Court convicts defendant for willful disobedience to police and orders fine plus breath test costs.
Sintesi Legislator
Generato dall'IAThe court found the defendant guilty of willful disobedience to a police officer's lawful order to stop. The defendant admitted guilt during the trial after being found drunk and resisting arrest. Consequently, the court imposed a €20 fine and ordered the defendant to reimburse the state for the breathalyzer test costs.
Regesto Legislator
Generato dall'IALatvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175. un 243.1. panti: The court may convict a person for willful disobedience to a law enforcement officer's lawful order and impose a fine when the violation is proven by evidence and the defendant admits guilt.
Parole chiave
Generato dall'IADisposizioni normative citate
Generato dall'IAGiurisprudenza citata
Generato dall'IADecisioni correlate
Generato dall'IATesto completo
Lietas arhīva Nr. 1-0521-18/13
ECLI:LV:RPPT:2018:1217.168052118.1.S
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
2018.gada 17.decembrī
Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa
tiesnese A. Buliņa
ar tiesas sēdes sekretāri L.Zemi
atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu par /pers.A/, personas kods /personas kods/, saukšanu pie administratīvās atbildības
par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu.
Apra k s t o š ā da ļ a
[1] 2018.gada 29.novembrī Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā saņemts Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes (turpmāk - VP RRP) Rīgas
Zemgales iecirkņa Kārtības policijas nodaļas vecākā inspektora P.Dmitrijeva 2018.gada 26.novembrī sastādītais administratīvā pārkāpuma protokols
Nr. PC 358800 un tam pievienotie administratīvās lietas materiāli par to, ka 2018.gada 26.novembrī, plkst.20:11, /adrese/, /pers.A/, atrodoties alkohola
reibuma stāvoklī (alkohols 2,23 promiles), nereaģēja uz pašvaldības policijas darbinieka pavēli nolikt koka gabalu. Aizturēšanas laikā izrādīja fizisku
pretošanos un agresiju.
Izdarītais administratīvais pārkāpums kvalificēts pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk tekstā– Latvijas APK) 175.panta par
ļaunprātīgu nepakļaušanos policijas darbinieka, pašvaldības policijas darbinieka, robežsarga vai zemessarga, kā arī karavīra likumīgajam rīkojumam vai
prasībai, kad viņi izpilda sabiedriskās kārtības sargāšanas vai dienesta pienākumus.
Sastādot protokolu /pers. A/ izskaidrotas viņa tiesības un pienākumi, kas paredzēti Latvijas APK 260.pantā, iepazīstināts ar protokola saturu un
izsniegts protokola eksemplārs, par ko /pers. A/ ir parakstījies administratīvā pārkāpuma protokolā PC 358800.
[2] /pers. A/ tiesas sēdē savu vainu atzina.
M o t īv u da ļa
[3] Pārbaudot un novērtējot lietas materiālus, atzīstams, ka /pers. A/ vaina administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, kas paredzēts Latvijas APK
175.pantā, pierādīta pilnībā ar lietas materiāliem to kopumā un savstarpējā saistībā turpmāk norādītu apsvērumu dēļ.
[4] Saskaņā ar Latvijas APK 243. 1 pantu pierādījumus konstatē ar tās personas paskaidrojumiem, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ar
personu liecībām, eksperta atzinumu, kompetentas institūcijas atzinumu, dokumentiem, kas satur ziņas par faktiem, rakstveidā vai citā formā,
elektroniskiem pierādījumiem un procesuālajās darbībās rakstveidā vai citā veidā nostiprinātām ziņām par faktiem.
[4.1] Administratīvais pārkāpums kvalificēts pēc Latvijas APK 175.panta par ļaunprātīgu nepakļaušanos policijas
darbinieka, pašvaldības policijas darbinieka, robežsarga vai zemessarga, kā arī karavīra likumīgajam rīkojumam vai
prasībai, kad viņi izpilda sabiedriskās kārtības sargāšanas vai dienesta pienākumus. Tātad, gadījumā, ja persona atsakās
pakļauties policijas darbinieka likumīgajai prasībai, tad ir pamats sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolu un saukt
personu pie administratīvās atbildības, kas paredzēta Latvijas APK 175. pantā.
Minētās tiesību normas dispozīcija ietver divus pamatnosacījumus, kuriem ir jābūt pierādītiem, lai personu varētu
saukt pie administratīvās atbildības saskaņā ar šo tiesību normu, proti, ir jākonstatē, vai kāds no minētajā tiesību normā
norādītajiem subjektiem, sabiedriskās kārtības vai dienesta pienākumu pildīšanas laikā, izteica personai likumīgu rīkojumu
vai prasību un, otrkārt, ka persona ļaunprātīgi atteicās pakļauties izteiktajam rīkojumam vai prasībai.
