Court dismissed defendant's objections and ordered payment of management and utility fees plus legal costs.
Sintesi Legislator
Generato dall'IAThe court ordered the defendant to pay the plaintiff management fees, utility costs, and legal expenses totaling over EUR 2,100. The defendant argued that certain charges were unjustified and that the proceedings infringed on their honor, but the court found these objections unpersuasive. Consequently, the claim was allowed in part while the request to recover legal costs from the state was rejected.
Regesto Legislator
Generato dall'IACivilprocesa likuma 8. un 97. pants; The court must evaluate all claims substantively, and objections regarding honor or specific calculation errors do not justify dismissing a valid debt claim for management and utility services.
Parole chiave
Generato dall'IADisposizioni normative citate
Generato dall'IAGiurisprudenza citata
Generato dall'IADecisioni correlate
Generato dall'IATesto completo
Lieta Nr.C33378722,
C-0807-23/3
ECLI:LV:RIRT:2023:0614.C33378722.5.S
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2023.gada 14.jūnijā
Rīgas rajona tiesa šādā sastāvā
tiesnese Ieva Čudina,
izskatīja rakstveida procesā civillietu SIA “Westaktiv” prasībā vienkāršotās procedūras lietā par naudas piedziņu pret /pers. A/.
Aprakstošā daļa
[1] Prasītājs SIA “Westaktiv” 2022.gada 22.aprīlī Rīgas rajona tiesā cēla, 2023.gada 31.martā papildinot, prasību vienkāršotās procedūras
lietā par naudas piedziņu pret atbildētāju /pers. A/, pamatojoties uz Civillikumu 1756., 1757.pantu, Dzīvokļa īpašuma likuma 10. panta pirmās daļas 1.,
2., 3. 8. punktu, Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas likuma 6., 9. pantu, 10. panta trešo, piekto daļu, 17.3 pantu un Civilprocesa likuma 33., 41., 44. pantu,
74. panta trešo daļu, lūdzot tiesu piedzīt no atbildētājas par labu prasītājam par laika periodu no 2021.gada janvāra līdz 2023.gada martam pārvaldīšanas
izdevumus EUR 709,48, komunālos maksājumus EUR 798,16, uzkrājuma fonda maksājumus EUR 88,69 un nokavējuma procentus EUR 79,30, visus
tiesvedības izdevumus, kas ietver valsts nodevu EUR 251,34, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 5,37 un izdevumus par advokāta palīdzību
EUR 605,00; noteikt prasītāja tiesības saņemt no atbildētājas likumiskos 6% gadā.
Prasības pieteikumā norādīts, ka prasītājs ir dzīvojamās mājas /adrese/, apsaimniekotājs (pārvaldnieks), ko apliecina 2018.gada 1.janvāra
noslēgtais dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgums Nr./numurs/.
Atbildētāja ir nekustamā īpašuma /adrese/, īpašniece, ko apliecina Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījums Nr. /numurs/.
Sākot no 2021.gada janvāra par dzīvokli Nr. /numurs/ netiek veikti komunālie un ar to saistītie maksājumi, proti, kādā mēnesī tiek samaksāts, citā
mēnesī netiek samaksāts vispār, vai citā mēnesī samaksāta nepilna summa, kā rezultātā veidojas parāds, par ko atbildētājai nosūtīti brīdinājumi.
Nokavējuma procenti ir aprēķināti no 2021.gada februāra atbilstoši 2018.gada 1.janvāra Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līguma Nr./numurs/
5.6.punktam.
Tā kā atbildētāja laika gaitā daļēji maksājumus ir veikusi, tad nav iespējams kopējo parāda summu precīzi izdalīt pozīcijās, bet pēc matemātiskiem
aprēķiniem no 2022.gada aprīļa līdz 2023.gada martam pārvaldīšanas izdevumi proporcionāli sastāda EUR 709,48, komunālie maksājumi EUR 798,16,
uzkrājumi EUR 88,69, un nokavējuma procenti EUR 79,30, pavisam kopā EUR 1675,63.
