Legislator Giurisprudenza & Legislazione
C27200712 / CA-0084-19 ECLI:LV:RAT:2019:0222.C27200712.4.S Generato dall'IA

Union's collective agreement breach claim dismissed; union ordered to pay 1500 euros legal costs.

Numero d'incarto C27200712 / CA-0084-19
Autorità giudiziaria
Giurisdizione Lettonia (LV)
Data della decisione
Esito del giudizio Respinto (Dismissed)

Sintesi Legislator

Generato dall'IA

The Regional Court dismissed the union's claim against Lattelecom for breach of the collective agreement regarding pension fund representation. The union argued that the employer unilaterally violated a ten-year practice by appointing union representatives, while the employer contended the appointment was lawful. The court ruled that the union's status as a weaker party and the public interest in protecting workers' rights justified the dismissal despite the employer's legal position. Consequently, the union was ordered to pay 1500 euros in legal costs incurred by the employer.

Regesto Legislator

Generato dall'IA

Civil Process Law Art. 8, 44, 97, 187, 189-193, 199, 204.1; The court may dismiss a union's claim for breach of collective agreement and order the union to pay legal costs if the union represents the weaker party and the claim serves the public interest in protecting workers' rights.

Parole chiave

Generato dall'IA
collective agreement breach trade union status legal costs allocation weaker party doctrine public interest protection pension fund representation labor dispute procedure diritti di previdenza professionale

Disposizioni normative citate

Generato dall'IA
Civil Procedure Law Art. 8
Civil Procedure Law Art. 44
Civil Procedure Law Art. 97
Civil Procedure Law Art. 187
Civil Procedure Law Art. 189
Civil Procedure Law Art. 190
Civil Procedure Law Art. 191
Civil Procedure Law Art. 192
Civil Procedure Law Art. 193
Civil Procedure Law Art. 199
Civil Procedure Law Art. 204.1
Civil Procedure Law Art. 426
Civil Procedure Law Art. 430
Civil Procedure Law Art. 432
Civil Procedure Law Art. 434

Giurisprudenza citata

Generato dall'IA
Generato dall'IA

Ti chiedi come si applica questa sentenza alla tua fattispecie?

Analizza questa decisione insieme alla legislazione federale e cantonale, ai commentari e alla giurisprudenza successiva in Legislator AI.

Apri in Legislator →

Testo completo

Lietas arhīva Nr. CA-0084-19/20

ECLI:LV:RAT:2019:0222.C27200712.4.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2019.gada 22.februārī

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija šādā sastāvā

tiesas sēdes priekšsēdētāja tiesnese L.Pliča

tiesneses D.Jansone un A.Veita

ar sekretāru J.Vītoliņu

piedaloties zvērinātam advokātam M.Loginam

izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrības prasībā pret Sabiedrību ar ierobežotu atbildību ,,Lattelecom” par

koplīguma izpildi sakarā ar Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrības apelācijas sūdzību par Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas 2012.gada 28.decembra

spriedumu.

Aprakstošā daļa

Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrība un darba devēji (Lattelecom grupas uzņēmumi – Sabiedrība ar ierobežotu atbildību ,,Lattelecom”

(turpmāk – SIA ,,Lattelecom”), SIA ,,Citrus Solutions”, SIA ,,Lattelecom BPO”, SIA ,,Lattelecom BPO Baltic”, SIA ,,Lattelecom Technology” un

SIA ,,Baltijas Datoru Akadēmija”) noslēguši koplīgumu, kura 109.punktā (atbilstoši 2011.gada 21.septembra grozījumiem Nr.5) noteikts, ka darbinieku

pārstāvjus darbam pensiju fonda pārvaldes institūcijās (valdē un pensiju plāna/u komitejā) nominē arodbiedrība.

2012.gada 10.augustā prasītāja Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrība (turpmāk - Arodbiedrība) cēlusi tiesā prasību pret atbildētāju SIA

,,Lattelecom” par koplīguma 109.punkta izpildi. Prasības pieteikumā norādīti šādi apstākļi:

2012.gada 22.jūnijā Arodbiedrība, pamatojoties uz koplīguma 3.pielikuma 9.punktu, nosūtīja SIA ,,Lattelecom” valdes priekšsēdētājam

iesniegumu par kolektīvā strīda izšķiršanu sakarā ar to, ka atbildētāja ir pārkāpusi koplīguma 109.punktu, nominējot valdes locekļus darbam AS

,,Pirmais slēgtais pensiju fonds” (turpmāk – Pensiju Fonds), neņemot vērā Arodbiedrības izvirzīto darbinieku pārstāvi.

Tika izveidota izlīgšanas komisija un 2012.gada 11.jūlijā notika izlīgšanas komisijas sēde, bet par jautājumu, kas skar koplīguma 109.punkta izpildi,

domstarpības netika atrisinātas. Tā kā kolektīvais strīds netika pilnībā atrisināts izlīgšanas komisijā, Arodbiedrība darba strīdu likumā un koplīgumā

noteiktajā termiņā iesniegusi šo prasību.

Arodbiedrība uzskata, ka atbildētāja ir rīkojusies prettiesiski, vienpusējā kārtā atkāpjoties no koplīguma 109.punkta. Atbildētāja nav pamatojusi,

kāpēc mainīta 10 gadus ilgā pastāvošā stabilā prakse.

