Legislator Giurisprudenza & Legislazione
11096032922 / K77-2057-23 ECLI:LV:RPT:2023:0803.11096032922.1.S Generato dall'IA

Court partially acquitted one defendant while convicting another for arson and public order disturbances with combined sentencing.

Numero d'incarto 11096032922 / K77-2057-23
Autorità giudiziaria
Giurisdizione Lettonia (LV)
Data della decisione
Esito del giudizio Parzialmente accolto (Partially Allowed)

Sintesi Legislator

Generato dall'IA

The court partially acquitted /pers. C/ of charges while convicting /pers. B/ of arson and public order disturbances, imposing a combined sentence of three years. /pers. B/ was found guilty of intentionally setting fire to property and severely disrupting public order, resulting in significant material damage. The court ordered /pers. B/ to pay compensation for losses and cover legal costs, while /pers. C/ was acquitted due to insufficient evidence or lack of culpability.

Regesto Legislator

Generato dall'IA

Krimināllikuma 231. panta 2. daļa; 185. panta 2. daļa; Kriminālprocesa likums 352. panta 4. daļa; Kriminālprocesa likums 240. panta 1. daļa 1. punkts; Kriminālprocesa likums 520. pants: When multiple defendants are charged with distinct offenses, the court must evaluate each independently, acquitting those lacking sufficient evidence while convicting others and combining sentences where applicable.

Parole chiave

Generato dall'IA
arson and property damage public order disturbance partial acquittal combined sentencing compensation for losses legal costs recovery criminal procedure law sostanze di origine umana

Disposizioni normative citate

Generato dall'IA
Krimināllikuma 231. panta 2. daļa
Krimināllikuma 185. panta 2. daļa
Kriminālprocesa likuma 352. panta 4. daļa
Kriminālprocesa likuma 240. panta 1. daļa 1. punkts
Kriminālprocesa likuma 520. pants
Kriminālprocesa likuma 85. pants

Giurisprudenza citata

Generato dall'IA
Generato dall'IA

Ti chiedi come si applica questa sentenza alla tua fattispecie?

Analizza questa decisione insieme alla legislazione federale e cantonale, ai commentari e alla giurisprudenza successiva in Legislator AI.

Apri in Legislator →

Testo completo

Lietas arhīva Nr. K77-2057-23/113

ECLI:LV:RPT:2023:0803.11096032922.1.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2023.gada 3.augustā

Rīgas pilsētas tiesa:

tiesnese Gunta Sokolova,

piedaloties prokurorei Vijai Darviņai,

aizstāvjiem zvērinātiem advokātiem Ivetai Vietniecei un Kārlim Ielejam,

izskatot atklātā tiesas sēdē krimināllietu /pers. B/, personas kods /personas kods/, un /pers. C/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā pēc

Krimināllikuma 231.panta otrās daļas un 185.panta otrās daļas,

konstatēja:

/pers. B/ rupji traucēja sabiedrisko kārtību, kas izpaudās acīmredzamā necieņā pret sabiedrību, ignorējot vispārpieņemtās uzvedības normas un

traucējot iestādes darbu (huligānisms), kas saistīts ar mantas bojāšanu un iznīcināšanu, kā arī svešas mantas tīšu bojāšanu un iznīcināšanu, to izdarot ar

dedzināšanu, un proti:

2022.gada 24.martā ap plkst. 10.25 /pers. B/, kurš rokās turēja degvielas kannu ar benzīnu, ieradās pie/nosaukums/ (turpmāk- Iestāde), /adrese/.

/pers. B/, ignorējot vispārpieņemtās uzvedības normas, izrādot acīmredzamu necieņu pret sabiedrību, Iestādes darba laikā, huligānisku motīvu vadīts,

devās pie Iestādes pagalma durvīm, kur novietoja iepriekš nopirkto degvielas kannu ar benzīnu pie Iestādes pagalma durvīm un kriminālprocesā precīzi

nenoskaidrotā veidā tīši to aizdedzināja.

/pers. B/ tīšo prettiesisko darbību rezultātā tika rupji traucēts Iestādes darbs, darbinieki pārtrauca darbus, lai iesaistītos ugunsgrēku dzēšanas

darbos un tika pārtrauktas pirmsskolas sagatavošanas nodarbības bērniem, kā arī degšanas rezultātā tika sabojātas un iznīcinātas /cietušais/ apvienības

piederošās mantas, proti:

-tika iznīcinātas divas divviru alumīniju durvis, katra 1566,69 euro vērtībā, par kopējo vērtību 3133,39 euro vērtībā, vienviru durvis 1001,69 euro

vērtībā, divi gaismekļi, katrs 5,45 euro vērtība, par kopējo vērtību 10,90 euro, 21,42m2 griestu apdares plāksnes, 1m2 vērtība 20,05 euro, par kopējo

vērtību 429,47 euro, LED avārijas izejas gaismeklis 28,44 euro vērtībā, dūmu detektors 11,86 euro vērtībā, ugunsdrošības poga 21,11 euro vērtībā,

telpā Nr. 126 2,5m2 piekaramie griesti, 1m2 vērtība 17,99 euro, par kopējo vērtību 44,98 euro, sadegot karstuma ietekmē kļuva pilnīgi lietošanai

nederīgas un tās vairs nav iespējams izmantot pēc tās nozīmes;

-tika sabojāta 9m2 fasādes apmetumu daļa apkārt ārējām durvīm, 1m2 vērtība 17,07 euro, par kopējo vērtību 153,66 euro, telpā Nr. 125

7,98m2 sienas un griestu krāsojums, 1m2 vērtība 2,74 euro, par kopējo vērtību 21,87 euro, telpā Nr. 126 7,6m2 sienas krāsojums, 1m2 vērtība 2,74

euro, par kopējo vērtību 20,82 euro, bija pārklātas ar sodrējiem, tās vairs nevar pilnvērtīgi izmantot pēc savas nozīmes bez atbilstoša remonta.

Ar savām prettiesiskajām darbībām /pers. B/ iznīcināja un sabojāja/cietušais/piederošo mantu 4878,19 euro vērtībā.

Ar savām darbībām /pers. B/ izdarīja noziedzīgus nodarījumus, kādi paredzēti Krimināllikuma 231.panta otrajā daļā un 185.panta otrajā daļā.

Abiem apsūdzētajiem celta identiska apsūdzība par to, ka viņi personu grupā rupji traucēja sabiedrisko kārtību, kas izpaudās acīmredzamā necieņā

pret sabiedrību, ignorējot vispārpieņemtās uzvedības normas un traucējot iestādes darbu (huligānisms), kas saistīts ar mantas bojāšanu un iznīcināšanu, kā

arī svešas mantas tīšu bojāšanu un iznīcināšanu, to izdarot ar dedzināšanu šādos apstākļos:

Pirmstiesas izmeklēšanā precīzāk nenoskaidrotā laikā, bet ne vēlāk kā 2022.gada 24.martā ap plkst.10.06, /pers. B/ un /pers. C/ vienojās, ka

kopīgi izdarīs huligāniskas darbības, kas saistītas ar svešas mantas tīšu iznīcināšanu un bojāšanu ar dedzināšanu. Īstenojot savu kopīgo noziedzīgo

nodomu, 2022.gada 24.martā ap plkst.10.06 SIA “/nosaukums/” degvielas uzpildes stacijā /adrese//adrese//pers. C/ un /pers. B/ iegādājās 5 litru

degvielas kannu un 5,41 litru 95Miles benzīnu, par ko /pers. C/ veica samaksu ar savu maksājuma karti.

Turpinot savas darbības, kas vērstas uz noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, /pers. C/ kopā ar /pers. B/, kurš rokās turēja iepriekš iegādāto degvielas

kannu ar benzīnu, ieradās pie /cietušais/ (turpmāk- Iestāde), /adrese/. /pers. C/ un /pers. B/, ignorējot vispārpieņemtās uzvedības normas, izrādot

acīmredzamu necieņu pret sabiedrību, Iestādes darba laikā, huligānisku motīvu vadīti, devās pie Iestādes pagalma durvīm, kur /pers. C/, lai cita persona

neiztraucētu viņa un /pers. B/ kopīgo nodomu, palika vērot apkārtni, kamēr /pers. B/ novietoja iepriekš nopirkto degvielas kannu ar benzīnu pie Iestādes

pagalma durvīm un pirmstiesas izmeklēšanā precīzi nenoskaidrotā veidā tīši to aizdedzināja.