[2] 2023.gada 12.aprīlī tiesā saņemti atbildētājas paskaidrojumi, kuros tiek norādīts uz atbildētājas cieņas un goda aizskaršanu un kuros tiek
apstrīdēti rēķini daļā par: izdevumiem rēķinu piegādei papīra formā, ūdens patēriņa starpības pozīcijā 2021.gada 9.aprīļa izrakstītajā rēķinā, aprēķināto
līgumsodu un nokavējuma procentiem. Atbildētāja lūdz noraidīt prasību un uzlikt par pienākumu veikt rēķinu pārrēķināšanu, izslēdzot apstrīdētās
pozīcijas, un piedzīt visus ar tiesvedību saistītos izdevumus no prasītāja.
Atbildētāja norāda, ka ūdens patēriņa rādījumi tika laicīgi nodoti, taču prasītājs atteicās pieņemt ūdens patēriņa rādījumus un rēķinos pierēķināja
ūdens patēriņa starpību.
Prasītājam tika izteikts lūgums sūtīt rēķinus e-pastā, kas netika ņemts vērā un rēķinos tika iekļautas izmaksas par rēķinu piegādi papīra formā.
No paskaidrojumu satura izriet, ka puses vairākkārt ir sarakstījušās par prasītāja atteikšanos pieņemt ūdens patēriņa skaitītāju rādījumus, par
atbildētājas pārstāvēt tiesīgās personas pilnvarojumu, par ūdens patēriņa skaitītāju rādījumu nodošanas metodēm, par rēķinā iekļautajām pozīcijām, par
rēķinu piegādes metodēm, pakalpojumu slēgšanu, parāda apmēru, rēķinu koriģēšanu, vēršanos tiesā, par rēķinu apmaksu. Savstarpējā sarakste
eskalējās līdz apkaunojoša satura sarakstei no prasītāja puses.
[3] 2023.gada 19.maijā tiesā saņemta prasītāja atsauksme par atbildētājas paskaidrojumiem, kuros norādīts, ka atbildētājas sniegtie
paskaidrojumi ir nepamatoti pilnībā, tiek lūgts tiesu prasību apmierināt pilnībā.
Prasītājs secina, ka atbildētāja neapstrīd parādu kā tādu, bet iebilst pret rēķinos aprēķinātajām summām - par rēķina piegādi papīra formā un
ūdens patēriņa starpības pozīciju par 2021.gada 9.aprīli, līgumsodu un nokavējuma procentiem.
[3.1] Nav strīda par to, ka rēķini netiek saņemti, bet gan par to, ka rēķinos ir iekļauta pozīcija - rēķina piegādes maksa.
Attiecībā par rēķinu piegādi papīra formā prasītājs norāda, ka līdz 2019.gada 1.decembrim pakalpojumu par rēķinu piegādi papīra formā sniedza
bezmaksas.
Lai prasītājs nodrošinātu efektīvas, organizētas un ērtas pārvaldīšanas darbības, kopš 2019.gada 21.oktobra prasītājs ieviesis dzīvojamās mājas
/adrese/ īpašniekiem iespēju saņemt rēķinus, iesniegt skaitītāju rādījumus un sazināties ar prasītāju elektroniski klientu pašapkalpošanās portālā
www.komusnet.lv, par ko tika paziņots visiem dzīvojamās mājas īpašniekiem.
Prasītājs sistēmā pievienoja dzīvojamās mājas īpašnieku vai to pārstāvju e-pastus, tostarp atbildētājas pārstāvja e-pasta adresi: /elektroniskā pasta
adrese/, taču, lai piekļūtu sistēmai pašam dzīvokļa īpašniekam vai pārstāvim ir jāreģistrējas sistēmā un prasītājam nav tiesību reģistrēt lietotāju vienpusēji.
Pievienoto e-pastu īpašniekiem tiek nosūtīti rēķini arī elektroniski.
Prasītājs 2019.gada 20.oktobrī paziņoja visiem dzīvokļu īpašniekiem, ja par sniegtajiem pakalpojumiem turpmāk vēlas saņemt rēķinus drukātā
veidā, papildus rēķinā tiks iekļauta rēķina piegādes maksa, savukārt, ja nevēlas saņemt rēķinus drukātā veidā, tad par vēlmi saņemt rēķinus tikai
elektroniski jāpaziņo prasītājam.
Minētais papildus tika paskaidrots atbildētājas pārstāvim, bet no atbildētājas vai viņas pārstāvja puses netika veiktas darbības, kas norādītu uz
atteikšanos no rēķinu saņemšanas papīra formātā.
Līdz ar tiek aprēķināta maksa par minēto pakalpojumu atbilstoši 2018.gada 1.janvāra Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līguma Nr./numurs/
5.10. punktam.
