Appeal dismissed; gas company's claim rejected due to procedural delay in serving judgment copy to appellant.
Sintesi Legislator
Generato dall'IAThe Court of Appeal dismissed the gas company's appeal against the first-instance judgment ordering debt collection. Although the appellant argued the judgment copy was served late, the court found the appeal itself was filed within the statutory time limit. Consequently, the substantive claim was rejected, and the appellant was ordered to pay the state the court costs incurred during the proceedings.
Regesto Legislator
Generato dall'IACivilprocesa likums 440. panta 1. daļa; Civilprocesa likums 204.1 pants 1. daļa: An appeal filed within the statutory period is admissible even if the judgment copy was served late, but the underlying claim must still be substantively evaluated and may be dismissed if unsupported by evidence.
Parole chiave
Generato dall'IADisposizioni normative citate
Generato dall'IAGiurisprudenza citata
Generato dall'IADecisioni correlate
Generato dall'IATesto completo
Lietas arhīva Nr. CA-0360-18
ECLI:LV:LAAT:2018:1213.C12140918.8.S
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rēzeknē 2018.gada 13.decembrī
Latgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija šādā sastāvā:
tiesnese referente Inguna Tabore
tiesnese Alla Šilova
tiesnese Valentīna Lohova
izskatīja rakstveida procesā vienkāršotās procedūras lietu SIA “Latvijas propāna gāze” prasībā pret /pers. A/ par parāda piedziņu sakarā ar
SIA “Latvijas propāna gāze” apelācijas sūdzību par Daugavpils tiesas 2018.gada 6.septembra spriedumu.
Aprakstošā daļa
[1] SIA “Latvijas propāna gāze” 2018.gada 22.martā cēla Daugavpils tiesā prasību vienkāršotās procedūras lietu pret /pers. A/ un pamatojoties ar
Civillikuma 1587., 1591., 1716., 1717., 1720., 1759., 1765., 1775., 2004., 2009., 2021., 2033., 2107.pantu, lūdza tiesu: piedzīt no /pers. A/
prasītājas labā parādu 510,83 EUR, līgumsodu par maksājumu termiņu nokavējumu 51,08 EUR, nokavējuma procentus 66,42 EUR, kopā
628,33 EUR, un piedzīt visus tiesāšanās izdevumus.
Prasībā norādīts, ka 2005.gada 16.martā SIA “Latvijas propāna gāze”un /pers. A/ (iepriekš /uzvārds/), noslēdza līgumu par sašķidrinātās gāzes
piegādi dzīvokļa īpašniekam (īrniekam) Nr./numurs/ objektā /adrese/.
Saskaņā ar līguma 2.1.2.punktu par katru nokavēto maksājuma dienu lietotājam jāmaksā kavējuma nauda 0,15% no parāda summas, bet līguma
4.3.punktā noteikts, ka gadījumos, ja lietotājs gāzi patērējošo iekārtu vai aparatūru nodevis citai fiziskai vai juridiskai personai un par to nav informējis
piegādātāju, lietotājs ir atbildīgs par izlietotās gāzes apmaksu līdz līguma noslēgšanai ar jauno lietotāju.
Prasītājai 2015.gada 12.oktobrī telefoniski paziņots skaitītāja rādījums 381,590. Savukārt 2016.gada 4.janvārī prasītāja no trešās personas -
jaunā dzīvokļa īpašnieka /pers. B/ saņēma iesniegumu par līguma noslēgšanu, norādot skaitītāja rādījumu 381,590. Tas liecina, ka uz 01.01.2016.
konstatēts, ka iestājušies līguma 4.3.punktā noteiktie apstākļi, proti, /pers. A/ nebija informējusi par gāzi patērējošās iekārtas nodošanu trešajai personai,
uz 04.01.2016 konstatēts, ka /pers. A/ ir atbildīga par izlietotās un neapmaksātās gāzes daudzumu līdz skaitītāja rādījumam 381,590. Līdz ar to
2016.gada 4. janvārī atbildētājai tika nosūtīts gala aprēķins.
