /pers. C/ viņu ar sievu aizveda uz /ielas nosaukums/ ielu
ciemos svinēt Jauno gadu, viņš nenoliedz, ka lietoja alkoholu. Viņš sastrīdējās ar sievu /pers. D/, jo sieva nedeva viņam mašīnas atslēgas, lai viņš nevarētu
braukt, viņš ar sievu strīdējās uz ielas pie automašīnas, sieva sēdēja mašīnā, bet viņš stāvēja pie automašīnas, tad piebrauca policijas automašīna un lika
viņam iekāpt policijas automašīna, viens policists ar policijas mašīnu viņu veda uz policijas iecirkni, otras brauca ar viņa mašīnu, kurā sēdēja viņa sieva.
Policijas iecirknī viņam sastādīja protokolu, viņš domāja, ka tiek aizturēts par to, ka strīdējās un kāvās ar sievu uz ielas. Automašīnu viņš nevadīja,
neatradās pie mašīnas stūres. Bija tik stiprā reibumā, ka neatceras notikuma gaitu policijā. Par notikušo pastāstīja vēlāk sieva.
Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes pilnvarotais pārstāvis /pers. E/ tiesas sēdē paskaidroja, ka lietā ir pietiekami pierādījumi tam, ka /pers.
B/ ir izdarījis administratīvo pārkāpumu, kas paredzēts LAPK 149.15panta ceturtajā daļā. Pārstāvis nenoliedza, ka protokolos ir konstatējamas
pārrakstīšanās kļūdas un nepilnības, bet tas nevarētu ietekmēt protokolā norādīto pārkāpumu pēc būtības, proti, to, ka /pers. B/ vadīja transportlīdzekli
alkohola reibumā. Vaina ir pierādīta ar liecinieku liecībām un administratīvā pārkāpuma lietas materiāliem. Pārbaudot lietas materiālus, lietas lapā 6,
transportlīdzekļa pārbaudes protokolā redzams, ka Iestādes darbinieks /datums/kļūdījies, kļūdaini norādīts 2017.gads. Iestāde lūdz to uzskatīt par
pārrakstīšanās kļūdu, jo mērījumos, alkohola izdrukās parādās, ka darbības veiktas 2018.gadā. Attiecībā uz lieciniekiem uzskata, ka divi no tiem ir
ieinteresēti,- sieva un tēvs, tie ir radinieki. Savukārt, /pers. F/ un /pers.H/ lietoja alkoholu un īsti neko neredzēja. /pers.B/ sieva atradās /adrese/ dzīvoklī,
kur tika lietots alkohols, pēc tam gāja lejā, lai dotos mājās. Liecina, ka it kā neesot ļāvusi braukt, tāpēc izveidojies konflikts. Iestāde apšauba šīs liecības,
jo tās ir sievas liecības par labu vīram. Iestāde uzskata, ka /pers.B/ nevarēja nepazīt /pers. G/, jo šis kungs bieži parādās /ielas nosaukums/un nevar būt
tā, ka nepazīst /pers.G/. /pers.G/liecības ir apšaubāmas, pēc satura nav būtiskas un lietu nekādi neattiecas, īsti neko nevarēja pateikt, jaucās laikos, viņš
nevarēja pateikt, cik ilgs laiks pagāja, kad pirmo reizi izgāja ārā un atgriezās. Sadzirdams bija tikai viens, ka viņš mēģina pateikt, ka /pers. B/ nav vadījis,
nav vēlējies vadīt automašīnu. Pārstāvis atzina, ka protokolā ir kļūdaini norādīts vēl viens pārkāpums, proti braukšana bez vadītāja apliecības, jo šis pants
nav piekritīgs tiesai un tāpēc sastādīs bija vēl viens protokols. Tiesa, noklausījusies /pers. B/ paskaidrojumus, liecinieku liecības, pārbaudījusi lietas
materiālus, atzīst, ka /pers. B/ vaina administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, kas paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.15panta
ceturtajā daļā ir pierādīta.
Atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 272.pantam institūcijai (amatpersonai), izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, jānoskaidro,
vai ir izdarīts administratīvais pārkāpums, vai attiecīgā persona ir vainīga tā izdarīšanā, vai šo personu var saukt pie administratīvās atbildības, vai ir
atbildību mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi, vai ir nodarīts mantisks zaudējums, kā arī jānoskaidro citi apstākļi, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.15panta ceturtā daļa noteic, ka par transportlīdzekļa vadīšanu, ja izelpotā gaisa vai asins pārbaudē
konstatētā alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 1,5 promiles, transportlīdzekļa vadītājam piemēro administratīvo arestu no desmit līdz piecpadsmit
diennaktīm, uzliek naudas sodu no tūkstoš divsimt līdz tūkstoš četrsimt euro un atņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz četriem gadiem.
Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 243.pantu, pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras šajā kodeksā
paredzētajā kārtībā iegūtas un noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas
savas kompetences ietvaros izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas
pareizā izlemšanā.
Atbilstoši normas ceturtajai daļai, ja vien administratīvā pārkāpuma lietvedībā netiek pierādīts pretējais, bez papildu procesuālo darbību veikšanas
par pierādījumu uzskatāmas ziņas par faktiem, kuras administratīvā pārkāpuma konstatēšanas brīdī administratīvā pārkāpuma protokolā fiksējusi
amatpersona. Normas piektā daļa noteic, ka administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas kā pierādījumus var izmantot tikai ticamas,
attiecināmas un pieļaujamas ziņas par faktiem. Faktus, kurus saskaņā ar likumu var pierādīt tikai ar noteiktiem pierādīšanas līdzekļiem, nevar nodibināt ne
ar kādiem citiem pierādīšanas līdzekļiem.
No lietas materiālos esošā administratīvā pārkāpuma protokola Nr.PC272425 izriet, ka /datums/plkst.18.15 /adrese//pers. B/ vadīja
transportlīdzekli /TL marka/ valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, būdams alkohola reibumā, minimālā alkohola koncentrācija izelpojamā
gaisā ir 1,91 promiles, kas atbilst alkohola koncentrācijai asinīs. Šo protokolu /pers. B/ ir parakstījis, iebildumi nav celti.
Tiesas ieskatā apstāklis, ka protokolā nav ierakstīts otrs konstatētais alkohola koncentrācijas mērījums, kurš bija vēl lielāks, neizšķir lietas būtību
un ir vērtējams, kā policijas darbinieka paviršība un neuzmanība. To, ka šāds mērījums ir bijis, apliecina protokols par transportlīdzekļa vadītāja pārbaudi
Nr.NB333807. Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka protokols ir precizējams, norādot otro, konstatēto mērījumu.
No lietas materiālos esošā transportlīdzekļa vadītāja pārbaudes protokola Nr.NB333807 redzams, ka veicot /pers. B/ /datums/pārbaudi alkohola
ietekmes noteikšanai, plkst.18.25 konstatēta alkohola koncentrācija izelpotajā gaisā 1,91% promiles, un plkst.18.42– 2,01% promiles. Protokolam
pievienoti divi čeki no alkometra, kurus /pers. B/ ir parakstījis.
Arī transportlīdzekļa vadītāja pārbaudes protokolu Nr.NB333807 /pers. B/ ir parakstījis, apstiprinot, ka veiktās pārbaudes rezultātiem piekrīt.
Protokolā kļūdaini norādīts sastādīšanas gads, kas būtiski neietekmē pašu pārkāpumu, jo no turpmākā protokola tekstā ir saprotams, ka pārbaude
ir veikta /datums/.
Kā jau norādīts iepriekš, atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 243.panta piektajai daļai, faktus, kurus saskaņā ar likumu var
pierādīt tikai ar noteiktiem pierādīšanas līdzekļiem, nevar nodibināt ne ar kādiem citiem pierādīšanas līdzekļiem.
Kārtību kādā transportlīdzekļa vadītājam konstatē alkohola koncentrāciju asinīs un izelpotajā gaisā nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr.15
„Kārtība, kādā nosakāma alkohola koncentrācija asinīs un izelpotajā gaisā un konstatējams narkotisko vai citu apreibinošu vielu iespaids”. Tiesa atzīst,
ka konkrētajā gadījumā norādītie Ministru kabineta noteikumi ir ievēroti. Parakstot transportlīdzekļa vadītāja pārbaudes protokolu, persona ir piekritusi
veiktās pārbaudes rezultātiem. Arī tiesas sēdē /pers. B/ nenoliedza, ka bija lietojis alkoholu.
Pārbaudot lietas materiālus tiesai nav šaubu par to, ka /pers. B/ protokolā norādītajā laikā un vietā vadīja transportlīdzekli /TL marka/, ar
reģistrācijas Nr.GP3107.
Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Tukuma iecirkņa Kārtības policijas nodaļas, inspektora Valsts amatpersona ziņojums un tiesas
sēdē sniegtās liecības apstiprina protokolā norādītos lietas faktiskos apstākļus.
Minēto apstiprina arī liecinieku /pers. I/ un /pers. J/ liecības.
Tiesas sēdē VP Zemgales RP KPB Patruļpolicijas nodaļas Satiksmes uzraudzības rotas kārtībnieki /pers. I/ un /pers. J/ sniedza liecības,
apstiuprinot, ka /datums/ ap pl.18:00 Tukuma policijas iecirknī tika saņemta informācija, ka /adrese/ ielas apkārtnē braukā sudraba krāsas automašīna
/TL marka/, vadītājs iespējams ir alkohola reibumā, pēc tam izsaukums tika atcelts un saņemta informācija, ka /ielas nosaukums/ notiek konflikts starp
sievieti un vīrieti, aizbraucot uz /ielas nosaukums/, viņš konstatēja, ka tur atrodas automašīna /TL marka/, par kuru pirms tam bija saņemta informācija, ka
tā brauc pa /ielas nosaukums/, pie automašīnas stāvēja /pers. B/ un automašīnas aizmugurē sēdēja sieviete, viņi paskaidroja, ka nekādu pretenziju viņiem
nav, sieviete teica, ka viss ir kārtībā, palīdzība nav vajadzīga. Viņi pabrīdināja /pers. B/, kurš bija redzamā alkohola reibumā, lai nebrauc ar mašīnu.
Policijas darbinieki liecināja, ka pēc tam viņi aizbrauca līdz /ielas nosaukums/ un tur apstājās, lai pārliecinātos, ka ar automašīnu netiks braukts. Tomēr,
pēc neilga brīža automašīna sāka braukt pa /ielas nosaukums/, virzienā uz /ielas nosaukums/. Viņi uzreiz sekoja automašīnai un /ielas nosaukums/, pie
patversmes automašīnu apstādināja, pie automašīnas stūres sēdēja vadītājs /pers. B/, aizmugurē sēdēja sieviete. Automašīnas vadītājs tika iesēdināts
policijas automašīnā un aizvests uz policiju. Vadītajam policijas iecirknī tika konstatēts alkohola reibums un sastādīts protokols. Vadītājs nevarēja uzrādīt
vadītāja apliecību. Tika konstatēts reibums. Viņš bija nobraucis aptuveni 50 metrus. Vadītājs bija tas pats, kas iepriekš stāvēja pie mašīnas, uzvārds
/pers.B/. Viņš atzina, ka ir alkohola reibumā, ka ir braucis. Sieviete arī bija mašīnā, sēdēja aizmugurē. Neredzēja viņai miesas bojājumus. Kad formēja
dokumentus, citi cilvēki tur nebija. Tas bija vakars. Alkohola pārbaudēm /pers.B/ piekrita labprātīgi, parakstījās, piekrita rezultātiem.
Izvērtējot liecinieku /pers. I/ un /pers. J/ liecības, nav konstatēti apstākļi, kas liecinātu pa policijas inspektoru Valsts amatpersona un /pers. J/
personisku ieinteresētību liecināt pret /pers. B/, jo viņi pildīja savus darba pienākumus. Lietā nav iemesla apšaubīt policijas darbinieku /pers. I/ un /pers.
J/ liecības, ka viņi apstādināja /pers. B/ vadīto automašīnu uz /ielas nosaukums/ pie patversmes neilgi pēc tam, kad /pers. B/ bija uzsācis braukšanu.
Saņemtās informācijas reģistrācijas grāmatas kopija apliecina, ka izsaukums uz /ielas nosaukums/, sakarā ar notiekošo konfliktu bijis /datums/,
plkst. 18.10, policijas ekipāža notikuma vietā ieradās plkst. 18.12.
GPS izdruka par dienesta automašīnas pārvietošanos pārkāpuma dienā apliecina, ka policijas automašīna iebrauca /ielas nosaukums/ un bija
apstājusies. Tālāk automašīna turpina ceļu pa /ielas nosaukums/, iebrauc /ielas nosaukums/, kur apgriežas un turpina ceļu par /ielas nosaukums/.
Minētais norāda, ka policijas darbinieku liecības par to, ka viņi bija iebraukuši sānielā, kur gaidīja vai /pers.B/ turpinās ceļu ar automašīnu, atbilst
patiesībai.
