Tenant wins lease validity against municipality and landlord after administrative rejection.
Sintesi Legislator
Generato dall'IAThe court dismissed the administrative bodies' attempts to terminate the lease and ordered the 2008 agreement to be recognized as valid. The plaintiff sought to replace the original tenant with her spouse, but the municipality rejected the request, citing the new tenant's legal entry into the property. The court ruled that the administrative decision to terminate the contract was unlawful, thereby upholding the original lease terms.
Regesto Legislator
Generato dall'IACivilprocesa likuma 187., 191., 193. panti: The court must recognize a lease contract as valid if the administrative authority's decision to terminate it lacks legal grounds.
Parole chiave
Generato dall'IADisposizioni normative citate
Generato dall'IAGiurisprudenza citata
Generato dall'IADecisioni correlate
Generato dall'IATesto completo
ECLI:LV:REZT:2018:0524.C26185417.3.S
Civillieta Nr. C 26185417
SPRIEDUMS
LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ
Rēzeknē, 2018.gada 24.maijā
Rēzeknes tiesa šādā sastāvā:
tiesnesis A.Jonikāns,
ar sekretāri L.Holodnaju,
izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu /pers. B/, personas kods /personas kods/, prasībā pret Viļānu novada pašvaldību, reģistrācijas
Nr.90009114114, un sabiedrību ar ierobežotu atbildību „VIĻĀNU NAMSAIMNIEKS”, reģistrācijas Nr.52403003451, par īres līguma atzīšanu par
spēkā esošu.
Aprakstošā daļa
Rēzeknes tiesā prasības pieteikumu pret Viļānu novada pašvaldību un sabiedrību ar ierobežotu atbildību „VIĻĀNU NAMSAIMNIEKS”
(turpmāk arī – atbildētāji) par īres līguma atzīšanu par spēkā esošu iesniegusi /pers. B/ (turpmāk arī – prasītāja) norādot, ka 2016.gada 17.maijā prasītāja
un /pers. C/ (šobrīd uzvārds pēc laulības noslēgšanas – /uzvārds/) Viļānu novada pašvaldības Sociālo un dzīvokļu komisijai iesniedza iesniegumus, lūdza
grozīt līdzšinējo dzīvojamās telpas Nr./adrese/ īre līgumu, noslēdzot to ar /pers. C/. 2016.gada 25.maijā Viļānu novada pašvaldības Sociālo un dzīvokļu
komisija, pamatojoties uz likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 14.panta ceturto daļu, nolēma grozīt dzīvojamās telpas īres līgumu Nr.605/176, nemainot
iepriekšējā īres līguma nosacījumus, un atļaut /pers. C/ noslēgt ar sabiedrību ar ierobežotu atbildību „VIĻĀNU NAMSAIMNIEKS” dzīvojamās telpas
īres līgumu par īres tiesībām uz dzīvokli Nr./adrese/ iepriekšējā īrnieka – mātes /pers. B/, vietā sakarā ar mātes dzīvesvietas maiņu un izslēgt no minēto
dzīvojamo telpu īres līguma Nr.605/176 /pers. B/. 2016.gada 9.jūnijā Viļānu novada pašvaldības Sociālo, kultūras un izglītības jautājumu komiteja,
izskatot jau minēto Sociālo un dzīvokļu komisijas 2016.gada 25.maija lēmumprojektu, nolēma to virzīt komisijai atkārtotai izskatīšanai. Ar Viļānu novada
pašvaldības 2017.gada 19.janvāra lēmumu Nr.1 19§ prasītājai un /pers. C/ tika atteikts grozīt dzīvojamās telpas Nr./adrese/ īres līgumu Nr.605/176,
nemainot iepriekšējā īres līguma nosacījumus un atteikts izslēgt prasītāju no dzīvojamās telpas īres līguma Nr.605/176. Kā arī ar Viļānu novada
pašvaldības 2017.gada 19.janvāra lēmumu Nr.1 23§ atcelts Viļānu pilsētas domes 2008.gada 28.maija lēmums Nr.11 2§ un lauzts 2008.gada 30.maija
dzīvojamās telpas īres līgums Nr.605/176. Viļānu novada pašvaldība lēmumā konstatējusi, ka minētajā dzīvoklī /pers. C/ iemitināta 2008.gada 8.maijā,
iemitināta likumīgi, atbilstoši likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 9.panta nosacījumiem, pamatojoties uz toreizējā īrnieka /pers. D/ (/pers. E/ vectēva)
iesniegumu, ar Viļānu pilsētas domes 2008.gada 30.aprīļa lēmumu Nr.9 2§. Savukārt dzīvojamās telpas īres līgumu Nr.605/176 par dzīvojamās telpas
Nr./adrese/ īri prasītāja un sabiedrība ar ierobežotu atbildību „VIĻĀNU NAMSAIMNIEKS” noslēguši 2008.gada 30.maijā.