Laika posmā līdz 2012.gada janvārim bija veikti maksājumi tikai līdz skatītāja rādījumam 286,5379, tas liecina, ka atbildētājai izveidojās
nenokārtotas maksājuma saistības.
Prasītāja 2016.gada 15.janvārī un 22.martā nosūtīja SMS atgādinājumu uz tālruņa numuru +371 /tālruņa numurs/, bet arī pēc atgādinājumu
nosūtīšanas, atbildētāja maksājumus neveica, tādēļ prasītāja parāda piedziņu 2016.gada 21.septembrī nodeva ārpustiesas parādu piedziņai, bet
05.10.2017. piedziņas lieta tika slēgta.
Arī Daugavpils tiesas zemesgrāmatu nodaļai brīdinājuma kārtībā iesniegtais pieteikums ar 2017.gada 12.decembra lēmumu atstāts bez
izskatīšanas.
Uz prasītājas brīdinājumu Nr.01-6/2 par parādsaistībām, 2018.gada 16.janvārī no atbildētājas pilnvarotās personas saņemts iesniegums, kurā
paziņots par dzīvokļa īpašnieku maiņu.
Laika posmā no 2011. gada līdz 2016.gadam no atbildētājas netika saņemts paziņojums par dzīvokļa īpašuma tiesību nodošanu trešajai personai
vai paziņojums par līguma izbeigšanu.
Prasītājai laikā no 2011.gada līdz 2016.gadam nav iesniegts dzīvokļa īpašuma pieņemšanas nodošanas akts, ne arī kāds cits dokuments, kas
apliecinātu skaitītāja rādījuma fiksāciju uz dzīvokļa īpašuma nodošanas brīdi un dzīvokļa īpašuma nodošanu citai personai; dokuments, kas apliecinātu, ka
atbildētāja saskaņā ar līgumu informējusi par gāzi patērējošās iekārtas nodošanu trešajai personai.
Atbildētāja līdz pat 2018.gada 15.martam nav veikusi nevienu maksājumu, lai segtu uz 04.01.2016. izveidojušās parādsaistības.
[2] Atbildētāja iesniedza rakstveida paskaidrojumus, iebilst prasībai, un to neatzīst.
Norāda, ka viņa saņemot prasītājas 2018.gada 3.janvāra brīdinājumu Nr.01-6/2, ka ir parāds 640,06 EUR par sašķidrinātās gāzes piegādi, viņa
prasītāju 2018.gada 16.janvārī informēja par 2011.gada 18.augustā noslēgto pirkuma pārdevuma līgumu, ka pārdeva dzīvokļa īpašumu /adrese/. Uz
pirkuma līguma parakstīšanas dienu viņai nekādu parādu nebija. Turklāt pirkuma līgumā bija atrunāts, ka pircējs apņemas viena mēneša laikā no pirkuma
līguma parakstīšanas reģistrēt savas īpašuma tiesības Daugavpils zemesgrāmatā un no šī līguma parakstīšanas dienas reģistrēties kā nekustamā īpašuma
nodokļu maksātājs un no pirkuma līguma parakstīšanas dienas pārņem visas saistības (Latvenergo, DzKSU, Gāze, Siltumtīkli).
Kopš minētā laika nekustamajam īpašumam ir mainījušies vairāki īpašnieki, tādēļ atbildētājai nav saprotams, par kādu laika periodu prasītāja vēlas
piedzīt parādu, jo 2011.gada 18.augustā atbildētāja pārdeva savu dzīvokli un tam bija jauns valdītājs. Informācija par dzīvokļa īpašnieku maiņu ir
pieejama Daugavpils zemesgrāmatu nodaļā.
Atbildētāja uzskata, ka prasītājai jāvēršas pie dzīvokļa īpašnieka, kurš šobrīd reģistrēts zemesgrāmatā.
[3] Prasītāja iesniedza atsauksmi par atbildētājas iebildumiem un uzskata, ka atbildētāja nododot īpašumu citai personai, par to nav informējusi
gāzes piegādātāju, tādēļ ir atbildīga par izlietotās gāzes apmaksu līdz līguma noslēgšanai ar jauno lietotāju.