/pers. C/ un /pers. B/ tīšo kopīgo prettiesisko darbību rezultātā tika rupji traucēts Iestādes darbs, darbinieki pārtrauca darbus, lai iesaistītos

ugunsgrēku dzešanas darbos un tika pārtrauktas pirmsskolas sagatavošanas nodarbības bērniem, kā arī degšanas rezultātā tika sabojātas un

iznīcinātas/cietušais/ piederošās mantas, proti:

-tika iznīcinātas divas divviru alumīniju durvis, katra 1566,69 euro vērtībā, par kopējo vērtību 3133,39 euro vērtībā, vienviru durvis 1001,69 euro

vērtībā, divi gaismekļi, katrs 5,45 euro vērtība, par kopējo vērtību 10,90 euro, 21,42m2 griestu apdares plāksnes, 1m2 vērtība 20,05 euro, par kopējo

vērtību 429,47 euro, LED avārijas izejas gaismeklis 28,44 euro vērtībā, dūmu detektors 11,86 euro vērtībā, ugunsdrošības poga 21,11 euro vērtībā,

telpā Nr. 126 2,5m2 piekaramie griesti, 1m2 vērtība 17,99 euro, par kopējo vērtību 44,98 euro, sadegot karstuma ietekmē kļuva pilnīgi lietošanai

nederīgas un tās vairs nav iespējams izmantot pēc tās nozīmes;

-tika sabojāta 9m2 fasādes apmetumu daļa apkārt ārējām durvīm, 1m2 vērtība 17,07 euro, par kopējo vērtību 153,66 euro, telpā Nr. 125

7,98m2 sienas un griestu krāsojums, 1m2 vērtība 2,74 euro, par kopējo vērtību 21,87 euro, telpā Nr. 126 7,6m2 sienas krāsojums, 1m2 vērtība 2,74

euro, par kopējo vērtību 20,82 euro, bija pārklātas ar sodrējiem, tās vairs nevar pilnvērtīgi izmantot pēc savas nozīmes bez atbilstoša remonta.

Ar savām prettiesiskajām darbībām /pers. C/ personu grupā ar /pers. B/ izdarīja rupju sabiedriskās kārtības traucēšanu, kas izpaudās acīmredzamā

necieņā pret sabiedrību, ignorējot vispārpieņemtās uzvedības normas, traucējot iestādes darbu (huligānismu), saistītu ar mantas bojāšanu un iznīcināšanu,

kā arī ar svešas mantas tīšu bojāšanu un iznīcināšanu, kas izdarīta ar dedzināšanu, iznīcinot un sabojājot/cietušais/ piederošo mantu 4878,19 euro vērtībā.

Abu apsūdzēto darbības kvalificētas pēc Krimināllikuma 231.panta otrās daļas un 185.panta otrās daļas.

Pārbaudījusi un novērtējusi pierādījumus, tiesa atzīst, ka /pers. B/ izdarīja noziedzīgus nodarījumus, kādi paredzēti Krimināllikuma 231.panta otrajā

daļā un 185.panta otrajā daļā, un viņš par tiem ir sodāms, bet /pers. C/ viņam celtajā apsūdzībā ir attaisnojams.

Apsūdzētais/pers. A/ savu vainu viņam inkriminēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā neatzina un tiesā liecināja, ka notikuma dienā pastaigājās ar

/pers. B/. Tā kā paziņa bija palūdzis nopirkt degvielu un kannu, /pers. C/ samaksāja par to ar savu karti pēc /pers. B/ lūguma. Pēc tam viņi devās garām

Iestādei. /pers. B/ savajadzējās uz tualeti un viņš aizgāja, turot nopirkto degvielas kannu rokās. Pēc tam atnāca un pateica, ka jāiet prom. Viņi aizgāja.

/pers. C/ ieraudzīja dūmus. Pa ceļam, atrodoties jau mežā, /pers. B/ pastāstīja, ka netīšām aizdegās. Naudu par kannas un degvielas iegādi viņam atdeva.

2022.gada 16.decembrī /pers. C/ liecināja, ka /pers. B/ ir viņa bijušais klasesbiedrs. 2022.gada pavasarī viņš iegāja degvielas uzpildes stacijā

(tālāk-DUS) /nosaukums/ un samaksāja par benzīnu, ko iepildīja kannā. /pers. B/ tai laikā atradās blakus (lietas 1.sējuma 101.-102.lapa).

Apsūdzētais/pers. B/ tiesas sēdē savu vainu atzina daļēji. Liecināja, ka policijā ieradās pats, bet neliecināja patiesību, jo nobijās. Kopā ar /pers. C/

tai dienā gāja atdot kannu ar degvielu. Gāja gar /nosaukums/. Tā sanāk taisnāks ceļš. Pa ceļam devās nokārtot dabisko vajadzību. Nolika kannu.

Piesmēķēja un sērkociņš trāpīja kannā. Kanna uzliesmoja. /pers. B/ sāka skriet prom, teica /pers. C/, ka jāiet un ka vēlāk pastāstīs, kas notika.

Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 501.panta 1.punktam tiesa pārbaudīja apsūdzētā pirmstiesas kriminālprocesā sniegtās liecības.

2022.gada 19.decembrī /pers. B/ liecināja, ka 2022.gada pavasarī pie /pers. C/ pienāca kāds jaunietis, kuram noslāpa mašīna, un palūdza

palīdzēt. Kopā ar /pers. A/ liecinieks aizgāja uz /nosaukums/ K, kur /pers. C/ samaksāja par benzīnu, ko ielēja kannā. /pers. A/ atdeva jaunietim (lietas

1.sējuma 133.-134. lapa).

Pēc liecību nolasīšanas /pers. B/ liecināja, ka pretrunas skaidro ar to, ka nobijās.

No SIA “/nosaukums/” čeka un informācijas par maksājuma datiem redzams, ka 2022.gada 24.martā plkst. 10:11 ar MasterCard veikts degvielas

un pārtikas pirkums 14,98 euro apmērā (lietas 1.sējuma 13.-14., 17.-20. lapa);

No AS “Swedbank” informācijas par maksājuma kartes reģistrēto lietotāju izriet, ka karte, ar ko notika norēķināšanās 2022.gada 24.martā plkst.

10.11, pieder /pers. C/ (lietas 1.sējuma 73.-74.lapa).

No videonovērošanas kameru ierakstiem no DUS telpām redzams, ka 2022.gada 24.martā pie kases pienāk divi vīrieši. Viens jautā, vai tiek

pārdotas kannas. Pārdevēja un vīrieši dodas pie stenda. Pārdevēja atgriežas pie kases. Viens vīrietis ar kannu pienāk pie kases. Otrs vīrietis atrodas

blakus. Vīrietis pie kases norēķinās ar karti. Abi vīrieši iziet ārā. Viena pārdevēja lūdz otru iziet paskatīties, ko viņi dara, jo viens esot iereibis. Otra

pārdevēja dodas ārā. Vīrietis, kurš norēķinājās par kannu, norēķinās pie kases ar karti un saņem arī divus cīsiņus mīklā (lietas 1.sējuma 25.-27. lapa).

No videonovērošanas kameru ierakstiem no DUS teritorijas redzams, ka pie sūkņa atrodas divi vīrieši (viens ir garāka auguma). Garākais vīrietis

iepilda kannā degvielu. Otrais atrodas blakus un nedaudz grīļojas. Pie abiem vīriešiem pienāk DUS darbiniece un skatās notiekošo. Pēc uzpildes

mazākais vīrietis dodas uz DUS telpu. Garākais vīrietis ar kannu paliek ārā. Pēc tam garākais vīrietis dodas Iestādes virzienā (lietas 1.sējuma 28.-

30. lapa).

Lieciniece/pers. I/ 2022.gada 24.martā liecināja, ka strādā /nosaukums/ /adrese/. 2022.gada 24.martā ap plkst. 10.06 DUS ienāca vīrietis, nopirka

degvielas kannu. Ārā šo vīrieti gaidīja garāka auguma vīrietis. Viņi pie sūkņa piepildīja kannu. DUS telpā pirmais vīrietis samaksāja par degvielu ar karti.

Otrais vīrietis viņu gaidīja ārā. Skatoties videoierakstā lieciniece redzēja, ka garākais vīrietis pilda pirmā vīrieša norādījumus (lietas1.sējuma 5. lapa).