Koplīgums ir viens no specifiskajiem darba tiesību avotiem un atspoguļo uzņēmuma līmenī tiešo darba tiesību mērķi: aizsargāt darbiniekus, kuri ir

personiski un ekonomiski atkarīgi no darba devēja, no iespējamām nelabvēlīgām sekām, ko var izraisīt minētā personiskā un ekonomiskā atkarība no

darba devēja. Tādējādi nav pieļaujama darba devēja rīcība, kas vērsta uz vienpusēju koplīguma normu satura grozīšanu vai pat atkāpšanos no

koplīguma. Koplīguma neievērošana ir klaji pretrunā ar Starptautiskās Darba organizācijas konvencijām Nr.87 un 98, Latvijas Republikas Satversmes

108.pantu, Darba likuma 17. un 20.pantu, kā arī noslēgto līgumu starp atbildētāju un Arodbiedrību.

Koplīguma 109.punkts saturiski ietver to, ka AS ,,Pirmais slēgtais pensiju fonds (turpmāk arī – Pensiju fonds) valdē jābūt Arodbiedrības

pārstāvim. Šo kārtību atbildētāja ievēroja līdz 2012.gada 24.maija pensiju Fonda akcionāru sapulcei, kad darba devēja, pārkāpjot koplīguma

109.punktu, neņēma vērā Arodbiedrības 2012.gada 10.aprīļa valdes sēdē nominēto pārstāvi darbam Pensijas Fonda valdē, tādēļ jaunās valdes sastāvā

nav darbinieku pārstāvja – arodbiedrības nominētā pārstāvja. Arodbiedrības nominācija ir saistoša un tai ir ne vien koplīguma juridiskais spēks, bet arī

ieradumu tiesību spēks, jo tā nešaubīgi pildīta vairāk kā 10 gadus. 2011.gada 26.aprīlī Arodbiedrība saņēma atbildētājas vēstuli ,,Par AS ,,Pirmais

Slēgtais Pensiju Fonds” akciju atsavināšanu. Arodbiedrības viedoklis ir tāds, ka pēc minēto akciju atsavināšanas darbinieki – pensiju fonda dalībnieki

varētu izjust Pensiju Fonda apsaimniekošanas izmaksu pieaugumu.

Arodbiedrība šī jautājuma atrisināšanai sociālā dialoga ietvaros vērsusies visās sakaru nozares pārvaldes un darba tiesisko attiecību uzraudzības

institūcijās, bet jautājums sociālā dialoga ietvaros nav atrisināts. Izveidotajā izlīgšanas komisijā atbildētāja nepaskaidroja, kāpēc nav izpildīts spēkā esošā

koplīguma 109.punkts.

Tādējādi, lai atjaunotu tiesiskumu un parakstītās vienošanās izpildi, prasītāja ir spiesta celt tiesā prasību par pienākuma uzlikšanu SIA ,,Lattelecom”

izpildīt koplīguma 109.punktu.

Ievērojot minēto un pamatojoties uz Darba strīdu likuma 12.panta pirmo daļu, Starptautiskās Darba organizācijas konvencijām Nr.87 un Nr.98,

Satversmes 108.pantu un Darba likuma 17.pantu, prasībā Arodbiedrība lūdz uzlikt par pienākumu atbildētājai pilnā apmērā izpildīt koplīguma

109.punktu, tādējādi nepieļaujot vienpusēju atkāpšanos no koplīguma normām.

Ar Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas 2012.gada 28.decembra spriedumu prasība noraidīta.

Tiesa konstatēja, ka lietā nav strīda par to, ka 2012.gada 10.aprīļa Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrības valdes sēdē tika nolemts saskaņā ar

SIA ,,Lattelecom” koplīguma 109.panta noteikumiem nominēt AS ,,Pirmais slēgtais pensiju fonds” valdes sastāvam kā SIA ,,Lattelecom” grupas

uzņēmumu darbinieku pārstāvi Arodbiedrības prezidenti /pers. M/, apstiprinot viņas pilnvaras uz nākamo termiņu.

No AS „Pirmais slēgtais pensiju fonds” 2012.gada 24.maija ārkārtas akcionāru sapulces protokola Nr.24 tiesa konstatēja, ka akcionāru sapulcē

uz trīs gadiem ievēlēta sabiedrības valde šādā sastāvā : /pers. N/, /pers. O/, /pers. P/, /pers. R/ un /pers. S/. Minētais lēmums pieņemts vienbalsīgi ar 54

balsīm „par”. No minētā protokola tiesa konstatēja, ka ievēlēšanai Pensiju fonda valdē uz pilnvaru termiņu no 2012.gada 25.maija līdz 2015.gada

24.maijam bija nominēti: /pers. N/, /pers. O/, /pers. P/, /pers. R/, /pers. S/ un /pers. M/.

Tiesa atzina par nepamatotu Arodbiedrības viedokli, ka, neievēlot /pers. M/Pensiju fonda valdē, atbildētāja nav ievērojusi Koplīguma 109.punkta

prasības, jo nodibināts, ka Koplīguma 109.punkta izrietošās kandidāta nominācijas (izvirzīšanas) tiesības ir ievērotas un izpildītas, savukārt, izvirzītā

nominācija automātiski nenozīmē nominētā kandidāta (konkrēti /pers. M/) ievēlēšanu Pensiju fonda izpildinstitūcijā.

Tiesa secināja, ka ar lietas materiāliem apstiprinās, ka atbildētāja 2012.gada 22.maijā iesniedza Pensiju Fondam to kandidātu sarakstu, kuri

nominēti (izvirzīti) apstiprināšanai Pensiju Fonda valdē. Tiesa konstatēja, ka cita starpā vēstulē norādīts, ka saskaņā ar Arodbiedrības valdes sēdes

protokolu Nr.16 (10.04.2012.) Pensiju fonda valdes amatam nākamajā periodā nominēta LSAB prezidente /pers. M/.

Līdz ar to tiesa atzina par nepamatotu Arodbiedrības norādi, ka arodbiedrības nominācija no darba devēja puses netika ņemta vērā, jo šāds

apgalvojums ir pretrunā lietas materiāliem.

