Landlord wins eviction and debt collection case against tenant for unpaid rent and damages.

Lietas arhīva Nr. C-3917-20/3

ECLI:LV:RVPT:2020:1020.C30391720.4.S

AIZMUGURISKS SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

2020. gada 20. oktobrī

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa

šādā sastāvā: tiesnese A.Zute

izskatīja rakstveida procesā civillietu SIA “Rīgas pilsētbūvnieks” prasībā pret /pers. B/ un /pers. C/ par īres līguma izbeigšanu, izlikšanu no

dzīvojamām telpām un parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

2020. gada 10. februārī ar grozījumiem 2020. gada 8. oktobrī Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā saņemta SIA “Rīgas pilsētbūvnieks”

(turpmāk arī prasītāja) prasība pret /pers. B/ un nepilngadīgo /pers. C/ (turpmāk arī atbildētāji) par īres līguma izbeigšanu, izlikšanu no dzīvojamām

telpām un parāda piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka 2015. gada 12. martā starp prasītāju un atbildētāju /pers. B/ tika noslēgts dzīvojamo telpu īres līgums Nr. 1 –

1.9/RPB – 15 – 122 – lī (turpmāk arī Īres līgums) par neprivatizējama vienistabas dzīvokļa /adrese A/ k – 1 – 3, Rīgā, izīrēšanu.

Pamatojoties uz Rīgas domes Dzīvojamo telpu izīrēšanas komisijas 2015. gada 5. marta sēdes protokolu Nr. 41, noslēdzot Īres līgumu tā

1. pielikumā, kā ģimenes loceklis ierakstīts arī atbildētājas nepilngadīgais dēls /pers. D/.

Saskaņā ar Īres līguma 2.6. punktu atbildētāja apņēmās maksāt ikmēneša īres un komunālos maksājumus pēc prasītāja izsniegtajiem rēķiniem,

savukārt saskaņā ar Īres līguma 4.1.2. punktu, atbildētāja apņēmās minētos rēķinus apmaksāt savlaicīgi un pilnā apmērā.

Izīrētā dzīvokļa īres maksa par vienu kvadrātmetru mēnesī, noteikta sekojoši – no 2015. gada 12. marta līdz 2015. gada 30. oktobrim 0,64 EUR

(1 m2, mēnesī) no 2015. gada 1. novembra līdz 2018. gada 31. decembrim 0,7529 EUR (1 m2, mēnesī), no 2019. gada 1. janvāra 0,8102 EUR (1 m2,

mēnesī).

Maksājuma kavējuma gadījumos par katru nokavēto kalendāro dienu maksājams līgumsods 0,2 % apmērā no termiņā nesamaksātās summas

saskaņā ar īres līguma 2.3. punktu.

Atbildētāja neveica tekošo rēķinu apmaksu pilnā apmērā un noteiktā termiņā, kā rezultātā atbildētājai parāds pret prasītāju sāka veidoties no

2017.gada.

2019. gada 15. maijā prasītāja nosūtīja atbildētājai brīdinājumu par parādu un par Īres līguma termiņu, norādot, ka nenomaksājot parādu, prasītāja

vērsīsies pret atbildētāju tiesā par Īres līguma izbeigšanu, parāda piedziņu un izlikšanu, saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 28.2 pantu

Atbildētāja vērsās pie prasītājas ar iesniegumu par parāda pakāpenisku atmaksu un 2019. gada 30. maijā starp prasītāju un atbildētāju tika

noslēgta vienošanās par parāda pakāpenisku samaksu, sadalot to uz 12 mēnešiem, vienlaikus turpinot maksāt arī tekošos ikmēneša rēķinus.

Noslēgtā vienošanās bija pamats tam, ka Rīgas domes Dzīvojamo telpu izīrēšanas komisija pagarināja Īres līguma termiņu.

Sakarā ar to, ka atbildētāja nepildīja vienošanās nosacījumus un neveica maksājumus jau pirmajā tās darbības mēnesī – 2019.gada jūnijā, līdz ar

ko vienošanās zaudēja spēku, bet parāds turpināja pieaugt.

2020. gada 10. februārī Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Dzīvokļu pārvalde informēja atbildētāju, ka parādsaistību dēļ Īres līguma

termiņš netiks pagarināts un iestājoties tā termiņam 2020. gada 4. martā dzīvoklis ir jāatbrīvo, faktisko atbrīvošanu saskaņojot ar prasītāju.