Prasītāja norāda, ka dzīvojamās telpas īres līguma 2.punkts nosaka, ka līgums stājas spēkā no tā parakstīšanas brīža un ir spēkā līdz jauna
līguma noslēgšanai vai domes lēmumam par līguma laušanu, pamatojoties uz īrnieka iesniegumu vai tiesas lēmumam par īrnieka izlikšanu no dzīvojamās
platības. Savukārt, dzīvojamās telpas īres līguma 7.4.punktā izsmeļoši uzskaitīti gadījumi, kad izīrētājs var vērsties tiesā ar prasību izbeigt dzīvojamās
telpas īres līgumu. Nevienu no īres līgumā norādītajiem nosacījumiem prasītāja nav pārkāpusi. Parādu par dzīvojamās mājas apsaimniekošanas
izdevumiem vai dzīvoklī saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem prasītājai nav. Prasītāja un viņas meita dzīvokli ir izremontējušas un uztur labā kārtībā.
Prasītāja uzskata, ka īres līguma izbeigšanas un izlikšanas no dzīvojamās telpas gadījumi ir reglamentēti tikai likumā un šos gadījumus nevar papildināt ar
vienošanos dzīvojamās telpas īres līgumā. Pašvaldība, pieņemot lēmumu, ne uz vienu no likuma normām, kas regulē dzīvojamas telpas īres līguma
izbeigšanu, nav atsaukusies. Viļānu novada pašvaldības lēmumā norādītās likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 9.panta pirmās, otrās, trešās un septītās daļas
un 14.panta ceturtās daļas normas jautājumus par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu neregulē, tāpat kā tās neregulē lēmumā norādītais likuma „Par
pašvaldībām” 21.panta pirmās daļas 21.punkts. Pamatojoties uz likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 28.pantu, Administratīvā procesa likuma 65., 66., 67.,
85., 86.pantu, Civilprocesa likuma 41., 44., 127., 128.pantu prasītāja lūdz atzīt par spēkā esošu dzīvojamās telpas Nr./adrese/ īres līgumu Nr.605, kas
noslēgts starp prasītāju un sabiedrību ar ierobežotu atbildību „VIĻĀNU NAMSAIMNIEKS”; atcelt Viļānu novada pašvaldības 2017.gada 19.janvāra
lēmumu Nr.1 23§ par Viļānu pilsētas domes 2008.gada 28.maija lēmuma Nr.11.2§ atcelšanu un 2008.gada 30.maija dzīvojamās telpas īres līguma
Nr.605/176 laušanu; kā arī piedzīt no atbildētājiem, par labu prasītājai, visus tiesāšanās izdevumus (lietas 4.-7.lapa).
2017.gada 1.novembrī tiesā saņemts atbildētāja – Viļānu novada pašvaldības, rakstveida paskaidrojums, ka ar Viļānu novada pašvaldības
2017.gada 19.janvāra lēmumu Nr.1 19§ prasītājai un viņas meitai atteikts grozīt dzīvojamās telpas īres līgumu, nemainot iepriekšējā īres līguma
nosacījumus, atteikts izslēgt prasītāju no dzīvojamās telpas īres līguma. Atteikuma iemesli norādīti lēmumā. Kā arī ar Viļānu novada pašvaldības
2017.gada 19.janvāra lēmumu Nr.1 23§ atcelts Viļānu pilsētas domes 2008.gada 28.maija lēmums Nr.11 2§ un lauzts 2008.gada 30.maija dzīvojamās
telpas īres līgums Nr.605/176 (lietas 28., 29.lapa).
