Gas supplier wins default judgment; late payment interest starts after court-set 10-day voluntary performance period expires.
Sintesi Legislator
Generato dall'IAThe court granted a default judgment against SIA AUTO NEO for unpaid gas fees and costs. The defendant failed to submit a written defense, while the plaintiff cited natural gas regulations and civil code provisions to support the claim. The court ruled that interest on the debt begins only after the mandatory 10-day voluntary performance period expires, not from the judgment date.
Regesto Legislator
Generato dall'IACivilprocesa likuma 93. p., 96. p. 5. da.; Civillikuma 1652. p. 3. punkts, 1759. p. 1. punkts, 1763. p., 1765. p. 1. un 4. da.: Interest on a debt awarded by judgment accrues only from the expiration of the court-ordered voluntary performance period, not from the judgment's effective date.
Parole chiave
Generato dall'IADisposizioni normative citate
Generato dall'IAGiurisprudenza citata
Generato dall'IADecisioni correlate
Generato dall'IATesto completo
Lietas Nr.C71281218
Lietas arhīva Nr. C-0900-19/2
ECLI:LV:VRT:2019:0304.C71281218.4.S
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Gulbenē 2019.gada 4.martā
Vidzemes rajona tiesa šādā sastāvā:
tiesnese M.Bogdane
izskatīja rakstveida procesā civillietu akciju sabiedrības “Latvijas Gāze” vienkāršotās procedūras lietā par naudas piedziņu pret SIA “AUTO
NEO” par naudas piedziņu
Aprakstoša daļa
2018. gada 29.oktobrī akciju sabiedrība “Latvijas Gāze” (turpmāk tekstā – prasītājs) iesniegusi tiesā prasības pieteikumu vienkāršotās procedūras
lietā pret SIA “AUTO NEO” (turpmāk tekstā – atbildētājs) par naudas piedziņu. Lieta ievesta 2018. gada 30.oktobrī.
Prasītājs pamatojoties uz MK 2008.gada 16.decembra noteikumu Nr.1048 “Dabasgāzes piegādes un lietošanas noteikumi”36.5., 46., 65.punktu,
MK 2016.gada 9.februāra noteikumu Nr.85 “Dabasgāzes piegādes un lietošanas noteikumi” 67.3., 67.6., 83., 105., MK 2017.gada 7.februāra
noteikumu Nr.78 “Dabasgāzes tirdzniecības un lietošanas noteikumi” 97.2., 158.1., 76.punktu, Civillikuma 1402., 1652.panta 3.punktu, 1756., 1828.,
1587., 1590.pantu, lūdz piedzīt no atbildētāja pamatparādu EUR 485,08, nokavējuma procentus par laika periodu no 11.01.2016 līdz 30.04.2017 EUR
89.42, kā arī visus tiesāšanās izdevumus. Lūdz atzīt prasītāja tiesības par laika periodu no sprieduma stāšanās spēkā līdz sprieduma izpildei saņemt no
atbildētāja likumiskos 6 % procentus gadā no piespriestās, bet neatmaksātās summas.
Rakstveida paskaidrojumu par prasību atbildētājs nav sniedzis.
Ar 2018.gada 4.decembra nolemts lietu izskatīt rakstveida procesā. Ar minēto lēmumu pusēm arī paziņots par nolēmuma sastādīšanas un
pieejamības datumu. Lēmums pusēm nosūtīts 2018. gada 4.decembrī (lietas 44.-45.lapa).
Motīvu daļa
Tiesa, izvērtējusi prasības pieteikumā norādītos apstākļus, izvērtējusi lietā esošos rakstveida pierādījumus, atzīst, ka prasība ir pamatota un
apmierināma.
Civilprocesa likuma 93.panta pirmajā daļā noteikts, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.
Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt Civilprocesa likuma 96.panta piektajā daļā
noteikts, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.
Tiesa no rakstveida pierādījumiem lietā konstatē, ka 2006.gada 24.augustā starp prasītāju un atbildētāju noslēgts Dabasgāzes piegādes līgums Nr.
514-6802281(turpmāk tekstā - Līgums) rūpnieciskajiem, komunālajiem u.c. komerciālajiem dabasgāzes lietotājiem ar gada patēriņu līdz 25 000 nm3
gadā (lietas 12.lapa.).
No Līguma izriet, ka atbildētājs apņēmies vienu reizi mēnesi veikt maksājumus par dabasgāzi saskaņā ar maksājuma dokumentiem, tas paredzēts
Līguma 5.1.punktā.
Lietā nav strīda par to, ka pušu starpā ir noslēgts iepriekš minētais dabasgāzes piegādes līgums un atbildētājs prasītājas piegādāto gāzi ir saņēmis un
patērējis.