[4.2] Līdz ar to, lai konstatētu, vai /pers. A/ darbībās konstatējama Latvijas APK 175.panta paredzētā administratīvā
pārkāpuma sastāva objektīvā puse, jānoskaidro, vai policijas darbinieka prasības nosaukt personas datus bija likumīgas.
[5] Arī atbilstoši likuma “Par policiju” tvērumam nepieciešams noskaidrot, vai konkrētajā gadījumā policijas darbinieka
rīkojums vai prasība bijuši likumīgi. Likuma „Par policiju” 22.panta pirmo daļu policijas darbinieks ir valsts varas pārstāvis,
un likumīgās prasības un rīkojumi, ko viņš izvirzījis vai devis, pildot dienesta pienākumus, visām personām ir obligāti
jāizpilda. Nepakļaušanās policijas darbinieka likumīgajām prasībām ir sodāma. Saskaņā ar šā likuma 12.panta pirmās daļas
2.punktu, policijas darbiniekam ir tiesības pārbaudīt personām, kuras tiek turētas aizdomās par likumpārkāpumu izdarīšanu,
personību apliecinošos dokumentus. Atbilstoši minētā likuma 1.punktam, policijas darbiniekam ir tiesības prasīt, lai
personas pārtrauc likumpārkāpumus un citu rīcību, kura traucē policijas pilnvaru izpildi, kā arī pielietot pret
likumpārkāpējiem paredzētos piespiedu līdzekļus.
[5.1] Saskaņā ar likuma „Par policiju” 10.panta 1., 6. un 11.punktu policijas darbinieku pienākums ir nodrošināt kārtību
uz ceļiem, ielās, laukumos, parkos, sabiedriskā transporta līdzekļos, lidostās, ostās, stacijās un citās publiskās vietās, lai
garantētu personu un sabiedrības drošību, kā arī novērst un pārtraukt administratīvos pārkāpumus, noskaidrot vainīgos,
savas kompetences ietvaros sastādīt protokolus, izskatīt lietas par šiem pārkāpumiem, kā arī regulēt transportlīdzekļu un
gājēju kustību, veikt satiksmes un satiksmes līdzekļu uzraudzību.
No minētajām tiesību normām tiesa secina, ka policijas darbinieka prasības un rīkojumi, ko viņš izvirzījis vai devis,
pildot dienesta pienākumus, visām personām ir obligāti jāizpilda un par nepakļaušanos policijas darbinieka likumīgajām
prasībām ir paredzēta administratīvā atbildība Latvijas APK 175.pantā.
[6] Administratīvā pārkāpuma protokols Nr. PC 358800 2018.gada 26.novembrī sastādīts par to, ka 2018.gada
26.novembrī plkst.20:11 /adrese/, /pers. A/ ļaunprātīgi nepakļāvās policijas darbinieku likumīgām prasībām - atteicās
izpildīt policijas darbinieka pavēli nolikt koka gabalu un fiziski pretojās aizturēšanai (lietas 3.lapa).
[6.1] 2018.gada 26.novembra Rīgas pašvaldības policijas Zemgales pārvaldes inspektora AGriškalna ziņojumā norādīts, ka 2018.gada
26.novembrī, pildot dienesta pienākumus kopā ar inspektoru I.Eglīti, izmantojot operatīvo transportlīdzekli ar valsts reģistrācijas numuru JU 6157,
plkst.19:03 tika saņemts izsaukums par to, ka /adrese/, ir konflikts. Plkst. 19:25 policijas darbinieki ieradās adresē, kur uz vietas atradās cita policijas
ekipāža, kura paskaidroja, ka dzīvoklī atrodas vīrietis, kurš norādījis, ka dzīvoklī nelaidīs un nekāda palīdzība neesot nepieciešama, un ka atrodas
dzīvoklī viens. Devušies atpakaļ uz mašīnu. Pretī nāca vīrietis, kurš pasauca policijas darbiniekus un paskaidroja, ka viņš ir policijas izsaucējs, jo netiek
dzīvoklī. Kā vēlāk noskaidrojies, vīrietis bija /pers. E/. Sarunas laikā varēja just, ka no viņa izelpas ir jūtama alkoholam raksturīga smaka. Aizejot līdz
dzīvokļa durvīm, vīrietis ar aizslēgtām durvīm skaļi pateica, ka nevienu iekšā nelaidīs. Pēc tam policijas darbinieki atgriezušies ārā uz ielas, kur pie viņiem
pienāca sieviete (kā vēlāk noskaidrojās – /pers. F/), kura paskaidroja, ka izsaucējs /pers. E/ ir viņas mazdēls un viņa ir atbraukusi, jo sapratusi, ka viņas
dēlam /pers. A/ ir konflikts ar mazdēlu – /pers. A/ mazdēlu nelaiž dzīvoklī. Pārrunu laikā ar abām personām, policijas darbinieki ieteica abām personām
doties prom, lai neveicinātu konfliktu un atgriezties skaidrā prātā situācijas risināšanai. /pers. F/ pateica /pers. E/, lai dodas prom viņai līdzi pie viņas
pārnakšņot. /pers. E/ sākumā piekrita, bet pēc neilga laika teica, ka tomēr vēlas tikt dzīvoklī. /pers. F/ pieteicās parunāt ar savu dēlu /pers. A/. Devušies
uz dzīvokli, kur durvis tika atvērtas. /pers. F/ iegāja dzīvoklī un aizvēra durvis, kā arī pateica, lai pārējie dzīvoklī neiet. /pers. A/ bija uzbudinātā stāvoklī.