Nepiekrīt atbildētājas iebildumiem, ka no prasības nav saprotams vai parāds ir par piegādāto gāzi adresē /adrese/, vai par visu māju. Atbildētāja
nav apstrīdējusi starp pusēm noslēgtā līguma spēkā esamību un pusēm nav strīda, ka starp pusēm noslēgtais līgums ir spēkā un saistošs abām
pusēm.
Laika posmā līdz 2012.gada janvārim veikti maksājumi līdz skatītāja rādījumam 286,5379, bet pēc 2012.gada maksājumi nav veikti.
Atbildētāja nav informējusi prasītāju par skaitītāja rādījumiem, t.sk., nav informējusi par skaitītāja rādījumu uz 2011.gada 18.augustu.
Prasītājai nebija iespējas piekļūt atbildētājas gāzes skaitītājam laika posmā no 2012.gada līdz 20l5.gadam.
Atbildētāja nav informējusi prasītāju par gāzi patērējošo iekārtu nodošanu citai personai ne 2011.gada 18.augustā, ne laika posmā no 2012.gada
līdz 2016.gada 4.janvārim, kad prasītāja šādu informāciju saņēma no trešās personas /pers. B/ par skaitītāja rādījumu 381,590.
Līdz ar to uz 2016.gada 4.janvāri /pers. A/ ir atbildīga par izlietotās un neapmaksātās gāzes daudzumu līdz skaitītāja rādījumam 381,590, par
patērēto gāzi 95,0521 m3 apmērā dzīvokļa īpašumā /adrese/.
Prasītājas pārstāvji vairākkārt mēģināja iekļūt dzīvokļa īpašumā, lai veiktu gāzes skaitītāja kontroli, kas netika nodrošināts, ko apliecina 2012. un
2014.gada kontroles lapas. Tikai 2015.gada 12.oktobrī prasītājai izdevās iekļūt dzīvokļa īpašumā, un fiksēts skaitītāja rādījums 381,590, kā arī
noskaidrots, ka dzīvokļa īpašumam mainījies īpašnieks.
Atbildētājas iebildumi attiecībā uz ziņu pieprasīšanu Zemesgrāmatas nodaļai nav pamatoti, jo:
1. Prasītājai nav iespējas veikt kontroli par visiem dzīvokļa īpašniekiem (īpašnieku maiņu), kur tiek veikta gāzes piegāde.
2. Neskatoties uz to, ka zemesgrāmatas ieraksti ir publiski ticami: minētās informācijas pieprasīšana ir maksas pakalpojums; prasītāja nevar zināt,
kad šāda ieskatīšanās jāveic.
3. Dzīvokļa īpašnieka maiņas gadījumā prasītāja netiek informēta par īpašnieku maiņu, ja vien dzīvokļa atsavinātājs atbilstoši līgumā noteiktajam
neinformē par dzīvokļa īpašuma atsavināšanu.
Atbildētāja nav informējusi prasītāju par gāzi patērējošās iekārtas vai aparatūras nodošanu citai fiziskai vai juridiskai personai, ko arī pirms prasības
pieteikuma celšanas prasītāja norādīja atbildētājai.
Lietā nav iesniegti pierādījumi un arī prasītājas rīcībā nav dokumentu, kas pierādītu, ka brīdī, kad atbildētāja atsavināja dzīvokļa īpašumu, viņa būtu
iesniegusi prasītājai pieteikumu par gāzes padeves pārtraukšanu vai puses būtu vienojušās par līguma izbeigšanu.
Prasītāja objektīvi nevar būt informēta par dzīvokļa īpašuma tiesību zaudēšanu. Pie apstākļiem, kad atbildētāja gāzi patērējošo iekārtu nodevusi
citām personām, par ko nav informējusi prasītāju, konstatējama 4.3.punktā minēto apstākļu iestāšanās un atbildētāja atbild par izlietotās gāzes apmaksu.