Lieciniece/pers. J/ 2022.gada 6.aprīlī liecināja, ka strādā /nosaukums/ /adrese/. 2022.gada 24.martā atradās darbā kopā ar kolēģi /vārds/ Ap

plkst.10.10 DUS ienāca divi vīrieši, abi bija maskās. Viens bija garāka auguma, otrs-īsāka auguma. Vīriešus no sākuma apkalpoja Ilze. Atceras, ka abi

vīrieši ar kannu devās pie sūkņiem piepildīt to. Lieciniece devās viņiem līdzi , lai parādītu, kā uzpildīt kannu. Pēc tam devās atpakaļ uz DUS iekštelpām.

Tā kā DUS bieži zog, kolēģe /pers. K/ palūdza, lai lieciniece novēro vīriešu darbības. Lieciniece izgāja ārā un atradās blakus vīriešiem, kad viņi uzpildīja

kannu. Pēc tam mazākais vīrietis devās uz DUS telpām. Otrais pateica, lai nopērk cīsiņus mīklā, un pats palika ārā. Šo vīrieti apkalpoja kolēģe /vārds/

Lieciniece redzēja, ka par degvielu vīrietis samaksāja ar karti. Pēc tam vīrieši aizgāja. Pēc neilga laika lieciniece izdzirdēja sirēnas. Monitoros redzēja, ka

brauc glābēji un policija. Kad izgāja no DUS, ieraudzīja, ka tie aizbrauca uz Iestādi (lietas 50.-51. lapa).

Tiesas sēdē lieciniece /pers. L/ liecināja, ka divas personas prasīja iegādāties degvielu kannā. Lieciniece piedāvāja aiziet līdzi uz sūkni, viņa atradās

blakus, kad degvielu iepildīja kannā. Kurš pildīja degvielu, nezina, abi viņi bija pie sūkņiem. Pēc tam viņi abi samaksāja par iegādāto degvielu. Viena

persona pirka arī kaut ko citu. Pēc tam abas personas ar iegādāto degvielu aizgāja. Nezina, vai viņi atradās alkohola reibumā.

Lieciniece/pers. M/ 2022.gada 6.aprīlī liecināja, ka strādā SIA /nosaukums/” /adrese/. 2022.gada 24.martā atradās darbā. Ap plkst.10.00 DUS

ienāca divi vīrieši, abi bija maskās. Viens bija garāka auguma, otrs-īsāka auguma. Mazākais vīrietis jautāja, vai pārdošanā ir kannas. Vīrietis izskatījās

iereibis. Viņš paņēma no plaukta kannu un gribēja iet to uzpildīt. Lieciniece aizrādīja, ka no sākuma jāsamaksā. Vīrietis ar karti samaksāja un abi vīrieši

izgāja ārā pie sūkņiem. Kannu uzpildīt viņiem palīdzēja /pers. L/. Par degvielu norēķinājās mazākais vīrietis ar karti. Pēc tam abi vīrieši devās prom. Pēc

neilga laika lieciniece izdzirdēja sirēnas, brauca glābēji (lietas 1.sējuma 52.-53. lapa);

Lieciniece/pers. M/ tiesas sēdē liecināja, ka divas personas iegādājās degvielu savā kanniņā. Lieciniece bija kasē, ārā viņa negāja. /pers. L/ gāja

skatīties ārā, lai viņi neaizbēg nesamaksājot. Vai personas bija reibumā, nezina. Uzvedība viņiem nebija uzkrītoša. Personas norēķinājās ar karti. Kurš

nesa kannu, nezina. Kad tika nopratināta policijā, tad atcerējās. Viens vīrietis bija gara auguma, otrs-īsa auguma ar zilumu zem acs. Abi bija maskās.

Ar DUS videoierakstiem kopsakarā ar bankas sniegto informāciju un liecinieču liecībām ir pierādīts, ka /pers. C/ 2022.gada 24.martā iegādājās

kannu un benzīnu.

Iestāde ir iesniegusi trīs videonovērošanas kameru ierakstus.

No kameras, kas vērsta uz ielu, redzams, ka 2022.gada 24.martā plkst. 10.15 garām Iestādei pa ielu iet divi vīrieši. Viņi apstājas pie soliņa. Tad

dodas Iestādes virzienā.

No kameras kas vērsta uz ēku, redzams, ka plkst. 10.22 šie vīrieši atrodas Iestādes aizmugurējā daļā. Garākais vīrietis, kam rokā ir caurspīdīgs

maiss ar kannu, iet pa priekšu. Mazākais vīrietis viņam seko. Garākais vīrietis ieiet nišā. Mazākais no sākuma stāv pie nišas, tad seko garākajam vīrietim.

Tad viņš atgriežas ārpus nišas, vēro apkārtni, pēc tam ātriem soļiem dodas prom. Garākais vīrietis iznāk no nišas un dodas prom tai pašā virzienā. No

nišas redzami melni dūmi. Plkst. 10.28 uz nišu skrien vīrietis ar ugunsdzēšamo aparātu. Plkst. 10.31 no Iestādes tiek izvesti bērni. Dūmi redzami līdz

plkst. 10.34. Redzams, ka ēkas siena virs nišas ir apkvēpusi.

No citas kameras ieraksta plkst. 10.24 redzama niša, kur ir vairākas durvis. Ienāk garākais vīrietis. Kreisajā rokā viņš tur caurspīdīgu maisu ar

kannu. Šis vīrietis iet augšā pa trepēm pie ieejas durvīm. Otrais vīrietis viņam seko, bet nekāpj pa kāpnēm. Mazākais vīrietis garākajam vīrietim

acīmredzami norāda uz kameru, tad garākais vīrietis ieskatās kamerā un noiet lejā pa kāpnēm. Kad garākais vīrietis nokāpj lejā, viņi abi dodas pa kreisi.

Plkst. 10.26 redzams, ka mazākais vīrietis strauji dodas prom no kreisās puses. Viņam seko garākais vīrietis, kuram kannas vairs nav. Plkst. 10.28

redzams vīrietis, kurš skrien ar ugunsdzēšamo aparātu. Redzams, ka no kreisās puses nāk melni dūmi (lietas 1.sējuma 31.-40.lapa).

No SIA “/nosaukums/” izsniegtajiem videonovērošanas kameru ierakstiem redzams, ka kamera ir vērta uz Iestādes aizmugurējo daļu. Niša ir

redzama, bet pa vidu tai ir priekšā koks, kas aizsedz skatu. 2022.gada 24.martā plkst. 11.22 no Iestādes kreisās puses iziet vīrietis ar kannu kreisajā

rokā. Viņam seko mazāka auguma vīrietis. Viņi abi stāv blakus. Vīrietis ar kannu ieiet nišā. Otrs vīrietis stāv un novēro apkārtni, pēc tam arī aiziet aiz

stūra. Plkst. 11.24 abi vīrieši kopā iznāk no stūra un dodas pie blakus esošām durvīm. Vīrietis ar kannu dodas augšā pa kāpnēm. Plkst. 11.26 no vietas,

kur iegāja vīrietis ar kannu, sāk nākt melni dūmi. Abi vīrieši dodas prom. Viņi iet netālu no kameras un redzams, ka garākais vīrietis noņem masku. Plkst.

11.28 uz nišu skrien vīrietis, redzams, ka dūmi kļūst balti (lietas 1.sējuma 44.-49. lapa).

Tiesa redzēja abus apsūdzētos tiesas sēdē, tāpēc secina, ka videoierakstos redzamais garākais vīrietis ir /pers. B/.

Lieciniece/pers. O/ tiesas sēdē liecināja, ka 2022.gada 24.martā izbrauca uz Iestādi, kur bija aizdegušās durvis. Viņas uzdevums bija saistīts ar

evakuāciju. Pierādījumus viņa nevāca. Kad atbrauca, tad telpas bija pilnas ar dūmiem. Ārā atradās bērni. /pers. P/ uzrādīja videoierakstus, kur bija

redzami divi vīrieši, kas nesa kannu. Viņi nāca no Imantas puses, piegāja pie durvīm. Kad viņi gāja prom, no durvīm parādījās dūmi.