Pēc neilga laika policijas darbinieki izdzirdēja kā /pers. F/ iebļaujas. Sieviete izgāja no dzīvokļa un paziņoja, ka /pers. A/ viņai neklausa. Pēc brītiņa
policijas darbinieks ieraudzījis, ka sievietei no galvas sāk tecēt asinis. /pers. F/ paskaidroja, ka /pers. A/ viņai iesitis. Ņemot vērā minēto situāciju, uz
adresi tika izsaukta neatliekamā medicīniskā palīdzība. Policijas darbinieks kopā ar inspektoru K.Eglīti atvēra durvis un sauca, lai /pers. A/ nāk laukā,
pēc brīža parādījās vīrietis, turot rokās koka gabalu un teica, lai visi dodas prom, ka tūlīt visus nositīšot. K.Eglītis vairākkārt pavēlēja vīrietim koka gabalu
nolikt un nākt ārā, bet tas neklausīja un devās virsū policijas darbiniekiem. Tika pieņemts lēmums pielietojot fizisku spēku personu aizturēt. /pers. A/ tika
nogāzts zemē, kur vīrietis joprojām turpināja pretoties un izrādīt agresiju. Pret vīrieti tika pielietota TASER tiešā kontakta bez kasetes un uzlikti roku
dzelži, lai persona nenodara kaitējumu sev un apkārtējiem. Tika sastādīts personas aizturēšanas protokols. /pers. A/ plkst.20:59 tika nogādāts Rīgas
Zemgales iecirknī administratīvā pārkāpuma protokola sastādīšanai (lietas 13.-14.lapa).
[6.2] Protokolam pievienots /pers. A/ rakstveida paskaidrojums, kurā norāda, ka viņš 2018.gada 26.novembrī
plkst.20:11 atradies savā dzīvoklī /adrese A/. Līdz tam brīdim lietojis alkoholu (vīnu). Ar dēlu viņam nekādu attiecību
neesot, kāpēc tas izsauca policijas darbiniekus, /pers. A/ nezinot. Savu māti /pers. F/ sitis neesot. Policijas darbiniekiem nav
pakļāvies un izrādījis agresiju, jo bijis reibuma stāvoklī un viņam nav paticis tas, ka tie bija iegājuši viņa dzīvoklī bez
uzaicinājuma. Jūtas vainīgs un ir gatavs saņemt pelnīto sodu.
[7] Tiesai nav šaubu, ka Rīgas pašvaldības policijas Zemgales pārvaldes darbinieki pildīja savus dienesta pienākumus,
ierodoties /pers. A/ dzīvesvietā, saņemot izsaukumu no /pers. E/, jo to nepārprotami pierāda Rīgas pašvaldības policijas
Zemgales pārvaldes inspektora lietas materiālos esošā ziņojuma saturs. Tāpat no ziņojumā norādītajiem apstākļiem, tiesa
atzīst, ka policijas darbinieku darbības un prasības, pārtraukt likuma pārkāpumu un pārtraukt darbības, kas apdraudēja citu
personu veselību un dzīvību, pildot dienesta pienākumus, bija likumīgas un pamatotas.
