Court dismisses appeal against company deregistration for failure to timely disclose beneficial owner information.
Sintesi Legislator
Generato dall'IAThe Administrative District Court rejected SIA Latvia Metal Manufacturing's request to revoke the Business Register's decision to deregister the company. The court found the company failed to submit timely and accurate beneficial owner data as required by anti-money laundering transition rules. Consequently, the court upheld the register's decision to terminate the company's activities due to the statutory information gap.
Regesto Legislator
Generato dall'IANovēršanas likuma 18.1 panta 4. daļa; Novēršanas likuma pārejas noteikumu 49. punkts: Juridiskajām personām ir pienākums savlaicīgi un precīzi iesniegt informāciju par patiesajiem labuma guvējiem, un neizpilde šim pienākumam ir tiesiska pamata darbības izbeigšanai.
Parole chiave
Generato dall'IADisposizioni normative citate
Generato dall'IAGiurisprudenza citata
Generato dall'IADecisioni correlate
Generato dall'IATesto completo
Lietas arhīva Nr. A42-00271-21/11
ECLI:LV:ADRJRIT:2021:0128.A420162420.3.S
ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA
RĪGAS TIESU NAMS
S P R I E D U
LATVIJAS TAUTAS VĀRDĀ
Rīgā 2021.gada 28.janvārī
Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā:
tiesnese K.Jandava,
rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz SIA “LATVIA METAL MANUFACTURING” pieteikumu par
Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāra 2020.gada 24.janvāra lēmuma Nr.1-5n/91 atcelšanu.
Aprakstošā daļa
[1] 2019.gada 2.jūlijā Uzņēmumu reģistrs (turpmāk – reģistrs) pieteicējai SIA „LATVIA METAL MANUFACTURING” nosūtīja brīdinājumu
Nr.22-4/8482, norādot, ja viena mēneša laikā reģistrā netiks saņemts pieteikums informācijas par pieteicējas patieso labumu guvēju reģistrācijai, reģistrs
var izbeigt pieteicējas darbību, pamatojoties uz Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma
(turpmāk – Novēršanas likums) pārejas noteikumu 49.punktu.
Ar reģistra valsts notāra 2019.gada 21.augusta lēmumu Nr.6-12/101332 (turpmāk?sākotnējais lēmums) nolemts izbeigt pieteicējas darbību un
reģistrēt komercreģistrā ziņas par pieteicējas darbības izbeigšanu un izmaiņām amatpersonu sastāvā, ka atbrīvota pieteicējas valde, pamatojoties uz to, ka
līdz 2019.gada 21.augustam reģistrā nav saņemts pieteicējas pieteikums informācijas par tās patieso labuma guvēju reģistrācijai.
2019.gada 27.augustā reģistrā saņemts pieteicējas 2019.gada 20.augusta pieteikums informācijas par pieteicējas patieso labuma guvēju
reģistrācijai.
2019.gada 27.septembrī reģistrā saņemts pieteicējas 2019.gada 25.septembra iesniegums Nr.3-9/2019, kurā lūgts atcelt sākotnējo
lēmumu, jo pieteicēja arī turpmāk vēlas veikt saimniecisko darbību, kā arī tuvākajā laikā par pieteicējas vienīgo dalībnieci kļūs AS “CONRAD
HOLDING GROUP”, reģ.Nr.40003588256, par kuras patieso labuma guvēju informācija ir reģistrēta komercreģistrā.
[2] Ar reģistra galvenā valsts notāra 2020.gada 24.janvāra lēmumu Nr.1-5n/91 (turpmāk – pārsūdzētais lēmums) sākotnējais lēmums atstāts
negrozīts. Pārsūdzētais lēmums pamatots ar turpmāk norādītajiem argumentiem (lietas 4.?8.lapa).
[2.1] Novēršanas likuma 18.1 panta ceturtā daļa paredz pienākumu visām juridiskajām personām pārbaudīt un apkopot iesniegto informāciju vai
pēc savas iniciatīvas noskaidrot, kā arī glabāt informāciju par tās patiesajiem labuma guvējiem. Ņemot vērā Novēršanas likuma 18.1 panta ceturto daļu
un 18.2 panta pirmo daļu, konstatējams, ka normatīvie akti imperatīvi nosaka minimālo informācijas apjomu, kuru katrai juridiskai personai ir pienākums
glabāt un attiecīgi arī iesniegt reģistrā.