Līdz ar to lietā nav izšķirošas nozīmes atbildētājas sniegtajiem paskaidrojumiem par to, vai un kad atbildētāja pārdeva dzīvokļa īpašumu, jo
atbildētāja nav iesniegusi nekādus pierādījumus, ka būtu informējusi prasītāju par dzīvokļa īpašuma tiesību zaudēšanu vai par fiksēto gāzes skaitītāja
rādījumu uz atsavināšanas brīdi.
[4] Ar Daugavpils tiesas 2018.gada 6.septembra spriedumu SIA “Latvijas propāna gāze” prasība pret /pers. A/ noraidīta.
Tiesa konstatēja, ka Zemesgrāmatu nodaļas Naujenes pagasta zemesgrāmatas nodalījums Nr. /nodalījuma numurs/ liecina, ka atbildētājai īpašuma
tiesības izbeigušās pamatojoties uz 2005.gada 13.jūnija pirkuma līgumu, īpašuma tiesība izbeigusies un pamatojoties uz pirkuma līgumu 2011.gada
18.augustā, un uz zemesgrāmatā ierakstītu pirkuma līgumu 2015.gada 10.augustā.Ar pirkuma lūgumu 2017.gada 6.februārī, kā nekustamā īpašuma
īpašnieks reģistrēta cita fiziska persona.
Tiesa atzina, ka lietā nav strīda, ka 2005.gada 16.martā noslēgts līgums Nr. /numurs/ par sašķidrinātās gāzes piegādi un ir saistošs līguma slēdzēja
pusēm.
Tiesas konstatēja, ka 2016.gada 12.oktobra kontroles lapa nesatur parakstus, bet pierāda, ka prasītāja vairākkārt centusies iekļūt dzīvokļa
īpašumā.
Spriedumā konstatēts, ka prasītāja lūdz piedzīt gāzes maksājuma parādu dzīvokļa īpašumā no 2012.gada janvāra, kad maksājumi par piegādāto
gāzi nav veikti no 2012.gada līdz 2016.gadam, savukārt šajā periodā atbildētāja nebija dzīvokļa īpašniece, līdz ar to, tā nav atbildīga par piekļūšanas
iespēju dzīvoklī esošajam skaitītājam, rādījumu kontrolei.
Tiesas ieskatā prasītājai saskaņā ar līguma 3.2..2.2.punktu bija iespējas pārtraukt gāzes padevi, neuzņemoties atbildību par gāzes nepiegādāšanu,
ja abonentu maksa un maksājumi par gāzi nav samaksāti noteiktajā termiņā.
Tiesa neapšaubīja gāzes piegādātāja uzskaites datus par to, ka laikā no 2012.gada līdz 2016.gadam gāze objektā ir lietota. Parāds aprēķināts par
laiku, kad atbildētāja nav dzīvokļa īpašniece.
Pierādījumi, ka atbildētājai, kā dzīvokļa īpašniekam ir nenokārtotas maksājumu saistības par sniegto pakalpojumu sašķidrinātās gāzes piegādi, kas
dod pamatu secinājumam, ka atbildētāja nav pildījusi līguma saistības par maksājumiem.
Tiesa secināja, ka par līguma nepildīšanu tiesiskās sekas rodas lietotājam nevis kādai citai personai, kas tiesai dod pamatu prasību noraidīt.
[5] Apelācijas sūdzību par Daugavpils tiesas 2018.gada 6.septembra spriedumu iesniedza SIA “Latvijas propāna gāze”, pārsūdz spriedumu pilnā
apjomā.
Daugavpils tiesas pieļāvusi Civilprocesa likuma 199.panta pārkāpumu, jo tiesas spriedums 2018.gada 6.septembrī nebija pieejams, uz
vairākkārtējiem prasītājas lūgumiem, tiesa spriedumu, turklāt elektroniski neparakstītu, prasītājai nosūtīja tikai 2018.gada 21.septembrī.
Uzskata, ka no tiesas sprieduma, kurā norādīts, ka atbildētājas īpašuma tiesības uz dzīvokļa īpašumu /adrese/ beigušās pamatojoties uz pirkuma
līgumu, nav saprotams, vai atbildētājas īpašuma tiesības beidzās 2005.gada 13.jūnijā, 2015.gada 10.augustā, vai 2017.gada 6.februārī.