Tiesas ieskatā, policijas darbinieku ziņojumiem un liecībām ir piedodama liela ticamības pakāpe, jo policijas darbinieki ir valsts
amatpersonas. Nav pamata uzskatīt, ka policijas darbinieki, pildot savus pienākumus, būtu personiski ieinteresēti lietas iznākumā (skat. Latvijas
Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2007.gada 9.marta spriedumu lietā Nr.SKA-61/2007).Policijas
darbinieku liecības pašas par sevi nav uzskatāmas par absolūti ticamām un neapstrīdamām, tiesas ieskatā policijas darbinieku liecinātajam par
notikumiem, kas risinājušies, tiem pildot savus dienesta pienākumus, ir piešķirama augsta ticamības pakāpe (skat. Administratīvā apgabaltiesas
2005.gada 9.decembra spriedumu lietā Nr. AA666-05/5). Augstākā tiesa vairākkārtīgi norādījusi, ka policijas amatpersonu sastādītiem dokumentiem
a priori ir publiskā ticamība, ko iespējams apšaubīt, iesniedzot pierādījumus, kas to apstiprina (skat. Augstākās tiesas 2008.gada 12.novembra
rīcības sēdes lēmumu lietā Nr.SKA-647/2008). Tiesa nekonstatē faktus, kas varētu liecināt par policijas darbinieku iespējamu patvaļīgu, nekompetentu
vai nelikumīgu rīcību.
Liecinieks /pers. G/ tiesas sēdē liecināja, ka savas mājas pagalmā /ielas nosaukums/ dzirdēja, ka uz ielas notiek lamāšanās, skaļa bļaustīšanās,
dzirdēja, ka prasa atdot atslēgas, viņš iegāja dzīvoklī, tad pēc brīža izgāja pagalmā ar suni, tad redzēja, ka uz ielas stāv sudrabotas krāsas /TL marka/,
pie stūres neviens nesēdēja un aizmugurē sēdēja sieviete, pie mašīnas bija piebraukusi policijas mašīna, viņš staigāja ar suni un nepievērsa uzmanību, kas
notiek uz ielas. Apmēram pēc 15 minūtēm viņš redzēja, ka kopā viena pēc otras aizbrauc sudrabotās krāsas /TL marka/un policijas automašīna, mašīnas
brauca viena pēc otras ar kādas minūtes intervālu.
Tiesa atzīst, ka liecinieka /pers.G/ liecības ir pretrunā ar lietā iegūtajiem pierādījumiem. Proti, atbilstoši policijas automašīnas GPS izdrukai, policijas
darbinieki brauca pa /ielas nosaukums/, kur atradās pārkāpēja automašīna un apstājās, šo mirkli liecinieks /pers.G/varēja redzēt. Tomēr nav ticamas
liecinieka liecības par to, ka pēc policijas ierašanās, turklāt, pēc 15 minūtēm, abas automašīnas, gan policijas, gan pārkāpēja aizbrauca reizē projām,
pa /ielas nosaukums/ no notikuma vietas. No GPS redzams, ka policijas automašīna pēc pāris minūtēm aizbrauca no notikuma vietas un iebrauca /ielas
nosaukums/, kur apgriezās. Tādejādi ir pilnīgi nepamatots liecinieka apgalvojums, ka abas automašīnas no notikuma vietas aizbrauca reizē. Ticamas ir
policijas darbinieku liecības, ka viņi uzgaidīja vai /pers.B/būs ņēmis vērā viņu aizrādījumu nebraukt dzērumā, tāpēc iebrauca šķērsielā un uzgaidīja. No
GPS redzams, ka tālāk policijas automašīna turpina ceļu pa /ielas nosaukums/, gar patversmi. Proti vietu, kur atbilstoši policijas darbinieku liecībām
pārkāpējs ar automašīnu tika aizturēts.
Liecinieki/pers. H/ un /pers. F/ tiesas sēdē liecinājuši, ka pie viņiem ciemos atbrauca /pers. B/ ar sievu, tika lietots alkohols, /pers. B/ izcēlās strīds
ar sievu, sieva viņam nedeva mašīnas atslēgas, un viņi abi izgāja āra pie automašīnas un tur turpināja strīdēties, tad viņi redzēja, ka piebrauc policijas
automašīna, taču viņi nav redzējuši, vai /pers. B/ vadīja automašīnu, jo viņi nebija klāt, kad pie automašīnas piebrauca policijas automašīna un arī
neredzēja, kurš aizbrauca ar /pers. B/ automašīnu.