[8] Tiesai nav pamata apšaubīt policijas darbinieka ziņojuma patiesumu. Lietas izskatīšanas laikā netika konstatēti pierādījumi, kas norādītu uz
policijas darbinieku ieinteresētību /pers. A/ apmelošanā, to, ka policijas darbinieki būtu neobjektīvi vai nekompetenti konkrētā administratīvā pārkāpuma
konstatēšanā.
[9] Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments savā 2006.gada 14.novembra spriedumā lietā Nr.SKA-
454/2006 atzina par pareizu viedokli, ka jebkurš policijas darbinieka rīkojums, ko viņš ir izdevis, pildot dienesta
pienākumus, atzīstams par visiem saistošu un sākotnēji ir jāizpilda (sk. Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu
departamenta 2006.gada 14.novembra sprieduma lietā Nr.SKA-454/2006 10.punktu) . Šis apgalvojums atbilst arī
likuma „Par policiju” 22.panta trešajai daļai, proti, ka policijas darbinieka prasības ir obligātas un rīcība ir saistoša jebkurai
personai, kamēr amatpersona, kas pilnvarota kontrolēt vai uzraudzīt viņa darbību, nebūs tās apturējusi vai atcēlusi.
[9.1] Ņemot vērā iepriekš norādīto, tiesa atzīst, ka norādītajos apstākļos policijas darbinieku K.Eglīša un R.Griškalna
darbības un prasības – nolikt koka gabalu, nomierināties, pārtraukt izrādīt agresiju un fizisku pretošanos - bija likumīgas un
pamatotas un /pers. A/ bija jāpakļaujas šīm likumīgajām policijas darbinieka prasībām, turklāt, /pers. A/ nebija fiziski
jāpretojas un jāmēģina uzbrukt policijas darbiniekiem.
[10] Tiesa norāda, ka tiesu praksē atzīts, ka vārds „ļaunprātīgi” apzīmē vainas formu Latvijas APK 175.pantā
paredzētā pārkāpuma izdarīšanā. Personas rīcība atzīstama par ļaunprātīgu Latvijas APK 175.panta izpratnē, ja persona
pārkāpumu izdarījusi ar nodomu (sk. Administratīvās apgabaltiesas 2005.gada 10.marta sprieduma lietā AA 609-05/8,
15.punktu, 2006.gada 21.janvāra sprieduma lietā AA 179-06/8 10.punktu).
[11] Pēc lietas materiālu pārbaudes, tiesai nerodas saprātīgas šaubas par to, ka /pers. A/ rīkojās ļaunprātīgi, kad
nepakļāvās policijas darbinieku likumīgajām prasībām.
[11.1] Rezumējot iepriekš minēto, tiesa secina, ka /pers. A/ 2018.gada 26.novembrī, plkst.20:11 ļaunprātīgi nepakļāvās
policijas darbinieku likumīgām prasībām, pildot dienesta pienākumus. Tāpat atzīstams, ka administratīvais pārkāpums
kvalificēts pareizi pēc Latvijas APK 175.panta.
[12] Latvijas APK 22.panta norādīts, ka administratīvais sods ir atbildības līdzeklis un tiek piemērots, lai personu,
kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, audzinātu likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā, kā arī lai
neizdarītu jaunus pārkāpumus. Savukārt, uzliekot sodu, saskaņā ar Latvijas APK kodeksa 32.pantu, tiek ņemts vērā izdarītā
pārkāpuma raksturs, pārkāpēja personība, viņa vainas pakāpe, mantiskais stāvoklis, atbildību mīkstinošie un pastiprinošie
apstākļi.
[13] Par Latvijas APK 175.pantā paredzētā pārkāpuma izdarīšanu paredzēts naudas sods līdz divsimt astoņdesmit euro vai piemēro administratīvo
arestu uz laiku līdz piecpadsmit diennaktīm.
Apstākļi, kas mīkstina atbildību par administratīvo pārkāpumu saskaņā ar Latvijas APK 33.pantu, netika konstatēti.
Saskaņā ar Latvijas APK 34.pantu par atbildību pastiprinošiem apstākļiem tiesa atzīst tos, ka pārkāpums izdarīts alkoholisko dzērienu iespaidā.
[14] Pie administratīvās atbildības saucamās personas personību raksturo tas, ka /pers. A/ savu dzīvesvietu deklarējis
/adrese/, iepriekš administratīvi sodīts vairākas reizes, sodi nav izciesti, ienākumu apmērs apmēram 400 euro mēnesī, ziņu
par apgādībā esošām personām nav (lietas 3., 7., 8.lapa).
Tiesa konstatē, ka lietas materiālos nav atrodami citi /pers. A/ personību raksturojoši dati.