Atbildētāja pēc Īres līguma termiņa iestāšanās nav labprātīgi atbrīvojusi dzīvokli un turpina to lietot bez tiesiska pamata, saņemot visus komunālos

pakalpojumus un nenorēķinoties par tiem ar prasītāju, radot zaudējumus prasītājai.

Atbildētājas kopējais parāda un zaudējumu apmērs pret prasītāju ir 2161,61 EUR, ko veido: pamatparāds par īri un komunālajiem

pakalpojumiem, kas izveidojies par laiku no 2017. gada 1. novembra līdz 2020. gada 4. martam 1620,96 EUR apmērā, atbildētājas radītie zaudējumi

prasītājai, kas sastāv no neiegūtās īres maksas un sniegtajiem komunālajiem pakalpojumiem, kas aprēķināti par laiku no 2020. gada 5. marta līdz

2020. gada 23. septembrim 389,33 EUR apmērā, līgumsoda 151,32 EUR apmērā, kas aprēķināts par laiku no 2017. gada 1. novembra līdz 2020. gada

4. martam.

Pamatojoties uz likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 6., 12. un 44. pantu, Civillikuma 2141. un 1779. pantu, lūdz izlikt no dzīvojamām telpām /adrese/

k –1 – 3, Rīgā, atbildētājus /pers. B/ un /pers. D/, viņu ģimenes locekļus un citas dzīvoklī dzīvojošas personas, kā arī visiem viņiem piederošās mantas;

piedzīt no pamatparādu par īri un komunālajiem pakalpojumiem, kas izveidojies par laiku no 2017. gada 1. novembra līdz 2020. gada 4. martam

1620,96 EUR apmērā, atbildētājas radītos zaudējumus, kas sastāv no neiegūtās īres maksas un sniegtajiem komunālajiem pakalpojumiem, kas aprēķināti

par laiku no 2020. gada 5. marta līdz 2020. gada 23. septembrim 389,33 EUR apmērā, līgumsodu 151,32 EUR, kas aprēķināts par laiku no 2017. gada

1. novembra līdz 2020. gada 4. martam; piedzīt no atbildētājas visus tiesāšanās izdevumus.

Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnese s 2020. gada 9. septembra lēmumu nolemts izskatīt civillietu rakstveida procesā,

pamatojoties uz 2020. gada 5. jūnija Covid-19 infekcijas izplatības un pārvaldības likuma 10. pantu, kā arī ņemot vērā Tieslietu ministrijas 2020. gada

10. jūnija dokumentu Nr. 1-22.1/947 “Par vadlīnijām rajonu(pilsētu) un apgabaltiesu darba organizēšanai atbilstoši Covid – 19 infekcijas izplatības

pārvaldības likumam” 1. punktu.

Ar 2020. gada 9. septembra tiesas paziņojumu pusēm ir paziņots par civillietas izskatīšanu rakstveida procesā 2020. gada 20. oktobrī.

Atbildētāja par ierosināto tiesvedību ir informēta, nosūtot viņai prasības pieteikuma norakstu un vienlaikus lūdzot sniegt tiesai rakstveida

paskaidrojumu par celto prasību.

Līdz lietas izskatīšanas dienai atbildētājas rakstveida paskaidrojums par celto prasību tiesā nav saņemts, iebildumi nav celti, lūgumi nav pieteikti.

Līdz ar to tiesa atzīst, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 208.1 pantu ir pamats taisīt aizmugurisku spriedumu, jo tiesa atzīst lietā esošos materiālus par

pietiekamiem, strīda izšķiršanai.

Motīvu daļa

Tiesa, pārbaudījusi un novērtējusi lietā esošos pierādījumus, atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 208.1 panta pirmo daļu aizmugurisks spriedums ir spriedums, ko pirmās instances tiesa taisa lietā, kurā atbildētājs

nav sniedzis paskaidrojumus par prasību un nav ieradies pēc tiesas aicinājuma, nepaziņojot neierašanās iemeslu. Savukārt Civilprocesa likuma 194. panta

pirmās daļas 2. punkts noteic, ka saīsinātu spriedumu tiesa sastāda aizmuguriska sprieduma gadījumā, ja tiesa prasību apmierina pilnībā. Minētās tiesību

normas otrā daļa noteic, ka saīsinātā sprieduma motīvu daļā tiesai jānorāda tikai normatīvos aktus, pēc kuriem vadījusies tiesa.