Tiesa ieskatā liecinieku /pers. H/ un /pers. F/ liecības tikai apstiprina to, ka /pers.B/ lietojis alkoholu, bet attiecībā uz automašīnas vadīšanu liecinieki
neko liecināt nevarēja.
Lieciniece /pers. D/, /pers. B/ sieva liecināja, ka /pers. C/ viņu ar /pers. B/ aizveda uz /ielas nosaukums/ ciemos svinēt Jauno gadu, /pers. C/ viņai
atdeva automašīnas atslēgas. Kad devās mājās, /pers. B/ bija piedzēries, bet gribēja braukt tāpēc, viņiem izcēlās strīds, jo viņa nedeva viņam
automašīnas atslēgas. Konflikta laikā, uz ielas pie mašīnas, /pers. B/ viņai iesita pa aci, abi skaļi klaigāja. Viņa iekāpa mašīnā aizmugurēja sēdeklī pēc
mantām, /pers. B/ stāvēja pie automašīna, kad piebrauca policijas mašīna un policijas darbinieki, neko neprasot, /pers. B/ ievilka policijas mašīnā.
Policijas darbinieki viņai neko nejautāja, viens policists piesēdās pie automašīnas stūres un, viņi brauca uz policiju, kur viņa izkāpa un gāja mājās. Otrs
policists ar policijas mašīnu veda /pers. B/ uz policiju. /pers. B/ nav vadījis automašīnu, neatradās automašīnā pie stūres, tikai stāvējis pie automašīnas,
kad piebrauca policijas automašīna un policisti viņu ievietoja policijas mašīnā, ar kuru viņu aizveda uz policijas iecirkni.
Tiesa nepiešķir ticamību liecinieces /pers. D/ liecībām, jo lieciniece ir ieinteresēta lietas iznākumā, tas skar viņa vīra interese, turklāt liecības nav
ticamas arī tāpēc, ka neatbilst lietā iegūtajiem pierādījumiem. Turklāt, lieciniece bija alkohola reibumā, kas varēja ietekmēt lietai nozīmīgu faktu uztveri.
Liecinieks/pers.C/ tiesas sēdē liecināja, ka /pers. B/ ir viņa dēls. Par lietas apstākļiem liecināja, ka tajā dienā atradās /ielas nosaukums/pie dēla. No
/ielas nosaukums/aizveda dēlu kopā ar viņa sievu uz /ielas nosaukums/, automašīnas atslēgas atdeva viņa sievai, pēc tam kājām devās atpakaļ uz /ielas
nosaukums/ pēc savas automašīnas un aizbrauca mājās. Automašīnu /TL marka/ reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/ vadīja viņš, brauca arī pa
/ielas nosaukums/. Liecinieks turpmāko notikuma gaitu nav redzējis, tāpēc, tiesas ieskatā liecībām nav izšķiroša nozīme lietas izspriešanā.
Ņemot vērā iepriekš minētos pierādījumus to kopumā un savstarpējā saistībā, tiesa atzīst, ka ir pierādīta /pers. B/ vainu administratīvā pārkāpuma
izdarīšanā, kas paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.15panta ceturtajā daļā, to ka viņš /datums/plkst.18:15 vadīja automašīnu /ielas
nosaukums/, būdams alkohola ietekmē.
/datums/ Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja patruļpolicijas nodaļas Satiksmes uzraudzības rotas jaunākais
inspektors Valsts amatpersona sastādot administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PC272425 norādījis arī to, ka vadītājs nevarēja uzrādīt vadītāja
apliecību.
Šajā daļā /pers. B/ darbības kvalificētas pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.4panta pirmās daļas 1.punkta.
Tā kā lietas materiālos atrodas protokols nr.PG145731,( lietas 71.lapa) sastādīts par tām pašām darbībām un pieņemts lēmums izteikt brīdinājumu,
tiesas ieskatā šajā daļā ir pamats izbeigt lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā.
Tiesas ieskatā, lietas izskatīšanās konstatētās un policijas darbinieku pieļautās pārrakstīšanās kļūdas un neprecizitātes nevar būt par pamatu
lietvedības izbeigšanai, jo tās nav būtiskas, turklāt visi lietā iegūtie pierādījumi apliecina, ka /pers. B/ /datums/plkst. 18.15. Tukumā, vadīja vieglo
automašīnu /TL marka/ reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/ pa /ielas nosaukums/ virzienā no /ielas nosaukums/u z /ielas nosaukums/būdams
alkohola ietekmē. Tādēļ /pers. B/ darbības kvalificējamas pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.15panta ceturtās daļas.
Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 32.pantu, uzliekot sodu, tiesa ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja
personību, vainas pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.
Tiesa lietā nekonstatē lietā /pers. B/ atbildību pastiprinošus apstākļus un atbildību mīkstinošus apstākļus. Lietā nav iegūtas ziņas par to, ka persona
strādā algotu darbu. Ir ziņas, ka /pers. B/ divas reizes brīdināts par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšanu 2018.gada 23. janvārī un 2. septembrī.
Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka pārkāpējam par LAPK 149.15panta ceturtās daļas pārkāpumu uzliekams sods sankcijas robežās.
Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 257.panta pirmo daļu izņemtās mantas un dokumentus, ja izdarīts administratīvais
pārkāpums, kas paredzēts šā kodeksa 149.1 5 pantā (izņemot sestajā daļā paredzēto pārkāpumu) līdz piemērotā naudas soda izpildei, institūcijas
(amatpersonas), kurām ir tiesības izņemt mantas un dokumentus, nodod glabāšanā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.
Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 258.panta trešo daļu persona, kurai uzlikts administratīvais sods, Ministru kabineta
noteiktā kārtībā sedz izdevumus, kas saistīti ar alkohola koncentrācijas, narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaida konstatēšanai veiktajām
pārbaudēm. Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 274.panta noteikumi paredz, ka tiesa nosaka alkohola koncentrācijas iespaida konstatēšanai
veikto pārbaužu izdevumu apmēru, kas atbilstoši transportlīdzekļa vadītāja pārbaudes protokolam Nr.NB333807 ir 15,65 euro jāsedz /pers. B/.
Rezolutīvā daļa
Saskaņā ar Latvijas APK 32., 33.pantiem, 149.15panta ceturto daļu, 275.panta pirmās daļas 2.) punktu, 289.6 pantu,289.13 pantu 289.16 pantu,
tiesa
nosprieda
/pers. B/ atzīt par vainīgu administratīvā pārkāpuma, kas paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.15panta ceturtajā daļā
izdarīšanā un sodīt ar administratīvo arestu uz 10 (desmit) diennaktīm, naudas sodu 1200 euro (tūkstoš divsimt euro), atņemot transportlīdzekļu
vadīšanas tiesības uz 4 (četriem) gadiem. Aresta laiku skaitīt no aizturēšanas brīža.
Izbeigt lietvedību pret /pers. B/ par administratīvā pārkāpuma, kas paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.4panta pirmās daļas
1.punktā izdarīšanu.
Izskaidrot /pers.B/, ka naudas sods 30 dienu laikā no sprieduma izsniegšanas dienas ieskaitāms saņēmējam: Valsts kase, NMR 90000050138,
konts LV34TREL1060191011100, kods TRELLV22.
Uzlikt par pienākumu /pers. B/ 10 dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas nodot nederīgo vadītāja apliecību Nr./numurs/ Ceļu satiksmes
drošības direkcijai Tukumā, Zemītes ielā-5.
Informēt /pers. B/ par pienākumu 30 dienu laikā no dienas, kad spriedums stājies spēkā, labprātīgi segt izdevumus par alkohola koncentrācijas
iespaida konstatēšanai veikto pārbaudi 15,65 euro (piecpadsmit euro sešdesmit pieci centi) apmērā, izskaidrojot, ka izdevumi ieskaitāmi saņēmējam;
Valsts policija, Nr. 90000099040, Valsts kase, kods TRELLV22, konts Nr. LV96TREL2140091033000, maksājuma mērķī norādot pārkāpuma lieta
Nr. PC272425.
Par naudas soda samaksu un izdevumu par alkohola koncentrācijas iespaida konstatēšanai veikto pārbaudi samaksu nekavējoties paziņot
Zemgales rajona tiesai, pretējā gadījumā spriedums tiks nodots piespiedu izpildei zvērinātam tiesu izpildītājam.
Pilns tiesas nolēmums būs pieejams tiesas kancelejā 2018.gada 26. jūlijā.
Spriedumu var pārsūdzēt 10 darba dienu laikā Zemgales apgabaltiesā, apelācijas sūdzību iesniedzot Zemgales rajona tiesā no pilna sprieduma
sastādīšanas dienas,- 2018.gada 26. jūlija.
Tiesnese (personiskais paraksts) R.Bruce