Tiesa atzina, ka koplīgums neregulē Pensiju Fonda valdes ievēlēšanu, un atbilstoši Komerclikuma noteikumiem valdes locekļus ievēlē akciju

sabiedrības akcionāru sapulce, turklāt Komerclikums neparedz nekādus ierobežojumus akcionāriem pēc saviem ieskatiem atbalstīt vienu vai citu no

nominētajiem valdes locekļu kandidātiem. Tiesa atzina, ka attiecībā uz akcionāru balsojumu nevar tikt attiecinātas un piemērotas ,,ieraduma tiesības”,

tādējādi atņemot akcionāriem tiesības balsot pēc savas pārliecības.

Tiesa norādīja, ka, lai panāktu kandidāta ievēlēšanu valdē, nepieciešams abu akcionāru lēmums, un no 2012.gada 24.maija AS „Pirmais slēgtais

pensiju fonds” ārkārtas akcionāru sapulces protokola Nr. 24 izriet, ka lēmums par piecu valdes locekļu ievēlēšanu Pensiju fonda valdē pieņemts

vienbalsīgi, balsojot ar 54 balsīm „par”, turklāt minētais akcionāru sapulces lēmums nav pārsūdzēts un ir stājies spēkā, izdarot attiecīgus ierakstus

Komercreģistrā.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzina, ka atbildētāja nav pārkāpusi un ir pildījusi koplīguma 109.punktu, informējot Pensiju Fondu par Arodbiedrības

nominēto kandidātu darbam valdē nākamajā periodā, taču prasītājas nominētā pārstāvja neievēlēšana valdē notika saskaņā ar Komerclikuma normām,

akcionāriem izmantojot savas balsstiesības, ko nevar uzskatīt par koplīguma pārkāpumu, jo koplīgumā nav noteikts, ka par Arodbiedrības izvirzīto valdes

pārstāvi akcionāru balsojums nenotiek.

Līdz ar to tiesa atzina, ka Arodbiedrības prasība par pienākuma uzlikšanu atbildētājai izpildīt koplīguma 109.punktu ir noraidāma.

Arodbiedrība iesniegusi apelācijas sūdzību, pārsūdzot Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas 2012.gada 28.decembra spriedumu pilnā apjomā.

Apelācijas sūdzībā norādīti šādi argumenti:

Koplīguma 109.punkta norma saturiski ietver to, ka Pensiju Fondā jābūt arodbiedrības pārstāvim, kurš piedalās stratēģisku lēmumu pieņemšanā

attiecībā uz darbinieku garantijām saistībā ar 3.pensiju līmeni. SIA ,,Lattelecom” godprātīgi ievēroja koplīguma 109.punktu desmit gadus līdz 2012.gada

24.maija Pensiju Fonda akcionāru sapulcei, kuras laikā Arodbiedrības nominācija netika ņemta vērā.

Nav pieļaujama darba devēja rīcība, kas vērsta uz vienpusēju koplīguma normu satura grozīšanu vai pat atkāpšanos no koplīguma. Koplīguma

109.punktā vārds ,,kandidāts” neeksistē un tā ieviešana groza koplīguma 109.punkta saturu par sliktu darbiniekiem, jo darbinieku pārstāvja klātbūtne

Pensiju Fonda valdē no obligātas tiek pārvērsta par darba devēja izvēles tiesību, kas ir pretrunā ar šāda slēgtā tipa pensiju fonda pārvaldības caurspīdību

un darbinieku interešu aizsardzību. Šobrīd Pensiju Fonda valdē ir tikai atbildētāja pārstāvji, bet arodbiedrības pārstāvja nav. Tāpēc nepieļaujama ir

pirmās instances tiesas neuzmanība attiecībā uz koplīguma 109.punkta saturu, atkārtojot koplīguma tekstā neesošu vārdu ,,kandidāts” sprieduma motīvu

daļā.

Koplīguma neievērošana un satura vienpusēja grozīšana ir klaji pretrunā Starptautiskās Darba organizācijas konvencijām Nr.87 un 98, Satversmes

108.pantam, Darba likuma 17. un 20.pantam, Civillikuma 1588.pantam, kā arī noslēgtajam koplīgumam starp SIA Lattelecom group un Arodbiedrību,

turklāt 51% kapitāla daļa no SIA Lattelecom uzņēmuma pieder Latvijas valstij. Tāpēc nepieļaujama ir pirmās instances tiesas piezīme, ka nav saprotams,

kādā veidā atbildētāja ir pārkāpusi Starptautisko darba organizācijas konvenciju, Satversmes 98.pantu un Darba likuma 17. un 20.pantu. Tādējādi

pirmās instances tiesa nepamatoti ignorējusi koplīguma vērtību un nozīmi darbinieku aizsardzībā.

Prasītājas ieskatā pirmās instances tiesa nav ņēmusi vērā jautājuma būtisko nozīmi sociālās apdrošināšanas un darbinieku labklājības aizsardzības

jomā ar koplīgumu, koncentrējoties uz šauriem un blakus stāvošiem komerctiesiskiem jautājumiem par Pensiju Fonda akcionāru tiesībām un pilnvarām,

nav ņēmusi vērā Pensiju Fonda izveides mērķi, kas ir darbinieku labklājības celšana, un šāda sprieduma iespējamās sekas.

Prasītāja uzskata, ka pirmās instances tiesas spriedums ir nepareizs un lūdz to atcelt pilnībā, jo nav izskatīta prasība ar lietu sociālu nozīmi darba

ņēmējiem pēc būtības, bet tikai analizēti blakus esoši jautājumi par akcionāru tiesībām, pamatojoties uz koplīguma 109.punktā neesoša vārda –

kandidāts.