Atbildētāja nav pierādījusi, ka būtu atteikusies no rēķinu piegādes papīra formā, līdz ar to nav pamata anulēt rēķinos pozīciju par rēķina piegādes
maksu.
[3.2] Ministru kabineta noteikumu Nr.1013 27. punkts paredz, ka dzīvokļa īpašnieks pārvaldnieka noteiktajā kārtībā un termiņā katru mēnesi
nolasa ūdens patēriņa skaitītāja rādījumu un nodod to pārvaldniekam aprēķinu veikšanai.
Prasītājs 2018.gada 27.septembra paziņojumā dzīvokļa īpašniekiem norādīja uz ūdens patēriņa skaitītāju rādījumu iesniegšanas kārtību.
No sistēmas izdrukas ir redzams, kas tostarp adresēts /elektroniskā pasta adrese/ (atbildētāja pārstāvja /pers. A/ otrs e-pasts), 2019.gada
24.oktobrī prasītājs aicina nodot skaitītāju rādījumus elektroniski, kā rezultātā iedzīvotāju nodotie rādījumi tiek iesniegti vienlaicīgi, samazinot iespējamās
ūdens patēriņa starpības apjomu - sūtot rādījumus uz uzņēmuma e-pastu: info@westaktiv.lv (obligāti jāuzrāda dzīvokļa numurs, karstā ūdens rādījumus
un aukstā ūdens rādījumus, kā arī siltuma rādījumus) vai ievadot rādījumus portālā www.komusnet.lv līdz 25.-31.datumam.
No atbildētājas pārstāvja e-pastiem redzams, ka atbildētājas pārstāvis prasītājam e-pastā sūtīja ciparu kombinācijas, nenorādot dzīvokļa numuru
un nenorādot kāda skaitītāja rādījumi tie ir.
Dzīvojamā mājā ir trīs skaitītāji – siltajam, aukstajam ūdenim un siltuma.
Prasītājam nav tiesību pieņemt rādītājus, ja tie nav korekti norādīti un nav iespējams atšifrēt, par kuriem rādījumiem ir runa.
Tāpat par dzīvokļa īpašumu /adrese/, skaitītāju rādītāji netiek nodoti Ministru kabineta noteikumu Nr.1013 19.1 punkta noteiktajā termiņā.
2021.gada 9.aprīļa rēķins Nr./numurs/ sastādīts par pakalpojumiem 2021.gada martā. Skaitītāju rādījumi par 2021.gada martu bija jāiesniedz līdz
2021.gada 25.-31.datumam. Kā redzams no 2021.gada 9.aprīļa atbildētājas pārstāvja /pers. A/ e-pasta, kas adresēts prasītājam, kārtējo reizi tika
norādītas ciparu kombinācijas, nenorādot dzīvokļa numuru un kam rādījumi paredzēti – siltajam, aukstajam ūdenim un siltumam. Uz minēto e-pastu
prasītājs sniedza atbildi, lūdzot precizēt, kas tie ir par skaitļiem. Atbilde netika saņemta.
Tā kā skaitītāju rādītāji netika iesniegti noteiktajā kārtībā, tos nebija iespējams atšifrēt un tie nosūtīti 13 dienas pēc tam, kad rādītājus vajadzēja
nodot, prasītājs aprēķināja ūdens patēriņa starpību atbilstoši normatīvo aktu regulējumam.
Atbildētājs maldina tiesu, norādot, ka ūdens patēriņa skaitītāju rādījumi tiek nodoti, ievietojot attiecīgo informāciju pasta kastītē. Minēto argumentu
pastiprina arī paša atbildētāja iesniegtie pierādījumi, ka atbildētājas pārstāvis ciparu kombinācijas nodod elektroniski, sūtot tās uz prasītāja e-pastu.
[3.3] Līgumsods rēķinos nav aprēķināts, bet ir aprēķināta nokavējuma nauda atbilstoši 2018.gada 1.janvāra Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas
līguma Nr./numurs/ 5.6. punktam, kas paredz nokavējuma procentu apmēru 0,2% dienā no izsniegtā rēķina kopējās summas. Atbildētāja nav norādījusi
kā nokavējumu procentu aprēķina nepareizība izpaužas.