Tiesa pamatojoties uz likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 2., 6., 12. pantu, Civillikuma 1587. pantu, 1716. pantu, 1720. pantu, 1779. pantu,

1838. pantu, atzīst, ka prasība izlikt no dzīvojamām telpām /adrese/, Rīgā, atbildētājus /pers. B/ un /pers. D/, viņu ģimenes locekļus un citas dzīvoklī

dzīvojošas personas, kā arī visiem viņiem piederošās mantas; piedzīt pamatparādu par īri un komunālajiem pakalpojumiem, kas izveidojies par laiku no

2017. gada 1. novembra līdz 2020. gada 4. martam 1620,96 EUR apmērā, atbildētājas radītos zaudējumus, kas sastāv no neiegūtās īres maksas un

sniegtajiem komunālajiem pakalpojumiem, kas aprēķināti par laiku no 2020. gada 5. marta līdz 2020. gada 23. septembrim 389,33 EUR apmērā,

līgumsodu 151,32 EUR, kas aprēķināts par laiku no 2017. gada 1. novembra līdz 2020. gada 4. martam, ir pamatota un apmierināma.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41. panta pirmo daļu, 33. panta otrās daļas 1. un 3. punktu, 39. panta pirmās daļas 5. punktu, no atbildētājas par

labu prasītājai piedzenami tiesas izdevumi 288,99 EUR apmērā, kas sastāv no valsts nodevas 285,79 EUR un ar lietas izskatīšanu saistītajiem

izdevumiem 5,37 EUR.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 195. pantu un Civillikuma 1765. panta pirmo daļu, prasītājam atzīstamas tiesības saņemt no atbildētājas

likumiskos sešus procentus gadā no pamatparāda summas, tas ir, no 2010,29 EUR, par laiku līdz sprieduma izpildei, ņemot vērā Civillikuma 1763. panta

nosacījumus par to, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.

Civilprocesa likuma 204.1 pants noteic, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka

termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, kas nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 42. panta pirmo daļu, 97., 194., 189. 195. pantu, 204.1., 208.1- 208.4pantu, tiesa

nosprieda:

apmierināt prasību.

Izlikt no dzīvojamām telpām /adrese/, Rīgā, /pers. B/, personas kods /personas kods/ un nepilngadīgo /pers. D/ personas kods /personas kods/, un

viņu ģimenes locekļus un citas dzīvoklī dzīvojošas personas, kā arī visiem viņiem piederošās mantas.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu SIA “Rīgas pilsētbūvnieks”, reģistrācijas Nr. 50003590021, pamatparādu par īri un

komunālajiem pakalpojumiem, kas izveidojies par laiku no 2017. gada 1. novembra līdz 2020. gada 4. martam 1620,96 EUR apmērā, radītos

zaudējumus, kas sastāv no neiegūtās īres maksas un sniegtajiem komunālajiem pakalpojumiem, kas aprēķināti par laiku no 2020. gada 5. marta līdz

2020. gada 23. septembrim 389,33 EUR apmērā, līgumsodu 151,32 EUR, kas aprēķināts par laiku no 2017. gada 1. novembra līdz 2020. gada

4. martam, tiesas izdevumus 288,99 EUR apmērā, kopā 2450,60 (divi tūkstoši četri simti piecdesmit euro un 60 centi) apmērā. Samaksa veicama

SIA “Rīgas pilsētbūvnieks”, reģistrācijas Nr. 5003590021, Luminor Bank AS Latvijas filiāles norēķinu kontā Nr.LV85NDEA0000082582494.

Atzīt SIA “Rīgas pilsētbūvnieks”, reģistrācijas Nr. 50003590021, tiesības saņemt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, likumiskos 6%

(sešus procentus) gadā no galvenā parāda summas 2010,29 EUR (divi tūkstoši desmit euro un 29 centi) apmērā par laiku no sprieduma spēkā stāšanās

dienas līdz sprieduma izpildei, ņemot vērā Civillikuma 1763.panta nosacījumus.

Noteikt atbildētājai sprieduma labprātīgas izpildes termiņu – 10 dienas pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā.

Spriedumu prasītāja var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 dienu laikā no 2020. gada 20. oktobra Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijā, sūdzību

iesniedzot Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā.

Atbildētāja 20 dienu laikā no aizmuguriska sprieduma nosūtīšanas dienas, ir tiesīga iesniegt Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā pieteikumu

par tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna.

Tiesnese A.Zute