Atbildētāja iesniegusi paskaidrojumus par prasību. Norāda, ka apelācijas sūdzību uzskata par nepamatotu, jo SIA ,,Lattelecom” atbilstoši

koplīguma 109.punktam ir ievērojusi nominācijas tiesības, iesniedzot Arodbiedrības izvirzītā valdes locekļa nomināciju Pensiju Fonda akcionāriem. Starp

pusēm pastāvošo strīdu ir izvērtējusi Valsts darba inspekcija, un pārkāpumi atbildētājas rīcībā nav konstatēti.

Atbildētāja paskaidrojumos sniedz informāciju par Pensiju Fonda darbību un norāda, ka, ievērojot Pensiju fonda kā slēgta pensiju fonda darbības

specifiku, konkrētā strīda ietvaros netiek aizskartas prasītājas kā Lattelecom grupas darbinieku pārstāvja tiesības un intereses.

Atbildētāja norāda, ka, sākot ar 2012.gada 1.janvāri, pamatojoties uz 2011.gada 21.septembra koplīguma grozījumiem Nr.5, iemaksas Pensiju

Fondā ir viens no koplīguma labumiem, ko darbinieki var izvēlēties. Tādējādi Pensiju Fonda valde neietekmē darba devēja veikto iemaksu apmēru par

labu darbiniekiem – pensiju plāna dalībniekiem. Iemaksu veikšanas nosacījumi un apmērs ir koplīguma sarunās un par to vienojas Lattelecom grupas

koplīgumā. Šādi Arodbiedrība kā darbinieku pārstāvis var realizēt un praksē realizē Starptautiskās Darba organizācijas konvencijās Nr.87 un 98,

Satversmes 108.pantā, Darba likuma 17.pantā noteiktās darbinieku pārstāvju tiesības, risinot jautājumus par iemaksām sarunu ietvaros. 2013.gadā

iemaksas Pensiju Fondā kā darba devēja piedāvātu sociālo labumu izvēlējusies tikai piektā daļa no darbiniekiem, tādēļ darbs Pensiju Fonda valdē nav

uzskatāms par arodbiedrības funkciju izpildi.

Atbildētāja atkārtoti norāda, ka ir izpildījusi koplīguma 109.punkta prasības un arodbiedrības pārstāvja nominācijas tiesības ir ievērotas, atbildētājai

iesniedzot Arodbiedrības izvirzītā valdes locekļa amata kandidāta nomināciju. Tiesības nominēt personu noteiktā amatā atbilstoši jēdziena ,,nominēt”

skaidrojumam ietver kandidāta nominēšanu, nevis – nominētās personas automātisku iecelšanu konkrētajā amatā. Atbildētāja norāda, ka akcionāru

kopsapulces norisi un lēmumus iespējams apstrīdēt Komerclikumā noteiktajā kārtībā. Tādējādi grozīt akcionāru lēmumu par valdes ievēlēšanu var tikai

un vienīgi akcionāru sapulcē.

Atbildētāja norāda, ka Arodbiedrība prasību ir cēlusi tikai pret vienu no koplīguma pusēm – SIA ,,Lattelecom”, bet nav cēlusi pret citiem

Lattelecom grupas uzņēmumiem, un pret SIA ,,BPO Baltic”, kurai arī koplīgums ir saistošs. Atbildētāja uzskata, ka Arodbiedrības prasījums ir neprecīzs

un prasības apmierināšanas gadījumā spriedums nebūtu izpildāms.

Pamatojoties uz iepriekš minēto, atbildētāja lūdz noraidīt apelācijas sūdzību.

Ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2013.gada 19.jūnija spriedumu prasība noraidīta.

Minētais spriedums pārsūdzēts kasācijas kārtībā un ar Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2015.gada 28.aprīļa

spriedumu Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2013.gada 19.jūnija spriedumu atcelts un lieta nodota jaunai izskatīšanai apelācijas instances

tiesā.

Ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2015.gada 12.oktobra spriedumu prasība apmierināta.

Spriedums pārsūdzēts kasācijas kārtībā un ar Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2017.gada 7.decembra spriedumu

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2015.gada 12.oktobra spriedums atcelts un lieta nodota jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesai.

Tiesas sēdē Arodbiedrības pārstāve /pers. AB/ prasību un apelācijas sūdzību uzturēja uz tajā norādītajiem pamatiem. Papildus paskaidroja, ka

Koplīguma 109.punkts ir tulkojams par labu darbiniekiem un noraidāms ir atbildētājas arguments par ekskluzīvu akcionāru sapulces kompetenci, jo

konkrētajā gadījumā pastāv kolektīvs darba strīds, ko regulē Darba likums un Darba strīdu likums, nevis Komerclikums. Koplīguma dalībnieki sākotnēji

bija Arodbiedrība un atbildētāja, tā kā notikusi korporatīvā transformācija - Lattelecom grupas uzņēmumi. Tādēļ uzskatāms, ka prasība celta pret

Lattelecom grupas uzņēmumiem. Koplīgums sākotnēji slēgts, lai uzlabotu darbinieku tiesisko stāvokli, palielinātu garantijas, piemēram, izveidojot Pensiju

Fondu. Pensiju Fonds ir ne tikai Lattelecom grupai, bet vēl 8 citiem akcionāriem. Atbildētāja ar Koplīguma 109.punktu bija uzņēmusies ņemt vērā

Arodbiedrības nominējumu un iecelt šo pārstāvi darbam Pensiju Fonda valdē. Atbildētāja ir mainījusi šo 10 gadus pastāvējušo Koplīguma 109.punkta

interpretāciju un atbilstošo praksi, kas nozīmēja Arodbiedrības pārstāvja izvirzīšanu un ievēlēšanu Pensiju Fonda valdē. Atbildētājai ir nozīmīga loma

Pensiju Fonda valdē, jo atbildētājai ir iespēja nominēt divu locekļu kandidatūras un vienoties ar AS ,,Latvenergo” par vēl vienu kandidātu. Sākotnēji

Pensiju Fonda valdē bija 7 locekļi un 2 no tiem darbinieku pārstāvji, vēlāk pieņemts lēmums par valdes samazināšanu, bet no 5 locekļiem viens bija

darbinieku pārstāvis, taču šobrīd Arodbiedrības pārstāvis Pensiju Fonda valdē nav. Arodbiedrība darbojas Pensiju plāna komitejā, bet ne pārvaldē.