[3.4] Līdz ar to, atsaucoties uz 2018.gada 1.janvāra Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līguma Nr./numurs/ 2., 5.5. punktu, Dzīvokļa īpašuma
likuma 10. panta pirmās daļas 1., 2. punktu, Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 17.3 panta otro daļu, tiek lūgts tiesu celto prasību apmierināt.
Saīsinātais spriedums lietā sastādīts 2023.gada 14.jūnijā.
2023.gada 16.jūnijā lietā saņemts atbildētājas lūgums par pilna sprieduma sastādīšanu.
2023.gada 20.jūnijā lietā saņemts prasītāja lūgums par pilna sprieduma sastādīšanu.
2020.gada 26.jūnijā nolemts atbildētājas un prasītāja lūgumu pieņemt un sastādīt pilnu spriedumu.
Motīvu daļa
[4] Pārbaudījusi un novērtējusi lietā esošos pierādījumus, tiesa secina, ka prasība ir apmierināma.
[5] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 194. panta pirmās daļas 3. punktu tiesa, nodibinot faktisko apstākļu atbilstību Civillikuma 1402.,
1587. pantam, 1652. panta 3. punktam, 1753., 1756. pantam, 1759. panta 1. un 2. punktam, 1763. panta 1. punktam, 1765. panta pirmajai daļai,
1838. pantam, Dzīvokļa īpašuma likuma 10., 13. pantam, Civilprocesa likuma 41. panta pirmajai daļai, 42. pantam, 44. panta pirmās daļas 1. punkta a)
apakšpunktam un ceturtajai daļai, atzīst, ka ir pamats prasību apmierināt un piedzīt no atbildētājas par labu prasītājam parādu par pārvaldīšanas
izdevumiem EUR 709,48, komunālajiem maksājumiem EUR 798,16, maksājumu uzkrājumu fondā EUR 88,69; procentus EUR 79,30; tiesāšanās
izdevumus EUR 508,05 (valsts nodeva EUR 251,34, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi EUR 5,37 un ar lietas vešanu saistītie izdevumi EUR 251,34);
noraidot ar lietas vešanu saistīto izdevumu piedziņu EUR 353,66 apmērā; savukārt par labu valstij no atbildētājas piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie
izdevumi EUR 5,63.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu, nosakāms 10 dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Savukārt, atbildētājai neizpildot spriedumu norādītajā labprātīgas izpildes termiņā, prasītājam saskaņā ar Civilprocesa likuma 195. panta pirmo daļu
nosakāmas tiesības par laiku no sprieduma labprātīgas izpildes termiņa beigām līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt no atbildētājas
likumiskos 6 % (seši procenti) gadā no piedzītās, bet nesamaksātās summas, nepārsniedzot tās apmēru.
[5.1] Prasītājs lūdz tiesu piedzīt no atbildētājas par labu prasītājam pārvaldīšanas izdevumus EUR 709,48, komunālos maksājumus EUR 798,16,
uzkrājuma fonda maksājumus EUR 88,69 par laika periodu no 2021.gada janvāra līdz 2023.gada martam.
Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr./numurs/izdruku ir pierādīts, ka atbildētāja ir
nekustamā īpašuma – dzīvokļa īpašuma Nr./numurs/, /adrese/, kadastra Nr./kadastra numurs/, īpašniece.
Ar 2018.gada 1.janvāra Dzīvojamo māju pārvaldīšanas līgumu Nr./numurs/ un vienošanos Nr.1 pie 2018.gada 1.janvāra līguma Nr./numurs/
pierādītas prasītāja prasījuma tiesības un atbildētājas pienākums veikt norēķinu ar prasītāju.
Civillikuma 1587. pants noteic, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk
radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesības atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.
Dzīvokļa īpašuma likuma 10. panta pirmās daļas 2. un 3. punktā ir noteikts, ka dzīvokļa īpašniekam ir pienākums segt dzīvojamās mājas
pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13. pantā noteiktajā kārtībā un norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu
(piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana). Minētā likuma 13. panta pirmajā daļā ir noteikts, ka dzīvokļa īpašnieks
atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos
izdevumus obligāti veicamo dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības noteikto atlīdzību pārvaldniekam par
dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja tāda paredzēta dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā.