No prasībā norādītajiem apstākļiem un parāda aprēķina izriet, ka pamatparāds par Objektā izlietoto dabasgāzi ir EUR 485,08.
Saskaņā ar Civillikuma 1402.pantu saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.
Saskaņā ar Civillikuma 2109.pantu pēc tam, kad piegādātājs pieprasīto lietu piegādājis, līdzēju tiesiskās attiecības apspriežamas pēc pirkuma
līguma noteikumiem.
Civillikuma 2033.pants nosaka, ka pircējam vispirms jāsamaksā pirkuma maksa, kas, ja pirkums nav noslēgts uz kredītu vai ja samaksai nav
norunāti sevišķi termiņi, jāizdara tūliņ, lietu nododot, tā tad tajā pašā laikā un tajā pašā vietā.
Civillikuma 1587.pantu nosaka, ka tiesīgi noslēgts darījums uzliek par pienākumu līdzējiem izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne
vēlāk radušās izpildes grūtības nedod vienai pusei tiesības atkāpties no līguma, kaut atlīdzinot otrai zaudējumus.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2008.gada 16.decembra noteikumu Nr.1048 „Dabasgāzes piegādes un lietošanas noteikumi” 46.punktu, MK
2016.gada 9.februāra noteikumu Nr.85 “Dabasgāzes piegādes un lietošanas noteikumi” 84.punktupar saņemto dabasgāzi lietotājs norēķinās saskaņā ar
līgumu un sistēmas operatora apstiprināto norēķinu kārtību. Norēķinu kārtība paredz, ka lietotājs nolasa norēķinu uzskaites mēraparāta un dabasgāzes
patēriņa skaitītāja rādījumu un paziņo to sistēmas operatoram. Norēķinu kārtību, kā arī grozījumus tajā sistēmas operators ne vēlāk kā 30 dienas pirms
tās spēkā stāšanās publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un savā mājaslapā internetā.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2008.gada 16.decembra noteikumu Nr.1048 „Dabasgāzes piegādes un lietošanas noteikumi” 47.punktu, MK
2016.gada 9.februāra noteikumu Nr.85 “Dabasgāzes piegādes un lietošanas noteikumi” 85.punktu sistēmas operators pārdod dabasgāzi lietotājam par
tarifiem, kas apstiprināti saskaņā ar likumu “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” un Enerģētikas likumu.
Prasība daļā par nokavējuma procentu piedziņu ir apmierināma sekojošu iemeslu dēļ.
Civillikuma 1753.pantā ir noteikts, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu (844.p.)
lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu. Civillikuma 1756.pantā ir noteikts, ka pienākums maksāt procentus
pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.
Ministru kabineta 2008.gada 16.decembra noteikumu Nr.1048 „Dabasgāzes piegādes un lietošanas noteikumi” 65.punkts nosaka, ka par katru
veicamā maksājuma kavējuma dienu lietotājs maksā sistēmas operatoram nokavējuma procentus – 0,15 % dienā no nesamaksātās summas. MK
2017.gada 7.februāra noteikumu Nr.78 “Dabasgāzes tirdzniecības un lietošanas noteikumi” 76.punkts nosaka, ka par katru veicamā maksājuma
kavējuma dienu dabasgāzes tirgotājs ir tiesīgs pieprasīt lietotājam nokavējuma procentus Civillikumā noteiktajā kārtībā līdz 0,15 % dienā no
nesamaksātās summas.
No nokavējuma procentu aprēķina, kopsakarā ar prasībā norādītajiem apstākļiem, izriet, ka prasītāja aprēķinājusi nokavējuma procentus par
samaksas kavējumu un lūdz piedzīt nokavējuma procentus par periodu no 11.01.2016 līdz 30.04.2017. – EUR 89,42.
Ņemot vērā, ka atbildētājs, nenorēķinoties par patērēto dabasgāzi ir pieļāvis saistību izpildes nokavējumu, tiesa atzīst par pamatotu akciju
sabiedrības “Latvijas gāze” prasību par nokavējuma procentu EUR 89,42 apmērā piedziņu.
Iebildumi pret prasību un parāda aprēķinu nav celti. Pierādījumi par parāda samaksu tiesai nav iesniegti. Atbilstoši Civillikuma 1838. panta
regulējumam pierādījumi, ka samaksa izdarīta, ir jāiesniedz tam, kas to apgalvo, un atbildētājs šādus pierādījumus tiesai nav iesniedzis.
Tiesa konstatē, ka prasītājs ir pierādījis prasību, ir pamats to apmierināt.