2022.gada 24.martā apskatīta notikuma vieta /adrese/. Konstatēts, ka Iestāde ir trīsstāvu ēka. Tā ir aprīkota ar videonovērošanas kamerām. Ēkas

vidū aizmugurējā pagalmā atrodas rampa, virs kuras ir divas plastikāta durvis. Uz apskates brīdi tās ir atvērtas un norobežotas ar lentu. Uz grīdas pie

durvīm, apmēram 6m2 platumā atrodas pulverveida masa. Griesti noklāti ar sodrējiem. Abas durvis ir apdegušas un deformētas. Deformētas tās ir vairāk

apakšējā daļā. Uz zemes pie kreisās puses durvīm redzamas lauskas no piekaramajiem griestiem, griestos ir caurums. Ieejot pa durvīm, redzams, ka

telpa ir ar sodrējiem. Ārpusē uz zemes starp durvīm atrodas izkusis plastmasas gabals četrstūra formā (20x15x4 cm), kam iekšā ir šķidrums ar benzīnam

raksturīgu smaku (tas izņemts). Pretī sadegušajām durvīm 12 m attālumā no rampas atrodas bojātas šķiltavas sarkanā krāsā (tās izņemtas). No durvīm

paņemti nomazgājumi, veikta fotografēšana un protokolam pievienota shēma. No fotogrāfijām redzams, ka pie rampas esošās durvis ir baltā krāsā un bez

deguma pazīmēm. Sadegušās durvis atrodas tālāk rampas iekšpusē. Sadegušais priekšmets atrodas tieši starp abām sadegušajām durvīm no ārpuses.

8.un 9.fotogrāfijā redzamas apdegušu šļakatu pēdas uz sienas. 10.un 11.fotogrāfijā redzamas apdegušu šļakatu pēdas durvju apakšējā daļā (lietas

1.sējuma 6.-11. lapa).

2022.gada 24.martā /pers. P/ iesniedza policijā iesniegumu par to, ka 2022.gada 24.martā ap plkst. 10.24 tika aizdedzinātas Iestādes durvis,

Videoierakstos redzams, ka plkst. 10.15 no DUS /adrese/ puses uz Iestādi iet divi vīrieši. Viens bija garāks par otru. Garākais vīrietis kreisajā rokā kaut

ko nesa. Mazākajam vīrietim bija nestabila gaita. Vīrieši atradās pie soliņa, tad devās uz Iestādes pusi. Plkst. 10.24 garākais vīrietis ar savu nesamo

tuvojās durvīm (kas vēlāk dega) un nebija redzams. Mazākais vīrietis palika videokameru redzes lokā. Pēc brīža parādījās garākais vīrietis un bija

redzams, ka nāk dūmi no tās vietas, kur pirms tam bija šis vīrietis. Pēc tam vīrieši aizgāja (lietas 1.sējuma 4.lapa).

Nopratināta kā lieciniece 2022.gada 8.aprīlī, /pers. P/ liecināja, ka laikā, kad notika Iestādes durvju aizdedzināšana, Iestādē notika bērnu

nodarbības. Kad durvis sāka degt, nostrādāja dūmu detektori un skaņas trauksme. Bērni nekavējoties tika evakuēti. Nodarbības tika izjauktas un tās

nevarēja turpināt. Iestādes darbs tika traucēts, jo vajadzēja nekavējoties nodrošināt dzēšanas darbus. Uzskata, ka ar durvju dedzināšanu tika traucēta

sabiedriskā kārtība, traucēts un paralizēts Iestādes darbs. Iestādes darbinieki paši nodzēsa ugunsgrēku, jo ugunsdzēsēji brauca pārāk ilgi, bet liesmas

izplatījās ātri (lietas 1.sējuma 63.-64.lapa).

Lieciniece/pers. S/ tiesas sēdē liecināja, ka ir Iestādes direktore un notikuma dienā atradās darbā. Kad sāka degt, Iestādē atradās bērni. No

sākuma notika evakuācija un pēc tam dzēšanas darbi. Bija aizdedzinātas durvis 1.stāvā no pagalma puses. Pie aizdedzinātajām durvīm atradās kanna.

Videoierakstā bija redzams, ka tiek aizdedzināta kanna, no kā aizdegās durvis. Nebija redzams, kura persona aizdedzina. Videoierakstā bija redzams,

ka divi vīrieši pienāk ar kannu, aizdedzina kannu un aiziet bez kannas. Viņa šo videoierakstu skatījās uz vietas kopā ar policijas darbiniekiem un

ugunsdzēsējiem.

Lieciniecei tiesas sēdē tika uzrādīti tiesas rīcībā esošie videoieraksti. Pēc to noskatīšanās lieciniece liecināja, ka viņai liekas, ka bija vairāk

videoierakstu. Kamera tieši aizdedzinātās durvis nerāda, tāpēc nevar redzēt, cik personas piegāja pie durvīm. Durvis tagad ir atjaunotas, apdrošinātājs

atlīdzināja zaudējumus.

Lieciniece /vārds/ 2023.gada 26.janvārī liecināja, ka strādā SIA “/nosaukums/” un Iestādē vada izglītības nodarbības pirmsskolas vecuma bērniem.

Nodarbībās piedalās apmēram 10 bērni. 2022.gada 24.martā viņa sākot no plkst. 10.00 vadīja nodarbību astoņiem bērniem. Ap plkst. 10.30 nostrādāja

trauksme. Bērni sabijās. Viņa sāka bērnus mierināt. Kopā ar bērniem devās ārā. Nodarbība tika izjaukta. Viņiem paveicās, ka tika ārā, jo dega otras

puses ieejas durvis. Ja būtu degušas viņu puses durvis, no telpām būtu problemātiski izkļūt. Iestādes darbinieki centās novērst ugunsgrēku pašu spēkiem.

Lieciniece, atrodoties ārā, apzvanīja vecākus, lai tie ierodas pēc bērniem. Ar notikušo tika apdraudēta personu veselība un dzīvība (lietas 1.sējuma 165.-

166.lapa).

Liecinieks/pers. V/ 2023.gada 16.janvārī liecināja, ka strādā SIA “/nosaukums/”. Pamatojoties uz vienošanos tiks veikti atjaunošanas darbi

Iestādē. Pirms tāmes sastādīšanas liecinieks apsekoja Iestādi. No sākuma ir divviru alumīnija durvis, pēc tām- lielās durvis. Ir arī mazās durvis. Visas trīs

durvis tiks pilnībā atjaunotas, jo nav vairs lietojamas. Skaidrojot tāmi, liecinieks norāda, ka mainot gaismekļu plāksni, tiek demontēti vecie gaismekļi.

Fasādes apmetuma daļa ir tā daļa, kas atrodas apkārt iznīcinātajām durvīm. Telpa Nr. 125 ir telpa, kas atrodas aiz mazajām vienviru durvīm. Tur bija

nokvēpuši griesti un sienas., tāpēc tur vajadzēs veikt atjaunošanas darbu (gruntēt un krāsot). Telpā Nr. 126 ir pilnībā sabojāti piekaramie griesti, tos

nevar atjaunot, jo bija termiska iedarbība. Sienas telpā bija nokvēpušas, līdz ar to tās jāgruntē un jākrāso. Ir iznīcināts LED avārijas izejas gaismeklis,

dūmu detektors, ugunsdrošības poga. Durvju ailes apdare ir pavadošie darbi pēc durvju maiņas. Savām liecībām pievieno apsekošanas fotoattēlus (lietas

1.sējuma 142.-151.lapa).

Liecinieks/pers. V/ tiesas sēdē liecināja, ka izbrauca uz Iestādi 2022.gada 22.maijā, veica fotografēšanu, sastādīja aktu par bojājumiem. Tāmi

sastāda cits speciālists. Šajā objektā bija ne tikai būvniecības darbi, bet arī tīrīšanas darbi. 10000 euro nav galējā summa, jo ar vizuālo apskati visus

bojājumus nevar notikt. Šobrīd objekts nav pabeigts.

Cietušās pārstāve /pers. Z/ 2022.gada 8.aprīlī liecināja, ka aizdedzinātās durvis ir iznīcinātas un tiks nomainītas. Tāpat tiks veikti kosmētiskie darbi

un citi nepieciešamie remontdarbi (lietas 1.sējuma 55.lapa).

Cietušās pārstāve /pers. Z/ 2023.gada 23.janvārī liecināja, ka tāmē norādītās divviru alumīnija durvis ir lielās ieejas durvis un lielās durvis, kas ir aiz

tām. Vienviru durvis ir ieejas mazās durvis. Visas trīs durvis tiks nomainītas, jo nav lietojamas. Vienviru durvju vērtība ir 1001,69 euro, divviru alumīnija

durvju vērtība ir 1566,69 euro. Tika nomainīti divi gaismekļi. Tāmē ir norādīti četri gaismekļi, jo, demontējot plāksni, tiek demontēti visi. Plāksnē divi

gaismekļi tika iznīcināti, bet divi tika noņemti un ielikti atpakaļ. Viena gaismekļa vērtība ir 5,45 euro. Iznīcināto griestu apdares plākšņu kopējā platība ir

21,42 m2. Viena m2 vērtība ir 20,05 euro. Iznīcināto griestu apdares plākšņu vērtība ir 429,47 euro. Tika sabojāta fasādes apmetuma daļa 9 m2 apkārt

iznīcinātajām durvīm. Viena m2 atjaunošanas (apmetuma uzlikšana un krāsošana) cena ir 17,07 euro, kopējā atjaunošanas vērtība ir 153,66 euro.