Tiesas dokumenti pusēm piegādāti Civilprocesa likuma 56.pantā noteiktajā kārtībā. Tādējādi, atbilstoši Civilprocesa likuma 56.1pantam,
pusēm ir paziņots par tiesas sēdes laiku un vietu, par viņiem nosūtīto dokumentu saturu un tiesas dokumenti ir izsniegti (lietas 1., 24.-27., 31.-37.lapa).
Prasītāja – /pers. B/, tiesas sēdē prasību uzturēja uz prasības pieteikumā minētajiem motīviem, uzturēja pilnā apmērā.
Atbildētāja – Viļānu novada pašvaldības, pārstāve /pers. F/ (lietas 39.lapa) tiesas sēdē prasību neatzina, uzturēja iesniegto rakstveida
paskaidrojumu, papildus paskaidroja, ka lēmumus par izmaiņām īres līgumā pieņem Viļānu novada pašvaldības dome jeb deputāti. Tas bija deputātu
lēmums – lauzt šo līgumu, uzskatot, ka īres līgums starp prasītāju un sabiedrību ar ierobežotu atbildību „VIĻĀNU NAMSAIMNIEKS” bija noslēgts
neatbilstoši likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 9.panta pirmajai, otrajai, trešajai, septītajai daļai un 14.panta ceturtajai daļai. Strīds par to, ka prasītāja
maksā gan par īri, gan komunālajiem pakalpojumiem un parādu viņai nav, nepastāv.
Atbildētāja – sabiedrības ar ierobežotu atbildību „VIĻĀNU NAMSAIMNIEKS”, pārstāvis /pers. G/ (lietas 40.lapa) tiesas sēdē prasību
neatzina, sniegt paskaidrojumus nevēlējās.
Motīvu daļa
Noklausījusies pušu paskaidrojumus tiesai, pārbaudījusi un novērtējusi tiesas sēdē iegūtos pierādījumus, tiesa uzskata, ka prasība ir
apmierināma.
2008.gada 30.maijā sabiedrība ar ierobežotu atbildību „VIĻĀNU NAMSAIMNIEKS” un prasītāja, pamatojoties uz Viļānu novada
pašvaldības 2008.gada 28.maija lēmumu Nr.11 2§ (lietas 13.lapa), noslēguši dzīvojamās telpas īres līgumu Nr.605 par dzīvokļa Nr./adrese/ īri. Kopā ar
prasītāju dzīvoklī iemitinājusies arī viņas, uz to brīdi nepilngadīgā, meita /pers. C/, personas kods /personas kods/ (lietas 14., 15.lapa). Turklāt, kā tas
atzīts arī Viļānu novada pašvaldības 2017.gada 19.janvāra lēmumā Nr.1 19§ /pers. C/ minētajā dzīvoklī vēl pirms tam – 2008.gada 8.maijā, iemitināta
likumīgi, atbilstoši likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 9.panta nosacījumiem, pamatojoties uz toreizējā īrnieka /pers. D/ (/pers. E/ vectēva) iesniegumu, ar
Viļānu pilsētas domes 2008.gada 30.aprīļa lēmumu Nr.9 2§ (lietas 10., 11.lapa). Gan prasītāja, gan /pers. C/ (uzvārds pēc laulības noslēgšanas –
/uzvārds/) arī šobrīd turpina dzīvot dzīvoklī un maksā par īri un komunālajiem pakalpojumiem, parādsaistību viņām nav (lietas 17.lapa).
Kā tas atzīts Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2017.gada 30.jūnija spriedumā lietā Nr. SKC-221/2017 īres līguma izbeigšanas un
īrnieka izlikšanas no dzīvojamām telpām (dzīvokļa) gadījumi ir reglamentēti tikai likumā, un šos gadījumus nevar papildināt ar vienošanos dzīvojamās
telpas īres līgumā, kaut arī tam piekrišanu, līgumu slēdzot, būtu devis īrnieks. Nav iespējama arī vienošanās par citu izlikšanas kārtību, jo tā notiek tikai
tiesas ceļā (R.Krauze. Par dzīvojamo telpu īri. Likums ar komentāriem. Ceturtais papildinātais izdevums. – Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2008,
129.lpp.).