[2.2] 2019.gada 29.jūnijā stājās spēkā likums „Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā”, ar
kuru tika paplašināta reģistra kompetence rīcībai attiecībā uz kapitālsabiedrībām, kuras nav paziņojušas savus patiesos labuma guvējus.
Novēršanas likuma pārejas noteikumu 49.punktā ietvertā tiesiskā regulējuma mērķis ir nodrošināt kapitālsabiedrību caurspīdīgumu, mazināt to
izmantošanas iespējas noziedzīgiem mērķiem, kā arī nodrošināt informācijas par kapitālsabiedrību patiesajiem labuma guvējiem adekvātumu, pareizību un
aktualitāti komercreģistrā. Minētā punkta pamatmērķis ir informācijas par konkrētās kapitālsabiedrības patieso labumu guvēju esamība centrālajā
reģistrā, tāpēc gadījumā, ja kapitālsabiedrība ir novērsusi konstatēto trūkumu par informācijas par tās patieso labuma guvēju neesamību komercreģistrā,
iesniedzot attiecīgus dokumentus, uz kuru pamata minētā informācija var tikt reģistrēta, reģistram ir pamats pārskatīt tā pieņemto lēmumu par
kapitālsabiedrības darbības izbeigšanu.
[2.3] Reģistra tiesības pieprasīt dokumentus, kas pamato patieso labuma guvēju īstenoto kontroli sabiedrībā, izriet no Novēršanas likuma 18.2
panta pirmās daļas. Tādējādi, kamēr vien pieteicēja nebija iesniegusi reģistrā visus pieprasītos dokumentus, tikmēr reģistra valsts notāram nebija pamata
reģistrēt pieteicējas 2019.gada 20.augusta pieteikumā norādīto informāciju par pieteicējas patieso labuma guvēju.
[2.4] Pieteicējai bija pienākums noskaidrot, kā arī iesniegt reģistrā informāciju par tās patiesajiem labuma guvējiem, neatkarīgi no tā, ka
komercreģistrā ir reģistrēta informācija par pieteicējas dalībnieces AS “CONRAD HOLDING GROUP” patieso labuma guvēju. Situācija katrā
juridiskajā personā ir jāizvērtē individuāli, un pieteicēja nav tiesīga paļauties, ka AS “CONRAD HOLDING GROUP” patiesais labuma guvējs faktiski
īsteno kontroli arī pieteicējā.
[3] Nepiekrītot pārsūdzētajam lēmumam, pieteicēja vērsās Administratīvajā rajona tiesā ar pieteikumu par administratīvā akta atcelšanu.
Pieteikumā norādīts, ka, pieņemot pārsūdzēto lēmumu, reģistrs nav veicis lietderības apsvērumus. Pārsūdzētais lēmums ir pieņemts, pārkāpjot
pamatojuma, tiesiskuma un tiesību normu saprātīgas piemērošanas principu. Reģistrs nav pielietojis interpretācijas metodi, ar kuru konkrētajā gadījumā
būtu bijis iespējams sasniegt taisnīgāko un lietderīgāko rezultātu (lietas 3.lapa).
[4] 2020.gada 30.aprīlī Administratīvajā rajona tiesā saņemts reģistra rakstveida paskaidrojums, kurā, atsaucoties uz pārsūdzētajā lēmumā
norādīto argumentāciju, atbildētājs pieteikumu neatzīst un lūdz to noraidīt. Papildus norādīts turpmāk minētais (lietas 17.?18.lapa).
[4.1] Novēršanas likuma pārejas noteikumu 49.punktā iekļautie vārdi “tās darbību izbeidz” norāda uz obligāto administratīvo aktu, kas
reģistram jāizdod, ja tiek konstatēti visi normā noteiktie priekšnosacījumi administratīvā akta izdošanai, kas attiecībā uz pieteicēju tika konstatēti.
[4.2] Pārsūdzētais lēmums nav uzskatāms par klaji nesamērīgu, un nav nozīmes apstāklim, ka komercreģistrā ir reģistrēta informācija par
pieteicējas dalībnieka patiesā labuma guvēju, jo tieši pieteicēja nav izpildījusi savu normatīvajos aktos noteikto pienākumu un iesniegusi reģistrā
informāciju par tās patieso labuma guvēju.