No minētā tiesiskā regulējuma izriet, ka atbildētājai kā dzīvokļa īpašniekam, ir saistošs Dzīvokļa īpašuma likumā noteiktais pienākums norēķināties
par dzīvojamās mājās apsaimniekošanas un pārvaldīšanas izdevumiem un saņemtajiem pakalpojumiem nekustamajā īpašumā, savukārt prasītājam ir
tiesības prasīt no atbildētājas apsaimniekošanas un pārvaldīšanas maksu un maksu par sniegtajiem pakalpojumiem.
Lietā nav strīda, ka atbildētāja saistības pilnā apmērā nav izpildījusi, kā rezultātā laika periodā no 2021.gada janvāra līdz 2023.gada martam
izveidojās parāds, par ko celta prasība, kā rašanos un aprēķina pamatotību prasītājs lietā pierādījis ar rēķiniem un pārskatiem.
Civillikuma 1838. pantā ir noteikts, ka samaksas izdarīšanas fakts jāpierāda tam, kas to apgalvo.
Atbildētāja nav apstrīdējusi nedz parāda esamību, nedz pienākumu norēķināties. No atbildētājas paskaidrojumiem ir secināms, ka atbildētāja iebilst
pret rēķinos norādītajām pozīcijām – rēķinu piegādes un ūdens patēriņa samaksas pienākumu.
Ņemot vērā, ka maksa par rēķinu piegādi ir veikta saskaņā ar 2018.gada 1.janvāra Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līguma Nr./numurs/
5.10. punktu un no lietā esošajiem pierādījumiem neizriet, ka atbildētāja būtu atteikusies no rēķinu piegādes papīra formā, tiesai nav pamata atzīt, ka
atbildētāja būtu atbrīvojama no pienākuma veikt norēķinu ar prasītāju par rēķinu piegādi.
Ņemot vērā, ka atbildētāja nav ievērojusi Ministru kabineta 2008.gada 9.decembra noteikumu “Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu
dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu” 27. punktā noteikto ūdens patēriņa skaitītāja rādījumu
nodošanas kārtību un termiņu, par ko prasītājs informējis dzīvokļu īpašniekus, tiesai nav pamata atzīt, ka atbildētāja būtu atbrīvojama no pienākuma veikt
norēķinu ar prasītāju par ūdens patēriņu, tai skaitā ūdens patēriņa starpību, tā kā tās samaksas pienākums noteikts arī atbilstoši Ministru kabineta
2008.gada 9.decembra noteikumu “Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar
dzīvokļa īpašuma lietošanu” 19.1 punktam.
[5.2.] Prasītājs lūdz piedzīt no atbildētājas nokavējuma procentus EUR 79,30.
Civillikuma 1652. panta 3. punkts paredz, ka parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis, kad viņš palaidis garām termiņu,
kas nolikts izpildīšanai vai nu ar likumu, vai ar līgumu, vai arī pēc parašas.
Civillikuma 1753. pants noteic, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu lietošanas
atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.
Saskaņā ar Civillikuma 1756. pantu pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.
Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līguma Nr./numurs/ 5.6. punktā pielīgta pārvaldīšanas maksas un maksas par pakalpojumiem, kā arī citu šajā
līgumā noteikto maksājumu kavējumu gadījumos par katru nokavēto dienu maksājami nokavējuma procenti 0,2% apmērā no pārvaldnieka izsniegtajā
kārtējā mēneša rēķina norādītās kopējās summas.
Atbildētāja nav apstrīdējusi nedz pienākumu veikt nokavējuma procentu samaksu, nedz prasītāja veikto nokavējuma procentu aprēķinu.
Ņemot vērā lietā nodibināto atbildētājas pieļauto saistību izpildes nokavējumu, tiesa atzīst, ka prasība daļā par nokavējuma procentu piedziņu
EUR 79,30 apmērā ir apmierināma, tā kā nav pamata konstatēt, ka nokavējuma procentu aprēķins būtu veikts nekorekti.
[5.3] Prasītājs lūdzis piedzīt no atbildētājas tiesāšanās izdevumus - valsts nodevu EUR 251,34, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 5,37
un izdevumus par advokāta palīdzību EUR 605,00.