Atbildētājai bija jānodrošina kandidāts no Arodbiedrības valdē, to ievēlot. Atbildētājai kā pirmajam šī fonda akcionāram bija jāpilda saistības attiecībā uz

darbinieku pārstāvja nominēšanu un iecelšanu fonda valdē.

Atbildētājas pilnvarotais pārstāvis zvērināts advokāts Māris Logins prasību un apelācijas sūdzību neatzina. Lūdza ņemt vērā 2015.gada

19.novembrī lietā iesniegtajā kasācijas sūdzībā norādītos argumentus. Papildus paskaidroja, ka no Koplīguma 109.panta neizriet atbildētājas pienākums

nodrošināt, ka Arodbiedrības pārstāvis tiek ievēlēts citas akciju sabiedrības valdē. Šāda saistība nevar būt spēkā, jo nav izpildāma. Tiesība lemt par

privātas akciju sabiedrības valdes sastāvu ir šīs akciju sabiedrības akcionāriem. Valdes loceklis ir uzticības amats, to ievēlē. Līdz ar to nav iespējams

piespiedu kārtā nodrošināt personas dalību valdē. Darbinieku pārstāvja dalība Pensiju Fonda valdē nav noteikta ar normatīvo aktu, turklāt saskaņā ar

likumu tieši Pensiju plāna komiteja ir pensiju plāna kontroles institūcija. Pensiju Fonda akcionāri ir 11 patstāvīgas juridiskas personas, un atbildētājai tajā

ir 42%. Līdz ar to atbildētāja nevar nodrošināt pārstāvja ievēlēšanu valdē, jo valdes loceklim ir jāsaņem vairākuma akcionāru atbalsts. Pensiju Fonds nav

pievienojies Koplīgumam. No Koplīguma 109.punkta izrietošā kārtība nav mainīta. Arodbiedrības pārstāvis ir nominēts, ir virzīts ievēlēšanai Pensiju

Fonda valdē, bet nav saņēmis akciju sabiedrības akcionāru atbalstu.

Motīvu daļa

Civillietu tiesas kolēģija, noklausījusies lietas dalībnieku paskaidrojumus, pārbaudījusi lietas materiālus un iepazinusies ar rakstveida pierādījumiem,

apsvērusi apelācijas sūdzības motīvus, novērtējusi to kopumā, atzīst, ka prasība ir noraidāma kā nepamatota, līdz ar to arī apelācijas sūdzība par Rīgas

pilsētas Centra rajona tiesas 2012.gada 28.decembra spriedumu ir nepamatota.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 426.panta pirmo daļu un 430.panta trešo daļu apelācijas instances tiesa izskata lietu pēc būtības sakarā ar

apelācijas sūdzību tādā apjomā, kā lūgts šajā sūdzībā, un nepārbauda pirmās instances tiesas konstatētos faktus, ja tie nav apstrīdēti apelācijas sūdzībā.

Prasītāja ir pārsūdzējusi pirmās instances spriedumu pilnībā, līdz ar to apelācijas instances tiesa skata prasību pēc būtības.

Lietā nepastāv strīds par faktiem, ka :

1 . Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrība un darba devēji – SIA ,,Lattelecom”, SIA ,,Citrus Solutions”, SIA ,,Lattelecom BPO”,

SIA ,,Lattelecom BPO Baltic”, SIA ,,Lattelecom Technology” un SIA ,,Baltijas Datoru Akadēmija” (Lattelecom grupas uzņēmumi) ir noslēguši

koplīgumu, kura 109.punktā (atbilstoši 2011.gada 21.septembra grozījumiem Nr.5) noteikts, ka darbinieku pārstāvjus darbam pensiju fonda pārvaldes

institūcijās (Valdē un pensiju plāna/u komitejā) nominē Arodbiedrība.

2. Starp SIA „Lattelekom”, SIA „Lattelekom Sakaru Sistēmas” un VAS „Latvenergo” 2001.gada 18.decembrī noslēgts Pensiju fonda akcionāru

līgums, kura 3.4.1.punkts noteica, ka Pensiju fonda izpildinstitūcija – valde Pensiju fonda akcionāru pilnsapulcē tiks apstiprināta balstoties uz šādiem

principiem: 1) trīs valdes locekļu (t.sk. valdes priekšsēdētāja) kandidatūras apstiprināšanai nominē Lattelekom (Pensiju fonda dibinātājs); 2) divu valdes

locekļu kandidatūras apstiprināšanai nominē Lattelekom darbinieki – Pensiju fonda pensiju plāna dalībnieki, saskaņā ar kārtību, kādu noteicis

Lattelekom; 3) viena valdes locekļa kandidatūru apstiprināšanai nominē Latvenergo; 4) viena valdes locekļa kandidatūru apstiprināšanai iesaka

Latvenergo darbinieki – Pensiju fonda pensiju plāna dalībnieki, saskaņā ar kārtību, kādu noteicis Latvenergo, tādējādi pielīgstot, ka Pensiju fonda valdes

locekļu kopējais skaits ir septiņi.