Telpa Nr. 125 atrodas aiz mazajām vienviru alumīnija durvīm. Griesti un sienas tajā bija nokvēpuši, līdz ar to bija sabojāts sienas (7,98m2)

krāsojums, tos vajadzēs gruntēt un krāsot. Viena m2 atjaunošanas vērtība ir 2,74 euro, kopā 21,87 euro.

Telpa Nr. 126 atrodas aiz lielajām divviru alumīnija ārdurvīm. Piekaramie griesti tika sabojāti pilnībā-sadega, tos nevar atjaunot Tiks atjaunoti

2,5m2. Viena m2 atjaunošanas vērtība ir 17,99 euro, kopā 44,98 euro. Sienas bija nokvēpušas, līdz ar to sabojāts krāsojums. Tiks atjaunoti 7,60m2.

Viena m2 atjaunošanas vērtība ir 2,74 euro, kopā 20,82 euro.

Tika iznīcināts viens LED gaismeklis, kura vērtība ir 28,44 euro, dūmu detektors- 11,86 euro, ugunsdrošības poga- 21,11 euro. Tāmē norādīta

durvju ailes apdare, kas ir pavadošie darbi pēc durvju maiņas. Tā kā Iestādei ir apdrošināšana, tai jāsedz tikai pašrisks 300 euro un to lūdz piedzīt no

vainīgās personas (lietas 1.sējuma 154.-155.lapa).

No eksperta atzinuma par naftas produktu un viegli uzliesmojošu šķidrumu ekspertīzi izriet, ka ekspertīzei ir nodots nomazgājums no ārdurvju

virsmas un apdedzis plastmasas fragments (iespējams, kanna). Uz nomazgājuma nav konstatētas viegli uzliesmojošu vai degtspējīgu šķidrumu pēdas. Uz

plastmasas fragmenta ir konstatētas naftas produkta-benzīna-pēdas (lietas 1.sējuma 84.-85.lapa).

No Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta paziņojuma izriet, ka ugunsgrēku Iestādē novērsa tās darbinieki. Iespējamais ugunsgrēka iemesls

varētu būt tīša dedzināšana (lietas 86.lapa).

No videoierakstiem redzams, ka /pers. B/ ar kannu rokā iegāja nišā viens pats. Kad viņš nāca no tās ārā, kannas viņam vairs nebija un no nišas

sāka nākt melni dūmi. Ievērojot eksperta atzinumu, tiesa secina, ka nišā atrastais priekšmets ir kanna, ko iepriekš nesa /pers. B/.

No liecinieku liecībām un rakstveida pierādījumiem redzams, ka notika ugunsgrēks un tā rezultātā Iestādei ir nodarīts kaitējums. Kaitējuma apmērs

netiek apstrīdēts.

Lieciniece/pers. A0/ tiesas sēdē liecināja, ka bija procesa virzītāja. Rakstīja vairākus ziņojumus. Atceras ziņojumu par to, ka videoierakstos

nesakrita tajos fiksētais laiks ar reālo laiku. Rakstīja ziņojumu par to, ka abi apsūdzētie bija tādās pašās virsjakās, kā redzams videoierakstos. Ārpus

nopratināšanas iegūtas ziņas rakstīja ziņojumā, tas ir, par bankas karti. /pers. C/ negribēja sniegt nekādu informāciju

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 501.panta 2.punktu tika pārbaudīti liecinieces pirmstiesas kriminālprocesā sniegtie ziņojumi.

2022.gada 16.decembrī Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Kurzemes iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļas inspektore Valsts

amatpersona rakstīja ziņojumu par to, ka 2022.gada 16.decembrī uz policiju tika atvests /pers. C/. Uzsākot sarunu ar viņu, /pers. AB/ jautāja par viņa

bankas kartes izmantošanu. /pers. C/ atbildēja, ka savu karti izmanto pats, nevienam nedod, to nav zaudējis. Tajā tiekot ieskaitīta viņa darba alga.

Apskatot viņu vizuāli, konstatēja, ka viņš ir ģērbies tāpat kā videoierakstā redzamais vīrietis, kurš DUS norēķinās ar karti. Kad viņam tika izskaidrots,

kāpēc uzsākts kriminālprocess, viņš apstiprināja, ka kopā ar /pers. B/ bija DUS, nopirka tur kannu, iepildīja tajā benzīnu. Viņam tika uzrādīti fotoattēli.

Apskatot tos, /pers. C/ teica, ka neliecinās (lietas 1.sējuma 104.lapa).

2022.gada 16.decembrī /pers. AB/ rakstīja ziņojumu par to, ka 2022.gada 19.decembrī policijā ieradās /pers. B/. Viņš bija ģērbts tādā pašā

virsjakā, kā redzams videoierakstā (lietas 1.sējuma 136.lapa).

2023.gada 26.janvārī /pers. AB/ rakstīja ziņojumu par to, ka SIA “/nosaukums/” izsniegtajā videoierakstā ir laika nobīde par vienu stundu (lietas

1.sējuma 169.lapa).

Nolasītos ziņojumus lieciniece apstiprināja. Papildināja, ka pirms nopratināšanas centās noskaidrot, vai /pers. C/ saprot, par ko ir aizturēts, kā arī

skaidroja tiesības. To informāciju, ko ieguvusi, viņa ir tiesīga aprakstīt ziņojumā.

No liecinieces ziņojumiem un liecībām ir redzams, kā tika vākti pierādījumi. Liecinieces ziņojumi nesatur pierādīšanai nozīmīgu informāciju.

Salīdzinot visus videoierakstus, tiesa secina, ka SIA “/nosaukums/” ierakstos laiks ir stundu vēlāks kā citos ierakstos. Tā kā Iestādes videoierakstā

un SIA “/nosaukums/” videoierakstā redzami vieni un tie paši notikumi, un ar citiem pierādījumiem ir fiksēts laiks pēc plkst. 10.00, nevis pēc plkst. 11.00,

kā SIA “/nosaukums/” ierakstos, tiesa secina, ka nepareiza laika attēlošana nenozīmē, ka videoierakstos redzams cits notikums. Tādēļ SIA

“/nosaukums/” videoieraksts ir pieļaujams, ticams un attiecināms pierādījums.

Kriminālprocesa likuma 130.panta pirmā daļa paredz, ka kriminālprocesa laikā iegūtās ziņas par faktiem ir pieļaujams izmantot kā pierādījumus, ja

tās iegūtas un procesuāli nostiprinātas šajā likumā noteiktajā kārtībā. Šī panta otrās daļas 3.punkts paredz, ka par nepieļaujamām un pierādīšanā

neizmantojamām atzīstamas tādas ziņas par faktiem, kuras iegūtas pieļaujot šajā likumā īpaši norādītos pārkāpumus, kas liedz konkrētā pierādījuma

izmantošanu.

/pers. AB/ ziņojumā (lietas 104.lapā) norādīts, kādas ziņas viņai sniedza /pers. C/.

Kriminālprocesa likuma 147.pants paredz kārtību, kādā izdarāma pratināšana.

/pers. C/ liecību sniegšanas laikā nevēlējās atbildēt uz visiem jautājumiem, līdz ar to ziņas, kas iegūtas pratināšanas laikā, taču nav iekļautas

protokolā, nav iegūtas un procesuāli nostiprinātas Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā. Tāpēc /vārds/ziņojums daļā par /pers. C/ teikto, ka savu

karti izmanto pats, nevienam nedod, to nav zaudējis, tajā tiekot ieskaitīta viņa darba alga, ir izslēdzams no pierādījumiem kā nepieļaujams pierādījums.

Pārējos prokurora iesniegtos pierādījumus tiesa atzīst par pieļaujamiem, ticamiem un attiecināmiem.

Noziedzīgā nodarījuma kvalifikācija ir pilnīgas atbilstības konstatēšana starp nodarījuma faktiskajām pazīmēm un Krimināllikuma normām paredzētā

konkrētā noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmēm (skat. U.Krastiņš. Noziedzīgs nodarījums. Rīga. Tiesu namu aģentūra, 2000, 26.lpp.).