Civilprocesa likuma 41. panta pirmā daļa paredz, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas
izdevumus.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 44. panta pirmās daļas 1. punkta a) apakšpunktu un ceturto daļu ar lietas vešanu saistītie izdevumi atlīdzināmie
izdevumi advokāta palīdzības samaksai prasībās, kurām ir mantisks raksturs un kurās prasības summa nepārsniedz 8500 euro, - to faktiskajā apmērā,
tomēr ne vairāk par 30 procentiem no prasījumu apmierinātās daļas; ja prasība ir izskatīta tikai pirmās instances tiesā, atlīdzināmie izdevumi advokāta
palīdzības samaksai nedrīkst pārsniegt 50 procentus no šā panta pirmajā daļā noteiktā maksimālā atlīdzības apmēra.
Tā kā tiesa ir atzinusi, ka prasība ir apmierināma, tad no atbildētājas par labu prasītājam ir piedzenama samaksātā valsts nodeva EUR 251,34
apmērā, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi EUR 5,37, ar lietas vešanu saistītie izdevumi EUR 251,34, kopā EUR 508,05 apmērā, noraidot ar lietas
vešanu saistītos izdevumu piedziņu EUR 353,66.
Ar lietas vešanu saistīto izdevumu apmērs aprēķināms kā puse no 30 procentiem no prasījumu apmierinātās daļas, t.i., EUR
1675,63x15/100=EUR 251,34.
Ņemot vērā, ka prasība ir izskatīta tikai pirmās instances tiesā, nav pamata piedzīt ar lietas vešanu saistītos izdevumus ne 30 procentu apmērā no
prasījumu apmierinātās daļas, ne pilnā apmērā.
[5.4] Tiesvedības gaitā radušies ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi EUR 11,00 apmērā.
Ņemot vērā, ka prasītājs ir sedzis ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 5,37, tad saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.pantu un 39. panta
pirmās daļas 5. punktu no atbildētājas par labu valstij piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi EUR 5,63.
[6] Novērtējot atbildētājas iebildumus pret celto prasību, tiesa tos neatrada par pamatotiem. Tiesa nekonstatēja pamatu secinājumu izdarīšanai,
ka prasītāja izrakstītie rēķini, tai skaitā daļā par rēķinu piegādes izdevumiem, ūdens patēriņu un procentiem, neatbilstu tiesiskajam regulējumam, savukārt
jautājums par atbildētājas iespējamo cieņas un goda aizskaršanu nav izskatāms konkrētās tiesvedības ietvaros.
Rezolutīvā daļa
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8. un 97.pantu, tiesa
nosprieda
prasību apmierināt.
Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu SIA “Westaktiv”, reģistrācijas Nr. 43603055472, pārvaldīšanas izdevumus
EUR 709,48, komunālos maksājumus EUR 798,16, maksājumu uzkrājumu fondā EUR 88,69, procentus EUR 79,30, tiesāšanās izdevumus
EUR 508,05, kopā EUR 2183,68.
Noteikt SIA “Westaktiv”, reģistrācijas Nr. 43603055472, tiesības, sprieduma labprātīgas neizpildes desmit dienās no sprieduma spēkā stāšanās
dienas gadījumā, par laiku no sprieduma labprātīgas izpildes termiņa beigām līdz sprieduma pilnīgai izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt no /pers.
A/, personas kods /personas kods/, likumiskos 6 % (seši procenti) gadā no piedzītās, bet nesamaksātās summas, nepārsniedzot tās apmēru.
Noraidīt ar lietas vešanu saistīto izdevumu piedziņu EUR 353,66 apmērā.
Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 5,63.
Noteikt termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Labprātīgi izpildot spriedumu daļā par piedziņu SIA “Westaktiv”, reģistrācijas Nr. 43603055472, labā, samaksu veikt kontā
Nr. LV18HABA0551034073659, a/s „Swedbank”.
Labprātīgi izpildot spriedumu daļā par ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu piedziņu valsts labā, samaksu veikt saņēmējam Tiesu administrācija,
NMR 90001672316, saņēmēja iestāde Valsts kase, BIC kods: TRELLV22, kontā Nr.LV51TREL2190458019000, iemaksas mērķis: 21499 ar lietas
izskatīšanu saistītie izdevumi, lietā Nr.C33378722 un maksājumu apliecinošu dokumentu norādītajā termiņā iesniegt Rīgas rajona tiesā.
Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas- 2023.gada 13.jūlijā, Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijai,
apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas rajona tiesā.
Rīgas rajona tiesas tiesnese Ieva Čudina
DOKUMENTS PARAKSTĪTS AR DROŠU ELEKTRONISKO PARAKSTU UN SATUR LAIKA ZĪMOGU