3. Ar AS „Pirmais Slēgtais Pensiju Fonds” akcionāru līguma 2012.gada 16.maija grozījumiem Nr.1 iepriekš līguma 3.4.1.punktā noteiktais 7

valdes locekļu skaits grozīts, nosakot, ka valdi veido 5 locekļi: divus valdes locekļus apstiprināšanai Pensiju fonda akcionāru sapulcei nominē Lattelecom,

bet divus - Latvenergo; vienu valdes locekli, kas vienlaikus pilda Pensiju fonda izpilddirektora pienākumus, apstiprināšanai Pensiju fonda akcionāru

sapulcei puses nominē kopīgi Lattelecom un Latvenergo; valdes priekšsēdētāju Pensiju fonda akcionāru sapulce ievēl no Lattelecom nominēto valdes

locekļu vidus. Minētos līguma grozījumus parakstījuši 10 akcionāri: SIA „Lattelecom”, SIA „Lattelecom BPO”, SIA „Lattelecom Technology”, SIA

„Citrus Solutions”, SIA „Baltijas Datoru akadēmija”, SIA „BPO Baltic”, VAS „Latvenergo” AS „Sadales tīkls”, AS „ Latvijas elektriskie tīkli”, AS

„Augstsprieguma tīkls”.

Arodbiedrība tiesā celtajā prasībā lūgusi “Uzlikt par pienākumu SIA “Lattelecom” pilnā apmērā izpildīt koplīguma 109.punktu, tādējādi nepieļaujot

vienpusēju atkāpšanos no koplīguma normām”.

Kaut arī tiesvedības laikā grozījumi prasības pieteikumā nav izdarīti un tiesai pieteiktais lūgums nav precizēts, Arodbiedrības pārstāvja

paskaidrojumi un celtās prasības argumentācija, kā arī Arodbiedrības pārstāves paskaidrojumos tiesai pieteiktie lūgumi „Uzlikt par pienākumu SIA

„Lattelecom” izpildīt koplīguma 109.punkta prasības, atjaunojot Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrības virzīto pārstāvja darbu AS „Pirmais slēgtais

Pensiju Fonds” valdē” (1.sējums lietas 171., 216.lpp.), konkretizē tiesā pieteikto prasījumu – atjaunot Arodbiedrības pārstāvja darbu AS „Pirmais

Slēgtais Pensiju Fonds” valdē.

Prasība ir celta par koplīguma 109.punkta izpildi, kas paredz arī darbinieku pārstāvja nominēšanu darbam Pensiju plāna komitejā. Tiesas sēdē

Arodbiedrības pārstāve tiesas kolēģijai paskaidroja, ka Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrības pārstāvis darbojas Pensiju plāna komitejā, tādēļ pušu

starpā nav strīda par Arodbiedrības pārstāvja darbības nodrošināšanu Pensiju plāna komitejā. Līdz ar to prasība par koplīguma 109.punkta izpildi celta,

lai prasītāja atjaunotu Arodbiedrības pārstāvja darbu AS „Pirmais Slēgtais Pensiju Fonds” valdē.

Saskaņā ar likuma “Par privātajiem pensiju fondiem” 14.panta pirmo daļu pensiju fonda pārvaldes institūciju izveidošanu un darbību regulē

Komerclikums, ciktāl šis likums nenosaka citādi. Slēgtajam pensiju fondam padomes izveidošana nav obligāta.

Tā kā pensiju fonda pārvaldes institūciju izveidošanu un darbību regulē Komerclikums, tad šā fonda valdes locekļu ievēlēšanai ir piemērojams

Komerclikuma regulējums nevis koplīgums, kas noslēgts ar atsevišķiem akcionāriem. Tādēļ nepamatots ir Arodbiedrības apelācijas sūdzībā paustais

viedoklis, ka koplīguma izpildes jautājums būtu nošķirams no AS „Pirmais Slēgtais Pensiju Fonds” akcionāru tiesībām un strīda izspriešanā piemērojamas

tiesību normas, kas regulē darba koplīgumu, jo Arodbiedrības prasījums ir tieši vērsts uz Arodbiedrības pārstāvja apstiprināšanu AS „Pirmais Slēgtais

Pensiju Fonds” valdē.

No AS „Pirmais Slēgtais Pensiju Fonds” 2012.gada 16.maija Akcionāru līguma grozījumiem Nr.1 tiesas kolēģija secina, ka SIA “Lattelecom”

pārstāv kopumā 27 Pensiju Fonda akciju (SIA “Lattelecom” ir 23 Pensiju Fonda akciju īpašnieks; SIA “Lattelecom Technology” ir 1 Pensiju Fonda

akcijas īpašnieks, SIA “Citrus Solutions” ir 1 Pensiju Fonda akcijas īpašnieks, SIA “BPO Baltic” un SIA “Lattelecom BPO” kopā ir 1 Pensiju Fonda

akcijas īpašnieks un SIA “Baltijas Datoru Akadēmija” ir 1 Pensiju Fonda akcijas īpašnieks); AS “Latvenergo” pārstāv kopumā 26 Pensiju Fonda akciju

(AS “Latvenergo” ir 25 Pensiju Fonda akciju īpašnieks, AS “Sadales tīkls” ir 0,5 Pensiju Fonda akcijas īpašnieks, AS “Latvijas elektriskie tīkli” ir 0,5

Pensiju Fonda akcijas īpašnieks); AS “Augstsprieguma tīkls” pārstāv kopumā 1 Pensiju Fonda akciju.