Prasītājs lūdz tiesu spriedumā atzīt prasītāja tiesības par laika periodu no sprieduma spēkā stāšanās līdz sprieduma izpildei saņemt no atbildētāja
likumiskos 6% gadā no piespriestās, bet nesamaksātās summas.
Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departaments 2014.gada 04.novembra spriedumā lietā Nr.SKC-2742/14 (C17162112) atzina par
pamatotu kasācijas sūdzību par Rīgas apgabaltiesas spriedumu daļā par to likumisko procentu piedziņu, kas prasītājam pienākas saskaņā ar Civilprocesa
195.pantu. Kasācijas sūdzībā atbildētājs norādīja, ka apelācijas instances tiesa, nosakot likumisko procentu termiņa sākumu, nepamatoti to sākusi skaitīt
no sprieduma stāšanās likumīgā spēkā dienas, lai gan sprieduma labprātīgai izpildei atbildētājam bija noteikts desmit dienu termiņš. Senāts norādīja, ka
“[7.3] Pamatots ir kasācijas sūdzības arguments, ka apelācijas instances tiesas noteiktais desmit dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei nav
iekļaujams termiņā, par kuru aprēķināmi likumiskie procenti. Atbilstoši Civillikuma 1652.panta pirmās daļas 3.punktam parādnieka nokavējums ar visām
tām sekām iestājas pats no sevis, kad viņš palaidis garām termiņu, kas nolikts izpildīšanai vai nu ar likumu, vai ar līgumu, vai arī pēc paražas. Konkrētajā
gadījumā ar tiesas spriedumu noteiktais desmit dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei paredzēts, lai parādnieks varētu samaksāt piedzīto naudas
summu, tādēļ šis termiņš nav ieskaitāms nokavējumā.” No šī sprieduma izriet, ka to likumisko procentu, kuru saņemšanas tiesības atzītas ar tiesas
spriedumu atbilstoši Civilprocesa 195.panta noteikumiem, aprēķins sākas nevis no sprieduma stāšanās spēkā dienas, bet gan no dienas, kad beidzās
tiesas noteiktais sprieduma labprātīgas izpildes termiņš, tātad, nekādā gadījumā šīs tiesības nav nosakāmas ar atpakaļejošu datumu. Tādas pašas atziņas
ir iekļautas arī Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2016.gada 29.janvāra lēmumā lietā Nr.SKC-1331/2016 (C28283311).
Piemērojot Civillikuma 1759.panta 1.punkta, 1765.panta pirmās un ceturtās daļas tiesību normas, tiesa konstatē, ka prasītājam ir tiesības saņemt
likumiskos procentus (6% gadā) no neatmaksātās pamatsummas par laika periodu no dienas, kad beigsies tiesas noteiktais sprieduma labprātīgas izpildes
termiņš līdz sprieduma pilnai izpildei (izsoles dienai), ievērojot Civillikuma 1763.pantā minētos procentu pieauguma aprobežojumus. Pārējā šī prasījuma
daļā prasība noraidāma.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas
izdevumus - valsts nodevu EUR 86,18 apmērā (lietas 10.lapa), ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 3,30 apmērā (lietas 11.lapa), kopā EUR
89,48.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 42.-44., 97., 190.-194., 204.1, 250.25, 250.27pantiem, tiesa
nosprieda:
apmierināt prasību.
Piedzīt no SIA “AUTO NEO”, reģistrācijas numurs 44103012165, par labu akciju sabiedrībai „Latvijas Gāze”, reģistrācijas Nr. 40003000642,
pamatparādu EUR 485,08; nokavējuma procentus par laika periodu no 11.01.2016. līdz 30.04.2017. EUR 89,42, tiesas izdevumus EUR 89,48,
KOPĀ EUR 663,98 (seši simti sešdesmit trīs euro 98 centi).
Noteikt prasītāja akciju sabiedrība „Latvijas Gāze”, reģistrācijas Nr. 40003000642, tiesības saņemt no atbildētāja SIA “/pers. B/”, reģistrācijas
numurs 44103012165, likumiskos procentus (6% gadā) no neatmaksātās galvenā parāda summas par laika periodu no dienas, kad beigsies tiesas
noteiktais sprieduma labprātīgas izpildes termiņš līdz sprieduma pilnai izpildei (izsoles dienai), ievērojot Civillikuma 1763.pantā minētos procentu
pieauguma aprobežojumus.
Sprieduma labprātīgai izpildei noteikt atbildētājam termiņu – desmit dienas no sprieduma spēkā stāšanās brīža.
Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Vidzemes apgabaltiesā 20 dienu laikā no pilna sprieduma pieejamības dienas 2019.gada 22.marta, ja
pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2 pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem. Sūdzība iesniedzama Vidzemes rajona tiesā.
Tiesnese M.Bogdane