Pēc brīdinājuma nosūtīšanas 2019.gada 2.jūlijā pieteicējai bija pietiekami daudz laika, lai reģistrā iesniegtu visus nepieciešamos
dokumentus, uz kuru pamata tiktu reģistrēta informācija par pieteicējas patiesajiem labuma guvējiem. Vienlaikus norādāms, ka reģistrs vairakkārt
pagarināja dokumentu iesniegšanas termiņu, dodot papildu laiku iesniegt visus nepieciešamos dokumentus.
[5] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 112.1 panta pirmo daļu administratīvās lietas izskatīšana notiek rakstveida procesā bez tiesas sēdes,
ja likumā nav noteikts citādi.
Pārbaudījusi lietas materiālus, tiesa konstatē, ka procesa dalībnieki nav lūguši lietas izskatīšanu mutvārdu procesā, un nepastāv citi šķēršļi lietas
izskatīšanai rakstveida procesā, tādējādi tiesa lietu izskata rakstveida procesā.
Motīvu daļa
[6] Pārbaudījusi lietas materiālus, izvērtējusi lietas dalībnieku rakstveida paskaidrojumus un lietā esošos pierādījumus, tiesa atzīst, ka pieteikums ir
noraidāms.
[7] Pieteicējas pieteikums ir pamatots, ka, pieņemot pārsūdzēto lēmumu, reģistrs nav veicis lietderības apsvērumus. Pārsūdzētais lēmums ir
pieņemts, pārkāpjot pamatojuma, tiesiskuma un tiesību normu saprātīgas piemērošanas principu. Reģistrs nav pielietojis interpretācijas metodi, ar kuru
konkrētajā gadījumā būtu bijis iespējams sasniegt taisnīgāko un lietderīgāko rezultātu.
Pieteicējas pārstāvis ir arī norādījis, ka pārsūdzētais lēmums ir atceļams, jo pieteicēja plāno turpināt saimniecisko darbību, kā arī par tās dalībnieku
tuvākajā laikā tiks reģistrēta akciju sabiedrība “CONRAD HOLDING GROUP”, kura patiesā labuma guvēja reģistrā ir jau reģistrēta /pers. G/.
[8] Lai noskaidrotu, vai reģistrs ir pamatoti pieņēmis lēmumu izbeigt pieteicējas saimniecisko darbību, tiesa konstatē, ka pārsūdzētais lēmums ir
pamatots ar Novēršanas likuma 18.1 panta ceturto daļu, 18.2 panta pirmo daļu, pārejas noteikumu 22.punktu un 49.punktu.
[8.1] Novēršanas likuma (redakcijā, kas bija spēkā uz brīdinājuma, sākotnēja un pārsūdzētā lēmuma pieņemšanas brīdi) 18.1 panta ceturtā
daļa noteic, ka juridiskā persona, kā arī ārvalsts subjekts, glabā vismaz šādu informāciju par tās patiesajiem labuma guvējiem: vārds, uzvārds, personas
kods (ja tāds ir) un dzimšanas datums, mēnesis, gads, personu apliecinoša dokumenta numurs un izdošanas datums, valsts un iestāde, kas dokumentu
izdevusi, valstspiederība, pastāvīgās dzīvesvietas valsts, kā arī veids, kā tiek īstenota kontrole pār juridisko personu vai ārvalsts subjektu, tai skaitā
norādot dalībnieka (akcionāra), biedra vai īpašnieka, ar kura starpniecību kontrole tiek īstenota, vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja personai nav
personas koda, — dzimšanas datumu, mēnesi un gadu), bet juridiskajai personai — nosaukums, reģistrācijas numurs un juridiskā adrese, kā arī īstenotās
kontroles dokumentārs pamatojums.