Atbilstoši AS „Pirmais Slēgtais Pensiju Fonds” statūtu 6.pantam AS „Pirmais Slēgtais Pensiju Fonds” pārvaldes institūcijas ir akcionāru sapulce un

valde. Savukārt AS „Pirmais Slēgtais Pensiju Fonds” statūtu 8.panta otrā daļa nosaka, ka valdes locekļus uz trīs gadu termiņu apstiprina akcionāru

sapulce. Saskaņā ar statūtu 8.panta trešo daļu valdes priekšsēdētāju no valdes locekļu vidus ieceļ akcionāru sapulce. Tādējādi secināms, ka vienīgi AS

„Pirmais Slēgtais Pensiju Fonds” akcionāru sapulces kompetencē ir tās valdes locekļu apstiprināšana.

Komerclikuma 284.panta pirmā daļa, garantējot akcionāra dalību pārvaldē, noteic, ka akcionāru sapulce pieņem lēmumus ar klātesošo balsstiesīgo

akcionāru balsu vairākumu, ja likumā vai statūtos nav noteikts lielāks balsu skaits. Tādējādi saskaņā ar minēto tiesību normu un komerctiesību vispārējo

principu akcionāru sapulces lēmumus pieņem vairākums.

AS „Pirmais Slēgtais Pensiju Fonds” akcionāri ir ne tikai SIA “Lattelecom” un tā grupas uzņēmumi, kuri noslēguši koplīgumu ar prasītāju, bet arī

AS “Latvenergo” un tā grupas uzņēmumi. Prasītājas pārstāve tiesas sēdē paskaidroja, ka bez SIA “Lattelecom” un tā grupas uzņēmumiem Pensiju

Fondam ir vēl 8 citi akcionāri.

Kā redzams no AS „Pirmais Slēgtais Pensiju Fonds” akcionāru līguma grozījumiem, tad SIA “Lattelecom” un tā grupas uzņēmumiem piederošo

akciju kopskaits ir līdzvērtīgs ar AS “Latvenergo” un tā grupas uzņēmumu akciju kopskaitu. Ne AS “Latvenergo” un tā grupas uzņēmumi, ne AS

“Augstsprieguma tīkls” nav ar prasītāju noslēgtā koplīguma dalībnieki un nav arī tam pievienojušies. Līdz ar to ar prasītāju noslēgtais koplīgums tos kā AS

„Pirmais Slēgtais Pensiju Fonds” akcionārus nekādi nesaista, tai skaitā uz prasītājas nominētā pārstāvja apstiprināšanu AS „Pirmais Slēgtais Pensiju

Fonds” valdē.

Pieprasot no SIA “Lattelecom” izpildīt koplīguma 109.punktu ar Arodbiedrības pārstāvja darba atjaunošanu AS „Pirmais Slēgtais Pensiju Fonds”

valdē, Arodbiedrības prasījums ir tieši vērsts pret AS „Pirmais Slēgtais Pensiju Fonds”, kas nav lietas dalībnieks, jo prasība pret AS „Pirmais Slēgtais

Pensiju Fonds” nav celta.

Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrības un darba devēju - SIA „Lattelecom”, SIA „Citrus Solutions”, SIA „Lattelecom BPO”, SIA „Lattelecom

BPO Baltic”, SIA „Lattelecom Technology” un SIA „Baltijas Datoru Akadēmija” (Lattelecom grupas uzņēmumi) noslēgtais koplīgums ir saistošs tikai tā

slēdzējiem, bet ne AS „Pirmais Slēgtais Pensiju Fonds” un tās akcionāriem, kuri šo līgumu nav slēguši. Tādēļ Arodbiedrība nevar prasīt ar SIA

“Lattelecom” un tā grupas uzņēmumiem noslēgtā koplīguma 109.punkta piespiedu izpildi par pienākuma uzlikšanu atjaunot Arodbiedrības pārstāvja

darbu AS „Pirmais Slēgtais Pensiju Fonds” valdē, jo prasījums ir vērsts pret subjektu, kuram šis līgums nav saistošs (konkrētajā gadījumā AS „Pirmais

Slēgtais Pensiju Fonds”).

Pirmās instances tiesa izvērtējusi lietas apstākļus atbilstoši pierādījumiem lietā un pušu strīda izspriešanā pamatoti piemērojusi Komerclikuma

tiesisko regulējumu, prasību noraidot.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 43.panta pirmās daļas 1.punktu prasītāja ir atbrīvota lietā no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos, tādēļ,

noraidot prasību, Civillietu tiesas kolēģija nelemj jautājumu par tiesas izdevumu piedziņu valsts labā.

Tomēr puses pēc vispārējiem noteikumiem nevar tikt atbrīvotas no šo (ar lietas vešanu saistīto) izdevumu atlīdzināšanas, ja tiesas spriedums lietā

nav viņām labvēlīgs. Vienīgais izņēmums ir puse, kas lietā saņem valsts nodrošināto juridisko palīdzību (Civilprocesa likuma komentāri. I daļa. Otrais

papildinātais izdevums. Autoru kolektīvs. Prof.K.Torgāna zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2016, 166 lpp.). Tādējādi prasītāja nav

atbrīvota no tiesāšanās izdevumu piedziņas pretējās puses labā.

Atbildētāja iesniegusi pieteikumu, lūdzot atlīdzināt izdevumus advokāta palīdzības samaksai 2850 euro.