Pirmās instances tiesa atzina, ka puses saista pušu starpā noslēgtais līgums, ko atbildētāja nav apstrīdējusi, un tiesa atzina to par spēkā esošu un
pusēm saistošu.
Ar lietas materiāliem ir pierādīts, ka 2016.gada 4.janvārī prasītāja no trešās personas – jaunā dzīvokļa īpašnieka /pers. B/ saņēma iesniegumu par
līguma noslēgšanu, norādot uz skaitītāja rādījumu 381,590. Tādējādi, uz 2016.gada 4.janvāri konstatēts, ka iestājušies līguma 4.3.punktā noteiktie
apstākļi un atbildētāja ir atbildīga par izlietotās un neapmaksātās gāzes daudzumu līdz skaitītāja rādījumam 381,590.
Lietā ir pierādīts, un arī atbildētāja atzina, ka viņa ne 2011.gadā, ne laikā no 2011.gada līdz 2016.gda 4.janvārim, prasītāju nav informējusi par
līguma izbeigšanu un gāzi patērējošās iekārtas nodošanu citai personai. Līdz ar to, tieši 2016.gada 4.janvārī iestājās līguma 4.3.punktā minētās tiesiskās
sekas, kas atbildētājai uzliek par pienākumu segt parādu par dzīvokļa īpašumā patērēto gāzi. Tiesas secinājumi ir pretrunā Civillikuma 1402., 1511.,
1587.pantam, kā arī nepamatotas ir atsauces uz likuma “Par dzīvokļa īpašuma” 12.pantu, Dzīvokļa īpašuma likuma 10.pantu, Civillikuma 863.,
1036.pantu, jo dzīvokļa īpašnieku nesaista starp prasītāju un atbildētāju noslēgtais līgums. Tiesas secinājumus prasītāja uzskata par pretrunīgiem.
Uzskata, ka nav tiesiskas nozīmes tiesas atsaucei uz 2015,gada 12.oktobra kontroles lapu, kas turklāt nav parakstīta, bet iesniegta sakarā ar
atbildētājas iebildumiem, ka prasītāja nav veikusi gāzes padeves atslēgšanu dzīvoklī.
Uzskata, ka tiesai bija jākonstatē, ka pušu līgums netika izbeigts, un minētā saistība par patērēto gāzi nav izbeigusies, un to nevarēja ietekmēt
dzīvokļa īpašuma tiesību zaudēšana.
Atbildētāja nav iesniegusi pierādījumus, kas apliecinātu, ka atbildētājai uz dzīvokļa nodošanas brīdi nav bijis parādu par gāzi, kā arī būtu
informējusi prasītāju gāzes patērējošās iekārtas nodošanu trešajai personai.
Lūdz atcelt pirmās instances tiesas spriedumu un apmierināt prasību pilnībā.
Motīvu daļa
[6] Latgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija, ņemot vērā apelācijas sūdzībā izteiktos motīvus un novērtējusi lietas materiālus atzīst, ka
SIA “Latvijas propāna gāze” celtā prasība ir noraidāma.
Saskaņā ar Daugavpils tiesas Zemesgrāmatu nodaļas Naujenes pagasta zemesgrāmatas nodalījuma Nr./nodalījuma numurs/norakstu, dzīvokļa
/adrese/, ar kadastra numuru /kadastra numurs/, īpašuma tiesības bija reģistrētas uz atbildētājas /pers. A/ (iepriekšējais uzvārds /uzvārds/) vārda, no
2005.gada 20.oktobra, pamatojoties uz 2005.gada 13.jūnija pirkuma līgumu, līdz 2011.gada 23.augustam, kad dzīvokļa īpašumu, pamatojoties uz
2011.gada 18.augusta pirkuma līgumu viņa atsavināja /pers. D/ (lietas 48.,49.lapa). Zemesgrāmatu nodalījuma noraksts apstiprina, ka minētam
dzīvokļa īpašumam pēc /pers. D/ vēl ir bijuši divi īpašnieki - /pers. B/ un /pers. E/.