Krimināllikuma 231.panta otrajā daļā paredzēta kriminālatbildība par rupju sabiedriskās kārtības traucēšanu, kas izpaužas acīmredzamā necieņā

pret sabiedrību vai bezkaunībā, ignorējot vispārpieņemtās uzvedības normas un traucējot cilvēku mieru, iestāžu vai uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību), vai

organizāciju darbu (huligānisms), ja tas saistīts ar mantas bojāšanu vai iznīcināšanu.

Krimināllikuma 185.panta otrajā daļā paredzēta kriminālatbildība par svešas mantas tīšu iznīcināšanu vai bojāšanu, ja tā izdarīta ar dedzināšanu.

No videoierakstiem redzams, ka /pers. B/ ieiet nišā un pēc tam tur sākas ugunsgrēks. Ievērojot videoierakstos redzamo, apskates protokolā

fiksēto un eksperta atzinumu, tiesa atzīst, ka starp /pers. B/ ieiešanu nišā ar kannu, iznākšanu no nišas bez kannas brīdī, kad nišā sācies ugunsgrēks, ir

pierādīts cēloniskais sakars starp /pers. B/ darbībām un ugunsgrēka izcelšanos.

Apsūdzētie izvirzīja versiju, ka degviela bija nepieciešama kādai citai personai. Minētā versija ir pretēja pierādījumiem lietā par to, ka kannas saturs

tika izmantots Iestādes aizdedzināšanai, tāpēc tiesa to noraida.

Apsūdzētais/pers. B/ liecināja, ka kanna aizdegās nejauši un viņš, nobijies no sekām, aizgāja prom.

Tiesa apsūdzētajam netic, jo apsūdzētā liecinātais ir pretrunā ar videoierakstos redzamo, ka apsūdzētais izvairās no kamerām, dodas tur, kur nav

videonovērošanas kameru, un pēc notikušā neuzkrītoši (tādā gaitā, lai nepievērstu uzmanību) dodas prom. Ievērojot minēto tiesa atzīst, ka apsūdzētais

tiesā ir sniedzis apzināti nepatiesu liecību.

Tiesai nav šaubu, ka /pers. B/ saprata, ka atrodas pie Iestādes, kas ir paredzēta notikumiem un pasākumiem, kur pulcējas cilvēki un notiek

nodarbības, jo pirms došanās dedzināt Iestādi, viņš pie tās uzturējās apmēram 5 minūtes, kā arī liecināja, ka zina, kā ātrāk aiziet uz meža pusi no

Iestādes. Tāpat viņš saprata, ka Iestāde ir aprīkota ar videokamerām. Videoierakstos redzams, ka abiem apsūdzētajiem ir maskas un viņi izvairās no

atrašanās kameru redzeslokā. Tādējādi /pers.B/ atrašanos pie Iestādes nevar atzīt par nejaušu.

Tiesa netic abiem apsūdzētajiem, ka /pers. B/ iegāja nišā, lai nokārtotu dabiskās vajadzības, jo /pers. B/ no sākuma iegāja nišas daļā, kas tiek

novērota. Ieraugot novērošanu, viņš devās prom un iegāja nišas daļā, kur nenotiek videonovērošana. Minētais norāda nevis uz spontānu, bet gan uz

apzinātu vietas izvēli un nolūku neatklāt savu identitāti. Pēc tam sekojošā maskas noņemšana, kad notika aizdegšanās, norāda uz to, ka apsūdzētajam

vairs nevajadzēja slēpt savu identitāti.

Tiesa netic /pers. C/ liecībām par to, ka viņš neredzēja, ko darīja /pers. B/, jo tas ir pretrunā videoierakstos redzamajam, ka /pers. C/ vēro /pers.

B/ darbības, pievērš uzmanību kamerām un pirmais pēc aizdedzināšanas dodas prom (nevis /pers. B/ viņam pienāk klāt un pasaka, ka jāiet prom).

/pers. B/ nodoms un motīvi nav noskaidroti.

Augstākās tiesas judikatūrā norādīts, ka apsūdzētā nodoma patieso saturu atklāj arī viņa faktiskās darbības (skat. Augstākās tiesas 2006.gada

28.decembra lēmumu lietā Nr.SKK-770/2006).

Acīmredzama necieņa pret sabiedrību ir personas publiski, skaidri un nepārprotami izteikta sabiedrības interešu noliegšana, nonievāšana, kas

izdarīta, neslēpti ignorējot tiesību normu priekšrakstus un morāles normu prasības (skat. Krimināllikuma komentāri. Trešā daļa (XVIII-XXV nodaļa).

Otrais papildinātais izdevums. U.Krastiņš, V.Liholaja, D.Hamkova Rīga, Tiesu namu aģentūra, 2019, 299.lpp).

Aizdedzinot Iestādes durvis, /pers. B/ izrādīja acīmredzamu necieņu pret sabiedrību, jo šāda rīcība sabiedrībā nav pieņemama.

Sabiedriskā miera traucēšana ir konstatējama tajos gadījumos, kad persona ir spiesta pārtraukt vai atteikties no likumīgām darbībām (piedalīšanās

kultūras vai sporta pasākumos, iepirkšanās, braukšana ar sabiedrisko transportu u.tml.), uzņēmums vai organizācija ir spiesti pārtraukt savu darbu.

Nozīme ir sabiedriskā miera traucēšanas pakāpei – par krimināli sodāmu huligānismu var atzīt tikai tādas darbības, kas ievērojamā mērā pārkāpj

sabiedrisko mieru (Augstākās tiesas 2006.gada prakses apkopojums “Tiesu prakse huligānisma lietās”).

Ar ugunsgrēku tika traucēts Iestādes darbs, jo bērniem nācās pamest Iestādi, bērni bija satraukušies, darbinieku darbs tika traucēts, jo bija jādzēš

ugunsgrēks. Tika iesaistīts arī glābšanas dienests. Ievērojot šos apstākļus, tiesa atzīst, ka darbības, aizdedzinot Iestādi, ievērojamā mērā pārkāpj

sabiedrisko mieru.

Tādējādi /pers.B/darbības ir izdarītas, izrādot necieņu pret sabiedrību, ignorējot vispārpieņemtās uzvedības normas un traucējot Iestādes darbu un

viņa darbības ir pareizi kvalificētas pēc Krimināllikuma 231.panta otrās daļas.

Huligānisma sastāvs neaptver tādu mantas bojāšanas un iznīcināšanas veidu kā dedzināšana.

Ievērojot to, ka Iestādes manta ir iznīcināta un bojāta aiz huligāniskām tieksmēm ar dedzināšanu, noziedzīgais nodarījums kvalificējams kā divu

noziedzīgu nodarījumu kopība saskaņā ar Krimināllikuma 231.panta otro daļu un 185.panta otro daļu (skat. Krimināllikuma komentāri. Trešā daļa

(XVIII-XXV nodaļa). Otrais papildinātais izdevums. U.Krastiņš, V.Liholaja, D.Hamkova Rīga, Tiesu namu aģentūra, 2019, 306.-307.lpp).

Ievērojot minēto, /pers. B/ darbības ir kvalificējamas arī pēc Krimināllikuma 185.panta otrās daļas.

Par šo noziedzīgo nodarījumu izdarīšanu apsūdzība ir celta arī /pers. C/.

Prokurore debašu runā norādīja, ka ir acīmredzami, ka abi apsūdzētie darbojās kopīgi.

Tiesa piekrīt, ka abi apsūdzētie bija informēti par /pers. B/ darbībām, taču /pers. C/ notiesāšanai pamata nav.

Kriminālprocesa likuma 525.panta otrā daļa paredz, ka attaisnojoša sprieduma motīvu daļā norāda:

1)tiesas noskaidrotos notikuma apstākļus;

2)apsūdzētā attaisnošanas pamatu un pierādījumus, kas to apstiprina;

3)motīvus, kāpēc tiesa noraida pierādījumus, ar kuriem pamatota apsūdzība.

Juridiskajā literatūrā un judikatūrā norādīts, ka no subjektīvās puses huligānismu raksturo tiešs nodoms, jo vainīgais apzinās savu darbību kaitīgumu,

proti, ka rupji traucē sabiedrisko kārtību un tādējādi pauž acīmredzamu necieņu pret sabiedrību un apzināto tās veica (skat. Krimināllikuma komentāri.

Trešā daļa (XVIII-XXV nodaļa). Otrais papildinātais izdevums. U.Krastiņš, V.Liholaja, D.Hamkova Rīga, Tiesu namu aģentūra, 2019,

301.lpp).