Izvērtējot personību raksturojošus apstākļus kopsakarā ar administratīvā pārkāpuma raksturu un izdarīšanas apstākļiem, tiesa uzskata, ka /pers. A/
piemērojams naudas sods 20,00 euro apmērā.
Nosakot soda apmēru, tiesa ņem vērā administratīvā pārkāpuma raksturu un izdarīšanas apstākļus. Tiesa uzskata, ka piemērotais administratīvais
sods būs samērīgs par konkrēto pārkāpumu un netiks pazaudēta tā audzinošā un atturošā nozīme Latvijas APK 22.panta izpratnē, jo kā jau lēmumā
konstatēts administratīvā soda mērķis ir ne vien sodīt personu, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, bet arī, audzināt un preventīvi brīdināt par jaunu
pārkāpumu neizdarīšanu.
[15] Latvijas APK 274.pantā ietverts noteikums, ka lēmumā par administratīvā soda uzlikšanu, institūcija (amatpersona), pamatojoties uz
izdevumus apliecinošiem dokumentiem, nosaka ar alkohola koncentrācijas, narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaida konstatēšanai veiktajām
pārbaudēm saistīto izdevumu apmēru.
Saskaņā ar Latvijas APK 258.panta trešo daļu, persona, kurai uzlikts administratīvais sods, Ministru kabineta noteiktā kārtībā sedz izdevumus, kas
saistīti ar alkohola koncentrācijas, narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaida konstatēšanai veiktajām pārbaudēm un 2008.gada 2.jūnija Ministru
kabineta noteikumu Nr.394 14.punktā noteikts, ja izelpotajā gaisā konstatētā alkohola koncentrācija pārsniedz 0,5 promiles (ieskaitot), pārbaudes
izdevumus 15,65 euro apmērā sedz pārbaudāmā persona.
Protokolam pievienotas mēraparāta AlcoQuant 6020 A113135 izdrukas, kas ap liecina pārbaudes veikšanu 2018.gada 26.novembrī, kuras
rezultātā pārkāpēja izelpojamā gaisā konstatēta minimālā alkohola koncentrācija 2,23 promiles. Tādejādi, tiesa nosaka pārbaudes izdevumu apmēru
15,65 euro, kas pārkāpējam jāatlīdzina pārbaudes veicējam.
R e zo l ut ī v ā da ļ a
Ņemot vērā minēto un saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.6., 289.7pantu, 289.13 pantu un 289.15 pantu tiesa
no s pri e da :
/pers. A/, personas kods /personas kods/, atzīt par vainīgu Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.pantā paredzētā administratīvā
pārkāpuma izdarīšanā un piemērot viņam naudas sodu 20,00 euro (divdesmit euro 00 centi) apmērā.
Naudas sods jānomaksā 30 dienu laikā no dienas, kad saņemts lēmums par naudas soda uzlikšanu. Maksājuma rekvizīti: Saņēmējs: Valsts kase,
NMR 90000050138, konts LV34TREL1060191011100; Saņēmējbanka: Valsts kase, kods TREL LV22; maksājuma mērķis: naudas sods
Pārdaugavas tiesai, lieta Nr.168052118. Izdarītā maksājuma apliecinošā dokumenta oriģināls nekavējoties iesniedzams tiesas kancelejā Rīgā,
Daugavgrīvas ielā 58, 109.kabinetā.
Ja spriedums netiek izpildīts labprātīgās izpildes termiņā, nodot spriedumu zvērinātam tiesu izpildītājam piespiedu izpildei.
Uzlikt par pienākumu /pers. A/, personas kods /personas kods/, segt izdevumus, kas saistīti ar alkohola ietekmes noteikšanai veikto pārbaudi
15,65 euro (piecpadsmit euro 65 centi).
Izdevumi, kas saistīti ar alkohola koncentrācijas konstatēšanai veikto pārbaudi 15,65 euro (piecpadsmit euro 65 centi), /pers. A/ jāsamaksā 30
dienu laikā no sprieduma stāšanās spēkā:
Saņēmējs: Valsts policija
Reģistrācijas Nr. 90000099040
Banka: Valsts kase
Bankas kods: TRELLLV22
Konta Nr.LV96TREL2140091033000
Maksājuma mērķis: pārbaudes izdevumi (protokols Nr. PC358800).
Spriedumu var pārsūdzēt 10 (desmit) darba dienu laikā Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģijā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas
Pārdaugavas tiesā.
Pilna sprieduma sastādīšanas diena – 2018.gada 17.decembris.
Tiesnese A. Buliņa