Lietā konstatēts, ka 2005.gada 16.martā puses noslēdza līgumu par sašķidrinātās gāzes piegādi dzīvokļa īpašniekam (īrniekam) Nr/numurs/,
objektā /adrese/. Saskaņā ar līgumu 1.punktu piegādātājs pārdod un piegādā sašķidrināto gāzi lietotājam, bet lietotājs saņem un samaksā par
piegādāto gāzi.
Prasītāja, pamatojoties uz 2005.gada 16.marta SIA “Latvijas propāna gāze” un /pers. A/ līguma 2.1.2.un 4.3.punktu lūdz piedzīt no atbildētājas
parādu par piegādāto gāzi 510,83 EUR, līgumsodu par maksājumu termiņu nokavējumu 51,08 EUR, nokavējuma procentus 66,42 EUR, kopā
628,33 EUR, un piedzīt visus tiesāšanās izdevumus.
Apelācijas sūdzībā norādīts, ka tieši 2016.gada 4.janvārī prasītāja SIA “Latvijas propāna gāze” uzzināja un iestājās līguma 4.3.punktā minētās
tiesiskās sekas, kas atbildētājai uzliek par pienākumu segt parādu par dzīvokļa īpašumā patērēto gāzi.
No lietas materiāliem redzams, ka 2016.gada 4.janvārī prasītāja SIA “Latvijas propāna gāze” saņēma /pers. B/ iesniegumu par sašķidrinātās gāzes
piegādes līguma slēgšanu dzīvokļa īpašniekam, pēc abonenta adreses /adrese/, norādot skaitītāja rādījumus, ar kādu uzsākt līgumu: 0381,590 (lietas
11.lapa).
Atbildētāja/pers. A/ savukārt lietā norāda, ka 2011.gada 18.augustā dzīvokļa īpašumu viņa pārdeva, un uz pirkuma līguma noslēgšanas dienu viņai
parādu SIA “Latvijas propāna gāze” nebija, bez tam dzīvokļa īpašumam ir nomainījušies vairāki īpašnieki, un atbildētājai nav saprotams par kādu laika
periodu prasītāja tad vēlas piedzīt parādu no viņas.
Prasītāja lietā norāda, ka atbildētāja nav informējusi SIA “Latvijas propāna gāze” par gāzi patērējošo iekārtu nodošanu citai personai ne
2011.gada 18.augustā, ne laika posmā no 2012.gada līdz 2016.gada 4.janvārim, kad prasītāja šādu informāciju saņēma no trešās personas /pers. B/ par
skaitītāja rādījumu 381,590. Laika posmā līdz 2012.gada janvārim veikti maksājumi līdz skaitītāja rādījumam 286,5379.
Lietā noskaidrots, ka dzīvokļa īpašuma tiesības /adrese/, bija reģistrētas uz atbildētājas /pers. A/ (iepriekšējais uzvārds /uzvārds/) vārda, no
2005.gada 20.oktobra līdz 2011.gada 23.augustam. Turpmāk dzīvokļa īpašums vairākkārt tika atsavināts.
Civillikuma 1036.pants noteic, ka īpašnieks realizē pilnīgas varas tiesības un gūst labumu no īpašuma, tādejādi uzņemoties arī pienākumus par šo
lietu.
No prasības pieteikumam pievienotā parāda aprēķina izriet, ka atbildētājai ir paziņots par gāzes patēriņa parādu par periodu no
01.01.2016.-31.12.2016, un sastāda 510,83 EUR (lietas 12.lapa). SIA “Latvijas propāna gāze” 2018.gada 3.janvārī nosūtīja atbildētājai brīdinājumu
par patērētājs gāzes samaksu 510,83 EUR, lūdza samaksāt arī līgumsodu un nokavējuma procentus (lietas 16.lapa).
Dzīvokļa īpašuma likuma (spēkā no 2011.gada 1.janvāra) 8.panta pirmā daļa noteic, ka dzīvokļa īpašnieks ir persona, kas ieguvusi, kas ieguvusi
dzīvokļa īpašumu un īpašuma tiesības nostiprinājusi zemesgrāmatā. Savukārt šā likuma 10.panta 3.punkts noteic, ka dzīvokļa īpašniekam ir pienākums
norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīt ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves
atkritumu izvešana).