Novēršanas likuma 18.2 panta pirmā daļa noteic, ka juridiskā persona, tai skaitā personālsabiedrība, kas reģistrēta Latvijas Republikas Uzņēmumu
reģistra vestajos publiskajos reģistros, nekavējoties, bet ne vēlāk kā 14 dienu laikā no attiecīgās informācijas uzzināšanas dienas iesniedz Latvijas
Republikas Uzņēmumu reģistram pieteikumu informācijas par patiesajiem labuma guvējiem reģistrācijai vai šajā informācijā veikto izmaiņu reģistrācijai,
norādot šā likuma 18.1 panta ceturtajā daļā noteikto informāciju. Īstenotās kontroles dokumentāro pamatojumu, kā arī dokumentu, kas apstiprina patieso
labuma guvēju identificējošās informācijas atbilstību (notariāli apliecinātu personu apliecinošā dokumenta kopiju, ārvalsts iedzīvotāju reģistra izziņu vai
citus minētajiem dokumentiem pielīdzināmus dokumentus), un dokumentu, kas pamato apliecinājumu, ka patieso labuma guvēju noskaidrot nav
iespējams, iesniedz pēc Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra pieprasījuma, lai tas varētu pārliecināties par iesniegtās informācijas ticamību. Par
personām, kurām ir personas kods, nenorāda informāciju par dzimšanas datumu, mēnesi un gadu, personu apliecinošā dokumenta numuru un izdošanas
datumu, valsti un institūciju, kas dokumentu izdevusi.
Tiesa arī konstatē, ka vispārīgi noteiktais juridiskās personas pienākums atklāt savu patieso labuma guvēju un iesniegt reģistram informāciju par tās
patiesajiem labuma guvējiem ir spēkā jau no 2017.gada 1.decembra (sk. Novēršanas likuma redakciju uz 2017.gada 1.decembri). Attiecīgi
likumdevējs bija paredzējis pienākumu saskaņā ar Novēršanas likuma pārejas noteikumu 22.punktu, ka juridiskā persona (izņemot komercsabiedrības,
kas minētas šo pārejas noteikumu 20. punktā), kura ir reģistrēta Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra vestajā reģistrā vai par kuras reģistrāciju ir
iesniegts pieteikums līdz šā likuma 18.2 panta spēkā stāšanās dienai, iesniedz Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram pieteikumu par tās patieso labuma
guvēju atbilstoši šā likuma 18.2 panta otrajai daļai līdz 2018. gada 1. martam.
Lietā nav strīda, ka pieteicēja informāciju par patiesā labuma guvējiem līdz 2018.gada 1.martam netika iesniegusi.
[8.2] Saskaņā ar 2019.gada 13.jūnija likumu “Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā”, kas
stājās spēkā 2019.gada 29.jūnijā, Novēršanas likums tika papildināts ar pārejas noteikumu 49.punktu, kas noteic, ja kapitālsabiedrība, kura bija
reģistrēta komercreģistrā vai par kuras reģistrāciju bija iesniegts pieteikums līdz šā likuma 18.2 panta spēkā stāšanās dienai (2017. gada 1. decembrim),
nav iesniegusi Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram pieteikumu par tās patiesajiem labuma guvējiem un mēneša laikā pēc rakstveida brīdinājuma
saņemšanas nav novērsusi minēto trūkumu, tās darbību izbeidz, pamatojoties uz Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra lēmumu. Kapitālsabiedrības
darbības izbeigšanai un likvidācijai piemēro Komerclikuma normas, kas regulē kapitālsabiedrības darbības izbeigšanu un likvidāciju gadījumā, kad
kapitālsabiedrības darbība ir izbeigta, pamatojoties uz Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra lēmumu.
No lietas apstākļiem tiesa konstatē, ka reģistrs 2019.gada 2.jūlijā ir nosūtījis pieteicējai brīdinājumu nekavējoties, bet ne vēlāk kā viena mēneša
laikā no rakstveida brīdinājuma saņemšanas dienas iesniegt pieteikumu informācijas par patiesā labuma guvēju reģistrācijai (lietas 20., 21.lapa).
Informācija par patiesā labuma guvējiem reģistrā brīdinājumā noteiktajā termiņā netika saņemta.
2019.gada 21.augustā reģistrs ir pieņēmis sākotnējo lēmumu, izbeidzot pieteicējas darbību (lietas 22., 23.lapa).
Ievērojot minēto, tiesa secina, ka uz sākotnējā lēmuma pieņemšanas brīdi bija izpildījušies tiesību normās noteiktie priekšnoteikumi pieteicējas
darbības izbeigšanai, lai reģistrs šādu lēmumu varētu pieņemt.