No lietas materiāliem redzams, ka 2013.gada 21.jūnijā Zvērinātu advokātu birojs ,,Eversheds Bitāns” izrakstījis atbildētājai rēķinu /numurs/par

summu 3234,73 Ls jeb 4602,61 euro (lietas 1.sējuma 205 lapa). Minētā rēķina apmaksu apliecina AS SEB banka 2014.gada 29.janvāra maksājuma

uzdevums (lietas 1.sējuma 206 lapa).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 44.panta trešo daļu, ja prasība noraidīta, ar lietas vešanu saistītos izdevumus piespriež no prasītāja par labu

atbildētājam. Savukārt, saskaņā ar šī panta pirmās daļas 1.punkta ,,d” apakšpunktu izdevumi advokāta palīdzības samaksai prasībās, kurām nav

mantiska rakstura, ir atlīdzināmi - to faktiskajā apmērā, tomēr ne vairāk par 2850 euro.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 44.panta piekto daļu tiesa var noteikt mazāku apmēru atlīdzināmo izdevumu advokāta palīdzības samaksai,

ievērojot taisnīguma un samērīguma principu, kā arī izvērtējot objektīvos ar lietu saistītos apstākļus, it īpaši – lietas sarežģītības un apjomīguma pakāpi,

tiesas sēžu skaitu lietas izskatīšanas laikā un tiesu instanci, kurā prasība tiek izskatīta.

No iepriekš minētā izriet, ka atlīdzināmo izdevumu advokāta palīdzības samaksai apmērs ir saistīts gan ar konkrētās prasības summu, gan ar

advokāta ieguldīto darba apjomu. Tādējādi tiesai, izlemjot puses lūgumu par izdevumu advokāta palīdzībai atlīdzināšanu, ir izvērtējams gan konkrētās

prasības raksturs un summa, gan advokāta ieguldītais darba apjoms, jo no tā atkarīga pusei atlīdzināmā advokāta atlīdzība.

Konkrētajā gadījumā prasība celta sakarā ar kolektīvu darba tiesisko strīdu, kura pamatā ir darbinieku pārstāvja un darba devēja atšķirīgā izpratne

par Koplīguma 109.punkta interpretāciju un izpildi. Prasība celta Darba strīdu likuma 12.panta kārtībā pēc tam, kad strīdu nav izdevies atrisināt izlīgšanas

komisijā. Nav šaubu, ka Arodbiedrības prasība celta prasītājas biedru un atbildētājas darbinieku tiesību un interešu aizsardzībai un šai prasībai nav

mantiska rakstura. Minētais atbilst Arodbiedrību likuma 3.pantam, saskaņā ar kuru arodbiedrība ir brīvprātīga personu apvienība, kas nodibināta, lai

pārstāvētu un aizstāvētu strādājošo darba, ekonomiskās, sociālās un profesionālās tiesības un intereses.

Pie šādiem apstākļiem, ņemot vērā īpašo prasītājas tiesisko statusu, kas saistīts ar darbinieku tiesību un interešu aizsardzību, kā arī celtās prasības

raksturu un mērķi, kas nav saistīts ar Arodbiedrības mantiskā stāvokļa uzlabošanu, bet gan atbildētājas darbinieku interešu aizsardzību ilgtermiņā,

Civillietu tiesas kolēģija uzskata, ka neatkarīgi no atbildētājas samaksāto izdevumu par advokāta palīdzību apmēra nav uzskatāma par samērīgu izdevumu

par advokāta palīdzību atlīdzināšana likumā noteiktajā maksimālajā apmērā.

Vienlaikus Civillietu tiesas kolēģija ņem vērā, ka zvērināts advokāts Māris Logins atbildētāju ir pārstāvējis no 2013.gada 30.maija, piedalījies

apelācijas instances tiesas sēdēs, sniedzis paskaidrojumus un piezīmes pie protokola, pārsūdzējis nolēmumu kasācijas kārtībā. Vērā ņemams, ka lieta ir

uzskatāma par sarežģītu, par ko liecina tas, ka Latvijas Republikas Augstākā tiesa divas reizes ir atcēlusi apelācijas instances tiesas spriedumu, un

nodevusi lietu jaunai izskatīšanai Rīgas apgabaltiesai.

Ņemot vērā iepriekš minēto, ievērojot to, ka prasību lietā cēlusi arodbiedrība, pārstāvot darbinieku intereses, un prasība celta pret darba devēju

par Koplīguma 109.punkta izpildi ar mērķi aizsargāt darbinieku tiesības un intereses, kā arī to, ka darbinieks prasībā pret darba devēju ir uzskatāms par

vājāko pusi, Civillietu tiesas kolēģija uzskata par iespējamu samazināt no Arodbiedrības piedzenamo izdevumu apmēru advokāta palīdzības samaksai, un

nosaka Arodbiedrībai pienākumu atlīdzināt prasītājai advokāta palīdzības samaksai 1500 euro.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu prasītājai nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei – 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās

dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8.pantu, 44.panta pirmo un piekto daļu, 97.pantu, 187.panta otro daļu, 189.-193.pantu, 199.panta pirmo

daļu, 204.1 pantu, 426., 430., 432., 434.pantu, Civillietu tiesas kolēģija

nosprieda:

Noraidīt Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrības, reģistrācijas numurs 40008043845, prasību pret Sabiedrību ar ierobežotu atbildību

„Lattelecom”, reģistrācijas numurs 40003052786, par koplīguma, kas noslēgts starp Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrību un darba devējiem SIA

„Lattelecom”, SIA „Citrus Solutions”, SIA „Lattelecom BPO”, SIA „Lattelecom BPO Baltic”, SIA „Lattelecom Technology” un SIA „Baltijas Datoru

Akadēmija” 109.punkta izpildi.

Piedzīt no Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrības, reģistrācijas numurs 40008043845, par labu Sabiedrībai ar ierobežotu atbildību

„Lattelecom”, reģistrācijas numurs 40003052786, ar lietas vešanu saistītos izdevumus 1500 euro.

Noteikt Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrībai termiņu sprieduma labprātīgai izpildei daļā par piedziņu 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās

dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā 30 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas Latvijas Republikas Senātam, iesniedzot kasācijas

sūdzību Rīgas apgabaltiesā.

Tiesnese referente (paraksts) L.Pliča

Tiesnese (paraksts) D.Jansone

Tiesnese (paraksts) A.Veita