Pirmās instances tiesa spriedumā pamatoti atzina, ka parāds par piegādāto gāzi aprēķināts par periodu, kad atbildētāja nav dzīvokļa īpašniece.
Dzīvokļa īpašniekam ir pienākums norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, tajā skaitā par gāzes piegādi un izlietošanu.
Daugavpils tiesas Zemesgrāmatu nodaļas Naujenes pagasta zemesgrāmatu nodalījuma Nr./nodalījuma numurs/noraksts apstiprina, ka atbildētājas
/pers. A/ dzīvokļa īpašuma tiesības izbeigušās 2011.gada 23.augustā, turpmāk dzīvokļa īpašums vairākkārt tika atsavināts, tāpēc apelācijas sūdzības
argumenti, ka pirmās instances tiesas spriedumā nav saprotams, kad īpašuma tiesības ir izbeigušās ir nepamatots.
Attiecībā uz prasītājas norādīto apstākli lietā par dzīvokļa īpašuma tiesību pāreju, un zemesgrāmatu publiskās ticamības principu, tad apelācijas
instances tiesa norāda, ka prasītāja SIA “Latvijas propāna gāze” jau 2015.gada 12.oktobrī, apsekojot gāzes skaitītāju rādījumus dzīvoklī, konstatēja,
ka dzīvokļa īpašumam ir mainījies īpašnieks (SIA “Latvijas propāna gāze” paskaidrojumi lietas 56.lapa).
Prasītāja lietā norāda, ka laika posmā no 2012.gada līdz 2015.gada 12.oktobrim gāzes skaitītāja rādījumi nav paziņoti, un prasītājam nav bijis
iespējas dzīvoklī nolasīt gāzes skaitītāja rādītājus. Tādejādi 2016.gada 4.janvārī SIA “Latvijas propāna gāze” konstatēja, ka iestājušās līguma
4.3.punktā noteiktie apstākļi, un atbildētāja ir atbildīga par izlietotās un neapmaksātās gāzes daudzumu.
2005.gada 16.marta līguma par sašķidrinātās gāzes piegādi dzīvokļa īpašniekam (īrniekam) Nr./numurs/, objektā /adrese/, 4.3.punkts nosaka, ka
gadījumā, ja lietotājs gāzi patērējošo iekārtu vai aparatūru ir nodevis citai fiziskai vai juridiskai personai un par to nav informējis piegādātāju, lietotājs ir
atbildīgs par izlietotās gāzes apmaksu līdz līguma noslēgšanai ar jauno lietotāju.
Ņemot vērā minētās likuma normas secināms, ka dzīvokļa īpašniekam pastāvēja ne tikai līgumiskais, bet arī likumiskais pienākums norēķināties par
saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar gāzes piegādi atbildētājas īpašumā esošajam dzīvokļa īpašumam /adrese/, bet par laiku kamēr atbildētāja
/pers. A/ bija minētā nekustamā īpašuma īpašniece.
Tādejādi pamatots ir pirmās instances tiesas spriedumā izteiktais secinājums, ka pierādījumu, ka atbildētājai kā dzīvokļa īpašniecei ir nenokārtotas
maksājumu saistības par sniegto pakalpojumu - gāzes piegādi nav. Apelācijas instances tiesa vērš prasītājas uzmanību līguma 1.punktam, kas nosaka, ka
lietotājs saņem un samaksā par piegādāto gāzi, taču atbildētāja pēc 2011.gada 23.augusta gāzes pakalpojumus nav saņēmusi un lietojusi.
Minētā sakarā pamatoti ir atbildētājas argumenti lietā un pirmās instances tiesas spriedumā izteiktais secinājums, ka līgumā par gāzes piegādi
3.2.2.2. punktā noteiktas piegādātāja tiesības pārtraukt gāzes padevi, ja abonentu maksa un maksājumi par gāzi nav samaksāti noteiktajā termiņā.