[8.3] 2019.gada 27.augustā pieteicējas pārstāvis ir iesniedzis reģistrā 2019.gada 20.augusta pieteikumu izmaiņām, iesniedzot informāciju par
pieteicējas patiesā labuma guvējiem /pers. G/ un /pers. A/(lietas 24.-28.lapa).
2019.gada 30.augustā reģistra valsts notāre ir pieņēmusi lēmumu pieteicējai lūgt līdz 2019.gada 30.septembrim iesniegt īstenotās kontroles
dokumentāro pamatojumu un dokumentu, kas apliecina personas identificējošās informācijas atbilstību (lietas 30., 31.lapa). 2019.gada 9.oktobrī pēc
pieteicējas pārstāvja lūguma ar reģistra valsts notāres lēmumu ir pagarināts īstenotās kontroles dokumentārā pamatojuma iesniegšanas termiņš līdz
2019.gada 28.oktobrim (lietas 34., 35.lapa) un ar 2019.gada 4.novembra reģistra valsts notāres lēmumu atkārtoti pagarināts īstenotās kontroles
dokumentārā pamatojuma iesniegšanas termiņš līdz 2019.gada 4.decembrim (lietas 38., 39.lapa). No lietas materiāliem nav konstatējams, un pieteicēja
arī neapstrīd, ka īstenotās kontroles dokumentārais pamatojums netika iesniegts reģistram.
Pēc pieteicējas apstrīdēšanas iesnieguma saņemšanas par sākotnējo lēmumu ar reģistra galvenā valsts notāra 2019.gada 24.oktobra lēmumu ir
analoģiski pagarināts lēmuma pieņemšanas termiņš līdz 2019.gada 4.decembrim, norādot, ka kamēr vien komercreģistrā nav reģistrēta informācija par
pieteicējas patieso labuma guvēju, tikmēr reģistra galvenajam valsts notāram nav pamata pārskatīt sākotnējo lēmumu, jo nav novērsts brīdinājumā
konstatētais trūkums (lietas 36., 37.lapa). Atkārtoti pagarināts galvenā valsts notāra lēmuma pieņemšanas termiņš līdz 2020.gada 24.janvārim (lietas
40., 41.lapa), kad tika pieņemts pārsūdzētais lēmums.
Tiesa secina, ka uz brīdinājuma, sākotnējā lēmuma un pārsūdzētā lēmuma pieņemšanas brīdi bija spēkā Novēršanas likuma 18.2 panta pirmā daļā
noteiktais pienākums juridiskai personai papildus pieteikumam iesniegt īstenotās kontroles dokumentāro pamatojumu, kā arī dokumentu, kas apstiprina
patieso labuma guvēju identificējošās informācijas atbilstību (notariāli apliecinātu personu apliecinošā dokumenta kopiju, ārvalsts iedzīvotāju reģistra izziņu
vai citus minētajiem dokumentiem pielīdzināmus dokumentus), pēc reģistra pieprasījuma. Līdz ar to, ja pieteicēja nebija iesniegusi reģistrā visus saskaņā
ar normatīvajiem aktiem pieprasītos dokumentus, tikmēr reģistra valsts notāram nebija pamata reģistrēt pieteicējas 2019.gada 20.augusta pieteikumā
norādīto informāciju par pieteicējas patieso labuma guvēju.
Tiesa jau secināja, ka uz sākotnējā lēmuma pieņemšanas brīdi bija izpildījušies tiesību normās noteiktie priekšnoteikumi pieteicējas darbības
izbeigšanai. Saskaņā ar Komerclikuma 314.1panta trešo daļu komercreģistra iestādes vai nodokļu administrācijas lēmums par sabiedrības darbības
izbeigšanu stājas spēkā viena mēneša laikā pēc tā paziņošanas sabiedrībai, ja lēmums nav likumā noteiktajā kārtībā apstrīdēts vai pārsūdzēts. Attiecīgi, ja
pieteicēja sākotnējo lēmumu apstrīdētu, reģistra galvenajam valsts notāram būtu pamats vērtēt arī pēc sākotnējā lēmuma pieņemšanas iesniegtos
dokumentus un atcelt sākotnējo lēmumu, ja izpildītos tiesību normās noteiktie priekšnoteikumi patiesā labuma guvēju reģistrācijai. Izskatāmajā lietā
reģistra pieprasītā informācija netika iesniegta, līdz ar to nebija mainījušies apstākļi, kas bija par pamatu pieteicējas darbības izbeigšanai.