Visi likumā „Par dzīvojamo telpu īri” paredzētie izlikšanas gadījumi, konkrēti no 28.1 līdz 28.6pantam, sasaistīti ar šā likuma 28.pantu, kas ir
imperatīva norma un noteic, ka dzīvojamās telpas īres līgumu pēc izīrētāja iniciatīvas var izbeigt tikai šajā likumā paredzētajos gadījumos. Ja īrnieks pēc
izīrētāja prasības neatbrīvo dzīvojamo telpu, viņu kopā ar ģimenes locekļiem var izlikt tiesas ceļā.
Tas nozīmē, ka dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšana, tostarp pirms līgumā noteiktā termiņa iestāšanās, pieļaujama vienīgi gadījumā, ja
tam ir likumīgs pamatojums saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 28.1 – 28.6pantu. Līdz ar to īres līgumā iekļautās vienošanās par citu līguma
izbeigšanas kārtību (īsāki termiņi, brīdinājuma neesamība u.c.) nav spēkā, jo likuma „Par dzīvojamo telpu īri” speciālās normas ir pavēlošas, un to
noteikumus nevar grozīt puses ar savu vienošanos.
Tiesību doktrīnā izteiktas atziņas, ka izīrētājs var paziņot par savu nodomu atkāpties no līguma otrai pusei vai celt prasību tiesā. Ja īrnieks
piekrīt izīrētāja argumentiem un prasījumiem, tad īre var izbeigties bez tiesas iejaukšanās. Turpretim, ja īrnieks nepiekrīt īres līguma izbeigšanai, izīrētāja
vienpusējs paziņojums neizbeidz līgumu, un ir nepieciešams tiesas spriedums. Dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu regulē likums „Par dzīvojamo telpu
īri”.
Tādējādi izīrētāja paziņojums par atkāpšanos no līguma (lietas 16.lapa) neizsauc līguma izbeigšanos, vien dod viņam tiesības prasīt līguma
atcelšanu tiesā.
Prasītāja ar izīrētāju dzīvojamās telpas īres līgumu noslēgusi rakstveidā, to parakstījuši abi līdzēji (izīrētājs un īrnieks) un Viļānu novada
pašvaldībai, pastāvot tiesīgi noslēgtam līgumam, nebija nekāda tiesiska pamata iejaukties šī līguma atcelšanā, turklāt atsaucoties uz šīs pašas pašvaldības
(lai arī cita sasaukuma deputātu) lēmumu, kurš viņiem, tāpat kā noslēgtā dzīvojamās telpas īres līguma pusēm, ir saistošs.
Viļānu novada pašvaldības 2017.gada 19.janvāra lēmums Nr.1 23§ (lietas 12.lapa) civiltiesiskā kārtībā nav atceļams un tam šajā gadījumā
arī nav izšķirošas nozīmes, jo tiesa vērtē faktus attiecībā par to, kādas attiecības starp pusēm ir pastāvējušas. Lai arī šajā tiesas procesā tiesa nevar atzīt
par spēkā neesošu pašvaldības lēmumu, jo tas ir administratīvās, nevis vispārējās jurisdikcijas tiesas kompetencē (lietas 18.-23.lapa), tomēr ir vērtējams
šī lēmuma pieņemšanas tiesiskums, kam, kā tas redzams no paša lēmuma (lietas 10.-12.lapa), nav pamatojuma.
Viļānu novada pašvaldība pieņemot jaunu lēmumu, turklāt pretēju tās iepriekšējam lēmumam (lietas 13.lapa), ir rīkojusies prettiesiski.
Analogi kā tas risināts likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 8.pantā, kas reglamentē dzīvojamās telpas īres līguma attiecības dzīvojamās mājas vai dzīvokļa
īpašnieka maiņas gadījumā, jaunajam īpašniekam (cita sasaukuma deputātiem) ir saistošs iepriekš noslēgtais dzīvojamās telpas īres līgums.
Judikatūrā un tiesību zinātnē atzīts, ka minētās tiesību normas mērķis ir aizsargāt īrnieka tiesības, mainoties dzīvojamās telpas (mājas)
īpašniekam (nemaz nerunājot par to pašu īpašnieku), jo tā uzliek pienākumu jaunajam īpašniekam ievērot un atzīt par saistošiem noslēgtos īres līgumus.