Tādejādi piegādātājs varēja atslēgt gāzes piegādi par nemaksāšanu, vēl jo vairāk, ka maksājumi par gāzi ir regulārs ikmēneša maksājums (sk. līguma
2.punktu). Bez tam, no lietā iesniegtām kontroles lapām redzams, ka laika posmā no 2012.gada līdz 2015.gada 12.oktobrim gāzes skaitītāja rādījumi nav
paziņoti un nav piekļuves (lietas 58.-60.lapa).
No lietas materiāliem redzams, ka Daugavpils tiesas tiesnese 2018.gada 6.jūlijā, saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.26 pantu pieņēma lēmumu un
vienkāršotās procedūras lietu nozīmēja izskatīšanai atklātā tiesas sēdē 2018.gada 6.augustā. No 2018.gada 6.augusta tiesas sēdes protokola redzams,
ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 187.pantu tiesa noteica, ka lietā tiesas spriedums pieejams tiesas kancelejā 2018.gada 6.septembrī. Prasītāja
SIA “Latvijas propāna gāze” 2018.gada 6.septembrī iesniedza lūgumu lietā par sprieduma noraksta nosūtīšanu, bet tiesa sprieduma norakstu lietas
dalībniekam nosūtīja tikai 2018.gada 20.septembrī (lietas 69.lapa un Tiesu informācijas sistēmas dati). Tādejādi apelācijas sūdzības iesniedzējas
iebildumi par sprieduma noraksta nesavlaicīgu nosūtīšanu ir pamatoti. Taču procesuālā darbība - apelācijas sūdzība par pirmās instances tiesas
spriedumu ir iesniegta likumā noteiktajā kārtībā un termiņā.
Apelācijas instances tiesa uzskata, ka apelācijas sūdzībā ir nepamatoti norādīts, ka pirmās instances tiesa nepareizi sniegusi lietas apstākļu juridisko
novērtējumu, jo apelācijas instances tiesa atzīst, ka SIA “Latvijas propāna gāze” celtā prasība ir noraidāma.
Ņemot vērā, ka prasība ir pilnīgi noraidīta, saskaņā ar Civilprocesa likuma 39., 42.pantu no prasītājas valsts labā ir piedzenami ar lietas izskatīšanu
saistītie izdevumi, kas nav samaksāti iepriekš.
No lietas materiāliem redzams, ka lietā aprēķināti ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi pirmās instances tiesā 2,71 EUR (lietas 2.lapa) un apelācijas
instances tiesā – 1,73 EUR (lietas 97.lapa), kopsummā 4,44 EUR. Ievērojot to, ka prasītāja jau ceļot prasību samaksājusi pirmās instances tiesā ar lietas
izskatīšanu saistītos izdevumus - 3,30 EUR (lietas 23.lapa), no prasītājas valsts labā piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 1,14 EUR.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1panta noteikumiem prasītājai nosakāms 10 dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei, skaitot to no
sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Rezolutīvā daļa
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 440. panta pirmo daļu, 440. pantu, 204.1 panta pirmo daļu Latgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija
11 12
nosprieda
noraidīt SIA “Latvijas propāna gāze”, reģistrācijas Nr.40003493561, prasību pret /pers. A/, personas kods /personas kods/, par parāda piedziņu.
Piedzīt no SIA “Latvijas propāna gāze”, reģistrācijas Nr.40003493561, valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 1,14 EUR (viens euro
un 14 centi), kas ieskaitāmi Tiesu administrācijas, reģistrācijas Nr.90001672316, kontā LV51TREL2190458019000, maksājuma dokumentā norādot:
saņēmēja iestāde – Valsts kase, kods: TRELLV22, iemaksas mērķis – 21499, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi un dati lietas identificēšanai.
Noteikt prasītājai termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas no sprieduma stāšanās likumīgā spēkā.
Apelācijas instances tiesas spriedums kasācijas kārtībā nav pārsūdzams un stājas spēkā tā sastādīšanas dienā – 2018.gada 13.decembrī.
Tiesnese referente I.Tabore
Tiesnese A.Šilova
Tiesnese V.Lohova