Augstākās tiesas 2006.gada prakses apkopojumā “Tiesu prakse huligānisma lietās” rekomendēts notiesājoša sprieduma aprakstošajā daļā nevis

pilnīgi citēt Krimināllikuma 231.panta dispozīciju, bet gan norādīt konkrētas huligānisma pazīmes, kas ir konstatētas personas izdarītajā darbībā.

Sekojoši- lai notiesātu personu par huligānismu, nepieciešams konstatēt, kādas tieši tīšas darbības viņš ir veicis.

Apsūdzībā ir norādīts, ka abi apsūdzētie 2022.gada 24.martā vienojās, ka kopīgi izdarīs huligāniskas darbības, kas saistītas ar svešas mantas tīšu

iznīcināšanu un bojāšanu ar dedzināšanu. Lai īstenotu savu kopīgo noziedzīgo nodomu, viņi iegādājās kannu un benzīnu, par ko /pers. C/ veica

samaksu ar savu karti.

No pierādījumu kopuma izriet, ka abi apsūdzētie ieradās DUS, kur iegādājās kannu un degvielu.

Kā izriet no pierādījumiem, tieši /pers. C/ ir iegādājies kannu un benzīnu. Minētās darbības nevar atzīt par sabiedriskās kārtības traucēšanu, jo tās ir

atļautas darbības.

Lietas materiāli nesatur pierādījumus par to, ka abi apsūdzētie par kaut ko, tai skaitā, huligānismu un dedzināšanu, bija vienojušies. Degvielas

kopīga iegāde noziedzīgu vienošanos nepierāda.

No videoierakstiem redzams, ka apsūdzētie abi dodas uz Iestādi. Kannu nes /pers. B/ un viņš ar to ieiet nišā, no kurienes sākas degšana. Pēc tam

/pers. B/ bez kannas iznāk no nišas.

Apsūdzībā norādīts, ka /pers. C/ veica tādas darbības, kas palīdzētu /pers. B/ netraucēti paveikt noziedzīgos nodarījumus, tas ir, - vēroja apkārtni.

No videoierakstiem ir skaidri redzams, ka /pers. C/ vēro /pers. B/ darbības, bet pats neveic nekādas darbības, pēc kurām aizdegas Iestāde.

Šāda pasīva uzvedība neatbilst Krimināllikuma 231.panta otrās daļas sastāvā prasītajām aktīvajām darbībām, tāpēc uzrādītajā apsūdzībā pēc

Krimināllikuma 231.panta otrās daļas trūkst noziedzīgā nodarījuma sastāva objektīvās puses.

Saskaņā ar Krimināllikuma 185.panta pirmo daļu kriminālatbildība iestājas par svešas mantas tīšu iznīcināšanu vai bojāšanu, kas saskaņā ar tiesību

teoriju ir formāls noziedzīga nodarījuma sastāvs. Šī panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma subjektīvo pusi raksturo tīša vaina, kad vainīgais

apzinās savu darbību kaitīgumu, paredz, ka viņa darbību vai bezdarbības rezultātā tiks iznīcināta vai bojāta sveša manta, un viņš to vēlas vai apzināti

pieļauj. Krimināllikuma 185.panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu nav iespējams izdarīt, neradot kaut kādu materiāla rakstura kaitējumu

noteiktam priekšmetam, pret kuru darbība vērsta (skat. Augstākās tiesas 2009.gada 20.janvāra lēmumu lietā SK–030/09).

Lai arī judikatūras atziņa attiecas uz noziedzīga nodarījuma, kas paredzēts Krimināllikuma 185.panta pirmajā daļā, kvalificēšanu, tā ir izmantojama

arī šajā lietā, jo Krimināllikuma 185.panta otrās daļas dispozīcija ir tāda pati kā pirmajā daļā, tikai papildināta ar citām objektīvās puses izpausmēm.

Krimināllikuma 185.panta otrajā daļā nav paredzēta noziedzīga nodarījuma kvalificējošā pazīme – personu grupa. Līdz ar to katrai personai ir

jāatbild par tām darbībām, kuras tā ir izdarījusi.

Apsūdzībā nav norādīts, kādā veidā /pers. C/ izdarīja svešas mantas iznīcināšanu un bojāšanu, tāpēc viņam uzrādītajā apsūdzībā pēc

Krimināllikuma 185.panta otrās daļas trūkst noziedzīgā nodarījuma sastāva objektīvās puses.

Tā kā /pers. C/ neveica nekādas darbības, lai traucētu sabiedrisko kārtību, kā arī neveica nekādu iedarbību uz Iestādi, kā rezultātā Iestāde

aizdegās, viņa atrašanos blakus notikuma vietai un kopā ar /pers. B/, nav pamata kvalificēt kā noziedzīga nodarījuma, kas kvalificējams pēc

Krimināllikuma 185.panta otrās daļas, izdarīšanu.

Kriminālprocesa likuma 519.panta 2.punkts paredz, ka tiesa taisa attaisnojošu spriedumu, ja apsūdzētā piedalīšanās noziedzīgā nodarījumā nav

pierādīta.

Tiesa atzīst, ka apsūdzētā /pers. C/ piedalīšanās noziedzīgajos nodarījumos nav pierādīta un apsūdzētais ir attaisnojams apsūdzībā pēc

Krimināllikuma 231.panta otrās daļas un 185.panta otrās daļas.

2022.gada 16.decembrī apsūdzētajam /pers. C/ piemērots drošības līdzeklis-nodošana policijas uzraudzībā (lietas 1.sējuma 103.lapa).

Drošības līdzeklis atceļams ar sprieduma spēkā stāšanos.

Nosakot soda veidu /pers. B/, tiesa ņem vērā izdarīto noziedzīgo nodarījumu raksturu un radīto kaitējumu, kā arī vainīgā personību.

Saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta ceturto daļu noziedzīgais nodarījums, kas kvalificēts pēc Krimināllikuma 231.panta otrās daļas, ir klasificējams

kā smags noziegums.

Saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta piekto daļu noziedzīgais nodarījums, kas kvalificēts pēc Krimināllikuma 185.panta otrās daļas, ir klasificējams

kā sevišķi smags noziegums.

Noziedzīgie nodarījumi ir izdarīti pret vispārējo drošību un sabiedrisko kārtību un īpašumu.

Apsūdzētais daļēji ir atlīdzinājis radīto mantisko kaitējumu.

Pārbaudot apsūdzētā personību, noskaidrots, ka viņš ir bijis agrāk tiesāts, bet sodāmības ir dzēstas (lietas 1.sējuma 113.-128.lapa).

Apsūdzētais ir iesniedzis izrakstus no pacienta kartēm, raksturojot savu veselības stāvokli. Ģimenes ārste norādījusi, ka vispārējais stāvoklis ir

stabils, somatiski vesels. Apsūdzētajam 2020.gada februārī bijusi operācija (lietas 2.sējuma 32.-33.lapa).

Apsūdzētais ir iesniedzis darba līgumu, no kā redzams, ka no 2022.gada 19.septembra viņš strādā par palīgstrādnieku (lietas 2.sējuma 34.-

38.lapa).

Tiesas sēdē apsūdzētais par sevis sniedza ziņas, ka šobrīd neoficiāli strādā celtniecībā. Viņam esot Zviedrijas un Norvēģijas pensija. Apgādājamo

nav. Savu veselības stāvokli raksturoja kā sliktu, jo ir epilepsija. Invaliditāti nav nokārtojis.

Krimināllikuma 35.panta otrā daļa paredz, ka soda mērķis ir:

1)aizsargāt sabiedrības drošību;

2)atjaunot taisnīgumu;

3)sodīt vainīgo personu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu;

4)resocializēt sodīto personu;

5)panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas.

Krimināllikuma 231.panta otrās daļas sankcija paredz alternatīvus soda veidus.

Vērtējot apsūdzētā personību, tiesa secina, ka lai arī viņš ir nesodīta persona, iepriekšējo sodāmību vēsture raksturo viņu negatīvi. Noziedzīgā

nodarījuma raksturs norāda, ka apsūdzētais pēc sodu izciešanas un sodāmību dzēšanas nav mainījis savu domāšanu un ir pieļāvis noziedzīgu rīcību. No

Sodu reģistra redzams, ka apsūdzētais ticis notiesāts arī Zviedrijā par zādzību. Tas nozīmē, ka iepriekš piemērotie sodi viņu nav resocializējuši. Tādēļ, lai

panāktu apsūdzētā resocializāciju un kopumā sasniegtu soda mērķi, apsūdzēto nepieciešams sodīt ar brīvības atņemšanu.