[9] No pieteicējas pieteikuma secināms, ka pieteicēja uzskata šādu reģistra prasību par nelietderīgu, jo par tās vienīgo dalībnieku tuvākajā laikā tiks
reģistrēta akciju sabiedrība “CONRAD HOLDING GROUP”, kura patiesā labuma guvēja reģistrā ir jau reģistrēta /pers. G/.
Tiesa konstatē, ka uz reģistra sākotnējā un pārsūdzētā lēmuma pieņemšanas brīdi saskaņā ar Lursoft pieejamiem datiem pieteicējai ir divi
dalībnieki – Nīderlandē reģistrēts uzņēmums P.J.T. van Knippenberg Holding B.V. (40% daļas) un akciju sabiedrība "CONRAD HOLDING
GROUP" (60% daļas). Attiecīgi pieteicējai bija jāiesniedz saskaņā ar normatīvajiem aktiem visa nepieciešamā informācija par aktuālajiem pieteicējas
dalībniekiem līdz 2018.gada 1.martam, vēlākais uz reģistra brīdinājuma saņemšanas dienu. Pieteicējas plāni par dalībnieku maiņu vai apsolījumi, kas
vairākkārtīgi ir norādīti arī iesniegumos reģistram ar lūgumu pagarināt termiņu dokumentu iesniegšanai, nav par pamatu, lai pieteicēja nepildītu
normatīvajos aktos noteiktos pienākumus noteiktos termiņos un nesniegtu informāciju par esošajiem patiesā labuma guvējiem.
Savukārt uz pieteicējas norādi, ka /pers. G/ jau ir reģistrēta kā akciju sabiedrības "CONRAD HOLDING GROUP" patiesā labuma guvēja, tiesa
norāda, ka pieteicējas pienākums ir pašai apzināt savus patiesā labuma guvējus saskaņā ar Novēršanas likums 18.1 panta trešo daļu, kā arī 18.1 panta
ceturtā daļa noteic minimālo glabājamo informāciju par tās patiesajiem labuma guvējiem. Arī katrai juridiskai personai atsevišķi ir jāidentificē tās patiesā
labuma guvēji atbilstoši Novēršanas likuma 1.panta 5.punktā definētajām patiesā labuma guvēju pazīmēm. Līdz ar to pieteicējai pašai bija pienākums
identificēt un iesniegt nepieciešamo informāciju par patiesā labuma guvējiem reģistram.
Turklāt pieteicēja nav iesniegusi reģistram informāciju par patiesā labuma guvējiem arī par tās otru dalībnieku - Nīderlandē reģistrēto uzņēmumu
P.J.T. van Knippenberg Holding B.V.
[10] Tiesa piekrīt reģistra viedoklim, ka Novēršanas likuma pārejas noteikumu 49.punktā ietvertā tiesiskā regulējuma mērķis ir nodrošināt
informācijas par kapitālsabiedrību patiesajiem labuma guvējiem adekvātumu, pareizību un aktualitāti komercreģistrā, lai mazinātu kapitālsabiedrību
izmantošanas iespējas noziedzīgiem mērķiem. Līdz ar to pārsūdzētais lēmums ir uzskatāms par obligāto administratīvo aktu, lai veicinātu Novēršanas
likumā noteikto mērķu sasniegšanu, un reģistram nebija pamats veikt Administratīvā procesa likuma 66.pantā paredzētos lietderības apsvērumus. Tiesa
arī nekonstatē, ka pārsūdzētais lēmums ir pieņemts, pārkāpjot pamatojuma, tiesiskuma un tiesību normu saprātīgas piemērošanas principu, kā arī
pieteicēja nav argumentējusi, kādā veidā minētie tiesību principi ir pārkāpti.
[11] Ņemot vērā minēto, tiesa konstatē, ka pieteicējas pieteikums par pārsūdzētā lēmuma atcelšanu nav pamatots un tādēļ tas ir noraidāms.
Rezolutīvā daļa
Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 246.-251., 289.-291. pantu, tiesa
nosprieda
noraidīt SIA “LATVIA METAL MANUFACTURING” pieteikumu par Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāra 2020.gada 24.janvāra lēmuma
Nr.1-5n/91 atcelšanu.
Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību
Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.
Tiesnese (paraksts) K.Jandava