Tas ir vispārīgais princips attiecībā uz īres līgumu spēkā esamību gadījumos, ja notiek dzīvojamās mājas vai dzīvokļa īpašnieku maiņa, jo saskaņā ar
likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 1.pantu šis likums regulē tiesiskās attiecības, kuras izriet no dzīvojamās telpas īres līguma, kā arī tas atbilst Civillikuma
2112.panta piezīmei, ka sevišķi noteikumi par izīrējamām telpām atrodas likumā par telpu īri.
Nav šaubu, ka saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 8.pantu Viļānu novada pašvaldībai ir saistoši visi iepriekš noslēgtie dzīvojamās
telpas īres līgumi, tostarp apsaimniekotāja – sabiedrības ar ierobežotu atbildību „VIĻĀNU NAMSAIMNIEKS”, un prasītājas 2008.gada 30.maijā
noslēgtais īres līgums Nr.605 par dzīvojamās telpas Nr./adrese/ īri.
Pat pieņemot situāciju, ka dzīvojamās telpas īres līgums nebūtu bijis noslēgts, arī tad Viļānu novada pašvaldībai nebūtu bijis nekāda tiesiska
pamata pieņemt 2017.gada 19.janvāra lēmumu Nr.1 23§ (lietas 12.lapa), jo, pirmkārt, arī tādā gadījumā starp pusēm būtu pastāvējušas faktiskās īres
tiesiskās attiecības. Un proti, apsaimniekotājs visus šos gadus, kopš 2008.gada 30.maija, ir apsaimniekojis dzīvojamo telpu un sniedzis komunālos
pakalpojumus, prasītāja dzīvojamo telpu ir lietojusi, ir saņēmusi sniegtos komunālos pakalpojumus, ir maksājusi gan par īri, gan komunālajiem
pakalpojumiem, apsaimniekotājs šos maksājumus ir pieņēmis. Jau šis vien norāda uz īres tiesisko attiecību pastāvēšanu, jo saskaņā ar Civillikuma
1488.pantu 1.punktu, kad prasības tiesību uz darījuma pamata vispār un par tā izpildīšanu sevišķi likums dara atkarīgu no tā rakstiskās formas, tad, ja
rakstisks akts nav sastādīts, jāievēro sekojošais: darījumam ko izpildījušas abas puses, ir tādas pašas sekas, kādas tam būtu, ja tas būtu uzrakstīts, un to,
kas pēc tā jau dots vai izdarīts, nevar prasīt atpakaļ. Tas nozīmē, ka arī tādā gadījumā pašvaldībai būtu bijis jāatzīst īres tiesisko attiecību pastāvēšana, jo
konstatēti Civillikuma 1488.pantā minētie apstākļi un nosacījumi, t.i., ka īres līguma nosacījumus izpildījuši abi līdzēji. Izpildījums izpaužas parasti telpas
nodošanā īrniekam dzīvošanai, īres maksas maksāšanā un īres maksas pieņemšanā. Jau to vien konstatējot būtu pamats uzskatīt, ka īres līgums pastāv un
pat mutiska vienošanās no seku viedokļa pielīdzināma tam, kā tad, kad līgums būtu uzrakstīts.
Otrkārt, pats atbildētājs – Viļānu novada pašvaldība, 2017.gada 19.janvāra lēmumā Nr.1 19§ atzīstot, ka īrnieces ģimenes locekle /pers.
C/ dzīvoklī iemitināta likumīgi, arī viņu ir lēmis izlikt no dzīvojamās telpas, ignorējot likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 10.panta otrās daļas prasības, kas
nosaka, ka īrnieka ģimenes locekļiem ir tādas pašas tiesības un pienākumi kā īrniekam.