Nosakot soda mēru par noziedzīgo nodarījumu, kas kvalificēts pēc Krimināllikuma 231.panta otrās daļas, tiesa ņem vērā atbildību mīkstinošos un

pastiprinošos apstākļus.

Atbildību mīkstinošus apstākļus atbilstoši Krimināllikuma 47.pantam tiesa nekonstatē.

Par atbildību pastiprinošu apstākli saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 17.punktu tiesa atzīst to, ka apsūdzētais tiesā sniedzis apzināti

nepatiesu liecību.

Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka apsūdzētajam par smago noziegumu nosakāma brīvības atņemšana uz 1 gadu 6 mēnešiem.

Krimināllikuma 185.panta otrās daļas sankcija paredz tikai brīvības atņemšanas sodu, līdz ar to par šo noziedzīgo nodarījumu apsūdzētajam ir

nosakāma tikai brīvības atņemšana.

Atbilstoši Krimināllikuma 46.panta trešajai prim daļai (likuma pašreizējā redakcijā, kas apsūdzētajam ir labvēlīgāka), ja šā likuma sevišķās daļas

panta sankcija par izdarīto noziegumu paredz tikai vienu pamatsodu — brīvības atņemšanu, nosakot tās ilgumu, ņem vērā noziedzīgā nodarījuma

raksturu, radīto kaitējumu, vainīgā personību, kā arī atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

Apsūdzētā personība norāda, ka viņš pēc sodu izciešanas un sodāmību dzēšanas tomēr ir izdarījis noziedzīgus nodarījumus, tātad piemērotie sodi

mērķi nav sasnieguši. Kaitējums pilnībā nav atlīdzināts. Noziedzīgais nodarījums izdarīt vispārbīstamā veidā.

Atbildību mīkstinošus apstākļus atbilstoši Krimināllikuma 47.pantam tiesa nekonstatē.

Par atbildību pastiprinošu apstākli saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 17.punktu tiesa atzīst to, ka apsūdzētais tiesā sniedzis apzināti

nepatiesu liecību.

Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka apsūdzētajam par smago noziegumu nosakāma brīvības atņemšana uz 2 gadiem.

Tiesa uzskata, ka apsūdzētajam par šo noziedzīgo nodarījumu ir nosakāms papildsods- probācijas uzraudzība uz 2 gadiem, jo tiesa uzskata, ka arī

pēc brīvības atņemšanas soda nepieviešams turpināt apsūdzētā rezocializāciju, lai panāktu viņa sekmīgu iekļaušanos sabiedrībā.

Atbilstoši Krimināllikuma 50.panta pirmajai daļai nosakāms galīgais sods.

Tiesa ņem vērā Augstākās tiesas rekomendāciju, ka, nosakot sodu par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem, vispārējos gadījumos vajadzētu

piemērot piespriesto sodu daļēju saskaitīšanu. Savukārt galīgā soda noteikšana, ietverot vieglāko sodu smagākajā, kā arī pilnīgi saskaitot piespriestos

sodus, var tikt piemērota īpašos gadījumos (Apgabaltiesu kā pirmās instances tiesas un Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātas kā apelācijas

instances tiesas sodu piemērošanas prakse, apstiprināta ar Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta un Krimināllietu tiesu palātas tiesnešu

kopsapulces 2008.gada 1.jūlija lēmumu).

Tiesa nekonstatē attiecībā uz apsūdzēto īpašu gadījumu, kas atļautu tiesai pilnībā saskaitīt piespriestos sodus, tāpēc galīgais sods nosakāms, daļēji

saskaitot piespriestos sodus, nosakot brīvības atņemšanu uz 3 gadiem ar probācijas uzraudzību uz 2 gadiem.

2022.gada 19.decembrī apsūdzētajam /pers. B/ piemērots drošības līdzeklis-nodošana policijas uzraudzībā (lietas 135.lapa).

Drošības līdzeklis atceļams ar sprieduma spēkā stāšanos.

Iestāde pieteikusi lietā mantiskā kaitējuma kompensāciju 300 euro (lietas 1.sējuma 154.lapa).

Apsūdzētais/pers. B/ tiesas sēdē to atzina pilnībā un līdz spriedumam ir samaksājis 150 euro.

Kriminālprocesa likuma 352.panta ceturtā daļa paredz, ka kaitējuma nodarītājs var labprātīgi piekrist cietušā noteiktajam kompensācijas apmēram.

Tiesa atzīst, ka apsūdzētā darbības kopsakarā ir tiešā cēloņsakarībā ar cietušajai nodarītajiem zaudējumiem, viņš atzīst pieteikto kompensāciju,

tāpēc viņam ir pienākums atlīdzināt cietušajai nodarītos zaudējumus un pieteikums tā atlikušajā daļā (150 euro apmērā) ir apmierināms.

Zvērināts advokāts Kārlis Ielejs iesniedzis tiesā paziņojumus, ka samaksas apmērs par valsts nodrošināto juridisko palīdzību lietā kopā ir 380 euro.

Apsūdzētais nav persona, kurai saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 85.pantu ir tiesības uz atbrīvošanu no samaksas par aizstāvja palīdzību. Līdz ar

to no apsūdzētā valsts ienākumos piedzenami izdevumi par advokāta palīdzību.

Atbilstoši Kriminālporcesa likuma 240.panta pirmās daļas 1.punktam kā lieta bez vērtības ir iznīcināmas šķiltavas, kas glabājas pie

kriminālprocesa.

Divi CD un USB ar ierakstiem atstājami kriminālprocesā kā dokumenti atbilstoši Kriminālprocesa likuma 135.pantam.

Saskaņā Kriminālprocesa likuma 520.pantu, tiesa

nosprieda:

/pers. C/ apsūdzībā pēc Krimināllikuma 231.panta otrās daļas un 185.panta otrās daļas atzīt par nevainīgu un attaisnot.

Atcelt /pers. A/piemēroto drošības līdzekli- pieteikšanās noteiktā laikā policijas iestādē.

/pers. B/ atzīt par vainīgu smaga nozieguma, kāds paredzēts Krimināllikuma 231.panta otrajā daļā, izdarīšanā un sodīt viņu ar brīvības atņemšanu uz

1 gadu 6 mēnešiem.

/pers. B/ atzīt par vainīgu sevišķi smaga nozieguma, kāds paredzēts Krimināllikuma 185.panta otrajā daļā, izdarīšanā un sodīt viņu ar brīvības

atņemšanu uz 2 gadiem ar probācijas uzraudzību uz 2 gadiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo daļu piespriestos sodus daļēji saskaitīt un galīgo sodu noteikt brīvības atņemšanu uz 3 gadiem ar

probācijas uzraudzību uz 2 gadiem.

/pers. B/ piemēroto drošības līdzekli- pieteikšanās noteiktā laikā policijas iestādē -atcelt ar sprieduma spēkā stāšanos.

Piedzīt no /pers. B/ par labu /cietušais/mantiskā kaitējuma kompensāciju 150 euro, nosakot 30 dienu termiņu labprātīgai izpildei pēc sprieduma

spēkā stāšanās, iesniedzot tiesai maksājuma apliecinošu dokumentu. Maksājums veicams AS “/pers. AP/” kontā LV12RIKO0021000016150.

Piedzīt no /pers. B/ valsts ienākumos procesuālos izdevumus 380 euro par aizstāvību kriminālprocesā, nosakot 30 dienu termiņu labprātīgai izpildei

pēc sprieduma spēkā stāšanās, iesniedzot tiesai maksājuma apliecinošu dokumentu. Maksājuma rekvizīti: saņēmējs: Valsts kase, NMR90000050138,

BIC kods TRELLV22, konta Nr.LV68TREL1060001239300.

Pēc sprieduma stāšanās spēkā iznīcināt šķiltavas, kas glabājas pie kriminālprocesa.

Divus CD un USB ar ierakstiem atstāt kriminālprocesā.

Saīsinātais spriedums nav pārsūdzams.

Prokurore, cietusī, apsūdzētie un aizstāvji 10 dienu laikā no 2023.gada 3.augusta var rakstveidā iesniegt tiesai lūgumu par pilna sprieduma

sagatavošanu.

Ja lietā tiek sagatavots pilnais spriedums, to no tā pieejamības dienas var pārsūdzēt vai protestēt 10 dienu laikā Rīgas apgabaltiesā, iesniedzot

apelācijas sūdzību vai protestu Rīgas pilsētas tiesā.

Pilna sprieduma pieejamības diena ir 2023.gada 24.novembrī.

Tiesnese G. Sokolova