Tiesa uzskata, ka likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 28.1 – 28.6pantā norādītie apstākļi, kas būtu par pamatu prasītājas, kā īrnieces, un viņas
ģimenes locekļa dzīvojamās telpas lietošanas tiesību izbeigšanai un izlikšanai no tās bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, nav konstatēti. Proti, lietā nav
iesniegti ne pierādījumi, ka prasītāja bojā dzīvojamo telpu vai māju vai citādi pārkāpj dzīvojamās telpas lietošanas noteikumus, ne ka prasītāja ir parādā
īres maksu un maksu par pamatpakalpojumiem, ne ka tas nepieciešams sakarā ar dzīvojamās mājas nojaukšanu, vai mājas (dzīvojamās telpas) kapitālo
remontu, ne ka dzīvojamā telpa nepieciešama denacionalizētās vai likumīgajam īpašniekam atdotās dzīvojamās mājas īpašniekam (viņa mantiniekam), ne
arī sakarā ar dzīvojamās telpas nodošanu nelikumīgā apakšīrē vai nelikumīgu dzīvošanu tajā.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 33.panta otro daļu, 41.panta pirmo daļu, 34.panta pirmās daļas 4.punktu (likuma redakcijā, kas spēkā līdz
2018.gada 28.februārim), 39.panta pirmās daļas 5.punktu, 40.panta pirmo daļu no atbildētājiem par labu prasītājai vienādās daļās piedzenami lietā
samaksātie tiesas izdevumi, un proti: samaksātā valsts nodeva par prasību, kam nav mantiska rakstura vai kas nav jānovērtē, 71,14 euro apmērā un ar
lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 5,27 euro apmērā, kopā 76,41 euro, t.i., no katra atbildētāja attiecīgi 38,21 un 38,20 euro apmērā (lietas 8., 9.lapa).
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas 1.punkta „d” apakšpunktu, pirmo prim un otro daļu no atbildētājiem par labu
prasītājai vienādās daļās piedzenami ar lietas vešanu saistītie izdevumi – izdevumi advokāta palīdzības samaksai prasībās, kurām nav mantiska rakstura, –
faktiskajā apmērā, proti, 282 (40 + 242) euro apmērā, t.i., no katra atbildētāja 141 euro apmērā (lietas 41., 42.lapa), jo to apmērs nepārsniedz 2 850
euro.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu, taisot spriedumu, daļā par tiesāšanās izdevumu piedziņu, atbildētājiem nosakāms termiņš
sprieduma labprātīgai izpildei.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 187., 191., 193.pantu, tiesa
NOSPRIEDA
/pers. B/, personas kods /personas kods/, prasību pret Viļānu novada pašvaldību, reģistrācijas Nr.90009114114, un sabiedrību ar
ierobežotu atbildību „VIĻĀNU NAMSAIMNIEKS”, reģistrācijas Nr.52403003451, par īres līguma atzīšanu par spēkā esošu apmierināt.
Atzīt par spēkā esošu 2008.gada 30.maijā starp /pers. B/, personas kods /personas kods/, un sabiedrību ar ierobežotu atbildību
„VIĻĀNU NAMSAIMNIEKS”, reģistrācijas Nr.52403003451, noslēgto īres līgumu Nr.605 par dzīvojamās telpas Nr./adrese/ īri.
Piedzīt no Viļānu novada pašvaldības, reģistrācijas Nr.90009114114, par labu /pers. B/, personas kods /personas kods/, samaksāto tiesas
izdevumu daļu 38,21 (trīsdesmit astoņi euro 21 cents) euro apmērā un ar lietas vešanu saistīto izdevumu daļu 141 (viens simts četrdesmit viens) euro
apmērā, kopā 179,21 (viens simts septiņdesmit deviņi euro 21 cents) euro.
Piedzīt no sabiedrības ar ierobežotu atbildību „VIĻĀNU NAMSAIMNIEKS”, reģistrācijas Nr.52403003451, par labu /pers. B/,
personas kods /personas kods/, samaksāto tiesas izdevumu daļu 38,20 (trīsdesmit astoņi euro 20 centi) euro apmērā un ar lietas vešanu saistīto
izdevumu daļu 141 (viens simts četrdesmit viens) euro apmērā, kopā 179,20 (viens simts septiņdesmit deviņi euro 20 centi) euro.
Noteikt Viļānu novada pašvaldībai, reģistrācijas Nr.90009114114, un sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „VIĻĀNU
NAMSAIMNIEKS”, reģistrācijas Nr.52403003451, termiņu sprieduma, daļā par tiesāšanās izdevumu piedziņu, labprātīgai izpildei 10 dienas no
sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Spriedumu 20 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas – 2018.gada 24.maija, apelācijas kārtībā var pārsūdzēt Latgales apgabaltiesas
Civillietu tiesas kolēģijā, apelācijas sūdzību iesniedzot Rēzeknes tiesā.
Tiesnesis A.Jonikāns